Anotācija (ex-ante)

Ar pieejamo atbalsta apmēru eksporta veicināšanai pie augošā atbalsta pieprasījuma un mainīgajiem tirgus apstākļiem, kas liek pārskatīt pieejamos tirgus (Ukrainas ietekme), būtiski ir nodrošināt efektīvu valsts intervenci un pastāvīgu atbalsta pieejamību. Šobrīd pēc eksporta veicināšanas atbalsta pieprasījuma ir secināms, ka līdzšinējais finansējums pietiks līdz 2025. gada vidum.

Finansējuma palielināšana
1.2.1.1. pasākumā "Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai" bija paredzēts veidot divas ārvalstu pārstāvniecības konsultāciju nodrošināšanai. Lai nodrošinātu demarkāciju (nošķiršanu) starp atbalsta programmām, nedublējot pasākumu ietvaros ārvalstu pārstāvniecību darbības, Ekonomikas ministrija ar pieteiktajiem grozījumiem KPP, paredz novirzīt finansējumu 2 milj. EUR apmērā, t.sk. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums 1 700 000 EUR apmērā un valsts budžeta finansējums 300 000 EUR apmērā, uz 1.2.3.1. pasākumam, lai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (turpmāk - LIAA) var nodrošināt trīs ārvalstu pārstāvniecību darbības turpināšanu vai jaunas ārvalstu pārstāvniecības atvēršanu, ja kāda no esošo pārstāvniecību tīkla tiek aizvērta, nodrošinot komersantiem konsultācijas par jauniem eksporta tirgiem. 
Kritēriji, kādā tiek atlasītas ārvalstu pārstāvniecības ir apstiprināti, ir nostiprināti pie projekta apstiprināšanas Eiropas Reģionālās attīstības fonda 1.2.3.specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām” 1.2.3.1.pasākuma “Atbalsts inovatīvas MVU uzņēmējdarbības attīstībai” projekta stratēģijā.

Atveseļošanas un noturības mehānisma un Eiropas Sociālā fonda Plus ietvaros digitālām un nozaru vajadzībās balstītas apmācībām ir šobrīd pieejami 34 milj. EUR. Ņemot vērā atbalsta periodu un līdzšinējo praksi projektu sekmīgai apguvei, secināms, ka digitālo prasmju attīstībai ir pietiekams finansējums. Līdz ar to Ekonomikas ministrija ar pieteiktajiem grozījumiem KPP veic finansējuma pārdali 9 869 475 EUR apmērā, t.sk., ERAF finansējums 8 389 054 EUR apmērā un valsts budžeta finansējums 1 480 421 EUR apmērā, no 1.1.2.2. pasākuma “Uzņēmumu digitālo prasmju attīstība” uz 1.2.3.1. pasākumu.

Ņemot vērā, ka eksporta veicināšanas atbalstam, kas ir 1.2.3.1. pasākuma ietvaros, ir pieejams trīs reizes mazāks finansējums nekā iepriekšējā struktūrfondu periodā, kā arī pēc pašreizējā eksporta veicināšanas atbalsta pieprasījuma ir secināms, ka šobrīd pieejamais finansējums eksporta veicināšanas atbalstam ir pietiekams līdz 2025. gada vidum, Ekonomikas ministrija novirza Eksporta veicināšanas atbalstam 11 869 475 EUR. Attiecīgi no šī papildus finansējuma paredzēts atbilstoši MK noteikumu Nr. 407 21.punktam novirzīt personāla izmaksām 3 ārvalstu pārstāvniecībām, attiecīgi arī konsultāciju sniegšanai Ženēvā (Šveice), Izraēlā un Briselē (Beļģija) vai citas pārstāvniecības atvēršanai, ja kāda no esošo pārstāvniecību tīkla tiek aizvērta un finansējuma saņēmēja personāla kapacitātes stiprināšanai, savukārt pārējais finansējums paredzēts atbalstam eksporta veicināšanai (granti un nefinanšu atbalsts). 
1.2.1.4. pasākumā "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" tiek samazināts samazināts plānotais kopējais attiecināmais finansējums par 2 milj. EUR, t.sk. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums 1 700 000 EUR apmērā un valsts budžeta finansējums 300 000 EUR apmērā, jo pastāv risks, ka netiks apgūts viss finansējums. Grozījumi Zinātniskās darbības likumā ir ieilguši, attiecīgi ir risks, ka netiek apgūts finansējums, kas paredzēts pētniecības organizācijām. Attiecīgi finansējums tiek pārcelts uz 1.2.3.1. pasākuma biznesa inkubācijas aktivitāti, lai nodrošinātu LIAA tehnoloģiju pārstāvniecībā biznesa inkubācijas uzsaukumus komersantiem ar duālas nozīmes jaunu produktu, pakalpojumu un augstu tehnoloģiju attīstību drošības un aizsardzības jomā. Attiecīgi tiek paredzēta LIAA sadarbība ar Aizsardzības ministriju gala labuma guvēju pieteikumu izvērtēšanā. 
Attiecīgi kopumā uz 1.2.3.1. pasākumu tiek pārdalīti 13 869 475 EUR EUR. 

Līdz ar to, pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 87 249 026 euro (elastības finansējums – 21 265 107 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums – 74 161 672 euro (elastības finansējums – 18 075 341 euro) un valsts budžeta finansējums – 13 087 354 euro (elastības finansējums – 3 189 766 euro).
Projektu iesniegumos pasākuma īstenošanai kopējo pasākumam pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 65 983 919 euro apmērā, tai skaitā ERAF finansējumu – 56 086 331 euro apmērā, valsts budžeta finansējumu – 9 897 588 euro apmērā.
Maksimālais attiecināmais ERAF finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma. 

ERAF finansējuma sadalījums pa intervences kodiem, atbilstoši Noteikumu projektā paredzētajām atbalstāmajām darbībām, ir šāds:
 - 24. intervences kods (Uzlaboti atbalsta pakalpojumi MVU un MVU grupām (tostarp vadības, tirgvedības, dizaina pakalpojumi)  - Inovācijas un uzņēmējdarbības motivācija) 4 194 527 euro;
 - 25. intervences kods (Inkubācija, atbalsts jaunu uzņēmumu izdalīšanai no jau esošiem uzņēmumiem, jaunu uzņēmumu atdalīšanai no jau esošiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem - Biznesa inkubatori) 34 710 928 euro;
 - 21. intervences kods (MVU uzņēmējdarbības attīstība un internacionalizācija - eksporta veicināšana un jaunu tirgu apgūšana) 35 256 217 euro.

Sasniedzamie rādītāju palielināšana
Ņemot vērā finansējuma izmaiņas, kā arī pēc LIAA sniegtās informācijas uz 30.06.2024. par faktiskajiem rādītājiem (noslēgti 96 biznesa inkubācijas līgumi un noslēgti 149 eksporta veicināšanas atbalsta līgumi), 1.2.3.1. pasākumā, tiek precizēti sasniedzamie rādītāji.
Vienlaikus ar papildus finansējumu tiek noteikts, ka atbalstu duālo produktu un tehnoloģiju izstrādei biznesa inkubācijas aktivitātē var saņemt vismaz 20 komersanti. Attiecīgi 1.2.3. rādītāju pasē tiek noteikti precizētas sasniedzamo rādītāju vērtības, kur ir skaidrota šo rādītāju uzskaites un sasniegšanas metodoloģija. Noteikumu projektā tiek noteikti tādi paši rādītāji un to vērtības, kas noteiktas 1.2.3. rādītāju pasē. 1.2.3.1. pasākumā tiek plānots atbalstīt lielāku komersantu skaitu, savukārt Noteikumu projektā ir noteikta horizinotāla pieeja to vērtību uzskaitei - SAM līmeņa plānoto sasniedzamo rādītāju metodoloģija to vērtību uzskaitīšanai.
Vienlaikus tiek precizēts nacionālais rādītājs radošo industriju komersantiem, nosakot, ka nefinansiālu atbalstu līdz 2029. gada decembrim saņems 44 komersanti, jo nefinansiālu atbalstu nevar saņemt vairāk komersanti, kas atbalstīti jeb noteikti inkubācijas kapacitātes rādītājā.
Attiecīgi ar MK noteikumu projektu tiek precizēti šādi rādītāji: 
* līdz 2024. gada 31. decembrim sasniedzami šādi iznākuma rādītāji:
- ar grantiem atbalstītie uzņēmumi - 35 uzņēmumi;
- nefinansiālu atbalstu saņēmušie uzņēmumi - 212 uzņēmumi;
- atbalstītie jaunie uzņēmumi - 133 uzņēmumi;
- radītā inkubācijas kapacitāte - 197 (pirmsinkubācijā un inkubācijā atbalstīto uzņēmumu skaits);
* līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzami šādi iznākuma rādītāji:
- ar grantiem atbalstītie uzņēmumi - 353 uzņēmumi;
- nefinansiālu atbalstu saņēmušie uzņēmumi - 591 uzņēmumi;
- atbalstītie jaunie uzņēmumi - 209 uzņēmumi;
- radītā inkubācijas kapacitāte - 488 (pirmsinkubācijā un inkubācijā atbalstīto uzņēmumu skaits);
*līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzams rezultāta rādītājs - jauni uzņēmumi, kas joprojām darbojas tirgū - 209 uzņēmumi;
* līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzams nacionālie rādītāji biznesa inkubācijas aktivitātes ietvaros: nefinansiālu atbalstu saņēmušie uzņēmumi radošo industriju jomā – 44 uzņēmumi.

Komersantu vērtēšanas komisijas inkubācijas atbalstam paplašināšana
Lai nodrošinātu komersantu vērtēšanas komisijas locekļu inkubācijas atbalstam plašāku skatījumu un pārstāvniecību, ar MK noteikumu projektu tiek papildināts, ka minētajā komisijā var piedalīties vismaz viens pārstāvis no finansējuma saņēmēja, pārstāvniecībām atbilstošajām pašvaldībām (piemēram, LIAA pārstāvniecība Siguldā aptver arī Limbažu novadu un attiecīgi var komisijā piedalīties vismaz divu pašvaldību komersanti), pašvaldību organizācijas (piemēram, plānošanas reģioni), augstskolas, atbildīgās iestādes, komersantu organizācijām, kas pārstāv pārstāvniecību teritoriju vai reģionu (piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Cēsu uzņēmēju klubs u.c.), vai finanšu institūcijas vai uzņēmuma. Ņemot vērā, ka vērtēšanas komisijas atzinumam ir konsultatīvs raksturs, komisijas locekļu skaits ir neierobežots. Vienlaikus, ir prasība, ka no katras organizācijas ir tikai viena balss. Tāpat tiek noteikts, ka vērtēšanas komisijā ir jāiekļauj arī pārstāvi no Kultūras ministrijas, ja vērtēšana notiek gala labuma guvēju pieteikumiem radošo industriju jomā, un Aizsardzības ministrijas, ja vērtēšana notiek gala labuma guvēju pieteikumiem duālas nozīmes produktu un tehnoloģiju izstrādei drošības un aizsardzības jomā, piemēram, pārtikas iepakojumi, tālskati, papildinātās realitātes brilles, elektroskrejriteņi utt. Piemēram, pārtikas iepakojumi tiek ražoti specifiski, lai nodrošinātu iepakojumu izturību un produktu uzglabāšanu militārām vajadzībām, attiecīgi arī šie produkti ar šādiem iepakojumiem atrodas veikalu plauktos un ir nopērkami ikdienas lietošanai. Tāpat tālskatis - tiek izstrādāts ar militāru pielietojumu, izanalizējot un iestrādājot noteiktu tehnoloģiju tā fokusam un attālumam, tajā pat laikā šādu tālskati var izmantot arī medību vajadzībām. 
Eiropas Komisijas vadlīnijās "EU funding for Dual use" (2014.gada oktobris) ir sniegts skaidrojums tikai attiecībā uz atbalstu infrastruktūras projektiem (ja tādus projektus izstrādā komersants), kas var kalpot gan civiliem, gan militāriem nolūkiem, šajā gadījumā atbalstu no Eiropas Savienības struktūrfondiem var saņemt tikai infrastruktūras civilā daļa. 1.2.3.1.pasākuma ietvaros atbalsts infrastruktūras objektu attīstībai nav paredzēts, attiecīgi duālās nozīmes produkti vai tehnoloģijas ir atbalstāmas līdz brīdim kamēr produkts vai tehnoloģija ir ar duālu nozīmi. Ja produkts vai tehnoloģija kļūst tikai par militāras nozīmes produktu, struktūrfondu atbalstu sniegt vairs nedrīkstēs.

Finansējuma saņēmējam uzkrājamo rādītāju precizēšana
Ar MK noteikumu projektu tiek precizēts, ka Finansējuma saņēmējam informācija, kas noteikta MK noteikumu Nr. 407 69. punktā, kopā ar maksājuma pieprasījumu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā jāiesniedz vismaz vienu reizi gadā. Tāpat precizēti Finansējuma saņēmējam MK Noteikumu Nr. 407 69. punktā minētie rādītāji, atbilstoši nepieciešamajiem rādītājiem RIS3 monitoringa veikšanai, vienlaikus dzēsts rādītājs par sieviešu un vīriešu skaitu valdēs, jo šo datu monitoringam var izmantot Lursoft vai Uzņēmuma reģistra datus par valdes sastāvu pēc dzimuma.
Tāpat turpmāk nav jāuzkrāj rādītāji par gala labuma guvēja līdzfinansējuma avotu un līdzfinansējumu, eskporta un piesaistīto investīciju apjomu, jo šie rādītāji dublējas as ar RIS3 rādītājiem vai gala labuma guvēju izlietoto finansējumu. 
Visi RIS3 rādītāji finansējuma saņēmējam jāuzkrāj biznesa inkubācijas aktivitātē, savukārt eksporta veicināšanas aktivitātē jāuzkrāj tikai šie RIS3 rādītāji - neto apgrozījums (euro) no projekta rezultāta ieviešanas saimnieciskajā darbībā vai komercializēšanas un komersanta eksports (euro) no projekta rezultāta ieviešanas saimnieciskajā darbībā vai komercializēšanas.
Rādītājus neto apgrozījums (euro) un komersanta eksports (euro) no projekta rezultāta ieviešanas saimnieciskajā darbībā vai komercializēšanas finansējuma saņēmējam jāuzkrāj 2 līmeņos - gala labuma guvēja saimnieciskās darbības līmenī un projekta līmenī. 

Tehniskie precizējumi
1. Precizētas atsauces uz gala labuma guvējiem biznesa inkubācijas atbalstam, attiecīgi arī sadalīta gala labuma guvēja definīcija biznesa inkubācijas atbalsta saņēmējam, nodalot komersantus un fiziskas personas.
2. ņemot vērā saņemtos norādījumus Finanšu ministrijas 2024. gada 9. maija vēstulē Nr. 7-4/18/1422 "Par de minimis atbalsta regulējuma nosacījumu ietveršanu atbalsta pasākumos", veikti precizējumi MK noteikumu Nr. 407 79., 80, 81., 84. un 85. punktā par nosacījumiem, kas skar de minimis atbalstu;
3. precizēta MK noteikumu Nr. 407 2.7. apakšpunktā noteiktā definīcija, svītrojot vārdus "vai zināšanu ietilpīgu pakalpojumu", jo inovatīvs produkts ir skaidros 2.8. apakšpunktā;
4. precizēta atsauce MK noteikumu Nr. 407. 38.punktā, jo vienkāršoto izmaksu metodika ir sagatavota par 37.2. apakšpunktā minēto atbalstu;
5. precizēti MK noteikumu Nr. 407 45.12.3., 45.13.2. un 45.13.5. apakšpunkti, lai nodrošinātu skaidru informāciju par to, kāds tieši tehniskais aprīkojums var tikt iegādāts vai kādu informatīvo materiālu izgatavošana un tulkošana var tikt īstenota atbalsta programmas ietvaros;
6. Ņemot vērā, ka ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumos Nr. 715 "Noteikumi par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem" (turpmāk - MK noteikumi Nr.715), MK noteikumu Nr. 407 72. punktā tiek precizēta atsauce uz to aktuālo nosaukumu, kas ir "De minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtība". Attiecīgi tiek svītroti vārdi "un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem";
7.Ņemot vērā, ka četri gadi inkubācijā tiek sākti skaitīt no līguma starp gala labuma guvēju un finansējuma saņēmēju (LIAA), tiek precizēts MK noteikumu Nr. 407. 42 punkts, precizējot normu no LIAA lēmuma pieņemšanas uz līguma parakstīšanas brīdi;
8. Ņemot vērā, ka inkubācijas aktivitātē tiek uzņemti komersanti, kas atbilst kādai no RIS3 jomām, MK noteikumu Nr. 407 2.5. apakšpunktā noteiktā definīcijā tiek noteikts, ka eksportspējīgiem komersantiem jāatbilst kādai no RIS3 jomām, prioritāri augsto, vidēji augsto un vidēji zemo tehnoloģiju nozares vai zināšanu ietilpīgu pakalpojumu nozarei.

Pēc MK noteikumu projekta apstiprināšanas Ministru kabinetā Finansējuma saņēmējam jeb LIAA divu nedēļu laikā pēc noteikumu spēkā stāšanās jāiesniedz Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai kā Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda sadarbības iestādei noslēgtās vienošanās par projekta īstenošanu grozījumus, palielinot finansējumu un sasniedzamos rādītājus uz 2029. gada 31. decembri. LIAA jāmaina RIS3 rādītāju uzkrāšanas sistēma, kā arī jāpārveido pieprasāmie rādītāji no gala labuma guvējiem. Ja līgumos starp gala labuma guvēju un finansējuma saņēmēju tiek noteikti konkrēti iesniedzamie RIS3 rādītāji, tad pēc MK noteikumu projekta apstiprināšanas šie līgumi būs jāprecizē. Vienlaikus, gala labuma guvējiem eksporta veicināšanai būs pieejams papildus finansējums.

MK noteikumu projekts sagatavots, pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas pieteiktajiem veicamajiem grozījumiem KPP, kā arī 1.2.3. specifiskā atbalsta mērķa pases precizējumiem.