Anotācija

Likumprojekta mērķis ir efektivizēt Zemkopības ministrijas resora budžeta izdevumus, samazinot Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk – PVD) funkcijas, kā arī nodalīt PVD uzdevumus, kas saistīti ar veterināro un pārtikas aprites kontroli. 

01.01.2026.

Likumprojekts saistīts ar 2026. gada valsts budžetu. Likumprojekts tiek virzīts kā budžetu pavadošs likumprojekts (budžeta likumprojektu paketē), un tam jāstājas spēkā vienlaikus ar likumu "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam".

Pašlaik PVD atbildība par dzīvnieku liemeņu klasifikācijas un cenu ziņošanas valsts uzraudzību un kontroli kautuvēs ir noteikta Veterinārmedicīnas likuma 4. panta pirmās daļas 8. punktā.

Dzīvnieku liemeņu klasifikācija ir pārtikas nozares process, un tā mērķis ir standartizēt un objektīvi novērtēt lauksaimniecības dzīvnieku (liellopu un cūku) liemeņus pēc noteiktām pazīmēm (uzbūves, tauku slāņa, muskuļaudu daudzuma utt.). Šis process ir loģiski nodalāms no veterinārās nozares atbildības par dzīvnieku veselību un labturību. 
Ministru kabineta 2018. gada 10. jūlija noteikumi Nr. 416 "Dzīvnieku liemeņu klasifikācijas noteikumi" (turpmāk – noteikumi Nr. 416) ir izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 4. panta ceturto un trīspadsmito daļu, 13. panta trešās daļas 3. punktu un Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 13. panta pirmo daļu. Pārtikas aprites uzraudzības likumā Ministru kabinetam dots deleģējums noteikt kvalitātes un klasifikācijas kārtību, kādā novērtējama dzīvnieku liemeņu atbilstība šīm prasībām, dzīvnieku liemeņu klasificētāju apmācību un kvalifikācijas paaugstināšanas kārtību, kā arī klasificētāja kvalifikāciju apliecinoša sertifikāta izsniegšanas un anulēšanas kārtību un prasības dzīvnieku liemeņu papildu marķējumam. Noteikumos Nr. 416 noteiktas PVD pilnvarota inspektora pienākumi un tiesības, tostarp pārbaudīt dzīvnieku liemeņu atbilstību kvalitātes un klasifikācijas prasībām, svēršanas precizitāti un marķēšanas prasību ievērošanu, kā arī cenu paziņošanas kārtību kautuvē.
Turklāt noteikumi Nr. 416 dod PVD tiesības veikt riska novērtējumu un noteikt pārbaužu biežumu, lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību. Tātad PVD jau pašlaik pilda šīs funkcijas atbilstoši Pārtikas aprites uzraudzības likumam.
Tas nozīmē, ka ir loģisks un nepieciešams solis normatīvo regulējumu sakārtot atbilstoši saturam – pārtikas aprites uzraudzībai, nevis veterinārmedicīnai, precizējot PVD kompetenci katrā nozarē.

Veterinārmedicīnas likuma 8. panta 6. punkts noteic, ka PVD valsts vecāko inspektoru un valsts inspektoru tiesības atbilstoši viņu kompetencei ir kontrolēt mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasību ievērošanu, ja ir aizdomas vai sūdzības par normatīvo aktu pārkāpumiem.

Dzīvnieku aizsardzības likuma 9. panta pirmās daļas 1. punkta "a" apakšpunkts noteic, ka PVD šā likuma prasību ievērošanu attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku labturību uzrauga un kontrolē valsts veterinārās uzraudzības objektos un gadījumos, kad ir aizdomas vai sūdzības par normatīvo aktu pārkāpumiem.
Valsts veterinārās uzraudzības objekti (veterinārajai uzraudzībai un kontrolei pakļautie objekti un personas) ir minēti Veterinārmedicīnas likuma 2.¹ pantā, un PVD kompetence attiecībā uz šiem veterinārās uzraudzības objektiem ir noteikta Veterinārmedicīnas likuma 8. panta 1. un 2. punktā.
Dzīvnieku aizsardzības likuma 9. panta pirmās daļas 3. punktā noteikts, ka pašvaldības uzrauga un kontrolē šā likuma prasību ievērošanu attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku labturību to administratīvajā teritorijā.

Veterināro uzraudzību, pamatojoties uz iedzīvotāju iesniegumiem un sūdzībām par iespējamiem mājas (istabas) dzīvnieku labturības vai turēšanas prasību pārkāpumiem (neattiecas uz veterinārās uzraudzības objektiem), īsteno 11 PVD teritoriālajās struktūrvienībās pašlaik strādājošie 63 veterinārie inspektori, kuriem visiem ir veterinārmedicīnas izglītība, un pieci labturības inspektori.
Par iespējamiem mājas (istabas) dzīvnieku labturības vai turēšanas prasību pārkāpumiem
2024. gadā
a) saņemti 1345 iesniegumi, no kuriem 310 iesniegumos norādītā informācija apstiprinājās;
b) veikts 2210 pārbaužu.
2025. gada septiņos mēnešos
a) saņemti 836 iesniegumi, no kuriem 184 iesniegumos norādītā informācija apstiprinājās;
b) veiktas 1104 pārbaudes.
Lielākajā daļā saņemto sūdzību tiek norādīts uz iespējamiem vispārīgiem suņu vai kaķu labturības prasību pārkāpumiem (nav nodrošināta barība un (vai) ūdens, vieta, kurā paslēpties no nelabvēlīgiem laikapstākļiem, neatbilstošs turēšanas aprīkojums, dzīvnieki tiek turēti antisanitāros apstākļos), iespējamu dokumentu neesamību, dzīvnieku apzīmēšanas vai reģistrācijas neveikšanu, kā arī par, iespējams, dzīvnieku radītu troksni un smakām.
PVD apkopoto pārbaužu rezultāti liecina, ka biežāk konstatētās neatbilstības ir normatīvajos aktos noteikto dokumentu neesamība, vakcinācijas prasību neievērošana un vispārīgo labturības prasību neievērošana.

Nē

-