Anotācija

Ar 2022. gada 13. oktobra likumu "Grozījumi Civillikumā" noteikts, ka likumā noteiktos gadījumos bezmantinieku manta piekrīt pašvaldībai. Šobrīd spēkā esošajā Noteikumu redakcijā nav veikti atbilstoši papildinājumi, lai minētajā likumā noteiktais tiktu iedzīvināts praksē. Tādēļ vairākus Noteikumu punktus nepieciešams atbilstoši papildināt.

Papildināt Noteikumu 1.3. apakšpunktu un 6.¹⁵, 10., 11., 12. punktu ar norādi, ka attiecīgajos Noteikumu punktos paredzētais regulējums ir attiecināms arī uz pašvaldībām (Noteikumu projekta 1., 12., 14., 15., 16. punkts).
 

Noteikumu 3. punkts noteic, kas uzskatāmi par kreditoriem lietas par bezmantinieku mantas ietvaros, vienlaikus paredzot vienu izņēmumu. Proti, kreditoru, kura pretenzija izriet no saistībām, kas nodibinātas pret citu personu, nevis mantojuma atstājēju, bet kuru nodrošināšanai ieķīlāta bezmantinieku manta. Minētais rada neskaidrību attiecībā par šajā izņēmumā noteiktā kreditora pretenzijas pamatotības izvērtēšanu. Respektīvi, ja šāds kreditors nav uzskatāms par kreditoru šo Noteikumu izpratnē, vai tā mantojuma lietā pieteiktā pretenzija ir jāvērtē.

Lai novērstu šaubas, nepieciešams noteikt, ka visu notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu norādīto kreditoru pretenziju pamatotība tiek vērtēta Noteikumos noteiktajā kārtībā. Tikai izvērtēšanas procesā zvērināts tiesu izpildītājs var konstatēt, ka viena vai vairākas no kreditoru pretenzijām nav vērstas tieši pret mantojuma atstājēju. Zvērināta tiesu izpildītāja rīcība attiecībā uz šādām pretenzijām īpaši noregulējama Noteikumos. Proti, kreditors, kura pretenzija izriet no saistībām, kas nodibinātas pret citu personu, nevis mantojuma atstājēju, bet kuru nodrošināšanai ieķīlāta bezmantinieku manta, var izmantot Noteikumos kreditoriem piešķirtās tiesības un saņemt sava prasījuma apmierinājumu no bezmantinieku mantas, tikai iesniedzot izpildu dokumentu. Kamēr tas nav izdarīts, naudas līdzekļi atzītā prasījuma apmērā kreditoram tiek deponēti. Savukārt kreditora pretenzijas, kuras pastiprināšanai mantojuma atstājējs bijis galvotājs, atzīšanai izvirzāma īpaša prasība un, ja pretenzija tiek atzīta, šis kreditors iegūst pilntiesīga kreditora statusu (Noteikumu projekta 2., 10. punkts).
 

Zvērināti tiesu izpildītāji atlīdzību par lietu par bezmantinieku mantu vešanu saņem tikai tajā gadījumā, ja kreditors ir iemaksājis drošības naudu vai zvērinātam tiesu izpildītājam izdevies atsavināt bezmantinieku mantu. Ja zvērināts tiesu izpildītājs konstatē, ka uz vienīgo kreditoru, piemēram, ir attiecināmas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, atlīdzības saņemšana nav sagaidāma. Noteikumi šobrīd neparedz, ka šādā gadījumā lieta par bezmantinieku mantu nav ievedama, bet, ja tā jau ir tikusi ievesta, ir izbeidzama.

Noteikumu 3.1 punktu nepieciešams pilnveidot, nosakot, ka gadījumos, ja kreditors, uz kuru ir attiecināmas sankcijas, ir vienīgais aktā norādītais kreditors, zvērināts tiesu izpildītājs lietu par bezmantinieku mantu neieved, bet ja tā ievesta – izbeidz un paziņo par to Noteikumos norādītajai institūcijai (Noteikumu projekta 3. punkts).

Gadījumos, kad lieta par bezmantinieku mantu izbeidzama bez rezultāta, piemēram, neviens kreditors nav iesniedzis nepieciešamos dokumentus vai iemaksājis atlīdzību viņu pretenziju izvērtēšanai, zvērināts tiesu izpildītājs nesaņem ne atlīdzību par savu darbu, ne kompensāciju par izdevumiem, kuri radušies bezmantinieku mantas lietas ietvaros. Ievērojot minēto, ir nesamērīgi pieprasīt no zvērināta tiesu izpildītāja katru reizi organizēt bezmantinieku mantas nodošanu piekritīgajai institūcijai. Turklāt, arvien biežāk Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome saņem informāciju no zvērinātiem tiesu izpildītājiem par pašvaldību izvirzītām prasībām nodot tām bezmantinieku mantā ietilpstošo nekustamo īpašumu, veicot tā piespiedu atvēršanu, apskati un  tamlīdzīgas darbības.

Lai novērstu nepamatotas un nesamērīgas prasības attiecībā uz zvērinātiem tiesu izpildītājiem, Noteikumi precizējami, nosakot, ka zvērināts tiesu izpildītājs veic mantas nodošanu tikai tādā gadījumā, ja viņš šo mantu ir aprakstījis vai apķīlājis un nodevis pārvaldīšanā vai glabāšanā. Visos citos gadījumos, institūcijai nosūtāms paziņojums par lietas  pabeigšanu un tās tiesībām turpmāk pašai rīkoties ar attiecīgo bezmantinieku mantu, tai skaitā veikt darbības mantas pārņemšanai.  Lai tiesiskais regulējums veidotos savstarpēji saskanīgs, vienlaikus arī Noteikumu 101.1 punktā nepieciešams izdarīt atbilstošu grozījumu, izslēdzot vārdus “vienlaikus ar kustamo mantu” (Noteikumu projekta 4., 18., 30., 32., 34., 36., 54., 55. punkts).

Noteikumi šobrīd neregulē kārtību, kādā nosūtāmi dokumenti lietā par bezmantinieku mantu. Dokumentu nosūtīšanas kārtība ir paredzēta tikai atsevišķās normās saistībā ar dokumentu nosūtīšanu, izmantojot elektronisko izsoļu vietni un zvērināta tiesu izpildītāja lēmuma nosūtīšanu ierakstītā pasta sūtījumā, atbilstoši Noteikumu 53. punktam.

Lai pilnveidotu dokumentu nosūtīšanas kārtību, nepieciešams papildināt Noteikumus ar vispārēju regulējumu par dokumentu nosūtīšanu lietas par bezmantinieku mantu ietvaros, atbilstoši Civilprocesa likuma 555.¹ pantā ietvertajam regulējumam (Noteikumu projekta 5., 20., 22., 33., 46., 56. punkts).

Noteikumu 6.5⁴ apakšpunkts ietver divas darbības – pārbaudīt, vai kreditors būtu atzīstams par tādu kreditoru, kura prasījuma tiesības ir vērstas pret trešo personu, nevis mantojuma atstājēju un pārbaudīt, vai uz bezmantinieka mantu reģistrēti saistības pastiprinošie līdzekļi. Zvērinātam tiesu izpildītājam, pārbaudot kreditora pretenzijas pamatotību, ir pienākums veikt abas minētās darbības, taču spēkā esošais normas formulējums būtu precizējams, lai pietiekami skaidri noteiktu, ka abas minētās darbības ir obligāti veicamas.

Nepieciešams precizēt Noteikumu 6.⁵4 apakšpunktu, skaidrāk nodalot abas zvērinātam tiesu izpildītājam veicamās darbības –   pārbaudīt, vai kreditors būtu atzīstams par tādu kreditoru, kura prasījuma tiesības ir vērstas pret trešo personu, nevis pret mantojuma atstājēju, un to, vai uz bezmantinieku mantu nostiprināti saistības pastiprinošie līdzekļi ir, tādējādi padarot šo tiesību normu vieglāk uztveramu un piemērojamu (Noteikumu projekta 6. punkts).

Nav normatīvi regulēts  jautājums par to, vai summa, ko kreditors piesaka mantojuma lietā, ir maksimālā summa, kāda var tikt atzīta un apmierināta no bezmantinieku mantas, vai arī gadījumā, ja parāds ir pieaugošs ( nekustamā īpašuma nodoklis, īpašuma uzturēšanas un apsaimniekošanas maksājumi un tml.), kreditors var zvērinātam tiesu izpildītājam lietā par bezmantinieku mantu pieteikt lielāku summu, nekā norādīts aktā par mantojuma lietas izbeigšanu. Šobrīd kreditori lietās par bezmantinieku mantu zvērinātam tiesu izpildītājam mēdz pieteikt lielāku parāda summu, nekā tā ir pieteikta mantojuma lietā un norādīta aktā par mantojuma lietas izbeigšanu, tādēļ zvērinātam tiesu izpildītājam nepieciešams tiesiskais regulējums, kā vērtēt šādus lūgumus. Civillikuma 416. panta trešā daļa jau šobrīd noteic, ka ar dienu, kad tiek taisīts notariālais akts par mantojuma lietas izbeigšanu, apstājas procentu, līgumsoda un citu blakusprasījumu pieaugums, taču tas neattiecas uz  gadījumiem, kad pieaug pats pamatprasījums.

Noteikumos nepieciešams regulēt zvērināta tiesu izpildītāja rīcību gadījumos, kad kreditors lietā par bezmantinieku mantu ir pieteicis lielāku parāda summu, nekā tā ir pieteikta mantojuma lietā un norādīta aktā par mantojuma lietas izbeigšanu. Tādēļ Noteikumi papildināmi ar jaunu tiesību normu, paredzot, ka gadījumos, kad kreditors vēlas, lai tā pretenzija tiktu atzīta lielākā apmērā, nekā aktā norādītais pretenzijas apmērs, kreditoram nepieciešams pierādīt, ka parāda pieaugums atbilst laika periodam no kreditora pretenzijas pieteikšanas dienas mantojuma lietā līdz dienai, kad taisīts notariālais akts par mantojuma lietas izbeigšanu (Noteikumu projekta 9. punkts).

Šobrīd Noteikumi paredz, ka zvērināts tiesu izpildītājs, izvērtējot kreditora pretenzijas pamatotību, tostarp pārbauda ziņas Tiesu informācijas sistēmā par pret mantojuma atstājēju uzsāktajām tiesvedībām un to rezultātiem. Pārbaudīt ziņas par visām pret mantojuma atstājēja uzsāktajām tiesvedībām un to rezultātiem nav lietderīgi, jo bezmantinieku mantas lietā nozīme ir ziņām tikai par tām tiesvedībām, kuras uzsāktas saistībā ar to kreditoru pretenzijām, kuras ietvertas notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu.

Nepieciešams precizēt, ka zvērināts tiesu izpildītājs pārbauda ziņas tikai par tām tiesvedībām, kuras attiecas uz aktā par mantojuma lietas izbeigšanu norādītajām kreditoru pretenzijām (Noteikumu projekta 7. punkts).

Saskaņā ar Noteikumiem zvērināts tiesu izpildītājs pieteiktās kreditoru pretenzijas atzīst, neatzīst vai atzīst daļēji. Taču Noteikumi šobrīd nenosaka kreditora pretenzijas statusu, ja kreditors ir pieteicis pretenziju mantojuma lietā, taču lietas par bezmantinieku mantu ietvaros nav iemaksājis zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā amata atlīdzību pretenzijas pamatotības izvērtēšanai un tādēļ zvērināts tiesu izpildītājs nav veicis izvērtējumu. Savukārt praksē, ja kreditora pretenzija netiek vērtēta, to nevar uzskatīt par atzītu. Tāpat spēkā esošā Noteikumu redakcija paredz, ja neviens no kreditoriem šajos noteikumos noteiktajā kārtībā nav iemaksājis atlīdzību kreditora pretenziju pamatotības izvērtēšanai, zvērināts tiesu izpildītājs pārtrauc bezmantinieku mantas atsavināšanu un nodod to šo noteikumu 14. punktā minētajai institūcijai, ja tas ir nekustamais īpašums, vai Valsts ieņēmumu dienestam, ja kustamā manta, vai rīkojas šo noteikumu 105. punktā noteiktajā kārtībā, ja bezmantinieku manta ir pamatkapitāla daļas (akcijas). Termins "nodod" var radīt priekšstatu par to, ka zvērināts tiesu izpildītājs veic īpašuma vai mantas faktisku nodošanu, taču šajā stadijā īpašuma (mantas) aprakste un nodošana pārvaldīšanā (glabāšanā) nevar būt jau īstenota.

Nepieciešams noteikt sekas tam, ja kreditora pretenzija netiek izvērtēta tā dēļ, ka kreditors nav iemaksājis izvērtēšanai nepieciešamos izdevumus. Tāpat nepieciešams precizēt, ka lietu par bezmantinieku mantu izbeidz, par to paziņojot attiecīgajai institūcijai. No normas izslēdzami vārdi par īpašuma (mantas) nodošanu, lai neradītu nepareizu priekšstatu, ka zvērināts tiesu izpildītājs veic īpašuma (mantas) faktisku nodošanu, jo vismaz šajā lietas stadijā īpašuma (mantas) aprakste un nodošana pārvaldīšanā (glabāšanā) nevar būt jau īstenota. Tādējādi pamats institūcijai sākt rīkoties ar bezmantinieku mantu ir zvērināta tiesu izpildītāja paziņojums par lietas par bezmantinieku mantu izbeigšanu (Noteikumu projekta 8. punkts).

Noteikumu 3. punkts un 6.¹⁰ punkts paredz rīcību tikai attiecībā uz tādām kreditoru pretenzijām, kuras izriet no saistībām, kas nodibinātas pret citu personu, bet kuru nodrošināšanai ieķīlāta bezmantinieku manta. Turpretī praksē sastopamas arī tādas kreditoru pretenzijas, kuras izriet no saistībām, kas nodibinātas pret citu personu, bet par kurām mantojuma atstājējs galvojis. Gramatiski lasot Noteikumu 3. punktu var secināt, ka tajā norādītais izņēmums attiecas tikai uz gadījumiem, kad ir ieķīlāta manta. Respektīvi, kreditors, kura prasījumu mantojuma atstājējs bija galvojis, ir pilntiesīgs kreditors attiecībā uz bezmantinieku mantu, kas neatbilst nostādnei, ka kreditors nedrīkst pieprasīt parādu no galvotāja mantas, apejot pienākumu prasīt izpildījumu no galvenā parādnieka.

Lai novērstu to, ka kreditors, neskatoties uz saistību izpildi no galvenā parādnieka puses, pieprasa segt parādu arī no bezmantinieku mantas, Noteikumos nosakāms, ka šāda kreditora pretenzija atzīstama tikai, ja kreditors pierāda, ka prasījuma apmierināšana no galvenā parādnieka nav iespējama, jo, piemēram, tas atbrīvots no saistībām maksātnespējas procesā vai zvērināts tiesu izpildītājs izpildu lietā sastādījis aktu par piespiedu izpildes neiespējamību. Šādā gadījumā kreditora pretenzija tiktu atzīta un kreditoram līdzekļi no bezmantinieku mantas izmaksāti nevis deponēti. Savukārt, ja galvenais parādnieks savas saistības pilda, kreditoram, kura prasījuma nodrošināšanai bezmantinieku manta nav ieķīlāta, nav pamata pretendēt uz līdzekļiem, kas iegūti no šīs mantas (Noteikumu projekta 11. punkts).

Papildinot Noteikumus ar grozījumiem, kuri stājās spēkā 2023. gada 21. aprīlī, netika izdarīts atbilstošs labojums Noteikumu 7. punktā. Proti, ja pirms grozījumiem zvērināts tiesu izpildītājs informēja kreditorus par tiesībām lūgt uzsākt nekustamā īpašuma atsavināšanu pēc lietas ievešanas, tad pēc 2023. gada 18. aprīļa grozījumiem tas veicams pēc kreditoru pretenziju pamatotības izvērtēšanas.

Nepieciešams papildināt Noteikumu 7. punktu, precizējot, ka zvērināts tiesu izpildītājs informē kreditorus, kuru pretenzijas Noteikumos noteiktajā kārtībā ir atzītas, par tiesībām  lūgt nekustamā īpašuma novērtēšanu un izsoles rīkošanu, iemaksājot zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā drošības naudu zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā apmērā pēc tam, kad kreditoru pretenziju pamatotība ir tikusi izvērtēta (Noteikumu projekta 13. punkts).

Atbilstoši Civillikuma 416. pantā noteiktajam, valsts vai pašvaldība ar tai piekritušo bezmantinieku mantu atbild par normatīvajos aktos noteiktā kārtībā pieteiktiem un atzītiem mantojuma atstājēja parādiem. Izmantojot tai piešķirto pirmtiesību, valsts vai pašvaldība var pārņemt par bezmantinieku mantu atzīto nekustamo īpašumu, kas tai nepieciešams savu funkciju veikšanai, arī tad, ja uz šo bezmantinieku mantu pieteiktas mantojuma atstājēja kreditoru pretenzijas. Bet tas izdarāms, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību, proti, atpērkot šo īpašumu par tā vērtību. No valsts vai pašvaldības samaksātās summas zvērinātam tiesu izpildītājam jānorēķinās ar mantojuma atstājēja kreditoriem. Tādējādi pirmtiesības izmantošana faktiski aizstāj bezmantinieku mantas atsavināšanu Noteikumos noteiktajā kārtībā izsolē, bet neatbrīvo valsti vai pašvaldību no Civillikuma 416. pantā noteiktā pienākuma norēķināties par mantojuma atstājēja parādiem. Konstatēts, ka praksē ir atšķirīgi viedokļi, vai ar jēdzienu "naudas summa novērtējuma apmērā" saprotama nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanas vērtība vai nekustamā īpašuma tirgus vērtība. Tāpat Noteikumu 11.2. apakšpunktā nav pievienota norāde, ka arī pašvaldības lēmējinstitūcija var izlemt par pašvaldību pirmtiesības īstenošanu.

Noteikumi precizējami, lai novērstu šaubas par kādu summu – piespiedu pārdošanas vai tirgus cenu valsts vai pašvaldība var paturēt bezmantinieku mantu, izmantojot tai piešķirto pirmtiesību. Tā kā piespiedu pārdošanas vērtība tiek noteikta tikai ar vienu mērķi – uzzināt cenu, no kādas uzsākama solīšana izsolē (Noteikumu 28.¹ punkts), to nevar pielīdzināt cenai, par kādu bezmantinieku mantā ietilpstošais īpašums visa procesa rezultātā tiks atsavināts un no kādas būs sedzamas kreditoru pretenzijas. Proti, piespiedu pārdošanas vērtība ir zemāka par izsoles gala cenu. Ņemot vērā minēto un kreditoru tiesības uz savu pretenziju apmierināšanu, pirmtiesība nevar tikt izmantota, lai īpašumu iegūtu par samazinātu vērtību, tādēļ 11.2. apakšpunktā minētā “summa novērtējumā norādītajā apmērā” nosakāma kā novērtējumā noteiktā nekustamā īpašuma tirgus vērtība. Tāpat nepieciešams papildināt minēto apakšpunktu, paredzot, ka arī pašvaldība ar tās lēmējinstitūcijas lēmumu var izlemt īstenot pirmtiesību vai to neīstenot (Noteikumu projekta 15. punkts).

Vairākās Noteikumu normās summas, kuras kreditoram, kas nekustamo īpašumu vēlas paturēt sev, ir aprakstītas. Vienlaikus vairākos Noteikumu punktos ir uzskaitīts, kas veido izdevumus, kuri kreditoram ir jāsedz. Tādējādi, ja, piemēram, tiek veiktas izmaiņas kādā no Noteikumu punktiem, kuros uzskaitīti kreditoram sedzamie izdevumi, ir jāveic atbilstoši grozījumi virknē citu Noteikumu punktu, kuros aprakstīti minētie izdevumi. Tāpat vairākos Noteikumu punktos ir ietverts plašs apraksts, kā aprēķināma naudas summa, kura pienākas kreditoram, kuru ir iespējams izteikt krietni kodolīgāk un saprotamāk, ņemto vērā Noteikumu projektā paredzētos grozījumus, ar kuriem paredzēts precizēt, ka kreditoru prasījumi atzīstami tikai to atzītajā apmērā.

Noteikumi precizējami, normās definēto attiecīgo summu, kas jāsedz kreditoram, kas patur nekustamo īpašumu sev, uzskaitījumu aizstājot ar atsauci uz atbilstošajiem Noteikumu punktiem. Tādējādi, veicot izmaiņas minētajos punktos, nav jāveic papildus grozījumi arī citās Noteikumu normās. Tāpat pēc kreditoru pretenziju pamatotības izvērtēšanas ieviešanas vairākas normas ir nepieciešams precizēt, norādot, ka kreditoram pienākas summa, kura nepārsniedz atzīto prasījuma apmēru. (Noteikumu projekta 17., 29., 35., 52., 53., 59., 62. punkts).

Noteikumu 26. punkts dublē Civilprocesa likuma 606. panta otro un ceturto daļu. Saskaņā ar Noteikumu 26. punktu zvērināts tiesu izpildītājs lietā par bezmantinieku mantu nekustamā īpašuma izsoli organizē elektronisko izsoļu vietnē atbilstoši Civilprocesa likumā un elektronisko izsoļu vietnes darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, ja Noteikumos nav noteikts citādi. Minētās Civilprocesa likuma normas ir piemērojamas, pamatojoties uz Noteikumu 26. punktu un nav nepieciešams tās pārrakstīt Noteikumos.

Svītrot Noteikumu 26. punktu. Dublējošo normu izslēgšana mazina kolīziju rašanās risku gadījumā, ja Civilprocesa likumā vai elektronisko izsoļu vietnes darbību regulējošos normatīvajos aktos tiktu veikti grozījumi (Noteikumu projekta 21. punkts).

Noteikumu 28.¹ punkts dublē Civilprocesa likuma 607.¹ pantu. Tā kā saskaņā ar Noteikumu 25. punktu zvērināts tiesu izpildītājs lietā par bezmantinieku mantu nekustamā īpašuma izsoli organizē elektronisko izsoļu vietnē atbilstoši Civilprocesa likumā un elektronisko izsoļu vietnes darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, ja Noteikumos nav noteikts citādi, minētās Civilprocesa likuma normas ir piemērojamas, pamatojoties uz Noteikumu 25. punktu un nav nepieciešams tās pārrakstīt Noteikumos. Dublējošo normu izslēgšana mazina kolīziju rašanās risku gadījumā, ja Civilprocesa likumā vai elektronisko izsoļu vietnes darbību regulējošos normatīvajos aktos tiktu veikti grozījumi.

Svītrot Noteikumu 28.¹ punktu. Dublējošo normu izslēgšana mazina kolīziju rašanās risku gadījumā, ja Civilprocesa likumā vai elektronisko izsoļu vietnes darbību regulējošos normatīvajos aktos tiktu veikti grozījumi (Noteikumu projekta 23. punkts).

Noteikumu 31.¹ punkts šobrīd paredz, ka nosolītājam atļauts ieskaitīt summā, kas no viņa pienākas, savu notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu norādīto kreditora prasījumu. Ņemot vērā, ka kreditoru prasījumi tiek apmierināti tikai to atzītajā apmērā, spēkā esošā Noteikumu 31.¹ punkta redakcija pieļauj varbūtību, ka kreditoru prasījumi var būt apmierināmi arī lielākā apmērā, nekā tie tikuši atzīti.

Noteikumu 31.¹ punktu nepieciešams precizēt, vārdus “savu akta izrakstā norādīto kreditora prasījumu” aizstājot ar vārdiem “savu kreditora pretenziju tās atzītajā apmērā” (Noteikumu projekta 24. punkts).

Pieteikumu par izsoles akta apstiprināšanu un nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda iesniedz elektroniski, tādēļ Noteikumu 32., 39. punktā un 41.1 apakšpunktā vārdi "kuras darbības teritorijā atrodas nekustamais īpašums", ir kļuvuši lieki.  

Svītrot Noteikumu 32., 39. punktā  un 41.1. apakšpunktā vārdus “kuras darbības teritorijā atrodas nekustamais īpašums” (Noteikumu projekta 25., 27., 28. punkts).

Tiesības valstij vai pašvaldībai pašai nostiprināt iegūto īpašumu zemesgrāmatā jau izriet no Civillikuma 416. panta septītās daļas un Notariāta likuma 306. panta trešās daļas, tādēļ nav nepieciešams šajā procesā iesaistīt zvērinātu tiesu izpildītāju. Līdzīgi, ja īpašumu nodod saskaņā ar Noteikumu 14. punktu, zvērināts tiesu izpildītājs nevēršas tiesā par akta apstiprināšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā.

No normā dotā uzskaitījuma izslēdzami gadījumi, kad valsts vai pašvaldība patur nekustamo īpašumu, izmantojot tai piešķirtās pirmtiesības. Attiecībā uz VAS "Latvijas valsts meži" vai Dabas aizsardzības pārvaldi saglabājama līdzšinējā kārtība, jo šīs personas var iegūt īpašumu pēc zvērināta tiesu izpildītāja rīkotas izsoles vai citām veiktām darbībām, nevis lietas par bezmantinieku mantu uzsākšanas posmā (Noteikumu projekta 26. punkts).  

Praksē mēdz būt gadījumi, kad notariālā akta par mantojuma lietas izbeigšanu izrakstā norādītie vienīgie par bezmantinieku mantu atzītie naudas līdzekļi ir mazāki par zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzību un citiem paredzamajiem ar lietas par bezmantinieku mantas vešanu saistītajiem izdevumiem. Gan no procesuālās ekonomijas, gan finanšu līdzekļu ekonomijas viedokļa šādā gadījumā lietu par bezmantinieku mantu nav lietderīgi uzsākt, kā arī nav lietderīgi šādu summu pārskaitīt uz zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontu.

Ja zvērināts tiesu izpildītājs no saņemtā notariālā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu konstatē, ka naudas līdzekļu nepietiek, viņš notariālo aktu par mantojuma lietas izbeigšanu bez lietas ievešanas ar pavadvēstuli pārsūta Valsts ieņēmumu dienestam rīcībai ar attiecīgajiem līdzekļiem, vienlaikus informējot kreditoru, kuram saskaņā ar Noteikumu 5. punktu, zvērināta tiesu izpildītāja atteikumu ievest lietu ir tiesības pārsūdzēt tiesā (Noteikumu projekta 31. punkts).

Noteikumu 60. punkts dublē Civilprocesa likumā noteiktās normas attiecībā uz kustamās mantas apķīlāšanas kārtību.

Papildināt Noteikumu 60. punktu ar atsauci uz Civilprocesa likumā noteikto kustamās mantas apķīlāšanas kārtības, tādējādi ļaujot atteikties no Civilprocesa likuma normu dublēšanas Noteikumos (Noteikumu projekta 37. punkts).

Noteikumu 61. punkts un 61.¹ punkts dublē Civilprocesa likuma 576. pantu un daļēji dublē Civilprocesa likuma 580.⁶ panta otro daļu. Savukārt Noteikumu 65. punkts dublē Civilprocesa likuma 580. panta pirmo daļu un satur atsauci uz svītrojamo Noteikumu 61. punktu. Tāpat Noteikumu 73. punkts atkārto Civilprocesa likuma 581. panta trešo daļu, bet Noteikumu 74. punkts satur atsevišķus noteikumus, kas Civilprocesa likumā regulēti daudz izvērstāk, piemēram, 580.⁶ pantā.

Izslēgt 61. un 61.¹, 65., 73., 74. punktu, kā arī veikt atbilstošu papildinājumu Noteikumu 62.5. apakšpunktā, ietverot atsauci uz Civilprocesa likuma 576. pantu, kur ietverta ķermenisku lietu aprakstīšanas kārtība un veikt atbilstošu labojumu, no Noteikumu 19. punkta svītrojot atsauci uz 61. punktu (Noteikumu projekta 19., 38., 39., 40., 44., 49., 50. punkts).

Atbalstot priekšlikumu par bezmantinieku mantas nodošanu glabāšanā juridiskai personai noteiktos gadījumos, Noteikumu 62.6. apakšpunktā iztrūkst papildinājums par juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru un kontaktinformācijas norādīšanu, ja manta nodota glabāšanā juridiskai personai.

Nepieciešams precizēt Noteikumu 62.6. apakšpunktu, nosakot kāda informācija norādāma par juridisko personu, kurai manta nodota glabāšanā (Noteikumu projekta 41. punkts).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 577. panta pirmās daļas 9. punktu piedzinējam un parādniekam ir tiesības pārsūdzēt zvērināta tiesu izpildītāja rīcību, taču, saskaņā ar spēkā esošo Noteikumu redakciju, kreditoru tiesības pārsūdzēt zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ir aprobežotas ar tiesībām pārsūdzēt zvērināta tiesu izpildītāja sastādīto mantas aprakstes aktu. Ievērojot lietu par bezmantinieku mantu vešanas kārtības līdzību nolēmumu piespiedu izpildes kārtībai, nav pamata Noteikumos aprobežot kreditoru pārsūdzības tiesības tikai ar tiesībām pārsūdzēt zvērināta tiesu izpildītāja sastādīto aprakstes aktu.

Noteikumi papildināmi, paredzot, ka mantas aprakstes aktā norāda to, ka kreditoriem ir izskaidrotas tiesības pārsūdzēt zvērināta tiesu izpildītāja rīcību, nevis tikai zvērināta tiesu izpildītāja sastādīto aprakstes aktu (Noteikumu projekta 42. punkts).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 580.² panta otro daļu par kuģa vai Kuģu reģistrā reģistrētas peldošās konstrukcijas glabātāju var iecelt arī juridisko personu. Arī par bezmantinieku mantu var tikt atzīts kuģis vai peldoša konstrukcija, kuras glabāšana var būt ārkārtīgi sarežģīta un fiziskai personai neizpildāma. Taču Noteikumos šobrīd nav paredzēta iespēja par bezmantinieku mantas glabātāju iecelt juridisku personu.

Noteikumos, atbilstoši Civilprocesa likuma 580.² panta otrajai daļai, paredzamas zvērināta tiesu izpildītāja tiesības Civilprocesa likumā noteiktos gadījumos par bezmantinieku mantas glabātāju iecelt arī juridisku personu (Noteikumu projekta 43. punkts).

Noteikumos nostiprinātā bezmantinieku mantā ietilpstošās kustamās mantas novērtēšanas kārtība nav izteikta pietiekami izvērsti, līdz ar ko regulējumā šobrīd netiek aptverta liela daļa no praksē esošajiem gadījumiem kustamās mantas novērtējumā.

Bezmantinieku mantā ietilpstošas kustamās mantas novērtēšanas kārtību nepieciešams pilnveidot atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajai kārtībai, paplašinot gadījumus, kuros kustamas mantas novērtējumā pieaicināms eksperts, kā arī nosakot ekspertu pieaicināšanas kārtību bezmantinieku mantā ietilpstošas kustamas mantas novērtēšanai. (Noteikumu projekta 45. punkts).

Noteikumu 71. punktā norādītais ir iekļauts priekšlikumā papildināt Noteikumu 67. punktu.

Izslēgt 71. punktu (Noteikumu projekta 47. punkts).

Noteikumu 72. punkts šobrīd daļēji dublē Civilprocesa likuma 581. panta pirmajā daļā noteikto. Piemēram, 72. punkta otrais teikums atkārto Civilprocesa likuma 581. panta pirmajā daļā noteikto.

Ieviešot atsauci uz Civilprocesa likumā noteikto kārtību, Noteikumos ir iespējams atteikties no Civilprocesa likumu dublējošām normām (Noteikumu projekta 48. punkts).

Noteikumu 75. punkts noteic zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar par bezmantinieku mantu atzītām krājobligācijām, kuras reģistrētas Latvijas Centrālajā depozitārijā. Latvijas Centrālā depozitārija nosaukums ir mainījies, tādējādi Noteikumu 75. punktā ietverts nekorekts iestādes nosaukums.

Nepieciešams precizēt Noteikumu 75. punktu, aizstājot "Latvijas Centrālais depozitārijs" ar vārdiem "Nasdaq CSD", jo šis ir Latvijas Centrālā depozitārija jaunais nosaukums (Noteikumu projekta 51. punkts).

Zvērināti tiesu izpildītāji atlīdzību par lietu par bezmantinieku mantu vešanu saņem tikai tajā gadījumā, ja kreditors ir iemaksājis drošības naudu vai zvērinātam tiesu izpildītājam izdevies atsavināt bezmantinieku mantu. Ja zvērināts tiesu izpildītājs konstatē pastāv kāds iemesls, kura dēļ atlīdzības saņemšana nav sagaidāma, piemēram, manta nav atrodama vai tā ir nederīga atsavināšanai, vai arī zvērināts tiesu izpildītājs secinājis, ka nākamās kārtas izsolē nekustamo īpašumu varētu būt neiespējami pārdot vai pārdošanas izmaksas varētu pārsniegt no pārdošanas iegūto naudas summu. Tādējādi zvērināts tiesu izpildītājs, ievedot bezmantinieku mantas lietu, kurā jau sākotnēji droši zināms, ka atlīdzība netiks saņemta, lieki patērē gan finanšu līdzekļus, gan citus resursus. Noteikumu 104. punktā un citās līdzīgās normās Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome ierosina vienādot lietoto terminoloģiju, proti, ja lieta par bezmantinieku mantu ir pārtraucama Noteikumos noteikto iemeslu dēļ, zvērinātam tiesu izpildītājam būtu jāpieņem lēmums par lietas izbeigšanu.

Minētās problēmas risināšanai, procesuālās ekonomijas un izdevumu minimizēšanas nolūkos pēc iespējas ir samazināms zvērinātam tiesu izpildītājam veicamo darbību apjoms, paredzot iespēju noteiktos gadījumos pieņemt lēmumu par izpildu lietas izbeigšanu. Piemēram, ja, saņemot notariālo aktu par mantojuma lietas izbeigšanu, zvērināts tiesu izpildītājs jau konstatē, ka uz vienīgo kreditoru attiecināmas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, kas liedz tam saņemt viņa kreditora pretenzijas apmierinājumu, zvērināts tiesu izpildītājs lietu nemaz neieved un lietas neuzsākšanas iemeslus norāda vēstulē, ko adresē institūcijai, kurai saskaņā ar Noteikumiem manta piekritīga, un kreditoram, kuram saskaņā ar Noteikumu 5. punktu, zvērināta tiesu izpildītāja atteikumu ir tiesības pārsūdzēt tiesā. Savukārt gadījumos, kad lieta par bezmantinieku mantu ir tikusi ieviesta, taču ir droši zināms, ka lietas ietvaros atlīdzība nav sagaidāma, Noteikumos precizējams, ka šāda lieta ir izbeidzama. Uzsverams, ka zvērināta tiesu izpildītāja lēmums izbeigt lietu par bezmantinieku mantu arī ir  pārsūdzams saskaņā ar Noteikumu 5. punktu.(Noteikumu projekta 57., 58., 60. punkts).

Saskaņā ar Noteikumu 6.⁴ punktu pēc lietas ievešanas zvērināts tiesu izpildītājs pieprasa visiem kreditoriem 15 dienu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas iesniegt kreditora pretenziju pamatojošos dokumentus, kā arī sniegt citas ziņas, kas apliecina pieteikto parādsaistību esību un apmēru, un vienlaikus normatīvajos aktos noteiktajā apmērā iemaksāt zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā amata atlīdzību kreditora pretenzijas pamatotības izvērtēšanai lietā par bezmantinieku mantu. Atlīdzības apmērs atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 26. jūnija noteikumu Nr. 451 "Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm" 7.13.¹ apakšpunktam noteikts 86,00 euro par katru notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu par mantojuma lietas izbeigšanu norādīto pretenziju. Minētā summa ir nodalīta no Noteikumu 7. punktā un citos punktos noteiktās drošības naudas, jo atšķirībā no tās maksu par kreditora pretenzijas izvērtēšanu maksā katrs kreditors individuāli.

Saskaņā ar Noteikumu 129. punktu, ja viena bezmantinieku mantas pārņemšanas un pārdošanas administrēšanas procesa ietvaros viens vai vairāki kreditori iemaksājuši drošības naudu, tā viņiem tiek atmaksāta no gūtajiem ienākumiem. Spēkā esošās Noteikumu redakcijas regulējums ir nepilnīgs saistībā ar izdevumu par kreditora pretenzijas pamatotības izvērtēšanu atlīdzināšanu kreditoriem no līdzekļiem, kas iegūti bezmantinieku mantas atsavināšanā. Liedzot kreditoram, kura prasījums atzīts, uz šo izdevumu atlīdzinājumu, tam zūd interese turpināt uzsākto parādu atgūšanas no bezmantinieku mantas procesu. Rezultātā no kreditoru, zvērināta notāra un zvērināta tiesu izpildītāja puses ir veikti laika un finanšu resursu ieguldījumi mantojuma lietas un lietas par bezmantinieku mantu uzsākšanā un vešanā, kas paliek bez atlīdzinājuma, jo procesu nav iespējams turpināt viena šķēršļa dēļ.

Saskaņā ar Noteikumu 120.2² apakšpunktu lietā par bezmantinieku mantu atļauts segt izdevumus, kas radušies kreditoram vai citai notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu norādītajai ieinteresētajai personai saistībā ar zvērinātam notāram iesniegto iesniegumu par mantojuma atklāšanās izsludināšanu. Ievērojot minēto, nav saskatāmi iemesli, kuru dēļ atlīdzību par kreditora pretenzijas izvērtēšanu (ja pretenzija vismaz daļēji atzīta par pamatotu) nedrīkstētu kompensēt no līdzekļiem, kas atgūti lietas par bezmantinieku mantu ietvaros.

Esošo kārtību ir nepieciešams mainīt un noteikt, ka izdevumus atlīdzina tiem kreditoriem, kuru pretenzijas daļējā vai pilnā apmērā atzītas. Salīdzinoši bieži kreditoru, īpaši pašvaldību, pieteiktās pretenzijas ir par summām, kas nepārsniedz 100 euro. Tādējādi izdevumi par šīs pretenzijas izvērtēšanu ir vienādi vai pat pārsniedz pašu parāda apmēru. Līdz ar ko, Noteikumu 120.2.¹ apakšpunkts papildināms arī ar izdevumiem, ko kreditors, kura pretenzija pilnā apmērā vai daļēji atzīta, iemaksājis zvērinātam tiesu izpildītājam saistībā ar viņa pretenzijas pamatotības vērtēšanu (Noteikumu projekta 63. punkts).

Spēkā esošā Noteikumu 131. punkta redakcija šobrīd pietiekami skaidri nenosaka, kādai jābūt zvērināta tiesu izpildītāja rīcībai ar bezmantinieku mantā ietilpstošajiem naudas līdzekļiem, kuri palikuši pāri pēc Noteikumos noteiktajā kārtībā veiktās naudas līdzekļu sadales.

Noteikumu 131. punktu nepieciešams precizēt, nosakot, ka arī bezmantinieku mantā ietilpstoši naudas līdzekļi, kas palikuši pāri pēc lietas izdevumu, kreditora pretenziju un citu maksājumu segšanas, pārskaitāmi Valsts kasē (Noteikumu projekta 64. punkts).

Praksē ir konstatēti gadījumi, kad bezmantinieku manta par tādu ir atzīta uz tiesas sprieduma pamata. Šobrīd spēkā esošais Noteikumu 137. punkts ir attiecināms tikai uz bezmantinieku mantu, kura par tādu ir atzīta, pamatojoties uz notāra sagatavotu aktu par mantojuma lietas izbeigšanu. Tādējādi netiek sasniegts Noteikumu 137. punkta mērķis – palielināt bezmantinieku mantas pārņemšanas un pārdošanas administrēšanas procesa ietvaros gūto ienākumu apjomu, veicināt mantojuma lietas ietvaros pieteikto kreditoru prasījumu maksimālu apmierināšanu, kā arī ļautu paplašināt to gadījumu skaitu, kad mantojuma atstājējam piederējusī manta atgriežas civiltiesiskajā apgrozībā, jo, saskaņā ar esošo regulējumu, bezmantinieku mantai, kura par tādu atzīta uz tiesas sprieduma pamata, Noteikumu 137. punkts nav piemērojams.

Nepieciešams noteikt, ka Noteikumu 137. punktā ietvertais regulējums attiecināms arī uz bezmantinieku mantu, kura par tādu atzīta uz tiesas sprieduma pamata, lai tiktu sasniegts Noteikumu 137. punkta mērķis un par bezmantinieku mantu atzītā manta varētu atgriezties civiltiesiskajā apritē (Noteikumu projekta 65. punkts).