Anotācija

Piemērojot Noteikumus līdz šim ir konstatētas šādas problēmas:
1) zema aktivitāte enerģijas ietaupījumu ikgadējo ziņojumu iesniegšanā u.tml. Saskaņā ar atbildīgās iestādes sniegto informāciju ikgadējos pārskatus par ieviestajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem iesniedz mazāk nekā puse no kopējā energoefektivitātes monitoringa sistēmas subjektu skaita, kam tādi būtu jāiesniedz;
2) attiecībā uz pašvaldībām un valsts iestādēm nav atrunāts mehānisms, kas veicinātu Likuma 5. panta prasību izpildi par energopārvaldības sistēmas ieviešanu un uzturēšanu vai sertificētas energopārvaldības sistēmas ieviešanu un uzturēšanu;
3) noteikumos nav norādīts, kādos gadījumos lielie elektroenerģijas patērētāji, iesniedzot pārskatus par energopārvaldības sistēmu, sertificēto energopārvaldības sistēmu vai uzņēmuma energoauditu, vai papildinātu sertificēto vides pārvaldības sistēmu, tajos var neietvert apakšlietotāju elektroenerģijas patēriņu;
4) normatīvajos aktos nav noteikts, atbilstoši kādam standartam tiek sertificēta energopārvaldības sistēma vai sertificēta papildinātā vides pārvaldības sistēma lielajiem uzņēmumiem un lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, kā arī atbilstoši kādam standartam sertificēta energopārvaldības sistēma valstspilsētas pašvaldībai ir jāpaziņo atbildīgajai iestādei.

Lai nodrošinātu efektīvāku visu iesaistīto pušu darbību, kā arī mazinātu administratīvo slogu energoefektivitātes monitoringa sistēmā iesaistītajiem subjektiem (lielajiem uzņēmumiem, lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, brīvprātīgo vienošanos noslēgušajām pusēm, energoefektivitātes pienākumu shēmas atbildīgajām pusēm, publiskajai pārvaldei, iestādēm, kas piešķīrušas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenotājiem maksājumus no valsts vai pašvaldības budžeta, valsts vai pašvaldības galvojumus, kredītu procentu likmju subsidēšanu, kā arī citu finanšu palīdzību, kas tiek piešķirta vai sniegta no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, un citām institūcijām, kurām deleģēti pienākumi likumdošanā) ziņot par Likumā noteikto pienākumu izpildi, tai skaitā par enerģijas ietaupījumiem, ir paredzēta energoefektivitātes monitoringu digitalizēšana, izveidojot ERIS. ERIS mērķis ir Likumā un tam pakārtotajos tiesību aktos noteiktos ziņošanas pienākumus energoefektivitātes monitoringa sistēmas subjektiem digitalizēt, tas ir, ziņošanu noteikt iepriekš minētās sistēmas ietvaros strukturētu datu veidā, lai Atbildīgajai iestādei tā dotu iespēju efektīvā veidā apkopot, analizēt un sagatavot ziņojumus politikas veidotājiem nacionālā un Eiropas Savienības līmenī par valsts obligātā enerģijas galapatēriņa mērķa sasniegšanas progresu u.tml.