Anotācija (ex-ante)

Pēc akciju sabiedrības "Sadales tīkls" lūguma no pašvaldībām saņemti dati par Latvijas teritorijā esošiem 42 vēsturiski neelektrificētiem aizsargāto lietotāju mājokļiem, kuru pieslēgumu izbūvei plānots piešķirt līdzfinansējumu līdz 7 500 eiro (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli,  turpmāk - PVN) vienam pieslēgumam, kas kopumā veido 42*7 500 = 315 000 eiro. Programmu  īstenojot 3 gadu periodā, paredzētais pasākumam nepieciešams finansējums gadā sasniedz attiecīgi 105 000 eiro.
Latvijā kopumā šobrīd reģistrēti vairāk kā 160 tūkstoši aizsargāto lietotāju. Savukārt saskaņā ar Aizsargāto lietotāju datu informācijas sistēmas (turpmāk - ALDIS) datiem 2023.gadā ikmēneša vidējais aizsargāto lietotāju skaits, kas saņēma atbalstu elektroenerģijas rēķina daļējai kompensēšanai, bija 89 531 aizsargāto lietotāju, tai skaitā:
- 34 057 daudzbērnu ģimeņu;
- 32 875 trūcīgo un maznodrošināto personu;
- 22 599 personu ar I invaliditātes grupu, t.sk., to aizbildņi un ģimenes, kuru aprūpē ir bērns ar I invaliditātes grupu.
Aizsargātie lietotāji ir sociāli mazaizsargāta sabiedrības daļa,  tāpēc elektroenerģijas sistēmas pieslēguma būvniecības izmaksas, kuras attiecībā pret mājsaimniecību ienākumiem ir augstas, šo personu labklājību skar īpaši nozīmīgi. Turklāt piekļuve elektroenerģijas pieslēgumam ir būtiska, lai nodrošinātu personas primārās vajadzības un nereti pat tiesības (piemēram, tiesības uz pamata sanitārajiem un higiēnas apstākļiem atbilstošu mājvietu). Ņemot vērā šos apsvērumus, valsts atbalsta sniegšana tādu izmaksu segšanā, kas ir saistītas ar primāro objekta, kurā ir deklarēts vai reģistrēts aizsargātais lietotājs, elektrifikāciju, ir samērīgs un nepieciešams atbalsta mehānisms.

Noteikumu projekts nodrošina, ka atbalsts aizsargātājiem lietotājiem jeb, šo noteikumu kontekstā, atbalsts saņēmējiem ar aizsargātā lietotāja statusu visu pakalpojuma sniegšanas periodu līdz faktiskā elektroenerģijas pieslēguma ierīkošanai – lietotāja daļas apmaksa no valsts budžeta līdzekļiem pieslēguma ierīkošanai – sasniegtu atbalsta pasākuma plānoto mērķauditoriju. Vienlaikus projekts paredz vairākus pasākumus, lai tiktu minimizētu riski, ka valsts budžeta līdzekļi tiek izlietoti nelietderīgi vai pat ar krāpniecības un ļaunprātības pazīmēm, pārkāpjot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma normas. Ministru kabineta noteikumu projektā ir paredzēti sekojoši kritēriji, kuri ir jāpiemēro pieslēdzamajam objektam:
1) pieslēdzamā objekta adrese ir reģistrēta Valsts adrešu reģistrā;
2) aizsargātais lietotājs objektā ir deklarējis vai reģistrējis savu dzīvesvietu;
3) pieslēdzamais objekts ir aizsargātā lietotāja faktiskā dzīvesvieta;
4) plānotais elektroenerģijas sistēmas pieslēguma spriegums nepārsniedz 400 voltus, un ievada aizsardzības aparāta strāvas stiprums nepārsniedz 25 ampērus, kas ir vidēja mājokļa elektroapgādei (ieskaitot ar elektrību darbināmas apkures sistēmas) nepieciešamais pieslēguma lielums;
5) pieslēguma ierīkošana aizsargātajam lietotājam atbilstoši šiem noteikumiem tiek īstenota pirmo reizi.

Ņemot vērā, ka noteikumu projekts paredz valsts atbalsta sniegšanu pieslēguma ierīkošanai aizsargātajiem lietotājiem īpašumā, kurš nav elektrificēts, un kurš ir aizsargātā lietotāja faktiskā dzīvesvieta, noteikumu projektā paredzēts, ka par faktiskās dzīvesvietas faktu pārliecinās un izziņu par dzīvesvietas atbilstību attiecīgajam kritērijam izdod pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgās dzīvesvietas adrese. Dzīvesvietas apsekošana varētu iekļaut dzīvošanai piemērotu apstākļu novērtējumu, kurā tiek konstatēts, vai dzīvesvietā ir pieejama, piemēram, kanalizācijas un ūdens sistēma vai to alternatīva, vai dzīvesvietā ir guļvietas, higiēnas un pārtikas preces, kas nepieciešamas ikdienas lietošanai, un citas pazīmes, kas liecina, ka attiecīgā dzīvesvieta ir personas faktiskā dzīvesvieta.
Lai pašvaldības varētu attiecīgo funkciju veikt, noteikumu projektā pašvaldībai, kura veic personas apsekojumu dzīvesvietā, ir paredzēta vienreizēja kompensācija 45 euro apmērā, kas sedz attiecīgā apsekojuma izmaksas. Saskaņā ar pašvaldību sniegto informāciju apsekojuma izmaksas veido darba alga pašvaldības speciālistam, kurš veic apsekojumu, kas, ieskaitot laiku, kas pavadīts ceļā, un kas nepieciešams apsekojuma akta izveidei, kā arī noteikumos minētā atzinuma izveidei, varētu būt aptuveni 3 stundas, kā arī degvielas izdevumi, kas nepieciešami apsekojuma izbraukuma nodrošināšanai, jo neelektrificētie objekti lielākoties atrodas lauku teritorijās, kurām piekļuve ar sabiedrisko transportu nav iespējama.
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē esošo informāciju, vecākā referenta darba algas stundas likme pirms nodokļu nomaksas (aktuālā informācija uz 2024. gada aprīli) ir 12 euro/ stundā (1). Ņemot vērā minēto laiku, kas nepieciešams apsekojuma veikšanai, secināms, ka kompensācija, ko speciālistam nepieciešams nodrošināt par attiecīgā apsekojuma veikšanu, ir 36 euro. Saskaņā ar pašvaldību sniegto informāciju veicamais vidējais attālums līdz elektrificējamajiem objektiem varētu būt līdz 50 km, kas nozīmē, kas viena apsekojuma ietvaros veicamais attālums varētu būt līdz 100 kilometriem. Saskaņā ar Ceļu satiksme drošības direkcijas tīmekļvietnē pieejamo informācijas par 2023./ 2024. gadā tirgū pieejamo vieglo automašīnu vidējo degvielas patēriņu, secināts, kas tas ir aptuveni 6,8 litri uz 100 kilometriem (2). Papildus tiek ņemta vērā aptuvenā aktuālā degvielas cena 2024. gadā. - 1,70 euro par litru (3). līdz ar to apsekojuma veikšanai kompensējamie degvielas izdevumi veido 11,56 euro. Kopējās pašvaldībai kompensējamās apsekojuma izmaksas, ņemot vērā, ka ne visos gadījumos apsekojums tiks veikts elektrificējamajā objektā, kas atrodas 50 kilometru attālumā, ir 48 euro.

(1) https://www.vid.gov.lv/lv/informacija-par-darba-vietam-2024gada-atbilstosi-profesiju-klasifikatoram
(2) https://www.csdd.lv/videjais-degvielas-paterins/rokasgramatas-par-videjo-degvielas-paterinu-un-co2-izpludi
(3) https://www.viada.lv/zemakas-degvielas-cenas/

AS “Sadales tīkls” ir apkopojis informāciju par objektiem, kuriem ilgstoši nav ierīkots pieslēgums elektroenerģijas tīklam, jo lietotāji atsakās vai nevar apmaksāt uz lietotāju attiecināmo pieslēguma ierīkošanas izmaksu daļu. Šajā apkopojumā pieslēguma izmaksas ir robežās no 0,5 līdz 64,24 tūkstoši eiro.

Noteikumu projektā paredzēts, ka līdzfinansējums no valsts budžeta attiecināms uz pieslēguma ierīkošanas un pārējās ekonomiski pamatotās attiecīgā pieslēguma ierīkošanas izmaksām, ieskaitot projektēšanas izmaksas, kas nepārsniedz 7 500 eiro, kuros iekļauts PVN. Šāds regulējums samazina risku, ka ar sabiedrības līdzekļiem tiek nesamērīgi pārmaksāts par pieslēgumu, kas nav nepieciešams primārās objekta elektrifikācijas nodrošināšanai, bet plašākai objekta izmantošanai, piemēram, komercdarbības veikšanai.

Tāpat noteikumu projekts risina situācijas, kurās zemes īpašums, uz kura plānots ierīkot pieslēgumu, nav aizsargātā lietotāja īpašumā vai tiesiskajā valdījumā. Šādā gadījumā, ja iesniegumu par pieslēgumu vēlas iesniegt pats aizsargātais lietotājs, noteikumi nosaka, ka lietotājs iegūst zemes īpašnieka rakstveida atļauju par pieslēguma ierīkošanu, ko pievieno iesniegumam sadales sistēmas operatoram par pieslēguma ierīkošanu. Savukārt, ja zeme, uz kuras plānots ierīkot pieslēgumu aizsargātajam lietotājam, ir pašvaldības īpašumā, pašvaldībai ir tiesības iesniegt iesniegumu sadales sistēmas operatoram par pieslēguma ierīkošanu. Arī šajā gadījumā visas ekonomiski pamatotās attiecīgā pieslēguma ierīkošanas izmaksas, ko nav sedzis sadales sistēmas operators, atbilstoši noteikumu projektā noteiktajam, tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem. Jānorāda, ka pieslēguma maksa sastāv no vairākām izmaksu komponentēm, piemēram, būvdarbu izmaksām (kas var būt aprēķinātas atbilstoši slodzes vienības izmaksām), pieslēgšanas izmaksām, projektēšanas izmaksām un pieslēguma finansēšanas izmaksām. No šīm visām izmaksu komponentēm operators sedz tikai 50% no būvdarbu izmaksām. Praksē tieši minētās papildu izmaksas veido vislielāko izmaksu daļu, tāpēc ir būtiski paredzēt, ka visas izmaksas, ko pieslēguma ierīkošanas ietvaros nav sedzis sadales sistēmas operators, sedz no valsts budžeta līdzekļiem.

Kopumā noteikumu projekts paredz, ka visus ar aizsargātā lietotāja pieslēguma ierīkošanu saistītos darbus, t.sk., pieslēguma projektēšanas darbus iepērk jeb veic sadales sistēmas operators, tādējādi atvieglojot iesaistīto pušu administratīvo slogu kompensācijas pieprasīšanas brīdī. Proti, atbalsta programmas ietvaros darbu organizētājs vai veicējs un kompensācijas pieprasītājs ir viena juridiskā persona - sadales sistēmas operators.

Lai gūtu pārliecību, ka aizsargātais lietotājs un pieslēdzamais objekts atbilst noteikumos ietvertajām prasībām, ir noteikts, ka, iesniedzot pieteikumu aizsargātā lietotāja pieslēguma izbūvei, lietotājam ir jāiesniedz šādus dokumentus:
1) noteikumos par sistēmas pieslēgumu elektroenerģijas sadales sistēmai noteiktos dokumentus;
2) Būvniecības valsts kontroles biroja (turpmāk - Birojs) izziņu par personas atbilstību aizsargātā lietotāja statusam datumā, kad aizsargātais lietotājs vai pašvaldība, kura pieteikusi aizsargātā lietotāja pieslēguma ierīkošanu, iesniegusi birojā rakstveida pieteikumu izziņas saņemšanai;
3) pašvaldības, kuras administratīvajā teritorijā atrodas pieslēdzamais objekts, uz dzīvesvietas apsekojuma akta pamata izdotu apliecinājumu par pieslēdzamā objekta atbilstību šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētajam kritērijam;
4) Fizisko personu reģistra izdruku par aizsargātā lietotāja deklarēto vai reģistrēto dzīvesvietu;
5) zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida atļauju ierīkot pieslēgumu, ja zeme, uz kuras plānots ierīkot pieslēgumu, nav aizsargātā lietotāja īpašumā vai tiesiskajā valdījumā.
Sadales sistēmas operators, izskatot pieteikumu, balstīsies uz augstāk minētajos dokumentos ietverto informāciju dokumentu iesniegšanas brīdī. Arī Birojs, izskatot sadales sistēmas operatora iesniegto kompensācijas pieprasījumu, izvērtēs to, balstoties uz dokumentiem, kas pievienoti aizsargātā lietotāja vai pašvaldības pieteikumam par aizsargātā lietotāja pieslēguma ierīkošanu. Ne sadales sistēmas operators, ne birojs nevērsīsies ar informācijas pieprasījumu citās iestādēs, veicot attiecīgās pārbaudes, izņemot gadījumus, ja Birojs konstatēs, ka aizsargātais lietotājs, kuram ierīkot pieslēgums vai pieslēdzamais objekts nav atbilstošs noteikumos noteiktajām prasībām.

Ņemot vērā, ka ALDIS pārvaldnieks ir Birojs, un tā rīcībā jau ir daļa atbalsta sniegšanai un uzraudzībai nepieciešamās informācijas, kā arī ņemot vērā, ka Birojs jau veic aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma uzraudzības funkciju, plānots, ka aizsargātā lietotāja elektroenerģijas sistēmas pieslēguma ierīkošanas maksas kompensēšanu veiks un uzraudzīs Birojs. Lai nodrošinātu samērīgu kompensācijas pieprasījumu iesniegšanu, noteikumu projekts nosaka, ka to dara tikai sadales sistēmas operators reizi ceturksnī par izmaksām, kas radušās, izbūvējot elektroenerģijas sistēmas pieslēgumu aizsargātajiem lietotājiem.
Savukārt, lai nodrošinātu korektu valsts finansējuma izlietošanu, noteikumu projekts nosaka arī Biroja pienākumus un tiesības gadījumos, ja Birojs identificē aizsargātā lietotāja elektroenerģijas sistēmas pieslēguma ierīkošanas neatbilstību šajos noteikumos noteiktajam. Šādos gadījumos Birojam ir tiesības aizturēt rēķina apmaksu elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram par aizsargātajam lietotājiem ierīkoto pieslēgumu, noteikt termiņu, līdz kuram elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram jānovērš konstatētie pārkāpumi vai jāiesniedz papildu informācija, kā arī atteikties izmaksāt pieslēguma ierīkošanas finansējuma daļu par pieslēguma ierīkošanu, kuram konstatēta neatbilstība noteikumu prasībām.