22-TA-2932: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 20. marta noteikumos Nr. 141 "Noteikumi par pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Attīstības plānošanas dokuments
Apraksts
Projekts izstrādāts, ievērojot Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam „Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai” (https://likumi.lv/ta/id/324332-par-izglitibas-attistibas-pamatnostadnem-20212027-gadam) (turpmāk – IAP) noteikto, ka digitalizācija kā caurviju kompetences prioritāra attīstība sabiedrībā ir viena no horizontālajām prioritātēm, kas ietver digitālo prasmju apguvi kā vienu no caurviju kompetencēm sekmīgai darbībai mūsdienu sabiedrībā (2.mērķis; 2.1.3. uzdevums). IAP paredz arī palielināt e-izglītības piedāvājumu visos izglītības līmeņos un veidos, kā arī attīstīt digitālās studiju platformas un studiju materiālus e-vidē. IAP paredz mērīt ieviešanas pasākumu panākto progresu sistēmas līmenī. Attiecībā uz digitālajām prasmēmir noteikti šādi indikatori: 70% cilvēki (vecuma grupā 16-74) ir apguvuši digitālās pamatprasmes līdz 2027.gadam (DESI indekss); 12% pieaugušo (vecuma grupā 25-64) ir piedalījušies apmācībās pēdējās 4 nedēļās pirms pētījuma (Eurostat) u.c.
IAP minētais ir jāskata kontekstā ar Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam (https://likumi.lv/ta/id/324715-par-digitalas-transformacijas-pamatnostadnem-20212027-gadam) (turpmāk – DTP) sadaļu par digitālajām prasmēm un izglītību (4.1. nodaļa), kurā noteikts, ka īstenotās politikas rezultātā palielinās iedzīvotāju skaits, kuriem ir digitālās prasmes. Piemēram, iedzīvotāji (vecuma grupā 16-74 gadi), kuriem digitālās prasmes 2024.gadā virs pamatlīmeņa ir 35%; 2027.gadā - 45% (atbilstoši DESI indeksam).
Ar projektu tiek izpildīts Padomes īstenošanas lēmuma par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu atskaites punkts Nr.70 “Ir stājušies spēkā grozījumi normatīvajos aktos par valsts augstākās izglītības standartiem, paredzot digitālās kompetences studiju rezultātu sasniegšanu Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras attiecīgajos līmeņos”.
Lai arī Profesionālās izglītības likuma pārejas noteikumu 42.punkta 19.apakšpunkts nosaka, ka līdz 2022. gada 31. decembrim Ministru kabinets apstiprina šajā likuma 23. panta pirmajā daļā minētos valsts profesionālās augstākās izglītības standartus, ir nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 26. augusta noteikumos Nr. 512 "Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu" (turpmāk – MK noteikumi) , jo jaunu noteikumu izstrāde prasa ilgāku laiku, kā arī projektā noteiktie MK grozījumi tiks pārnesti uz jauno augstākās izglītības valsts standartu.
Digitālo prasmju kā caurviju kompetences apguve atbilstoši studiju līmenim un studiju programmas saturam kā caurviju kompetence mūsdienās ir nepieciešamas gan dažādu profesionālo pienākumu veikšanai, gan ikdienas dzīves situācijās. Studentiem kā topošajiem speciālistiem atbilstošas digitālās prasmes un kompetences ir būtiski apgūt jau studiju procesā, kā arī vienlaikus nostiprinot izpratni, ka tās pilnveidot būs nepieciešams nepārtraukti, tostarp mūžizglītības ietvaros, t.sk. arī pašmācības ceļā.
Tā kā studijās iegūstamie grādi, izsniedzamie diplomi (https://likumi.lv/ta/id/291524-noteikumi-par-latvijas-izglitibas-klasifikaciju) un profesionālā kvalifikācija (https://likumi.lv/ta/id/302154-noteikumi-par-obligati-piemerojamo-profesiju-standartu-un-profesionalas-kvalifikacijas-prasibu-sarakstu-un-taja-ieklauto-profes...) atbilst Latvijas kvalifikācijas ietvarstruktūru līmeņiem, tad studiju programmās jāplāno arī atbilstošu digitālo prasmju apguve, attiecīgi augstākos studiju līmeņos tiek apgūtas sarežģītākas vai padziļinātas prasmes pētniecībai un profesionālajai darbībai, kā arī jāveido padziļināta izpratne par nepieciešamību pilnveidot un attīstīt digitālo prasmi kā caurviju kompetenci arī mūžizglītībā, kā arī jāveido atbilstošs profesionālās pilnveides, profesionālās tālākizglītības un mūžizglītības programmu piedāvājums. Izrietoši, lai nodrošinātu digitālo prasmju kā caurviju kompetences apguvi, ir nepieciešams to iestrādāt visā attiecīgās studiju programmas saturā, atbilstoši katras studiju programmas īstenošanas specifikai. Digitālo prasmju kā caurviju kompetences apguvi, nevar nodrošināt un nostiprināt tikai ar vienu studiju kursu.
2017.gadā pirmo reizi tika publicēts Digitālo kompetenču ietvars (DigComp), ko izstrādāja Kopīgais pētniecības centrs Cilvēkkapitāla un nodarbinātības nodaļa Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta vajadzībām (turpmāk – DigComp ietvars). Ziņojums "DigComp 2.1: Iedzīvotāju digitālās kompetences ietvars ar astoņiem apguves līmeņiem un lietošanas piemēriem" ir pieejams arī latviešu valodā (http://muzizglitiba.gov.lv/sites/default/files/muzizglitiba-Digitala-kompetence.pdf). DigComp ietvaram ir rekomendējošs raksturs. 2022.gadā tika publicēta DigComp ietvara, papildināta un pārskatīta redakcija DigComp 2.2. (DigComp 2.2: The Digital Competence Framework for Citizens - With new examples of knowledge, skills and attitudes: https://publications.jrc.ec.europa.eu/repository/handle/JRC128415) DigComp ietvars ir plaši izmantojams dažādos kontekstos, t.sk. veidojot arī obligātās izglītības saturu augstākajā izglītībā digitālo prasmju kā caurviju kompetences apgūšanai, ņemot vērā DigComp dokumentos ietveros digitālo prasmju apguves līmeņus (6- 7 līmenis). Latvijas līgumā ar Eiropas Komisiju par Atveseļošanās fonda programmu, ieviešot digitālos risinājumus (komponenti) ir norāde arī uz Digitālo kompetenču ietvara izmantošanu.
Ņemot vērā abu politikas plānošanas dokumentos (IAP un DTP) noteikto un ANM plānu, ir jāapsver plaši pasākumi, kā sasniegt augstāku digitālo kompetenču apguvi, sekmējot plašu iedzīvotāju grupu digitālo caurviju kompetenču attīstību. Projekts sekmēs šo kompetenču attīstību studiju procesā studentiem kā topošajiem speciālistiem, kā arī tiem, kas izvēlēsies uz studiju programmu bāzes izstrādāto profesionālās pilnveides, profesionālās tālākizglītības vai mūžizglītības programmu apguvi.
IAP minētais ir jāskata kontekstā ar Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam (https://likumi.lv/ta/id/324715-par-digitalas-transformacijas-pamatnostadnem-20212027-gadam) (turpmāk – DTP) sadaļu par digitālajām prasmēm un izglītību (4.1. nodaļa), kurā noteikts, ka īstenotās politikas rezultātā palielinās iedzīvotāju skaits, kuriem ir digitālās prasmes. Piemēram, iedzīvotāji (vecuma grupā 16-74 gadi), kuriem digitālās prasmes 2024.gadā virs pamatlīmeņa ir 35%; 2027.gadā - 45% (atbilstoši DESI indeksam).
Ar projektu tiek izpildīts Padomes īstenošanas lēmuma par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu atskaites punkts Nr.70 “Ir stājušies spēkā grozījumi normatīvajos aktos par valsts augstākās izglītības standartiem, paredzot digitālās kompetences studiju rezultātu sasniegšanu Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras attiecīgajos līmeņos”.
Lai arī Profesionālās izglītības likuma pārejas noteikumu 42.punkta 19.apakšpunkts nosaka, ka līdz 2022. gada 31. decembrim Ministru kabinets apstiprina šajā likuma 23. panta pirmajā daļā minētos valsts profesionālās augstākās izglītības standartus, ir nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 26. augusta noteikumos Nr. 512 "Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu" (turpmāk – MK noteikumi) , jo jaunu noteikumu izstrāde prasa ilgāku laiku, kā arī projektā noteiktie MK grozījumi tiks pārnesti uz jauno augstākās izglītības valsts standartu.
Digitālo prasmju kā caurviju kompetences apguve atbilstoši studiju līmenim un studiju programmas saturam kā caurviju kompetence mūsdienās ir nepieciešamas gan dažādu profesionālo pienākumu veikšanai, gan ikdienas dzīves situācijās. Studentiem kā topošajiem speciālistiem atbilstošas digitālās prasmes un kompetences ir būtiski apgūt jau studiju procesā, kā arī vienlaikus nostiprinot izpratni, ka tās pilnveidot būs nepieciešams nepārtraukti, tostarp mūžizglītības ietvaros, t.sk. arī pašmācības ceļā.
Tā kā studijās iegūstamie grādi, izsniedzamie diplomi (https://likumi.lv/ta/id/291524-noteikumi-par-latvijas-izglitibas-klasifikaciju) un profesionālā kvalifikācija (https://likumi.lv/ta/id/302154-noteikumi-par-obligati-piemerojamo-profesiju-standartu-un-profesionalas-kvalifikacijas-prasibu-sarakstu-un-taja-ieklauto-profes...) atbilst Latvijas kvalifikācijas ietvarstruktūru līmeņiem, tad studiju programmās jāplāno arī atbilstošu digitālo prasmju apguve, attiecīgi augstākos studiju līmeņos tiek apgūtas sarežģītākas vai padziļinātas prasmes pētniecībai un profesionālajai darbībai, kā arī jāveido padziļināta izpratne par nepieciešamību pilnveidot un attīstīt digitālo prasmi kā caurviju kompetenci arī mūžizglītībā, kā arī jāveido atbilstošs profesionālās pilnveides, profesionālās tālākizglītības un mūžizglītības programmu piedāvājums. Izrietoši, lai nodrošinātu digitālo prasmju kā caurviju kompetences apguvi, ir nepieciešams to iestrādāt visā attiecīgās studiju programmas saturā, atbilstoši katras studiju programmas īstenošanas specifikai. Digitālo prasmju kā caurviju kompetences apguvi, nevar nodrošināt un nostiprināt tikai ar vienu studiju kursu.
2017.gadā pirmo reizi tika publicēts Digitālo kompetenču ietvars (DigComp), ko izstrādāja Kopīgais pētniecības centrs Cilvēkkapitāla un nodarbinātības nodaļa Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta vajadzībām (turpmāk – DigComp ietvars). Ziņojums "DigComp 2.1: Iedzīvotāju digitālās kompetences ietvars ar astoņiem apguves līmeņiem un lietošanas piemēriem" ir pieejams arī latviešu valodā (http://muzizglitiba.gov.lv/sites/default/files/muzizglitiba-Digitala-kompetence.pdf). DigComp ietvaram ir rekomendējošs raksturs. 2022.gadā tika publicēta DigComp ietvara, papildināta un pārskatīta redakcija DigComp 2.2. (DigComp 2.2: The Digital Competence Framework for Citizens - With new examples of knowledge, skills and attitudes: https://publications.jrc.ec.europa.eu/repository/handle/JRC128415) DigComp ietvars ir plaši izmantojams dažādos kontekstos, t.sk. veidojot arī obligātās izglītības saturu augstākajā izglītībā digitālo prasmju kā caurviju kompetences apgūšanai, ņemot vērā DigComp dokumentos ietveros digitālo prasmju apguves līmeņus (6- 7 līmenis). Latvijas līgumā ar Eiropas Komisiju par Atveseļošanās fonda programmu, ieviešot digitālos risinājumus (komponenti) ir norāde arī uz Digitālo kompetenču ietvara izmantošanu.
Ņemot vērā abu politikas plānošanas dokumentos (IAP un DTP) noteikto un ANM plānu, ir jāapsver plaši pasākumi, kā sasniegt augstāku digitālo kompetenču apguvi, sekmējot plašu iedzīvotāju grupu digitālo caurviju kompetenču attīstību. Projekts sekmēs šo kompetenču attīstību studiju procesā studentiem kā topošajiem speciālistiem, kā arī tiem, kas izvēlēsies uz studiju programmu bāzes izstrādāto profesionālās pilnveides, profesionālās tālākizglītības vai mūžizglītības programmu apguvi.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikt jaunu studiju programmu stratēģisko mērķi - digitālo prasmju kā caurviju kompetences apguvi visās studiju programmās visa studiju procesa laikā, lai absolventi spētu sekmīgi iekļauties darba tirgū kā mūsdienu prasībām atbilstoši kvalificēti speciālisti. Nodrošināt izpratni par nepieciešamību pilnveidot un attīstīt digitālo prasmi kā caurviju kompetenci mūžizglītībā un atbilstošo studiju saturu iestrādāt profesionālas pilnveides, profesionālās tālākizglītības un mūžizglītības piedāvājumā attiecīgā līmeņa digitālo prasmju apguvei.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Projekts stājas spēkā vispārējā kārtībā, projektā ir atrunātas normas, kuras stājas spēkā 01.01.2023.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pašlaik digitālo prasmju kā caurviju kompetences apguve nav noteikta MK noteikumos, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu konkurētspējīgāku jauno speciālistu un mūsdienu prasībām atbilstošu studiju programmu absolventu sagatavotību.
MK noteikumu 2.punkts nosaka, ka pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas (turpmāk — programmas) tiek īstenotas augstskolā vai koledžā. Programmu stratēģiskie mērķi ir:
2.1. sagatavot izglītojamo darbībai noteiktā profesijā, veicinot viņa pilnveidošanos par garīgi un fiziski attīstītu, brīvu, atbildīgu un radošu personību;
2.2. veicināt zināšanu un prasmju (arī patstāvīgās mācīšanās prasmju) apguvi, kas nodrošina ceturtā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvi un sekmē konkurētspēju mainīgos sociālekonomiskajos apstākļos;
2.3. radīt motivāciju tālākizglītībai un sniegt iespēju sagatavoties, lai iegūtu otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.
Eiropas Komisija 2020.gada ziņojumā par Latviju (EK 2020.gada ziņojums par Latviju, 26.2.2020. SWD (2020) 513, 40.lpp, pieejams https://ec.europa.eu/info/sites/default/files/2020-european_semester_country-report-latvia_lv.pdf ) ir uzsvērusi, ka Latvijā kopumā ir zems digitālo prasmju līmenis, jo tikai 43% Latvijas iedzīvotāju ir digitālās pamatprasmes, kas neveicina informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) izmantošanu uzņēmumos un inovāciju radīšanu. Tādēļ Latvijā saistīto reformu un ANM plāna investīciju mērķis ir paplašināt iedzīvotāju iespējas apgūt un pielietot gan pamata digitālās prasmes, gan augstākā līmenī.
Pašlaik MK noteikumos digitālo prasmju un kompetenču apguve nav noteikta kā obligāta komponente studiju programmās, un šo prasmju un kompetenču apguve nav vienmērīgi iekļauta studiju programmās un to apguve lielā mērā atkarīga no risinājumiem studiju programmu līmenī, ja vien tā nav studiju programma vai joma, kurā noteiktu vai padziļinātu profesionālo digitālo prasmju un kompetenču apguve ir noteikta profesijas standartā.
Ņemot vērā, ka studiju programmu absolventi kā topošie nozaru profesionāļi, kuriem būs sekmīgi jāstrādā izvēlētajā profesijā vai studiju jomas specialitātēs, digitālās prasmes un kompetences kā caurviju prasmes ir būtiski apgūt jau studiju procesā vidējā un augstākā līmenī atbilstoši studiju jomai vai programmai un studiju līmenim.
Atbalsts augstskolām, augstākās izglītības pakāpei atbilstošu digitālo prasmju apguves nodrošināšanai, tiek sniegts ar 2.3.1.1.i. investīcijām atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr.453 Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.3. reformu un investīciju virziena "Digitālās prasmes" 2.3.1.r. reformas "Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība" 2.3.1.1.i. investīcijas “Augsta līmeņa digitālo prasmju apguves nodrošināšana" īstenošanas noteikumi” paredzētajam. (turpmāk - MK noteikumi Nr.453).
Ievērojot minēto, projekts paredz risinājumu, ka studiju programmas stratēģiskais mērķis ir nodrošināt, ka programmas absolventi spēj atbildīgi un droši izvēlēties un lietot informācijas tehnoloģijas savā profesionālajā darbībā, pētniecībā, mūžizglītībā, organizējot un vadot komandas darbu, un spēj iegūt, radīt un koplietot digitālo saturu. Proti, studiju programmas saturā tiek nodrošināta arī digitāla satura iegūšanas, radīšanas un koplietošanas prasmju apguve, kas var tikt organizēta arī studiju moduļa veidā atbilstoši Augstskolu likuma 1.panta 13.punktam, kas nosaka, ka studiju modulis ir „studiju programmas sastāvdaļa, ko izveido, apvienojot studiju kursus vai to daļas, kuriem ir kopīgs mērķis un sasniedzami studiju rezultāti”. Tādējādi studiju programmās jāparedz digitālo prasmju kā caurviju kompetences apguve gan atbilstoši studiju līmenim, gan studiju programmas saturam. Šobrīd daudzas zinātnes un profesionālās darbības jomas ievieš dažādus digitālos risinājumus, tāpēc studējošajiem ir svarīgi ar tiem iepazīties un apgūt labā līmenī atbilstoši studiju jomai, kas sasaistās ar attiecīgu profesionālo darbību nozarē. Ņemot vērā, ka Profesionālā izglītības likums paredz profesionālās pilnveides un profesionālās talākizglītības programmu īstenošanu arī LKI 5 – LKI 8 līmeņos, ir būtiski, ka veidojot šo izglītības programmu piedāvājumu, kā arī mūžizglītības programmu piedāvājumu, tajās tiktu iekļauta arī digitālo prasmju apguve.
Ar projektu tiek nodrošināts, ka tiek izpildīts Padomes īstenošanas lēmuma par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu atskaites punkts Nr.70 “Ir stājušies spēkā grozījumi normatīvajos aktos par valsts augstākās izglītības standartiem, paredzot digitālās kompetences studiju rezultātu sasniegšanu Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras attiecīgajos līmeņos”.
MK noteikumu 2.punkts nosaka, ka pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas (turpmāk — programmas) tiek īstenotas augstskolā vai koledžā. Programmu stratēģiskie mērķi ir:
2.1. sagatavot izglītojamo darbībai noteiktā profesijā, veicinot viņa pilnveidošanos par garīgi un fiziski attīstītu, brīvu, atbildīgu un radošu personību;
2.2. veicināt zināšanu un prasmju (arī patstāvīgās mācīšanās prasmju) apguvi, kas nodrošina ceturtā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvi un sekmē konkurētspēju mainīgos sociālekonomiskajos apstākļos;
2.3. radīt motivāciju tālākizglītībai un sniegt iespēju sagatavoties, lai iegūtu otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.
Eiropas Komisija 2020.gada ziņojumā par Latviju (EK 2020.gada ziņojums par Latviju, 26.2.2020. SWD (2020) 513, 40.lpp, pieejams https://ec.europa.eu/info/sites/default/files/2020-european_semester_country-report-latvia_lv.pdf ) ir uzsvērusi, ka Latvijā kopumā ir zems digitālo prasmju līmenis, jo tikai 43% Latvijas iedzīvotāju ir digitālās pamatprasmes, kas neveicina informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) izmantošanu uzņēmumos un inovāciju radīšanu. Tādēļ Latvijā saistīto reformu un ANM plāna investīciju mērķis ir paplašināt iedzīvotāju iespējas apgūt un pielietot gan pamata digitālās prasmes, gan augstākā līmenī.
Pašlaik MK noteikumos digitālo prasmju un kompetenču apguve nav noteikta kā obligāta komponente studiju programmās, un šo prasmju un kompetenču apguve nav vienmērīgi iekļauta studiju programmās un to apguve lielā mērā atkarīga no risinājumiem studiju programmu līmenī, ja vien tā nav studiju programma vai joma, kurā noteiktu vai padziļinātu profesionālo digitālo prasmju un kompetenču apguve ir noteikta profesijas standartā.
Ņemot vērā, ka studiju programmu absolventi kā topošie nozaru profesionāļi, kuriem būs sekmīgi jāstrādā izvēlētajā profesijā vai studiju jomas specialitātēs, digitālās prasmes un kompetences kā caurviju prasmes ir būtiski apgūt jau studiju procesā vidējā un augstākā līmenī atbilstoši studiju jomai vai programmai un studiju līmenim.
Atbalsts augstskolām, augstākās izglītības pakāpei atbilstošu digitālo prasmju apguves nodrošināšanai, tiek sniegts ar 2.3.1.1.i. investīcijām atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr.453 Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.3. reformu un investīciju virziena "Digitālās prasmes" 2.3.1.r. reformas "Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība" 2.3.1.1.i. investīcijas “Augsta līmeņa digitālo prasmju apguves nodrošināšana" īstenošanas noteikumi” paredzētajam. (turpmāk - MK noteikumi Nr.453).
Ievērojot minēto, projekts paredz risinājumu, ka studiju programmas stratēģiskais mērķis ir nodrošināt, ka programmas absolventi spēj atbildīgi un droši izvēlēties un lietot informācijas tehnoloģijas savā profesionālajā darbībā, pētniecībā, mūžizglītībā, organizējot un vadot komandas darbu, un spēj iegūt, radīt un koplietot digitālo saturu. Proti, studiju programmas saturā tiek nodrošināta arī digitāla satura iegūšanas, radīšanas un koplietošanas prasmju apguve, kas var tikt organizēta arī studiju moduļa veidā atbilstoši Augstskolu likuma 1.panta 13.punktam, kas nosaka, ka studiju modulis ir „studiju programmas sastāvdaļa, ko izveido, apvienojot studiju kursus vai to daļas, kuriem ir kopīgs mērķis un sasniedzami studiju rezultāti”. Tādējādi studiju programmās jāparedz digitālo prasmju kā caurviju kompetences apguve gan atbilstoši studiju līmenim, gan studiju programmas saturam. Šobrīd daudzas zinātnes un profesionālās darbības jomas ievieš dažādus digitālos risinājumus, tāpēc studējošajiem ir svarīgi ar tiem iepazīties un apgūt labā līmenī atbilstoši studiju jomai, kas sasaistās ar attiecīgu profesionālo darbību nozarē. Ņemot vērā, ka Profesionālā izglītības likums paredz profesionālās pilnveides un profesionālās talākizglītības programmu īstenošanu arī LKI 5 – LKI 8 līmeņos, ir būtiski, ka veidojot šo izglītības programmu piedāvājumu, kā arī mūžizglītības programmu piedāvājumu, tajās tiktu iekļauta arī digitālo prasmju apguve.
Ar projektu tiek nodrošināts, ka tiek izpildīts Padomes īstenošanas lēmuma par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu atskaites punkts Nr.70 “Ir stājušies spēkā grozījumi normatīvajos aktos par valsts augstākās izglītības standartiem, paredzot digitālās kompetences studiju rezultātu sasniegšanu Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras attiecīgajos līmeņos”.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai studējošie apgūtu digitālās prasmes visās studiju jomās un programmās, studiju procesā ir jānodrošina tiek nodrošināta digitālo prasmju un kompetenču apguve vai pilnveide. Ievērojot, ka digitālās prasmes ir caurviju prasmes, tad tas ir vērtējams kā viens no studiju programmas galvenajiem uzdevumiem.
Ievērojot, ka digitālo caurviju kompetences apguve ir jāiekļauj katrā akreditētā studiju virziena īstenojamajā studiju programmas studiju satura un īstenošanas aprakstā, kas ir studiju programmas reglamentējošs speciāls dokuments, tad ir nepieciešams augstskolām un koledžām dot termiņu, kādā tas ir veicams, jo tas ir laika un cilvēku resursu ietilpīgs darbs.
Ievērojot, ka digitālo caurviju kompetences apguve ir jāiekļauj katrā akreditētā studiju virziena īstenojamajā studiju programmas studiju satura un īstenošanas aprakstā, kas ir studiju programmas reglamentējošs speciāls dokuments, tad ir nepieciešams augstskolām un koledžām dot termiņu, kādā tas ir veicams, jo tas ir laika un cilvēku resursu ietilpīgs darbs.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz papildināt MK noteikumus ar 2.4.apakšpunktu, nosakot, ka studiju programmu viens no stratēģiskajiem mērķiem ir nodrošināt, ka programmas absolventi spēj atbildīgi un droši izvēlēties un lietot informācijas tehnoloģijas darba pienākumu veikšanai, pētniecībai un mūžizglītībai, kā arī digitālā satura iegūšanai, radīšanai un koplietošanai.
Ievērojot, ka projekts paredz, ka jaunā MK noteikumu 2.4. apakšpunkta spēkā stāšanās termiņš ir 2023.gada 1.janvāris, tad pārejas termiņš ir 12 mēneši, tas ir, augstskola un koledža studiju programmā ievieš: 1) līdz 2023. gada 31. decembrim, ja lēmums par attiecīgā studiju virziena akreditāciju ir pieņemts līdz 2022. gada 31. decembrim; 2) 12 mēnešu laikā no dienas, kad ir pieņemts lēmums par attiecīgā studiju virziena akreditāciju, ja lēmums par attiecīgā studiju virziena akreditāciju pieņemts pēc 2022. gada 31. decembra.
Ievērojot, ka projekts paredz, ka jaunā MK noteikumu 2.4. apakšpunkta spēkā stāšanās termiņš ir 2023.gada 1.janvāris, tad pārejas termiņš ir 12 mēneši, tas ir, augstskola un koledža studiju programmā ievieš: 1) līdz 2023. gada 31. decembrim, ja lēmums par attiecīgā studiju virziena akreditāciju ir pieņemts līdz 2022. gada 31. decembrim; 2) 12 mēnešu laikā no dienas, kad ir pieņemts lēmums par attiecīgā studiju virziena akreditāciju, ja lēmums par attiecīgā studiju virziena akreditāciju pieņemts pēc 2022. gada 31. decembra.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Nav identificēta cita efektīvāka metode šī mērķa ātrākai sasniegšanai visā augstākās izglītības sistēmā.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Eiropas Savienības (turpmāk - ES) līmenī Digitālās izglītības rīcības plāns (2021–2027) (Digital Education Action Plan https://education.ec.europa.eu/lv/focus-topics/digital-education/action-plan), (turpmāk – Plāns) tika pieņemts 2020.gada 30.septembrī, lai atbalstītu ES dalībvalstu izglītības un apmācības sistēmu ilgtspējīgu un efektīvu pielāgošanu digitālajam laikmetam. Plāns nosaka vairākus mērķus, un ir noteiktas divas prioritārās jomas: (1) veicināt augstas veiktspējas digitālās izglītības ekosistēmas attīstību un (2) izglītības sistēmā nostiprināt un attīstīt digitālās prasmes un kompetences, kas nepieciešamas digitalizācijas īstenošanai.
Ir arī citi politikas dokumenti ES līmenī, piem., “Digitālais kompass līdz 2030. gadam — Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā” (https://futurium.ec.europa.eu/en/digital-compass), kas attiecināmi vai saistāmi ar augstākās izglītības absolventiem.
Ir arī citi politikas dokumenti ES līmenī, piem., “Digitālais kompass līdz 2030. gadam — Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā” (https://futurium.ec.europa.eu/en/digital-compass), kas attiecināmi vai saistāmi ar augstākās izglītības absolventiem.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- studenti
- augstskolu un koledžu akadēmiskais un vispārējais personāls
- Akadēmiskās informācijas centra (AIC) nodarbinātie
Ietekmes apraksts
Studējošajiem - digitālo prasmju kā caurviju prasmju apguve.
Augstskolas akadēmiskais un vispārējais personāls - sagatavojot studiju programmas.
AIC nodarbinātie - sagatavojot studiju programmu licencēšanas/akreditācijas metodikas/vadlīnijas.
Augstskolas akadēmiskais un vispārējais personāls - sagatavojot studiju programmas.
AIC nodarbinātie - sagatavojot studiju programmu licencēšanas/akreditācijas metodikas/vadlīnijas.
Juridiskās personas
- Latvijas augstskolas un koledžas
- Akadēmiskās informācijas centrs
Ietekmes apraksts
Latvijas augstskolas un koledžas - visās studiju programmās atbilstoši studiju līmenim ir jāietver studiju modulis vai studiju kursi, kuros apgūst digitālās prasmes un kompetences kā caurviju prasmes, sekmējot mācīšanās rezultātu sasniegšanu atbilstoši studiju jomai.
Akadēmiskās informācijas centrs - šo prasmju apguve un atbilstošu mācīšanās rezultātu sasniegšana būs jāizvērtē attiecīgi lecencēšanas un/vai akreditācijas procesos
Akadēmiskās informācijas centrs - šo prasmju apguve un atbilstošu mācīšanās rezultātu sasniegšana būs jāizvērtē attiecīgi lecencēšanas un/vai akreditācijas procesos
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Absolventi ar digitālajām prasmēm spēj ietekmēt nozares attīstību savā sektorā, kas attiecīgi rada noteiktu nozares konkurētspēju.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Absolventiem ar digitālajām prasmēm ir lielāka iespēja integrēties uzņemējdarbības vidē, kā arī to ietekmēt.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Absolventiem ar digitālajām prasmēm ir lielāka iespēja integrēties uzņemējdarbības vidē, kā arī to ietekmēt.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Absolventi ar digitālajām prasmēm spēj ietekmēt nozares attīstību savā sektorā, kas attiecīgi rada noteiktu nozares konkurētspēju.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Absolventiem ar digitālajām prasmēm ir krietni lielāka iespēja iegūt nodarbinātību un būt konkurētspējīgiem darba tirgū.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Izglītības un zinātnes ar ES fondu finanšu ieguldījumiem ir sekmējusi Latvijas augstskolu un zinātnisko institūciju akadēmiskā un zinātniskā personāla augsta līmeņa digitālo prasmju apgūšanu (t.sk. jaunākās tendences un metodes studiju kursu sagatavošanā un pasniegšanā) Ņujorkas štata Bufalo Universitātē, nodrošinot iegūto zināšanu pārnesi Latvijas augstskolās. Kopš 2019. gada augsta līmeņa digitālās prasmes šajā programmā apguvuši 58 Latvijas augstākās izglītības institūciju docētāji.
ES Atveseļošanas palīdzības programmas ietvaros „REACT-EU” plānotas investīcijas (kopējais finansējums 7,8 milj. EUR) studējošo digitālo prasmju attīstībai, studiju satura pilnveidošanai, mācību metodiku izstrādei un atbilstošiem digitālo tehnoloģiju risinājumiem. Atbalsta programmas veicinās IKT izglītības attīstību un paredzēts atbalsts arī docētājiem jaunā digitālā satura, mācību metodikas un digitālo tehnoloģisko risinājumu ieviešanai. 2022.gada oktobrī plānots uzsākt augstskolu projektu īstenošanu, tos pabeidzot līdz 2023. gada beigām.
ANM plāna digitālās transformācijas komponentes ietvaros plānotas investīcijas augsta līmeņa digitālo prasmju apguvei (kopējais finansējums 17 milj. EUR). Turpmākajos sešos gados paredzēts ievērojami palielināt speciālistu skaitu ar augsta līmeņa digitālajām prasmēm (DigiComp 7.-8. līmenis), kuriem nepieciešamas zināšanas un kompetences augsto tehnoloģiju jomā, lai attīstītu tehnoloģiski ietilpīgus jaunus produktus un pakalpojumus dažādās nozarēs, vienlaikus sekmējot arī Latvijas lomas nostiprināšanos reģionā augsta līmeņa IKT speciālistu sagatavošanā. Investīcijas studiju procesā un saistīto pētniecības darbības īstenošanai plānotas trīs jomās - kvantu tehnoloģijās, augstas veiktspējas skaitļošanā un valodu tehnoloģijās. Šos projektus plānots īstenot no 2022. līdz 2026. gadam.
ES Atveseļošanas palīdzības programmas ietvaros „REACT-EU” plānotas investīcijas (kopējais finansējums 7,8 milj. EUR) studējošo digitālo prasmju attīstībai, studiju satura pilnveidošanai, mācību metodiku izstrādei un atbilstošiem digitālo tehnoloģiju risinājumiem. Atbalsta programmas veicinās IKT izglītības attīstību un paredzēts atbalsts arī docētājiem jaunā digitālā satura, mācību metodikas un digitālo tehnoloģisko risinājumu ieviešanai. 2022.gada oktobrī plānots uzsākt augstskolu projektu īstenošanu, tos pabeidzot līdz 2023. gada beigām.
ANM plāna digitālās transformācijas komponentes ietvaros plānotas investīcijas augsta līmeņa digitālo prasmju apguvei (kopējais finansējums 17 milj. EUR). Turpmākajos sešos gados paredzēts ievērojami palielināt speciālistu skaitu ar augsta līmeņa digitālajām prasmēm (DigiComp 7.-8. līmenis), kuriem nepieciešamas zināšanas un kompetences augsto tehnoloģiju jomā, lai attīstītu tehnoloģiski ietilpīgus jaunus produktus un pakalpojumus dažādās nozarēs, vienlaikus sekmējot arī Latvijas lomas nostiprināšanos reģionā augsta līmeņa IKT speciālistu sagatavošanā. Investīcijas studiju procesā un saistīto pētniecības darbības īstenošanai plānotas trīs jomās - kvantu tehnoloģijās, augstas veiktspējas skaitļošanā un valodu tehnoloģijās. Šos projektus plānots īstenot no 2022. līdz 2026. gadam.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Digitālo prasmju ka caurviju prasmes ir jānodrošina katrā studiju programmā, kas ir viens no studiju programmas galvenajiem uzdevumiem un nav nepieciešama apspriešana, jo digitalizācija kā caurviju kompetences prioritāra attīstība sabiedrībā ir viena no horizontālajām prioritātēm, kas ietver digitālo prasmju apguvi kā vienu no caurviju kompetencēm sekmīgai darbībai mūsdienu sabiedrībā, kā arī, ievērojot, ka palielinās e-izglītības piedāvājumu visos izglītības līmeņos un veidos, kā arī attīstīt digitālās studiju platformas un studiju materiālus e-vidē.
6.4. Cita informācija
Tiesību akta projekta izstrādē bija iesaistīti Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes atbilstošas jomas docētāji un pētnieki, kuri piedalās pētījumā „Augstākajā izglītībā studējošo kompetenču novērtējums un to attīstības dinamika studiju periodā”, kas tiek īstenots ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu projektā Nr. 8.3.6.2/17/I/001 “Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide un īstenošana”.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Izglītības un zinātnes ministrija
- Augstskolas un koledžas
- Akadēmiskās informācijas centrs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
Sekmēs augstskolu un koledžu digitalizācijas procesu turpmāko attīstību, īpaši nostiprinot izglītības tehnoloģiju lietošanu, kas attīsta digitālās kompetences studentiem un akadēmiskajam personālam
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Jā, studenti/ absolventi kā daļa no sabiedrības apgūs un varēs plašāk izmantot digitālās prasmes un kompetences, kas sekmēs informācijas sabiedrības attīstību Latvijā.
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Daļēji. Kvalitatīva izglītība un mūžizglītība iekļauj arī digitālo prasmju apguvi, tās ir iekļaujoša darba tirgus priekšnosacījums, lai paaugstinātu to uzņēmumu produktivitāti, kuri nepietiekami izmanto digitālās priekšrocības.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi