22-TA-3482: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Latvijas pārstāvi Vienotā noregulējuma valdē" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 15.jūlija Regulas (ES) Nr.806/2014, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr.1093/2010 (turpmāk - Regula Nr.806/2014) 43.panta 1.punkta "c" apakšpunktu dalībvalstis ieceļ pārstāvi Vienotā noregulējuma valdē, kas pārstāv dalībvalsts noregulējuma iestādi. Latvija līdz šim ir iecēlusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvi Vienotā noregulējuma valdē.
2023. gada 1. janvārī stājas spēkā Latvijas Bankas likums, ar kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisija tiek pievienota Latvijas Bankai, ievērojot monetārās politikas, kā arī finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarību.
Līdz ar to ir nepieciešams Vienotā noregulējuma valdē iecelt Latvijas Bankas pārstāvi.
2023. gada 1. janvārī stājas spēkā Latvijas Bankas likums, ar kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisija tiek pievienota Latvijas Bankai, ievērojot monetārās politikas, kā arī finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarību.
Līdz ar to ir nepieciešams Vienotā noregulējuma valdē iecelt Latvijas Bankas pārstāvi.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta mērķis ir nodrošināt Latvijas pārstāvniecību Vienotā noregulējuma valdē un iecelt tajā Latvijas Bankas pārstāvi.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Regulas Nr.806/2014 42. panta 1. punktu ir izveidota Vienotā noregulējuma valde, kura ir Eiropas Savienības aģentūra ar īpašu struktūru un atbilstīgiem uzdevumiem, kas noteikti Regulā Nr.806/2014.
Vienotā noregulējuma valde darbojas izpildsesijā un plenārsesijā. Tās izpildsesijā piedalās tikai pilna laika valdes locekļi (priekšsēdētājs, četri pilna laika locekļi), savukārt Vienotās noregulējuma valdes plenārsesijā piedalās visi tās locekļi, kurus iecēlusi katra iesaistītā dalībvalsts – pa vienam no katras valsts – un kuri pārstāv valstu noregulējuma iestādes, katram Vienotās noregulējuma valdes loceklim ir viena balss.
Ar Ministru kabineta 2018. gada 5. februāra rīkojumu Nr. 35 "Par Latvijas pārstāvi Vienotā noregulējuma valdē" (Latvijas Vēstnesis, 2018, 26. nr.) par Latvijas pārstāvi Vienotā noregulējuma valdē ir iecelta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Noregulējuma un garantiju fondu daļas vadītāja Jeļena Ļebedeva.
Vienotā noregulējuma valde darbojas izpildsesijā un plenārsesijā. Tās izpildsesijā piedalās tikai pilna laika valdes locekļi (priekšsēdētājs, četri pilna laika locekļi), savukārt Vienotās noregulējuma valdes plenārsesijā piedalās visi tās locekļi, kurus iecēlusi katra iesaistītā dalībvalsts – pa vienam no katras valsts – un kuri pārstāv valstu noregulējuma iestādes, katram Vienotās noregulējuma valdes loceklim ir viena balss.
Ar Ministru kabineta 2018. gada 5. februāra rīkojumu Nr. 35 "Par Latvijas pārstāvi Vienotā noregulējuma valdē" (Latvijas Vēstnesis, 2018, 26. nr.) par Latvijas pārstāvi Vienotā noregulējuma valdē ir iecelta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Noregulējuma un garantiju fondu daļas vadītāja Jeļena Ļebedeva.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Par Latvijas pārstāvi Vienotā noregulējuma valdē ir iecelta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Noregulējuma un garantiju fondu daļas vadītāja Jeļena Ļebedeva. 2023. gada 1. janvārī stājas spēkā Latvijas Bankas likums, ar kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisija tiek pievienota Latvijas Bankai.
Attiecīgi 2023. gada 1. janvārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā pilntiesīga autonoma valsts iestāde beidz pastāvēt, un līdz ar to arī tās darbinieka iecelšanai Vienotā noregulējuma valdē nav tiesiska pamata.
Attiecīgi 2023. gada 1. janvārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā pilntiesīga autonoma valsts iestāde beidz pastāvēt, un līdz ar to arī tās darbinieka iecelšanai Vienotā noregulējuma valdē nav tiesiska pamata.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Latvijas Bankas likuma 5. panta pirmās daļas 5. punktu Latvijas Banka piedalās Eiropas Centrālo banku sistēmas uzdevumu izpildē un veic citus uzdevumus, kas nav pretrunā ar Latvijas Bankas likuma 4. pantā noteiktajiem Latvijas Bankas mērķiem un Eiropas Centrālo banku sistēmas uzdevumu izpildi, tostarp, veic noregulējuma iestādes uzdevumus, tostarp izstrādā noregulējuma plānus, saskaņā ar Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumu.
Savukārt atbilstoši Latvijas Bankas likuma 5. panta otrās daļas 3. punktam atbilstoši šī likuma 54. pantam Latvijas Banka izveido komiteju, kuru pilnvaro pieņemt lēmumus, kas nepieciešami saistībā ar noregulējuma piemērošanu un kompensāciju izmaksas sistēmu nodrošināšanu.
Līdz ar to par Latvijas pārstāvi Vienotā noregulējuma valdē ir nepieciešams iecelt Latvijas Bankas noregulējuma komitejas vadītāju.
Savukārt atbilstoši Latvijas Bankas likuma 5. panta otrās daļas 3. punktam atbilstoši šī likuma 54. pantam Latvijas Banka izveido komiteju, kuru pilnvaro pieņemt lēmumus, kas nepieciešami saistībā ar noregulējuma piemērošanu un kompensāciju izmaksas sistēmu nodrošināšanu.
Līdz ar to par Latvijas pārstāvi Vienotā noregulējuma valdē ir nepieciešams iecelt Latvijas Bankas noregulējuma komitejas vadītāju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas Banka
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi