22-TA-1436: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu""" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
-
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšana, veidojot atvieglotu kārtību vēja elektrostaciju (turpmāk – VES), kuru kopējā jauda ir vismaz 50 MW, un tai nepieciešamās infrastruktūras būvniecībai, lai sasniegtu VES kopējo jaudu 1000 MW.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Steidzamības kārtībā
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pašreiz Latvijā ir Baltijas valstu starpā viszemākais vēja enerģijas jaudu apjoms, ņemot vērā, ka kopējā uzstādītā VES jauda 2019. gadā ir 78 MW[1], savukārt Lietuvā tā ir 546 MW un Igaunijā – 320 MW[2]. Jauno uzstādīto jaudu apjoms Latvijā ir ļoti zems, no 2015. līdz 2020. gadam VES jaudas pieaugušas no 69 MW līdz 78 MW, turklāt kopš 2018. gada pieauguma nav bijis (pieaugums kopumā ir tikai 13 % piecu gadu laikā). Turpinoties esošajām tendencēm, līdz 2030. gadam uzstādīto jauno VES jaudu pieaugums būs vien 26 % (kopējām jaudām nesasniedzot pat 100 MW) un tas ir ievērojami zemāk par nepieciešamo (desmitkārtīgu) pieaugumu, lai Latvija sasniegtu NEKP rezultatīvos rādītājus. Tajā noteikts, ka Latvija plāno palielināt atjaunojamo energoresursu (turpmāk – AER) īpatsvaru elektroenerģijas ražošanā, palielinot uzstādītās vēja ģeneratoru un saules fotoelementu jaudas, ņemot vērā Latvijas elektroenerģijas pārvades tīklu kapacitāti, kas šobrīd ļauj palielināt tīklos nodoto elektroenerģijas apjomu par 800 MW.
Pēc Ekonomikas ministrijas sniegtajām prognozēm iespējama biomasu izmantojošās elektrostacijās saražotās elektroenerģijas daudzuma samazināšanās līdz 2030. gadam, salīdzinot ar 2018. gadu, tāpēc nepieciešamais VES saražotās elektroenerģijas daudzums būtu jāpalielina vēl par aptuveni 200 MW, lai kompensētu iztrūkumu, līdz ar to VES saražotās elektroenerģijas daudzumam līdz 2030. gadam būtu jāsasniedz 1000 MW uzstādītās jaudas.
Latvija pašreiz ar vēja enerģiju nosedz tikai 3% no elektroenerģijas piegādes iekšējam tirgum kopējā apjoma[3], savukārt, izmantojot dabasgāzi, lielākajās koģenerācijas stacijās TEC–1 un TEC–2 saražoti aptuveni 29 % elektroenerģijas jeb 1685 GWh[4]. 2021. un 2022. gada sākumā piedzīvoto straujo energoresursu (dabasgāzes) un elektroenerģijas cenu kāpumu Nord Pool biržas reģionā veicināja vairāki faktori – vienlaicīgs elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums, zemi elektroenerģijas izstrādes apjomi no AER, pārējo energoresursu pieprasījuma pieaugums, palielinot elektroenerģijas izstrādi no fosiliem energoresursiem.[5] Lai mazinātu vismaz dažus no cenu svārstību riskiem (dabasgāzes cenu un emisijas kvotu cenu kāpumu), nepieciešams mazināt Latvijas atkarību no fosilo kurināmo (t.sk. dabasgāzes) izmantošanas un importa. Energoneatkarības nodrošināšanai ir nepieciešams palielināt jebkuru AER veidu īpatsvaru enerģētikā un pašreizējās VES izmaksas sauszemē ļauj tās attīstīt bez valsts atbalsta, vienlaikus mazinot strauju elektroenerģijas cenu pieaugumu risku.
Nepieciešamību pēc ražošanas jaudu palielinājuma un steidzamas rīcības būtiski ir ietekmējusi pašlaik notiekošā kara darbība Ukrainā. Šajā kontekstā notikušas vairākas nozīmīgas sanāksmes, kur skatīti tai skaitā arī enerģētikas jautājumi. Tā piemēram Eiropadome 2022. gada 24. februāra sanāksmē aicināja turpināt darbu visos līmeņos un aicināja Komisiju jo īpaši nākt klajā ar ārkārtas pasākumiem, tostarp enerģētikas jomā.[6] Diskusijās no Francijas (kā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) prezidējošās valsts) izvirzīti arī priekšlikumi par tūlītēju jeb īstermiņa rīcību. Tā aptvertu trīs jomas: praktisks atbalsts Ukrainai, Eiropas enerģētikas sistēmas noturības stiprināšana un enerģijas cenu nākotnes tendenču pārvaldīšana.
Padomes prezidentvalsts uzskatīja, ka ir svarīgi ātri virzīt uz priekšu diskusijas par sagatavotību un ārkārtas pasākumiem visos līmeņos Eiropas enerģētikas nozarē, kā arī par visām iespējām, kā reaģēt uz Ukrainas lūgumiem pēc atbalsta, piemēram, sinhronizēt Ukrainas elektrotīklu ar ES tīklu.
Savukārt ES enerģētikas ministri 2022. gada 28. februārī rīkoja ārkārtas sanāksmi, lai apmainītos viedokļiem par konflikta ietekmi uz Ukrainas enerģētikas spējām un Eiropas enerģijas tirgu. Ministri apsprieda šādus jautājumus:
palīdzība Ukrainai un Ukrainas elektrotīkla sinhronizācija ar ES elektrotīklu;
pašreizējais dalībvalstu energoapgādes stāvoklis, krājumi un plūsmas;
ārkārtas tirgus pasākumi piegāžu nodrošināšanai;
iespējas ierobežot augsto cenu ietekmi.
Sanāksmē tika uzsvērts, ka ietekme uz ekonomikas stabilitāti ES varētu būt lielāka kā 2008. gada ekonomiskajai krīzei. Tādējādi aktīvāk nepieciešams sākt izmantot arī alternatīvos enerģijas resursus citstarp samazinot intensīvi pieaugošās energoresursu izmaksas. ES dalībvalstis kopumā ir vienotas, ka jāpaātrina katras dalībvalsts pāreja uz atjaunojamajiem resursiem, enerģijas neatkarības vecināšanā, balstoties uz katras valsts pieejamajiem iekšējiem resursiem.
Šo mērķu sasniegšanai ES dalībvalstis vienojās par iespējami labvēlīgu apstākļu radīšanu investīciju piesaistei atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai ievērojamā apmērā un enerģijas avotu dažādošanu. Turklāt enerģijas ieguves diversificēšana rada priekšnoteikumus enerģētiskai stabilitātei un lielākai neatkarībai no ārējiem enerģijas un to resursu piegādātājiem.
Eiropas Komisijas 2022. gada 8. martā nākusi klajā ar orientējošu plānu, kā Eiropu jau krietni pirms 2030. gada padarīt neatkarīgu no Krievijas fosilā kurināmā, sākot ar gāzi.
Komisija aicina dalībvalstis nodrošināt, ka tādu staciju plānošana, būvniecība un ekspluatācija, kas paredzētas enerģijas ražošanai no atjaunīgiem enerģijas avotiem, to pieslēgšana tīklam un ar to saistītais tīkls tiek uzskatīts par tādu, kas atbilst sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm un sabiedrības drošības interesēm, un ka uz tiem attiecas vislabvēlīgākā procedūra, kas pieejama to plānošanas un atļauju piešķiršanas procedūrās.[7]
Arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un Latvijas Bankas ekspertu skatījumā Latvijai ar steigu ir jārisina energoneatkarības jautājumi.
Tādēļ nepieciešams steidzami risināt jautājumus par:
1) VES ieceres realizāciju tādā veidā, lai tuvākajā nākotnē spētu nodrošināt nepieciešamo jaudu pieejamību Latvijā Krievijas īstenotās agresijas laikā Ukrainā, un līdz ar to Krievijai noteikto sankciju ietekmes mazināšanai uz Latvijas enerģijas patērētājiem. Savukārt ilgtermiņā lai spētu nodrošināt esošajām un nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu. Proti, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, valsts, pašvaldību un privātās intereses;
2) normatīvajos aktos noteikto procedūru optimizēšanu (t.sk. dažādu posmu apvienošanu vai nosacījumu pilnveidošanu tā, lai posma ietvaros iespējams veikt paralēlas darbības) nolūkā mazināt administratīvos šķēršļus, kur tas ir iespējams, kā arī pārskatīt normatīvajos aktos noteiktos termiņus starplēmumu pieņemšanai un atzinumu sagatavošanai, lai mazinātu kopējo laiku, kas šobrīd noteikts lēmumu pieņemšanai vai citu darbību veikšanai iestādēs.
Ņemot vērā kopējo ES dalībvalstu nostāju kā arī iepriekš minētos argumentus un nepieciešamību, valstij būtu jāizvērtē, vai un kā ir iespējams nekavējoties veicināt atjaunojamās enerģijas ražošanu gan uzstādot jaunas jaudas, gan palielinot esošās.
[1] CSP datu bāze “ENA040. Elektriskā jauda un saražotā elektroenerģija no atjaunīgiem energoresursiem 1990 – 2020”, https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__NOZ__EN__ENA/ENA040/table/tableViewLayout1/;
[2] The International Renewable Energy Agency (IRENA), 2020, Renewable Capacity Statistics 2020 h https://www.irena.org//media/Files/IRENA/Agency/Publication/2020/Mar/IRENA_RE_Capacity_Statistics_2020.pdf;
[3] VARAM aprēķini vēja enerģijas īpatsvaram no kopumā saražotās elektroenerģijas, izmantojot CSP datu bāzi “ENB010m. Elektroenerģijas ražošana, imports, eksports un patēriņš (milj. kilovatstundas) 2006M01 - 2021M12”
[4] CSP, 2021, Latvijas energobilance 2020. Gadā, pieejams: https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/noz/energetika/publikacijas-un-infografikas/7274-latvijas-energobilance-2020-gada?themeCode=EN;
[5] AS “Latvenergo”, 2022, Elektroenerģijas tirgus apskats (2022.gada janvāra numurs) https://latvenergo.lv/storage/app/media/uploaded-files/ETA_jan_2022.pdf;
[6] Eiropadomes secinājumi, 2022. gada 24. februāris https://www.consilium.europa.eu/media/54504/st00018-lv22.pdf;
[7] https://ec.europa.eu/commission/presscorner/api/files/document/print/lv/ip_22_1511/IP_22_1511_LV.pdf;
Pēc Ekonomikas ministrijas sniegtajām prognozēm iespējama biomasu izmantojošās elektrostacijās saražotās elektroenerģijas daudzuma samazināšanās līdz 2030. gadam, salīdzinot ar 2018. gadu, tāpēc nepieciešamais VES saražotās elektroenerģijas daudzums būtu jāpalielina vēl par aptuveni 200 MW, lai kompensētu iztrūkumu, līdz ar to VES saražotās elektroenerģijas daudzumam līdz 2030. gadam būtu jāsasniedz 1000 MW uzstādītās jaudas.
Latvija pašreiz ar vēja enerģiju nosedz tikai 3% no elektroenerģijas piegādes iekšējam tirgum kopējā apjoma[3], savukārt, izmantojot dabasgāzi, lielākajās koģenerācijas stacijās TEC–1 un TEC–2 saražoti aptuveni 29 % elektroenerģijas jeb 1685 GWh[4]. 2021. un 2022. gada sākumā piedzīvoto straujo energoresursu (dabasgāzes) un elektroenerģijas cenu kāpumu Nord Pool biržas reģionā veicināja vairāki faktori – vienlaicīgs elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums, zemi elektroenerģijas izstrādes apjomi no AER, pārējo energoresursu pieprasījuma pieaugums, palielinot elektroenerģijas izstrādi no fosiliem energoresursiem.[5] Lai mazinātu vismaz dažus no cenu svārstību riskiem (dabasgāzes cenu un emisijas kvotu cenu kāpumu), nepieciešams mazināt Latvijas atkarību no fosilo kurināmo (t.sk. dabasgāzes) izmantošanas un importa. Energoneatkarības nodrošināšanai ir nepieciešams palielināt jebkuru AER veidu īpatsvaru enerģētikā un pašreizējās VES izmaksas sauszemē ļauj tās attīstīt bez valsts atbalsta, vienlaikus mazinot strauju elektroenerģijas cenu pieaugumu risku.
Nepieciešamību pēc ražošanas jaudu palielinājuma un steidzamas rīcības būtiski ir ietekmējusi pašlaik notiekošā kara darbība Ukrainā. Šajā kontekstā notikušas vairākas nozīmīgas sanāksmes, kur skatīti tai skaitā arī enerģētikas jautājumi. Tā piemēram Eiropadome 2022. gada 24. februāra sanāksmē aicināja turpināt darbu visos līmeņos un aicināja Komisiju jo īpaši nākt klajā ar ārkārtas pasākumiem, tostarp enerģētikas jomā.[6] Diskusijās no Francijas (kā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) prezidējošās valsts) izvirzīti arī priekšlikumi par tūlītēju jeb īstermiņa rīcību. Tā aptvertu trīs jomas: praktisks atbalsts Ukrainai, Eiropas enerģētikas sistēmas noturības stiprināšana un enerģijas cenu nākotnes tendenču pārvaldīšana.
Padomes prezidentvalsts uzskatīja, ka ir svarīgi ātri virzīt uz priekšu diskusijas par sagatavotību un ārkārtas pasākumiem visos līmeņos Eiropas enerģētikas nozarē, kā arī par visām iespējām, kā reaģēt uz Ukrainas lūgumiem pēc atbalsta, piemēram, sinhronizēt Ukrainas elektrotīklu ar ES tīklu.
Savukārt ES enerģētikas ministri 2022. gada 28. februārī rīkoja ārkārtas sanāksmi, lai apmainītos viedokļiem par konflikta ietekmi uz Ukrainas enerģētikas spējām un Eiropas enerģijas tirgu. Ministri apsprieda šādus jautājumus:
palīdzība Ukrainai un Ukrainas elektrotīkla sinhronizācija ar ES elektrotīklu;
pašreizējais dalībvalstu energoapgādes stāvoklis, krājumi un plūsmas;
ārkārtas tirgus pasākumi piegāžu nodrošināšanai;
iespējas ierobežot augsto cenu ietekmi.
Sanāksmē tika uzsvērts, ka ietekme uz ekonomikas stabilitāti ES varētu būt lielāka kā 2008. gada ekonomiskajai krīzei. Tādējādi aktīvāk nepieciešams sākt izmantot arī alternatīvos enerģijas resursus citstarp samazinot intensīvi pieaugošās energoresursu izmaksas. ES dalībvalstis kopumā ir vienotas, ka jāpaātrina katras dalībvalsts pāreja uz atjaunojamajiem resursiem, enerģijas neatkarības vecināšanā, balstoties uz katras valsts pieejamajiem iekšējiem resursiem.
Šo mērķu sasniegšanai ES dalībvalstis vienojās par iespējami labvēlīgu apstākļu radīšanu investīciju piesaistei atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai ievērojamā apmērā un enerģijas avotu dažādošanu. Turklāt enerģijas ieguves diversificēšana rada priekšnoteikumus enerģētiskai stabilitātei un lielākai neatkarībai no ārējiem enerģijas un to resursu piegādātājiem.
Eiropas Komisijas 2022. gada 8. martā nākusi klajā ar orientējošu plānu, kā Eiropu jau krietni pirms 2030. gada padarīt neatkarīgu no Krievijas fosilā kurināmā, sākot ar gāzi.
Komisija aicina dalībvalstis nodrošināt, ka tādu staciju plānošana, būvniecība un ekspluatācija, kas paredzētas enerģijas ražošanai no atjaunīgiem enerģijas avotiem, to pieslēgšana tīklam un ar to saistītais tīkls tiek uzskatīts par tādu, kas atbilst sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm un sabiedrības drošības interesēm, un ka uz tiem attiecas vislabvēlīgākā procedūra, kas pieejama to plānošanas un atļauju piešķiršanas procedūrās.[7]
Arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un Latvijas Bankas ekspertu skatījumā Latvijai ar steigu ir jārisina energoneatkarības jautājumi.
Tādēļ nepieciešams steidzami risināt jautājumus par:
1) VES ieceres realizāciju tādā veidā, lai tuvākajā nākotnē spētu nodrošināt nepieciešamo jaudu pieejamību Latvijā Krievijas īstenotās agresijas laikā Ukrainā, un līdz ar to Krievijai noteikto sankciju ietekmes mazināšanai uz Latvijas enerģijas patērētājiem. Savukārt ilgtermiņā lai spētu nodrošināt esošajām un nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu. Proti, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, valsts, pašvaldību un privātās intereses;
2) normatīvajos aktos noteikto procedūru optimizēšanu (t.sk. dažādu posmu apvienošanu vai nosacījumu pilnveidošanu tā, lai posma ietvaros iespējams veikt paralēlas darbības) nolūkā mazināt administratīvos šķēršļus, kur tas ir iespējams, kā arī pārskatīt normatīvajos aktos noteiktos termiņus starplēmumu pieņemšanai un atzinumu sagatavošanai, lai mazinātu kopējo laiku, kas šobrīd noteikts lēmumu pieņemšanai vai citu darbību veikšanai iestādēs.
Ņemot vērā kopējo ES dalībvalstu nostāju kā arī iepriekš minētos argumentus un nepieciešamību, valstij būtu jāizvērtē, vai un kā ir iespējams nekavējoties veicināt atjaunojamās enerģijas ražošanu gan uzstādot jaunas jaudas, gan palielinot esošās.
[1] CSP datu bāze “ENA040. Elektriskā jauda un saražotā elektroenerģija no atjaunīgiem energoresursiem 1990 – 2020”, https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__NOZ__EN__ENA/ENA040/table/tableViewLayout1/;
[2] The International Renewable Energy Agency (IRENA), 2020, Renewable Capacity Statistics 2020 h https://www.irena.org//media/Files/IRENA/Agency/Publication/2020/Mar/IRENA_RE_Capacity_Statistics_2020.pdf;
[3] VARAM aprēķini vēja enerģijas īpatsvaram no kopumā saražotās elektroenerģijas, izmantojot CSP datu bāzi “ENB010m. Elektroenerģijas ražošana, imports, eksports un patēriņš (milj. kilovatstundas) 2006M01 - 2021M12”
[4] CSP, 2021, Latvijas energobilance 2020. Gadā, pieejams: https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/noz/energetika/publikacijas-un-infografikas/7274-latvijas-energobilance-2020-gada?themeCode=EN;
[5] AS “Latvenergo”, 2022, Elektroenerģijas tirgus apskats (2022.gada janvāra numurs) https://latvenergo.lv/storage/app/media/uploaded-files/ETA_jan_2022.pdf;
[6] Eiropadomes secinājumi, 2022. gada 24. februāris https://www.consilium.europa.eu/media/54504/st00018-lv22.pdf;
[7] https://ec.europa.eu/commission/presscorner/api/files/document/print/lv/ip_22_1511/IP_22_1511_LV.pdf;
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Vērtējot līdz šim Latvijā paveikto enerģijas ražošanā AER jomā secināms, ka vēja un saules potenciāls izmantots minimāli. Viens no iemesliem, kādēļ Latvijā ir šāda situācija, ir grūtības, ar kurām saskaras uzņēmēji, kas vēlas attīstīt VES vairākās pašvaldībās.
Lai nonāktu no ieceres par enerģijas ražošanu līdz enerģijas ražošanas objekta ekspluatācijas uzsākšanai, nepieciešams saņemt vairākus akceptus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī pie noteiktiem nosacījumiem (piem., gadījumos, kad iecerētajai darbībai ir ietekme uz vidi) nodrošināt sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā dažādos dokumentu izstrādes un izvērtēšanas posmos. Atsevišķos gadījumos vērojams, ka ieceres īstenošanas procesu paildzina teritorijas plānošanas vai būvniecības ieceres dokumentu saskaņošana, nesniedzot pietiekamu un argumentētu pamatojumu attiecīgiem lēmumiem.
Savukārt skatot jautājumu par pašu administratīvo procesu un tā posmos noteiktajiem termiņiem, secināms, ka pat gadījumā, ja netiek likti šķēršļi atjaunojamo enerģijas ražošanas būvju būvniecības procesam, no ieceres līdz ražošanas uzsākšanai nepieciešamais laiks ir mērāms vairākos gados.
Lai īstenotu ieceri par vēja enerģijas ražošanu ar jaudu virs 50 MW, ieceres iesniedzējam vispirms nepieciešams pieteikt iecerētās darbības ietekmes uz vidi novērtējumu (turpmāk – IVN), atbilstoši likumam “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (turpmāk – Novērtējuma likums). IVN process nodrošina, ka attiecībā uz projektiem, kuriem, iespējams, ir būtiska ietekme uz vidi, pirms atļaujas izsniegšanas to īstenošanai tiek veikts novērtējums.[1]
IVN mērķis ir noteikt, vai pieteiktā paredzētā darbība atsevišķi vai kopā ar citām darbībām varētu būtiski ietekmēt vidi. Savukārt detalizēts ietekmju apjoma un būtiskuma izvērtējums ir veicams IVN procedūras ietvaros. Ietekmes novērtējums izdarāms pēc iespējas agrākā paredzētās darbības plānošanas stadijā.
Ņemot vērā paredzētās ražošanas jaudas, secināms, ka vēja enerģijas ražošanai saskaņā ar Novērtējuma likumu vienmēr piemērojama IVN procedūra, jo paredzētās darbības virs 50 MW atbilst Novērtējuma likuma 1. pielikuma darbībai. Norādām, ka iekārtas vēja izmantošanai, lai ražotu enerģiju (vēja saimniecības) atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES ( 2011. gada 13. decembris ) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (turpmāk – IVN Direktīva) atbilst 2. pielikuma darbībai, kurai piemēro ietekmes sākotnējo izvērtējumu. IVN Direktīvas 4. panta 2. daļa paredz, ka attiecībā uz 2. pielikumā uzskaitītajiem projektiem dalībvalstis nolemj, vai projekts jānovērtē saskaņā ar 5. līdz 10. pantu, kā arī tiek noteikts, ka dalībvalstīm ir jālemj, izmantojot – katra gadījuma pārbaudes vai dalībvalsts noteiktos limitus vai kritērijus.[2] Veicot grozījumus Novērtējuma likumā 2014. gadā, vēja elektrostaciju būvniecību, ja to skaits ir vairāk par 15 gab. vai kopējā jauda no 15 MW, iekļāva pie 1. pielikuma darbībām, kurām obligāti piemērojams IVN. Ņemot vērā, to, ka vēja elektrostacijām ir mainījušies tehniskie parametri, attīstījušās tehnoloģijas, kā arī ir uzkrāta kompetento institūciju pieredze, likumprojektā paredz, ka vēja elektrostaciju būvniecība virs 50 MW tiks vērtēta ietekmes sākotnējā izvērtējuma procedūrā, kas ir atbilstoši IVN Direktīvai. Lai to varētu īstenot, tiks veikti grozījumi Novērtējuma likumā, kur no 1. pielikuma paredzētajām darbībām tiks izslēgta vēja elektrostaciju būvniecība (skaits virs 15 vienības vai kopējā jauda virs 15 MW).
Risinājuma apraksts
Likumprojektā plānots no 1. pielikuma paredzētajām darbībām svītrot 26.1 punktu - vēja elektrostaciju būvniecība, ja to skaits ir 15 elektrostaciju un vairāk vai kopējā jauda ir 15 megavatu un vairāk. Vienlaikus virzāmais likumprojekts “Likums par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai” paredz jaunu kārtību gadījumos, ja šajā likumprojektā paredzētajai darbībai veikts ietekmes sākotnējais izvērtējums un pieņemts lēmums par IVN nepiemērošanu. Konkrēti paredzēts Valsts vides dienestam tehniskajos noteikumos iespējas iekļaut nosacījumu līdz būvatļaujas izdošanai veikt papildus nepieciešamās darbības, ja tas būtiski neietekmētu ietekmes sākotnējā izvērtējuma rezultātu. Minētā nosacījuma iekļaušana tehniskajos noteikumos nodrošinātu likumprojekta mērķa izpildi un paredzētās darbības efektīvāku procesuālo virzību. Šāda prakse tiek pielietota līdz šim arī cita veida būvniecības iecerēm, piemēram, paredzot veikt trokšņu novērtējumu projektēšanas laikā un paredzot izstrādāt risinājumus trokšņa ietekmes samazināšanai.
Paredzēts, ka likumprojekts stājas spēkā vienlaikus ar likumu “Par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai”.
[1] https://eur–lex.europa.eu/summary/LV/ev0032;
[2] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32011L0092&from=LV;
Lai nonāktu no ieceres par enerģijas ražošanu līdz enerģijas ražošanas objekta ekspluatācijas uzsākšanai, nepieciešams saņemt vairākus akceptus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī pie noteiktiem nosacījumiem (piem., gadījumos, kad iecerētajai darbībai ir ietekme uz vidi) nodrošināt sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā dažādos dokumentu izstrādes un izvērtēšanas posmos. Atsevišķos gadījumos vērojams, ka ieceres īstenošanas procesu paildzina teritorijas plānošanas vai būvniecības ieceres dokumentu saskaņošana, nesniedzot pietiekamu un argumentētu pamatojumu attiecīgiem lēmumiem.
Savukārt skatot jautājumu par pašu administratīvo procesu un tā posmos noteiktajiem termiņiem, secināms, ka pat gadījumā, ja netiek likti šķēršļi atjaunojamo enerģijas ražošanas būvju būvniecības procesam, no ieceres līdz ražošanas uzsākšanai nepieciešamais laiks ir mērāms vairākos gados.
Lai īstenotu ieceri par vēja enerģijas ražošanu ar jaudu virs 50 MW, ieceres iesniedzējam vispirms nepieciešams pieteikt iecerētās darbības ietekmes uz vidi novērtējumu (turpmāk – IVN), atbilstoši likumam “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (turpmāk – Novērtējuma likums). IVN process nodrošina, ka attiecībā uz projektiem, kuriem, iespējams, ir būtiska ietekme uz vidi, pirms atļaujas izsniegšanas to īstenošanai tiek veikts novērtējums.[1]
IVN mērķis ir noteikt, vai pieteiktā paredzētā darbība atsevišķi vai kopā ar citām darbībām varētu būtiski ietekmēt vidi. Savukārt detalizēts ietekmju apjoma un būtiskuma izvērtējums ir veicams IVN procedūras ietvaros. Ietekmes novērtējums izdarāms pēc iespējas agrākā paredzētās darbības plānošanas stadijā.
Ņemot vērā paredzētās ražošanas jaudas, secināms, ka vēja enerģijas ražošanai saskaņā ar Novērtējuma likumu vienmēr piemērojama IVN procedūra, jo paredzētās darbības virs 50 MW atbilst Novērtējuma likuma 1. pielikuma darbībai. Norādām, ka iekārtas vēja izmantošanai, lai ražotu enerģiju (vēja saimniecības) atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES ( 2011. gada 13. decembris ) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (turpmāk – IVN Direktīva) atbilst 2. pielikuma darbībai, kurai piemēro ietekmes sākotnējo izvērtējumu. IVN Direktīvas 4. panta 2. daļa paredz, ka attiecībā uz 2. pielikumā uzskaitītajiem projektiem dalībvalstis nolemj, vai projekts jānovērtē saskaņā ar 5. līdz 10. pantu, kā arī tiek noteikts, ka dalībvalstīm ir jālemj, izmantojot – katra gadījuma pārbaudes vai dalībvalsts noteiktos limitus vai kritērijus.[2] Veicot grozījumus Novērtējuma likumā 2014. gadā, vēja elektrostaciju būvniecību, ja to skaits ir vairāk par 15 gab. vai kopējā jauda no 15 MW, iekļāva pie 1. pielikuma darbībām, kurām obligāti piemērojams IVN. Ņemot vērā, to, ka vēja elektrostacijām ir mainījušies tehniskie parametri, attīstījušās tehnoloģijas, kā arī ir uzkrāta kompetento institūciju pieredze, likumprojektā paredz, ka vēja elektrostaciju būvniecība virs 50 MW tiks vērtēta ietekmes sākotnējā izvērtējuma procedūrā, kas ir atbilstoši IVN Direktīvai. Lai to varētu īstenot, tiks veikti grozījumi Novērtējuma likumā, kur no 1. pielikuma paredzētajām darbībām tiks izslēgta vēja elektrostaciju būvniecība (skaits virs 15 vienības vai kopējā jauda virs 15 MW).
Risinājuma apraksts
Likumprojektā plānots no 1. pielikuma paredzētajām darbībām svītrot 26.1 punktu - vēja elektrostaciju būvniecība, ja to skaits ir 15 elektrostaciju un vairāk vai kopējā jauda ir 15 megavatu un vairāk. Vienlaikus virzāmais likumprojekts “Likums par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai” paredz jaunu kārtību gadījumos, ja šajā likumprojektā paredzētajai darbībai veikts ietekmes sākotnējais izvērtējums un pieņemts lēmums par IVN nepiemērošanu. Konkrēti paredzēts Valsts vides dienestam tehniskajos noteikumos iespējas iekļaut nosacījumu līdz būvatļaujas izdošanai veikt papildus nepieciešamās darbības, ja tas būtiski neietekmētu ietekmes sākotnējā izvērtējuma rezultātu. Minētā nosacījuma iekļaušana tehniskajos noteikumos nodrošinātu likumprojekta mērķa izpildi un paredzētās darbības efektīvāku procesuālo virzību. Šāda prakse tiek pielietota līdz šim arī cita veida būvniecības iecerēm, piemēram, paredzot veikt trokšņu novērtējumu projektēšanas laikā un paredzot izstrādāt risinājumus trokšņa ietekmes samazināšanai.
Paredzēts, ka likumprojekts stājas spēkā vienlaikus ar likumu “Par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai”.
[1] https://eur–lex.europa.eu/summary/LV/ev0032;
[2] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32011L0092&from=LV;
Risinājuma apraksts
-
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
VES izbūve ir ekonomiski pamatotāka nekā saules enerģijas ieguve, bet ar lielāku ietekmi uz ainavu, vidi un VES tuvumā esošiem nekustamā īpašuma īpašniekiem. Līdz ar to jaudīgāku un izmērā lielāku VES būtu jāizvieto pēc iespējas koncentrētākās teritorijās, lai samazinātu to ietekmi uz kopējo ainavu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Likumprojekts stājas spēkā vienlaikus ar likumu “Par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai”.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. 4.1.1. Sagatavots un vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts “Likums par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai”, kura mērķis ir enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšana, veidojot atvieglotu kārtību vēja elektrostaciju (turpmāk – VES), kuru kopējā jauda ir vismaz 50 MW, un tai nepieciešamās infrastruktūras būvniecībai, lai sasniegtu VES kopējo jaudu 1000 MW.
Pamatojums un apraksts
-
Atbildīgā institūcija
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts vides dienests, Vides pārraudzības valsts birojsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts vides dienests
- Vides pārraudzības valsts birojs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
-
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
-
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
-
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi