24-TA-2539: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma Rātsupītes ielā 5A, Rīgā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt nekustamo īpašumu atsavināšanu.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt nekustamo īpašumu atsavināšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut VNĪ pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu Rātsupītes ielā 5A, Rīgā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Atbilstoši ierakstam Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000485701 (turpmāk – Zemesgrāmata) nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 01001042042) - zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 01001042042) 1,5418 ha platībā un trīs būvju (būvju kadastra apzīmējumi 01001040009005; 01001040009012 un 01001040009013) - Rātsupītes ielā 5A, Rīgā, īpašuma tiesības nostiprinātas uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, lēmuma datums: 05.12.2022.
Saskaņā ar ierakstu Zemesgrāmatā, zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 01001042042) 1,5418 ha platībā sadalīta, izveidojot divas zemes vienības - zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 01001040240) un zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 01001040241), lēmuma datums: 13.03.2024.
Nodalītā zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 01001040241) ierakstīta Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000846619, izveidojot jaunu nekustamo īpašumu.
Rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 01001042042), kas pēc tā sadales sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 01001040240) 0,8421 ha platībā un trīs būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 01001040009005; 01001040009012 un 01001040009013) – Rātsupītes ielā 5A, Rīgā (turpmāk – Nekustamais īpašums).
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība ir 203393 euro, ko veido:
zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 01001040240) kadastrālā vērtība 61640 euro (noteikta uz 12.03.2024);
būves (būves kadastra apzīmējums 0100 104 0009 005) kadastrālā vērtība 21070 euro (noteikta uz 01.01.2024.);
būves (būves kadastra apzīmējums 0100 104 0009 012) kadastrālā vērtība 44783 euro (noteikta uz 01.01.2024.);
būves (būves kadastra apzīmējums 0100 104 0009 013) kadastrālā vērtība 75900 euro (noteikta uz 01.01.2024.)
Saskaņā ar NĪVKIS Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst:
zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 01001040240), kuras lietošanas mērķis: 0801 – komercdarbības objektu apbūve 0,2693 ha platībā un 1002 – noliktavu apbūve 0,5728 ha platībā. Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: zeme zem ūdeņiem - 0,0133 ha, zemes zem ēkām platība – 0,8288 ha.
būve (būves kadastra apzīmējums 01001040009005) - noliktava. Tās platība ir 342,7 m2, galvenais lietošanas veids – noliktavas, rezervuāri, bunkuri un silosi (kods:1252);
būve (būves kadastra apzīmējums 01001040009012) - noliktava. Tās platība ir 700,6 m2, galvenais lietošanas veids – noliktavas, rezervuāri, bunkuri un silosi (kods:1252);
būve (būves kadastra apzīmējums 01001040009013) - ēdnīca. Tās platība ir 490,5 m2, galvenais lietošanas veids – viesnīcas un sabiedriskās ēdināšanas ēkas (kods:1211).
Zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000485701 Nekustamajam īpašumam apgrūtinājumi nav noteikti.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienībai noteikti šādi apgrūtinājumi:
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar drenām un atklātiem grāvjiem – 0,1239 ha;
navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona – 0,8421 ha;
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar gāzes vadu ar spiedienu no 0,4 līdz 1,6 megapaskāliem– 0,1318 ha.
Nākamajam nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot nekustamo īpašumu, ir saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
Nekustamais īpašums Rātsupītes ielā 5a, Rīgā, nav iznomāts.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments 12.04.2024. vēstulē Nr. DA-24-2965-ap informē, ka:
1) saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu Nekustamais īpašums neatrodas degradētā teritorijā;
2) atbilstoši Rīgas teritorijas plānojuma (apstiprināts ar Rīgas domes 15.12.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 103 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi”, turpmāk – RTP) grafiskās daļas kartei “Funkcionālais zonējums” Nekustamais īpašums visā platībā atrodas jauktas centra apbūves teritorijā (JC1).
Nekustamam īpašumam piekļuve ir nodrošināta no pašvaldības Rātsupītes ielas (zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 0100 104 9000).
Ņemot vērā Nekustamā īpašuma atrašanās vietu un atļauto izmantošanu, tas nav piemērots un nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai, līdz ar to tā virzīšana atsavināšanai ir uzskatāma par lietderīgāko nekustamā īpašuma izmantošanas veidu.
Saskaņā ar ierakstu Zemesgrāmatā, zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 01001042042) 1,5418 ha platībā sadalīta, izveidojot divas zemes vienības - zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 01001040240) un zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 01001040241), lēmuma datums: 13.03.2024.
Nodalītā zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 01001040241) ierakstīta Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000846619, izveidojot jaunu nekustamo īpašumu.
Rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 01001042042), kas pēc tā sadales sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 01001040240) 0,8421 ha platībā un trīs būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 01001040009005; 01001040009012 un 01001040009013) – Rātsupītes ielā 5A, Rīgā (turpmāk – Nekustamais īpašums).
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība ir 203393 euro, ko veido:
zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 01001040240) kadastrālā vērtība 61640 euro (noteikta uz 12.03.2024);
būves (būves kadastra apzīmējums 0100 104 0009 005) kadastrālā vērtība 21070 euro (noteikta uz 01.01.2024.);
būves (būves kadastra apzīmējums 0100 104 0009 012) kadastrālā vērtība 44783 euro (noteikta uz 01.01.2024.);
būves (būves kadastra apzīmējums 0100 104 0009 013) kadastrālā vērtība 75900 euro (noteikta uz 01.01.2024.)
Saskaņā ar NĪVKIS Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst:
zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 01001040240), kuras lietošanas mērķis: 0801 – komercdarbības objektu apbūve 0,2693 ha platībā un 1002 – noliktavu apbūve 0,5728 ha platībā. Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: zeme zem ūdeņiem - 0,0133 ha, zemes zem ēkām platība – 0,8288 ha.
būve (būves kadastra apzīmējums 01001040009005) - noliktava. Tās platība ir 342,7 m2, galvenais lietošanas veids – noliktavas, rezervuāri, bunkuri un silosi (kods:1252);
būve (būves kadastra apzīmējums 01001040009012) - noliktava. Tās platība ir 700,6 m2, galvenais lietošanas veids – noliktavas, rezervuāri, bunkuri un silosi (kods:1252);
būve (būves kadastra apzīmējums 01001040009013) - ēdnīca. Tās platība ir 490,5 m2, galvenais lietošanas veids – viesnīcas un sabiedriskās ēdināšanas ēkas (kods:1211).
Zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000485701 Nekustamajam īpašumam apgrūtinājumi nav noteikti.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienībai noteikti šādi apgrūtinājumi:
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar drenām un atklātiem grāvjiem – 0,1239 ha;
navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona – 0,8421 ha;
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar gāzes vadu ar spiedienu no 0,4 līdz 1,6 megapaskāliem– 0,1318 ha.
Nākamajam nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot nekustamo īpašumu, ir saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
Nekustamais īpašums Rātsupītes ielā 5a, Rīgā, nav iznomāts.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments 12.04.2024. vēstulē Nr. DA-24-2965-ap informē, ka:
1) saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu Nekustamais īpašums neatrodas degradētā teritorijā;
2) atbilstoši Rīgas teritorijas plānojuma (apstiprināts ar Rīgas domes 15.12.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 103 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi”, turpmāk – RTP) grafiskās daļas kartei “Funkcionālais zonējums” Nekustamais īpašums visā platībā atrodas jauktas centra apbūves teritorijā (JC1).
Nekustamam īpašumam piekļuve ir nodrošināta no pašvaldības Rātsupītes ielas (zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 0100 104 9000).
Ņemot vērā Nekustamā īpašuma atrašanās vietu un atļauto izmantošanu, tas nav piemērots un nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai, līdz ar to tā virzīšana atsavināšanai ir uzskatāma par lietderīgāko nekustamā īpašuma izmantošanas veidu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt sadaļā "Pašreizējā situācija".
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi tos saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumiem nolemts ierosināt nekustamo īpašumu atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu organizē VNĪ.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo un otro daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, Nekustamā īpašuma ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 20. panta nosacījumiem. Šī iemesla dēļ minēto nekustamo īpašumu izsoles noteikumos jāparedz arī šāds nosacījums.
Rīkojuma projekts paredz Nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem.
VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi tos saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumiem nolemts ierosināt nekustamo īpašumu atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu organizē VNĪ.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo un otro daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, Nekustamā īpašuma ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 20. panta nosacījumiem. Šī iemesla dēļ minēto nekustamo īpašumu izsoles noteikumos jāparedz arī šāds nosacījums.
Rīkojuma projekts paredz Nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem.
VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamos īpašumus.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamos īpašumus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu atsavināšanas izdevumus sedz no publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam skaidrojam, ka tiesību akta projekts būtiski nemaina esošo regulējumu, neietekmē sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesus, neparedz ieviest reformu izstrādes un īstenošanas procesu un neskar publiskā finansējuma plānošanu, tādēļ sabiedrības līdzdalības kārtība rīkojuma projekta izstrādē netiek piemērota.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam skaidrojam, ka tiesību akta projekts būtiski nemaina esošo regulējumu, neietekmē sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesus, neparedz ieviest reformu izstrādes un īstenošanas procesu un neskar publiskā finansējuma plānošanu, tādēļ sabiedrības līdzdalības kārtība rīkojuma projekta izstrādē netiek piemērota.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi