Anotācija (ex-ante)

24-TA-1572: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamā īpašuma "Ūdeles" Garkalnes pagastā, Ropažu novadā, pirkšanu projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk – Likums) 9. panta pirmā daļa.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" (turpmāk – Rail Baltica projekts) īstenošanas vajadzībām no privātpersonām atsavināt tām piederošu nekustamo īpašumu "Ūdeles" Garkalnes pagastā, Ropažu novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8060 010 0554) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8060 010 0554) 0,24 ha platībā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Īstenojot Rail Baltica projektu, nepieciešams atsavināt īpašniekiem kopīpašumā esošo nekustamo īpašumu "Ūdeles" Garkalnes pagastā, Ropažu novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8060 010 0554) (turpmāk – Nekustamais īpašums) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8060 010 0554) 0,24 ha platībā (turpmāk – Zemes vienība).
Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētā darbība, nosakot dzelzceļa līnijas trases novietojumu Latvijas teritorijā, akceptēta ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 467 "Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu". Ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 "Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica" noteikts nacionālo interešu objekta statuss.
Saskaņā ar pilnsabiedrības "RB Latvija" veiktās izpētes "Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums" tehniskajiem risinājumiem un to detalizāciju būvprojektos Rail Baltica trases robeža skar Nekustamo īpašumu.
Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešams atsavināt Nekustamo īpašumu:
1) Zemes vienības daļu aptuveni 0,1353 ha platībā, kas nepieciešama Rail Baltica projekta dzelzceļa infrastruktūras publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras nodalījuma joslā izbūvei;
2) Zemes vienības daļu aptuveni 0,0724 ha platībā, kas nepieciešama pašvaldības nozīmes ceļa izbūvei (pašvaldības ceļu nodalījuma josla) (turpmāk kopā – Nekustamā īpašuma daļa);
3) atlikušo Zemes vienības daļu aptuveni 0,0323 ha platībā, kas nav nepieciešama Rail Baltica izbūvei, atsavināma, ievērojot Likuma 6. panta pirmās daļas tiesisko regulējumu un Nekustamā īpašuma īpašnieka viedokli.
Nekustamais īpašums tiek atsavināts publiskās lietošanas dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta attīstībai un atbilstoši akciju sabiedrības "RB Rail" sniegtajai informācijai par būvprojekta tehniskajiem risinājumiem un projektēto autoceļu nozīmi, atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai, ievērojot Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļā noteikto, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums, un likuma "Par autoceļiem" 4. panta regulējumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nekustamais īpašums sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8060 010 0554) 0,24 ha platībā.
Nekustamais īpašums ierakstīts Rīgas rajona tiesas Garkalnes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000231558, īpašuma tiesības nostiprinātas divām fiziskām personām (turpmāk – Kopīpašnieki). Pamats: 2022. gada 5. jūlija mantojuma apliecība (par tiesībām uz mantojumu pēc likuma), aktu reģ. ar Nr. 1905, 2022. gada 5. jūlija mantojuma sadales līgums, aktu reģ. ar Nr. 1910.
Nekustamajam īpašumam nav reģistrētas hipotēkas vai piedziņas atzīmes, nomas vai apbūves tiesības. Nekustamais īpašums ir apgrūtināts ar lietu tiesībām atzīmes veidā – servitūts - tiesība uz braucamo ceļu par labu nekustamajam īpašumam ar kadastra Nr. 8060 010 0459 0,01 ha.
Atbilstoši tiesu praksei atzīmes veidā zemesgrāmatā izdarīts ieraksts par ceļa servitūtu neapliecina ceļa servitūta nodibināšanu par labu kādam nekustamajam īpašumam. Zemesgrāmatā ierakstīta atzīme nerada lietu tiesību, kas lietošanas ziņā aprobežo svešu lietu, un nepiešķir tiesības pārvietoties pa strīdus ceļu. Tādējādi zemesgrāmatā ierakstītajai atzīmei par ceļa servitūtu nav lietu tiesību nodibinoša spēka par labu noteiktām personām vai īpašumiem.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk - Kadastrs) datiem Nekustamajam īpašumam:
1) reģistrēti šādi apgrūtinājumi: ūdenstilpes aizsargjoslas teritorija 0,24 ha, tauvas joslas teritorija gar ezeru 0,01 ha un ceļa servitūta teritorija 0,01 ha.
Atbilstoši Aizsargjoslu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajam ievērojami noteiktie aprobežojumi attiecīgajā aizsargjoslā. Rail Baltica projekta projektēšanas un būvdarbu ietvaros tiek nodrošināta gan normatīvo aktu, gan attiecīgo komersantu izsniegto tehnisko noteikumu, gan būvvaldes izdoto nosacījumu ievērošana un izpilde.
Saskaņā ar akciju sabiedrības "RB Rail", kas ir atbildīga par Rail Baltica trases projektēšanu, sniegto informāciju piekļuve nekustamajam īpašumam ar kadastra Nr. 8060 010 0459, kuram par labu zemesgrāmatā ierakstīts ceļa servitūts, tiks nodrošināta no perspektīvā pašvaldības nozīmes ceļa nobrauktuves.
2) noteikts lietošanas mērķis un veidi: "Individuālo dzīvojamo māju apbūve" (kods 0601), lietošanas veidi: lauksaimniecībā izmantojamā zeme 0,07 ha, mežu platība 0,15 ha un zemes zem ceļiem platība 0,02 ha.
Nodalot Rail Baltica projektam nepieciešamo Zemes vienības daļu 0,2077 ha kopplatībā, atlikumā veidojas Zemes vienības daļa aptuveni 0,0323 ha platībā.
Atbilstoši Ropažu novada pašvaldības 2023. gada 19. jūlija vēstulei Nr. RN/2023/4.2-2/1419, atlikusī Zemes vienības daļa aptuveni 0,0323 ha platībā neatbilst Garkalnes novada Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 129. punktam, kas nosaka, ka jaunizveidojamās zemes vienības minimālajai platībai jābūt vismaz 1200 km2. Ņemot vērā, ka Kopīpašnieki izteikuši vēlmi nepaturēt īpašumā atlikušo Zemes vienības daļu aptuveni 0,0323 ha platībā, tā ir atsavināma saskaņā ar Likuma 6. panta pirmo daļu.
Papildus minētajam Ropažu novada pašvaldība informēja, ka pašvaldības lauksaimniecības zemes nomas līgumu reģistrā nav reģistrēts Zemes vienības nomas līgums, Nekustamajā īpašumā nenotiek aktīva būvniecība – nav izsniegtas būvatļaujas, saskaņoti būvprojekti vai veikta būvju pieņemšana ekspluatācijā.
Saskaņā ar Valsts meža dienesta 2023. gada 28. jūnija vēstulē Nr. VMD11-2/609 sniegto informāciju no Meža valsts reģistra uz Zemes vienības esošās mežaudzes platība ir 0,16 ha, meža inventarizācija zemes vienībai veikta 2006. gadā.
Uz Nekustamā īpašuma neatrodas zemesgrāmatā un/vai Kadastrā reģistrētas būves.
Atsavināšanas procesā Kopīpašnieki pieteica prasījumus:
1) par Nekustamā īpašuma bijušā īpašnieka (tēva) 2007. gadā veikto projektēšanas darbu izdevumu un elektrotīkla pieslēguma izmaksu kompensēšanu 3 759,23 EUR apmērā;
2) par nekustamā īpašuma nodokļa (par 2008., 2009., 2012. gadu) izmaksu kompensēšanu 78,37 EUR apmērā;
3) par zemesgabala un meža kopšanas izmaksu kompensēšanu periodā no 2007. līdz 2020. gadam 2 990,00 EUR apmērā;
4) par kokmateriālu pārdošanu ar mežizstrādi – aprēķināto iespējamo zaudējumu kompensāciju par cirsmu 4 560,35 EUR apmērā;
5) kā kompensāciju piedāvāt līdzvērtīgu nekustamo īpašumu.
Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu" 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2024. gada 27. jūnija lēmumu Nr. 03.1-14/2350 un 2024.gada 27.jūnija lēmumu Nr.03.1-14/2334:
1. apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma "Ūdeles" Garkalnes pagastā, Ropažu novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8060 010 0554) atsavināšanu, atbilstoši sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteiktajai tirgus vērtībai 72 849,00 EUR (septiņdesmit divi tūkstoši astoņi simti četrdesmit deviņi euro), ko veido:
1.1. zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8060 010 0554) tirgus vērtība 70 300,00 EUR;
1.2. uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8060 010 0554) 0,24 ha platībā esošās mežaudzes tirgus vērtība 2 549,00 EUR.
2. Par Kopīpašnieku pieteiktajiem prasījumiem:
1) kompensēt 2007. gadā veikto projektēšanas darbu izdevumus un elektrotīkla pieslēguma izmaksas 3 759,23 EUR apmērā - atbilstoši Ropažu novada pašvaldības 2023. gada 19. jūlija atzinumam Nr. RN/2023/4.2-2/1419 Nekustamajā īpašumā nenotiek aktīva būvniecība, netika izsniegtas spēkā esošas būvatļaujas, nav saskaņoti spēkā esoši būvprojekti vai veikta būvju pieņemšana ekspluatācijā, kas apstiprina būtisku faktu, proti, ka Kopīpašnieki nav veikuši nepieciešamās darbības, lai īstenotu būvniecības ieceri. Savukārt apstāklis, ka bijušais  nekustamā īpašuma īpašnieks, iespējams, bija veicis ar projektēšanu saistītas darbības, nenozīmē, ka Kopīpašniekiem ir radušies zaudējumi un viņiem būtu tiesības uz šādu izdevumu atlīdzināšanu. Tāpat, Kopīpašnieki nav iesnieguši pierādījumus, ka šādi izdevumi būtu tiešā cēloņsakarībā ar Nekustamā īpašuma atsavināšanu, tostarp, nav iesnieguši darījumu apliecinošus dokumentus par projektēšanu veiktajiem izdevumiem, kas noformēti atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Nosakot Nekustamā īpašuma tirgus vērtību saskaņā ar Atsavināšanas likuma 23. panta otro daļu, Nekustamais īpašums novērtējams, izvērtējot atbilstoši normatīvo aktu prasībām uzsākto izmantošanu. Nekustamā īpašuma novērtēšanā iepriekšējā Nekustamā īpašuma īpašnieka nodomi nav ņemami vērā, ja nav veiktas darbības to īstenošanai. Kopīpašnieki informēti par tiesībām zaudējumus pieteikt un pierādīt arī pēc Nekustamā īpašuma atsavināšanas, ievērojot Ministru kabineta noteikumu 2. punktā nostiprināto, pievienojot dokumentus, kas apliecina ar Nekustamā īpašuma atsavināšanu ciešā cēloņsakarībā saistītu tiešo zaudējumu esamību un to apmēru;
2) kompensēt nekustamā īpašuma nodokļa (par 2008., 2009., 2012. gadu) izmaksas 78,37 EUR apmērā - atbilstoši likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 1. pantam nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas pienākums noteikts īpašniekam, līdz ar to attiecīgās izmaksas nav atzīstamas par īpašnieka zaudējumiem;
3) kompensēt zemesgabala un meža kopšanas izmaksas periodā no 2007. līdz 2020. gadam 2 990,00 EUR apmērā - Zemes vienību bija iespējams izmantot savām vajadzībām un, kamēr valsts nav ieguvusi īpašuma tiesības uz atsavināmo Nekustamo īpašumu, Kopīpašnieku pienākums ir nodrošināt Nekustamā īpašuma uzturēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, tostarp ievērojot gan Limbažu pašvaldības saistošo noteikumu prasības par teritorijas kopšanu, gan normatīvajos aktos noteiktās meža apsaimniekošanas prasības, un segt visus ar Nekustamā īpašuma lietošanu un uzturēšanu saistītos izdevumus. Turklāt jebkādi ieguldījumi Zemes vienības uzlabošanā palielina Nekustamā īpašuma vērtību;
4) kokmateriālu pārdošanu ar mežizstrādi – aprēķinātiem iespējamiem zaudējumiem par cirsmu 4 560,35 EUR - Vērtētājs ir veicis mežaudzes (koksnes) vērtības aprēķinu, saskaņā ar kuru iegūstamās koksnes vērtība, kas ir iekļauta atlīdzības apmērā, ir 2 549,00 EUR;
5) kā kompensāciju piedāvāt līdzvērtīgu nekustamo īpašumu – Kopīpašnieki ir informēti, ka:
- Ropažu novada pašvaldība 2023. gada 14. novembra vēstulē Nr. 4.2-2/2345 informēja, ka Garkalnes pagasta Skuķīšu ciema teritorijā pašvaldības īpašumā vai valdījumā nav līdzvērtīgi īpašumi, zemesgabali, kas pēc to lietošanas mērķa, veida un platības būtu līdzvērtīgi Nekustamajam īpašumam;
- valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" 2023. gada 15. novembra vēstulē informēja, ka uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā un tās pārvaldīšanā nav zemesgabali, kas pēc lietošanas mērķa, veida un platības būtu uzskatāmi kā potenciāli līdzvērtīgi Nekustamajam īpašumam;
- Zemkopības ministrija 2023. gada 4. decembra vēstulē Nr. 4-11e/2165/2023 piedāvāja kā kompensācijas veidu par Nekustamā īpašuma atsavināšanu izmantot nekustamā īpašuma "Silciema meža masīvs" Inčukalna pagastā, Siguldas novadā (kadastra Nr. 8064 007 0842), sastāvā esošo zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8064 007 0881)  0,248 ha platībā, no kuras Kopīpašnieki 2023. gada 30. decembra vēstulē Nr. EDZL30122023 atteicās, secinot, ka tā nav līdzvērtīga Nekustamajam īpašumam.
No Kopīpašniekiem ir saņemta piekrišana Nekustamā īpašuma atsavināšanai un atlīdzības apmēram, paturot tiesības arī pēc Nekustamā īpašuma atsavināšanas Kopīpašniekiem iegūt un iesniegt papildus pierādījumus saistībā ar pieteikto zaudējuma prasījumu par projektēšanas darbu faktiskām izmaksām un iespējamo zaudējumu rašanās cēloņsakarību ar Nekustamā īpašuma atsavināšanu.
Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Kopīpašniekiem ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma atsavināšanas, Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija atsavināto Nekustamo īpašumu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atsavināt nekustamo īpašumu "Ūdeles" Garkalnes pagastā, Ropažu novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8060 010 0554) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8060 010 0554) 0,24 ha platībā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Nekustamais īpašums tiek atsavināts transporta infrastruktūras attīstībai un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.
Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļā noteic, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums. Likuma "Par autoceļiem" 4. panta pirmā daļa noteic, ka valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums, savukārt šā panta trešā daļa noteic, ka pašvaldību ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Taisnīga atlīdzība par Nekustamo īpašumu aprēķināta un apstiprināta, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

Nosaukums
-
Apraksts
Nekustamā īpašuma daļas nepieciešamība sabiedrības vajadzībām konstatēta Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros izstrādātajos detalizētajos tehniskajos risinājumos būvprojektā.

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros pēc būvdarbu pabeigšanas un inženierbūves nodošanas ekspluatācijā plānots Nekustamā īpašuma daļā esošo Zemes vienības daļu aptuveni 0,0724 ha platībā (pēc kadastrālās uzmērīšanas platība var tikt precizēta) un uz tās izbūvēto pašvaldības nozīmes autoceļu ar visiem tā kompleksā ietilpstošajiem elementiem - nodot pašvaldības īpašumā saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42. panta un likuma "Par autoceļiem" 4. panta trešās daļas noteikumiem.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai.
Rīkojuma projektā risinātie jautājumi tiešā veidā skar Kopīpašniekus, kuriem piederošais Nekustamais īpašums atsavināms sabiedrības vajadzībām.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus, piemēram, pārvadātājus.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai. Rail Baltica projekta ietvaros īstenojamie transporta infrastruktūras uzlabojumi un jaunas izbūves veicinās attiecīgā reģiona un valsts ekonomisko izaugsmi.

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai, kas labvēlīgi ietekmēs citas tautsaimniecības nozares, radot iespējas palielināt eksporta apjomu un ātrumu.

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt uzņēmējdarbības vidi, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībai.

2.2.5. uz konkurenci:

Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi konkurences attīstībai gan Latvijā, gan ārpus tās, ņemot vērā Rail Baltica projekta pārnacionālo nozīmi.

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt tautsaimniecību kā valsts saimniecības nozari, tostarp nodarbinātību un darbaspēka migrācijas iespējas, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Rīkojuma projektam nav ietekmes uz valsts budžetu, jo papildu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami.
Izdevumi, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma sadalīšanu, pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no finansēšanas līgumā, kas 2020. gada 16. novembrī noslēgts starp akciju sabiedrību "RB Rail" un Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru, par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta attīstībai paredzētajiem līdzekļiem.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 5. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti. Projektā iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija un SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas".

6.4. Cita informācija

Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" tos publicējot elektroniski tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Satiksmes ministrija
  • SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas"

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Rīkojuma projekta īstenošana tiks veikta esošo valsts pārvaldes funkciju ietvaros, tā neietekmēs pārvaldes funkcijas vai institucionālo struktūru.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Uzturot un veicot dzelzceļa un autoceļu attīstību, tā tiek veidota atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām.

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Izstrādes procesā izmantoto dokumentu, kas satur personas datus, apstrādes mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu Rīkojuma projekta par nekustamā īpašuma atsavināšanu atbilstības izvērtēšanu gan normatīvajiem aktiem, gan dokumentiem, tādējādi nodrošinot, ka tiek aizsargātas visu nekustamā īpašuma atsavināšanā iesaistīto pušu tiesības. Dokumenti, kas satur personas datus, ir paredzēti šauram subjektu lokam – noteiktajiem saskaņošanas dalībniekiem, kas veic Rīkojuma projekta un anotācijas vērtēšanu.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi