Anotācija (ex-ante)

Ar Rīkojumu Nr. 155 izveidotās darba grupas noteikto visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanas rīcības virzienu izpilde līdz šim tika veikta valsts sekretāru formāta darba grupā, kas izveidota ar Ministru prezidenta biedra, aizsardzības ministra 2019. gada 8. marta pavēli Nr. 44-P "Par darba grupas izveidi visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas izstrādei un nepieciešamās rīcības noteikšanai" (turpmāk - ar Pavēli Nr. 44-P izveidotā darba grupa). Vienlaikus visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanas procesā ir konstatēts, ka ar Pavēli Nr. 44-P izveidotās darba grupas risināmo jautājumu un veicamo uzdevumu loks ir plašs un ir nepieciešams veidot formātu, kurā tiek sektorāli vērtēti dažādi visaptverošas valsts aizsardzības elementi atbilstoši Ziemeļatlantijas alianses noteiktajām vadlīnijām noturīguma veicināšanai, valsts civilās aizsardzības un militārās aizsardzības prioritātēm, kā arī cita veida krīzes situācijām, kuras eventuāli var būtiski ietekmēr vitālo (kritisko) pakalpojumu sniegšanu, sabiedrības, valsts un tautsaimniecības nepārtrauktību.

Ar Ministru kabineta rīkojuma projektu tiek izveidota par konkrētiem visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanas jautājumiem un uzdevumiem pārraugoša valsts sekretāru (vai to vietnieku) darba grupa, kuras uzdevums ir pārraudzīt tematisko apakšgrupu darbu, kā arī izvirzīt tām risināmos jautājumus un uzdevumus visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanai. Darba grupas tematiskajās apakšgrupās tiek paredzēts noteikt atbildīgo nozaru ministriju, to pārraudzības vai padotības iestāžu, nozaru regulatoru, kritiskās infrastruktūras pārstāvju, vitālo pakalpojumu sniedzēju un nevalstisko organizāciju līdzdalību, lai nodrošinātu visaptverošu apakšgrupas jautājumu loka attīstību noturīguma un kontinuitātes veicināšanai un nodrošināšanai dažādu militāra un nemilitāra rakstura krīžu gadījumos.
Darba grupa un tās apakšgrupas darbosies Nacionālās drošības likuma 23.⁵ pantā noteikto uzdevumu un funkciju ietvaros. Nacionālās drošības likuma 23.⁵ pants nosaka, ka Nacionālie bruņotie spēki, valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas, kā arī fiziskās un juridiskās personas veic pasākumus valsts militārai un civilai aizsardzībai, lai kara, militāra iebrukuma vai okupācijas gadījumā īstenotu visaptverošu valsts aizsardzību. Lai nodrošinātu visaptverošas valsts aizsardzības īstenošanu kara, militāra iebrukuma vai okupācijas gadījumā, jau miera laikā ir nepieciešams veikt koordinētas un savstarpēji saskaņotas pārnozaru darbības, lai nostiprinātu visaptverošas valsts aizsardzības un tās elementu pamatprincipus valsts un pašvaldību institūciju, kā arī fizisko un juridisko personu kompetenču jomās, lai minētie elementi būtu darboties spējīgi arī valsts apdraudējuma situācijā. Papildus tam Saeimas 2020. gada 24. septembrī apstiprinātajā Valsts aizsardzības koncepcijā minēts, ka “Visaptverošajai aizsardzībai ir divi galvenie mērķi - sabiedrības noturība miera laikā un valsts aizsardzība kara laikā.”, līdz ar to darba grupa savas darbības ietvaros miera laikā veiks darbības valsts, sabiedrības, tautsaimniecības un ekonomikas noturībai un darbības nepārtrauktībai, kā arī nodrošinās veicamo pasākumu izpildi valsts aizsardzības kara laikā stiprināšanai visaptverošas valsts aizsardzības tvērumā.