23-TA-2288: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 10. oktobra noteikumos Nr. 846 "Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Grozījumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Valsts aizsardzības dienesta likuma 32. pantā ietverto deleģējumu un pēc Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīvas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikt kārtību, kādā valsts augstskolas un koledžas finansē studijas pilsoņiem, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestā un pabeiguši to; noteikt, ja persona izglītības dokumentu vai grādu ir ieguvusi ārvalstīs, tā iesniegumam pievieno Akadēmiskās informācijas centra vai augstskolas, kura ieguvusi tiesības veikt ārvalstīs iegūto izglītības dokumentu ekspertīzi, izziņu par to, kādam Latvijā piešķirtam izglītības dokumentam vai grādam atbilst ārvalstīs iegūtais izglītības dokuments vai grāds.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2023.gada 1.jūlijā Valsts aizsardzības dienestu uzsāks ap 300 Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 25 gadiem. Saskaņā ar Valsts aizsardzības likuma 32.pantu, Valsts augstskolas un koledžas tām gadskārtējā valsts budžetā un vidēja termiņa budžeta ietvara likumā apstiprinātā finansējuma ietvaros finansē studijas īsā cikla profesionālās augstākās izglītības un pirmā cikla augstākās izglītības posmos pilsoņiem, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestā un pabeiguši to, ja studējošie atbilst augstskolas un studiju programmas uzņemšanas noteikumiem. Kārtību, kādā valsts augstskolas un koledžas nodrošina šajā pantā paredzētās iespējas un studiju virzienus, nosaka Ministru kabinets.
Uzdotā deleģējuma ietvaros līdz ar to nepieciešams izstrādāt kārtību, kādā valsts augstskolas un koledžas finansē studijas valsts aizsardzības dienestu pabeigušajiem studentiem.
Aizsardzības ministrijai saskaņā ar Valsts aizsardzības dienesta likuma pārejas noteikumu 7. punktu uzdots līdz 2025.gada jūlijam izstrādāt valsts informācijas sistēmu, kurā veic valsts aizsardzības dienestam pakļauto pilsoņu, pilsoņu, kuri brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības militārajam dienestam, un valsts aizsardzības dienestā iesaukto pilsoņu reģistrāciju un uzskaiti. Līdz sistēmas izstrādei informācijas ieguve par valsts aizsardzības dienestam brīvprātīgi pieteikušos un atvaļinātiem rezervē pilsoņiem tiks veikta saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 55.panta otro daļu iestāžu sadarbības ietvaros starp Izglītības un zinātnes ministriju un Aizsardzības ministriju.
Deleģējumā noteikts, ka valsts augstskolas un koledžas finansē studijas tiem pilsoņiem, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestam un to pabeiguši. Valsts aizsardzības dienesta likuma 32. pantā noteiktais valsts atbalsts attiecas uz tiem pilsoņiem, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestam un ir atvaļināti rezervē, beidzoties dienesta termiņam.
Augstskolu likuma 85. pantā noteikts, ka ārvalstīs iegūto izglītības dokumentu atzīšanu, ievērojot Izglītības likuma noteikumus, veic Akadēmiskās informācijas centrs vai augstskola, kura ieguvusi tiesības veikt minēto dokumentu ekspertīzi.
Izglītības likuma 11.1 panta otrā un piektā daļā noteikts, ka Eiropas Savienības valstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī, Šveices Konfederācijā vai Ministru kabineta noteiktā ārvalstī no 2016. gada 1. janvāra izsniegtu izglītības dokumentu ekspertīzi atbilstoši Eiropas reģiona konvencijai par to kvalifikāciju atzīšanu, kas saistītas ar augstāko izglītību veic augstskola, ja tā ieguvusi tiesības veikt minēto dokumentu ekspertīzi. Pēc dokumentu ekspertīzes iesnieguma iesniedzējam tiek izsniegta izziņa par to, kādam Latvijā izsniedzamam izglītības dokumentam vai Latvijā piešķiramam grādam, vai Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim atbilst vai ir pielīdzināms ārvalstī izsniegtais izglītības dokuments.
Šobrīd Ministru kabineta 2006.gada 10.oktobra noteikumu Nr.846 “Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās” 7. punkts nosaka, ja persona izglītības dokumentu vai grādu ir ieguvusi ārvalstīs, tā iesniegumam pievieno Akadēmiskās informācijas centra izziņu par to, kādam Latvijā piešķirtam izglītības dokumentam vai grādam atbilst ārvalstīs iegūtais izglītības dokuments vai grāds (izņemot gadījumus, ja augstskolas un koledžas to saņem no Valsts izglītības informācijas sistēmas).
Līdz ar to nepieciešams precizēt Ministru kabineta 2006.gada 10.oktobra noteikumu Nr.846 “Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās” (turpmāk - Noteikumi) 7. punkta redakciju atbilstoši Augstskolu likuma 85. pantā un Izglītības likuma 11.1 panta otrā daļā noteiktajam.
Uzdotā deleģējuma ietvaros līdz ar to nepieciešams izstrādāt kārtību, kādā valsts augstskolas un koledžas finansē studijas valsts aizsardzības dienestu pabeigušajiem studentiem.
Aizsardzības ministrijai saskaņā ar Valsts aizsardzības dienesta likuma pārejas noteikumu 7. punktu uzdots līdz 2025.gada jūlijam izstrādāt valsts informācijas sistēmu, kurā veic valsts aizsardzības dienestam pakļauto pilsoņu, pilsoņu, kuri brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības militārajam dienestam, un valsts aizsardzības dienestā iesaukto pilsoņu reģistrāciju un uzskaiti. Līdz sistēmas izstrādei informācijas ieguve par valsts aizsardzības dienestam brīvprātīgi pieteikušos un atvaļinātiem rezervē pilsoņiem tiks veikta saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 55.panta otro daļu iestāžu sadarbības ietvaros starp Izglītības un zinātnes ministriju un Aizsardzības ministriju.
Deleģējumā noteikts, ka valsts augstskolas un koledžas finansē studijas tiem pilsoņiem, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestam un to pabeiguši. Valsts aizsardzības dienesta likuma 32. pantā noteiktais valsts atbalsts attiecas uz tiem pilsoņiem, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestam un ir atvaļināti rezervē, beidzoties dienesta termiņam.
Augstskolu likuma 85. pantā noteikts, ka ārvalstīs iegūto izglītības dokumentu atzīšanu, ievērojot Izglītības likuma noteikumus, veic Akadēmiskās informācijas centrs vai augstskola, kura ieguvusi tiesības veikt minēto dokumentu ekspertīzi.
Izglītības likuma 11.1 panta otrā un piektā daļā noteikts, ka Eiropas Savienības valstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī, Šveices Konfederācijā vai Ministru kabineta noteiktā ārvalstī no 2016. gada 1. janvāra izsniegtu izglītības dokumentu ekspertīzi atbilstoši Eiropas reģiona konvencijai par to kvalifikāciju atzīšanu, kas saistītas ar augstāko izglītību veic augstskola, ja tā ieguvusi tiesības veikt minēto dokumentu ekspertīzi. Pēc dokumentu ekspertīzes iesnieguma iesniedzējam tiek izsniegta izziņa par to, kādam Latvijā izsniedzamam izglītības dokumentam vai Latvijā piešķiramam grādam, vai Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim atbilst vai ir pielīdzināms ārvalstī izsniegtais izglītības dokuments.
Šobrīd Ministru kabineta 2006.gada 10.oktobra noteikumu Nr.846 “Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās” 7. punkts nosaka, ja persona izglītības dokumentu vai grādu ir ieguvusi ārvalstīs, tā iesniegumam pievieno Akadēmiskās informācijas centra izziņu par to, kādam Latvijā piešķirtam izglītības dokumentam vai grādam atbilst ārvalstīs iegūtais izglītības dokuments vai grāds (izņemot gadījumus, ja augstskolas un koledžas to saņem no Valsts izglītības informācijas sistēmas).
Līdz ar to nepieciešams precizēt Ministru kabineta 2006.gada 10.oktobra noteikumu Nr.846 “Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās” (turpmāk - Noteikumi) 7. punkta redakciju atbilstoši Augstskolu likuma 85. pantā un Izglītības likuma 11.1 panta otrā daļā noteiktajam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumu nosaukumu nepieciešams papildināt, lai tas aptvertu ne tikai uzņemšanu studiju programmās, bet arī no valsts budžeta līdzekļiem finansēto studiju vietu nodrošināšanu pilsoņiem, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestam un pabeiguši to, arī pēc uzņemšanas studiju programmās.
Valsts augstskolām un koledžām tām gadskārtējā valsts budžetā un vidēja termiņa budžeta ietvara likumā apstiprinātā finansējuma ietvaros ir jānosaka pienākums nodrošināt pilsoņiem, kas brīvprātīgi pabeiguši valsts aizsardzības dienestu un to pabeiguši, no valsts budžeta finansētās studiju vietas, lai izpildītu Valsts aizsardzības dienesta likuma 32. pantā ietverto deleģējumu.
Valsts augstskolām un koledžām jānodrošina iespēja pārliecināties, ka reflektants ir pieteicies valsts aizsardzības dienestam brīvprātīgi un ir atvaļināts rezervē saistībā ar dienesta termiņa beigām, lai izvērtētu, vai reflektantam ir tiesības uz no valsts budžeta līdzekļiem finansētu studiju vietu saskaņā ar Noteikumiem.
Valsts aizsardzības dienesta likuma 32.pantā noteiktais deleģējums paredz noteikt studiju virzienus, kuros valsts augstskolas un koledžas finansē studijas.
Lai motivētu pilsoņus, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestu un pabeiguši to, sekmīgi iegūt augstāko izglītību, jānodrošina, ka tiesības uz no valsts budžeta līdzekļiem finansētu studiju vietu tiek izmantotas saprātīgā termiņā pēc dienesta pabeigšanas, kā ar jānosaka, ka studiju vietu no valsts budžeta līdzekļiem finansē tikai tad, ja students ir sekmīgs, bez akadēmiskajiem parādiem.
Valsts augstskolām un koledžām tām gadskārtējā valsts budžetā un vidēja termiņa budžeta ietvara likumā apstiprinātā finansējuma ietvaros ir jānosaka pienākums nodrošināt pilsoņiem, kas brīvprātīgi pabeiguši valsts aizsardzības dienestu un to pabeiguši, no valsts budžeta finansētās studiju vietas, lai izpildītu Valsts aizsardzības dienesta likuma 32. pantā ietverto deleģējumu.
Valsts augstskolām un koledžām jānodrošina iespēja pārliecināties, ka reflektants ir pieteicies valsts aizsardzības dienestam brīvprātīgi un ir atvaļināts rezervē saistībā ar dienesta termiņa beigām, lai izvērtētu, vai reflektantam ir tiesības uz no valsts budžeta līdzekļiem finansētu studiju vietu saskaņā ar Noteikumiem.
Valsts aizsardzības dienesta likuma 32.pantā noteiktais deleģējums paredz noteikt studiju virzienus, kuros valsts augstskolas un koledžas finansē studijas.
Lai motivētu pilsoņus, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestu un pabeiguši to, sekmīgi iegūt augstāko izglītību, jānodrošina, ka tiesības uz no valsts budžeta līdzekļiem finansētu studiju vietu tiek izmantotas saprātīgā termiņā pēc dienesta pabeigšanas, kā ar jānosaka, ka studiju vietu no valsts budžeta līdzekļiem finansē tikai tad, ja students ir sekmīgs, bez akadēmiskajiem parādiem.
Risinājuma apraksts
Izstrādāts tiesību akta projekts, kas paredz:
papildināt Noteikumu nosaukumu, ietverot no valsts budžeta finansēto studiju vietu valsts aizsardzības dienestā dienējušiem pilsoņiem nodrošināšanu;
papildināt Noteikumu 1.punktu, ietverot ar Valsts aizsardzības dienesta likuma 32.pantā ietverto deleģējumu;
izņēmumu pilsoņiem, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestam un to pabeiguši, kā arī atbilst uzņemšanas noteikumiem, ka uz šiem reflektantiem neattiecas konkursa norise uz studiju vietu;
papildināt Noteikumus ar 6.13. apakšpunktu, kas paredz norādīt informāciju par pieteikšanos valsts aizsardzības dienestam un atvaļināšanu rezervē;
papildināt Noteikumus ar VI.1 nodaļu, kurā paredzēta kārtība, kādā pilsoņiem, kuri pieteikušies valsts aizsardzības dienestam brīvprātīgi un to pabeiguši, piešķir no valsts budžeta finansētās studiju vietas, kā arī nosacījumi, cik ilgā laikā personai jāreģistrējas studijām, lai varētu izmantot tiesības uz no valsts budžeta finansēto studiju vietu, paredzot divus gadus kā termiņu šo tiesību izmantošanai. Nodaļā arī noteikti studiju virzieni, kuros valsts augstskolām un koledžām ir pienākums nodrošināt no valsts budžeta finansētas studiju vietas Valsts aizsardzības dienesta likuma 32. pantā noteiktajiem pilsoņiem – Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra Noteikumos nr. 793 “Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas noteikumi” 1. pielikumā noteiktie studiju virzieni. Ietverts nosacījums, ka no valsts budžeta finansētās studiju vietas saglabāšanai studentam ir jābūt sekmīgam, bez akadēmiskajiem parādiem.
Gadījumā, ja persona nav bijusi sekmīga saskaņā ar šiem kritērijiem, augstskolai vai koledžai nav pienākums nodrošināt studijas budžeta vietā un tā var piemērot samaksu saskaņā ar izglītības iestādes noteikto samaksas kārtību un apmēru. Taču, ja augstskolas iekšējos noteikumos noteiktajā rotācijas termiņā studējošais ir sekmīgs saskaņā ar noteiktiem kritērijiem, tad studējošajam tiek atjaunotas tiesības studēt budžeta vietā.
papildināt Noteikumu nosaukumu, ietverot no valsts budžeta finansēto studiju vietu valsts aizsardzības dienestā dienējušiem pilsoņiem nodrošināšanu;
papildināt Noteikumu 1.punktu, ietverot ar Valsts aizsardzības dienesta likuma 32.pantā ietverto deleģējumu;
izņēmumu pilsoņiem, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestam un to pabeiguši, kā arī atbilst uzņemšanas noteikumiem, ka uz šiem reflektantiem neattiecas konkursa norise uz studiju vietu;
papildināt Noteikumus ar 6.13. apakšpunktu, kas paredz norādīt informāciju par pieteikšanos valsts aizsardzības dienestam un atvaļināšanu rezervē;
papildināt Noteikumus ar VI.1 nodaļu, kurā paredzēta kārtība, kādā pilsoņiem, kuri pieteikušies valsts aizsardzības dienestam brīvprātīgi un to pabeiguši, piešķir no valsts budžeta finansētās studiju vietas, kā arī nosacījumi, cik ilgā laikā personai jāreģistrējas studijām, lai varētu izmantot tiesības uz no valsts budžeta finansēto studiju vietu, paredzot divus gadus kā termiņu šo tiesību izmantošanai. Nodaļā arī noteikti studiju virzieni, kuros valsts augstskolām un koledžām ir pienākums nodrošināt no valsts budžeta finansētas studiju vietas Valsts aizsardzības dienesta likuma 32. pantā noteiktajiem pilsoņiem – Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra Noteikumos nr. 793 “Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas noteikumi” 1. pielikumā noteiktie studiju virzieni. Ietverts nosacījums, ka no valsts budžeta finansētās studiju vietas saglabāšanai studentam ir jābūt sekmīgam, bez akadēmiskajiem parādiem.
Gadījumā, ja persona nav bijusi sekmīga saskaņā ar šiem kritērijiem, augstskolai vai koledžai nav pienākums nodrošināt studijas budžeta vietā un tā var piemērot samaksu saskaņā ar izglītības iestādes noteikto samaksas kārtību un apmēru. Taču, ja augstskolas iekšējos noteikumos noteiktajā rotācijas termiņā studējošais ir sekmīgs saskaņā ar noteiktiem kritērijiem, tad studējošajam tiek atjaunotas tiesības studēt budžeta vietā.
Problēmas apraksts
Šobrīd Ministru kabineta 2006.gada 10.oktobra noteikumu Nr.846 “Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās” 7. punkts nosaka, ja persona izglītības dokumentu vai grādu ir ieguvusi ārvalstīs, tā iesniegumam pievieno Akadēmiskās informācijas centra izziņu par to, kādam Latvijā piešķirtam izglītības dokumentam vai grādam atbilst ārvalstīs iegūtais izglītības dokuments vai grāds (izņemot gadījumus, ja augstskolas un koledžas to saņem no Valsts izglītības informācijas sistēmas).
Līdz ar to nepieciešams precizēt Ministru kabineta 2006.gada 10.oktobra noteikumu Nr.846 “Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās” 7. punkta redakciju atbilstoši Augstskolu likuma 85. pantā un Izglītības likuma 11.1 panta otrā daļā noteiktajam.
Līdz ar to nepieciešams precizēt Ministru kabineta 2006.gada 10.oktobra noteikumu Nr.846 “Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās” 7. punkta redakciju atbilstoši Augstskolu likuma 85. pantā un Izglītības likuma 11.1 panta otrā daļā noteiktajam.
Risinājuma apraksts
Izstrādāts tiesību akta projekts, kas nosaka, ja persona izglītības dokumentu vai grādu ir ieguvusi ārvalstīs, tā iesniegumam pievieno Akadēmiskās informācijas centra vai augstskolas, kura ieguvusi tiesības veikt ārvalstīs iegūto izglītības dokumentu ekspertīzi, izziņu par to, kādam Latvijā piešķirtam izglītības dokumentam vai grādam atbilst ārvalstīs iegūtais izglītības dokuments vai grāds (izņemot gadījumus, ja augstskolas un koledžas to saņem no Valsts izglītības informācijas sistēmas).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Brīvprātīgi valsts aizsardzības dienestam pieteikušies un to pabeigušie pilsoņi
Ietekmes apraksts
Piešķir tiesības reģistrēties studijām valsts augstskolas vai koledžas akreditētu studiju virzienu pilna laika vai nepilna laika studiju programmām, ja atbilst noteiktiem kritērijiem.
Juridiskās personas
- Valsts augstskolas un koledžas
Ietekmes apraksts
Nosaka pienākumu garantēt no valsts budžeta finansētu studiju vietu valsts aizsardzības dienestu brīvprātīgi pabeigušiem pilsoņiem, ja tie atbilst izvēlētās studiju programmas uzņemšanas prasībām.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
No valsts budžeta finansētās studiju vietas tiek piešķirtas esošā finansējuma ietvaros, atbilstoši Valsts aizsardzības dienesta likuma 32.pantam.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Tiesību akta projekts neskar visai sabiedrībai svarīgu jautājumu un neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Tiesību akta projektā nav ietvertas jaunas tiesību normas, bet tikai precizēta 7.punkta redakcija atbilstoši Augstskolu likuma 85. pantā un Izglītības likuma 11.1 panta otrā daļā noteiktajam, kā arī tiek nodrošināta Valsts aizsardzības dienesta likuma 32.pantā ietvertā deleģējuma izpilde.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Aizsardzības ministrija
- Valsts augstskolas un koledžas
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Jā
Datu apmaiņa par reflektantiem, kas ir pabeiguši brīvprātīgi valsts aizsardzības dienestu, starp Izglītības un zinātnes ministriju un Aizsardzības ministriju.
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi