25-TA-93: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Pacientu tiesību likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Veselības informācijas sistēmas pārziņa maiņa, ko nosaka Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumu Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" 2.p.:"2. Veselības informācijas sistēmas pārzinis ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Digitālās veselības centrs"". [Ministru kabineta 2024.gada 19.novembra noteikumi Nr.722 "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" (stājās spēkā 2025.gada 1.janvārī)]
Saistībā ar vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas (turpmāk e-veselība jeb veselības informācijas sistēma) pārziņa maiņu nepieciešami grozījumi Pacientu tiesību likumā, lai noteiktu jaunajam pārzinim SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs" tiesības noteiktā apjomā apstrādāt pacienta datus, bet Nacionālajam veselības dienestam precizētu pacientu datu apstrādes apjomu.
Piekļuvei e-veselības sistēmā iekļautajai informācijai ir nepieciešama autorizācija gan caur Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistru, gan vienlaikus caur Ārstniecības iestāžu reģistru - autentifikācija iespējama vienīgi ārstniecības iestādē nodarbinātai ārstniecības personai vai ārstniecības atbalsta personai.
Attīstoties digitalizācijai un pilnveidojoties normatīvajam regulējumam (Pacientu tiesību likuma 10.panta 5.2 daļa), piekļuve e-veselības sistēmā iekļautajai informācijai ir nepieciešama ne tikai ārstniecības iestādē nodarbinātai ārstniecības personām vai ārstniecības atbalsta personām, bet arī atsevišķu valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem to funkciju īstenošanai. Ir nepieciešams tiesisks regulējums, kas nodrošinātu autorizācijas iespēju, lai izpildītu normatīvajos aktos noteikto.
Institūciju tiesības saņemt no e-veselības sistēmas informāciju par personas veselības stāvokli normatīvajos aktos noteiktos gadījumos atbilstoši tam piešķirtajam kompetences apjomam tiek paplašinātas.
Saistībā ar vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas (turpmāk e-veselība jeb veselības informācijas sistēma) pārziņa maiņu nepieciešami grozījumi Pacientu tiesību likumā, lai noteiktu jaunajam pārzinim SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs" tiesības noteiktā apjomā apstrādāt pacienta datus, bet Nacionālajam veselības dienestam precizētu pacientu datu apstrādes apjomu.
Piekļuvei e-veselības sistēmā iekļautajai informācijai ir nepieciešama autorizācija gan caur Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistru, gan vienlaikus caur Ārstniecības iestāžu reģistru - autentifikācija iespējama vienīgi ārstniecības iestādē nodarbinātai ārstniecības personai vai ārstniecības atbalsta personai.
Attīstoties digitalizācijai un pilnveidojoties normatīvajam regulējumam (Pacientu tiesību likuma 10.panta 5.2 daļa), piekļuve e-veselības sistēmā iekļautajai informācijai ir nepieciešama ne tikai ārstniecības iestādē nodarbinātai ārstniecības personām vai ārstniecības atbalsta personām, bet arī atsevišķu valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem to funkciju īstenošanai. Ir nepieciešams tiesisks regulējums, kas nodrošinātu autorizācijas iespēju, lai izpildītu normatīvajos aktos noteikto.
Institūciju tiesības saņemt no e-veselības sistēmas informāciju par personas veselības stāvokli normatīvajos aktos noteiktos gadījumos atbilstoši tam piešķirtajam kompetences apjomam tiek paplašinātas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikt subjekta tiesības apstrādāt pacienta datu apjomu atbilstoši tam piešķirtajam kompetences apjomam; noteikt ārstniecības iestādei pienākumu izskatīt pacienta sūdzības pirms vēršanās Veselības inspekcijā; papildināt pilnvaroto personu tiesības uz informāciju par pacienta veselību
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Pacientu tiesību likuma (turpmāk- Likums) 10.panta 5.1 daļas 2.punkts nosaka, ka:
51) Veselības aprūpes jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informāciju par pacientu sniedz šādām personām un institūcijām:
2) Nacionālajam veselības dienestam — no valsts budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai un valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzībai, personas datu apstrādei, lai attiecīgo informāciju nodotu statistikas iestādei, kā arī ceļu satiksmes negadījumā ievainoto un stacionēto pacientu datu apstrādei, lai nodrošinātu vienotu ceļu satiksmes negadījumos smagi ievainoto personu datu uzskaiti un klasificēšanu atbilstoši maksimāli saīsinātās ievainojumu skalas trešās vai augstākās pakāpes (MAIS3+) prasībām.
Veikta veselības informācijas sistēmas pārziņa maiņa, ko nosaka Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumu Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" 2.p.:"2. Veselības informācijas sistēmas pārzinis ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Digitālās veselības centrs"". [Ministru kabineta 2024.gada 19.novembra noteikumi Nr.722 "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" (stājās spēkā 2025.gada 1.janvārī.)]
2. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk-Atlīdzības likums) 19. pantā paredzēta pabalstu izmaksa amatpersonām (darbiniekiem) ievainojuma, sakropļojuma vai citāda veselības bojājuma gadījumā.
Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 565 "Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām” (turpmāk – Noteikumi Nr. 565) 7.1 un 22.8 punkts nosaka, ka lēmumu par nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm pieņem Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs.
Atlīdzības likuma 39.panta pirmajā un otrajā daļā ir noteiktas personu grupas, kurām ir tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi.
Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumi Nr.569 “Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi saņem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus” (turpmāk – Noteikumi Nr.569) un Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumi Nr. 93 "Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kura atvaļināta no dienesta sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli, saņem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus" (turpmāk – Noteikumi Nr. 93) nosaka, ka lēmumus attiecībā uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi un šo dienestu atvaļinātām amatpersonām saistībā ar veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu un izdevumu kompensāciju pieņem un šo pakalpojumu apmaksu veic Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs.
3. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 4.panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, ka dienestā var atrasties persona, kuras veselības stāvoklis un psiholoģiskās īpašības atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām. Ministru kabineta 2006.gada 21.novembra noteikumu Nr.970 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un amatpersonu amata kandidātiem nepieciešamo veselības stāvokli un psiholoģiskajām īpašībām un veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību pārbaudes kārtību” 4.punkts nosaka, ka veselības pārbaudes šīm amatpersonām veic Iekšlietu ministrijas Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija. Šim mērķim Pacientu tiesību likuma 10.panta piektā daļa paredz Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas tiesības pieprasīt un ar ārstniecības iestādes vadītāja atļauju saņemt informāciju no ārstniecības iestādēm.
Bez tam Noteikumu Nr.565 10. un 226.punkts nosaka Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas uzdevumu arī novērtēt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm nelaimes gadījumā dienestā un ārpus dienesta pienākumu izpildes, kā arī citu valsts pārvaldes iestāžu nodarbināto īpašos apstākļos darbā, gūto veselības bojājumu smaguma pakāpi, bet šim mērķim Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisija nav tiesīga pieprasīt informāciju ārstniecības iestādei. Pacientu tiesību likums neparedz Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas ārstiem tiesības izmantot e-veselības informācijas sistēmā esošo informāciju.
Lēmumu pieņemšanas procesā nepieciešams apstrādāt fizisko personu datus, tostarp veselības datus, kas attiecināmi uz Pacientu tiesību likumā noteikto datu aprites tvērumu. Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) regula), kā arī Fizisko personu datu apstrādes likuma 25.panta pirmo un otro daļu, ir nepieciešams šādu datu apstrādi noteikt ārējos normatīvajos aktos.
4. Kopš e-veselības sistēmas izveidošanas tehniskais risinājums, lai piekļūtu tajā iekļautajai informācijai, ir autorizācija gan caur Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistru, gan vienlaikus caur Ārstniecības iestāžu reģistru. Proti, autentifikācija iespējama vienīgi ārstniecības iestādē nodarbinātai ārstniecības personai vai ārstniecības atbalsta personai.
Attīstoties digitalizācijai un pilnveidojoties normatīvajam regulējumam (Likuma 10.panta 5.2 daļa), piekļuve e-veselības sistēmā iekļautajai informācijai ir nepieciešama ne tikai iepriekšminētajām personām (ārstniecības iestādē nodarbinātai ārstniecības personām vai ārstniecības atbalsta personām), bet arī atsevišķu valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem to funkciju īstenošanai. Tādēļ ir nepieciešams nodrošināt tehnisku iespēju, lai iestādes izpildītu normatīvajos aktos noteikto.
5. Ārstniecības iestādes izvairās no pacientu sūdzību izskatīšanas, ar pamatojumu, ka tas ir Veselības inspekcijas kompetencē. Lai novērstu noraidošu attieksmi pret pacientu iesniegumiem, nepieciešams noteikt pienākumu ārstniecības iestādei izskatīt pacienta sūdzības pirms vēršanās Veselības inspekcijā.
6. Pacienta interešu pārstāvībai pacientu pilnvaroto personu tiesības uz informāciju par pacienta veselību atspoguļojamas e-veselības sistēmā.
51) Veselības aprūpes jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informāciju par pacientu sniedz šādām personām un institūcijām:
2) Nacionālajam veselības dienestam — no valsts budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai un valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzībai, personas datu apstrādei, lai attiecīgo informāciju nodotu statistikas iestādei, kā arī ceļu satiksmes negadījumā ievainoto un stacionēto pacientu datu apstrādei, lai nodrošinātu vienotu ceļu satiksmes negadījumos smagi ievainoto personu datu uzskaiti un klasificēšanu atbilstoši maksimāli saīsinātās ievainojumu skalas trešās vai augstākās pakāpes (MAIS3+) prasībām.
Veikta veselības informācijas sistēmas pārziņa maiņa, ko nosaka Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumu Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" 2.p.:"2. Veselības informācijas sistēmas pārzinis ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Digitālās veselības centrs"". [Ministru kabineta 2024.gada 19.novembra noteikumi Nr.722 "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" (stājās spēkā 2025.gada 1.janvārī.)]
2. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk-Atlīdzības likums) 19. pantā paredzēta pabalstu izmaksa amatpersonām (darbiniekiem) ievainojuma, sakropļojuma vai citāda veselības bojājuma gadījumā.
Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 565 "Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām” (turpmāk – Noteikumi Nr. 565) 7.1 un 22.8 punkts nosaka, ka lēmumu par nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm pieņem Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs.
Atlīdzības likuma 39.panta pirmajā un otrajā daļā ir noteiktas personu grupas, kurām ir tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi.
Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumi Nr.569 “Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi saņem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus” (turpmāk – Noteikumi Nr.569) un Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumi Nr. 93 "Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kura atvaļināta no dienesta sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli, saņem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus" (turpmāk – Noteikumi Nr. 93) nosaka, ka lēmumus attiecībā uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi un šo dienestu atvaļinātām amatpersonām saistībā ar veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu un izdevumu kompensāciju pieņem un šo pakalpojumu apmaksu veic Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs.
3. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 4.panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, ka dienestā var atrasties persona, kuras veselības stāvoklis un psiholoģiskās īpašības atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām. Ministru kabineta 2006.gada 21.novembra noteikumu Nr.970 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un amatpersonu amata kandidātiem nepieciešamo veselības stāvokli un psiholoģiskajām īpašībām un veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību pārbaudes kārtību” 4.punkts nosaka, ka veselības pārbaudes šīm amatpersonām veic Iekšlietu ministrijas Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija. Šim mērķim Pacientu tiesību likuma 10.panta piektā daļa paredz Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas tiesības pieprasīt un ar ārstniecības iestādes vadītāja atļauju saņemt informāciju no ārstniecības iestādēm.
Bez tam Noteikumu Nr.565 10. un 226.punkts nosaka Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas uzdevumu arī novērtēt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm nelaimes gadījumā dienestā un ārpus dienesta pienākumu izpildes, kā arī citu valsts pārvaldes iestāžu nodarbināto īpašos apstākļos darbā, gūto veselības bojājumu smaguma pakāpi, bet šim mērķim Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisija nav tiesīga pieprasīt informāciju ārstniecības iestādei. Pacientu tiesību likums neparedz Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas ārstiem tiesības izmantot e-veselības informācijas sistēmā esošo informāciju.
Lēmumu pieņemšanas procesā nepieciešams apstrādāt fizisko personu datus, tostarp veselības datus, kas attiecināmi uz Pacientu tiesību likumā noteikto datu aprites tvērumu. Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) regula), kā arī Fizisko personu datu apstrādes likuma 25.panta pirmo un otro daļu, ir nepieciešams šādu datu apstrādi noteikt ārējos normatīvajos aktos.
4. Kopš e-veselības sistēmas izveidošanas tehniskais risinājums, lai piekļūtu tajā iekļautajai informācijai, ir autorizācija gan caur Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistru, gan vienlaikus caur Ārstniecības iestāžu reģistru. Proti, autentifikācija iespējama vienīgi ārstniecības iestādē nodarbinātai ārstniecības personai vai ārstniecības atbalsta personai.
Attīstoties digitalizācijai un pilnveidojoties normatīvajam regulējumam (Likuma 10.panta 5.2 daļa), piekļuve e-veselības sistēmā iekļautajai informācijai ir nepieciešama ne tikai iepriekšminētajām personām (ārstniecības iestādē nodarbinātai ārstniecības personām vai ārstniecības atbalsta personām), bet arī atsevišķu valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem to funkciju īstenošanai. Tādēļ ir nepieciešams nodrošināt tehnisku iespēju, lai iestādes izpildītu normatīvajos aktos noteikto.
5. Ārstniecības iestādes izvairās no pacientu sūdzību izskatīšanas, ar pamatojumu, ka tas ir Veselības inspekcijas kompetencē. Lai novērstu noraidošu attieksmi pret pacientu iesniegumiem, nepieciešams noteikt pienākumu ārstniecības iestādei izskatīt pacienta sūdzības pirms vēršanās Veselības inspekcijā.
6. Pacienta interešu pārstāvībai pacientu pilnvaroto personu tiesības uz informāciju par pacienta veselību atspoguļojamas e-veselības sistēmā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Likuma 10. panta piektās daļas 12. punkts paredz tiesības pēc rakstveida pieprasījuma un ārstniecības iestādes vadītāja rakstveida atļaujas saņemšanas informāciju par pacientu ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas sniedz šādām personām un institūcijām: 12) Iekšlietu ministrijas Centrālajai medicīniskās ekspertīzes komisijai — lai izvērtētu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi vai tās amata kandidāta veselības stāvokļa atbilstību dienestam.
Komisijai nav paredzētas tiesības iegūt informāciju par pacientu, lai komisija, noteiktu personas, kura nosūtīta uz Iekšlietu ministrijas Centrālo medicīnas ekspertīzes komisiju, nelaimes gadījumā gūtā veselības traucējuma smaguma pakāpi.
Šobrīd praksē Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisija lūdz personas (vai kandidāta) ģimenes ārstam sniegt informāciju par personas ārstniecības vēsturi, un pēc tās saņemšanas lūdz papildus informāciju attiecīgajai ārstniecības iestādei. Šādi informācijas ieguvē tiek iesaistīti gan ģimenes ārsti, gan stacionāri, lai gan šī informācija ir pieejama e-veselības sistēmā.
Konstatēts, ka tiek iesniegta nepilnīga informācija, kas mazina iespēju novērtēt situāciju kopumā, bet Pacientu tiesību aizsardzības likuma 10.panta piektās daļas 12. apakšpunkta spēkā esošā redakcija neparedz Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijai pieprasīt un saņemt nepieciešamo informāciju no ārstniecības iestādes ar mērķi novērtēt nelaimes gadījumā gūto veselības traucējumu smaguma pakāpi, tādējādi apgrūtinot komisijas darbu.
Paplašinoties veselības informācijas sistēmā ārstniecības iestāžu ievietotajam datu apjomam, samazinās personai izsniedzamā informācija, piemēram, stacionāru izraksti, izmeklējumu apraksti u.c. Savukārt, vizuālās diagnostikas izmeklējumi (piemēram rtg uzņēmumi) pacientam netiek izsniegti, bet komisijas ārstam – speciālistam, sniedzot atzinumu, var būt nepieciešams redzēt traumu, ne tikai iepazīties ar tās aprakstu. Tādējādi personai objektīvi var nebūt informācija, kas iesniedzama Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijai, savukārt tās rīcībā var nebūt informācija par ārstniecības iestādi, kurā vērsties ar informācijas pieprasījumu. Jāņem vērā, ka Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas ārstiem kā ārstniecības personām ir nodrošināta pieeja veselības informācijas sistēmai, kā arī VSIA "Iekšlietu ministrijas poliklīnika", kuras struktūrvienība ir Iekšlietu ministrijas Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija, arī ir sistēmas lietotājs, taču pašreizējais Pacientu tiesību likuma regulējums nepieļauj Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas ārstiem e-veselības sistēmas izmantošanu komisijas uzdevumiem.
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 4.panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, ka dienestā var atrasties persona, kuras veselības stāvoklis un psiholoģiskās īpašības atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām. Ministru kabineta 2006.gada 21.novembra noteikumi Nr.970 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un amatpersonu amata kandidātiem nepieciešamo veselības stāvokli un psiholoģiskajām īpašībām un veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību pārbaudes kārtību” 4.punkts nosaka, ka veselības pārbaudes veic Iekšlietu ministrijas Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija.
Šim mērķim Pacientu tiesību likuma 10.panta piektā daļa paredz Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas tiesības pieprasīt un ar ārstniecības iestādes vadītāja atļauju saņemt informāciju no ārstniecības iestādēm. Vienlaikus atbilstoši noteikumu Nr.565 10.punktā un 226.punktā noteiktajam Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas uzdevums ir arī novērtēt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm nelaimes gadījumā dienestā un ārpus dienesta pienākumu izpildes, kā arī citu valsts pārvaldes iestāžu nodarbināto īpašos apstākļos darbā, gūto veselības bojājumu smaguma pakāpi, bet šim mērķim Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisija nav tiesīga pieprasīt informāciju ārstniecības iestādei. Pacientu tiesību likums neparedz Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas ārstiem tiesības izmantot veselības informācijas sistēmā esošo informāciju.
Komisijai nav paredzētas tiesības iegūt informāciju par pacientu, lai komisija, noteiktu personas, kura nosūtīta uz Iekšlietu ministrijas Centrālo medicīnas ekspertīzes komisiju, nelaimes gadījumā gūtā veselības traucējuma smaguma pakāpi.
Šobrīd praksē Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisija lūdz personas (vai kandidāta) ģimenes ārstam sniegt informāciju par personas ārstniecības vēsturi, un pēc tās saņemšanas lūdz papildus informāciju attiecīgajai ārstniecības iestādei. Šādi informācijas ieguvē tiek iesaistīti gan ģimenes ārsti, gan stacionāri, lai gan šī informācija ir pieejama e-veselības sistēmā.
Konstatēts, ka tiek iesniegta nepilnīga informācija, kas mazina iespēju novērtēt situāciju kopumā, bet Pacientu tiesību aizsardzības likuma 10.panta piektās daļas 12. apakšpunkta spēkā esošā redakcija neparedz Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijai pieprasīt un saņemt nepieciešamo informāciju no ārstniecības iestādes ar mērķi novērtēt nelaimes gadījumā gūto veselības traucējumu smaguma pakāpi, tādējādi apgrūtinot komisijas darbu.
Paplašinoties veselības informācijas sistēmā ārstniecības iestāžu ievietotajam datu apjomam, samazinās personai izsniedzamā informācija, piemēram, stacionāru izraksti, izmeklējumu apraksti u.c. Savukārt, vizuālās diagnostikas izmeklējumi (piemēram rtg uzņēmumi) pacientam netiek izsniegti, bet komisijas ārstam – speciālistam, sniedzot atzinumu, var būt nepieciešams redzēt traumu, ne tikai iepazīties ar tās aprakstu. Tādējādi personai objektīvi var nebūt informācija, kas iesniedzama Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijai, savukārt tās rīcībā var nebūt informācija par ārstniecības iestādi, kurā vērsties ar informācijas pieprasījumu. Jāņem vērā, ka Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas ārstiem kā ārstniecības personām ir nodrošināta pieeja veselības informācijas sistēmai, kā arī VSIA "Iekšlietu ministrijas poliklīnika", kuras struktūrvienība ir Iekšlietu ministrijas Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija, arī ir sistēmas lietotājs, taču pašreizējais Pacientu tiesību likuma regulējums nepieļauj Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas ārstiem e-veselības sistēmas izmantošanu komisijas uzdevumiem.
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 4.panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, ka dienestā var atrasties persona, kuras veselības stāvoklis un psiholoģiskās īpašības atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām. Ministru kabineta 2006.gada 21.novembra noteikumi Nr.970 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un amatpersonu amata kandidātiem nepieciešamo veselības stāvokli un psiholoģiskajām īpašībām un veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību pārbaudes kārtību” 4.punkts nosaka, ka veselības pārbaudes veic Iekšlietu ministrijas Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija.
Šim mērķim Pacientu tiesību likuma 10.panta piektā daļa paredz Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas tiesības pieprasīt un ar ārstniecības iestādes vadītāja atļauju saņemt informāciju no ārstniecības iestādēm. Vienlaikus atbilstoši noteikumu Nr.565 10.punktā un 226.punktā noteiktajam Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas uzdevums ir arī novērtēt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm nelaimes gadījumā dienestā un ārpus dienesta pienākumu izpildes, kā arī citu valsts pārvaldes iestāžu nodarbināto īpašos apstākļos darbā, gūto veselības bojājumu smaguma pakāpi, bet šim mērķim Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisija nav tiesīga pieprasīt informāciju ārstniecības iestādei. Pacientu tiesību likums neparedz Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas ārstiem tiesības izmantot veselības informācijas sistēmā esošo informāciju.
Risinājuma apraksts
1. Likumprojekts paredz papildināt Likuma 10.panta piektās daļas 12. apakšpunktu, paplašinot Iekšlietu ministrijas Centrālajai medicīniskās ekspertīzes komisijas tiesības pieprasīt informāciju par personas veselības stāvokli, lai pieņemtu lēmumu par nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma smaguma pakāpi.
2. Likumprojekts paredz papildināt Likuma 10.panta 5.2 daļu ar 14. apakšpunktu, kas paredzētu tiesības Iekšlietu ministrijas Centrālajai medicīniskās ekspertīzes komisijai tiesības apstrādāt Veselības informācijas sistēmā uzkrāto informāciju par personu, ievērojot normatīvajos aktos par veselības informācijas sistēmā apstrādājamiem datiem noteikto kārtību un apjomu, lai izvērtētu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi vai tās amata kandidāta veselības stāvokļa atbilstību dienestam, kā arī noteiktu personas nelaimes gadījumā gūto veselības bojājumu smaguma pakāpi.
2. Likumprojekts paredz papildināt Likuma 10.panta 5.2 daļu ar 14. apakšpunktu, kas paredzētu tiesības Iekšlietu ministrijas Centrālajai medicīniskās ekspertīzes komisijai tiesības apstrādāt Veselības informācijas sistēmā uzkrāto informāciju par personu, ievērojot normatīvajos aktos par veselības informācijas sistēmā apstrādājamiem datiem noteikto kārtību un apjomu, lai izvērtētu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi vai tās amata kandidāta veselības stāvokļa atbilstību dienestam, kā arī noteiktu personas nelaimes gadījumā gūto veselības bojājumu smaguma pakāpi.
Problēmas apraksts
2. Likuma 10. panta piektās daļas 22. punkts.
Nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršana. Saskaņā ar noteikumiem Nr. 565 lēmumu par Atlīdzības likuma 19. pantā noteiktā nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanu vai atteikumu pabalstu piešķirt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm pieņem Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs.
Atlīdzības likuma 19. pantā paredzēta pabalstu izmaksa amatpersonām (darbiniekiem) ievainojuma, sakropļojuma vai citāda veselības bojājuma gadījumā. Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 565 „Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām” (turpmāk – noteikumi Nr. 565) 7.1 un 22.8 punkts nosaka, ka lēmumu par nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm pieņem Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs. Ievērojot Atlīdzības likuma 19.panta 2.4 daļas otro punktu, lai konstatētu amatpersonas tiesības saņemt nelaimes gadījuma pabalstu, nepieciešams saņemt informāciju par pārejošas darba (dienesta) nespējas iestāšanās laiku, ilgumu un darba (dienesta) nespējas saistību ar notikušo nelaimes gadījumu. Tāpat, ņemot vērā minētā likuma 19.panta 2.5 daļas pirmo punktu, nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanas priekšnoteikums ir, ka amatpersona piecu dienu laikā no nelaimes gadījuma ir vērsusies ārstniecības iestādē saistībā ar konkrēto nelaimes gadījumu.
Līdz ar to, lai pieņemtu objektīvi pamatotu un tiesisku lēmumu par nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt kontekstā ar tiesību normās noteiktajiem nosacījumiem pabalsta piešķiršanai, kā arī ierobežojumiem to piešķirt, lēmumu pieņemšanas procesā nepieciešama iespēja saņemt ārstniecības iestādes rīcībā esošo informāciju, kas apliecina amatpersonas vēršanos ārstniecības iestādē pēc nelaimes gadījuma, informāciju saistībā ar darba (dienesta) nespēju un tās cēloni (sasaisti un cēloņsakarību ar notikušo nelaimes gadījumu). Gadījumā, ja darbnespējas lapa objektīvu iemeslu dēļ nav izsniegta (piemēram, amatpersonai pirms nelaimes gadījuma izsniegta jau cita darbnespējas lapa vai amatpersona ir atradusies atvaļinājumā, tai piešķirtas brīvdienas un tādēļ amatpersona ir atteikusies no darbnespējas lapas), nepieciešams objektīvi konstatēt, ka amatpersona pēc notikušā nelaimes gadījuma atbilstoši medicīniskajai dokumentācijai faktiski nav bijusi darba spējīga sakarā ar nelaimes gadījumā gūtajiem veselības bojājumiem (iegūtie veselības bojājumi un ārstniecības process nav savietojams ar spēju veikt darba (dienesta) pienākumus).
Papildus minētajam Atlīdzības likuma 23.pantā noteikti ierobežojumi nelaimes gadījuma pabalsta izmaksai, tostarp no šīs tiesību normas izriet, ka pabalsts netiek piešķirts, ja nelaimes gadījuma cēlonis ir pašnāvība vai tās mēģinājums, alkohola vai citu apreibinošu līdzekļu lietošana.
Līdz ar to, nepieciešams objektīvi konstatēt alkohola vai citu apreibinošu līdzekļu lietošanas faktu un saņemt informāciju par ārstniecības iestādē veikto pārbaudi par alkohola, narkotisko, toksisko vai psihotropo vielu ietekmi pēc nelaimes gadījuma un pārbaudes rezultātiem (ja ir iespēja, ka šāda pārbaude ārstniecības iestādē veikta).
Veselības aprūpes pakalpojumu apmaksa.
Atlīdzības likuma 39.panta pirmajā un otrajā daļā ir noteiktas personu grupas, kurām ir tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi. Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumi Nr.569 “Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi saņem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus” (turpmāk – noteikumi Nr.569) un Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumi Nr. 93 "Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kura atvaļināta no dienesta sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli, saņem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus" (turpmāk – noteikumi Nr.93) nosaka, ka lēmumus attiecībā uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi un šo dienestu atvaļinātām amatpersonām saistībā ar veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu un izdevumu kompensāciju pieņem un šo pakalpojumu apmaksu veic Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs.
Minētie noteikumi paredz, ka izdevumi par veselības aprūpes pakalpojumiem tiek apmaksāti, saņemot ārstniecības iestādes rēķinus par amatpersonai vai atvaļinātai amatpersonai sniegtajiem pakalpojumiem, un tiek kompensēti, saņemot amatpersonu vai atvaļināto amatpersonu iesniegtos izdevumus apliecinošos maksājumu attaisnojuma dokumentus par saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem (pēc nepieciešamības arī citus dokumentus par saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, piemēram, nosūtījumus pakalpojumu saņemšanai vai medicīniskos dokumentus, no kuriem secināms,
kāds pakalpojums saņemts vai kādas medicīniskās manipulācijas ir veiktas).
Noteikumi Nr.569 un Nr.93 paredz virkni nosacījumu un ierobežojumus veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai un izdevumu kompensācijai, ko nepieciešams izvērtēt lēmumu pieņemšanas procesā.
Nereti ārstniecības iestāžu Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrā iesniegtie rēķini pakalpojumu apmaksai un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi vai atvaļināto amatpersonu iesniegtie maksājumu attaisnojuma dokumenti neietver pietiekamu informāciju, lai pilnvērtīgi izvērtētu saņemtos pakalpojumus, to atbilstību apmaksas vai izdevumu kompensācijas nosacījumiem, bet nepieciešamās papildus informācijas saņemšana ir apgrūtinoša. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi vai atvaļinātai amatpersonai nav iespējas vai ir apgrūtinoši tos saņemt ārstniecības iestādē objektīvi pamatota lēmuma pieņemšanai nepieciešamajā apjomā. Ārstniecības iestāde, ievērojot pacientu tiesību aizsardzību, nav tiesīga sniegt šādu informāciju Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centram.
Turklāt, ievērojot noteikumus Nr.569 un Nr.93, izsniedzot pakalpojumu apmaksas garantiju un apmaksājot ķirurģiskās operācijas un medicīnisko rehabilitāciju, nepieciešams pārliecināties par šo pakalpojumu ietvaros paredzētajām vai veiktajām manipulācijām, pakalpojumu un cenu pozīcijām, iespēju operācijas veikt rindas kārtībā par Veselības ministrijas veselības aprūpes nodrošināšanas programmā piešķirtajiem budžeta līdzekļiem un tamlīdzīgi.
Noteikumi Nr.569 arī nosaka, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi var apmaksāt ārsta konsultāciju par rekomendējamo ārstniecību un iespēju veikt ķirurģisko operāciju ar iespēju pieprasīt ārstniecības iestādei informāciju par saņemto pakalpojumu un ārsta konsultācijā tai ieteikto ārstniecības procesu.
Līdz ar to, lai pieņemtu objektīvi pamatotu un tiesisku lēmumu par veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu un izdevumu kompensāciju Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un no dienesta atvaļinātām amatpersonām, nepieciešama iespēja saņemt ārstniecības iestādes rīcībā esošo informāciju par pacienta ārstniecības procesu, saņemtajiem un ārstniecības iestādē rekomendētajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, izmeklējumu un konsultāciju rezultātiem.
Turklāt, saņemot lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju, vēršoties ārstniecības iestādē, nevis pieprasot tās iesniegšanu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi vai atvaļinātai personai, būtu iespēja, ka saņemtā informācija ir pilnīgāka, objektīvāka un ir patiesa (potenciāli nelabvēlīga lēmuma gadījumā persona var nesniegt pilnīgu informāciju). Tāpat tiktu mazināts slogs Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi un atvaļinātām amatpersonām saistībā ar papildus informācijas
sniegšanu.
Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra lēmumu pieņemšanai nepieciešamās informācijas pieprasīšana ārstniecības iestādē paredzama tikai gadījumos un apjomā, ja objektīvi pamatotu un tiesisku lēmumu nav iespējams pieņemt, vadoties no amatpersonas administratīvā procesa ietvaros iesniegtās medicīniskās dokumentācijas, tā ir nepietiekama, nepilnīga vai pirmsšķietami nepilnīga. Pašreiz minēto lēmumu pieņemšanai nepieciešamie dati tiek iegūti un apstrādāti, ievērojot Administratīvā procesa likuma vispārīgo regulējumu par informācijas ieguvi administratīvajā procesā, kā arī Atlīdzības likuma un no tā izrietošo normatīvo aktu tiesisko regulējumu. Nepieciešams papildināt Pacientu tiesību likumu ar Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra tiesībām saņemt informāciju par pacientu tieši no ārstniecības iestādes.
Nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršana. Saskaņā ar noteikumiem Nr. 565 lēmumu par Atlīdzības likuma 19. pantā noteiktā nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanu vai atteikumu pabalstu piešķirt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm pieņem Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs.
Atlīdzības likuma 19. pantā paredzēta pabalstu izmaksa amatpersonām (darbiniekiem) ievainojuma, sakropļojuma vai citāda veselības bojājuma gadījumā. Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 565 „Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām” (turpmāk – noteikumi Nr. 565) 7.1 un 22.8 punkts nosaka, ka lēmumu par nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm pieņem Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs. Ievērojot Atlīdzības likuma 19.panta 2.4 daļas otro punktu, lai konstatētu amatpersonas tiesības saņemt nelaimes gadījuma pabalstu, nepieciešams saņemt informāciju par pārejošas darba (dienesta) nespējas iestāšanās laiku, ilgumu un darba (dienesta) nespējas saistību ar notikušo nelaimes gadījumu. Tāpat, ņemot vērā minētā likuma 19.panta 2.5 daļas pirmo punktu, nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanas priekšnoteikums ir, ka amatpersona piecu dienu laikā no nelaimes gadījuma ir vērsusies ārstniecības iestādē saistībā ar konkrēto nelaimes gadījumu.
Līdz ar to, lai pieņemtu objektīvi pamatotu un tiesisku lēmumu par nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt kontekstā ar tiesību normās noteiktajiem nosacījumiem pabalsta piešķiršanai, kā arī ierobežojumiem to piešķirt, lēmumu pieņemšanas procesā nepieciešama iespēja saņemt ārstniecības iestādes rīcībā esošo informāciju, kas apliecina amatpersonas vēršanos ārstniecības iestādē pēc nelaimes gadījuma, informāciju saistībā ar darba (dienesta) nespēju un tās cēloni (sasaisti un cēloņsakarību ar notikušo nelaimes gadījumu). Gadījumā, ja darbnespējas lapa objektīvu iemeslu dēļ nav izsniegta (piemēram, amatpersonai pirms nelaimes gadījuma izsniegta jau cita darbnespējas lapa vai amatpersona ir atradusies atvaļinājumā, tai piešķirtas brīvdienas un tādēļ amatpersona ir atteikusies no darbnespējas lapas), nepieciešams objektīvi konstatēt, ka amatpersona pēc notikušā nelaimes gadījuma atbilstoši medicīniskajai dokumentācijai faktiski nav bijusi darba spējīga sakarā ar nelaimes gadījumā gūtajiem veselības bojājumiem (iegūtie veselības bojājumi un ārstniecības process nav savietojams ar spēju veikt darba (dienesta) pienākumus).
Papildus minētajam Atlīdzības likuma 23.pantā noteikti ierobežojumi nelaimes gadījuma pabalsta izmaksai, tostarp no šīs tiesību normas izriet, ka pabalsts netiek piešķirts, ja nelaimes gadījuma cēlonis ir pašnāvība vai tās mēģinājums, alkohola vai citu apreibinošu līdzekļu lietošana.
Līdz ar to, nepieciešams objektīvi konstatēt alkohola vai citu apreibinošu līdzekļu lietošanas faktu un saņemt informāciju par ārstniecības iestādē veikto pārbaudi par alkohola, narkotisko, toksisko vai psihotropo vielu ietekmi pēc nelaimes gadījuma un pārbaudes rezultātiem (ja ir iespēja, ka šāda pārbaude ārstniecības iestādē veikta).
Veselības aprūpes pakalpojumu apmaksa.
Atlīdzības likuma 39.panta pirmajā un otrajā daļā ir noteiktas personu grupas, kurām ir tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi. Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumi Nr.569 “Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi saņem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus” (turpmāk – noteikumi Nr.569) un Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumi Nr. 93 "Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kura atvaļināta no dienesta sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli, saņem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus" (turpmāk – noteikumi Nr.93) nosaka, ka lēmumus attiecībā uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi un šo dienestu atvaļinātām amatpersonām saistībā ar veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu un izdevumu kompensāciju pieņem un šo pakalpojumu apmaksu veic Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs.
Minētie noteikumi paredz, ka izdevumi par veselības aprūpes pakalpojumiem tiek apmaksāti, saņemot ārstniecības iestādes rēķinus par amatpersonai vai atvaļinātai amatpersonai sniegtajiem pakalpojumiem, un tiek kompensēti, saņemot amatpersonu vai atvaļināto amatpersonu iesniegtos izdevumus apliecinošos maksājumu attaisnojuma dokumentus par saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem (pēc nepieciešamības arī citus dokumentus par saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, piemēram, nosūtījumus pakalpojumu saņemšanai vai medicīniskos dokumentus, no kuriem secināms,
kāds pakalpojums saņemts vai kādas medicīniskās manipulācijas ir veiktas).
Noteikumi Nr.569 un Nr.93 paredz virkni nosacījumu un ierobežojumus veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai un izdevumu kompensācijai, ko nepieciešams izvērtēt lēmumu pieņemšanas procesā.
Nereti ārstniecības iestāžu Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrā iesniegtie rēķini pakalpojumu apmaksai un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi vai atvaļināto amatpersonu iesniegtie maksājumu attaisnojuma dokumenti neietver pietiekamu informāciju, lai pilnvērtīgi izvērtētu saņemtos pakalpojumus, to atbilstību apmaksas vai izdevumu kompensācijas nosacījumiem, bet nepieciešamās papildus informācijas saņemšana ir apgrūtinoša. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi vai atvaļinātai amatpersonai nav iespējas vai ir apgrūtinoši tos saņemt ārstniecības iestādē objektīvi pamatota lēmuma pieņemšanai nepieciešamajā apjomā. Ārstniecības iestāde, ievērojot pacientu tiesību aizsardzību, nav tiesīga sniegt šādu informāciju Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centram.
Turklāt, ievērojot noteikumus Nr.569 un Nr.93, izsniedzot pakalpojumu apmaksas garantiju un apmaksājot ķirurģiskās operācijas un medicīnisko rehabilitāciju, nepieciešams pārliecināties par šo pakalpojumu ietvaros paredzētajām vai veiktajām manipulācijām, pakalpojumu un cenu pozīcijām, iespēju operācijas veikt rindas kārtībā par Veselības ministrijas veselības aprūpes nodrošināšanas programmā piešķirtajiem budžeta līdzekļiem un tamlīdzīgi.
Noteikumi Nr.569 arī nosaka, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi var apmaksāt ārsta konsultāciju par rekomendējamo ārstniecību un iespēju veikt ķirurģisko operāciju ar iespēju pieprasīt ārstniecības iestādei informāciju par saņemto pakalpojumu un ārsta konsultācijā tai ieteikto ārstniecības procesu.
Līdz ar to, lai pieņemtu objektīvi pamatotu un tiesisku lēmumu par veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu un izdevumu kompensāciju Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un no dienesta atvaļinātām amatpersonām, nepieciešama iespēja saņemt ārstniecības iestādes rīcībā esošo informāciju par pacienta ārstniecības procesu, saņemtajiem un ārstniecības iestādē rekomendētajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, izmeklējumu un konsultāciju rezultātiem.
Turklāt, saņemot lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju, vēršoties ārstniecības iestādē, nevis pieprasot tās iesniegšanu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi vai atvaļinātai personai, būtu iespēja, ka saņemtā informācija ir pilnīgāka, objektīvāka un ir patiesa (potenciāli nelabvēlīga lēmuma gadījumā persona var nesniegt pilnīgu informāciju). Tāpat tiktu mazināts slogs Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi un atvaļinātām amatpersonām saistībā ar papildus informācijas
sniegšanu.
Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra lēmumu pieņemšanai nepieciešamās informācijas pieprasīšana ārstniecības iestādē paredzama tikai gadījumos un apjomā, ja objektīvi pamatotu un tiesisku lēmumu nav iespējams pieņemt, vadoties no amatpersonas administratīvā procesa ietvaros iesniegtās medicīniskās dokumentācijas, tā ir nepietiekama, nepilnīga vai pirmsšķietami nepilnīga. Pašreiz minēto lēmumu pieņemšanai nepieciešamie dati tiek iegūti un apstrādāti, ievērojot Administratīvā procesa likuma vispārīgo regulējumu par informācijas ieguvi administratīvajā procesā, kā arī Atlīdzības likuma un no tā izrietošo normatīvo aktu tiesisko regulējumu. Nepieciešams papildināt Pacientu tiesību likumu ar Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra tiesībām saņemt informāciju par pacientu tieši no ārstniecības iestādes.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz Pacientu tiesību likuma 10.panta piekto daļu papildināt ar 22. punktu, kas nosaka tiesības Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centram saņemt informāciju par pacientu:
1) lēmuma pieņemšanai par nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm;
2) lēmuma pieņemšanai par veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu un izdevumu kompensāciju Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un atvaļinātām amatpersonām.
1) lēmuma pieņemšanai par nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm;
2) lēmuma pieņemšanai par veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu un izdevumu kompensāciju Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un atvaļinātām amatpersonām.
Problēmas apraksts
3. Likuma 10. panta 5.1 daļas 2. punkts nosaka, ka:
51) Veselības aprūpes jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informāciju par pacientu sniedz šādām personām un institūcijām:
2) Nacionālajam veselības dienestam — no valsts budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai un valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzībai, personas datu apstrādei, lai attiecīgo informāciju nodotu statistikas iestādei, kā arī ceļu satiksmes negadījumā ievainoto un stacionēto pacientu datu apstrādei, lai nodrošinātu vienotu ceļu satiksmes negadījumos smagi ievainoto personu datu uzskaiti un klasificēšanu atbilstoši maksimāli saīsinātās ievainojumu skalas trešās vai augstākās pakāpes (MAIS3+) prasībām.
Likuma 10.panta 5.1 daļas 2. punktā izslēdzama kompetence, kas turpmāk neattiecas uz Nacionālo veselības dienestu (saistībā ar veselības informācijas sistēmas pārziņa maiņu), ko turpmāk veic SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs" - t.i. ceļu satiksmes negadījumā ievainoto un stacionēto pacientu datu apstrāde, lai nodrošinātu vienotu ceļu satiksmes negadījumos smagi ievainoto personu datu uzskaiti un klasificēšanu Šie dati tiek iegūti no veselības informācijas sistēmas, tādēļ saistībā ar veselības informācijas sistēmas pārziņa maiņu to turpmāk veic SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs".
51) Veselības aprūpes jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informāciju par pacientu sniedz šādām personām un institūcijām:
2) Nacionālajam veselības dienestam — no valsts budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai un valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzībai, personas datu apstrādei, lai attiecīgo informāciju nodotu statistikas iestādei, kā arī ceļu satiksmes negadījumā ievainoto un stacionēto pacientu datu apstrādei, lai nodrošinātu vienotu ceļu satiksmes negadījumos smagi ievainoto personu datu uzskaiti un klasificēšanu atbilstoši maksimāli saīsinātās ievainojumu skalas trešās vai augstākās pakāpes (MAIS3+) prasībām.
Likuma 10.panta 5.1 daļas 2. punktā izslēdzama kompetence, kas turpmāk neattiecas uz Nacionālo veselības dienestu (saistībā ar veselības informācijas sistēmas pārziņa maiņu), ko turpmāk veic SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs" - t.i. ceļu satiksmes negadījumā ievainoto un stacionēto pacientu datu apstrāde, lai nodrošinātu vienotu ceļu satiksmes negadījumos smagi ievainoto personu datu uzskaiti un klasificēšanu Šie dati tiek iegūti no veselības informācijas sistēmas, tādēļ saistībā ar veselības informācijas sistēmas pārziņa maiņu to turpmāk veic SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs".
Risinājuma apraksts
Likuma 10. panta 5.1 daļas 2.punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, izslēdzot kompetenci, ko turpmāk veic SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs" - ceļu satiksmes negadījumā ievainoto un stacionēto pacientu datu apstrādei, lai nodrošinātu vienotu ceļu satiksmes negadījumos smagi ievainoto personu datu uzskaiti un klasificēšanu (veic SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs", jo šie dati tiek ņemti veselības informācijas sistēmā no e-veselības traumu kartēm).
Likuma 10. panta 5.1 daļas 2.punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, ar ko Nacionālajam veselības dienestam tiek saglabātas tiesības saņemt šādu informāciju: no valsts budžeta apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai un un valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzībai, personas datu apstrādei, lai attiecīgo informāciju nodotu statistikas iestādei.
SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs" kompetence saistībā ar veselības informācijas sistēmas pārziņa maiņu piešķirtajām tiesībām saņemt pacienta datus tiek ietverta atsevišķā Likuma normā.
Likuma 10. panta 5.1 daļas 2.punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, ar ko Nacionālajam veselības dienestam tiek saglabātas tiesības saņemt šādu informāciju: no valsts budžeta apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai un un valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzībai, personas datu apstrādei, lai attiecīgo informāciju nodotu statistikas iestādei.
SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs" kompetence saistībā ar veselības informācijas sistēmas pārziņa maiņu piešķirtajām tiesībām saņemt pacienta datus tiek ietverta atsevišķā Likuma normā.
Problēmas apraksts
4. Likuma 10. panta 5.2 daļas 3. punkts nosaka, ka:
(52) Veselības informācijas sistēmā uzkrāto informāciju par pacientu normatīvajos aktos par veselības informācijas sistēmā apstrādājamiem datiem noteiktajā kārtībā un apjomā apstrādā:
3) Nacionālais veselības dienests — no valsts budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai, valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzībai un veselības informācijas sistēmas uzturēšanai, kā arī valsts organizētā vēža skrīninga nodrošināšanai;
Saistībā ar veselības informācijas sistēmas pārziņa maiņu Nacionālajam veselības dienestam nav nepieciešams turpmāk saņemt informāciju veselības informācijas sistēmas uzturēšanai. Tādēļ Nacionālais veselības dienests turpmāk Veselības informācijas sistēmā uzkrāto informāciju par pacientu normatīvajos aktos par veselības informācijas sistēmā apstrādājamiem datiem noteiktajā kārtībā un apjomā apstrādā šādiem mērķiem: no valsts budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai, valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzībai, kā arī valsts organizētā vēža skrīninga nodrošināšanai.
Veselības informācijas sistēmā uzkrātās informācijas apstrādi par pacientu informācijas sistēmas uzturēšanai turpmāk veiks veselības informācijas sistēmas pārzinis SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs", kura kompetence saistībā ar veselības sistēmas pārziņa maiņu saņemt pacienta datus nosakāma atsevišķā likuma normā.
SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs" kā e-veselības sistēmas pārzinim pienākumi noteikti Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" (grozījumi veikti ar Ministru kabineta 2024.gada 19.novembra noteikumiem Nr.722 "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" (stājās spēkā 2025.gada 1.janvārī).
(52) Veselības informācijas sistēmā uzkrāto informāciju par pacientu normatīvajos aktos par veselības informācijas sistēmā apstrādājamiem datiem noteiktajā kārtībā un apjomā apstrādā:
3) Nacionālais veselības dienests — no valsts budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai, valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzībai un veselības informācijas sistēmas uzturēšanai, kā arī valsts organizētā vēža skrīninga nodrošināšanai;
Saistībā ar veselības informācijas sistēmas pārziņa maiņu Nacionālajam veselības dienestam nav nepieciešams turpmāk saņemt informāciju veselības informācijas sistēmas uzturēšanai. Tādēļ Nacionālais veselības dienests turpmāk Veselības informācijas sistēmā uzkrāto informāciju par pacientu normatīvajos aktos par veselības informācijas sistēmā apstrādājamiem datiem noteiktajā kārtībā un apjomā apstrādā šādiem mērķiem: no valsts budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai, valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzībai, kā arī valsts organizētā vēža skrīninga nodrošināšanai.
Veselības informācijas sistēmā uzkrātās informācijas apstrādi par pacientu informācijas sistēmas uzturēšanai turpmāk veiks veselības informācijas sistēmas pārzinis SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs", kura kompetence saistībā ar veselības sistēmas pārziņa maiņu saņemt pacienta datus nosakāma atsevišķā likuma normā.
SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs" kā e-veselības sistēmas pārzinim pienākumi noteikti Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" (grozījumi veikti ar Ministru kabineta 2024.gada 19.novembra noteikumiem Nr.722 "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" (stājās spēkā 2025.gada 1.janvārī).
Risinājuma apraksts
Likuma 10. panta 5.2 daļas 3. punkts tiek izteikts jaunā redakcijā:
"3) Nacionālais veselības dienests — no valsts budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai, valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzībai , kā arī valsts organizētā vēža skrīninga nodrošināšanai""
Likumprojekts paredz papildināt likuma 10. panta 5.2 daļu ar 13. punktu šādā redakcijā:
"13) Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Digitālās veselības centrs" - veselības informācijas sistēmas uzturēšanai un ceļu satiksmes negadījumā ievainoto pacientu datu apstrādei, lai nodrošinātu vienotu ceļu satiksmes negadījumos smagi ievainoto un stacionēto personu datu uzskaiti un klasificēšanu atbilstoši maksimāli saīsinātās ievainojumu skalas trešās vai augstākās pakāpes (MAIS3+) prasībām."
"3) Nacionālais veselības dienests — no valsts budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai, valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzībai , kā arī valsts organizētā vēža skrīninga nodrošināšanai""
Likumprojekts paredz papildināt likuma 10. panta 5.2 daļu ar 13. punktu šādā redakcijā:
"13) Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Digitālās veselības centrs" - veselības informācijas sistēmas uzturēšanai un ceļu satiksmes negadījumā ievainoto pacientu datu apstrādei, lai nodrošinātu vienotu ceļu satiksmes negadījumos smagi ievainoto un stacionēto personu datu uzskaiti un klasificēšanu atbilstoši maksimāli saīsinātās ievainojumu skalas trešās vai augstākās pakāpes (MAIS3+) prasībām."
Problēmas apraksts
5. Likuma 10.panta 5.4 daļa:
Kopš e-veselības sistēmas izveidošanas tehniskais risinājums, lai piekļūtu tajā iekļautajai informācijai, ir autorizācija gan caur Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistru, gan vienlaikus caur Ārstniecības iestāžu reģistru. Proti, autentifikācija iespējama vienīgi ārstniecības iestādē nodarbinātai ārstniecības personai vai ārstniecības atbalsta personai.
Attīstoties digitalizācijai un pilnveidojoties normatīvajam regulējumam (Likuma 10.panta 5.2 daļa), piekļuve e-veselības sistēmā iekļautajai informācijai ir nepieciešama ne tikai iepriekšminētajām personām (ārstniecības iestādē nodarbinātai ārstniecības personām vai ārstniecības atbalsta personām), bet arī atsevišķu valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem to funkciju īstenošanai, tajā skaitā iestādēm, kurām normatīvajos aktos ir noteiktas tiesības piekļūt jebkādai informācijai, tostarp, informācijai, kuras izpaušana ir aizliegta ar likumu,
Tādēļ ir nepieciešams nodrošināt tehnisku iespēju, lai iestādes izpildītu normatīvajos aktos noteikto. Līdz ar to, lai nodrošinātu Pacientu tiesību likuma 10.panta 5.2 daļā un citos likumos minēto iestāžu, kas nav ārstniecības iestādes, un to darbinieku, kas nav ārstniecības personas, piekļuvi e-veselības sistēmai, kā arī Veselības inspekcijai to tiesisku iekļaušanu Ārstniecības iestāžu reģistrā un to darbinieku - Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta reģistrā, ir nepieciešams papildināt Pacientu tiesību likuma 10.pantu ar jaunu 5.4 daļu, nosakot, ka Veselības inspekcija ar Pacientu tiesību likuma 10.panta 5.2 daļā minēto iestādi, kā arī citām iestādēm, kurām normatīvajos aktos ir noteiktas tiesības piekļūt jebkādai informācijai, tostarp, informācijai, kuras izpaušana ir aizliegta ar likumu, iekļauj Ārstniecības iestāžu reģistrā. Savukārt, iestāžu pilnvarotos pārstāvjus norāda sadarbības līgumā, kas noslēgts starp Veselības inspekciju un šā panta 5.2 daļā noteikto iestādi, kā arī ar iestādi, kurai normatīvajos aktos ir noteiktas tiesības piekļūt jebkādai informācijai, tostarp, informācijai, kuras izpaušana ir aizliegta ar likumu. Līgumā nosaka detalizētu sadarbību, tai skaitā iestādes un tās darbinieku tiesības un pienākumus, izmantojot e-veselības sistēmu.
Informācija par Ārstniecības iestāžu reģistrā reģistrētu iestādi un Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā reģistrētu tās darbinieku Veselības inspekcijas tīmekļavietnē: https://www.vi.gov.lv/lv/registri-un-datubazes netiek publiskota.
Pamatojums: Iestādes var tikt noteiktas citos speciālajos likumos. Normatīvie akti paredz valsts drošības iestādēm un Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās sevišķos gadījumos tiesības iegūt un apstrādāt personu veselības datus.
I. Valsts drošības iestāžu likuma regulējums paredz valsts drošības iestāžu amatpersonām tiesības saņemt jebkādu informāciju savu pienākumu veikšanai.
Atbilstoši Valsts drošības iestāžu likuma 10. panta pirmajai daļai valsts drošības iestāžu galvenie uzdevumi ir: politiskās, ekonomiskās, sociālās, militārās, zinātniskās, tehniskās un citas ar valsts drošības un ekoloģiskajiem apdraudējumiem saistītās informācijas vākšana, uzkrāšana, analīze un izmantošana likumā noteiktajā kārtībā; valsts noslēpumu un citu valstij vitāli svarīgu interešu aizsardzība; valsts drošības apdraudējumu prognozēšana, priekšlikumu, rekomendāciju un programmu izstrādāšana valsts drošības jautājumos; valsts drošības apdraudējumu novēršana vai neitralizācija; valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju savlaicīga un pilnīga informēšana par jebkuru valsts drošības apdraudējumu; atzinuma sniegšana par iespēju izsniegt licenci stratēģisko materiālu un ieroču eksportam, importam un tranzītam; par valsts drošības jomā konstatētajiem noziedzīgiem nodarījumiem iegūtās informācijas un materiālu iesniegšana prokuratūrai vai izmeklēšanas iestādei, kuras kompetencē ir veikt pirmstiesas izmeklēšanu par konkrēto noziedzīgu nodarījumu; izmeklēšanas veikšana tām noteiktās kompetences ietvaros; sadarbība un līdzdalība starptautiskā miera uzturēšanā; tām noteiktās kompetences ietvaros klasificētās informācijas apmaiņa ar ārvalstu institūcijām, starptautiskajām organizācijām un to institūcijām.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula) nepiemēro personas datu apstrādei, ko veic dalībvalstis, rīkojoties saistībā ar Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku un drošības politiku. Ņemot vērā minēto, darbības attiecībā uz valsts drošības nodrošināšanu neietilpst Datu regulas tvērumā. Attiecīgi valsts drošības nodrošināšanas nolūkā veiktā personas datu apstrāde nav balstāma uz Datu regulas 9. panta nosacījumiem. Ievērojot minēto, kā arī to, ka valsts drošības nodrošināšana un tās ietvaros veiktā izlūkošana, pretizlūkošana un operatīvās darbības nav Eiropas Savienības kompetences jomā, Fizisko personu datu apstrādes likums, cita starpā, neattiecas uz valsts drošības iestādēm, kas nacionālās drošības jomā veic izlūkošanu, pretizlūkošanu un operatīvās darbības, citām valsts institūcijām, kuras saskaņā ar likumu pilnvarotas veikt; valsts institūcijas, darbojoties saistībā ar Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku un drošības politiku. Ņemot vērā minēto, Fizisko personu datu apstrādes likums neattiecas uz tādu personas datu apstrādi, kas tiek veikta, lai izpildītu Valsts drošības iestāžu likumā noteiktos valsts drošības iestāžu galvenos uzdevumus.
Saskaņā ar Valsts drošības iestāžu likuma 19. panta pirmo daļu, valsts drošības iestāžu amatpersonām ir tiesības savas kompetences ietvaros saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām un amatpersonām nepieciešamo informāciju, dokumentus un citus materiālus neatkarīgi no to izmantošanas lieguma. Informācija, dokumenti un materiāli izsniedzami pieprasītajā formā un bez maksas. Satversmes aizsardzības biroja likuma 5. panta septītajā daļa nosaka, ka SAB direktors vai viņa īpaši pilnvarota biroja amatpersona ir tiesīgi brīvi iepazīties ar valsts iestāžu un pašvaldību rīcībā esošo visu veidu informāciju un materiāliem neatkarīgi no to izmantošanas lieguma, saņemot šo informāciju un materiālus.
Valsts drošības iestādēm Ministru kabineta 2004. gada 6. janvāra noteikumu Nr. 21 “Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi” nosaka, ka ka persona tiek informēta, ka likumā noteiktajā kārtībā var tikt veikta tās sniegtās informācijas pārbaude. Valsts drošības iestāžu likuma 11.pants nosaka, ka valsts drošības iestāžu kopumu veido: 1) Satversmes aizsardzības birojs; 2) Militārās izlūkošanas un drošības dienests;
3) Valsts drošības dienests.
II. Latvijas pārstāvim starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās (turpmāk - Pārstāvis) saistībā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesā (turpmāk - Tiesa) izskatāmajām lietām Latvijas Republikas pozīcijas aizstāvībai atsevišķos gadījumos ir nepieciešams saņemt informāciju un pacientu datus, tostarp pacienta medicīnas karti, lai sagatavotu Latvijas valdības pozīciju Tiesā izskatāmajā lietā, no Veselības inspekcijas un ārstniecības iestādēm. Tiesa ir uzsvērusi, ka tās lūgums valdībai sniegt dokumentus izskatāmā lietā neatkarīgi no tā, kad šāds lūgums ir izteikts – sākotnējā sūdzības izvērtējumā vai tālākas tiesvedības ietvaros –atbilstoši Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk - Konvencija) 38.pantam rada valstij saistošu pienākumu Tiesai iesniegt šādus dokumentus, materiālus un citu informāciju (skat. Enukidz un Girgvliani pret Gruziju (iesniegums Nr.25091/07), 2011.gada 26.aprīļa spriedums, 295.rindkopa; Bekirski pret Bulgāriju (iesniegums Nr.71420/01), 2010.gada 2.septembra spriedums, 110.rindkopa).
Pārstāvja tiesības no ārstniecības iestādēm pieprasīt informāciju par pacientiem nosaka Ministru kabineta 2017.gada 7.marta noteikumos Nr.121 “Pārstāvības kārtība starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās” (Latvijas Vēstnesis Nr.51, 09.03.2017.)
13.1.app. Pārstāvim paredz tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt no atbildīgajām institūcijām dokumentus, paskaidrojumus, viedokli, vērtējumu un citu valdības pārstāvības pozīcijas Tiesā izskatāmajās lietās sagatavošanai nepieciešamo informāciju. Noteikumu 13. un 13.1.app. paredz, ka Pārstāvim ir tiesības pieprasīt informāciju, kas tieši attiecas uz Tiesā izskatāmo lietu. Ārlietu ministrija uzsvērusi, ka, lai arī minētās Pārstāvja tiesības ir noteiktas Ministru kabineta noteikumos, kas no formāla nacionālo tiesību normu hierarhijas viedokļa uzskatāmi par zemāku normatīvo tiesību aktu salīdzinājumā ar Pacientu tiesību likumu, kam ir likuma spēks, Ārlietu ministrija (2022.gada 07.marta vēstule Nr.03-5192 "Par likumprojektu ""Grozījumi Pacientu tiesību likumā" (22-TA-304)") ... tas, kāda ranga dokumentā no nacionālajā tiesību sistēmā formāli noteiktā normu hierarhijas skatupunkta ir ietvertas Pārstāvja tiesības un pienākumi, pats par sevi neietekmē Pārstāvja tiesību un pienākumu raksturu. Likuma “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” 13.pants nostiprina iepriekš minēto principu, kas noteic, ka situācijā, kurā starptautiskajā līgumā, kuru Saeima ir apstiprinājusi, paredzēti citādi noteikumi nekā Latvijas Republikas nacionālajā regulējumā, tiek piemēroti starptautiskā līguma noteikumi. Starptautisko tiesību normas, kas ietvertas Latvijas noslēgtajos starpvalstu un starpvaldību līgumos, prevalē pār Latvijas nacionālajām tiesību normām, kas ietvertas, piemēram, likumā vai Ministru kabineta noteikumos (Administratīvā procesa likuma 15.panta trešā daļa, skatīt, piemēram, arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2020.gada 23.decembra spriedumu lietā Nr.A420132016, SKA-109/2020.) Ārlietu ministrija uzsver, ka Pārstāvja pienākums Tiesai sniegt dokumentus, materiālus un citu informāciju, ko Tiesa Pārstāvim pieprasa, ir pienākums, kas Pārstāvim izriet no Latvijai saistošās Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas. Šis secinājums savukārt nozīmē, ka nolūkā īstenot Latvijas interešu pārstāvību starptautiskā tiesvedībā Pārstāvim kā personai, kura šo pārstāvību īsteno, jābūt pieejamiem ne tikai visiem dokumentiem, kas nepieciešami, lai atbildētu uz Tiesas lūgumu izsniegt dokumentus, bet arī dokumentiem, kas ir nepieciešami, lai pamatotu Latvijas izvirzītos argumentus par konkrētu personu iesniegto sūdzību pieņemamību izskatīšanai un būtību. Turklāt līdztekus sacīkstes principam šīs Pārstāvja tiesības sasaucas ar pušu procesuālo līdztiesības principu. Lai īstenotu Latvijas interešu pārstāvību, Pārstāvim ir jābūt tiesībām iepazīties ar visiem dokumentiem, kas ir saistīti ar konkrētu Tiesā iesniegtu sūdzību. Turpretī pilnīga Latvijas interešu pārstāvība nav iespējama, neiepazīstoties ar dokumentiem, kas varētu atspēkot iesniedzēju sūdzības. Tādējādi arī regulējums Pacientu tiesību likumā, kas paredzētu Pārstāvim pienākumu lūgt atļauju personai, kura iesniegusi sūdzību, vai tās tuviniekiem, ja persona mirusi vai savu gribu nespēj izteikt, atļauju izmantot dokumentus, kas ietver šīs personas datus, tostarp sensitīvus datus, būtu tiešā pretrunā pušu līdztiesības principam. Savukārt, regulējums, kas paredzētu Pārstāvim tiesības iegūt personu datus, tostarp medicīnas datus, tikai ar personas piekrišanu, personai tiktu dotas tiesības izvēlēties – piekrist vai nepiekrist izsniegt šādus dokumentus Pārstāvim –, kas savukārt ne tikai pieļautu, ka persona būtiski ietekmētu Latvijas interešu pārstāvību Tiesā, neļaujot Pārstāvim pilnīgi izvērtēt iesniedzēja sūdzības un sniegt par tām apsvērumus, bet arī liegtu Pārstāvim un līdz ar to Ministru kabinetam efektīvi īstenot savas saistības, kas uzņemtas Latvijai pievienojoties Konvencijai. Pacientu tiesību likuma 10.panta piektajā daļā ietvertās ārstniecības vadītāja tiesības ietvertu ārstniecības iestādes vadītājam tiesības arī atteikt Pārstāvim sniegt tam nepieciešamo informāciju.
Ārlietu ministrija norāda, ka vērtējot Saeimas un Ministru kabineta pilnvaru robežas starptautisko līgumu pieņemšanas un izpildes jomā, ir atzīts, ka prasība, lai likumdevējs pats likumdošanas ceļā izšķirtu visus valsts dzīves jautājumus, mūsdienu sabiedrības komplicētajos dzīves apstākļos ir kļuvusi nereāla. Tādēļ, lai nodrošinātu efektīvāku valsts varas īstenošanu, ir pieļaujama atkāpe no prasības, ka likumdevējam visi jautājumi pilnībā jāizšķir pašam. Šī efektivitāte tiek sasniegta, likumdevējam likumdošanas procesā izlemjot svarīgākos jautājumus, bet detalizētāku noteikumu un likumu ieviešanai dzīvē nepieciešamo normu izstrādāšanu deleģējot Ministru kabinetam (Ministru kabineta 2017.gada 7.marta noteikumos Nr.121 “Pārstāvības kārtība starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās”).
Tieslietu ministrija norāda, ka Pārstāvja tiesības apstrādāt informāciju ir normatīvi nostiprinātas un Pārstāvja veiktā datu apstrāde, tajā skaitā veselības datu apstrāde var būt vajadzīga, lai celtu, īstenotu vai aizstāvētu likumīgas prasības, uzskatāms, ka Pārstāvja veiktā datu apstrāde ir atbilstoša Datu Regulas 6. panta 1. punkta c apakšpunktā un 9. panta 2. punkta "f" apakšpunktā minētajiem datu apstrādes tiesiskajiem pamatiem, kā arī nav pretrunā Fizisko personu datu apstrādes likuma jēgai un mērķim (Tieslietu ministrijas 2022.gada 18.marta vēstule "Par atzinuma un viedokļa sniegšanu" (adresāti: Veselības ministrija un Datu valsts inspekcija).
Kopš e-veselības sistēmas izveidošanas tehniskais risinājums, lai piekļūtu tajā iekļautajai informācijai, ir autorizācija gan caur Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistru, gan vienlaikus caur Ārstniecības iestāžu reģistru. Proti, autentifikācija iespējama vienīgi ārstniecības iestādē nodarbinātai ārstniecības personai vai ārstniecības atbalsta personai.
Attīstoties digitalizācijai un pilnveidojoties normatīvajam regulējumam (Likuma 10.panta 5.2 daļa), piekļuve e-veselības sistēmā iekļautajai informācijai ir nepieciešama ne tikai iepriekšminētajām personām (ārstniecības iestādē nodarbinātai ārstniecības personām vai ārstniecības atbalsta personām), bet arī atsevišķu valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem to funkciju īstenošanai, tajā skaitā iestādēm, kurām normatīvajos aktos ir noteiktas tiesības piekļūt jebkādai informācijai, tostarp, informācijai, kuras izpaušana ir aizliegta ar likumu,
Tādēļ ir nepieciešams nodrošināt tehnisku iespēju, lai iestādes izpildītu normatīvajos aktos noteikto. Līdz ar to, lai nodrošinātu Pacientu tiesību likuma 10.panta 5.2 daļā un citos likumos minēto iestāžu, kas nav ārstniecības iestādes, un to darbinieku, kas nav ārstniecības personas, piekļuvi e-veselības sistēmai, kā arī Veselības inspekcijai to tiesisku iekļaušanu Ārstniecības iestāžu reģistrā un to darbinieku - Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta reģistrā, ir nepieciešams papildināt Pacientu tiesību likuma 10.pantu ar jaunu 5.4 daļu, nosakot, ka Veselības inspekcija ar Pacientu tiesību likuma 10.panta 5.2 daļā minēto iestādi, kā arī citām iestādēm, kurām normatīvajos aktos ir noteiktas tiesības piekļūt jebkādai informācijai, tostarp, informācijai, kuras izpaušana ir aizliegta ar likumu, iekļauj Ārstniecības iestāžu reģistrā. Savukārt, iestāžu pilnvarotos pārstāvjus norāda sadarbības līgumā, kas noslēgts starp Veselības inspekciju un šā panta 5.2 daļā noteikto iestādi, kā arī ar iestādi, kurai normatīvajos aktos ir noteiktas tiesības piekļūt jebkādai informācijai, tostarp, informācijai, kuras izpaušana ir aizliegta ar likumu. Līgumā nosaka detalizētu sadarbību, tai skaitā iestādes un tās darbinieku tiesības un pienākumus, izmantojot e-veselības sistēmu.
Informācija par Ārstniecības iestāžu reģistrā reģistrētu iestādi un Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā reģistrētu tās darbinieku Veselības inspekcijas tīmekļavietnē: https://www.vi.gov.lv/lv/registri-un-datubazes netiek publiskota.
Pamatojums: Iestādes var tikt noteiktas citos speciālajos likumos. Normatīvie akti paredz valsts drošības iestādēm un Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās sevišķos gadījumos tiesības iegūt un apstrādāt personu veselības datus.
I. Valsts drošības iestāžu likuma regulējums paredz valsts drošības iestāžu amatpersonām tiesības saņemt jebkādu informāciju savu pienākumu veikšanai.
Atbilstoši Valsts drošības iestāžu likuma 10. panta pirmajai daļai valsts drošības iestāžu galvenie uzdevumi ir: politiskās, ekonomiskās, sociālās, militārās, zinātniskās, tehniskās un citas ar valsts drošības un ekoloģiskajiem apdraudējumiem saistītās informācijas vākšana, uzkrāšana, analīze un izmantošana likumā noteiktajā kārtībā; valsts noslēpumu un citu valstij vitāli svarīgu interešu aizsardzība; valsts drošības apdraudējumu prognozēšana, priekšlikumu, rekomendāciju un programmu izstrādāšana valsts drošības jautājumos; valsts drošības apdraudējumu novēršana vai neitralizācija; valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju savlaicīga un pilnīga informēšana par jebkuru valsts drošības apdraudējumu; atzinuma sniegšana par iespēju izsniegt licenci stratēģisko materiālu un ieroču eksportam, importam un tranzītam; par valsts drošības jomā konstatētajiem noziedzīgiem nodarījumiem iegūtās informācijas un materiālu iesniegšana prokuratūrai vai izmeklēšanas iestādei, kuras kompetencē ir veikt pirmstiesas izmeklēšanu par konkrēto noziedzīgu nodarījumu; izmeklēšanas veikšana tām noteiktās kompetences ietvaros; sadarbība un līdzdalība starptautiskā miera uzturēšanā; tām noteiktās kompetences ietvaros klasificētās informācijas apmaiņa ar ārvalstu institūcijām, starptautiskajām organizācijām un to institūcijām.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula) nepiemēro personas datu apstrādei, ko veic dalībvalstis, rīkojoties saistībā ar Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku un drošības politiku. Ņemot vērā minēto, darbības attiecībā uz valsts drošības nodrošināšanu neietilpst Datu regulas tvērumā. Attiecīgi valsts drošības nodrošināšanas nolūkā veiktā personas datu apstrāde nav balstāma uz Datu regulas 9. panta nosacījumiem. Ievērojot minēto, kā arī to, ka valsts drošības nodrošināšana un tās ietvaros veiktā izlūkošana, pretizlūkošana un operatīvās darbības nav Eiropas Savienības kompetences jomā, Fizisko personu datu apstrādes likums, cita starpā, neattiecas uz valsts drošības iestādēm, kas nacionālās drošības jomā veic izlūkošanu, pretizlūkošanu un operatīvās darbības, citām valsts institūcijām, kuras saskaņā ar likumu pilnvarotas veikt; valsts institūcijas, darbojoties saistībā ar Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku un drošības politiku. Ņemot vērā minēto, Fizisko personu datu apstrādes likums neattiecas uz tādu personas datu apstrādi, kas tiek veikta, lai izpildītu Valsts drošības iestāžu likumā noteiktos valsts drošības iestāžu galvenos uzdevumus.
Saskaņā ar Valsts drošības iestāžu likuma 19. panta pirmo daļu, valsts drošības iestāžu amatpersonām ir tiesības savas kompetences ietvaros saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām un amatpersonām nepieciešamo informāciju, dokumentus un citus materiālus neatkarīgi no to izmantošanas lieguma. Informācija, dokumenti un materiāli izsniedzami pieprasītajā formā un bez maksas. Satversmes aizsardzības biroja likuma 5. panta septītajā daļa nosaka, ka SAB direktors vai viņa īpaši pilnvarota biroja amatpersona ir tiesīgi brīvi iepazīties ar valsts iestāžu un pašvaldību rīcībā esošo visu veidu informāciju un materiāliem neatkarīgi no to izmantošanas lieguma, saņemot šo informāciju un materiālus.
Valsts drošības iestādēm Ministru kabineta 2004. gada 6. janvāra noteikumu Nr. 21 “Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi” nosaka, ka ka persona tiek informēta, ka likumā noteiktajā kārtībā var tikt veikta tās sniegtās informācijas pārbaude. Valsts drošības iestāžu likuma 11.pants nosaka, ka valsts drošības iestāžu kopumu veido: 1) Satversmes aizsardzības birojs; 2) Militārās izlūkošanas un drošības dienests;
3) Valsts drošības dienests.
II. Latvijas pārstāvim starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās (turpmāk - Pārstāvis) saistībā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesā (turpmāk - Tiesa) izskatāmajām lietām Latvijas Republikas pozīcijas aizstāvībai atsevišķos gadījumos ir nepieciešams saņemt informāciju un pacientu datus, tostarp pacienta medicīnas karti, lai sagatavotu Latvijas valdības pozīciju Tiesā izskatāmajā lietā, no Veselības inspekcijas un ārstniecības iestādēm. Tiesa ir uzsvērusi, ka tās lūgums valdībai sniegt dokumentus izskatāmā lietā neatkarīgi no tā, kad šāds lūgums ir izteikts – sākotnējā sūdzības izvērtējumā vai tālākas tiesvedības ietvaros –atbilstoši Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk - Konvencija) 38.pantam rada valstij saistošu pienākumu Tiesai iesniegt šādus dokumentus, materiālus un citu informāciju (skat. Enukidz un Girgvliani pret Gruziju (iesniegums Nr.25091/07), 2011.gada 26.aprīļa spriedums, 295.rindkopa; Bekirski pret Bulgāriju (iesniegums Nr.71420/01), 2010.gada 2.septembra spriedums, 110.rindkopa).
Pārstāvja tiesības no ārstniecības iestādēm pieprasīt informāciju par pacientiem nosaka Ministru kabineta 2017.gada 7.marta noteikumos Nr.121 “Pārstāvības kārtība starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās” (Latvijas Vēstnesis Nr.51, 09.03.2017.)
13.1.app. Pārstāvim paredz tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt no atbildīgajām institūcijām dokumentus, paskaidrojumus, viedokli, vērtējumu un citu valdības pārstāvības pozīcijas Tiesā izskatāmajās lietās sagatavošanai nepieciešamo informāciju. Noteikumu 13. un 13.1.app. paredz, ka Pārstāvim ir tiesības pieprasīt informāciju, kas tieši attiecas uz Tiesā izskatāmo lietu. Ārlietu ministrija uzsvērusi, ka, lai arī minētās Pārstāvja tiesības ir noteiktas Ministru kabineta noteikumos, kas no formāla nacionālo tiesību normu hierarhijas viedokļa uzskatāmi par zemāku normatīvo tiesību aktu salīdzinājumā ar Pacientu tiesību likumu, kam ir likuma spēks, Ārlietu ministrija (2022.gada 07.marta vēstule Nr.03-5192 "Par likumprojektu ""Grozījumi Pacientu tiesību likumā" (22-TA-304)") ... tas, kāda ranga dokumentā no nacionālajā tiesību sistēmā formāli noteiktā normu hierarhijas skatupunkta ir ietvertas Pārstāvja tiesības un pienākumi, pats par sevi neietekmē Pārstāvja tiesību un pienākumu raksturu. Likuma “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” 13.pants nostiprina iepriekš minēto principu, kas noteic, ka situācijā, kurā starptautiskajā līgumā, kuru Saeima ir apstiprinājusi, paredzēti citādi noteikumi nekā Latvijas Republikas nacionālajā regulējumā, tiek piemēroti starptautiskā līguma noteikumi. Starptautisko tiesību normas, kas ietvertas Latvijas noslēgtajos starpvalstu un starpvaldību līgumos, prevalē pār Latvijas nacionālajām tiesību normām, kas ietvertas, piemēram, likumā vai Ministru kabineta noteikumos (Administratīvā procesa likuma 15.panta trešā daļa, skatīt, piemēram, arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2020.gada 23.decembra spriedumu lietā Nr.A420132016, SKA-109/2020.) Ārlietu ministrija uzsver, ka Pārstāvja pienākums Tiesai sniegt dokumentus, materiālus un citu informāciju, ko Tiesa Pārstāvim pieprasa, ir pienākums, kas Pārstāvim izriet no Latvijai saistošās Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas. Šis secinājums savukārt nozīmē, ka nolūkā īstenot Latvijas interešu pārstāvību starptautiskā tiesvedībā Pārstāvim kā personai, kura šo pārstāvību īsteno, jābūt pieejamiem ne tikai visiem dokumentiem, kas nepieciešami, lai atbildētu uz Tiesas lūgumu izsniegt dokumentus, bet arī dokumentiem, kas ir nepieciešami, lai pamatotu Latvijas izvirzītos argumentus par konkrētu personu iesniegto sūdzību pieņemamību izskatīšanai un būtību. Turklāt līdztekus sacīkstes principam šīs Pārstāvja tiesības sasaucas ar pušu procesuālo līdztiesības principu. Lai īstenotu Latvijas interešu pārstāvību, Pārstāvim ir jābūt tiesībām iepazīties ar visiem dokumentiem, kas ir saistīti ar konkrētu Tiesā iesniegtu sūdzību. Turpretī pilnīga Latvijas interešu pārstāvība nav iespējama, neiepazīstoties ar dokumentiem, kas varētu atspēkot iesniedzēju sūdzības. Tādējādi arī regulējums Pacientu tiesību likumā, kas paredzētu Pārstāvim pienākumu lūgt atļauju personai, kura iesniegusi sūdzību, vai tās tuviniekiem, ja persona mirusi vai savu gribu nespēj izteikt, atļauju izmantot dokumentus, kas ietver šīs personas datus, tostarp sensitīvus datus, būtu tiešā pretrunā pušu līdztiesības principam. Savukārt, regulējums, kas paredzētu Pārstāvim tiesības iegūt personu datus, tostarp medicīnas datus, tikai ar personas piekrišanu, personai tiktu dotas tiesības izvēlēties – piekrist vai nepiekrist izsniegt šādus dokumentus Pārstāvim –, kas savukārt ne tikai pieļautu, ka persona būtiski ietekmētu Latvijas interešu pārstāvību Tiesā, neļaujot Pārstāvim pilnīgi izvērtēt iesniedzēja sūdzības un sniegt par tām apsvērumus, bet arī liegtu Pārstāvim un līdz ar to Ministru kabinetam efektīvi īstenot savas saistības, kas uzņemtas Latvijai pievienojoties Konvencijai. Pacientu tiesību likuma 10.panta piektajā daļā ietvertās ārstniecības vadītāja tiesības ietvertu ārstniecības iestādes vadītājam tiesības arī atteikt Pārstāvim sniegt tam nepieciešamo informāciju.
Ārlietu ministrija norāda, ka vērtējot Saeimas un Ministru kabineta pilnvaru robežas starptautisko līgumu pieņemšanas un izpildes jomā, ir atzīts, ka prasība, lai likumdevējs pats likumdošanas ceļā izšķirtu visus valsts dzīves jautājumus, mūsdienu sabiedrības komplicētajos dzīves apstākļos ir kļuvusi nereāla. Tādēļ, lai nodrošinātu efektīvāku valsts varas īstenošanu, ir pieļaujama atkāpe no prasības, ka likumdevējam visi jautājumi pilnībā jāizšķir pašam. Šī efektivitāte tiek sasniegta, likumdevējam likumdošanas procesā izlemjot svarīgākos jautājumus, bet detalizētāku noteikumu un likumu ieviešanai dzīvē nepieciešamo normu izstrādāšanu deleģējot Ministru kabinetam (Ministru kabineta 2017.gada 7.marta noteikumos Nr.121 “Pārstāvības kārtība starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās”).
Tieslietu ministrija norāda, ka Pārstāvja tiesības apstrādāt informāciju ir normatīvi nostiprinātas un Pārstāvja veiktā datu apstrāde, tajā skaitā veselības datu apstrāde var būt vajadzīga, lai celtu, īstenotu vai aizstāvētu likumīgas prasības, uzskatāms, ka Pārstāvja veiktā datu apstrāde ir atbilstoša Datu Regulas 6. panta 1. punkta c apakšpunktā un 9. panta 2. punkta "f" apakšpunktā minētajiem datu apstrādes tiesiskajiem pamatiem, kā arī nav pretrunā Fizisko personu datu apstrādes likuma jēgai un mērķim (Tieslietu ministrijas 2022.gada 18.marta vēstule "Par atzinuma un viedokļa sniegšanu" (adresāti: Veselības ministrija un Datu valsts inspekcija).
Risinājuma apraksts
Papildināt 10.pantu ar 5.4 daļu šādā redakcijā:
''(54) Veselības inspekcija šā panta 5.2 daļā norādītās iestādes kā arī citas iestādes, kurām normatīvajos aktos ir noteiktas tiesības piekļūt jebkādai informācijai, tostarp, informācijai, kuras izpaušana ir aizliegta ar likumu, iekļauj Ārstniecības iestāžu reģistrā, un šo iestāžu pilnvarotos pārstāvjus, kas norādīti sadarbības līgumā, kas noslēgts starp Veselības inspekciju un šā panta 5.2 daļā noteikto iestādi, kā arī iestādi, kurai normatīvajos aktos ir noteiktas tiesības piekļūt jebkādai informācijai, tostarp, informācijai, kuras izpaušana ir aizliegta ar likumu, iekļauj Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, neatspoguļojot šo informāciju reģistru publiskajā daļā."
''(54) Veselības inspekcija šā panta 5.2 daļā norādītās iestādes kā arī citas iestādes, kurām normatīvajos aktos ir noteiktas tiesības piekļūt jebkādai informācijai, tostarp, informācijai, kuras izpaušana ir aizliegta ar likumu, iekļauj Ārstniecības iestāžu reģistrā, un šo iestāžu pilnvarotos pārstāvjus, kas norādīti sadarbības līgumā, kas noslēgts starp Veselības inspekciju un šā panta 5.2 daļā noteikto iestādi, kā arī iestādi, kurai normatīvajos aktos ir noteiktas tiesības piekļūt jebkādai informācijai, tostarp, informācijai, kuras izpaušana ir aizliegta ar likumu, iekļauj Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, neatspoguļojot šo informāciju reģistru publiskajā daļā."
Problēmas apraksts
6. Likuma 6.panta septītā daļa
Pacienta tiesības uz informāciju ir noteiktas Likuma 4.pantā "Tiesības uz informāciju par veselības aprūpes pakalpojumiem un to sniedzējiem" un 4.1pantā "Tiesības uz informāciju par pacienta veselību".
Likuma 6.panta septītā daļa, kas tika ietverta Likumā ar 2024.gada 13.jūlijā pieņemtajiem grozījumiem (stājās spēkā 2024.gada 12.jūlijā), nosaka, ka
"(7) Ja pacients pilnvarojis citu personu (turpmāk — pacienta pilnvarotā persona) viņa vietā piekrist ārstniecībai kopumā vai ārstniecībā izmantojamai metodei vai atteikties no ārstniecības kopumā vai ārstniecībā izmantojamās metodes, kā arī saņemt informāciju saskaņā ar šā likuma 4.pantā noteikto, pacients informē ārstniecības iestādi par šādu pilnvarojumu vai arī izdara attiecīgu pilnvarojuma ierakstu vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā."
Tā kā pacientam ir tiesības saņemt informāciju arī saskaņā ar Likuma 4.1pantu "Tiesības uz informāciju par pacienta veselību", tad šādas tiesības uz informāciju par pacienta veselību ir piešķiramas arī pacienta pilnvarotajai personai. Esošajā situācijā Likuma 6.panta septītajā daļā pilnvarotajai personai norādītais tiesību apjoms (4. pants) rada likuma robu, kas rada kaitējumu pacienta interesēm un pilnvarotās personas pilnvērtīgai pacienta interešu pārstāvībai.
Tādēļ Likuma 6.panta septītajā daļā, papildus tajā jau norādītajam 4.pantam, šajā 6.panta septītajā daļā nepieciešams ietvert norādi arī uz Likuma 4.1pantu.
Likumā tiek izmantots termins "vienotā veselības nozares elektroniskā informācijas sistēma" (6.panta 7.daļā, kā arī pārejas noteikumu 5.punktā). Savukārt, 10.pantā tiek lietots saīsinātais nosaukums "veselības informācijas sistēma". Likuma 6.panta septītajā daļā nav iekļauta norāde uz turpmāku saīsināto nosaukumu. Lai novērstu šo tehnisko neprecizitāti, likumprojektā 6.panta septītā daļa papildināma ar norādi uz turpmāk lietoto vienotās veselības nozares elektroniskā informācijas sistēmas saīsināto nosaukumu.
Pacienta tiesības uz informāciju ir noteiktas Likuma 4.pantā "Tiesības uz informāciju par veselības aprūpes pakalpojumiem un to sniedzējiem" un 4.1pantā "Tiesības uz informāciju par pacienta veselību".
Likuma 6.panta septītā daļa, kas tika ietverta Likumā ar 2024.gada 13.jūlijā pieņemtajiem grozījumiem (stājās spēkā 2024.gada 12.jūlijā), nosaka, ka
"(7) Ja pacients pilnvarojis citu personu (turpmāk — pacienta pilnvarotā persona) viņa vietā piekrist ārstniecībai kopumā vai ārstniecībā izmantojamai metodei vai atteikties no ārstniecības kopumā vai ārstniecībā izmantojamās metodes, kā arī saņemt informāciju saskaņā ar šā likuma 4.pantā noteikto, pacients informē ārstniecības iestādi par šādu pilnvarojumu vai arī izdara attiecīgu pilnvarojuma ierakstu vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā."
Tā kā pacientam ir tiesības saņemt informāciju arī saskaņā ar Likuma 4.1pantu "Tiesības uz informāciju par pacienta veselību", tad šādas tiesības uz informāciju par pacienta veselību ir piešķiramas arī pacienta pilnvarotajai personai. Esošajā situācijā Likuma 6.panta septītajā daļā pilnvarotajai personai norādītais tiesību apjoms (4. pants) rada likuma robu, kas rada kaitējumu pacienta interesēm un pilnvarotās personas pilnvērtīgai pacienta interešu pārstāvībai.
Tādēļ Likuma 6.panta septītajā daļā, papildus tajā jau norādītajam 4.pantam, šajā 6.panta septītajā daļā nepieciešams ietvert norādi arī uz Likuma 4.1pantu.
Likumā tiek izmantots termins "vienotā veselības nozares elektroniskā informācijas sistēma" (6.panta 7.daļā, kā arī pārejas noteikumu 5.punktā). Savukārt, 10.pantā tiek lietots saīsinātais nosaukums "veselības informācijas sistēma". Likuma 6.panta septītajā daļā nav iekļauta norāde uz turpmāku saīsināto nosaukumu. Lai novērstu šo tehnisko neprecizitāti, likumprojektā 6.panta septītā daļa papildināma ar norādi uz turpmāk lietoto vienotās veselības nozares elektroniskā informācijas sistēmas saīsināto nosaukumu.
Risinājuma apraksts
Likuma 6.panta septītā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā, papildinot aiz skaitļa un vārda "4.pantā" ar skaitli un vārdiem "un 4.1 pantā", kā arī ietverot norādi par vārdu "vienotā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēma" turpmāk lietoto saīsināto apzīmējumu - "veselības informācijas sistēma".
"(7) Ja pacients pilnvarojis citu personu (turpmāk — pacienta pilnvarotā persona) viņa vietā piekrist ārstniecībai kopumā vai ārstniecībā izmantojamai metodei vai atteikties no ārstniecības kopumā vai ārstniecībā izmantojamās metodes, kā arī saņemt informāciju saskaņā ar šā likuma 4. un 4.1 pantā noteikto, pacients informē ārstniecības iestādi par šādu pilnvarojumu vai arī izdara attiecīgu pilnvarojuma ierakstu vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā (turpmāk - veselības informācijas sistēmā)."
"(7) Ja pacients pilnvarojis citu personu (turpmāk — pacienta pilnvarotā persona) viņa vietā piekrist ārstniecībai kopumā vai ārstniecībā izmantojamai metodei vai atteikties no ārstniecības kopumā vai ārstniecībā izmantojamās metodes, kā arī saņemt informāciju saskaņā ar šā likuma 4. un 4.1 pantā noteikto, pacients informē ārstniecības iestādi par šādu pilnvarojumu vai arī izdara attiecīgu pilnvarojuma ierakstu vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā (turpmāk - veselības informācijas sistēmā)."
Problēmas apraksts
7. Veselības inspekcijā (turpmāk – Inspekcija) ir pieaudzis iesniegumu skaits, kuros pacienti sūdzas par domstarpībām un konfliktiem ar ārstniecības iestādēm un ārstniecības personām un par pacienta tiesībām uz informāciju, tiesībām uz informāciju par pacienta veselību, tiesībām uz ārstniecību, un tiesībām iepazīties ar medicīniskajiem dokumentiem. Tostarp minētie konflikti nereti ir saistīti, piemēram, ar ārstniecības izdevumiem, pacienta personisko mantu nozaudēšanu, liegumu iepazīties ārstniecības iestādē ar medicīniskajiem dokumentiem, un arī ar saskarsmes un attieksmes problēmām savstarpējā komunikācijā.
Inspekcijā 2022.gadā pacientu tiesību ievērošanas jautājumi kopumā vērtēti, izskatot 141 iesniegumus, no tiem 43 gadījumos konstatēts, ka ārstniecības personas nav ievērojušas pacientu tiesības: izrādīta necieņa vai notikusi rupja izturēšanās pret pacientu; nav ievērotas pacienta tiesības uz informāciju – pacientam saprotami un pilnīgi nav sniegta informācija par viņa veselības stāvokli, tajā skaitā par slimības diagnozi, ārstēšanas, izmeklēšanas un rehabilitācijas plānu, prognozi un sekām, ārstniecības rezultātiem, par veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējām un veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas kārtību[1].
Inspekcijā 2023.gadā par 32,7 % palielinājās iesniegumu skaits, kuros pacienti izsaka sūdzības par pacientu tiesību aizskārumiem. Saistībā ar pacientu tiesību iespējamiem aizskārumiem kopumā izskatīti 138 iesniegumi, izskatīšanas rezultātā 66 (48 %) gadījumos konstatēta korektīvo darbību nepieciešamība. Inspekcija ar ārstniecības iestādēm pārrunāja un aktualizēja jautājumus par Pacientu tiesību likuma normām, uzdeva turpmāk ievērot un aicināja respektēt pacientu tiesības. Atsevišķos gadījumos ārstniecības personām piemērots administratīvais sods. Par sešu ārstu profesionālo darbību veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, t.sk. ētikas normu neievērošanu, nosūtīta informācija Latvijas Ārstu biedrībai[2].
Inspekcijā 2024.gadā saistībā ar pacientu tiesību iespējamiem aizskārumiem izskatīti 117 iesniegumi, izskatīšanas rezultātā 62 (53 %) gadījumos konstatēta korektīvo darbību nepieciešamība.
Inspekcija 2022., 2023.un 2024.gadā turpināja uzsākto ārstniecības iestāžu iesaistīšanu iesniegumu izskatīšanā, jo saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 20.janvāra noteikumu Nr.60 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām” (turpmāk – Noteikumi Nr.60) 17.8.app., kas nosaka, ka, lai nodrošinātu kvalitatīvus un pacientiem drošus ārstniecības pakalpojumus, ārstniecības iestāde ievieš un jāuztur pacientu sūdzību un ierosinājumu analīzes sistēmu.
Inspekcija ir konstatējusi, ka ārstniecības iestādes apzināti nevēlas un izvairās risināt ar pacientu to kompetencē esošus jautājumus, novirzot pacientu vērsties minēto jautājumu risināšanai Inspekcijā.
Izskatot pacientu iesniegumus, ārstniecības iestādei ir iespējams objektīvi izprast un izvērtēt pacienta neapmierinātības cēloņus, operatīvi risināt problēmas brīdī, kad tās rodas, kā arī noteikt nepieciešamus uzlabojumus. Viena no galvenajām konfliktu negatīvajām sekām ir iespēja ietekmēt pacienta veselības aprūpes iznākumu. Ja konflikti paliek neatrisināti, tas var kavēt lēmumu pieņemšanu un izraisīt ārstniecības aizkavēšanos, kas samazina pacienta apmierinātību. Šie faktori galu galā var izraisīt pacientam sniegtās veselības aprūpes kvalitātes pazemināšanos. Uzticēšanās un sadarbības veidošana starp pacientu un ārstniecības iestādi ir ļoti svarīga, lai mazinātu konfliktus un uzlabotu pacientu veselības aprūpes rezultātus. Lai nodrošinātu kvalitatīvu pacienta ārstniecību, ļoti svarīga ir labi koordinēta dažādu ārstniecības procesā iesaistīto dalībnieku mijiedarbība[3].
Inspekcija norāda, ka nav pieļaujama tāda ārstniecības iestāžu un tajās nodarbināto ārstniecības personu rīcība, kas neveicina pacienta ārstniecību vai pacienta tiesību un interešu ievērošanu, kas noteiktas Pacientu tiesību likumā. Nav pieļaujama tāda situācija, ka ārstniecības iestāde patvaļīgi bez objektīva pamatota iemesla atsakās veikt pacienta ārstniecību vai izskaidrot pacientam ar viņa ārstniecību saistītus jautājumus, nesniedz atbildes uz iesniegumiem, bet nosūta pacientu vērsties Inspekcijā ar jautājumiem, kas ir ārstniecības iestādes un ārstniecības personu kompetencē. Šāda ārstniecības iestāžu attieksme rada sabiedrības neuzticēšanos veselības aprūpei kopumā, un rada nepamatotu slogu Inspekcijai, iesaistot to tādu domstarpību risināšanā starp ārstniecības iestādi un pacientu, kas nav Inspekcijas kompetencē, un ko ārstniecības iestādēm ir pienākums, iespēja un resursi veiksmīgi atrisināt radušos domstarpību brīdī.
Inspekcija, risinot minētās konfliktsituācijas, ir vairākkārt vērsusies ārstniecības iestādēs ar aicinājumu pacienta ārstniecību un pacienta tiesībām saistītus jautājumus risināt ārstniecības iestādē, kurā pacients ir vērsies vai saņēmis ārstniecību, un sniegt Inspekcijai atgriezenisko saikni. Rezultātā, Inspekcija ir saņēmusi informāciju no ārstniecības iestādēm, ka konflikts ar pacientu ir atrisināts, uzaicinot pacientu vai viņa pārstāvi uz pārrunām klātienē klīnikā. Likumā nepieciešams nostiprināt, ka pacienta konfliktsituāciju ar ārstniecības iestādi sākotnēji ir jārisina, vēršoties ārstniecības iestādē, ārstniecības iestādei ir pienākums to izvērtēt un risināt. Tikai tad, ja ārstniecības iestādē to nav izdevies atrisināt, pacients var vērsties Inspekcijā. Savlaicīga pacienta vēršanās ārstniecības iestādē ar sūdzību par ārstniecības personas rīcību, sniegtu iespēju savlaicīgi, bez laika kavējumiem, izvērtēt strīdus situāciju, kā arī sniegtu iespēju ārstniecības iestādei uzklausīt ārstniecības personas viedokli, un izvērtējot visus apstākļus, sniegt pacientam situāciju izvērtējošu un izskaidrojošu informāciju.
Normas mērķis ir ārstniecības iestādē izvērtēt starp pacientu un ārstniecības personu vai iestādi radušos konfliktsituāciju, ārstniecības iestādei sniegt pacientam savu vērtējumu un atrisināt radušos konfliktsituāciju, izdarīt secinājumus un novērst līdzīga rakstura konfliktsituācijas. Konfliktsituācija ir veiksmīgi risināma pēc iespējas ātrāk, nevis pēc pāris gadiem, kad pacients galvenokārt vēršas Inspekcijā.
Pacientu tiesību likuma 3.panta septītā daļa (stāsies spēkā 2025.gada 1.jūlijā) nosaka, ka ārstniecības iestādei ir pienākums sistēmiski un sistemātiski veicināt pacientu tiesību ievērošanu, rūpēties par pacientu tiesību aizsardzību un īstenošanu ikvienā veselības aprūpes situācijā. Stacionārā ārstniecības iestāde un daudzprofila ambulatorā iestāde izstrādā pacientu tiesību īstenošanas plānu un nodrošina tā izpildi. Plāna ietvaros iestādē izstrādājama arī iekšējā kārtība, kādā risināmas domstarpības, kas skar pacientu tiesību īstenošanu.
Veselības ministrija norāda, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 9.jūlija noteikumiem Nr.309 "Veselības inspekcijas nolikums” 3.1.apakšpunktu, Inspekcija uzrauga ārstniecības iestādēm saistošo normatīvo aktu izpildi veselības aprūpes (..) jomā, kā arī veselības aprūpes profesionālo (..) kvalitāti. Saistībā ar minēto Inspekcijai ir noteiktas tiesības, veikt pārbaudes, ekspertīzes un sniegt atzinumus par veselības aprūpes (..) kvalitāti (Nolikuma 4.1.apakšpunkts). Tādējādi pacientam vienmēr pastāvēs iespēja gadījumos, kad viņam radušās aizdomas par ārstniecības iestādes vai ārsta darba kvalitāti, par nepareizi veiktu izmeklēšanu vai ārstēšanu, kā arī saskaņā ar Likuma 18.panta trešo daļu, vērsties ar iesniegumu Inspekcijā, lai Inspekcija izvērtētu konkrēto gadījumu un personai sniegtu atbildi pēc būtības Iesniegumu likuma noteiktajā kārtībā.
[1] Veselības inspekcijas 2023.gada publiskais pārskats, 8., 9.lpp. https://www.vi.gov.lv/sites/vi/files/media _file/vi_publ_parsk_2022.pdf [aplūkots 05.03.2025].
[2] Turpat.
[3] Role of Leadership in Mitigating Patient and Family Conflicts. By Healthcare Editorial Team. October 13, 2023. https://esoftskills.com/healthcare/role-of-leadership-in-mitigating-patient-and-family-conflicts/ [aplūkots 05.03.2025].
Inspekcijā 2022.gadā pacientu tiesību ievērošanas jautājumi kopumā vērtēti, izskatot 141 iesniegumus, no tiem 43 gadījumos konstatēts, ka ārstniecības personas nav ievērojušas pacientu tiesības: izrādīta necieņa vai notikusi rupja izturēšanās pret pacientu; nav ievērotas pacienta tiesības uz informāciju – pacientam saprotami un pilnīgi nav sniegta informācija par viņa veselības stāvokli, tajā skaitā par slimības diagnozi, ārstēšanas, izmeklēšanas un rehabilitācijas plānu, prognozi un sekām, ārstniecības rezultātiem, par veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējām un veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas kārtību[1].
Inspekcijā 2023.gadā par 32,7 % palielinājās iesniegumu skaits, kuros pacienti izsaka sūdzības par pacientu tiesību aizskārumiem. Saistībā ar pacientu tiesību iespējamiem aizskārumiem kopumā izskatīti 138 iesniegumi, izskatīšanas rezultātā 66 (48 %) gadījumos konstatēta korektīvo darbību nepieciešamība. Inspekcija ar ārstniecības iestādēm pārrunāja un aktualizēja jautājumus par Pacientu tiesību likuma normām, uzdeva turpmāk ievērot un aicināja respektēt pacientu tiesības. Atsevišķos gadījumos ārstniecības personām piemērots administratīvais sods. Par sešu ārstu profesionālo darbību veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, t.sk. ētikas normu neievērošanu, nosūtīta informācija Latvijas Ārstu biedrībai[2].
Inspekcijā 2024.gadā saistībā ar pacientu tiesību iespējamiem aizskārumiem izskatīti 117 iesniegumi, izskatīšanas rezultātā 62 (53 %) gadījumos konstatēta korektīvo darbību nepieciešamība.
Inspekcija 2022., 2023.un 2024.gadā turpināja uzsākto ārstniecības iestāžu iesaistīšanu iesniegumu izskatīšanā, jo saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 20.janvāra noteikumu Nr.60 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām” (turpmāk – Noteikumi Nr.60) 17.8.app., kas nosaka, ka, lai nodrošinātu kvalitatīvus un pacientiem drošus ārstniecības pakalpojumus, ārstniecības iestāde ievieš un jāuztur pacientu sūdzību un ierosinājumu analīzes sistēmu.
Inspekcija ir konstatējusi, ka ārstniecības iestādes apzināti nevēlas un izvairās risināt ar pacientu to kompetencē esošus jautājumus, novirzot pacientu vērsties minēto jautājumu risināšanai Inspekcijā.
Izskatot pacientu iesniegumus, ārstniecības iestādei ir iespējams objektīvi izprast un izvērtēt pacienta neapmierinātības cēloņus, operatīvi risināt problēmas brīdī, kad tās rodas, kā arī noteikt nepieciešamus uzlabojumus. Viena no galvenajām konfliktu negatīvajām sekām ir iespēja ietekmēt pacienta veselības aprūpes iznākumu. Ja konflikti paliek neatrisināti, tas var kavēt lēmumu pieņemšanu un izraisīt ārstniecības aizkavēšanos, kas samazina pacienta apmierinātību. Šie faktori galu galā var izraisīt pacientam sniegtās veselības aprūpes kvalitātes pazemināšanos. Uzticēšanās un sadarbības veidošana starp pacientu un ārstniecības iestādi ir ļoti svarīga, lai mazinātu konfliktus un uzlabotu pacientu veselības aprūpes rezultātus. Lai nodrošinātu kvalitatīvu pacienta ārstniecību, ļoti svarīga ir labi koordinēta dažādu ārstniecības procesā iesaistīto dalībnieku mijiedarbība[3].
Inspekcija norāda, ka nav pieļaujama tāda ārstniecības iestāžu un tajās nodarbināto ārstniecības personu rīcība, kas neveicina pacienta ārstniecību vai pacienta tiesību un interešu ievērošanu, kas noteiktas Pacientu tiesību likumā. Nav pieļaujama tāda situācija, ka ārstniecības iestāde patvaļīgi bez objektīva pamatota iemesla atsakās veikt pacienta ārstniecību vai izskaidrot pacientam ar viņa ārstniecību saistītus jautājumus, nesniedz atbildes uz iesniegumiem, bet nosūta pacientu vērsties Inspekcijā ar jautājumiem, kas ir ārstniecības iestādes un ārstniecības personu kompetencē. Šāda ārstniecības iestāžu attieksme rada sabiedrības neuzticēšanos veselības aprūpei kopumā, un rada nepamatotu slogu Inspekcijai, iesaistot to tādu domstarpību risināšanā starp ārstniecības iestādi un pacientu, kas nav Inspekcijas kompetencē, un ko ārstniecības iestādēm ir pienākums, iespēja un resursi veiksmīgi atrisināt radušos domstarpību brīdī.
Inspekcija, risinot minētās konfliktsituācijas, ir vairākkārt vērsusies ārstniecības iestādēs ar aicinājumu pacienta ārstniecību un pacienta tiesībām saistītus jautājumus risināt ārstniecības iestādē, kurā pacients ir vērsies vai saņēmis ārstniecību, un sniegt Inspekcijai atgriezenisko saikni. Rezultātā, Inspekcija ir saņēmusi informāciju no ārstniecības iestādēm, ka konflikts ar pacientu ir atrisināts, uzaicinot pacientu vai viņa pārstāvi uz pārrunām klātienē klīnikā. Likumā nepieciešams nostiprināt, ka pacienta konfliktsituāciju ar ārstniecības iestādi sākotnēji ir jārisina, vēršoties ārstniecības iestādē, ārstniecības iestādei ir pienākums to izvērtēt un risināt. Tikai tad, ja ārstniecības iestādē to nav izdevies atrisināt, pacients var vērsties Inspekcijā. Savlaicīga pacienta vēršanās ārstniecības iestādē ar sūdzību par ārstniecības personas rīcību, sniegtu iespēju savlaicīgi, bez laika kavējumiem, izvērtēt strīdus situāciju, kā arī sniegtu iespēju ārstniecības iestādei uzklausīt ārstniecības personas viedokli, un izvērtējot visus apstākļus, sniegt pacientam situāciju izvērtējošu un izskaidrojošu informāciju.
Normas mērķis ir ārstniecības iestādē izvērtēt starp pacientu un ārstniecības personu vai iestādi radušos konfliktsituāciju, ārstniecības iestādei sniegt pacientam savu vērtējumu un atrisināt radušos konfliktsituāciju, izdarīt secinājumus un novērst līdzīga rakstura konfliktsituācijas. Konfliktsituācija ir veiksmīgi risināma pēc iespējas ātrāk, nevis pēc pāris gadiem, kad pacients galvenokārt vēršas Inspekcijā.
Pacientu tiesību likuma 3.panta septītā daļa (stāsies spēkā 2025.gada 1.jūlijā) nosaka, ka ārstniecības iestādei ir pienākums sistēmiski un sistemātiski veicināt pacientu tiesību ievērošanu, rūpēties par pacientu tiesību aizsardzību un īstenošanu ikvienā veselības aprūpes situācijā. Stacionārā ārstniecības iestāde un daudzprofila ambulatorā iestāde izstrādā pacientu tiesību īstenošanas plānu un nodrošina tā izpildi. Plāna ietvaros iestādē izstrādājama arī iekšējā kārtība, kādā risināmas domstarpības, kas skar pacientu tiesību īstenošanu.
Veselības ministrija norāda, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 9.jūlija noteikumiem Nr.309 "Veselības inspekcijas nolikums” 3.1.apakšpunktu, Inspekcija uzrauga ārstniecības iestādēm saistošo normatīvo aktu izpildi veselības aprūpes (..) jomā, kā arī veselības aprūpes profesionālo (..) kvalitāti. Saistībā ar minēto Inspekcijai ir noteiktas tiesības, veikt pārbaudes, ekspertīzes un sniegt atzinumus par veselības aprūpes (..) kvalitāti (Nolikuma 4.1.apakšpunkts). Tādējādi pacientam vienmēr pastāvēs iespēja gadījumos, kad viņam radušās aizdomas par ārstniecības iestādes vai ārsta darba kvalitāti, par nepareizi veiktu izmeklēšanu vai ārstēšanu, kā arī saskaņā ar Likuma 18.panta trešo daļu, vērsties ar iesniegumu Inspekcijā, lai Inspekcija izvērtētu konkrēto gadījumu un personai sniegtu atbildi pēc būtības Iesniegumu likuma noteiktajā kārtībā.
[1] Veselības inspekcijas 2023.gada publiskais pārskats, 8., 9.lpp. https://www.vi.gov.lv/sites/vi/files/media _file/vi_publ_parsk_2022.pdf [aplūkots 05.03.2025].
[2] Turpat.
[3] Role of Leadership in Mitigating Patient and Family Conflicts. By Healthcare Editorial Team. October 13, 2023. https://esoftskills.com/healthcare/role-of-leadership-in-mitigating-patient-and-family-conflicts/ [aplūkots 05.03.2025].
Risinājuma apraksts
Likuma 18.pants tiek papildināts ar 1.1 daļu, kas nosaka, ka šajā likumā noteikto tiesību un no tām izrietošo interešu aizstāvēšanai persona sākotnēji vēršas ārstniecības iestādē, kurā persona vērsusies pēc veselības aprūpes pakalpojuma vai saņēmusi to. Ārstniecības iestāde atbilstoši tās kompetencei normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā personai sniedz atbildi pēc būtības, kā arī, ja nepieciešams, risina domstarpības ar personu savstarpējo sarunu ceļā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Daļā par informācijas aizsardzību alternatīvi risinājumi nav piemērojami, jo likumprojektam ir tehnisks raksturs, tiek veikti sakarā ar veselības informācijas sistēmas (e-veselības) pārziņa maiņu, ko nosaka Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" 2.p.
"2. Veselības informācijas sistēmas pārzinis ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Digitālās veselības centrs" (turpmāk - centrs)."
Ministru kabineta 2024.gada 19.novembra noteikumi Nr.722 "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" (stājās spēkā 2025.gada 1.janvārī.) Informācija par risinājumu sniegta Ministru kabineta 2024. gada 28. jūlija rīkojuma Nr. 623 "Par Veselības ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes – Nacionālā veselības dienesta – reorganizāciju" anotācijā.
Pacienta interešu pārstāvībai papildināmas pacientu pilnvaroto personu tiesības uz informāciju par pacienta veselību, novēršot tehnisku nepilnību saistībā ar pilnvaroto personu tiesību norādīšanai e-veselības sistēmā.
Piekļuves nodrošināšanai e-veselības sistēmā iekļautajai informācijai, kas, attīstoties digitāliem risinājumiem un normatīvajam regulējumam, ir nepieciešama ne tikai ārstniecības iestādē nodarbinātai ārstniecības personām vai ārstniecības atbalsta personām, bet arī atsevišķu valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem to funkciju īstenošanai (Likuma 10.panta 5.2 daļa),
ir nepieciešams tiesisks regulējums, kas nodrošinātu autorizācijas iespēju, lai izpildītu iestādēm normatīvajos aktos noteikto. Nav iespējami alternatīvi risinājumi, ņemot vērā, ka piekļuves e-veselības sistēmā iekļautajai informācijai, kam ir nepieciešama autorizācija gan caur Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistru, gan vienlaikus caur Ārstniecības iestāžu reģistru (kur līdz šim autentifikācija iespējama vienīgi ārstniecības iestādē nodarbinātai ārstniecības personai vai ārstniecības atbalsta personai).
Daļā par iesniegumu izskatīšanu ārstniecības iestādē nevar būt alternatīvi risinājumi, jo katrs iesniegums, ko persona ir iesniegusi ārstniecības iestādei, ir tajā jāizskata.
"2. Veselības informācijas sistēmas pārzinis ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Digitālās veselības centrs" (turpmāk - centrs)."
Ministru kabineta 2024.gada 19.novembra noteikumi Nr.722 "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" (stājās spēkā 2025.gada 1.janvārī.) Informācija par risinājumu sniegta Ministru kabineta 2024. gada 28. jūlija rīkojuma Nr. 623 "Par Veselības ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes – Nacionālā veselības dienesta – reorganizāciju" anotācijā.
Pacienta interešu pārstāvībai papildināmas pacientu pilnvaroto personu tiesības uz informāciju par pacienta veselību, novēršot tehnisku nepilnību saistībā ar pilnvaroto personu tiesību norādīšanai e-veselības sistēmā.
Piekļuves nodrošināšanai e-veselības sistēmā iekļautajai informācijai, kas, attīstoties digitāliem risinājumiem un normatīvajam regulējumam, ir nepieciešama ne tikai ārstniecības iestādē nodarbinātai ārstniecības personām vai ārstniecības atbalsta personām, bet arī atsevišķu valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem to funkciju īstenošanai (Likuma 10.panta 5.2 daļa),
ir nepieciešams tiesisks regulējums, kas nodrošinātu autorizācijas iespēju, lai izpildītu iestādēm normatīvajos aktos noteikto. Nav iespējami alternatīvi risinājumi, ņemot vērā, ka piekļuves e-veselības sistēmā iekļautajai informācijai, kam ir nepieciešama autorizācija gan caur Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistru, gan vienlaikus caur Ārstniecības iestāžu reģistru (kur līdz šim autentifikācija iespējama vienīgi ārstniecības iestādē nodarbinātai ārstniecības personai vai ārstniecības atbalsta personai).
Daļā par iesniegumu izskatīšanu ārstniecības iestādē nevar būt alternatīvi risinājumi, jo katrs iesniegums, ko persona ir iesniegusi ārstniecības iestādei, ir tajā jāizskata.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Informācija sniegta Ministru kabineta 2024. gada 28. jūlija rīkojuma Nr. 623 "Par Veselības ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes – Nacionālā veselības dienesta – reorganizāciju" anotācijā.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Detalizēta informācija par finansējumu pa gadiem, kā arī sadalījums ar finansējumu pa esošajiem un pa jaunajiem pakalpojuma veidiem sniegts Ministru kabineta 2024. gada 28. jūlija rīkojuma Nr. 623 "Par Veselības ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes – Nacionālā veselības dienesta – reorganizāciju" anotācijā.
Tehnisks raksturs ir likumprojekta normām grozījumiem sakarā ar veselības informācijas sistēmas pārziņa maiņu, ko nosaka Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumu Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" 2.p. "2. Veselības informācijas sistēmas pārzinis ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Digitālās veselības centrs" "; (Ministru kabineta 2024.gada 19.novembra noteikumi Nr.722 "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" (stājās spēkā 2025.gada 1.janvārī.)
E-veselības sistēmas pārziņa maiņa veikta, izpildot Ministru kabineta pieņemto lēmumu par Nacionālā veselības dienesta reorganizāciju un e-veselības sistēmas pārziņa maiņu.
Ministru kabineta 2024. gada 28. jūlijā rīkojuma Nr. 623 "Par Veselības ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes – Nacionālā veselības dienesta – reorganizāciju" (turpmāk–rīkojums). Rīkojuma 2. punkts nosaka, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Digitālās veselības centrs" ar 2025. gada 1. janvāri ir Nacionālā veselības dienesta (turpmāk - NVD) tiesību, saistību, finanšu līdzekļu, mantas un lietvedības pārņēmēja attiecībā uz funkciju – īstenot e-veselības politiku – un valsts pārvaldes uzdevumiem, kas ir noteikti Rīkojuma 2.1., 2.2., 2.3., 2.4. un 2.5. apakšpunktā. Pamatojoties uz Rīkojuma 2.1. apakšpunktā noteikto, sākot ar 2025. gada 1. janvāri Veselības informācijas sistēmas (e-veselības sistēmas) pārziņa funkcijas jāpārņem SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs".
Veselības informācijas sistēmas pārziņa maiņa, ko nosaka Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" 2.p.:"2. Veselības informācijas sistēmas pārzinis ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Digitālās veselības centrs"". [Ministru kabineta 2024.gada 19.novembra noteikumi Nr.722 "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" (stājās spēkā 2025.gada 1.janvārī)].
Tehnisks raksturs ir likumprojekta normai par likuma 6.panta septītās daļas papildinājumu ar norādi uz 4.1 pantu un ietvertā termina "vienotā veselības nozares elektroniskā informācijas sistēma" papildināšana ar turpmāk lietoto saīsinājumu "veselības informācijas sistēma".
Tehnisks raksturs ir likumprojekta normām grozījumiem sakarā ar veselības informācijas sistēmas pārziņa maiņu, ko nosaka Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumu Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" 2.p. "2. Veselības informācijas sistēmas pārzinis ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Digitālās veselības centrs" "; (Ministru kabineta 2024.gada 19.novembra noteikumi Nr.722 "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" (stājās spēkā 2025.gada 1.janvārī.)
E-veselības sistēmas pārziņa maiņa veikta, izpildot Ministru kabineta pieņemto lēmumu par Nacionālā veselības dienesta reorganizāciju un e-veselības sistēmas pārziņa maiņu.
Ministru kabineta 2024. gada 28. jūlijā rīkojuma Nr. 623 "Par Veselības ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes – Nacionālā veselības dienesta – reorganizāciju" (turpmāk–rīkojums). Rīkojuma 2. punkts nosaka, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Digitālās veselības centrs" ar 2025. gada 1. janvāri ir Nacionālā veselības dienesta (turpmāk - NVD) tiesību, saistību, finanšu līdzekļu, mantas un lietvedības pārņēmēja attiecībā uz funkciju – īstenot e-veselības politiku – un valsts pārvaldes uzdevumiem, kas ir noteikti Rīkojuma 2.1., 2.2., 2.3., 2.4. un 2.5. apakšpunktā. Pamatojoties uz Rīkojuma 2.1. apakšpunktā noteikto, sākot ar 2025. gada 1. janvāri Veselības informācijas sistēmas (e-veselības sistēmas) pārziņa funkcijas jāpārņem SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs".
Veselības informācijas sistēmas pārziņa maiņa, ko nosaka Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" 2.p.:"2. Veselības informācijas sistēmas pārzinis ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Digitālās veselības centrs"". [Ministru kabineta 2024.gada 19.novembra noteikumi Nr.722 "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" (stājās spēkā 2025.gada 1.janvārī)].
Tehnisks raksturs ir likumprojekta normai par likuma 6.panta septītās daļas papildinājumu ar norādi uz 4.1 pantu un ietvertā termina "vienotā veselības nozares elektroniskā informācijas sistēma" papildināšana ar turpmāk lietoto saīsinājumu "veselības informācijas sistēma".
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- 1) fiziskas personas, kas sniedz pilnvarojumu citai personai apstrādāt e-veselības sistēmā uzkrātos datus tās vietā 2)pacienti, kuri vēršas ar iesniegumu savu tiesību un interešu aizsardzībai 3) fizisku personu pilnvarotās personas Pacienta interešu pārstāvībai papildināmas pacientu pilnvaroto personu tiesības uz informāciju par pacienta veselību. 4) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, un no dienesta atvaļinātas amatpersonas, kā arī valsts pārvaldes iestādē nodarbinātas personas, kuras cietušas nelaimes gadījumā darbā, pildot ar īpašu risku saistītus pienākumus, un nosūtītas uz Centrālo medicīniskās ekspertīzes komisiju nelaimes gadījumā darbā gūto veselības bojājumu smaguma pakāpes noteikšanai.
Ietekmes apraksts
1) Sākot ar 2025. gada 1. janvāri, gadījumos, kad personas vēlēsies piešķirt tiesības citai personai apstrādāt viņu datus e-veselības sistēmā, iesniegums jāiesniedz SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs", lai iesniegtu pilnvarojumu vai iesniegumu. Līdz ar to personām jānodrošina, ka viņu iesniegumi un pilnvaras tiek adresētas pareizajai iestādei, kas pilda e-veselības sistēmas pārziņa funkcijas.
2) Šajā likumā noteikto tiesību un no tām izrietošo interešu aizstāvēšanai personai sākotnēji jāvēršas ārstniecības iestādē, kurā persona vērsusies pēc veselības aprūpes pakalpojuma vai saņēmusi to. Ārstniecības iestāde atbilstoši tās kompetencei normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā personai sniedz atbildi pēc būtības, kā arī, ja nepieciešams, risina domstarpības ar personu savstarpējo sarunu ceļā.
3) Ja pacients pilnvarojis citu personu (turpmāk — pacienta pilnvarotā persona) viņa vietā piekrist ārstniecībai kopumā vai ārstniecībā izmantojamai metodei vai atteikties no ārstniecības kopumā vai ārstniecībā izmantojamās metodes, kā arī saņemt informāciju saskaņā ar šā likuma 4.pantā (tiesības uz informāciju par veselības aprūpes pakalpojumiem un to sniedzējiem) un 4.1 pantā (tiesības uz informāciju par pacienta veselību) noteikto, pacients informē ārstniecības iestādi par šādu pilnvarojumu vai arī izdara attiecīgu pilnvarojuma ierakstu vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā.
4) Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs administratīvā procesa ietvaros saņems lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju, vēršoties ārstniecības iestādē, nevis pieprasot tās iesniegšanu amatpersonai vai atvaļinātai personai. Līdz ar to tiks mazināts slogs saistībā ar papildus informācijas sniegšanu, ja tāda būs nepieciešama lēmuma pieņemšanai par nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanu un par veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu un izdevumu kompensāciju.
Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra lēmumu pieņemšanai nepieciešamās informācijas pieprasīšana ārstniecības iestādē paredzama tikai gadījumos un apjomā, ja objektīvi pamatotu un tiesisku lēmumu nebūs iespējams pieņemt, vadoties no pašas personas administratīvā procesa ietvaros iesniegtās medicīniskās dokumentācijas, tā būs nepietiekama, nepilnīga vai pirmsšķietami nepilnīga.
Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas ārsti varēs saņemt visu nepieciešamo informāciju, vēršoties ārstniecības iestādē, kā arī veselības informācijas sistēmā ievietotos datus, nenoslogojot ārstniecības iestādes.
2) Šajā likumā noteikto tiesību un no tām izrietošo interešu aizstāvēšanai personai sākotnēji jāvēršas ārstniecības iestādē, kurā persona vērsusies pēc veselības aprūpes pakalpojuma vai saņēmusi to. Ārstniecības iestāde atbilstoši tās kompetencei normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā personai sniedz atbildi pēc būtības, kā arī, ja nepieciešams, risina domstarpības ar personu savstarpējo sarunu ceļā.
3) Ja pacients pilnvarojis citu personu (turpmāk — pacienta pilnvarotā persona) viņa vietā piekrist ārstniecībai kopumā vai ārstniecībā izmantojamai metodei vai atteikties no ārstniecības kopumā vai ārstniecībā izmantojamās metodes, kā arī saņemt informāciju saskaņā ar šā likuma 4.pantā (tiesības uz informāciju par veselības aprūpes pakalpojumiem un to sniedzējiem) un 4.1 pantā (tiesības uz informāciju par pacienta veselību) noteikto, pacients informē ārstniecības iestādi par šādu pilnvarojumu vai arī izdara attiecīgu pilnvarojuma ierakstu vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā.
4) Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs administratīvā procesa ietvaros saņems lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju, vēršoties ārstniecības iestādē, nevis pieprasot tās iesniegšanu amatpersonai vai atvaļinātai personai. Līdz ar to tiks mazināts slogs saistībā ar papildus informācijas sniegšanu, ja tāda būs nepieciešama lēmuma pieņemšanai par nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanu un par veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu un izdevumu kompensāciju.
Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra lēmumu pieņemšanai nepieciešamās informācijas pieprasīšana ārstniecības iestādē paredzama tikai gadījumos un apjomā, ja objektīvi pamatotu un tiesisku lēmumu nebūs iespējams pieņemt, vadoties no pašas personas administratīvā procesa ietvaros iesniegtās medicīniskās dokumentācijas, tā būs nepietiekama, nepilnīga vai pirmsšķietami nepilnīga.
Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas ārsti varēs saņemt visu nepieciešamo informāciju, vēršoties ārstniecības iestādē, kā arī veselības informācijas sistēmā ievietotos datus, nenoslogojot ārstniecības iestādes.
Juridiskās personas
- Ārstniecības iestādes Aptiekas un to filiāles Augstākās izglītības iestādes
Ietekmes apraksts
1) No 2025. gada 1. janvāra, mainoties e-veselības sistēmas pārzinim, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kuriem jānodrošina datu sniegšana e-veselības sistēmai un/vai piekļuve e-veselības sistēmā esošajiem pacientu datiem, piemēram, ģimenes ārstu praksēm, ambulatorās veselības aprūpes centriem, laboratorijām, slimnīcām, aptiekām un citiem medicīnas pakalpojumu sniedzējiem, kā arī augstākās izglītības iestādēm, līgumi par e-veselības sistēmas izmantošanu būs jāslēdz ar SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs". Tāpat, ja būs nepieciešamība pārskatīt esošos ar NVD noslēgtos līgumus par e-veselības sistēmas izmantošanu un veikt tajos grozījumus, tas arī būs jādara, vēršoties SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs".
2) Šajā likumā noteikto tiesību un no tām izrietošo interešu aizstāvēšanai persona sākotnēji vēršas ārstniecības iestādē, kurā persona vērsusies pēc veselības aprūpes pakalpojuma vai saņēmusi to. Ārstniecības iestāde atbilstoši tās kompetencei normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā personai sniedz atbildi pēc būtības, kā arī, ja nepieciešams, risina domstarpības ar personu savstarpējo sarunu ceļā.
3) Ja pacients pilnvarojis citu personu (turpmāk — pacienta pilnvarotā persona) viņa vietā piekrist ārstniecībai kopumā vai ārstniecībā izmantojamai metodei vai atteikties no ārstniecības kopumā vai ārstniecībā izmantojamās metodes, kā arī saņemt informāciju saskaņā ar šā likuma 4.pantā (Tiesības uz informāciju par veselības aprūpes pakalpojumiem un to sniedzējiem) un 4.1 pantā (tiesības uz informāciju par pacienta veselību) noteikto, pacients informē ārstniecības iestādi par šādu pilnvarojumu vai arī izdara attiecīgu pilnvarojuma ierakstu vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā.
4) Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs administratīvā procesa ietvaros saņems lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju, vēršoties ārstniecības iestādē, nevis pieprasot tās iesniegšanu amatpersonai vai atvaļinātai personai. Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra lēmumu pieņemšanai nepieciešamās informācijas pieprasīšana ārstniecības iestādē paredzama tikai gadījumos un apjomā, ja objektīvi pamatotu un tiesisku lēmumu nebūs iespējams pieņemt, vadoties no pašas personas administratīvā procesa ietvaros iesniegtās medicīniskās dokumentācijas, tā būs nepietiekama, nepilnīga vai pirmsšķietami nepilnīga.
Ņemot vērā minēto, papildus administratīvs slogs ārstniecības iestādēm nav paredzams, jo šobrīd nepieciešamības gadījumā (ja lēmumu pieņemšanai
nepieciešama papildus informācija), ārstniecības iestādē tās saņemšanai vēršas pati persona.
Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisijas ārsti saņems veselības stāvokļa novērtējumam un traumas smaguma pakāpes noteikšanai nepieciešamo informāciju, vēršoties ārstniecības iestādē, kā arī izmantojot veselības informācijas sistēmā pieejamo informāciju, nenoslogojot personu un ārstniecības iestādi.
2) Šajā likumā noteikto tiesību un no tām izrietošo interešu aizstāvēšanai persona sākotnēji vēršas ārstniecības iestādē, kurā persona vērsusies pēc veselības aprūpes pakalpojuma vai saņēmusi to. Ārstniecības iestāde atbilstoši tās kompetencei normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā personai sniedz atbildi pēc būtības, kā arī, ja nepieciešams, risina domstarpības ar personu savstarpējo sarunu ceļā.
3) Ja pacients pilnvarojis citu personu (turpmāk — pacienta pilnvarotā persona) viņa vietā piekrist ārstniecībai kopumā vai ārstniecībā izmantojamai metodei vai atteikties no ārstniecības kopumā vai ārstniecībā izmantojamās metodes, kā arī saņemt informāciju saskaņā ar šā likuma 4.pantā (Tiesības uz informāciju par veselības aprūpes pakalpojumiem un to sniedzējiem) un 4.1 pantā (tiesības uz informāciju par pacienta veselību) noteikto, pacients informē ārstniecības iestādi par šādu pilnvarojumu vai arī izdara attiecīgu pilnvarojuma ierakstu vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā.
4) Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs administratīvā procesa ietvaros saņems lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju, vēršoties ārstniecības iestādē, nevis pieprasot tās iesniegšanu amatpersonai vai atvaļinātai personai. Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra lēmumu pieņemšanai nepieciešamās informācijas pieprasīšana ārstniecības iestādē paredzama tikai gadījumos un apjomā, ja objektīvi pamatotu un tiesisku lēmumu nebūs iespējams pieņemt, vadoties no pašas personas administratīvā procesa ietvaros iesniegtās medicīniskās dokumentācijas, tā būs nepietiekama, nepilnīga vai pirmsšķietami nepilnīga.
Ņemot vērā minēto, papildus administratīvs slogs ārstniecības iestādēm nav paredzams, jo šobrīd nepieciešamības gadījumā (ja lēmumu pieņemšanai
nepieciešama papildus informācija), ārstniecības iestādē tās saņemšanai vēršas pati persona.
Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisijas ārsti saņems veselības stāvokļa novērtējumam un traumas smaguma pakāpes noteikšanai nepieciešamo informāciju, vēršoties ārstniecības iestādē, kā arī izmantojot veselības informācijas sistēmā pieejamo informāciju, nenoslogojot personu un ārstniecības iestādi.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Grozījumu projektam nav tiešas ietekmes uz valsts budžetu.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumi Nr. 330 "Vakcinācijas noteikumi".
Pamatojums un apraksts
Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumi Nr. 330 "Vakcinācijas noteikumi" cita starpā nosaka pienākumus NVD kā e-veselības sistēmas pārzinim vakcinācijas procesa ietvaros. Sākot ar 2025. gada 1. janvāri, šo funkciju pārņems SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs", līdz ar to ir nepieciešams veikt atbilstošus saistītos grozījumus šajos noteikumos.
Atbildīgā institūcija
Veselības ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2022. gada 6. decembra noteikumi Nr. 759 "Invaliditātes informatīvās sistēmas noteikumi".
Pamatojums un apraksts
Ministru kabineta noteikumu Nr. 759 "Invaliditātes informatīvās sistēmas noteikumi" 14.19. apakšpunktā noteikts, ka NVD ir tiesības bez maksas saņemt noteiktus datus no Invaliditātes informatīvās sistēmas. Tā kā no 2025. gada 1. janvāra šos datus kā e-veselības sistēmas pārzinis saņems SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs", nepieciešams veikt atbilstošus saistītos grozījumus šajos noteikumos.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.1.3. Ministru kabineta 2022. gada 1. februāra noteikumi Nr. 81 "Adopcijas reģistra noteikumi"
Pamatojums un apraksts
Ministru kabineta noteikumu Nr. 81 "Adopcijas reģistra noteikumi" 9.10. apakšpunkts nosaka, ka reģistrā iekļaujamos datus par bērna veselību, kuri noteikti šo noteikumu 5.1.26.1., 5.1.26.2., 5.1.26.3., 5.1.26.4., 5.1.26.5. un 5.1.26.6. apakšpunktā, iegūst no NVD. Tā kā no 2025. gada 1. janvāra šos datus kā e-veselības sistēmas pārzinis sniegs SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs", nepieciešams veikt atbilstošus saistītos grozījumus šajos noteikumos.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.1.4. Ministru kabineta 2008. gada 15. septembra noteikumi Nr. 746 "Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība".
Pamatojums un apraksts
Ministru kabineta noteikumu Nr. 746 "Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība" 5. punkts nosaka, ka NVD reizi mēnesī no e-veselības sistēmas sniedz reģistram nepersonalizētu informāciju, kas norādīta noteikumu 5.1. - 5.9. apakšpunktā. Tā kā no 2025. gada 1. janvāra šos datus kā e-veselības sistēmas pārzinis sniegs SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs", nepieciešams veikt atbilstošus saistītos grozījumus šajos noteikumos.
Atbildīgā institūcija
Veselības ministrija
4.1.5. Ministru kabineta noteikumi Nr. 587 "Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas noteikumi"
Pamatojums un apraksts
Ministru kabineta noteikumi Nr. 587 "Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas noteikumi" 17.20 apakšpunkts paredz, ka datus, kuri norādīti noteikumu 13.63 apakšpunktā par valsts budžeta finansētā tehniskā palīglīdzekļa saņemšanu Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmai sniedz NVD, savukārt noteikumu 18.10. apakšpunkts nosaka, ka NVD no Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas saņem noteikumu 12.8.13. apakšpunktā minēto informāciju - ziņas par faktisko uzturēšanos institūcijā. Tā kā no 2025. gada 1. janvāra šie datus kā e-veselības sistēmas pārzinim jāsniedz un jāsaņem SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs", nepieciešams veikt atbilstošus saistītos grozījumus šajos noteikumos.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.1.6. Ministru kabineta 2017. gada 28. marta noteikumi Nr. 172 "Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmas noteikumi"
Pamatojums un apraksts
Ministru kabineta noteikumu Nr. 172 "Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmas noteikumi" 12.12. apakšpunkts nosaka, ka NVD bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmai sniedz minēto noteikumu 7.19. apakšpunktā norādītos datus (informāciju par personas pārejošu darbnespēju). Tā kā no 2025. gada 1. janvāra šos datus kā e-veselības sistēmas pārzinis sniegs SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs", nepieciešams veikt atbilstošus saistītos grozījumus šajos noteikumos.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.1.7. Epidemioloģiskās drošības likums
Pamatojums un apraksts
Atbilstoši Epidemioloģiskās drošības likuma 11.1 panta astotās daļas 1) punktam, vienotā digitālā epidemioloģiskā sistēma šā panta pirmajā daļā norādītajiem mērķiem informāciju saņem no NVD e-veselības sistēmas - ziņas par personu laboratoriskām pārbaudēm attiecībā uz Covid-19 un citām reģistrējamām infekcijas slimībām un šo pārbaužu rezultātiem, ziņas par inficētās personas vai kontaktpersonas deklarēto dzīvesvietu un kontakttālruni, kā arī inficētās personas likumisko pārstāvi identificējošu informāciju un informāciju par ģimenes ārstu, informāciju par inficētās personas un kontaktpersonas vakcināciju. Tā kā no 2025. gada 1. janvāra e-veselības pārziņa funkcijas jāpārņem SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs", nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus.
Atbildīgā institūcija
Veselības ministrija
4.1.8. Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra noteikumi Nr. 19 "Covid-19 sertifikātu noteikumi".
Pamatojums un apraksts
Ministru kabineta noteikumu Nr. 19 "Covid-19 sertifikātu noteikumi" 3. un 9. punkts nosaka, ka NVD aptur vakcinācijas sertifikāta darbību līdz septītajai dienai pēc laboratoriski apstiprināta Covid-19 un pēc personas pieprasījuma sagatavo sertifikātu, kas lejupielādei pieejams tīmekļvietnē www.covid19sertifikats.lv. Savukārt noteikumu 11. punkts nosaka, ka NVD ir tiesības pārbaudīt sertifikāta atbilstību normatīvajiem aktiem, to anulēt neatbilstības gadījumā vai pēc tiesībaizsardzības iestāžu informācijas, kā arī atjaunot, ja nepilnības ir novērstas. Digitālais Covid-19 sertifikāts (covid19sertifikats.lv) ir rīks, kas ir piesaistīts e-veselības sistēmai, ar kura palīdzību, pamatojoties uz e-veselības datiem tiek ģenerēti Covid-19 sertifikāti. Tā kā no 2025. gada 1. janvāra e-veselības pārziņa funkcijas jāpārņem SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs", nepieciešams veikt grozījumus šo noteikumu 3., 9., un 11. punktā.
Atbildīgā institūcija
Veselības ministrija
4.1.9. Ministru kabineta 1999. gada 5. janvāra noteikumi Nr. 7 "Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība".
Pamatojums un apraksts
Ministru kabineta noteikumu Nr. 7 "Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība" 1.3. apakšpunkts nosaka, ka vienotajā digitālajā epidemioloģiskajā sistēmā (turpmāk - EPID sistēma) tiek saņemti, iekļauti un apstrādāti dati, šo datu apjoms, glabāšanas termiņi un piekļuves noteikumi, pacienta aptaujas saturs un iesniegšanas kārtība, kā arī kārtību, kādā iegūst, apstrādā un glabā informāciju no NVD informācijas sistēmām, kuru dati tiek saņemti, iekļauti un apstrādāti EPID sistēmā. Informācijas sistēma, no kuras EPID sistēma saņem informāciju ir e-veselības sistēma. Tā kā no 2025. gada 1. janvāra e-veselības pārziņa funkcijas jāpārņem SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs", nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus šo noteikumu 1.3. apakšpunktā, kā arī izvērtēt grozījumu nepieciešamību šo noteikumu 23.1.5. apakšpunktā.
Atbildīgā institūcija
Veselības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs, Nacionālais veselības dienests, Veselības inspekcija, sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Digitālās veselības centrs", ārstniecības iestādes, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Iekšlietu ministrijas poliklīnika"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Likumprojekts TAP portālā tika nodots publiskajai apspriešanai laikā no 2025.gada 27.februāra līdz 13.martam.
https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/3bd874b2-2e50-42ca-a580-5ddef36484bd/public_participations
https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/3bd874b2-2e50-42ca-a580-5ddef36484bd/public_participations
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Likumprojekts TAP portālā tika nodots publiskajai apspriešanai laikā no 2025.gada 27.februāra līdz 13.martam.
Publiskās apspriešanas laikā sabiedrības pārstāvju iebildumi vai priekšlikumi netika saņemti.
Publiskās apspriešanas laikā sabiedrības pārstāvju iebildumi vai priekšlikumi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
Likumprojektam daļā par informācijas pieejamību ir tehnisks raksturs, grozījumi sagatavoti sakarā ar veselības informācijas sistēmas pārziņa maiņu, ko nosaka Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" 2.p.
"2. Veselības informācijas sistēmas pārzinis ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Digitālās veselības centrs" [.]".
(Ministru kabineta 2024.gada 19.novembra noteikumi Nr.722 "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" (stājās spēkā 2025.gada 1.janvārī.)
Projekts un tā anotācija publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Nacionālais veselības dienests
- Veselības inspekcija
- Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs
- SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs", valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Iekšlietu ministrijas poliklīnika"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Lai valsts pārvaldes iestādes izpildītu normatīvajos aktos noteikto un nodrošinātu tehnisku piekļuvi e-veselības sistēmai Veselības inspekcija Pacientu tiesību likuma 10.panta 5.2 daļā un citā likumā norādītās iestādes iekļaus Ārstniecības iestāžu reģistrā un šo iestāžu pilnvarotos pārstāvjus, kas norādīti sadarbības līgumā, kas noslēgts starp Veselības inspekciju un šā panta 5.2 daļā un citā likumā minēto iestādi, iekļaus Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, neatspoguļojot šo informāciju reģistru publiskajā daļā.
Veselības inspekcija ar Pacientu tiesību likuma 10.panta 5.2 daļā vai citā likumā minēto iestādi noslēgs sadarbības līgumu, nosakot detalizētu sadarbību, tai skaitā iestādes un tās darbinieku tiesības un pienākumus, izmantojot e-veselības sistēmu. Informācija par Ārstniecības iestāžu reģistrā reģistrētu iestādi un Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā reģistrētu tās darbiniekiem Veselības inspekcijas tīmekļavietnē: https://www.vi.gov.lv/lv/registri-un-datubazes netiek publiskota.
Veselības inspekcija ar Pacientu tiesību likuma 10.panta 5.2 daļā vai citā likumā minēto iestādi noslēgs sadarbības līgumu, nosakot detalizētu sadarbību, tai skaitā iestādes un tās darbinieku tiesības un pienākumus, izmantojot e-veselības sistēmu. Informācija par Ārstniecības iestāžu reģistrā reģistrētu iestādi un Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā reģistrētu tās darbiniekiem Veselības inspekcijas tīmekļavietnē: https://www.vi.gov.lv/lv/registri-un-datubazes netiek publiskota.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Informācija sniegta Ministru kabineta 2024. gada 28. jūlija rīkojuma Nr.623 “Par Veselības ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes – Nacionālā veselības dienesta – reorganizāciju anotācijā.
E-veselības sistēmas pārziņa funkcija nodota kapitālsabiedrībai, kā rezultātā daļa no NVD līdzšinējām funkcijām un uzdevumiem pārnesta (deleģēta) uz jauno pārziņa institūciju. Šīs izmaiņas samazina NVD kompetencē esošo funkciju un uzdevumu skaitu, koncentrējot e-veselības sistēmas pārvaldību vienā specializētā kapitālsabiedrībā. Tas veicina skaidrāku atbildības sadalījumu un efektīvāku e-veselības sistēmas pārvaldību, atstājot NVD iespēju veikt citas ar veselības aprūpi saistītas funkcijas.
E-veselības sistēmas pārziņa funkcija nodota kapitālsabiedrībai, kā rezultātā daļa no NVD līdzšinējām funkcijām un uzdevumiem pārnesta (deleģēta) uz jauno pārziņa institūciju. Šīs izmaiņas samazina NVD kompetencē esošo funkciju un uzdevumu skaitu, koncentrējot e-veselības sistēmas pārvaldību vienā specializētā kapitālsabiedrībā. Tas veicina skaidrāku atbildības sadalījumu un efektīvāku e-veselības sistēmas pārvaldību, atstājot NVD iespēju veikt citas ar veselības aprūpi saistītas funkcijas.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Nododot kapitālsabiedrībai digitālās veselības politikas ieviešanu un ar to saistītos valsts pārvaldes uzdevumus, tai skaitā koncentrējot VM resora IKT pārvaldību šajā kapitālsabiedrībā, tiks nodrošināta labāka VM resora digitālo pakalpojumu kvalitāte un efektīvāka to pārvaldība.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
E-veselības sistēmas pārziņa funkcija tiek nodota kapitālsabiedrībai, kā rezultātā daļa no NVD līdzšinējām funkcijām un uzdevumiem pārnesta uz jauno pārziņa institūciju. Šīs izmaiņas samazina NVD kompetencē esošo funkciju un uzdevumu skaitu, savukārt, e-veselības sistēmas pārziņa funkcijas īsteno specializētā kapitālsabiedrības, kuras kompetencē ietilps tikai digitālās veselības politikas īstenošana, tas, savukārt, stiprina digitalizācijas kapacitāti un ļauj efektīvāk ieviest jaunus digitālus risinājumus un uzlabot esošos.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Nododot kapitālsabiedrībai e-veselības politikas ieviešanas funkciju un, tai skaitā koncentrējot VM resora IKT kompetences un resursus šajā kapitālsabiedrībā, tiks stiprināta VM resora digitalizācijas kapacitāte un veselības nozares digitālo pakalpojumu attīstīšana, un attiecīgi veicināta Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam rādītāja "Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI)" sasniegšana.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
E-veselības sistēmas pārziņa funkcijas nodošanas kapitālsabiedrībai rezultātā daļa no NVD līdzšinējām funkcijām un uzdevumiem tiks pārnesta uz jauno pārziņa institūciju. Šīs izmaiņas samazinās NVD kompetencē esošo funkciju un uzdevumu skaitu, savukārt, e-veselības sistēmas pārziņa funkcijas īstenos specializētā kapitālsabiedrība, kuras kompetencē ietilpst tikai digitālās veselības politikas īstenošana, tas, savukārt, stiprinās veselības nozares digitalizācijas kapacitāti un ļaus efektīvāk ieviest jaunus digitālus risinājumus un uzlabot esošos, tādējādi sekmējot veselības aprūpes pakalpojumu efektivitāti.
Veselības informācijas sistēmas pārziņa maiņu nosaka Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" 2.p. Veselības informācijas sistēmas pārzinis ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Digitālās veselības centrs" (turpmāk - centrs).";
Ar Ministru kabineta 2024.gada 19.novembra noteikumi Nr.722 "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" (stājās spēkā 2025.gada 1.janvārī.) precizēta kompetence pacientu datu apstrādei.
Pienākums ārstniecības iestādei izskatīt pacientu sūdzības un sniegt uz tām atbildi, veicinās pacientu uzticību veselības aprūpes nozarei.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
1.Nacionālais veselības dienests un SIA "Latvijas digitālās veselības centrs" (turpmāk - Centrs)
Personas datu apstrādes tiesiskais pamats ir Vispārīgās datu aizsardzības regulas:
1) 6.panta 1.punkta c) apakšpunkts (“apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu”);
2) 6.panta 1.punkta e) apakšpunkts (“apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras”);
3) 9.panta 2.punkta b) apakšpunkts (“apstrāde ir vajadzīga, lai realizētu pārziņa pienākumus un īstenotu pārziņa vai datu subjekta konkrētas tiesības nodarbinātības, sociālā nodrošinājuma un sociālās aizsardzības tiesību jomā, ciktāl to pieļauj Savienības vai dalībvalsts tiesību akti vai koplīgums atbilstīgi dalībvalsts tiesību aktiem, paredzot piemērotas garantijas datu subjekta pamattiesībām un interesēm”).
E-veselības sistēmas pārziņa funkcija tiek nodota Centram, kā rezultātā daļa no Nacionālā veselības dienesta līdzšinējām funkcijām un uzdevumiem pārnesta uz jauno pārziņa institūciju. Šīs izmaiņas samazinās NVD kompetencē esošo funkciju un uzdevumu skaitu, savukārt, e-veselības sistēmas pārziņa funkcijas īstenos specializētā kapitālsabiedrības, kuras kompetencē ietilpst tikai digitālās veselības politikas īstenošana, tas, savukārt, stiprinās digitalizācijas kapacitāti un ļaus efektīvāk ieviest jaunus digitālus risinājumus un uzlabot esošos, kas, savukārt, veicinās datu pārvaldības un drošības uzlabošanu.
Veselības informācijas sistēmas pārziņa maiņu nosaka Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" 2.p. "2. Veselības informācijas sistēmas pārzinis ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Digitālās veselības centrs" (turpmāk - centrs)." (Ministru kabineta 2024.gada 19.novembra noteikumi Nr.722 "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" (stājās spēkā 2025.gada 1.janvārī.) - precizēta kompetence pacientu datu apstrādei datu aizsardzības uzdevumā.
Likumprojekta ietvaros netiek paredzēta jaunu papildus personas datu subjektu vai datu kategoriju apstrāde, netiek paredzēta personas datu apstrāde jauniem mērķiem vai mainīts apstrādājamo datu apjoms. Ar likumprojektu netiek veiktas izmaiņas datu struktūrā un apstrādē.
Datu aizsardzība tiks nodrošināta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Personas datu apstrādes mērķis un apjoms izriet no:
Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumu Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" 2.p.:"2. Veselības informācijas sistēmas pārzinis ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Digitālās veselības centrs". Noteikumi Nr,134 nosaka datu apstrādes mērķi, apjomu, veidu, subjektus.
2.Lai valsts pārvaldes iestādes izpildītu normatīvajos aktos noteikto un nodrošinātu tehnisku piekļuvi e-veselības sistēmai Veselības inspekcija Pacientu tiesību likuma 10.panta 5.2 daļā un citā likumā norādītās iestādes iekļaus Ārstniecības iestāžu reģistrā un šo iestāžu pilnvarotos pārstāvjus, kas norādīti sadarbības līgumā, kas noslēgts starp Veselības inspekciju un šā panta 5.2 daļā un citā likumā minēto iestādi, iekļaus Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, neatspoguļojot šo informāciju reģistru publiskajā daļā.
Veselības inspekcija ar Pacientu tiesību likuma 10.panta 5.2 daļā vai citā likumā minēto iestādi noslēgs sadarbības līgumu, nosakot detalizētu sadarbību, tai skaitā iestādes un tās darbinieku tiesības un pienākumus, izmantojot e-veselības sistēmu. Informācija par Ārstniecības iestāžu reģistrā reģistrētu iestādi un Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā reģistrētu tās darbiniekiem Veselības inspekcijas tīmekļavietnē: https://www.vi.gov.lv/lv/registri-un-datubazes netiek publiskota.
Iestādes var tikt noteiktas arī citos speciālajos likumos. Normatīvie akti paredz valsts drošības iestādēm un Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās sevišķos gadījumos tiesības iegūt un apstrādāt personu veselības datus.
Valsts drošības iestāžu likuma regulējums paredz valsts drošības iestāžu amatpersonām tiesības saņemt jebkādu informāciju savu pienākumu veikšanai.
I. Atbilstoši Valsts drošības iestāžu likuma 10. panta pirmajai daļai valsts drošības iestāžu galvenie uzdevumi ir: politiskās, ekonomiskās, sociālās, militārās, zinātniskās, tehniskās un citas ar valsts drošības un ekoloģiskajiem apdraudējumiem saistītās informācijas vākšana, uzkrāšana, analīze un izmantošana likumā noteiktajā kārtībā; valsts noslēpumu un citu valstij vitāli svarīgu interešu aizsardzība; valsts drošības apdraudējumu prognozēšana, priekšlikumu, rekomendāciju un programmu izstrādāšana valsts drošības jautājumos; valsts drošības apdraudējumu novēršana vai neitralizācija; valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju savlaicīga un pilnīga informēšana par jebkuru valsts drošības apdraudējumu; atzinuma sniegšana par iespēju izsniegt licenci stratēģisko materiālu un ieroču eksportam, importam un tranzītam; par valsts drošības jomā konstatētajiem noziedzīgiem nodarījumiem iegūtās informācijas un materiālu iesniegšana prokuratūrai vai izmeklēšanas iestādei, kuras kompetencē ir veikt pirmstiesas izmeklēšanu par konkrēto noziedzīgu nodarījumu; izmeklēšanas veikšana tām noteiktās kompetences ietvaros; sadarbība un līdzdalība starptautiskā miera uzturēšanā; tām noteiktās kompetences ietvaros klasificētās informācijas apmaiņa ar ārvalstu institūcijām, starptautiskajām organizācijām un to institūcijām.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula) nepiemēro personas datu apstrādei, ko veic dalībvalstis, rīkojoties saistībā ar Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku un drošības politiku. Ņemot vērā minēto, darbības attiecībā uz valsts drošības nodrošināšanu neietilpst Datu regulas tvērumā. Attiecīgi valsts drošības nodrošināšanas nolūkā veiktā personas datu apstrāde nav balstāma uz Datu regulas 9. panta nosacījumiem. Ievērojot minēto, kā arī to, ka valsts drošības nodrošināšana un tās ietvaros veiktā izlūkošana, pretizlūkošana un operatīvās darbības nav Eiropas Savienības kompetences jomā, Fizisko personu datu apstrādes likums, cita starpā, neattiecas uz valsts drošības iestādēm, kas nacionālās drošības jomā veic izlūkošanu, pretizlūkošanu un operatīvās darbības, citām valsts institūcijām, kuras saskaņā ar likumu pilnvarotas veikt; valsts institūcijas, darbojoties saistībā ar Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku un drošības politiku (skat. Fizisko personu datu apstrādes likuma anotācija). Ņemot vērā minēto, Fizisko personu datu apstrādes likums neattiecas uz tādu personas datu apstrādi, kas tiek veikta, lai izpildītu Valsts drošības iestāžu likumā noteiktos valsts drošības iestāžu galvenos uzdevumus.
Saskaņā ar Valsts drošības iestāžu likuma 19. panta pirmo daļu, valsts drošības iestāžu amatpersonām ir tiesības savas kompetences ietvaros saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām un amatpersonām nepieciešamo informāciju, dokumentus un citus materiālus neatkarīgi no to izmantošanas lieguma. Informācija, dokumenti un materiāli izsniedzami pieprasītajā formā un bez maksas. Satversmes aizsardzības biroja likuma 5. panta septītajā daļa nosaka, ka SAB direktors vai viņa īpaši pilnvarota biroja amatpersona ir tiesīgi brīvi iepazīties ar valsts iestāžu un pašvaldību rīcībā esošo visu veidu informāciju un materiāliem neatkarīgi no to izmantošanas lieguma, saņemot šo informāciju un materiālus.
Valsts drošības iestādēm Ministru kabineta 2004. gada 6. janvāra noteikumu Nr. 21 “Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi” nosaka, ka ka persona tiek informēta, ka likumā noteiktajā kārtībā var tikt veikta tās sniegtās informācijas pārbaude. Valsts drošības iestāžu likuma 11.pants nosaka, ka valsts drošības iestāžu kopumu veido: 1) Satversmes aizsardzības birojs; 2) Militārās izlūkošanas un drošības dienests; 3) Valsts drošības dienests.
Datu apstrādes tiesiskais pamats:
1)Valsts drošības iestāžu likuma 10. panta pirmā daļa;
2) satversmes aizsardzības likuma 5.panta septītā daļa;
3) Ministru kabineta 2004. gada 6. janvāra noteikumu Nr. 21 “Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi” 2.pielikums.
II. Latvijas pārstāvim starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās (turpmāk - Pārstāvis) saistībā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesā (turpmāk - Tiesa) izskatāmajām lietām Latvijas Republikas pozīcijas aizstāvībai atsevišķos gadījumos ir nepieciešams saņemt informāciju un pacientu datus, tostarp pacienta medicīnas karti, lai sagatavotu Latvijas valdības pozīciju Tiesā izskatāmajā lietā, no Veselības inspekcijas un ārstniecības iestādēm. Tiesa ir uzsvērusi, ka tās lūgums valdībai sniegt dokumentus izskatāmā lietā neatkarīgi no tā, kad šāds lūgums ir izteikts – sākotnējā sūdzības izvērtējumā vai tālākas tiesvedības ietvaros –atbilstoši Konvencijas 38.pantam rada valstij saistošu pienākumu Tiesai iesniegt šādus dokumentus, materiālus un citu informāciju (skat. Enukidz un Girgvliani pret Gruziju (iesniegums Nr.25091/07), 2011.gada 26.aprīļa spriedums, 295.rindkopa; Bekirski pret Bulgāriju (iesniegums Nr.71420/01), 2010.gada 2.septembra spriedums, 110.rindkopa).
Pārstāvim tiesības no ārstniecības iestādēm pieprasīt informāciju par pacientiem nosaka Ministru kabineta 2017.gada 7.marta noteikumos Nr.121 “Pārstāvības kārtība starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās” (Latvijas Vēstnesis Nr.51, 09.03.2017.)
13.1.punkts Pārstāvim paredz tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt no atbildīgajām institūcijām dokumentus, paskaidrojumus, viedokli, vērtējumu un citu valdības pārstāvības pozīcijas Tiesā izskatāmajās lietās sagatavošanai nepieciešamo informāciju. Noteikumu 13. un 13.1.punkts paredz, ka Pārstāvim ir tiesības pieprasīt informāciju, kas tieši attiecas uz Tiesā izskatāmo lietu. Ārlietu ministrija uzsvērusi, ka, lai arī minētās Pārstāvja tiesības ir noteiktas Ministru kabineta noteikumos, kas no formāla nacionālo tiesību normu hierarhijas viedokļa uzskatāmi par zemāku normatīvo tiesību aktu salīdzinājumā ar Pacientu tiesību likumu, kam ir likuma spēks, Ārlietu ministrija (2022.gada 07.marta vēstule Nr.03-5192 "Par likumprojektu ""Grozījumi Pacientu tiesību likumā" (22-TA-304)") uzsver:... tas, kāda ranga dokumentā no nacionālajā tiesību sistēmā formāli noteiktā normu hierarhijas skatupunkta ir ietvertas Pārstāvja tiesības un pienākumi, pats par sevi neietekmē Pārstāvja tiesību un pienākumu raksturu. Likuma “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” 13.pants nostiprina iepriekš minēto principu, kas noteic, ka situācijā, kurā starptautiskajā līgumā, kuru Saeima ir apstiprinājusi, paredzēti citādi noteikumi nekā Latvijas Republikas nacionālajā regulējumā, tiek piemēroti starptautiskā līguma noteikumi. Starptautisko tiesību normas, kas ietvertas Latvijas noslēgtajos starpvalstu un starpvaldību līgumos, prevalē pār Latvijas nacionālajām tiesību normām, kas ietvertas, piemēram, likumā vai Ministru kabineta noteikumos (Administratīvā procesa likuma 15.panta trešā daļa, skatīt, piemēram, arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2020.gada 23.decembra spriedumu lietā Nr.A420132016, SKA-109/2020.) Ārlietu ministrija secina, ka Pārstāvja pienākums Tiesai sniegt dokumentus, materiālus un citu informāciju, ko Tiesa Pārstāvim pieprasa, ir pienākums, kas Pārstāvim izriet no Latvijai saistošās Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas. Šis secinājums savukārt nozīmē, ka nolūkā īstenot Latvijas interešu pārstāvību starptautiskā tiesvedībā Pārstāvim kā personai, kura šo pārstāvību īsteno, jābūt pieejamiem ne tikai visiem dokumentiem, kas nepieciešami, lai atbildētu uz Tiesas lūgumu izsniegt dokumentus, bet arī dokumentiem, kas ir nepieciešami, lai pamatotu Latvijas izvirzītos argumentus par konkrētu personu iesniegto sūdzību pieņemamību izskatīšanai un būtību. Turklāt līdztekus sacīkstes principam šīs Pārstāvja tiesības sasaucas ar pušu procesuālo līdztiesības principu. Proti, lai īstenotu Latvijas interešu pārstāvību, Pārstāvim ir jābūt tiesībām iepazīties ar visiem dokumentiem, kas ir saistīti ar konkrētu Tiesā iesniegtu sūdzību. Turpretī pilnīga Latvijas interešu pārstāvība nav iespējama, neiepazīstoties ar dokumentiem, kas varētu atspēkot iesniedzēju sūdzības. Tādējādi arī regulējums, kas paredzētu Pārstāvim pienākumu lūgt atļauju personai, kura iesniegusi sūdzību, vai tās tuviniekiem, ja persona mirusi vai savu gribu nespēj izteikt, atļauju izmantot dokumentus, kas ietver šīs personas datus, tostarp sensitīvus datus, būtu tiešā pretrunā pušu līdztiesības principam. Savukārt, regulējums, kas paredzētu Pārstāvim tiesības iegūt personu datus, tostarp medicīnas datus, tikai ar personas piekrišanu, personai tiktu dotas tiesības izvēlēties – piekrist vai nepiekrist izsniegt šādus dokumentus Pārstāvim –, kas savukārt ne tikai pieļautu, ka persona būtiski ietekmētu Latvijas interešu pārstāvību Tiesā, neļaujot Pārstāvim pilnīgi izvērtēt iesniedzēja sūdzības un sniegt par tām apsvērumus, bet arī liegtu Pārstāvim un līdz ar to Ministru kabinetam efektīvi īstenot savas saistības, kas uzņemtas Latvijai pievienojoties Konvencijai. Pacientu tiesību likuma 10.panta piektajā daļā ietvertās ārstniecības vadītāja tiesības ietvertu ārstniecības iestādes vadītājam tiesības arī atteikt Pārstāvim sniegt tam nepieciešamo informāciju.
Ārlietu ministrija norāda, ka vērtējot Saeimas un Ministru kabineta pilnvaru robežas starptautisko līgumu pieņemšanas un izpildes jomā, ir atzīts, ka prasība, lai likumdevējs pats likumdošanas ceļā izšķirtu visus valsts dzīves jautājumus, mūsdienu sabiedrības komplicētajos dzīves apstākļos ir kļuvusi nereāla. Tādēļ, lai nodrošinātu efektīvāku valsts varas īstenošanu, ir pieļaujama atkāpe no prasības, ka likumdevējam visi jautājumi pilnībā jāizšķir pašam. Šī efektivitāte tiek sasniegta, likumdevējam likumdošanas procesā izlemjot svarīgākos jautājumus, bet detalizētāku noteikumu un likumu ieviešanai dzīvē nepieciešamo normu izstrādāšanu deleģējot Ministru kabinetam.
Tieslietu ministrija norāda, ka Pārstāvja tiesības apstrādāt informāciju ir normatīvi nostiprinātas un Pārstāvja veiktā datu apstrāde, tajā skaitā veselības datu apstrāde var būt vajadzīga, lai celtu, īstenotu vai aizstāvētu likumīgas prasības, uzskatāms, ka Pārstāvja veiktā datu apstrāde ir atbilstoša Datu Regulas 6. panta 1. punkta c apakšpunktā un 9. panta 2. punkta "f" apakšpunktā minētajiem datu apstrādes tiesiskajiem pamatiem, kā arī nav pretrunā Fizisko personu datu apstrādes likuma jēgai un mērķim (Tieslietu ministrijas 2022.gada 18.marta vēstule "Par atzinuma un viedokļa sniegšanu", adresāti: Veselības ministrija un Datu valsts inspekcija).
Datu apstrādes tiesiskais pamats:
1)Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija
2)Likums “Par 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un tās 1., 2., 4., 7. un 11.protokolu”, likums, Latvijas Vēstnesis Nr.143/144, 13.06.1997
3)Ministru kabineta 2017.gada 7.marta noteikumos Nr.121 “Pārstāvības kārtība starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās”
4) Likuma “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” 13.pants
5) Datu Regulas 6. panta 1. punkta "c" apakšpunkts un 9. panta 2. punkta "f" apakšpunkts.
3.Iekšlietu ministrijas Veselības un sporta centrs un Iekšlietu ministrijas Centrālajai medicīniskās ekspertīzes komisija: Projekta ietvaros netiek paredzēta jaunu papildus personas datu subjektu vai datu kategoriju apstrāde. Netiek paredzēta personas datu apstrāde jauniem mērķiem vai mainīts apstrādājamo datu apjoms. Esošā administratīvā procesa ietvaros tiek papildināts personas datu saņemšanas veids.
Jau šobrīd personas datu apstrādes mērķis un apjoms izriet no Administratīvā procesa likumā noteiktās iestādes kompetences, Atlīdzības likuma un noteikumu Nr.565, Nr.569 un Nr.93 regulējuma. Līdz ar to papildus tiesību akta projekta ietekme uz personas datu aizsardzību nav konstatējama.
Personas datu apstrādes tiesiskais pamats ir Vispārīgās datu aizsardzības regulas:
1) 6.panta 1.punkta c) apakšpunkts (“apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu”);
2) 6.panta 1.punkta e) apakšpunkts (“apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras”);
3) 9.panta 2.punkta b) apakšpunkts (“apstrāde ir vajadzīga, lai realizētu pārziņa pienākumus un īstenotu pārziņa vai datu subjekta konkrētas tiesības nodarbinātības, sociālā nodrošinājuma un sociālās aizsardzības tiesību jomā, ciktāl to pieļauj Savienības vai dalībvalsts tiesību akti vai koplīgums atbilstīgi dalībvalsts tiesību aktiem, paredzot piemērotas garantijas datu subjekta pamattiesībām un interesēm”).
Datu apstrādes tiesiskais pamats:
1) Administratīvā procesa likums.
2) Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 19. un 39.pants.
3) Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumi Nr.565 „Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām”.
4) Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumi Nr.569 “Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi saņem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus”;
5) Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumi Nr. 93 "Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kura atvaļināta no dienesta sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli, saņem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus";
6) Ministru kabineta 2006.gada 21.novembra noteikumi Nr.970 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un amatpersonu amata kandidātiem nepieciešamo veselības stāvokli un psiholoģiskajām īpašībām un veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību pārbaudes kārtību”.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi