Anotācija (ex-ante)

Nepieciešams mūsdienu prasībām aktualizēt sporta pārvaldības sistēmu, kas atbilstu mūsdienu vajadzībām un attiektos uz dažādām personu grupām, kuras vienlīdzīgi varētu tikt iesaistītas dažādās sporta aktivitātēs.

Likumprojekts nosaka sporta organizatoriskos, finansēšanas un tiesiskos pamatus, sporta sabiedrisko organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju savstarpējās attiecības, līdzdalību starptautiskajā sporta kustībā, sporta virzienus, ierobežojumus, sportistu pienākumus un tiesības. Likumprojekts izstrādāts uz esošā Sporta likuma bāzes, aktualizējot un precizējot esošās normas, papildinot ar jaunām tiesību normām. Vienlaikus saturiski ir saglabāts esošais regulējums antidopinga jomā.
Likumprojekta 1.pants ir papildināts ar mūsdienu sporta jomā izmantoto terminoloģiju. Atbilstoši jaunākām tendencēm sporta jomā aktualizēta un sakārtota terminoloģija, papildināti un precizēti sportā jau pastāvošie termini un to skaidrojumi, ņemot vērā tostarp arī Sporta pamatnostādnēs definēto.
Likumprojekta 3.pants nosaka likuma darbības jomas ietvaru, nodrošinot, ka sporta tiek ievērotas arī Eiropas Savienības noteiktie sporta politikas principi, kas ietver caurspīdīgumu, līdzdalību, sociālo iekļaušanu un vienlīdzību, uzsverot sporta lomu sabiedrības veselības veicināšanā, izglītībā un ilgtspējīgā attīstībā. Likums nosaka labas pārvaldības, dzimumu līdztiesības un sportistu duālās karjeras atbalsta principus, veicinot starptautisko sadarbību un Latvijas integrāciju globālajā sporta kustībā, kā arī veicinot ilgtspējīgu sporta infrastruktūras attīstību, izmantojot videi draudzīgus risinājumus.
Likumprojekta 4.pantā ir noteikti sporta pamatprincipi, tādi kā vienlīdzības princips, godīgas spēles princips, drošības princips, labas pārvaldības princips. Arī valsts institūcijām, pašvaldībām, fiziskajām un juridiskajām personām, tai skaitā darba devējiem, jāievēro principi, kas attiecas uz veselīgu dzīvesveida veicināšanu, organizējot sporta pasākumus. Papildus tam paredzēts, ka sportā piemērojami arī citi principi, kas atvasināti vai attīstīti starptautiskajā praksē, tiesu judikatūrā vai sporta zinātnē. Šāds regulējums nodrošina sporta normatīvā regulējuma saskaņotību ar starptautiskajām tiesībām un mūsdienu sporta attīstības tendencēm. Panta trešā daļa nostiprina vispārēju pienākumu valsts iestādēm, pašvaldībām, fiziskām un juridiskām personām, tajā skaitā darba devējiem, ievērot minētos principus, nodrošinot veselīga dzīvesveida īstenošanu un drošu sporta vidi.
Likumprojekts 5. pantā ir noteikta profesionāla sportista definīcija. Atbilstoši likumprojektam profesionāls sportists ir fiziska persona, kura gūst ienākumus no dalības sporta sacensībās. Ar šo formulējumu tiek aptverti ienākumi, kas gūti uz noslēgtu darba līgumu ar sporta klubiem par piedalīšanos sacensībās, pamata, ienākumi no sacensību naudas balvām, kā arī ienākumi uz citu līgumu pamata, kas saistīti ar personas kā profesionāla sportista darbību (piemēram, reklāmas līgumi).
Likumprojekta 6. pants vērsts uz sportu izglītības iestādēs, lai nodrošinātu izglītojamiem fiziskās un garīgās veselības uzlabošanu un attīstību, veido izpratni par aktīvu, veselīgu dzīvesveidu un sporta sacensībām.
Ir precizēta tiesību normu attiecībā uz vispārējo un profesionālo izglītību, sasaistot izglītības iegūšanu ar valsts izglītības standartā un pirmsskolas izglītības vadlīnijās noteikto par sporta nodarbību iekļaušanu mācību procesā.
Lai veidotu vienotu izpratni par nepieciešamību īstenot jebkāda veida sporta aktivitātes izglītības procesā, likumprojektā ar terminu "sporta nodarbība" ir saprotama gan vispārējā, gan profesionālajā, gan arī interešu izglītībā īstenotais sporta saturu attiecīgajā mācību priekšmetā vai kursā, vai programmā.
Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumu Nr. 716 "Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem" 10.punktā ir noteikts, ka pirmsskolas izglītības nobeigumā bērns ir apguvis pratību pamatus, kas ietver vērtības un tikumus, caurviju prasmes un zināšanas, izpratni un pamatprasmes, tostarp veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomā, bērnam apgūstot veselīga dzīvesveida ieradumus, piedaloties kustību rotaļās, apvienojot soļošanu, skriešanu, rāpošanu, rāpšanos, noturot līdzsvaru. Tādējādi pirmsskolas izglītības obligātajā saturā ir ietvertas zināšanas, izpratne un pamatprasmes veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomā. Šīs zināšanas dažādās mācību jomās ir veidots kā veselums, ko īsteno rotaļnodarbībā kā integrētu mācību procesu dienas garumā.
Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumu Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem" 7.punktā ir noteikti plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti, kas ir kompleksi, tie atklāj gala rezultātu darbībā, ietver zināšanas, izpratni un pamatprasmes mācību jomās, caurviju prasmes, vērtības un tikumus un ir izteikti kā pratības vairākās mācību jomās, tostarp veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma – skolēns izprot un praktizē veselīga dzīvesveida paradumus, atpazīst riskus dažādās, tai skaitā ekstremālās, situācijās un pieņem lēmumus drošai un aktīvai rīcībai, prasmīgi, atbildīgi un ieinteresēti iesaistās daudzveidīgās fiziskās aktivitātēs, kas veicina garīgās un fiziskās spējas, piedalās komandas veidošanā, plāno, sadala darba uzdevumus, palīdz un atbalsta citus. Minēto noteikumu 8.pielikumā ir noteikti sasniedzamie rezultāti veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomā, beidzot 3., 6. un 9. klasi. Šo noteikumu 11.pielikumā "Pamatizglītības programmas paraugs" mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānā ir noteikts, ka mācību priekšmets "Sports un veselība" tiek īstenots ar noteiktu stundu skaitu klašu posmiem, sports tiek īstenots regulāri, katru nedēļu plānojot trīs stundas visās klasēs, 1. klasē – divas stundas nedēļā.
Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumu Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem" 7.punktā ir noteikti plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti, kas ir kompleksi, tie atklāj galarezultātu darbībā, ietver zināšanas, izpratni un prasmes mācību jomās, caurviju prasmes, vērtības un tikumus un ir izteikti kā pratības vairākās mācību jomās, tostarp veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību joma. Skolēns ikdienā apzināti rīkojas saskaņā ar veselīga dzīvesveida ieradumiem, patstāvīgi un atbildīgi izvēlas fiziskās aktivitātes un iesaistās tajās, izvirza un īsteno sev nozīmīgus kustību prasmju un fiziskās sagatavotības izaugsmes mērķus, lieto un izvērtē efektīvākos taktiskos risinājumus un stratēģijas individuālajās un komandas fiziskajās aktivitātēs. Šo noteikumu 8.pielikumā ir noteikti plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomā vispārīgās apguves un optimālās apguves līmenī.
Ministru kabineta 2020. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 332 "Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu" 3.punktā ir noteikts, ka cita starpā profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmu uzdevums ir veicināt fizisko attīstību un veidot izpratni par veselību kā dzīves kvalitātes nosacījumu. Šo noteikumu 1.pielikumā "Profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmu veidi, satura sadalījums un struktūra" ir noteikts, ka profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības (priekšmetu vai modulārās) izglītības programmas pamatdaļas struktūrā jāietver sports 2 stundas nedēļā.
Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumos Nr. 395 "Kārtība, kādā tiek izsniegtas atļaujas neformālās izglītības programmas īstenošanai" ir noteikts, ka neformālās izglītības programmas izstrādā to īstenotāji un minētās programmas ietver sasniedzamos mācīšanās rezultātus, izglītības apguves formu, valodu, saturu, apjomu un īstenošanai nepieciešamos materiālos un intelektuālos resursus. Atļauju neformālās izglītības programmas īstenošanai izsniedz vai to anulē attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldība. Tādējādi arī neformālās izglītības programmas īstenošanas ietvarā var tikt īstenota sporta interešu izglītības programma.
Ņemot vērā pastāvošo tiesisko regulējumu, kas attiecas uz izglītību, kurā atkarībā no izglītības veida un izglītības pakāpes sports tiek īstenots, lai visaptveroši norādītu uz nepieciešamību iekļaut izglītības programmās sportu, tādējādi likumprojektā ar terminu "sporta nodarbība" ir aptverti visi ar sportu saistītie mācību priekšmeti, kursi un programmas.
Sporta nodarbības īsteno sporta speciālisti vai sporta treneri, ņemot vērā izglītojamo veselības stāvokli, attīstību un vajadzības. Izglītības iestādes dibinātājs nodrošina nepieciešamos finanšu un materiālos līdzekļus sporta nodarbību īstenošanai, kā arī veicina sporta nodarbību organizēšanu pēc formālās izglītības programmas apguves (sporta interešu izglītība). 
Atsevišķus sporta izglītības jautājumus regulē ar Izglītības likums un Profesionālās izglītības likums, līdz ar to likumprojektā nav ietverts regulējums, kas jau ir noteikts  ar minētajiem tiesību aktiem. Piemēram, Izglītības likuma 47.¹ panta pirmajā daļā ir noteikts, ka profesionālās ievirzes izglītība ir brīvprātīga. Izglītības likuma 12.panta (2¹) daļā ir noteikts, ka pašvaldība saistošajos noteikumos var paredzēt daļēju maksu kā līdzfinansējumu par izglītības ieguvi pašvaldības dibinātajās profesionālās ievirzes izglītības iestādēs. Profesionālās izglītības likuma 31. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka  profesionālās izglītības iestāžu finansēšanas kārtību nosaka šis likums, Izglītības likums un citi normatīvie akti un attiecīgās profesionālās izglītības iestādes nolikums. Šā panta piektajā daļā ir noteikts, ka privātajās profesionālās izglītības iestādēs maksu par profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas ieguvi nosaka to dibinātāji. Izglītības likuma 29. panta 1. punktā ir noteikts, ka izglītības iestādes dibinātājs tostarp nodrošina izglītības iestādes nepārtrauktai darbībai nepieciešamos finanšu un materiālos līdzekļus, pārrauga normatīvo aktu ievērošanu, veido iekļaujošu vidi un atbild par izglītības kvalitāti, kā arī sekmē izglītības iestādes darbību pašvaldības izglītības ekosistēmā. Izglītības likuma 59. panta otrās daļas pirmajā teikumā ir noteikts, ka privātās izglītības iestādes finansē to dibinātāji. Šīs daļas trešajā teikumā ir noteikts, ka valsts piedalās akreditētajās privātajās profesionālās ievirzes izglītības iestādēs īstenotajās profesionālās ievirzes izglītības programmās nodarbināto pedagogu darba samaksas finansēšanā. Profesionālās izglītības likuma 31. panta (2²) daļā ir noteikts, ka valsts finansējumu profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu īstenošanai ir tiesības saņemt akreditētai profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādei, kuras mācību treniņu grupas atbilst noteiktiem rezultativitātes kritērijiem sportā, kā arī nosacījumiem attiecībā uz audzēkņu skaitu un vecumu. Rezultativitātes kritērijus sportā un nosacījumus attiecībā uz audzēkņu skaitu un vecumu nosaka Ministru kabinets. Tādējādi Likumprojektā par sportu izglītībā tiek regulēti jautājumi, kas nav noteikti jau norādītajos tiesību aktos. Likumprojekts no jauna nosaka sporta nozares tiesisko regulējumu, tostarp sporta izglītības iestāžu vietu sporta sistēmā. Anotācijā precizējams, ka būtiska daļa sporta izglītības Latvijā tiek īstenota pašvaldību dibinātās iestādēs (profesionāla ievirze un interešu izglītība), kurām nav juridiskas personas statusa, jo tās darbojas kā pašvaldību iestādes. Atšķirībā no tām privāti dibinātas sporta izglītības iestādes parasti ir juridiskas personas. Vienlaikus tieši pašvaldību dibinātajās  sporta izglītības iestādēs trenējas lielāka daļa valsts nepilngadīgo sportistu, un tās veido nozīmīgu daļu no organizētās sporta sistēmas. Likumprojekta 6. panta sestā daļa nosaka, ka sporta izglītības iestāde, kurai nav juridiskās personas statusa, var būt sporta kluba, federācijas vai citas sporta organizācijas biedrs, ja saņemts dibinātāja pilnvarojums. Valsts dibinātai iestādei pilnvarojumu apstiprina Ministru kabinets, bet pašvaldības dibinātai — attiecīgās pašvaldības dome. Šāds regulējums nodrošina šo iestāžu tiesisku iespēju piedalīties sporta organizāciju darbībā, vienlaikus ievērojot publiskas personas pārvaldības un atbildības principus.
Likumprojekta 7.pantā ir noteikti sporta virzieni, kas iepriekš netika definēti, kā augstu sasniegumu sports, tostarp profesionālais sports; bērnu un jauniešu sports; parasports; adaptīvais sports; tautas, tostarp veterānu sports. Ievērojot Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 2. pantā noteikto sabiedriskā labuma darbības tvērumu un atšķirīgo regulējuma tvērumu, Sporta likumā lietotais jēdziens "augstu sasniegumu sports" un ar to saistītais publiskā finansējuma modelis nav automātiski attiecināms uz sabiedriskā labuma organizāciju ietvarā pieļaujamo finansējuma izlietojumu. Sabiedriskā labuma organizāciju finansējums sporta jomā ir vērtējams, ievērojot Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 3. pantā nostiprināto prasību par ienākumu izlietošanu darbībām, kurām nav komerciāla rakstura, kā arī 11. un 12. pantā noteiktos mantas un finanšu līdzekļu izlietojuma ierobežojumus, tostarp aizliegumu ziedotos finanšu līdzekļus vai mantu nodot komercdarbības veikšanai; līdz ar to nav pieļaujama ziedojumu (tostarp nodokļu atvieglojumu režīmā) novirzīšana profesionālu sporta klubu vai sportistu komercdarbības elementu finansēšanai.
Ņemot vērā, ka sporta nozarē, sporta politikas mērķu sasniegšanā un noteikto pasākumu īstenošanā ir iesaistītas vairākas institūcijas, sporta uzdevumu īstenošanā ir nepieciešama starpnozaru sadarbība un koordinācija, līdz ar to Likumprojekta 8.pantā ir noteikta Ministru kabineta kompetence.
Likumprojekta 8. panta 2. punktā ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt Sporta reģistra darbības un finansēšanas kārtību, reģistrā iekļaujamās informācijas saturu un aktualizēšanas kārtību, apstrādājamo datu veidus un apjomu, kā arī datu sniedzēju un saņēmēju loku, datu glabāšanas termiņus un apstrādes kārtību, nodrošinot Sporta reģistra efektīvu un tiesiski korektu darbību.
Papildus tam Likumprojekta 8. panta 8. punktā ietvertā pilnvarojuma nepieciešamība pamatojama ar to, ka nav iespējams izstrādāt pietiekami detalizētu individuālo komandu sporta veidu un komandu sporta spēļu veidu definīciju, pēc kuras noteikt, kuriem sporta veidiem valsts piešķir finansējumu sagatavošanos un piedalīšanos Eiropas un pasaules čempionātu un Olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās. Līdz ar to noteikts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt konkrētu sporta veidu sarakstu.
Attiecīgi Likumprojekta 9. pantā ir noteikta Izglītības un zinātnes ministrijas kā par sporta nozari atbildīgās institūcijas kompetence. Salīdzinot ar spēkā esošo Sporta likumu, Likumprojektā ir noteikta Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence deleģēšanas, sadarbības vai līdzdarbības līgumus ar privāto vai publisko tiesību subjektu par individuālo olimpisko sporta veidu sagatavošanu dalībai olimpiskajās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs un citās starptautiskās sporta sacensībās, kā arī par atsevišķu valsts atbalsta pasākumu īstenošanu sporta veterāniem; par publiska autonoma sporta muzeja darbības nodrošināšanu un ar to saistītu darbību izpildi uzturēt un attīstīt muzeja krājumu un nodrošināt tā saglabāšanu, nodrošināt muzeja krājuma un sporta vēstures informācijas un pētniecības pieejamību sabiedrībai, popularizēt Latvijas sporta kultūrvēsturisko mantojumu un veicināt sporta vēstures apguvi, kā arī veikt izglītojošo darbu un pētniecisko darbu muzeja krājuma izpētē un Latvijas sporta vēsturē; par Latvijā atzīto sporta federāciju darbības kontroli sporta jomā, par sporta federācijas statusa piešķiršanu, atteikumu to piešķirt vai par atzītās sporta federācijas statusa zaudēšanu; par sporta speciālista vai sporta trenera sertifikāta izsniegšanu, atteikumu izsniegt, apturēšanu uz laiku vai anulēšanu; par Sporta reģistra datu apstrādi un uzturēšanu, nodrošinot Sporta reģistra kā valsts informācijas sistēmas nepārtrauktu darbību un sporta nozares datu efektīvu pārvaldību. Tādējādi Likumprojektā vairs netiek minēti konkrēti sporta organizācijas nosaukumi. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai (turpmāk — pilnvarotā persona) pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk. Šā panta otrajā daļā ir noteikts, ka privātpersonai pārvaldes uzdevumu var deleģēt ar ārēju normatīvo aktu vai līgumu, ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā, ievērojot šā likuma 41.panta otrās un trešās daļas noteikumus. Ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto attiecībā uz deleģēšanas līgumu vai līdzdarbības līgumu slēgšanu ar privāto vai publisko tiesību subjektu, Izglītības un zinātnes ministrijas ieskatā šos valsts pārvaldes uzdevumus efektīvāk var veikt privāto vai publisko tiesību subjekti, nevis Izglītības un zinātnes ministrija kā sporta politikas plānotāja. Publiskas personas sadarbojoties var slēgt sadarbības līgumu (61. pants). Noslēdzot minētos līgumus, valsts pārvaldes uzdevumu noteikšana un rezultātu sasniegšana ir konkrēta un skaidra, līdz ar to arī uzraudzības un kontroles mehānismi var tikt noteikti efektīvāki un elastīgāki, ņemot vērā lietderības apsvērumus.
Citu institūciju  - Aizsardzības, Iekšlietu, Labklājības, Tieslietu, Veselības un Ekonomikas ministriju -  kompetence ir noteikta Likumprojekta 10.pantā.  Tādējādi ilgtermiņā, institūcijām sadarbojoties var tikt ieviesta un īstenota efektīva, visaptveroša fizisko aktivitāšu veicināšanas politika un sekmēta iedzīvotāju fiziskā aktivitāte un veselība. Ekonomikas ministrijas funkcijas sporta jomā, tostarp - līdzekļi starptautisku sporta pasākumu atbalstam ārpus Eiropas fondos pieejamajiem līdzekļiem var tikt nodrošināti no Valsts sporta fonda.
Likumprojekta 11.pantā ir noteikta Izglītības kvalitātes valsts dienesta kompetence veikt sporta izglītības iestāžu sporta speciālistu darbības uzraudzību, sniedzot ieteikumus izglītības kvalitātes pilnveidei un uzlabošanai, līdz ar to tiks stiprināts sporta jomā iesaistīto institūciju un personu uzraudzības mehānisms. Izglītības kvalitātes valsts dienests saskaņā ar Izglītības likuma 20.panta pirmo un otro daļu kontrolē ar izglītību saistīto normatīvo aktu ievērošanu. Izglītības kvalitātes valsts dienests ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esoša iestāde. Tās darbību nosaka Ministru kabineta apstiprināts nolikums. Līdz ar to likumprojekta 11.pants kā speciālā tiesību norma arī noteiks Izglītības kvalitātes valsts dienesta kompetenci.
Fizisko aktivitāšu veicināšanā un sporta pasākumu nodrošināšanā ārkārtīgi nozīmīga loma ir pašvaldībām. Pašvaldību likuma 4.panta pirmajā daļā ir noteiktas pašvaldībai autonomās funkcijas, tostarp, gādāt par iedzīvotāju izglītību, tostarp nodrošināt iespēju iegūt obligāto izglītību un gādāt par pirmsskolas izglītības, vidējās izglītības, profesionālās ievirzes izglītības, interešu izglītības un pieaugušo izglītības pieejamību; (4.punkts); kā arī veicināt sporta attīstību, tostarp uzturēt un attīstīt pašvaldības sporta bāzes, atbalstīt sportistu un sporta klubu, arī profesionālo sporta klubu, darbību un sniegt atbalstu sporta pasākumu organizēšanai (7.punkts).
Likumprojekta 12.pantā ir nostiprināta pašvaldību kompetence sporta jomā, precizēta un papildināta pašvaldību kompetence, sniegt atbalstu sporta pasākumu organizēšanai, organizēt un koordinēt sporta sacensību un veselību veicinošu pasākumu norisi un atbalstīt pašvaldības labākos sportistus, sniegt atbalstu dalībai nozīmīgās valsts un starptautiskās sacensībās, īpašu uzmanību veltot bērnu un jauniešu atbalstīšanai un finansēšanai sporta izglītības iestādēs. Pašvaldība, veicinot veselīgu dzīvesveidu, izstrādā sporta attīstības stratēģiju savā administratīvajā teritorijā, kā arī ir tiesīga: noteikt par sportu atbildīgo institūciju; būvēt, uzturēt un attīstīt pašvaldību sporta bāzes, tai skaitā, nodrošinot to pieejamību personām ar invaliditāti, pašvaldības noteiktajā kārtība piešķirt finansējumu sporta organizācijām un sporta izglītības iestādēm neatkarīgi no to juridiskā statusa, un nodrošināt tās ar nepieciešamo aprīkojumu, sekmēt un atbalstīt to veidošanu un darbību; atbalstīt sporta darbinieku profesionālo tālākizglītību un profesionālās pilnveides izglītību; finansēt sporta sacensības, sniegt atbalstu sporta pasākumu organizēšanai, organizēt un koordinēt sporta sacensību un veselību veicinošu pasākumu norisi un atbalstīt pašvaldības labākos sportistus, kā arī atbalstīt dalību nozīmīgās valsts un starptautiskās sacensībās, ja ir ievērots šā likuma 35.panta otrās daļas 1.punkts; atbalstīt un finansēt bērnu un jauniešu izglītošanos sporta izglītības iestādēs. Pašvaldība, atbilstoši saistošajos noteikumos paredzētajai kārtībai un kritērijiem, finansē savā administratīvajā teritorijā licencētas sporta izglītības programmas akreditētajās sporta izglītības iestādēs. 
Likumprojekta 13. pants paredz Valsts sporta fonda izveides tiesisko ietvaru, nosakot tā darbības mērķi un atbalsta virzienus, vienlaikus neuzliekot valstij pienākumu nodrošināt konkrētu vai garantētu finansējumu no valsts budžeta. Valsts sporta fonds tiek konceptuāli veidots pēc līdzības ar valsts kultūrpolitikas finansēšanas instrumentiem, paredzot fondu kā publisku finanšu instrumentu sporta attīstības veicināšanai, kura galvenais uzdevums ir dažādot sporta nozares finansējuma avotus, sekmējot privātā un citu ārpusbudžeta līdzekļu piesaisti. Likumprojekta 13. pants pats par sevi nerada fiskālas saistības valsts budžetam, jo pantā nav noteikts pienākums valstij nodrošināt konkrētu finansējuma apmēru; fonda finansēšanas avoti, apjoms un struktūra tiks noteikti atsevišķā Valsts sporta fonda likumā, kura izstrādes procesā tiks veikta pilna fiskālās ietekmes izvērtēšana atbilstoši normatīvajām prasībām; jebkāda valsts budžeta līdzekļu novirzīšana fondam nākotnē būs iespējama tikai atbilstoši konkrētā gada likumam par valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaram. Vienlaikus tiek paredzēts, ka Valsts sporta fonds varētu piesaistīt finansējumu no vairākiem ārpusbudžeta avotiem, tostarp vispārējiem un mērķziedojumiem, privāto personu un uzņēmumu finansējuma, ieņēmumiem, kas saistīti ar sporta pasākumu organizēšanu (t.sk. procenti no sporta dižpasākumu peļņas) un citiem tiesiski pieļaujamiem avotiem. Šāda pieeja atbilst fiskālās ilgtspējas un atbildīgas valsts finanšu pārvaldības principiem, jo Valsts sporta fonds tiek veidots primāri kā mehānisms privātā finansējuma mobilizēšanai, nevis kā papildu valsts izdevumu programma. Attiecībā uz iespējamu dublēšanos ar Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammu 09.07.00 norādāms, ka esošā budžeta apakšprogramma nodrošina valsts tiešo finansējumu sporta politikas atsevišķu mērķu īstenošanai, savukārt Valsts sporta fonds ir paredzēts kā papildinošs finanšu instruments, kura mērķis ir cita starpā piesaistīt un administrēt ārpus valsts budžeta esošus finanšu resursus, tādējādi mazinot nepieciešamību pēc valsts budžeta palielinājuma nākotnē. Detalizēta Valsts sporta fonda pārvaldības, finansēšanas, uzraudzības un caurspīdīguma sistēma tiks noteikta atsevišķā likumā, nodrošinot skaidru funkciju nošķīrumu no valsts budžeta programmām, finanšu plūsmu pārskatāmību, dublēšanās riska novēršanu, atbilstību valsts fiskālās disciplīnas prasībām.
Lai nodrošinātu, ka visa informācija un nepieciešami dati par sportu tiek uzskaitīti, analizēti un sistematizēti vienā valsts informācijas sistēmā, Likumprojekta 14.pantā tiek definēts Sporta reģistrs, tā izveidošanas mērķis, kā arī noteikta pamatinformācija, kura ir iekļaujama reģistrā. Šobrīd nepastāv tāds vienots sporta reģistrs. Likumprojekta 8.panta 2.punktā ir dots pilnvarojums Ministru kabinetam izdot Ministru kabineta noteikumus par sporta reģistru, kuros detalizēti tiks noteikts informācijas saturs, datu veidi un apjoms, datu glabāšanas termiņi un to apstrādes kārtība. Valsts informācijas sistēmu likuma 5.panta (1)¹ daļā ir noteikts, ka valsts informācijas sistēmu izmanto, pamatojoties uz ārējiem normatīvajiem aktiem, kuros norāda vismaz noteiktās funkcijas, uzdevumus un mērķus, kuru izpildei nepieciešamās informācijas apriti nodrošina valsts informācijas sistēma; valsts informācijas sistēmas pārzini; valsts informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu; kārtību, kādā informāciju apstrādā valsts informācijas sistēmā; nosacījumus piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā iekļautajai informācijai. Minētajā likuma pantā ir noteikts, ka Ministru kabinets attiecīgi izdod noteikumus par minēto prasību izpildi. Tādējādi Sporta likumā, paredzot regulējumu par Sporta reģistra izveidi, ir ievērotas Valsts informācijas sistēmu likumā noteiktās prasības. Sporta reģistrs pārzinis būs Izglītības un zinātnes ministrija. Ņemot vērā to, ka tiks ieviests jauns sporta nozares finansēšanas un administratīvās pārvaldības modelis, kurš nodrošinās sporta nozarei būtisku programmu un pasākumu ilgtspēju, tiks veicināta sporta politikas mērķu sasniegšana un precīzos datos balstītu lēmumu pieņemšana. Reģistrs nepieciešams, lai, pilnveidojot sporta pārvaldības procesus, būtu pieejama informācija un dati par Latvijas sporta nozari kopumā, kā arī nodrošinot nepieciešamo datu ieguvi valsts sporta budžeta finansējuma aprēķināšanai. Tādējādi tiks pilnveidoti sporta pārvaldības procesi, apkopota un interaktīvā veidā nodrošināta informācija par sportā iesaistītām personām dažādos līmeņos, kas nodarbojas atzītās sporta federācijās un citās sporta organizācijās un iestādēs, sporta izglītības programmām, sporta speciālistiem, sporta bāzēm, piešķirto publisko (tai skaitā pašvaldību) un sporta organizāciju papildus piesaistīto finansējumu, citu statistisko informāciju. Sporta reģistrā tiks pievienota informācija par piešķirtajām sankcijām antidopinga jomā. Tiks nodrošināta iespēja reģistru izmantot arī sporta pakalpojumu un infrastruktūras kartēšanai un reģionālās koordinēšanas sistēmas izveidošanai, lai attīstītu un efektīvi izmantotu sporta infrastruktūru un investētu jaunas infrastruktūras radīšanā. Tiks aktualizēts Sporta bāzu reģistrs, paredzēta kārtība sporta bāzes iekļaušanai Sporta bāzu reģistrā, izmantojot Nekustamā īpašuma valsts kadastra informāciju. Latvijas Sporta federāciju padomes uzturētās datu bāzes: atzīto sporta federāciju reģistru, sporta speciālistu reģistru, šaušanas instruktoru reģistru pievienojot Sporta reģistram. Nozare varēs saņemt pakalpojumus, kas palīdz plānot treniņus, sacensības un citas aktivitātes atbilstoši infrastruktūras pieejamībai, kā arī izmantot apkopotos datus sporta zinātnes pētījumu un analītisko vajadzību nodrošināšanai. Kopsakarā ar to Likumprojekta 9. panta otrās daļas 4. punkts ir papildināts, paredzot Izglītības un zinātnes ministrijas kompetenci slēgt deleģēšanas vai līdzdarbības līgumu par Sporta reģistra datu apstrādi un uzturēšanu. Minētais regulējums nodrošina skaidru institucionālo atbildību par Sporta reģistra darbību un rada tiesisku pamatu efektīvai un drošai sporta nozares datu pārvaldībai.Sporta reģistrā tiks apstrādāti personas dati, tostarp par sporta darbiniekiem (arī sporta trenera), sporta aģentiem, sportistiem (arī bērniem un jauniešiem) ar mērķi identificēt minēto personu sasniegumus, sportiskos rezultātus. Tiks izveidots vienots reģistrs ar pieejamu informāciju par personām, kuras nodarbojas ar sporta federācijās pārstāvēto sporta veidu un piedalījušās attiecīgās sporta federācijas sacensību kalendārā iekļautajās nacionāla līmeņa vai starptautiskās attiecīgā sporta veida sacensībās. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula; turpmāk – Datu regula)   5. panta 1. punkta b) apakšpunktā ietverto nolūka ierobežojuma principu, personas dati tiek vākti konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos, un to turpmāku apstrādi neveic ar minētajiem nolūkiem nesavienojamā veidā. Vienlaikus Datu regulas 6. panta 1. punktā noteikts, ka  apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens no turpmāk minētajiem pamatojumiem publiskai personai: “c” apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu vai  “e” apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras. Savukārt Datu regulas 6. panta 3. punkta “b” apakšpunktā noteikts, ka šā panta 1. punkta “c” un “e” apakšpunktā minēto apstrādes pamatu un nolūku nosaka ar dalībvalsts tiesību aktiem, kas piemērojami pārzinim. Minētie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu publiski pieejamus un ticamus datus par sporta speciālistiem, viņu sertifikāciju, sporta treneriem un viņu sertifikācijas dati. No Valsts izglītības informācijas sistēmas tiks iegūti dati par bērniem un jauniešiem, kuri mācās profesionālās ievirzes sporta izglītības  programmās un interešu izglītības programmās, lai nodrošinātu nepieciešamo informāciju par veicamajām veselības pārbaudēm, efektīvu un caurspīdīgu valsts finansējuma piešķiršanas kārtību un finanšu līdzekļu pārvaldību, tostarp apkopšanu, uzkrāšanu un analīzi. Tiks uzkrāta informācija valsts finansējuma saņemšanai un piešķiramā valsts finansējuma apmēra noteikšanai. Tiks izveidots sporta federāciju datu uzkrāšanas (t.sk. automātiskas saņemšanas) un apstrādes digitalizēts risinājums (datu saņemšana, apstrāde un pārbaude atbilstoši kritērijiem).
Likumprojektā 15.pantā ir precizēta Latvijas Nacionālās sporta padomes kompetence, deleģējot Ministru kabinetam noteikt gan padomes sastāvu, gan apstiprināt nolikumu, gan lēmumu un atzinumu pieņemšanas kārtību (Likumprojekta 8.panta 5.punkts).
Attiecībā uz sporta federāciju izveidošanu, tās atzīšanas kritērijiem un kārtību, kā arī federācijas statusa zaudēšanas kārtību Likumprojekta 16., 17., 18.panti pēc būtības nemainās salīdzinot ar spēkā esošo Sporta likumu, papildinot kritēriju, ka sporta federācija savā darbībā ievēro Sporta likuma 4. pantā minētos sporta principus. Likumprojekta 17.pants paredz institūcijas, kurai ir deleģēta federāciju darbības pārbaudes funkcija, pienākumu un tiesības veikt sporta federāciju izpildinstitūciju locekļu sodāmības pārbaudi, tai skaitā, pārbaudīt ziņas par personu Sodu reģistrā, pirms personas stāšanās amatā, lai noskaidrotu, vai persona atbilst likumprojekta 17.panta pirmās daļas 5.apakšpunktam. 
Lai nodrošinātu vienādu attieksmi sporta organizāciju vidū, ņemot vērā arī citu valstu pieredzi, Likumprojektā ir svītroti vairāku biedrību un organizāciju nosaukumi. Likumprojektā konkrēti ir minētas atsevišķas biedrības un to kompetence, kā piemēram, Latvijas Olimpiskā komiteja, Latvijas Paralimpiskā komiteja, kas izriet no Olimpiskās hartas prasībām. Olimpiskā harta nosaka Olimpisma pamatprincipus, kurus ir pieņēmusi Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK). Tajā formulēti olimpiskās kustības mērķi, reglamentēta SOK darbība, kā arī olimpisko spēļu sagatavošanas un organizēšanas kārtība. Olimpiskā Harta (OH) kalpo trim galvenajiem mērķiem: a) Olimpiskā Harta, kā konstitucionāls pamatinstruments, nosaka un maina Olimpisma pamatprincipus un vērtības. b) Olimpiskā Harta ir Starptautiskās Olimpiskās komitejas statūti; c) Olimpiskā Harta arī nosaka trīs galveno Olimpiskās kustības sastāvdaļu: Starptautiskās Olimpiskās komitejas, Starptautisko federāciju un Nacionālo Olimpisko komiteju, kā arī Olimpisko spēļu Organizēšanas komiteju, galvenās savstarpējās tiesības un pienākumus. Visi iepriekš minētie partneri darbojas saskaņā ar Olimpisko Hartu.
Biedrība "Latvijas Olimpiskā komiteja" (turpmāk - LOK) ir Olimpiskajai kustībai piederīga organizācija, kura uzņemas ievērot Olimpiskās hartas un Pasaules Antidopinga kodeksa nosacījumus un pakļauties SOK lēmumiem; nacionālajā līmenī LOK apņemas piedalīties pasākumos nolūkā sekmēt mieru, atbalstīt un veicināt sporta ētikas popularizēšanu, sekmēt arī sieviešu dalību un dzimumu līdztiesību sportā, cīnīties pret dopingu sportā . LOK uzdevumi tostarp ir: vadīt Olimpisko kustību Latvijā un koordinēt to Latvijas sporta federāciju darbu, kuru pārziņā esošie sporta veidi un disciplīnas iekļauti Olimpisko spēļu programmā; ievērot savā darbībā Olimpiskās Hartas principus un pārraudzīt to īstenošanu Latvijā.
Biedrība "Latvijas Paralimpiskā komiteja" (turpmāk - LPK) ir biedrība, kas atbild par sportu cilvēkiem ar invaliditāti Latvijā, ar mērķi attīstīt un popularizēt paraolimpisko kustību. Tās uzdevums ir nodrošināt paraolimpisko sportistu dalību nacionālās un starptautiskās sacensībās, kā arī pārstāvēt to intereses gan Latvijā, gan starptautiskā līmenī. Par paraolimpisko sportu tiek uzskatīti visi paraolimpiskie sporti, kas šobrīd kopā ir 28, kā arī neparaolimpiskie sporta veidi un pielāgotais sports cilvēkiem ar garīgu invaliditāti un dzirdes traucējumiem. LPK ir Starptautiskās un Eiropas Paraolimpiskās komitejas locekle. LPK aptver arī Nedzirdīgo sportu, kā arī Speciālo olimpiādi.
Ņemot vērā LOK un LPK nozīmīgumu sportā, likumprojekta 19. un 20.pantā ir noteikta šo organizāciju kompetence un uzdevumi. LOK atbilstoši Olimpiskā hartā noteiktajam par nacionālo olimpisko komiteju vada olimpisko kustību, koordinē Latvijā atzīto olimpisko sporta veidu federāciju sadarbību, kā arī pārstāv un īsteno to kopīgās intereses Starptautiskās Olimpiskās komitejas apstiprinātajos olimpiskajos sporta veidos. Sadarbojas ar valsts un pašvaldību iestādēm, piesaistot gan privātos, gan publiskos finanšu līdzekļus, kā arī īsteno šādas programmas: olimpiskās izglītības  programmu; olimpiskās kustības jaunatnes programmu; olimpiskās kustības reģionālās attīstības programmu;
olimpisko sporta veidu attīstības programmu; valsts labāko sportistu dalībai olimpiskajās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs un citās starptautiskajās un reģionālajās kompleksajās sacensībās.
LPK vada paraolimpisko kustību, koordinē Latvijā atzīto sportistu ar invaliditāti sporta federāciju sadarbību, kā arī pārstāv un īsteno to kopīgās intereses Starptautiskās Paralimpiskās komitejas apstiprinātajos sporta veidos, sadarbojas ar valsts un pašvaldību iestādēm, piesaistot gan privātos, gan publiskos finanšu līdzekļus, kā arī īsteno šādas programmas: paraolimpisko izglītības programmu; bērnu un jauniešu parasporta kustības programmu; paraolimpiskās kustības reģionālās attīstības programmu; paraolimpisko sporta veidu attīstības programmu;
paraolimpiskās vienības darbības nodrošinājumam; valsts labāko sportistu dalībai paraolimpiskās spēlēs, jaunatnes paraolimpiādēs un citās starptautiskajās un reģionālajās kompleksajās sacensībās.
Olimpiskā harta nosaka, ka Olimpiskā kustība, darbojoties SOK uzraudzībā, sevī iekļauj organizācijas, sportistus un citas personas, kuras ievēro Olimpiskās hartas noteikumus un vērtības, un tās mērķis ir veicināt sporta attīstību, izglītot jaunatni draudzības un saprašanās garā, kā arī veidot mierīgu un labāku pasauli, izmantojot sportu un Olimpismu kā filozofiju. Olimpiskā harta ir SOK statūti un nosaka nacionālo olimpisko komiteju lomu un pienākumus nacionālā līmenī.
LOK un LPK programmu īstenošana paredz izdevumu segšanu saistībā ar šo organizāciju pienākumu un mērķu īstenošanu, tostarp sportistu sagatavošanu, sporta attīstības pasākumu organizēšanu, olimpisko un paraolimpisko dalību atbalstu, sporta izglītību un citām ar Olimpisko un Paraolimpisko kustību saistītām funkcijām. Minētās organizācijas savā darbībā ir autonomas un atbildīgas par šo programmu praktisku realizēšanu, jo tās ir dibinātas un darbojas kā sabiedriskas organizācijas, kurām kompetence izriet no Olimpiskās hartas, to pašu komiteju statūtiem un attiecīgajiem starptautiskajiem sporta noteikumiem.
Vienlaikus jānorāda, ka valsts caur likumprojektā noteikto regulējumu nodrošina šo programmu līdzfinansējumu tikai tad, ja valsts budžetā tam pieejami līdzekļi. Tas nozīmē, ka, ja LOK un LPK pašas neizdosies piesaistīt nepieciešamos līdzekļus programmu īstenošanai attiecīgajā apmērā, valsts var nodrošināt atbalstu saskaņā ar pieejamajiem finanšu resursiem, tomēr pilnīga valsts garantija šo programmu finansēšanai nav noteikta. Šāds regulējums nodrošina gan organizāciju autonomiju, gan valsts iespēju atbalstīt Olimpiskās un Paraolimpiskās kustības pamatmērķu īstenošanu atbilstoši budžeta iespējām.
Likumprojekta 21.pantā ir noteikts finansējums sportam, t.i., valsts budžeta līdzekļus sportam, tostarp šajā likumā noteiktajām koordinējošām sporta organizācijām - biedrībai “Latvijas Olimpiskā komiteja”, biedrībai “Latvijas Paralimpiskā komiteja” un Latvijā atzītajām sporta federācijām un organizācijām, kurām deleģēti noteikti valsts pārvaldes uzdevumi sportā, piešķir saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu, ievērojot noteiktos kritērijus. Valsts un pašvaldība prioritāri finansē bērnu un jauniešu sportu. Sportu finansē arī pašvaldības, juridiskās un fiziskās personas, tai skaitā sporta organizācijas un starptautiskās sporta federācijas. Ja sportists, sporta organizācija vai sporta darbinieks nepilda šajā likumā, citos sporta jomu regulējošos normatīvajos aktos, antidopinga konvencijās vai līgumā par valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļu piešķiršanu noteiktos pienākumus, institūcija, kura piešķīrusi finanšu līdzekļus, izvērtē pārkāpuma raksturu un pieņem lēmumu par attiecīgajam sportistam, sporta organizācijai vai sporta darbiniekam piešķirto finanšu līdzekļu izmaksas pārtraukšanu un citu līgumā paredzēto sankciju piemērošanu, kā arī izvērtē un lemj par turpmāku rīcību ar finanšu līdzekļiem.
Likumprojekta 22.pants ir jauna tiesību norma, kas paredz kārtību brīvprātīgo sporta tiesnešu darba finansēšanai. Šāds tiesiskais regulējums noteikts, lai veicinātu un atvieglotu sporta tiesnešu darbu. Tiek noteikts, ka sporta organizācijai un sporta izglītības iestādei ir tiesības savu budžetu ietvaros segt ar brīvprātīgā sporta tiesneša darbu saistītos izdevumus sacensībās, kas iekļautas Latvijā atzītās sporta federācijas sacensību kalendārā un publicētas attiecīgās sporta federācijas tīmekļvietnē. Ar brīvprātīgā sporta tiesneša darbu saistīto izdevumus, piemēram, par ēdināšanu, transportu, degvielu, apģērbu vai inventāru, un to apmēru, ko sporta organizācijai un sporta izglītības iestādei ir tiesības segt, neprasot attaisnojuma dokumentus, nosaka Ministru kabinets. Minētā norma jāskata kontekstā ar brīvprātīgo darbu regulējošajiem tiesību aktiem. 
Izdevumi, kas saistīti ar brīvprātīgo sporta tiesnešu darbu, atlīdzināmi personai:
- kurai ir attiecīgā sporta veida sporta trenera vai sporta tiesneša sertifikāts vai ir iegūta vai turpina iegūt profesionālās ievirzes sporta izglītību akreditētā profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādē ;
- kura nesaņem atlīdzību saskaņā ar līgumu, kas noslēgts par sporta tiesneša pakalpojuma nodrošināšanu tajās pašās sacensībās. Izdevumus, kas saistīti ar brīvprātīgo sporta tiesnešu darbu, var atlīdzināt personai no vienas vai vairākām sporta organizācijām vai sporta izglītības iestādēm, atbilstoši MK noteiktam apjomām.
Likumprojekta 23.pantā ir noteikti balvas, tai skaitā naudas balvas, par izciliem sasniegumiem sportā saņemšanas subjektu loks, piešķiršanas un atņemšanas kārtība. Latvijas sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošajiem sporta darbiniekiem, tai skaitā sporta ārstiem, apkalpojošajam personālam un attiecīgajām sporta federācijām var piešķirt balvas, tai skaitā naudas balvas, par izciliem sasniegumiem sportā. Pašvaldība Latvijas sportistiem un viņu treneriem, sportistus apkalpojošajiem sporta darbiniekiem, tai skaitā sporta ārstiem, apkalpojošajam personālam un attiecīgajām sporta federācijām var piešķirt balvas, tai skaitā naudas balvas, par izciliem sasniegumiem sportā pašvaldības noteiktajā kārtībā. Ja Latvijas sportists, viņu treneris, sportistu apkalpojošais sporta darbinieks, tai skaitā sporta ārsts, apkalpojošais personāls un attiecīgā sporta federācija nepilda šajā likumā, citos sporta jomu regulējošos normatīvajos aktos, antidopinga konvencijās vai līgumā par valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļu piešķiršanu noteiktos pienākumus, institūcija, kura piešķīrusi balvu, izvērtē pārkāpuma raksturu un pieņem lēmumu par balvas atņemšanu.
Likumprojektā (24., 25., 26., 27. un 28. pants) pēc būtības saturiski nemainās jautājumi un kompetence, kas attiecas uz Latvijas Antidopinga biroju, Disciplināro antidopinga komisiju, Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisija, pārsūdzības komisiju, kā arī starptautisko sporta organizāciju un citu dalībvalstu antidopinga organizāciju pārsūdzību tiesību īstenošanu.
Atbilstoši datu apstrādes pienākumam Latvijas Antidopinga birojs veic apstrādi par Sportistu, sporta darbinieku, dopinga kontroles un rezultātu pārvaldības procesā iesaistīto personu, sporta federāciju, klubu personālu, Pasaules Antidopinga aģentūras akreditētu laboratoriju kontaktpersonām, ziņotājiem, u.c. personām, kuru datu apstrāde atbilst leģitīmajam mērķim. Atbilstoši personu datu kategorijām, Latvijas Antidopinga birojs apstrādā, atbilstoši leģitīmajam mērķim - Identifikācijas datus (vārds, uzvārds, dzimums, dzimšanas dati, sporta veids, licence, sporta organizācijas piederība, valsts, foto identifikācijai dopinga kontroles laikā), Kontaktinformāciju (e-pasts, tālrunis, uzturēšanās/treniņu vietu adreses tik, cik nepieciešams testēšanas plānošanai), Uzturēšanās datus (plānotās atrašanās vietas, laika logi, sacensību grafiks) – tikai mērķim nodrošināt pārbaudes un korektas informācijas ievades kontrolei, Veselības datus (paraugu ņemšanas protokoli, laboratorijas rezultāti, bioloģiskie dati, medicīniskās norādes, terapeitisko atļauju dokumenti, sportistu iesniegtie medicīniskie dati saistībā ar aizstāvību pārkāpuma lietā), Disciplinārprocesa datus (izmeklēšanas materiāli, lietas pierādījumi, liecības, lēmumi, sankciju izpilde), IT metadati un piekļuves žurnāli (drošības un audita nolūkiem). Uzsveram, ka ģenētisko datu apstrāde netiek veikta, izņemot, ja to tieši paredz starptautiskie antidopinga noteikumi un nacionālais regulējums ar īpašām garantijām.
Pārbaudāmo sportistu reģistrā iekļautam sportistam ir jāsniedz informācija par atrašanās vietu, tostarp vismaz šādas ziņas: pilnīga pasta adrese un privātā e-pasta adrese, ko var izmantot sarakstei ar sportistu, lai viņam nosūtītu oficiālu paziņojumu. Tiks uzskatīts, ka sportists ir saņēmis jebkuru paziņojumu vai citu sūtījumu, kas būs nosūtīts uz šo adresi, septiņas (7) dienas pēc tā nosūtīšanas pa pastu un tūlīt pēc tam, kad būs ģenerēts/saņemts paziņojums par e-pasta nosūtīšanu (saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem);
īpašs apstiprinājums tam, ka sportists saprot, ka viņa sniegtā informācija par atrašanās vietu tiks koplietota ar citām antidopinga organizācijām, kurām ir pilnvaras viņam veikt pārbaudes;
attiecībā uz katru turpmākā ceturkšņa dienu norādīt pilnu sportista apmešanās vietas adresi (piemēram, mājas, pagaidu apmešanās vietas, viesnīcas utt. adresi);
attiecībā uz katru turpmākā ceturkšņa dienu norādīt visu treniņa, darba vai citu regulāru darbību izpildes vietu (piemēram, skolas) nosaukumu un adresi, kā arī laika posmus, kuros parasti tiek veiktas šādas regulāras darbības, un
sportista sacensību/sporta pasākumu grafiks nākamajā ceturksnī, tostarp katras vietas nosaukums un adrese, kur sportistam nākamajā ceturksnī ir paredzēts sacensties, kā arī datums(-i) un laiks(-i), kurā(-os) viņam ir paredzēts piedalīties sacensībās norādītajā(-ās) vietā(-ās).
Saskaņā ar 4.8.8.4. pantu, sniedzot informāciju par atrašanās vietu attiecībā uz katru nākamā ceturkšņa dienu, sportists norāda arī vienu konkrētu 60 minūšu laika sprīdi starp plkst. 5.00 un plkst. 23.00 katru dienu, kurā viņš būs pieejams pārbaudes veikšanai norādītā vietā.
testēšanas reģistrs  - Vienu līmeni zemāks nekā pārbaudāmo sportistu reģistrs ir pārbaužu reģistrs, un tajā jāiekļauj tie sportisti, no kuriem ir nepieciešama zināma informācija par viņu atrašanās vietu, lai viņus varētu atrast un veikt viņiem pārbaudes ārpus sacensībām vismaz vienreiz gadā. Šī informācija ir vismaz nakšņošanas adrese, sacensību/sporta pasākumu grafiks un regulārie treniņi. Uz pārbaužu reģistrā iekļautajiem sportistiem neattiecas Kodeksa 2.4. panta prasības. Starptautiskā federācija vai valsts antidopinga organizācija apsver iespēju iekļaut pārbaužu reģistrā tos sportistus, kuri atbilst šādiem kritērijiem:
sportistus, kuriem starptautiskā federācija vai valsts antidopinga organizācija plāno vismaz vienreiz gadā veikt ārpussacensību pārbaudes (vai nu neatkarīgi, vai saskaņojot pārbaužu veikšanu ar citām antidopinga organizācijām, kas ir pilnvarotas veikt pārbaudes tiem pašiem sportistiem);
sportistus, kuri trenējas tādos sporta veidos, kuros ir pieejama pietiekama informācija par viņu atrašanās vietu, lai viņus atrastu pārbaudes veikšanai regulārajās komandu sacensībās/sporta pasākumos un komandas darbībās.
Citi reģistri - Starptautiskās federācijas un valstu antidopinga organizācijas var ieviest citu(-us) reģistru(-us) tiem sportistiem, kuri neatbilst 4.5.2. panta kritērijiem, un attiecīgā starptautiskā federācija un valsts antidopinga organizācija var pati noteikt mazāk stingras prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu par atrašanās vietu. Uz šādā(-os) reģistrā(-os) iekļautajiem sportistiem neattiecas Kodeksa 2.4. panta prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu par atrašanās vietu.
Tātad Pārbaudāmo sportistu reģistrs ietver vislielāko informācijas daudzumu, kas šajā reģistrā iekļautajiem sportistiem ir jāsniedz antidopinga administrēšanas un pārvaldības sistēmā (ADAMS) kuru uztur Pasaules Antidopinga aģentūra. Testēšanas reģistrs un citi reģistri paredz mazāku informācijas apjomu, kas sportistiem ir jāsniedz ADAMS.
Biroja darbībā informācija tiek nodota tikai nepieciešamības gadījumā, tātad informācija par sportistiem, kuri ir iekļauti pārbaudāmo sportistu reģistrā un sportistu norādītā informācija ir pieejama tikai dopinga kontrolieriem, direktora vietniekam kurš koordinē testēšanu un pārējiem kolēģiem tikai pēc nepieciešamības uzdevumu izpildē.
Terapeitiskā lietošanas izņēmumu komisija, Disciplinārā antidopinga komisija un Pārsūdzības komisijas savas kompetences ietvaros apstrādā datus, kas ir nepieciešami terapeitiskās lietošanas atļaujas izsniegšanas procesā un antidopinga noteikumu pārkāpumu lietas izskatīšanas procesā (Latvijas Antidopinga biroja, sporta organizāciju, apsūdzēto personu iesūtītā informācija).
Starptautiskās konvencijas pret dopingu sportā (turpmāk - Konvencija) 3.panta 1.punktā noteikts, ka, lai sasniegtu Konvencijā izvirzītos mērķus, dalībvalstīm jāpieņem attiecīgi pasākumi nacionālajā un starptautiskajā līmenī, kuri atbilst Pasaules Antidopinga kodeksā (turpmāk – Kodekss) principiem. Savukārt Konvencijas 4.panta 1.punktā noteikts, ka, lai koordinētu pasākumu cīņai pret dopingu sportā ieviešanu nacionālā un starptautiskā līmenī, dalībvalstis pievienojas Kodeksa principiem. Līdz ar to nacionālā līmenī tika izstrādāti un šobrīd spēkā ir MK noteikumi, ar kuriem Kodekss ir pieņemts un apstiprināts Latvijā. Spēkā ir arī 1989.gada 16.novembra Eiropas Padomes Antidopinga konvencija Nr.135. Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka Kodekss vienlaikus ir arī konvenciju izpildes instruments, ar kura palīdzību tiek sasniegti konvenciju mērķi, likumprojekta 28.pantā (spēkā esošajā Sporta likuma 11.6.pantā) ir iekļauta atsauce uz antidopinga konvencijām.
Likumprojekta 29. un 30.pantā paredzēta sporta pasākumu organizēšanas, olimpisko spēļu, pasaules un Eiropas čempionātu finālsacensību kārtība pamatā netiek mainīta salīdzinot ar esošo regulējumu.
Likumprojekta 31.pantā ir noteikts, ka manipulācija ar sporta sacensībām ir aizliegta. Manipulācijas ar sporta sacensībām definīcija iekļauta likumprojekta 1.pantā pie likumā lietotajiem terminiem. Manipulācija ar sporta sacensībām ir jebkāda tīša vienošanās, darbība vai bezdarbība, kuras mērķis ir nepieņemamas izmaiņas sacensību rezultātos vai to gaitā, lai pilnībā vai daļēji novērstu sacensību neparedzamību, un vērsta uz sporta sacensību gaitas vai rezultāta nelikumīgu ietekmēšanu. Par šādu prettiesisku nodarījumu atbildība ir noteikta Krimināllikuma (KL) 212.1 pantā „Manipulācijas ar sporta sacensībām”. Minētā atbildība paredzēta, jo praksē tiek negatīvi ietekmēts to sporta komandu vai individuālo sportistu stāvoklis rangā vai turnīru tabulā, kas nav iesaistīti šādās manipulācijās. Ņemot vērā, ka sporta sacensību manipulācijas jēdziens un tā saturs ir detalizēti noteikts likumprojekta 1. pantā, kā arī aizliegums šādām darbībām ir nostiprināts likumprojekta 31. pantā “Manipulācija ar sporta sacensībām”, minētās normas veido blanketa tiesību normu KL 212.1 pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva konstatēšanai.
Likumprojekta 32. un 33.pants Aizliegums piedalīties sporta sacensībās un aizliegums organizēt sporta sacensības. Izvērtējot līdzšinējo praksi sporta spēļu komandu dalībā citu valstu nacionālajos čempionātos un nacionālajās kausa izcīņās (ar nacionālo federāciju atļaujām), konstatējams, ka Latvijas Republikas sporta spēļu komandas piedalās šādās sacensībās ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Krievijas Federācijas organizētajos atklātajos čempionātos. Piemēram, Latvijas vīriešu hokeja komanda “Dinamo Rīga” no 2008. gada līdz 2022.gadam piedalījās Kontinentālās hokeja līgas (KHL) čempionātā, kas vienlaikus ir Krievijas atklātais čempionāts, savukārt “Dinamo Rīga” fārmklubs “HK Rīga” jaunatnes līmenī dalība notika Krievijas Jaunatnes hokeja līgā (MHL), kurā “HK Rīga” bija vienīgā Latvijas komanda no 34 komandām un pārējas 33 bija Krievijas komandas. Tāpat atsevišķos periodos Latvijas klubi ir piedalījušies arī Krievijas Federācijas atklātajos čempionātos sieviešu hokejā un basketbolā. Krievijas Federācijas militārā agresija un plaša mēroga iebrukums Ukrainā, kurā iesaistīta arī Baltkrievijas Republika, ir rupjš Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums un klajā pretrunā ar Krievijas Federācijas starptautiskajām saistībām, kas izriet no Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem. Atbilstoši starptautisko organizāciju, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības un Eiropas Padomes paziņojumiem, Krievijas Federācijas agresija pret Ukrainu ir kvalificējama kā smags starptautisko tiesību pārkāpums.
Ņemot vērā minēto, kā arī pastāvošo praksi, ka Latvijas sporta spēļu komandas ar nacionālo federāciju saskaņojumu var piedalīties sacensībās, kurās piedalās Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas klubi (komandas) vai notiek savstarpējas spēles ar šādu valstu klubiem (komandām), jaunajā Sporta likumā ir saglabāts regulējums, kas nosaka aizliegumu organizēt sporta sacensības un aizliegumu piedalīties sporta sacensībās ar Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pārstāvju līdzdalību. Minētie aizliegumi ir vērsti uz Latvijas sporta nozares atbilstības nodrošināšanu starptautiskajām tiesībām, demokrātiskajām vērtībām un valsts ārpolitikas nostādnēm, kā arī uz to, lai nepieļautu sporta izmantošanu agresorvalstu politiskajai propagandai un leģitimācijai. Vienlaikus šāds regulējums nodrošina skaidru tiesisko pamatu sporta organizācijām un nacionālajām federācijām lēmumu pieņemšanai par sacensību organizēšanu un dalību tajās.
Likumprojekta 34.pantā ir noteikts, ka par sporta treneri un sporta tiesnesi drīkst strādāt persona, kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu tautsaimniecībā, kas saistīts ar sporta sacensībām (KL 212.1 pants - manipulācijas ar sporta sacensībām), kā arī persona, kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, — līdz dienai, kad sodāmība dzēsta vai noņemta, kā arī, kas nav sodīta par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Ja sporta tiesnesis vai sporta treneris strādā ar bērniem, tad uz viņu ir attiecināmas Bērnu tiesību aizsardzības likuma prasības, t.sk. šā likuma 72. panta piektajā daļā noteiktie ierobežojumi.
Likumprojekta 34.panta pirmajā daļā ietverto sporta tiesnešu pārbaudi veic attiecīgā sporta veida federācija, bet sporta treneru - Latvijas Sporta federācijas padome. Pārbaudes ietvaros, uzsākot amata pienākumu izpildi, sporta federācijām un Latvijas Sporta federācijas padomei ir tiesības un pienākums pieprasīt un pārbaudīt aktuālā informācijas Soda reģistrā par personu, kas vēlas būt sporta treneris vai tiesnesis.
Likumprojekta 34.pantā iekļautie ierobežojumi, kas attiecas uz sporta organizācijas locekļu amatiem, deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu privāto un publisko tiesību subjektiem, sporta federācijas izpildinstitūciju locekļu amatu kandidātiem paliek nemainīgas.
Likumprojekta 35.pants ir papildināts ar sportista tiesībām un pienākumiem, nosakot, tostarp tiesības piedalīties sporta treniņos un sacensībās; atteikties piedalīties sporta treniņos un sacensībās, ja tas rada vai var radīt tiešus draudus sportista dzīvībai, veselībai vai drošībai vai ir konstatēti starptautisko un Latvijā atzīto sporta federāciju noteikumu, antidopinga konvenciju noteikumu, sporta ētikas un godīgas spēles principu pārkāpumi; saņemt nepieciešamo informāciju par sporta treniņiem un sacensībām; saņemt nepieciešamo atbalstu un palīdzību sportista karjeras laikā; īsteno citas tiesības, kuras ir noteiktas starptautiskajos un Latvijas sportu regulējošos tiesību aktos. Kā arī nosakot sportista pienākumus, proti, ievērot starptautisko un Latvijā atzīto sporta federāciju noteikumus, sporta ētikas un godīgas spēles principus, antidopinga konvenciju noteikumus, kā arī normatīvos aktus; rūpēties par savu veselības stāvokli, regulāri veikt veselības pārbaudes, apdrošināt savu veselību un dzīvību. Par nepilngadīgu sportistu veselības aprūpi, regulāru veselības pārbaužu veikšanu, veselības un dzīvības apdrošināšanu ir atbildīgi vecāki (personas, kas realizē aizgādības tiesības) un sporta treneri; uzņemties atbildību par savu darbību sportā; sistemātiski un regulāri pilnveidot kompetenci, papildināt zināšanas un attīstīt prasmes;  sadarboties ar citu profesiju pārstāvjiem sporta jautājumos; saprotamā veidā sniegt informāciju par savu sporta veidu, treniņiem un sacensībām, ja nepieciešams; ziņot sporta federācijai vai citām kompetentām iestādēm par apstākļiem, kas viņam kļuvuši zināmi, veicot savu darbību, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka minēto apstākļu tūlītēja nenovēršana var novest pie noziedzīga nodarījuma pret personas dzīvību, veselību, tikumību vai dzimumneaizskaramību, kā arī ir konstatēti starptautisko un Latvijā atzīto sporta federāciju noteikumu, antidopinga konvenciju noteikumu, sporta ētikas un godīgas spēles principu pārkāpumi; atmaksāt saņemto finansējumu, atdot saņemto balvu, ja ir konstatēti starptautisko un Latvijā atzīto sporta federāciju noteikumu, antidopinga konvenciju noteikumu, sporta ētikas un godīgas spēles principu pārkāpumi.
Likumprojekta 36.pantā ir noteikta sporta darbinieka, sporta aģenta tiesības un pienākumi. Sporta darbinieks ievēro šajā likumā noteiktās sportista tiesības un pienākumus ciktāl tās ir attiecināmas uz viņa darbību un statusu.
Sporta treneris, kuram ir atbilstoša izglītība vai profesionālā kvalifikācija, vai kas ir ieguvis attiecīgās sporta veida federācijas sporta trenera sertifikātu, ir tiesīgs īstenot profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu un sporta interešu izglītības programmu, vadīt sporta treniņus (nodarbības) vai veikt izglītojošo vai metodisko darbu sporta jomā sporta speciālista reglamentētajā profesijā. Sporta speciālists, sporta treneris, sporta tiesnesis un sporta aģents ievēro starptautiskos un Latvijā atzīto sporta federāciju noteikumus, godīgas spēles principus, antidopinga konvenciju noteikumus, kā arī normatīvos aktus, veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu pārkāpumus, uzņemoties atbildību par savu darbību sportā. Latvijas Republikā reģistrētām sporta organizācijām, sportistiem, sporta treneriem ir aizliegts sadarboties ar sporta aģentiem un sporta aģentūrām no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas.
Attiecīgi likumprojekta 37.pantā noteikti noteikumi par reģistrācijas un sertifikācijas noteikumu pārkāpšana. 37.panta pirmā daļa paredz, ka par normatīvajos aktos noteiktās reģistrācijas sporta reģistrā pārkāpšanu piemēro naudas sodu no desmit līdz sešdesmit naudas soda vienībām. Pienākums sniegt visu nepieciešamo informāciju Sporta reģistram ir būtisks, jo tas nodrošina juridisku atbilstību normatīvajiem aktiem un sporta organizācijas darbības nepārtrauktību. Sporta likums un saistītie Ministru kabineta noteikumi nosaka pienākumu iesniegt precīzus un pilnīgus datus, un to neievērošana var tikt uzskatīta par pārkāpumu. Korekti iesniegta informācija nodrošina tiesības pretendēt uz valsts un pašvaldību finansējumu, piedalīties projektu konkursos un saņemt dažāda veida atbalstu sporta attīstībai. Reģistrācija Sporta reģistrā piešķir organizācijai, treneriem un sporta speciālistiem oficiālu statusu, veicina uzticību no sportistu, vecāku, sadarbības partneru un sponsoru puses, kā arī palīdz aizsargāt sportistu un treneru tiesības, nodrošinot korektu uzskaiti un kvalifikācijas atbilstību. Vienlaikus Sporta reģistra dati tiek izmantoti valsts sporta politikas plānošanā, lai analizētu sporta attīstību, plānotu finansējumu un infrastruktūru, kā arī pieņemtu pamatotus lēmumus nozares attīstībai. Nepilnīgas vai neprecīzas informācijas nesniegšana var radīt risku zaudēt finansējumu, tikt izslēgtiem no Sporta reģistra vai saskarties ar citiem darbības ierobežojumiem, tāpēc pilnīga un aktuāla datu iesniegšana ir būtiska ilgtspējīgai sporta darbībai Latvijā.
Savukārt 37.panta otrā daļa nosaka, ka par profesionālo darbību bez normatīvajos aktos noteiktā sertifikāta piemēro naudas sodu no desmit līdz sešdesmit naudas soda vienībām. Šāda panta daļa izveidota, jo ir būtiski noteikt administratīvo atbildību par gadījumiem, kad sporta treneri un tiesneši darbojas bez likumā noteiktajiem sertifikātiem, jo tas tieši ietekmē sportistu drošību, sporta godīgumu un nozares tiesisko kārtību. Sertifikācija apliecina personas profesionālo kvalifikāciju, zināšanas un kompetenci, kas ir īpaši svarīgi, lai novērstu veselības un drošības riskus treniņu un sacensību laikā. Administratīvā atbildība kalpo kā preventīvs mehānisms, kas attur no normatīvo aktu pārkāpumiem un veicina atbildīgu rīcību sporta nozarē, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp sertificētiem speciālistiem. Tāpat šāda atbildība stiprina sabiedrības uzticēšanos sporta sistēmai, garantē sacensību godīgumu un kvalitāti, kā arī palīdz valstij efektīvāk uzraudzīt un sakārtot sporta nozari, novēršot nekvalificētu personu iesaisti sporta darbībā. Administratīvā atbildība ļauj valsts iestādēm savlaicīgi reaģēt uz pārkāpumiem, piemērot samērīgus sodus un novērst turpmākus pārkāpumus. Administratīvajai atbildībai ir izteikta preventīva iedarbība,  jo skaidri noteiktas sankcijas veicina tiesību normu ievērošanu plašākā mērogā un nodrošina vienotu un konsekventu tiesību piemērošanu.
Administratīvās atbildības likuma 16.pantā ir noteikts, ka naudas sods ir noteikta naudas summa, kas administratīvi sodītajai personai jāmaksā par izdarītu administratīvo pārkāpumu. Naudas soda apmēru likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos izsaka naudas soda vienībās. Nolēmumā par sodu norāda piemērotās naudas soda vienības un naudas soda summu euro. Viena naudas soda vienība ir pieci euro. Minimālais naudas sods fiziskajām un juridiskajām personām ir divas naudas soda vienības. Maksimālais naudas sods fiziskajām personām ir 400 naudas soda vienību, bet juridiskajām personām — 4000 naudas soda vienību.
Ņemot vērā minēto, Likumprojektā ir ievērots Administratīvās atbildības likuma noteiktais minimālais un maksimālais naudas soda apmērs.
Likumprojekta 38.pantā noteikta kompetence administratīvo pārkāpumu procesā, proti, administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 37. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Izglītības kvalitātes valsts dienests. Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 23.aprīlļa noteikumu Nr. 225 "Izglītības kvalitātes valsts dienesta nolikums" 3.8.apakšpunktu viena no Izglītības kvalitātes valsts dienesta funkcijām ir veikt sporta speciālistu un sporta izglītības iestāžu darba uzraudzību. Līdz ar to Likumprojektā tiek nostiprināta normatīvo aktu uzraudzība un kontrole.

Pārejas noteikumos tiek paredzēts, ka ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Sporta likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23. nr.; 2003, 23. nr.; 2004, 5. nr.; 2005, 14. nr.; 2006, 24. nr.; 2009, 6., 13. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2016, 31., 82. nr.; 2017, 128. nr.; 2018, 111. nr.; 2021, 129.A nr.; 2022, 83.A nr.; 2023, 247. nr.; 2024, 31. nr.). Lai nodrošinātu pietiekami saprātīgu pārejas periodu un laiku nepieciešamo Ministru kabineta noteikumu izstrādei, tiek noteikts, ka līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2026. gada 1.novembrim ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
Ministru kabineta 2003.gada 29.jūlija  noteikumi Nr. 422 “Latvijas Nacionālās sporta padomes nolikums”;
Ministru kabineta 2009.gada 12.maija noteikumi Nr. 422 “Noteikumi par kārtību, kādā norāda informāciju par sporta pasākuma līdzfinansēšanu no valsts budžeta, un minētās informācijas saturu”;
Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumi Nr. 819 “Kārtība, kādā valsts finansiāli nodrošina valsts izlases komandu sporta spēlēs sagatavošanos un piedalīšanos Eiropas un pasaules čempionātu un olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās”;
Ministru kabineta 2009.gada 8.decembra noteikumi Nr. 1396 “Sporta federāciju atzīšanas un atzīto sporta federāciju kontroles kārtība”;
Ministru kabineta 2010.gada 26.janvāra noteikumi Nr. 76 “Noteikumi par sporta bāzu reģistrā iekļaujamās informācijas saturu un aktualizēšanas kārtību”;
Ministru kabineta 2010.gada 26.janvāra noteikumi Nr. 77 “Noteikumi par sporta speciālistu sertifikācijas kārtību un sporta speciālistam noteiktajām prasībām”;
Ministru kabineta 2012.gada 3.janvāra noteikumi Nr. 26 “Noteikumi par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru”;
Ministru kabineta 2016.gada 6.septembra noteikumi Nr. 594 “Sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpes un medicīniskās uzraudzības kārtība”;
Ministru kabineta 2018.gada 24.jūlija noteikumi Nr. 440 “Disciplinārās antidopinga komisijas un Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisijas izveidošanas kārtība”;
Ministru kabineta 2021.gada 28.septembra noteikumi Nr. 661 “Nacionālie antidopinga noteikumi”;
Ministru kabineta 2024.gada 9.janvāra noteikumi Nr. 27 “Sporta organizāciju finansēšanas kārtība”.
Ministru kabinets līdz 2026.gada 1.novembrim izdod šā likuma 10.pantā minētos noteikumus.
Sporta federācijas šā likuma 14.pantā noteiktās ziņas Sporta reģistram elektroniskā veidā pirmo reizi sniedz ne vēlāk kā līdz 2026. gada 1. decembrim.
Šā likuma 13.pants stājas spēkā vienlaikus ar Valsts sporta fonda likumu.
Organizācijas, kuras tika izveidotas pamatojoties uz spēku zaudējušā Sporta likuma 10.panta desmito un vienpadsmito daļu, līdz 2026.gada 31.decembrim veic nepieciešamās izmaiņas organizācijas statūtos.
Atzīto sporta federāciju reģistra turētājs un pārzinis biedrība “Latvijas sporta federāciju padome” informāciju no Atzītā sporta federāciju reģistra iekļauj Sporta reģistrā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai un termiņiem.