Anotācija (ex-ante)

Likumprojekta mērķis ir papildināt Aizsargjoslas likumu ar naftas un naftas produktu cauruļvadu ekspluatācijas aizsargjoslām, lai nodrošinātu efektīvu un drošu ekspluatācijas procesu, kā arī precizēt ekspluatācijas aizsargjoslas dabasgāzes apgādes iekārtām un būvēm, un aizsargjoslu noteikšanu elektrisko tīklu aizsargjoslām.

Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)

Nepieciešams iespējami drīz nodrošināt naftas un naftas produktu cauruļvadu ekspluatācijas aizsargjoslu ieviešanu, precizēt ekspluatācijas aizsargjoslas dabasgāzes apgādes iekārtām un būvēm, un elektriskajiem tīkliem, lai nodrošinātu efektīvu un drošu ekspluatācijas procesu.

Nafta un naftas produkti
Šobrīd tiesību aktos naftas un naftas produktu cauruļvadiem noteikta drošības aizsargjosla, kuras minimālais platums gar cauruļvadiem ir 25 metri no cauruļvada ass, bet maksimālais platums noteikts 500 metri. Taču tiesību aktos naftas un naftas produktu cauruļvadiem netiek noteikta ekspluatācijas aizsargjosla, kāda ir noteikta citiem līdzīgiem infrastruktūras objektiem, piemēram, gāzes vadiem.
Naftas produktu maģistrālais cauruļvads "Polocka – Ventspils" sākas Baltkrievijas Republikas teritorijā un šķērso Latvijas Republiku līdz sasniedz Ventspils ostu, pa ceļam šķērsojot arī Lietuvas Republikas teritoriju. Savukārt, naftas maģistrālais cauruļvads "Polocka – Mažeiķi" sākas Baltkrievijas Republikas teritorijā, šķērso Latvijas Republikas teritoriju un nonāk Lietuvas Republikas Mažeiķos.
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību PSI "Risks un audits" 2014.gadā veica pētījumu "Latvijas Republikas un citu valstu likumdošanā noteiktais aizsargjoslu regulējums ap maģistrālajiem cauruļvadiem", kurā, cita starpā, tika apskatīta vairāku valstu pieredze par ekspluatācijas un drošības aizsargjoslu izveidi ap naftas un naftas produktu cauruļvadiem. Veiktais pētījums parāda, ka ne visās valstīs ekspluatācijas un drošības aizsargjoslas ap maģistrālajiem vadiem ir skaidri nodalītas. Tomēr lielākajā daļā valstu ir noteiktas maģistrālā cauruļvada operatora tiesības netraucēti piekļūt cauruļvada trasei, lai veiktu tā apkopes un remontus.
Drošības aizsargjoslas galvenais uzdevums ir nodrošināt vides un cilvēku drošību šo objektu ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā, kā arī pašu objektu un to tuvumā esošo objektu drošību. Savukārt, ekspluatācijas aizsargjoslas mērķis ir nodrošināt objektu efektīvu, drošu, videi un cilvēkiem nekaitīgu ekspluatāciju un attīstības iespējas.
Maģistrālie naftas un naftas produktu cauruļvadi ir bīstamās iekārtas, kas neatbilstošas lietošanas un uzturēšanas rezultātā var apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, vidi un materiālās vērtības, tāpēc to lietošanas laikā tie ir pakļauti noteiktai valsts uzraudzībai, kontrolei un pārbaudēm, turklāt tie ir iekļauti bīstamo iekārtu reģistrā, un uz tiem ir attiecināmi šādi tiesību akti: likums "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību"; Ministru kabineta 2000. gada 7. novembra noteikumi Nr. 384 "Noteikumi par bīstamajām iekārtām"; Ministru kabineta 2002. gada 23. aprīļa noteikumi Nr. 164 "Prasības maģistrālajiem cauruļvadiem un maģistrālo cauruļvadu tehniskās uzraudzības kārtību" (turpmāk – Noteikumi Nr. 164); Ministru kabineta 2009. gada 17. novembra noteikumi Nr. 1320 "Noteikumi par bīstamo iekārtu reģistrāciju"; Ministru kabineta 2016. gada 7. jūnija noteikumi Nr. 348 "Spiedieniekārtu un to kompleksu noteikumi"; Ministru kabineta 2003. gada 16. septembra noteikumi Nr. 518 "Spiedieniekārtu kompleksu tehniskās uzraudzības kārtība"; Ministru kabineta 2008. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 535 "Bīstamo iekārtu avāriju izmeklēšanas kārtība".
Lai nodrošinātu bīstamo iekārtu drošu ekspluatāciju, kā to nosaka augstāk minētie tiesību akti, nepieciešams novērst tiesību aktos esošo pretrunu un naftas un naftas produktu cauruļvadiem noteikt ekspluatācijas aizsargjoslu. Kā izņēmums teritorijām, kur netiek ieviestas naftas un naftas produktu infrastruktūras aizsargjoslas ir slēgtas ostu teritorijas. Pamatojums – ostu teritorijās esošo infrastruktūru nepieciešams nemitīgi pārveidot, tā bieži ir iznomāta citiem uzņēmējiem, kuriem ir savi drošības noteikumi, kuri nepieļauj brīvu pieeju teritorijām. Bez tam Starptautiskais kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodekss nosaka striktus ostas iekārtu aizsardzības pasākumus un procedūras. Līdz šim nav konstatētas konfliktsituācijas ostas teritorijās, kuras būtu saistītas ar naftas un naftas produktu cauruļvadu uzturēšanu.
Likumprojekts nosaka naftas un naftas produktu cauruļvadu ekspluatācijas aizsargjoslu 15 metru platumā, vadoties pēc esošās prakses attiecībā uz gāzesvadiem. Arī maģistrālo naftas un naftas produktu cauruļvadu pretkorozijas elektroķīmiskās aizsardzības iekārtu anodu zemējumiem un citiem nelieliem, pārsvarā iežogotiem naftas un naftas produktu pārvades sistēmas virszemes elementiem un būvēm pašreizējā Aizsargjoslu likumā nav paredzēta aizsargjosla, kaut gan šīs iekārtas ir uzbūvētas un darbojas kopš pašu cauruļvadu nodošanas ekspluatācijā brīža. Šāda normatīvā regulējuma trūkuma dēļ nevar tikt nodrošināta naftas un naftas produktu cauruļvadu droša un efektīva ekspluatācija. Tādējādi arī attiecībā uz naftas un naftas produktu cauruļvadiem Likumprojekts paredz noteikt ekspluatācijas aizsargjoslu pretkorozijas elektroķīmiskās aizsardzības iekārtu anodu zemējumiem, kura nosakāma 4 metru attālumā no zemējuma kontūra, kā arī pārējiem naftas un naftas produktu pārvades sistēmas virszemes objektiem (pretkorozijas elektroķīmiskās aizsardzības iekārtu stacijas (katodaizsardzības stacijas, drenāžas aizsardzības stacijas), skatakas, attīrīšanas ierīču pieņemšanas laukumi, līnijdaļas aizbīdņi un tml.) un kontrolmērījumu punktiem – 1 metra attālumā no iežogojuma vai kontrolmērījumu punkta, tādā pašā veidā, kā tas ir noteikts citiem līdzīgiem infrastruktūras objektiem, piemēram, gāzes vadu pretkorozijas elektroķīmiskās aizsardzības iekārtu anodu zemējumiem (4 metri) vai elektrisko tīklu sadales punktiem un citiem elektrisko tīklu elementiem (1 metrs) un gāzes  katodaizsardzības stacijām un drenāžas aizsardzības stacijām (1 metrs). Anodu zemējuma pretestību periodiski jāmēra un, ja nepieciešams, zemējums jānomaina, tāpat periodiska uzturēšana un pārbaude nepieciešama pārējos virszemes infrastruktūras elementos, kas arī rada teritoriālo un fizisko ekspluatācijas joslas platību ap pretkorozijas elektroķīmiskās aizsardzības iekārtu anodu zemējumu un pretkorozijas elektroķīmiskās aizsardzības iekārtu staciju, kā arī iežogotajiem infrastruktūras elementiem. Pretkorozijas elektroķīmiskās aizsardzības iekārtu stacijas (katodaizsardzības stacijas, drenāžas aizsardzības stacijas) un pretkorozijas elektroķīmiskās aizsardzības iekārtu anodu zemējumi funkcionāli līdzinās šāda paša tipa iekārtām un būvēm dabasgāzes apgādes sektorā. Praktiski tās ir iekārtas un būves, kurām Likumprojektā paredzētā ekspluatācijas aizsargjosla nepieciešama to efektīvai un drošai ekspluatācijai un attīstības iespējām (Likumprojekta priekšlikums 12. panta otrās daļas 17. punkta un 23.³ panta iekļaušanai).
Šobrīd Aizsargjoslu likumā naftas un naftas produktu cauruļvadu operatoram nav dotas tiesības nodrošināt efektīvu un drošu ekspluatācijas procesu, veicot sistemātiskus apkopes un remonta darbus, pretēji tam, ka likuma "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" 15. panta 4. punktā noteiktas tiesības naftas un naftas produktu cauruļvadu operatoram veikt savā valdījumā esošo bīstamo iekārtu tehnisko apkopi un remontu, savukārt Noteikumi Nr. 164 uzliek par pienākumu naftas un naftas produktu vada operatoram veikt regulāras maģistrālā cauruļvada apkopes un periodiskas pārbaudes. Ņemot vērā minēto, Likumprojekts paredz aizliegumu traucēt naftas un naftas produktu cauruļvadu apkalpošanas uzņēmuma darbiniekus, kuri aizsargjoslā veic ekspluatācijas, tehniskās apkopes, remonta, pārbūves, avāriju novēršanas vai to seku likvidēšanas darbus, analoģiski tam, kāds regulējums paredzēts Aizsargjoslu likuma 56. pantā attiecībā uz aizsargjoslām ap gāzesvadiem, dabasgāzes apgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm.
Uzturot, regulāri pārbaudot un nodrošinot ekspluatācijas drošību naftas un naftas produktu cauruļvadiem, kas ir bīstamās iekārtas, tiek novērsts būtisks apdraudējums cilvēku dzīvībai un veselībai, materiālajām vērtībām un videi. Naftas produktu cauruļvadu avārijas vai noplūšana vidē var radīt nesamērojamu, apjomīgu un grūti novēršamu piesārņojumu, un negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību, floru un faunu ilgtermiņā, būtiski negatīvi ietekmējot arī attiecīgos zemes īpašniekus. Tādējādi ar Likumprojektā paredzētajiem mehānismiem tiek ievērojami samazināts šādu avāriju un noplūžu risks, nodrošinot būtisku sabiedrības interešu aizsardzību. Vienlaikus tas nodrošina arī attiecīgo ierobežojumu skarto zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju interešu aizsardzību, jo avāriju vai naftas produktu noplūžu sekas vispirms varētu skart tieši šos zemes īpašniekus. No minētā izriet, ka tiesību ierobežojums, kas ar Likumprojektu noteikts zemes īpašniekiem ekspluatācijas aizsargjoslā, ir mazāks nekā ieguvums šiem zemes īpašniekiem un visai sabiedrībai kopumā. Tātad šāds ierobežojums ir samērīgs un tiesiski pamatots. Likumprojektā noteiktais ekspluatācijas aizsargjoslas platums un tajā noteiktie ierobežojumi ir veidoti, lai dotu iespēju operatoram netraucēti nodrošināt efektīvu un drošu naftas un naftas produktu cauruļvadu ekspluatāciju un attīstības iespējas, veicot tehniskās apkopes, remonta, pārbūves, avāriju novēršanas un to seku likvidēšanas pasākumus, taču neizņemot šajā aizsargjoslā esošās teritorijas no lauksaimnieciskās vai cita veida līdzšinējās aprites, un arī nekādā citā veidā papildus neierobežojot to līdzšinējo izmantošanu. Tādējādi operatoram būtu iespējams veikt nepieciešamos darbus, taču netiktu būtiski traucēta vai apgrūtināta teritoriju pamatizmantošana (Likumprojekta priekšlikums 51.² panta 1. punkta iekļaušanai).
Pie plānotajiem aprobežojumiem ekspluatācijas aizsargjoslās ap naftas un naftas produktu cauruļvadiem, to iekārtām un būvēm ietverts aizliegums turpmāk izvietot lopbarības, organisko mēslu, minerālmēslu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas, kuru esamība ievērojami apgrūtina vai faktiski padara neiespējamu uzturēšanas, remonta vai avārijas seku likvidēšanas funkciju naftas pārvades infrastruktūras uzturētājam, kā arī rada potenciāli ugunsbīstamas situācijas. Šādi aprobežojumi ir spēkā 30-40 metru platā joslā virs cauruļvada (Likumprojekta priekšlikums 51.² panta 2. punkta iekļaušanai).
Maģistrālie cauruļvadi parasti ir ieguldīti aptuveni 1 metra dziļumā un atrodas vienā tehniskā koridorā, jeb – cauruļvadu trasē, 6 - 8 metru attālumā viens no otra. Maģistrālie cauruļvadi nav novietoti un nostiprināti uz pamatiem, tāpēc par pamatu (atbalstu) maģistrālajiem cauruļvadiem kalpo pati zeme (grunts). Vienlaikus zeme (grunts) izpilda arī maģistrālo cauruļvadu aizsargfunkciju, norobežojot maģistrālos cauruļvadus no ārējās vides kaitīgiem faktoriem, tāpēc maģistrālo cauruļvadu drošas ekspluatācijas nolūkos ir vitāli svarīgi regulāri uzraudzīt šīs zemes (grunts) stāvokli, lai maģistrālo cauruļvadu trasē netiktu veikti zemes rakšanas vai izrakteņu ieguves darbi, kā arī neveidotos zemes (grunts) izskalojumi, nogruvumi un cita veida augsnes erozija, kā to paredz kontrolēt Ministru kabineta 2006. gada 15. decembra noteikumu Nr. 982 "Enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika" (turpmāk – Noteikumi Nr. 982) 63.4. apakšpunkts un noteikumu Nr. 164 29. punkts, 30.5. un 30.6. apakšpunkts. Savukārt gadījumā, ja maģistrālo cauruļvadu tuvumā tiks veikti zemes rakšanas vai izrakteņu ieguves darbi, vai izveidosies zemes (grunts) izskalojumi, nogruvumi, bedres un cita veida augsnes erozija, maģistrālais cauruļvads attiecīgajā vietā zaudēs atbalstu un tiks bojāts, kā rezultātā potenciāli notiks cauruļvada pārrāvums – avārija ar naftas vai naftas produkta (dīzeļdegvielas) noplūdi apkārtējā vidē, kas savukārt izraisīs apkārtējās vides piesārņojumu, kā arī apdraudēs cilvēku drošību. Līdz ar to ekspluatācijas aizsargjoslā noteiktais aprobežojums, kas aizliedz veikt gultnes padziļināšanas un zemes smelšanas darbus, kā arī ierīkot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestātnes, ir tiešā veidā saistīts ar maģistrālo cauruļvadu drošas ekspluatācijas prasību ievērošanu. Tomēr ir gadījumi, kad piestātnes var būt paredzētas tehnoloģisko iekārtu (cauruļvadu vai ar tiem saistīto mezglu) ekspluatācijas nodrošināšanai vai ekspluatācijai (naftas produktu pārsūknēšanai), un ostu teritorijās var būt situācijas, kad izmantojamās akvatorijas platība piestātņu un ar tām saistīto komunikāciju (arī cauruļvadu) izbūvei ir ierobežota, un ierobežojumi aizsargjoslas izmantošanā var traucēt ostas teritorijas attīstībai. Ņemot vērā minēto situāciju, aprobežojumam noteikts izņēmums gadījumiem, ja būvniecība vai piestātņu novietošana paredzēta ostas teritorijā, un tā ir nepieciešama naftas vai naftas produktu cauruļvadu ekspluatācijai vai ekspluatācijas nodrošināšanai. Šādi aprobežojumi ir spēkā 30-40 metru platā joslā virs cauruļvada (Likumprojekta priekšlikums 51.² panta 3. punkta iekļaušanai).
Zemes īpašnieku īpašuma tiesību, kas noteiktas ar Satversmes 105. pantu, ierobežojums uzskatāms par samērīgu, jo aizsargjoslas teritorijā noteiktie ierobežojumi atbilst zemes īpašnieka interesēm, proti, ka zemes īpašnieka teritorijā esošās bīstamās iekārtas tiek uzturētas atbilstošā stāvoklī. Tāpat izvēlētie ekspluatācijas aizsargjoslā noteiktie ierobežojumi tiešā veidā atbilst tām nepieciešamajām darbībām, kas operatoram jāveic, lai īstenotu tiesisko pienākumu uzturēt, pārbaudīt un regulāri apkopt cauruļvadus. Tātad tie ir piemēroti Likumprojekta mērķa sasniegšanai. Veicot ekspluatācijas vai avārijas novēršanas darbus naftas un naftas produktu cauruļvadu aizsargjoslā, tie tiks veikti kārtībā, kādā to nosaka attiecīgie tiesību akti, kas regulē meliorācijas sistēmas vai citu inženierkomunikāciju ekspluatāciju un uzturēšanu minēto inženierbūvju pārklāšanās gadījumā, kā arī kārtībā, kā to nosaka Aizsargjoslu likuma normas attiecībā uz darbu veikšanu aizsargjoslās un aizsargjoslu pārklāšanos.
Atbilstoši Aizsargjoslu likuma 3. panta 1. punktam, Aizsargjoslu likuma mērķis ir noteikt aizsargjoslu veidus un to funkcijas. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 33. panta pirmo daļu, aizsargjoslas nosaka ar šo likumu, un tiesību aktos noteiktajā kārtībā attēlo to teritorijas plānojumos. Zemesgrāmatu likuma 5. pants paredz, ka lietu tiesības, kas pastāv uz likuma pamata, var arī nostiprināt zemesgrāmatās pēc to personu vēlēšanās, kam šīs tiesības pieder. Savukārt Civillikuma 1477. pants nosaka, ka lietu tiesības, kas pastāv uz likuma pamata, ir spēkā arī bez ierakstīšanas zemesgrāmatās.
Nepieciešams nošķirt lietošanas tiesību aprobežojumu ierakstīšanu zemesgrāmatā no objekta, kas rada šos ierobežojumus, ierakstīšanas. Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu lietošanas tiesību aprobežojumi (rīcības ierobežojumi) noteikti ar likumu, piemēram, attiecībā uz gāzes vadiem lietošanas tiesību aprobežojumi noteikti Aizsargjoslu likuma 56. panta pirmajā daļā. Ņemot vērā Zemesgrāmatu likuma 5. pantā un Civillikuma 1477. pantā noteikto, lietošanas tiesību aprobežojumi, kas noteikti Aizsargjoslu likuma 36.-59. pantā, nav ierakstāmi zemesgrāmatā. Zemesgrāmatu nodaļās, saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 60. panta pirmajā daļā noteikto, nostiprināta prakse, ka zemesgrāmatu nodalījumā ieraksta atzīmi, ka konkrētajā īpašumā atrodas objekts, piemēram, gāzes vads, elektriskie tīkli u.t.t., kam saskaņā ar Aizsargjoslu likumu tiek noteikta aizsargjosla un kas rada Aizsargjoslu likumā noteiktos lietošanas tiesību aprobežojumus. Proti, uz likuma pamata pastāvošos lietošanas tiesību ierobežojumus rada objekts kā tāds un tādejādi tie ir spēkā no objekta izveidošanas brīža. Līdz ar to atzīmes par konkrētā objekta esamību ierakstīšana vai neierakstīšana zemesgrāmatā neietekmē lietošanas tiesību aprobežojuma spēkā esamību kā tādu, jo kā jau minēts iepriekš – tie noteikti ar likumu un ir spēkā no objekta izveides brīža.
Apgrūtinājumu aktualizācija notiek Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – NĪVKIS) no iesniegtajiem apgrūtinājumu plāniem, vietējās pašvaldības izziņas par nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu, kas nodibināts uz pašvaldības lēmuma vai saistošo noteikumu pamata, un datu apmaiņas ietvaros. Savukārt  datus Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā (turpmāk – ATIS) iesniedz datu sniedzējs par savā īpašumā vai valdījumā esošajām apgrūtinātajām teritorijām un objektiem, kuriem atbilstoši Aizsargjoslu likumam tiek noteiktas aizsargjoslas. ATIS datu sniedzēji aktualizē iesniegtos datus, nevis apgrūtinājumus. Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 4. februāra noteikumu Nr. 61 "Noteikumi par Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas izveidi un uzturēšanu un apgrūtināto teritoriju un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikatoru" (turpmāk - ATIS noteikumi) 10. punktu objekta vai apgrūtinātās teritorijas datu aktualizācija ir ATIS esošu datu aizstāšana ar jaunākiem datiem vai to dzēšana.
Papildus jāmin, ka zemes vienības kadastrālās vērtības aprēķinā tiek ņemti vērā Zemes kadastrālās vērtības aprēķinā izvērtējamie apgrūtinājumi (Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumu  Nr. 103 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" 3. pielikums). Atkarībā no apgrūtinājumu veida un aizņemtās platības, zemes kadastrālā vērtība var tikt samazināta līdz 45%. Nosakot vērtību ietekmējošo apgrūtinājumu aizņemtās platības, šobrīd netiek ņemta vērā apgrūtinājumu savstarpējā pārklāšanās. Līdz ar to, ja vienai un tai pašai zemes platībai ir reģistrēti vairāki vērtību ietekmējošie apgrūtinājumi, tad to platības summē un atņem no zemes platības, kurai aprēķināms nodoklis.
Ar ekspluatācijas aizsargjoslas noteikšanu naftas un naftas produktu cauruļvadiem un infrastruktūrai tiek sakārtota un vienlīdzīgi salāgota aizsargjoslu sistēma Aizsargjoslu likumā, nodrošināta ekspluatācijas un apkopes funkcija noteiktā zonā objekta īpašniekam, vienlaikus radot nepārprotamu apgrūtinājuma likumisko pamatu no zemes lietošanas tiesību aspekta.

Alternatīvās degvielas
Ņemot vērā transporta sektora ievērojamās siltumnīcefekta gāzu emisijas un to radīto negatīvo ietekmi uz klimatu, ir nepieciešams attīstīt alternatīvo degvielu lietojumu. Kā ekonomiski pieejams un ievērojami mazāk CO₂ emisijas izraisošs energoresurss ir dabasgāze, kura uzskatāma par alternatīvo degvielu gan saspiestā (turpmāk – CNG) (no angļu valodas – compressed natural gas), gan sašķidrinātā veidā (turpmāk - LNG) (no angļu valodas – liquified natural gas), un ērti izmantojama gan vieglajos, gan kravas transportos, kā arī kuģniecības nozarē kā degviela kuģiem. CNG ir saspiesta dabasgāze, kas galvenokārt sastāv no metāna. CNG tiek ražota, saspiežot dabas gāzi līdz mazāk, nekā 1% vno tilpuma, kādā tā atrodas dabiskā veidā pie atmosfēras spiediena.) Taču, lai alternatīvās degvielas, salīdzinot ar tradicionālo dīzeļdegvielu tiktu plašāk izmantotas, tām nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, ko cita starpā arī apstiprina 2014. gada 22. oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu. Šī direktīva nosaka nepieciešamību pēc atbilstoša publiski pieejamu LNG un CNG uzpildes punktu skaita izbūves līdz 2025. gada 31. decembrim Eiropas Savienībā. Līdz ar to ir būtiski laikus izstrādāt un tiesību aktos nostiprināt regulējumu ne tikai par šādas infrastruktūras attīstību, bet arī par šādai infrastruktūrai nosakāmajām aizsargjoslām, kas tiek paredzēts ar šo Likumprojektu.
Ar Likumprojektu tiek noteiktas definīcijas CNG un LNG uzpildes stacijām. Definīcijas nepieciešamas, jo Aizsargjoslu likuma 1. panta 22. punktā noteiktā automobiļu uzpildes stacijas definīcija attiecas uz sašķidrināto ogļūdeņražu gāzi (propāns/butāns), kas ir citas klases gāze ar atšķirīgiem parametriem, pārvietošanas iespējām un bīstamību. Lai izvairītos no pārpratumiem likumā un viestu skaidrību par uzpildes staciju daudzveidību, definīcijās ieviesti starptautiskie saīsinājumi - LPG (sašķidrināto ogļūdeņražu gāze, no angļu valodas – liquified petroleum gas), CNG un LNG. (Aizsargjoslu likuma 1. panta 23., 24. punkts, Likumprojekta 1. pants).
Esošā norma Aizsargjoslu likuma 22. panta h) apakšpunktā izstrādāta, pārņemot vecās dabasgāzes uzpildes stacijas AGUKS (automobiļu gāzes uzpildes kompresoru stacijas), kurās dabasgāzes saspiešanai tika izmantoti lielas jaudas kompresori ar zemas drošības pakāpes aprīkojumu, tāpēc Likumprojektā, ieviešot aizsargjoslas CNG uzpildes stacijām, kas ir drošākas tehnoloģiskajā izpildījumā, iespējams noteikt mazāku ekspluatācijas aizsargjoslas platumu. Eiropas Savienībā CNG uzpildes staciju darbību, tajā skaitā uzstādīšanas attālumu, reglamentē Eiropas Savienības 2018. gada 6. septembra  standarts, kurš pārņemts Latvijas nacionālā standarta statusā  LVS EN ISO 16923  "Dabasgāzes uzpildes stacijas. Transportalīdzekļu CNG uzpildes stacijas ( ISO 16923:2016)", un tā A pielikumā ir norādīts ekspluatācijas aizsargjoslas platums (Likumprojekta priekšlikums 22. panta otrās daļas 3. punkta "m" apakšpunkta iekļaušanai).
Secīgi arī gāzes infrastruktūras drošības aizsargjoslas tiek papildinātas ar jaunām saspiestās dabasgāzes (CNG) uzpildes stacijām, sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) uzpildes stacijām nosakāmām drošības aizsargjoslām, tai skaitā likumā ietverot jaunieviesto terminoloģiju (Likumprojekta priekšlikums grozījumiem 32.² panta nosaukumā, kā arī otrās daļas 2. punktā un trešajā daļā).
Saskaņā ar LVS EN ISO 16923: Drošības attālums ir minimālais attālums starp bīstamības avotu un potenciāli apdraudēto bīstamības objektu, kas noteikts ar mērķi novērst vai mazināt paredzama negadījuma radīto kaitīgo ietekmi un tādējādi novērst attīstīšanos par lielāku negadījumu. Paredzams negadījums vienā iekārtas komponentā nevar izraisīt cita iekārtas komponenta  darbības traucējumus. Līdz ar to iekšējais nošķiršanas attālums neļauj salīdzinoši nelielam negadījumam attīstīties par lielu negadījumu. Tādējādi pietiekams iekšējais nošķiršanas attālums ir nosacījums CNG piegādes iekārtas drošai darbībai (skatīt attēlu). (Likumprojekta priekšlikums likuma 32.2.panta  otrās daļas 2. punkta "h" apakšpunkta precizējumam).

1.attēls
Izvilkums no LVS EN ISO 16923

B.2 Ārējie nošķiršanas attālumi CNG uzpildes stacijas ārējie nošķiršanas attālumi nedrīkst pārsniegt attālumus, kas noteikti citām šķidrajām degvielām. B.3 Iekšējie nošķiršanas attālumi Iekšējos nošķiršanas attālumus nosaka saskaņā ar B.1. tabulu. B.1. tabula - Iekšējie nošķiršanas attālumi   Kopējā glabātava objektā zem 10 000 l Bīstamības avots Uzpildes automāts Uzglabāšanas cilindri un kompresors Ēkas atveres > 3 m > 3 m Ēkas sienas (neuzliesmojošas) >= 0 m > 1 m Objekta perimetrs > 5 m > 5 m (> 10 m uzglabāšanai > 10 000 l) Ja 2 h situmizolācijas šķērssiena ir novietota starp CNG iekārtām un robežlīniju, nošķiršanas attālumu var samazināt līdz 1 m. Siltumizolācijas šķērssienas augstumam ir jābūt vismaz par 0,5 m lielākam, nekā maksimālajam iekārtas augstumam, un tai ir jāierobežo bīstamo zonu, šķērsojot robežlīniju.

Savukārt Eiropas standarts ISO 16924:2016 ir tas, kurš pievērš uzmanību un nosaka alternatīvas degvielas infrastruktūras savstarpējas izmantojamības aspektus. Virszemes un pazemes LNG iekārtu nošķiršanas attālumu nosaka standarta ISO 16924:2016 5.2.1.5. apakšpunkts, kas nosaka, ka bīstamā zona nedrīkst pārsniegt LNG uzpildes stacijas robežas nošķiršanas attālumos, kā noteikts B.1. (skatīt 2.attēlu) līdz B.3. tabulā, ja vien netiek veikts papildu riska novērtējums. Nošķiršanas attālumiem starp LNG uzglabāšanas tvertni, LNG pārkraušanas punktu, citu viegli uzliesmojošu šķidrumu un gāzu, glabātuvēm un citu LNG automobiļu degvielas uzpildes stacijas aprīkojumu robežām ir jābūt pietiekamiem, lai ierobežotu ar LNG saistītā incidenta eskalācijas iespēju uz blakus esošajām aktivitātēm un otrādi. Standarta ISO 16924:2016 B.1. tabulā norādītos nošķiršanas attālumus piemēro, ja ēkas atrodas ārpus bīstamajām zonām. Standarts nosaka, ka minimālais attālums no LNG glabātuves un citiem komponentiem, kas satur LNG, ir 30 metri. No tā vadoties, LNG uzpildes stacijas drošības aizsargjosla Likumprojektā noteikta 30 metri, bet ekspluatācijas – 5 metri (skatīt standarta B. pielikumu). Aizsargjoslu likuma 32.² panta otrās daļas 2. punkta "h" apakšpunkts ir dzēšams, jo līdzšinējā norma izstrādāta, pārņemot vecās dabasgāzes uzpildes stacijas (AGUKS), kurās dabasgāzes saspiešanai tika izmantoti lielas jaudas kompresori ar zemas drošības pakāpes aprīkojumu. AGUKS stacijas Latvijā vairs nepastāv. Laika posmā no 2008.- 2009. gadam  tika demontētas un pārdotas visas AGUKS tehnoloģiskās iekārtas, kas arī bija vienīgās AGUKS visā Latvijā. Līdz ar to definīcija par AGUKS un atsauce uz to likumā nav lietderīga. (Likumprojekta priekšlikumi attiecībā uz 22. panta trešās daļas 2. punkta "n" apakšpunktu un 32.² panta otrās daļas 2. punkta "j" apakšpunktu).

2. attēls
Izvilkums no ISO 16924:2016

B.1. tabula - Nošķiršanas attālumi no ēkām   Personu skaits ēkā Papildu komentārs Lokālas ēka   Ārpusteritorijas ēka   Dimensija (B.1.attēls) Minimālais attālums m   Dimensija (B.1.attēls) Minimālais attālums m Attālums no LNG glabātuves un citiem komponentiem, kas satur LNG           D 3           D 15           D 30           D 30 Attālums no izkraušanas savienojuma Nav ēkas ar neuzliesmojošām sienām 1 no 0 līdz 3   1 3   ēkas ar uzliesmojošām sienām 1 10   1 10 <10 ar zemes sūkni 1 10   1 10   bez zemes sūkņa 1 20   1 20 no 10 līdz 100   1 30   1 30 >100   1 50   1 50 * Vai attālums saskaņā ar QRA 106.

Aizsargjoslu likuma 58.² pants tiek papildināts ar jaunieviestajām CNG un LNG uzpildes staciju definīcijām.

Gāze
Lai atvieglotu un padarītu skaidrāku gāzesvadu būvniecības procesu attiecībā pret citām inženierbūvēm, šobrīd spēkā esošo Aizsargjoslu likuma 22. panta otrās daļas 1.¹ punktu nepieciešams precizēt, nosakot, ka ekspluatācijas aizsargjoslas veido 5 metru attālumā gar gāzesvadiem ar spiedienu vairāk par 0,4 megapaskāliem līdz 0,6 megapaskāliem, kas atrodas ne tikai ceļu zemes nodalījuma joslā, bet arī dzelzceļa zemes nodalījuma joslā, sarkanajās līnijās, publiski lietojamās ielās un tāda ceļa, kam nav noteiktas sarkanās līnijas, robežā, bet ne tuvāk kā 1 metru no minēto inženierbūvju malas. Gadījumos, kad gāzesvads ar spiedienu no 0,4 līdz 0,6 megapaskāliem atrodas tuvāk par 1 metru no ceļa zemes nodalījuma joslas, dzelzceļa zemes nodalījuma joslas, sarkano līniju, publiski lietojamo ielu un tāda ceļa, kam nav noteiktas sarkanās līnijas, robežas malas, aizsargjosla nosakāma atbilstoši Aizsargjoslu likuma 22. panta otrās daļas 1. punkta b) apakšpunktam (Likumporjekta priekšlikums Aizsargjoslu likuma 22. panta otrās daļas 1.¹ punkta precizējumam).
Nepieciešams precizēt Aizsargjoslu likuma 22. panta otrās daļas 2. punktu, attiecīgi nodalot aizsargjoslu platumus, kas attiecas uz gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem un gāzesvadiem līdz 1,6 megapaskāliem. Ievērojot to, ka gāzesvadi ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem saskaņā ar Ministru kabineta 2000. gada 7. novembra noteikumi Nr. 384 "Noteikumi par bīstamajām iekārtām" ir klasificētas kā bīstamās iekārtas, aizsargjoslu noteikšanas kritēriji netiek mainīti. Latvijas būvnormatīva LBN 242-15 "Dabasgāzes ārējie gāzesvadi" 34. punkts nosaka, ja ūdens šķēršļa platums mazūdens līmenī ir 75 metri un vairāk, gāzesvada zemūdens pārejām (dīķeriem) jāparedz divi paralēli gāzesvadi. Lai dabā neattiecinātu šo normu uz meliorācijas grāvju šķērsošanu, kas gāzes sadales sistēmas operatoram praksē projektēšanas stadijā rada grūtības un secīgu objektu ierīkošanas darbu laika paildzinājumu, saskaņot ar meliorācijas sistēmu uzturētajiem, tiek ierosināts papildināt Aizsargjoslu likuma 22. panta otro daļu ar 2.¹ punktu.
Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 22. panta pirmo daļu ekspluatācijas aizsargjoslas ir noteiktas ap gāzesvadiem, dabasgāzes apgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm. Lai nodrošinātu drošu dabasgāzes apgādes objektu ekspluatāciju, ir nepieciešams Aizsargjoslu likuma 22. panta otrajā daļā papildināt un precizēt dabasgāzes apgādes objektu sarakstu, kam tiek noteiktas ekspluatācijas aizsargjoslas un noteikt tās šādiem dabasgāzes apgādes objektiem: gāzes regulēšanas punktiem (turpmāk - GRP) ar gāzes ieejas spiedienu līdz 0,4 megapaskāliem; pretkorozijas elektroķīmiskās aizsardzības iekārtu stacijām (katodaizsardzības stacijas, drenāžas aizsardzības stacijas); gāzesvadu ar spiedienu vairāk par 1,6 megapaskāliem noslēgierīču laukumiem.
Ņemot vērā, ka dabasgāzes apgādes objektiem (piemēram, gāzes regulēšanas punkti, pretkorozijas elektroķīmiskās aizsardzības iekārtu stacijas, gāzesvadu noslēgierīču laukumi un izpūšanas sveces) nav noteiktas aizsargjoslas, tie nav iekļauti Vienotajā apgrūtināto teritoriju un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikatorā (ATIS noteikumos). Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumi Nr. 1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi" nosaka, ka nekustamā īpašuma apgrūtinājumus ieraksta apgrūtinājumu plānā atbilstoši tiesību aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātajai nekustamā īpašuma objektu apgrūtinājumu klasifikācijai. Izstrādājot zemes vienību apgrūtinājumu plānus, netiek iegūta objektīva informācija par nekustamā īpašuma apgrūtinājumiem. Saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 18. aprīļa noteikumiem Nr. 305 'Kadastrālās vērtēšanas noteikumi"viens no kadastrālās vērtības ietekmējošiem faktoriem ir nekustamajam īpašumam noteiktie apgrūtinājumi. Ja dabā ekspluatācijā esošiem dabasgāzes apgādes objektiem netiek noteiktas aizsargjoslas un tie attiecīgi nav iekļauti Vienotajā apgrūtināto teritoriju un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikatorā, nekustamā īpašuma īpašniekam netiek radīta iespēja saņemt atvieglojumus par viņam piederošā nekustamā īpašuma apgrūtinājumu. Ievērojot to, ka nekustamā īpašuma nodoklis tiek aprēķināts no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, būtiski ir norādīt visus nekustamā īpašuma apgrūtinājumus.
Šobrīd spēkā esošais Aizsargjoslu likums gāzesvadiem, dabasgāzes apgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm nosaka divu veidu aizsargjoslas: ekspluatācijas un drošības aizsargjoslas. Atšķirībā no drošības aizsargjoslām, ekspluatāciju aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt komunikāciju un objektu efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas.
Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu GRP ar gāzes ieejas spiedienu līdz 0,4 megapaskāliem ir noteiktas tikai drošības aizsargjoslas 7 metru attālumā. Ievērojot to, zemes īpašniekiem ir jāievēro tie nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi, kas noteikti Aizsargjoslu likuma 58.² pantā. Taču stingrāki nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi ir noteikti ekspluatācijas aizsargjoslas teritorijā. Lai gāzes apgādes sistēmas operators varētu nodrošināt drošu gāzes regulēšanas punktu ekspluatāciju, šiem objektiem ir nepieciešams noteikt arī ekspluatācijas aizsargjoslas. Nosakot dabasgāzes apgādes objektiem aizsargjoslas, tas radīs pozitīvu ietekmi gan dabasgāzes apgādes objektu īpašniekam, gan nekustamā īpašuma īpašniekam.
Gandrīz visi GRP ar gāzes ieejas spiedienu līdz 0,4 megapaskāliem, būvēti pirms 1990.gada, kad gāzes regulēšanas iekārtas, kas nodrošina spiediena regulēšanu gāzes sadales sistēmā un nodrošina aizsardzību pret nepieļaujamu spiedienu, tika izvietotas ķieģeļu konstrukcijas tipa būvēs. Mūsdienās šādas gāzes regulēšanas iekārtas ar spiedienu līdz 0,4 megapaskāliem tiek ievietotas konteineros vai metāla skapjos, kas saukti par skapjveida gāzes regulēšanas punktiem (turpmāk - SGRP). Ievērojot to, ka prms 1990.gada būvēto gāzes regulēšanas punktu ar gāzes ieejas spiedienu līdz 0,4 megapaskāliem funkcionalitāte ir līdzīga (var atšķirties pati tehnoloģiskā iekārta) SGRP ar gāzes ieejas spiedienu līdz 0,4 megapaskāliem, līdz šim analoģiski tika piemērota Aizsargjoslu likuma 22. panta otrās daļas 3. punkta d) apakšpunkta norma. Gāzes regulēšanas punktu ēku skaits, kas būvētas pirms 1990.gada ir sarūkošs. Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" plānveidā jau vairākus gadus pakāpeniski veic veco GRP ēku demontāžu un gāzes iekārtu pārnešanu uz SGRP. Tā kā GRP ēku skaits ir ievērojams, tad darbs ir plānveida un pakāpenisks. Ieskats (1.tabulā) uz to kā mainījies GRP un SGRP skaits 2016.-2020.gadā.

1.tabula
GRP un SGRP skaita izmaiņas 2016.-2020.gadā
 

Gads	GRP skaits	SGRP skaits
2016	203	1157
2017	192	1172
2018	189	1185
2019	183	1191
2020	178	1203

Ņemot vērā 1.tabulā norādītos datus, redzams, ka GRP skaits samazinās, bet SGRP – palielinās.
Taču, ņemot vērā to, ka gāzes regulēšanas punkti ar gāzes ieejas spiedienu līdz 0,4 megapaskāliem ir izvietoti ķieģeļa tipa būvēs, veicot ekspluatācijas darbus, tos nevar veikt 1 metra robežās, kā to, piemēram, var izdarīt skapjveida gāzes regulēšanas punkta ekspluatācijas aizsargjoslas teritorijā. Ekspluatācijas darbus ķieģeļa tipa būvēm nav iespējams veikt 1 metra robežās, t.i., veikt pārbūves darbus, demontējot vecā tipa- ķieģeļu gāzes regulēšanas punktu un vietā montējot skapjveida gāzes regulēšanas punktus, tādējādi nepieciešams noteikt lielāku aizsargjoslas platumu - 2 metri. Atšķirībā no gāzes regulēšanas punktiem ar gāzes ieejas spiedienu līdz 0,4 megapaskāliem, gan skapjveida gāzes regulēšanas punktiem, gan gāzes regulēšanas punktiem ar gāzes ieejas spiedienu no 0,4 līdz 1,6 megapaskāliem, kuru funkcionalitāte ir līdzīga gāzes regulēšanas punktiem ar gāzes ieejas spiedienu līdz 0,4 megapaskāliem, ir noteiktas ekspluatācijas aizsargjoslas. Nosakot gāzes regulēšanas punktiem ar gāzes ieejas spiedienu līdz 0,4 megapaskāliem ekspluatācijas aizsargjoslu 2 metru platumā, būtiski netiks ierobežotas nekustamā īpašuma īpašnieka tiesības uz īpašumu, jo šobrīd šiem gāzes regulēšanas punktiem ir noteiktas drošības aizsargjoslas, kas ir 7 metru attālumā. Ekspluatācijas aizsargjoslas iekļaujas drošības aizsargjoslas teritorijā. GRP, pārbūvējot par SGRP kopā ar aizsargjoslu faktiski apgrūtina zemi apjomā, kas līdzvērtīgs GRP bez ekspluatācijas aizsargjoslas.
Papildus, Aizsargjoslu likuma 22. panta otrās daļas 3. punktā gāzes regulēšanas punktiem ar gāzes ieejas spiedienu līdz 0,4 megapaskāliem faktiski nav noteikta aizsargjoslas platība. Līdz ar to Aizsargjoslu likuma 56. pantā noteikto aprobežojumu piemērošana nav iespējama, tostarp veikt darbus, kas saistītas ar spridzināšanu, zemes applūdināšanu, izmest vai izliet zemē kodīgus vai koroziju izraisošas vielas, degvielu, eļļošanas materiālus, audzēt kokus un krūmus, izveidot kokmateriālu, uzliesmojošo, viegli un īpaši uzliesmojošo vielu, produktu un materiālu glabātavas, kā arī nenoslēdzot attiecīgas vienošanās ar dabasgāzes sadales sistēmas operatoru veikt darbus ar uguni un liesmu, dzīt pāļus, lietot triecienmehānismus ar jaudu, kas lielāka par 100 kilovatiem, būvēt, atjaunot un pārbūvēt inženierbūves.
Ņemot vērā, ka gāzes regulēšanas iekārtu, tostarp arī gāzes regulēšanas punktu ar gāzes ieejas spiedienu līdz 0,4 megapaskāliem nepārtraukta un stabila darbība nodrošina visas dabasgāzes apgādes sistēmas darbības drošību un stabilitāti, jāuzsver, ka Aizsargjoslu likuma 56. panta neievērošana, nenosakot aizsargjoslu 2 metru platumā no minēta gāzes regulēšanas punkta nožogojuma, var nopietni apdraudēt drošību, un var izraisīt avārijas situāciju, kā rezultātā var tikt apdraudēta vai radīts kaitējums cilvēku veselībai, dzīvībai, mantai un videi.
Uz 2020. gadu aplēstā GRP kopējā apgrūtinājuma platība ir 9845 m², šī platība samazināsies, pārbūvējot GRP par SGRP.
Veicot ekspluatācijas darbus ap gāzes regulēšanas punktiem, piemēram, ēkas atjaunošana, remonts vai nojaukšana, tehnoloģisko iekārtu un ierīču remontdarbi, gāzesvada ievada remontdarbi, kas ieiet gāzes regulēšanas punktā (ēkā), telemehanizācijas sistēmas remontdarbi, nereti tiek izmantota smagā tehnika (lielie un mazie ekskavatori, pacēlāji) un būvdarbu veikšanai nepieciešamie rīki un konstrukcijas (kāpnes, būvdarbu sastatnes), kas neļauj faktiski veicamos darbus izpildīt 1 metra ekspluatācijas aizsargjoslas diapazonā. Nosakot ekspluatācijas aizsargjoslu 2 metri ap gāzes regulēšanas punktiem, tiktu nodrošināta pilnvērtīga, droša un faktiskajai situācijai atbilstoša ekspluatācija ap gāzes regulēšanas punktiem. (Likummprojekta priekšlikums Aizsargjoslu likuma 22. panta otrās daļas 3. punkta papildināšanai ar "j" apakšpunktu).
Ievērojot to, ka gāzes regulēšanas punkti var būt ievietoti dažāda tipa būvēs, nepieciešams veikt grozījumus Aizsargjoslu likuma 22. panta otrās daļas 3. punkta e) un f) apakšpunktā un aizstāt vārdus "ap atsevišķās būvēs novietotiem gāzes regulēšanas punktiem" ar vārdiem "ap gāzes regulēšanas punktiem" un Aizsargjoslu likuma 32.² panta otrās daļas 1.¹ punktā, aizstājot vārdus "ap atsevišķās būvēs novietotiem gāzes regulēšanas punktiem" ar vārdiem ap gāzes regulēšanas punktiem".
Katodaizsardzības stacijas un drenāžas aizsardzības stacijas ir nepieciešamas, lai pasargātu gāzesvadus no korozijas. Katodaizsardzības stacijas ir inženierkomunikāciju kopums, kas atrodas ārpus apdzīvotajām vietām, un ir iežogotas (parasti iežogojumu teritorija ir 2x3 metri, retāk 3x3 metri). Ar Likumprojektu plānots noteikt 1 metra aizsargjoslu no katodaizsardzības stacijas vai drenāžas aizsardzības stacijas nožogojuma, bet, ja nav nožogojuma- no iekārta ārsienas. Būtiski uzsvērt, ka šis Likumprojekta ierosinājums ir ar nolūku precizēt dabasgāzes apgādē nepieciešamās ekspluatācijas aizsargjoslas katodaizsardzības stacijām un drenāžas aizsardzības stacijām, jo līdz šim šai infrastruktūrai piemērots Aizsargjoslu likuma 16. panta otrās daļas piektais punkts, kas nosaka elektrisko tīklu ekspluatācijas aizsargjoslas.  Dabasgāzes pārvades sistēmas visas minētās stacijas ir iežogotas, kamēr dabasgāzes sadales sistēmā - tikai neliela daļa.  Elektroķīmiskās aizsardzības iekārtu nepārtraukta darbība ir ārkārtīgi svarīga dabasgāzes sadales sistēmas drošā ekspluatācijā. Iežogojot teritoriju ap katodaizsardzības stacijām, tiek ierobežotas trešo personu piekļuves iespējas tām, iekārtas tiek pasargātas no izdemolēšanas, ļaunprātīgas bojāšanas. Kopumā Latvijas teritorijā uz 31.12.2019. bija 370 dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" katodaizsardzības iekārtas, kas nozīmē, ka pēc Likumprojekta spēkā stāšanās tās kopā ar paredzamo aizsargjoslu aizņemtu 7750 m² lielu apgrūtinājuma platību. Savukārt AS "Conexus Baltic Grid" īpašumā uz 31.12.2019. atradās  99 katodaizsardzības stacijas un 5 dabasgāzes pārvades sistēmas drenāžas stacijas. 57 katodaizsardzības stacijas ir atsevišķi izvietoti objekti, pārējās stacijas atrodas vai nu gāzes regulēšanas staciju teritorijās, vai noslēgierīču laukumu teritorijās un pēc Likumprojekta spēkā stāšanās kopējā apgrūtinājumu platība šīm katodaizsardzības stacijām aizņems aptuveni 2052 m².
Ņemot vērā to, ka šobrīd Aizsargjoslu likuma 22. panta otrās daļas 3. punktā gāzes pretkorozijas elektroķīmiskās aizsardzības iekārtu stacijām faktiski nav noteikta aizsargjoslas platība, Aizsargjoslu likuma 56. pantā noteikto aprobežojumu piemērošana nav iespējama, kas savukārt apdraud iekārtu darbību un līdz ar to arī dabasgāzes sadales sistēmas drošu un nepārtrauktu ekspluatāciju. Minētās stacijas nekustamajos īpašumos tiek uzstādītas saskaņā ar Enerģētikas likumu. Jebkāda veida objekti tiek ierīkoti saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem un izstrādātu būvprojektu, nepieciešamības gadījumā saskaņojot ierīkošanu ar zemes īpašnieku (Likumprojekta priekšlikums Aizsargjoslu likuma 22.panta otrās daļas 3. punkta papildināšanai ar "k" apakšpunktu).
Gāzesvadu ar spiedienu vairāk par 1,6 megapaskāliem sistēmas viena no sastāvdaļām ir noslēgierīču laukums. Līdz šim noslēgierīču laukumiem ar spiedienu vairāk par 1,6 megapaskāliem tika piemērota cauruļvada ar spiedienu vairāk par 1,6 megapaskāliem ekspluatācijas aizsargjosla - 15 metri, ar Likumprojektu tiek precizēts dabasgāzes apgādes infrastruktūras saraksts un noteikts, ka šiem noslēgierīču laukumiem tiek piemērota 6 metru ekspluatācijas aizsargjosla un tā pilnībā iekļaujas paša gāzes cauruļvada ekspluatācijas aizsargjoslā.
Noslēgierīce ir ierīce, kas paredzēta gāzes plūsmas pārtraukšanai gāzes sistēmā. Attiecīgi noslēgierīču laukumu veido dažāda lieluma noslēgierīces, kas savienotas ar gāzesvadu ar spiedienu vairāk par 1,6 megapaskāliem. Tās ir izvietotas virszemē. Ievērojot noslēgierīču funkciju – nodrošināt gāzes plūsmas pārtraukšanu gāzes sistēmā, tās ir izvietotas nožogotās teritorijās. Žogi ap objektiem ir nepieciešami, lai liegtu trešajām personām pieeju noslēgierīcēm. Noslēgierīču laukumiem aizsargjoslas ierosināts noteikt no iežogojuma, jo tas ir vesels inženierkomunikāciju kopums un tādējādi nevar noteikt precīzo punktu, no kura sāksies aizsargjosla. Žogu lielums ir atkarīgs no objekta lieluma. Ierīkojot žogus, dabasgāzes pārvades sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" izmanto pēc iespējas mazākas platības. Papildus, jebkāda veida dabasgāzes apgādes objekti tiek ierīkoti saskaņā ar Enerģētikas likumu. Ja ar Enerģētikas likumu ir noteikts pienākums saskaņot dabasgāzes apgādes objekta ierīkošanu ar zemes īpašnieku, tas vienmēr tiek darīts. Normatīvajos aktos nav noteikts ierīkojamo noslēgierīču laukumu lielums. AS "Conexus Baltic Grid" īpašumā uz 31.12.2019. atrodās 156 dabasgāzes pārvades sistēmas gāzesvadu noslēgierīču laukumi un trīs dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas noslēgierīču laukumi. Noslēgierīču laukumu izmēri variē no 10 m² līdz 2250 m². Noslēgierīču laukumi, kuriem platības variē no 1000 m² -2250 m², ir ap 12. Visi noslēgierīču laukumi atrodas gāzesvadiem noteiktajās aizsargjoslu teritorijās. Kopā ar ekspluatācijas aizsargjoslu, noslēgierīču laukumi aizņemtu 240 000 m² lielu platību, kas vienlaikus pārklājas ar dabasgāzes cauruļvadiem noteiktajām ekspluatācijas un drošības aizsargjoslām. Lielākā daļa noslēgierīču laukumi tika ierīkoti kopā ar dabasgāzes pārvades sistēmas gāzesvadiem. Dabasgāzes pārvades sistēmas gāzesvadi ir ierīkoti laikā no 1966. līdz 1994. gadam. Jaunākais pārvades sistēmas gāzesvads virzienā "Preiļi-Rēzekne" ir ierīkots laikā no 2001. līdz 2005. gadam, kura ierīkošana tika saskaņota ar tā laika zemes gabala īpašniekiem. (Likumprojekta priekšlikums Aizsargjoslu likuma 22. panta otrās daļas 3. punkta papildināšanai ar “l” apakšpunktu).
Gāzesvadu ar spiedienu vairāk par 1,6 megapaskāliem gāzes noslēgierīču laukumiem un izpūšanas svecēm šobrīd spēkā esošajā Aizsargjoslu likumā atsevišķas drošības aizsargjoslas nav noteiktas. Ievērojot to, ka gan noslēgierīču laukumi, gan izpūšanas sveces ir gāzesvadu ar spiedienu vairāk par 1,6 megapaskāliem sistēmai piederīgas iekārtas un savienotas ar pašiem gāzesvadiem, līdz šim analoģiski tika piemērotas pašiem gāzesvadiem noteiktās aizsargjoslas. Taču, izstrādājot zemes vienību apgrūtinājumu plānus, minētajiem objektiem aizsargjoslas netiek norādītas apgrūtinājumu sarakstā, jo tie nav noteikti Aizsargjoslu likumā un attiecīgi Vienotajā apgrūtināto teritoriju un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikatorā. Ar Likumprojektu tiek precizēts infrastruktūras saraksts korektai aizsargjoslas attiecināšanai turpmāk.
Gan noslēgierīču laukumiem, gan arī izpūšanas svecēm ir būtiska nozīme gāzesvadu ar spiedienu vairāk par 1,6 megapaskāliem drošas ekspluatācijas nodrošināšanai – tās ir virszemes inženierkomunikācijas un šiem objektiem ir nepieciešams noteikt drošības aizsargjoslas: izpūšanas svecēm – 75 metru  attālumā, bet noslēgierīču laukumiem no iežogojuma, atkarībā no gāzesvada diametra – 75 metru , 125 metru vai 150 metru attālumā, bet ne tālāk pa pašam gāzesvadam noteikto aizsargjoslu.
Izpūšanas svece ir caurule ar noslēgierīci, kas pievienota gāzesvadam vai iekārtai un paredzēta cauruļvada atbrīvošanai no gāzes. Ievērojot izpūšanas sveces funkciju, nav ieteicams, ka tās tuvumā atrastos ēkas, kurās uzturētos cilvēki, tāpēc ir nepieciešams noteikt drošības aizsargjoslas. Drošības aizsargjoslas galvenais mērķis ir pasargāt vidi un cilvēkus no iespējamām avārijas sekām.
Nosakot aizsargjoslas gan noslēgierīču laukumiem, gan izpūšanas svecēm, būtiski aprobežojumi zemes īpašniekam netiek noteikti, jo liela daļa no šīm aizsargjoslām pārklāsies ar gāzesvadiem ar spiedienu vairāk par 1,6 megapaskāliem noteiktajām aizsargjoslām. Vienlaikus praktiski lielākā daļa no noslēgierīču laukumiem un izpūšanas svecēm atrodas ārpus apdzīvotām teritorijām – lauku, mežu apvidos. Gāzesvada ar spiedienu vairāk par 1,6 megapaskāliem noslēgierīču laukumi un izpūšanas sveces tiek projektēti un būvēti saskaņā ar Latvijas standarta LVS 422 "Dabasgāzes pārvades (transporta) sistēmas cauruļvadu projektēšana" noteikumiem. Drošības aizsargjoslas platums gāzesvada ar spiedienu vairāk par 1,6 megapaskāliem noslēgierīču laukumiem un izpūšanas svecēm ir noteikts atbilstoši Latvijas standartam LVS 422 "Dabasgāzes pārvades (transporta) sistēmas cauruļvadu projektēšana". Nosakot drošības aizsargjoslas un to platības, tiktu abpusēji ievēroti projektēšanas un būvniecības noteikumi (Likumprojekta priekšlikums Aizsargjoslu likuma 32.² panta otrās daļas papildināšanai ar 1.³ un 1.⁴ punktu.).
Ņemot vērā to, ka jau šobrīd spēkā esošajā Aizsargjoslu likumā ir izņēmuma normas dabasgāzes apgādes objektiem, kuri ir izbūvēti pēc 2002. gada 1. septembra, tad, papildinot un precizējot likumu, šīs normas piemērojamas arī attiecībā uz noslēgierīču laukumiem un izpūšanas svecēm. Turklāt jānorāda, ka noslēgierīču laukums sastāv no cauruļvadiem, kuriem aizsargjoslas tiek noteiktas pēc būvprojekta aprēķina, ja tie izbūvēti pēc 2002.gada 1.septembra.
Kopumā pēc 2002. gada 1. septembra aptuveni 57 km no 1188 km kopējā pārvades gāzesvada garuma, kuriem drošības aizsargjosla noteikta pēc būvprojekta aprēķina. Kopumā ir 40 gāzes regulēšanas stacijas, un gandrīz visas ir pārbūvētas un tām aizsargjoslas noteiktas pēc būvprojekta aprēķina (Likumprojekta priekšlikums Aizsargjoslu likumu papildināt ar 32.² panta 2.¹ daļu).
Ņemot vērā faktisko situāciju sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes infrastruktūras ekspluatācijai, nepieciešams Aizsargjoslu likuma 22. panta otrās daļas 4. punkta "f" apakšpunktā precizēt, nosakot, ka aizsargjosla nosakāma ne tikai ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes pazemes cisternu (rezervuāru) iekārtu grupām, bet arī ap atsevišķi novietotām pazemes cisternām (rezervuāriem), ja to tilpums ir virs 25 m³. Sašķidrinātās naftas (ogļūdeņražu) gāzes (SNG) tvertņu projektēšanu un uzstādīšanu, tai skaitā, mājsaimniecību pašpatēriņam (sadzīves vai apkures vajadzībām), reglamentē Būvnormatīva LBN 243-15 un Latvijas standarta LVS 451-1:2011 ,"SNG sistēmu projektēšana, uzstādīšana un nodošana ekspluatācija" normas, kurās  atrunāti attālumi no citiem objektiem, kas nodrošina šo inženiertīklu drošību. Salīdzinot virszemes un pazemes SNG tvertnes, kurām Aizsargjoslu likumā ir nostiprināta ekspluatācijas aizsargjosla, lielākā atšķirība ir uzglabājamās SNG daudzums tajās, kas attiecīgi kaitīgās ietekmes rezultātā var radīt bīstamības riskus sabiedrībai un videi. Daudzi ierobežojumi SNG tvertņu projektēšanā, uzstādīšanā un ekspluatācijā ir noteikti ne tikai augstāk minētajos būvnormatīvos, bet arī tādos normatīvajos aktos kā  Ministru kabineta 2017. gada 19. septembra noteikumi Nr. 563 "Paaugstinātas bīstamības objektu apzināšanas un noteikšanas, kā arī civilās aizsardzības un katastrofas plānošanas un īstenošanas kārtība", Ministru kabineta 2016. gada 1. marta noteikumi Nr. 131 "Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi" un Ministru kabineta 2003. gada 16. septemba noteikumi Nr. 518 "Spiedieniekārtu kompleksu tehniskās uzraudzības kārtība". Pazemes cisternu grupu tilpuma robežlielums 25 m³ pamatojams ar to, ka pašpatēriņam fiziskām vai juridiskām personām šāds lielums būtu maksimālais saskaņā ar Latvijas SNG nozares rādītājiem, savukārt tilpums virs 25 m³  liecina par SNG uzņēmējdarbības apjoma rādītāju. Šobrīd nav saskatāms pamatojums noteikt papildu apgrūtinājumus un aprobežojumus ekspluatācijas aizsargjoslas veidā virszemes SNG tvertnēm, sevišķi, ja tās tiek izmantotas fizisko vai juridisko personu pašpatēriņam (ēku apkurei), un spēkā esošais normatīvais regulējums attiecībā uz bīstamajām iekārtām un spiedieniekārtām ir pietiekams to drošai ekspluatācijai (Likumprojekta priekšlikums grozījumiem Aizsargjoslu likuma 22. panta otrās daļas 4. punkta "f" apakšpunktā).
Šobrīd Aizsargjoslu likums paredz aizliegumu veikt spridzināšanas darbus aizsargjoslas teritorijā, taču sprādziena radītās sekas, tai skaitā seismiskā ietekme, noteikti ir ar plašāku diapazonu un viennozīmīgi nevarēs pasargāt gāzesvadu no tā izraisītām negatīvajām sekām. Turklāt seismisko ietekmi rada ne tikai spridzināšanas darbi, bet arī grunts urbšanas darbi un grunts nostiprināšanas darbi (piemēram, pāļu dzīšana). Turklāt šobrīd nepastāv normatīvais regulējums precīzai vides risku novērtējuma veikšanai (seismiskās iedarbības zonas noteikšanai), veicot darbības, kas var radīt seismisko ietekmi uz būvēm un inženiertīkliem, tai skaitā grunts nostiprināšanas darbus, zemes urbšanas darbus un spridzināšanas darbus. Līdz ar to, lai pasargātu dabasgāzes infrastruktūru no seismiskās ietekmes ir nepieciešami precizējumi Aizsargjoslu likuma 56. panta 3. punktā.
Aizsargjoslu likuma 58.² panta pirmās daļas 1. punktā ir noteikts, ka drošības aizsargjoslā ir aizliegts būvēt jaunas ēkas vai rekonstruēt nedzīvojamās ēkas par dzīvojamām ēkām, kā arī – ja nav noslēgta rakstveida vienošanās ar gāzesvadu, dabasgāzes apgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju īpašnieku – rekonstruēt esošās ēkas. No minētā izriet, ka aizliegums būvēt attiecas tikai uz būvēm, taču šāds aizliegums nepastāv uz inženierbūvēm. Šobrīd spēkā esošais regulējums pieļauj inženierbūvju būvniecību drošības aizsargjoslā. Dažādu inženierbūvju atrašanās dabasgāzes apgādes objektu drošības aizsargjoslā var traucēt nodrošināt drošu dabasgāzes apgādes objektu ekspluatāciju. Savukārt spēkā esošajā Aizsargjoslu likuma 56. panta 13. punkta d) apakšpunktā ir noteikts, ka ir aizliegts būvēt, atjaunot vai pārbūvēt inženierbūves, ja nav noslēgta rakstveida vienošanās ar gāzesvadu, dabasgāzes apgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju īpašnieku. Šis aizliegums ir attiecināts uz inženierbūvju būvēšanu ekspluatācijas aizsargjoslā. Drošības aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt vides un cilvēku drošību objektu, kam noteiktas šīs aizsargjoslas, ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā, kā arī pašu objektu un to tuvumā esošo objektu drošību. Līdz ar ko ar grozījumiem nepieciešams precizēt inženierbūvju grupu, kurām būtu nosakāmi stingrāki aprobežojumi. Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumiem Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" inženierbūves tiek iedalītas trīs grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības un iespējamās ietekmes uz vidi. Pirmā ir zemākā, bet trešā ir augstākā grupa. Ņemot vērā drošības aizsargjoslas galveno uzdevumu, ierobežojumi attiecināmi uz trešās grupas inženierbūvēm.  Tāpēc, lai būtu iespējams kontrolēt un nodrošināt drošu objektu ekspluatāciju, Aizsargjoslu likumā nepieciešams noteikt, ka trešās grupas inženierbūves atļauts būvēt drošības aizsargjoslā, inženierbūvju īpašniekam noslēdzot rakstveida vienošanos ar gāzesvadu, dabasgāzes apgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju īpašnieku (Likumprojekta priekšlikums grozījumiem Aizsargjoslu likuma 58.² panta pirmās daļas 1. punktā).
Lai pastiprinātu drošību dabasgāzes apgādes objektu ekspluatācijā, ir nepieciešams papildināt Aizsargjoslu likuma 58.² panta pirmo daļu ar 8. punktu, kas nosaka saimnieciskās darbības ierobežojumus drošības aizsargjoslā, proti, aizliegt darbus, kas saistīti ar spridzināšanu un derīgo izrakteņu ieguvi. Maģistrālo gāzesvadu celtniecības normās un noteikumos Nr.2.05.06-85, kas izdoti 1985.gadā PSRS Valsts Celtniecības lietu komitejā, Maskavā, tika noteikti attālumi, kādi ir jāievēro, ierīkojot karjerus derīgo izrakteņu ieguvei. Saskaņā ar minētajiem noteikumiem attālumam no karjeriem un maģistrālā gāzesvada no 300 līdz 600 mm diametrā jābūt 150 metri, savukārt gāzesvadiem no 600 līdz 800 mm diametrā jābūt 200 metri. Latvijas standarta LVS 422 "Dabasgāzes pārvades (transporta) sistēmas cauruļvadu projektēšana" 1. punktā (Darbības lauks) ir noteikts, ka attālumu noteikšanai no jaunbūvējamām ēkām un būvēm līdz ekspluatācijā esošiem dabasgāzes pārvades (transporta) gāzesvadu sistēmas cauruļvadiem un iekārtām attiecināmas to tiesību aktu prasības, kas tika piemērotas, projektējot un būvējot šos cauruļvadus un iekārtas. Ņemot vērā to, ka lielākā daļa no ekspluatācijā esošajiem dabasgāzes apgādes objektiem tika izbūvēti 20. gadsimta 60.-80. gados, ir jāņem vērā ierobežojumi, kas tika noteikti laikā, kad dabasgāzes apgādes objekti tika būvēti.

Elektrība
Lai precīzāk definētu elektrolīnijas trases jēdzienu, ņemot vērā, ka bīstamību rada arī ārpus trases augošu koku zari, kas iesniedzas elektrolīniju trases koridorā un būtu apzāģējumi, precizēts, ka elektrolīniju trase ir elektrolīniju darbību nodrošināšanai paredzēta dabā esoša zemes josla un gaisa telpa, kas uzturama brīva no kokiem, koku zariem un krūmiem (Likumprojekta priekšlikums grozījumam Aizsargjoslu likuma 1. panta 19. punktā).
Grozījumi Aizsargjoslu likuma 16. panta otrās daļas 1. un 2. punktā noteikti, lai precizētu elektrisko tīklu aizsargjoslu un elektrolīniju trašu attālumu noteikšanu, ievērojot, ka pēc šāda principa aizsargjoslas definētas spēkā esošā Aizsargjoslu likuma 16 .panta otrās daļas 2.¹  punktā. Ņemot vērā, ka malējā vada novietojums ir atkarīgs no balsta konstruktīvā izvietojuma un līnijās ir uzstādīti dažāda izpildījuma balsti, tas rada neērtības aizsargjoslu definēšanai dabā. Veicot augstsprieguma līniju malējo gaisa vadu uzmērīšanu, praksē var rasties situācijas, kad vienai līnijai aizsargjoslas platums var mainīties no uzmērīšanas reizes, lai gan elektrolīnija nav mainījusi savu pozīciju, izņēmums ir 110 kV un 330 kV gaisvadu līnijas pilsētās un ciemos, kur aizsargjoslas joprojām tiks noteiktas no līniju malējiem vadiem. Nosakot aizsargjoslas platumu no gaisvadu līnijas ass, ir ņemts vērā visu balstu konstruktīvais izpildījums. Veicot grozījumus 110 kV gaisvadu elektrolīniju aizsargjoslā un palielinot to par 5 metriem, tiks atvieglota aizsargjoslu uzskaite gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu 110/330 kV. Minēto aizsargjoslu attālums, rēķinot no gaisvadu līnijas ass, būs vienāds aizsargjoslām gan ārpus pilsētām un ciemiem, gan arī meža zemēs. Atbilstoši esošajām aizsargjoslu regulējumam gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu 110 kV aizsargjoslas attālums ārpus pilsētām un ciemiem ir aptuveni par 5 metriem mazāks, nekā gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu 330 kV, kā arī dažāda tehniskā izpildījuma dēļ arī starp viena sprieguma līmeņiem aizsargjosla ir dažāda.  Minētā iemesla dēļ šādas aizsargjoslas ir grūti uzskaitīt uz atspoguļot būvprojektos un citos būvniecības dokumentos. Tā kā gaisvadu līnijas ar nominālo spriegumu 110 kV un 330 kV nereti atrodas uz viena balsta, šāda aizsargjoslu atspoguļošana un uzskaite ir nelietderīga, praktiski grūti īstenojama, kā arī pastāv risks aizsargjoslu platuma dažādai interpretācijai. Minētā iemesla dēļ par 5 metriem ticis samazināts arī aizsargjoslas attālums elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu 330 kV, ja tās šķērso meža zemi. Minēto grozījumu rezultātā aizsargjoslas platība gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu 110 kV ārpus pilsētām un ciemiem palielināsies vidēji par 1 līdz 3 metriem. Tomēr aprēķinos nav ņemts vērā balstu dažādais tehniskais izpildījums, kas ietekmē aizsargjoslas pārklājumu. Patiesā papildus apgrūtināmā platība ir mazāka.
Grozot Aizsargjoslu likuma 16. panta otrās daļas 2. punka "a" apakšpunktu un papildinot šo pašu punktu ar "a^1" apakšpunktu, tiek noteiktas divas jaunas aizsargjoslas, sadalot sprieguma pakāpēs esošo aizsargjoslu  - gaisvadu līnijām līdz 1 kV un gaisvadu līnijā 6-20 kV. Šāds sadalījums ieviests, lai 1 kV gaisvadu līniju trasēs samazinātu trases platumu un, vienlaikus ievērojot tehniskās drošības prasības, pēc iespējas samazinātu ietekmi uz dabu un zemes lietošanas tiesībām. Šādi grozījumi likumā secīgi rada nepieciešamību veikt attiecīgus grozījumus ATIS noteikumos un Noteikumos Nr. 982.
Grozījumi Aizsargjoslu likuma 16. panta otrās daļas 2.¹ punkta "a", "b", "c" un "d" apakšpunktā ir redakcionāli, lai ievērotu 16. panta redakcijā konsekvenci attiecībā uz terminu "gaisvadu līnijas ass".
Grozījumi Aizsargjoslu likuma 16. panta otrās daļas 2.¹ punkta "d" apakšpunktā paredz samazināt aizsargjoslas platumu, ievērojot mūsdienu tehnoloģiskās iespējas un tehniskās drošības prasības, vienlaikus tādējādi samazinot arī zemes īpašnieku apgrūtinātās platības.  
Aizsargjoslu likuma 16. panta otrās daļas 21. punkta "e" apakšpunkts tiek svītrots, jo dublē 16. panta otrās daļas 3. punktā noteikto, pie tam 21. punkts attiecas tikai uz elektrisko tīklu gaisvadu līnijām.
Elektrisko līniju kabeļu līniju aizsargjoslās meža zemē vai ārpus tās tiek noteikta elektrolīniju trase visā aizsargjoslas platumā, ievērojot redakcionālo konsekvenci ar gaisvadu elektrolīnijām noteiktajām elektrolīniju trasēm Likumprojektā vispārējas izpratnes veicināšanai (Likumporjekta priekšlikums grozījumam Aizsargjoslu likuma 16. panta otrās daļas 3. punktā un papildināšanai un 3.¹ punktu).
Aizsargjoslu likuma 16. panta otrās daļas 5. punkta grozījumos plānots noteikt aizsargjoslas arī ap gaisvadu un kabeļu līniju konstruktīvo elementu ārējām malām. Konstruktīvie elementi, kā, piemēram, zemējuma kontūri vai elektrolīniju atsaites, ir būtiski elektroapgādes elementi tīkla darbības nodrošināšanai. Kopumā pa visu Latviju ir aptuveni 40 transpozīciju akas, vidēji vienas akas aizsargjosla aizņems 5-8 m² lielu platību, kopumā radot papildu apgrūtinājuma teritoriju līdz 300 m² platībā. Ārpus gaisvadu līniju aizsargjoslām izvirzītie konstruktīvie elementi pamatā ir gaisvadu elektrolīniju balstu atsaites apdzīvotās vietās, kur aizsargjoslas platums ir 2,5 metri uz katru pusi.
Vidēji atsaites stiprinājuma vietas attālums no gaisvadu līnijas ir 5 metru attālumā. Ārpus apdzīvotām vietām (aizsargjosla 6,5 metri uz katru pusi) balstu atsaites pamatā iekļaujas aizsargjoslas robežās.
Atbilstoši AS "Sadales tīkls" apkopotajiem datiem, apdzīvotās vietās sadales elektrotīklā ir 12 890 balsti ar atsaitēm (vienu vai vairākām).  Orientējošā kopējā platība šiem visiem balstiem, ko aizņemtu papildus veidojamā aizsargjosla,ir 8,5 ha jeb vidēji 6,5 m² uz katru šādu balstu visā Latvijas teritorijā.
Praksē dažāda sprieguma elektrisko tīklu gaisvadu līnijas vietām tiek ierīkotas uz viena balsta. Attiecīgi nav skaidrības, kādā platumā nosakāma elektrolīniju trase. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 33. panta devīto daļu Valsts zemes dienests Aizsargjoslu likuma 16. pantā (izņemot 16. panta otrās daļas 2.¹ punktu) noteiktās aizsargjoslas robežas grafiski attēlo ATIS likumā noteiktajā kārtībā – automātiski, un ATIS tiek ģenerētas divas aizsargjoslas. Ar Likumprojektā piedāvāto papildinājumu 16. panta otrās daļas 6. punktā plānots skaidri atrunāt elektrolīniju trases platuma noteikšanu šādos gadījumos.
Lai pēc iespējas mazinātu ietekmi uz dabu un tās daudzveidību, gaisvadu līnijām, kuru nominālais spriegums ir 330 kV nacionālajos parkos var noteikt līdz 40 % mazāku elektrolīniju trases platumu, kā tas ir paredzēts likumā, ja gaisvadu elektrolīnijas šķērso vai atrodas blakus meža zemei. Galvenie pamatprincipi attiecībā uz elektrolīnijas trases platuma samazināšanu, kas tiks iekļauti metodikā:
1. energoapgādes komersantam ir tiesības vienpusēji pieņemt lēmumu par elektrolīniju trases platuma samazināšanu. Šāds lēmums var tikt pieņemts, ja iestājušies vismaz visi zemāk minētie apstākļi:
1.1. samazinot elektrolīniju trases platumu, netiks traucēta droša starpvalstu elektroapgāde. (Piemērs: elektropārvades objekts nodrošina elektroapgādi starpvalstu līmenī. Lai īstenotu drošu elektropiegādi, elektrolīniju trase nevar tikt samazināta);
1.2. Elektrolīnijas trases samazinājums iespējams tikai, izbūvējot jaunu vai pārbūvējot esošu elektrisko tīklu gaisvadu līniju citā trasē. Aizsargjoslas samazinājums pārbūves gadījumā pieļaujams tikai tad, ja elektrolīniju trase tiek pārbūvēta, mainot tās novietojumu;
1.3. Energoapgādes objekts ir izbūvēts, tam paredzot speciālu drošības līmeni un tam atbilstošus tehniskus risinājumus (piemēram, augstākus balstus virs mežiem);
2. trases platuma samazināšana atkarīga no apvidus, kurā tā atrodas (purvs, smilšaina, vai cita veida teritorija), kā arī no trases malā augošo koku augstuma un sugas;
3.   energoapgādes komersantam nav obligāts pienākums pieņemt lēmumu par elektrolīniju trases platuma samazināšanu arī gadījumā, ja ir iestājušies visi 1. punktā noteiktie kritēriji (Likumprojekta priekšlikums Aizsargjoslu likuma 16. panta papildināšanai ar ceturto daļu).
Aizsargjoslu likuma 45. panta grozījumi nepieciešami, lai papildinātu regulējumu ar attiecīgo praksi, kā arī, lai atsevišķos gadījumos Aizsargjoslu likuma 45. pantā noteiktie ierobežojumi būtu atceļami ar attiecīgo komunikāciju īpašnieku atļauju:
1) lai nodrošinātu drošu elektrotīklu ekspluatāciju un izvairītos no potenciāliem augsta riska nelaimes gadījumiem, kas var rasties aiz neuzmanības, papildus esošajiem ierobežojumiem noteikt papildu ierobežojumus un aizliegt ierīkot atpūtas laukumus, tirdzniecības vietas, kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestātnes. Minētais aizliegums attiecas uz laika periodu pēc Likumprojekta spēkā stāšanās un tam nav atpakaļejoša spēka. Tā kā Likumprojekts paredz atcelt aizliegumu 110 kV un 330 kV gaisvadu līniju aizsargjoslas zonā ierīkot automašīnu (transportlīdzekļu) un mehānismu stāvvietas (Aizsargjoslu likuma pirmās daļas 3. punkts), paturot  spēkā šo aizliegumu zem gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu līdz 20 kV (Likumprojekta priekšlikums Aizsargjoslu likuma 45. pantu papildināt ar 3.¹ daļu). Aizliegums aizsargjoslās izbūvēt kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestātnes nav attiecināms uz ostu teritorijām, lai būtiski neierobežotu to attīstības un ekspluatācijas iespējas;
2) lai uzlabotu drošu objektu ekspluatāciju, remonta un ārkārtas gadījumu seku likvidāciju, ir nepieciešams veikt saskaņojumu ar attiecīgo komunikāciju turētāju, ja aizsargjoslā ir paredzēta būvniecība (Likumprojekta priekšlikums grozījumiem Aizsargjoslu likuma 45. panta pirmās daļas 5. punktā);
3) papildināt pantu ar 3.² daļu par zemes īpašnieku atbildību gadījumos, kad 110 kV un 330kV gaisvadu līniju aizsargjoslās ierīkotas automašīnu (transportlīdzekļu) un mehānismu stāvvietas;
ar attiecīgo komunikāciju īpašnieku atļauju būs iespēja veikt transportlīdzekļu kustību un saimniecisko darbību aizsargjoslās ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuru augstums pārsniedz 4,5 metri no zemes virsmas (Likumprojekta priekšlikums grozījumam AIzsargjoslu likuma 45. panta pirmās daļas 9. punktā);
4) šobrīd Aizsargjoslu likumā konstatējamas pretrunas regulējumā attiecībā uz aizsargjoslām gar elektriskajiem tīkliem veicamajām darbībām. Proti, Aizsargjoslu likuma 45. panta pirmās daļas 5. punkts nosaka, ka aizliegts bez attiecīgo komunikāciju īpašnieka atļaujas veikt būvniecības darbus aizsargjoslā gar elektriskajiem tīkliem. Aizsargjoslu likuma 45. panta pirmās daļas 10. punkts, savukārt, noteic, ka aizliegts veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, bet aramzemēs - dziļāk par 0,45 metriem, kā arī veikt grunts planēšanu ar tehniku. Tādējādi nav iespējams īstenot būvniecību atbilstoši tās iecerei, ja  netiek veikti arī zemes darbi dziļāk par 0,3 metriem (vai aramzemēs – dziļāk par 0, 45 metriem). No Aizsargjoslu likuma 45. panta pirmās daļas 5. punkta izriet, ka šādi darbi ir pieļaujami, ja tam saņemta komunikāciju īpašnieka atļauja. Saglabājot Aizsargjoslu likuma pirmās daļas 10. punktu esošajā redakcijā, nav iespējams īstenot Aizsargjoslu likuma 45. panta pirmās daļas 5. punktu atbilstoši tās mērķim, jo būvdarbu veikšanu, pat, ja tam saņemta komunikāciju turētāja atļauja, faktiski aizliedz Aizsargjoslu likuma 45. panta pirmās daļas 10. punkts. Minētā pretruna novērsta ar grozījumiem Aizsargjoslu likuma 45. panta pirmās daļas 10. punkta redakcijā;
5) lai sabalansētu dabas daudzveidības saglabāšanu ar inženiertīklu īpašnieku pienākumu rūpēties par tīklu drošību, paredzēts, ka, noslēdzot rakstveida vienošanos ar elektrisko tīklu īpašnieku, būs iespēja audzēt kokus un krūmus elektrolīniju trasēs ārpus meža zemes, bet aizsargjoslas daļā starp elektrolīniju trasi un aizsargjoslas malējo robežu aizliegums audzēt kokus un krūmus ir atcelts. Grozījums Aizsargjoslu likuma 45. panta pirmā daļas 13. punktā samazina aizlieguma apmēru audzēt kokus un krūmus aizsargjoslā, tā vietā šo aizliegumu attiecinot uz elektrolīniju trases teritoriju. Pilsētās un ciemos trases aizsargjoslas platums gan sakrīt, bet aizliegums uzturams tāpēc, ka trases platums ir ļoti mazs – zemsprieguma un vidsprieguma (līdz 20 kV) līnijām tikai 2,5 metri uz katru pusi. Koku tuvums elektrolīnijai rada reālu elektrobīstamību videi un sabiedrībai. Starptautiskie elektrodrošības standarti paredz noteiktus drošības pasākums, lai nodrošinātu personu aizsardzību pret elektriskās strāvas un sprieguma risku, un viens no šiem pasākumiem ir iekārtu izvietošana ārpus sasniedzamības zonas (angļu valodā termins – placing out of reach). Piemēram standartā LVS EN 61936-1 Elektroietaises maiņspriegumam virs 1 kV. 1.daļa: Kopīgie pasākumi. Minētie aizsardzības pasākumi ir šādi:
8.2.1. Pasākumi aizsardzībai pret tiešo saskarsmi
8.2.1.1 Atzītie aizsardzības pasākumi
Tiek atzīti šādi aizsardzības veidi:
- aizsardzība nožogojot;
- aizsardzība ar barjeru;
- aizsardzība ar šķērsli;
- aizsardzība, novietojot ārpus sasniedzamības zonas.
Saskaņā ar standartu LVS EN 61140:2016 Aizsardzība pret elektrošoku. Kopīgas prasības ietaisēm un iekārtām sasniedzamības zona zemsprieguma elektroietaisēs tiek definēta ar 2,5 m attālumu.
5.2.5. Ietaišu izvietošana ārpus sasniedzamības zonas
5.2.5.1 Ja tiek atzīts, ka 5.2.2., 5.2.3., 5.2.4, 5.2.6 un 5.2.7 punktā minētie noteikumi nav piemērojami, to novēršanai var būt piemērota iekārtu izvietošana ārpus sasniedzamības zonas:
-zemsprieguma ietaišu un iekārtu gadījumā - nejauša vienlaicīga piekļuve vadošām detaļām, starp kurām var pastāvēt bīstams spriegums;
- augstsprieguma iekārtu un ietaišu gadījumā - nejauša ieiešana bīstamajā zonā;
- detalizētāka informācija būtu jāiesniedz tehniskajām komitejām.
Zemsprieguma ietaisēm, daļas kas šķirtas vairāk kā 2,5 m attālumā parasti netiek uzskatītas par vienlaicīgi pieejamām. Šajās vietās pieeja tiek ierobežota un atļauja sniegta tikai kvalificētām un apmācītām personām, samazinātā distance var tikt precizēta.
Likumprojekta pants joprojām rod izņēmuma gadījumus dabas daudzveidības, kā arī zaļākas pilsētvides saglabāšanai, jo paliek spēkā iespēja ar inženiertīklu turētājiem rakstiski vienoties par koku un krūmu audzēšanu elektrolīniju trasēs pilsētās, ciemos un ārpus tiem (Likumprojekta priekšlikums grozījumam Aizsargjoslu likuma 45. panta pirmās daļas 13. punktā);
6) ievērojot vispārējās drošības prasības, aizliegt izmantot makšķerēšanas rīkus, kuru garums pārsniedz 3 metrus (Likumprojekta priekšlikums Aizsagjoslu likuma 45. panta pirmās daļas papildināšanai ar 14. punktu);
7) no Noteikumu Nr. 982 9. punkta uz Aizsargjoslu likumu tiek pārcelti aprobežojumi, papildinot 45. pantu ar četriem jauniem punktiem, vienlaikus paredzot dublējošo normu dzēšanu no Noteikumiem Nr. 982. Šāds grozījums nepieciešams, lai visus aprobežojumus aizsargjoslā noteiktu vienā tiesību aktā, tādējādi nediskreditējot aprobežojumus atkarībā no tiesību akta spēka (Likumprojekta priekšlikums Aizsargjoslu likuma 45. panta pirmās daļas papildināšanai ar 15.,16.,17.,18. punktu).
2019. gada 1. decembrī stājās spēkā grozījumi Zemesgrāmatu likumā, atbilstoši kuriem tika ierobežotas tiesības reģistrēt apgrūtinājumus zemesgrāmatā, līdz ar to būtiski ierobežotas energoapgādes komersantu Enerģētikas likumā un Aizsargjoslu likuma 60.panta 1.daļā noteiktās tiesības aprobežojumu ierakstīšanai zemesgrāmatā. Lai aprobežojumus reģistrētu zemesgrāmatā, nepieciešams noteikt aprobežojumu saturu, papildus nosakot, ka Aizsargjoslu likumā noteiktie ierobežojumi uzskatāmi par īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumiem Civillikuma izpratnē. Papildus jānorāda, ka aprobežojumu izslēgšana no zemesgrāmatām rada arī papildus risku pazaudēt efektīvu instrumentu, lai īstenotu tiesas spriedumus par aprobežojumu noteikšanu nekustamajam īpašumam. Piemēram, ja aprobežojums īpašumam ar tiesas spriedumu ir noteikts piespiedu kārtā, trešajām personām par aprobežojuma esamību nav iespējas pārliecināties. Šobrīd Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā (turpmāk – ATIS), nav izstrādāts rīks, ar kā palīdzību informācija par īpašumam noteiktajiem aprobežojumiem būtu pieejama trešajām personām. Līdz ar to pastāv būtisks risks, ka persona iegādājas nekustamo īpašumu, nezinot par tā aprobežojumiem. Ievērojot minēto, esošo aprobežojumu ierakstīšana Zemesgrāmatā ir kritiski svarīga infrastruktūras objektu īpašnieku, zemes īpašnieku un potenciālo zemes ieguvēju interesēm.
Nepieciešamo grozījumu efektīvai piemērošanai būtu nepieciešamas izmaiņas arī Zemesgrāmatu likumā. Vienlaicīgi jānorāda, ka tiesību normu kolīzijas gadījumā priekšroka ir jaunākai pieņemtajai normai un speciālajai likuma normai attiecībā pret vispārīgo likuma normu. Ņemot vērā minēto, strīdus gadījumā Aizsargjoslu likuma 60. pants ir prioritārs pār Zemesgrāmatu likumu un tā pārejas noteikumiem.
Ņemot vērā augstāk minēto, ir papildināms Aizsargjoslu likuma 60.pants, ietverot 3. daļu, kas nosaka, ka šā likuma 35., 36., 37., 37.1., 38., 39., 41., 42., 43., 44., 45., 46., 47., 48., 49., 50., 51., 51.¹, 52., 53., 55., 56., 57., 58., 58.¹, 58.², 58.³, 58.4., 58.5. pantā noteiktie īpašuma tiesību aprobežojumi zemes īpašniekam, valdītājam un trešajām personām attiecībā uz rīcību aizsargjoslās uzskatāmi par īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumiem Civillikuma izpratnē.
Papildinot Aizsargjoslu likuma 61. pantu ar 10.³ daļu – ja elektrolīnija tiek ierīkota ar beztranšejas metodi dziļāk par 3 metriem no zemes virsmas, koku un krūmu ciršana aizsargjoslā nav nepieciešama, tiktu samazinātas teritorijas, kas tīklu uzturētājiem ir jāuztur brīvas no kokiem un krūmiem, tādējādi nesamazinot dabas daudzveidību. Kabeļu elektrolīnijas ar spriegumu līdz 20kV tiek izbūvētas zemē 0,7-0,8 metru dziļumā, atsevišķās vietās pielietojot papildu mehāniskās aizsardzības pasākumus, tās dziļums var tikt samazināts līdz 0,5 metriem. Būvnormatīvā LBN008-14 noteikts: "34. Minimālais elektroapgādes kabeļlīniju (ar spriegumu līdz 20 kV) ieguldīšanas dziļums ir 0,7 m zem zemes virsmas projektēšanas atzīmes, bet, šķērsojot ceļus, ielas, brauktuves un laukumus, dziļumam jābūt ne mazākam par 1 m. Atsevišķos līdz 5 m garos posmos (ievados ēkās, kabeļskapjos, šķērsojumos ar citiem inženiertīkliem) attālumu atļauts samazināt līdz 0,5 m, veicot kabeļu mehāniskās aizsardzības pasākumus. Elektronisko sakaru tīklu kabeļu kanalizācijas caurules izbūvē ne mazāk kā 0,4 m dziļumā zem ietvēm, gājēju celiņiem, veloceliņiem un zaļajā zonā vai 0,6 m dziļumā citās vietās.".
Virs kabeļlīnijām augošo koku un krūmu saknes sasniedz kabeļlīnijas dziļumu un, saknēm apaugot kabeli vai vējam izgāžot koku, kabeļa izolācija tiek mehāniski bojāta, kā rezultātā tiek radīti elektroapgādes pārtraukumi un radīta apkārtējai videi un sabiedrībai bīstama situācija. Nosacījums, ka koku un krūmu izciršana virs elektrisko kabeļu līnijas trases nav nepieciešama tām kabeļlīnijām, kas ierīkotas vismaz 3 metru dziļumā pamatots ar to, ka šādā dziļumā ir maza iespējamība, ka koku saknes var sasniegt kabeļlīniju un radīt bojājumu.
Atbilstoši Aizsargjoslu likuma 16. panta otrās daļas 1. punktam pilsētās un ciemos elektrolīniju trases tiek noteiktas vienādas ar aizsargjoslām, kā arī šaurākas, salīdzinot ar teritorijām  ārpus pilsētām un ciemiem, lai gan elektroapgādes objektu potenciāli apdraudošo koku ietekme ir līdzvērtīga. Lai nepaplašinātu aizsargjoslas pilsētu un ciemu teritorijās, kas radītu nesamērīgu trešo personu tiesību ierobežojumu, lietderīgi noteikt, ka arī atbilstoši koku un krūmu augšanas specifikai konkrētā zonā ārpus aizsargjoslām, elektroapgādes objekta īpašnieks vai valdītājs ir tiesīgs nocirst vai apzāģēt kokus, kas atbilst Aizsargjoslu likuma 61. panta piektajā daļā noteiktajai bīstamo koku definīcijai, ja ir saņēmis attiecīgā zemes īpašnieka atļauju (Likumprojekta priekšlikums grozījumam Aizsargjoslu likuma 61. panta piektās daļas pirmajā teikumā).
Likumprojekts tiek papildināts ar grozījumiem Aizsargjoslu likuma 61. panta 10. daļā un 10.¹ daļas pirmajā punktā. Aizsargjoslu likuma 45. pants nosaka aprobežojumus aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem, savukārt 61. pants nosaka aizsargjoslu uzturēšanas prasības. Papildus tam Aizsargjoslu likuma 61. panta 10.¹ daļa nosaka prasības koku ciršanai aizsargjoslās ārpus gaisvadu elektrolīniju trasēm, tajā skaitā prasību saņemt Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju, ja koku ciršanu plānots veikt īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā, izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonu un neitrālo zonu. Šāda prasība nav noteikta koku ciršanai elektrolīniju trasēs, ja tās atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās vai mikroliegumā. Vienlaikus likums "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" un uz tā pamata Ministru kabineta izdotie vispārējie vai individuālie īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi paredz virkni koku ciršanas ierobežojumu, piemēram, aizliegumu cirst noteiktu dimensiju kokus.  Īpaši tas attiecas uz tādām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām kā dabas pieminekļi (dižkoki, aizsargājamas alejas), kurās ir aizliegta koku ciršana bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas. Ņemot vērā, ka Aizsargjoslu likums nenosaka prasību informēt Dabas aizsardzības pārvaldi pirms koku ciršanas gaisvadu elektrolīniju trasēs, ir bijuši vairāki gadījumi, kad elektrolīniju trasē ir nocirsti dižkoki vai aizsargājama aleja, neinformējot Dabas aizsardzības pārvaldi. Šādos gadījumos dabas piemineklis tiek iznīcināts.
Ņemot vērā iepriekš minēto, nepieciešams papildināt Aizsargjoslu likuma 61. panta 10. daļu, nosakot, ja koku ciršanu veic īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā, izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonu un neitrālo zonu, un ciršanai paredzēto koku apkārtmērs 1,3 metru augstumā no sakņu kakla pārsniedz 1,5 metrus (50 cm caurmēru), plānotajai darbībai saņem Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atzinumu. Šādos gadījumos pašvaldība, izsniedzot atļauju koku ciršanai ārpus meža saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumu Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža" 4. punktu, ņem vērā Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumu un atkārtoti to nepieprasa.
Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 61. panta piekto daļu elektrisko tīklu gaisvadu līniju aizsargjoslās ārpus elektrolīniju trasēm saskaņā ar attiecīgā objekta aizsargjoslas noteikšanas metodiku izcērt tikai tos kokus, kuri var apdraudēt objektu. Šajā daļā noteikts arī, kādi koki uzskatāmi par potenciāli apdraudošiem. Vienlaikus Aizsargjoslu likuma 61. panta 10.¹ daļa noteic, ka meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības izcirst potenciāli apdraudošā mežaudzē augošos kokus. Lai nodrošinātu, ka netiek nocirsta visa mežaudze aizsargjoslas platumā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, kuros ir noteikts mežsaimnieciskās darbības, galvenās cirtes vai kailcirtes aizliegums un novērstu pretrunas ar dabas aizsardzības normatīvajiem aktiem un nodrošinātu dabas vērtību saglabāšanu, Aizsargjoslu likuma 61. panta 10.¹ daļa papildināma, nosakot, ka minētajās teritorijās kokus cērt atbilstoši meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu aizsardzību un izmantošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Vienlaikus zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības izcirst kokus, kuri saskaņā ar šā panta piekto daļu ir potenciāli apdraudoši koki.


Kopīgi
Ņemot vērā jaunākajos būvniecību reglamentējošos tiesību aktos (Būvniecības likumā, Ministru kabineta 2014. gada 30. septembra noteikumos Nr. 573 Elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvju būvnoteikumi", Ministru kabineta 2014. gada 30. septembra noteikumos Nr. 574 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 008-14 "Inženiertīklu izvietojums"") ieviesto terminoloģiju, visā Aizsargjoslu likumā termini "komunikācija" un "inženierkomunikācija" tiek aizstāti ar vārdu "inženiertīkls". Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 2.¹⁶ apakšpunktu inženiertīkls ir būvju kopums, kas sastāv no cauruļvadiem, kabeļiem, vadiem, aprīkojuma, iekārtām un ierīcēm un paredzēts elektroenerģijas, siltumenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens un citu resursu ražošanai, pārvadei (transportam), uzglabāšanai vai sadalei, kā arī inženiertīklu pievadiem un iekšējiem inženiertīkliem (Likumprojekta 2.pants un priekšlikums grozījumiem Aizsargjoslu likuma 46. panta pirmās daļas 6. punkta "a" apakšpunktā).
Lai viestu skaidrību objekta īpašniekiem vai to valdītājiem, kā rīkoties pēc objekta likvidēšanas, precizēta Aizsargjoslu likuma 33. panta septītā daļa. Kārtība, kādā dzēš būvi NĪVKIS, noteikta Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi". Atbilstoši minēto noteikumu 150.1. apakšpunktam ierakstu par būvi vai telpu grupu dzēš, ja no būvniecības informācijas sistēmas saņemtas ziņas par būves neesību, savukārt atbilstoši minēto noteikumu 202. punktam ierakstu par būvi NĪVKIS dzēš, pamatojoties uz dokumentu, ko izdevusi pašvaldības būvvalde vai cita institūcija, kas veic būvvaldes funkcijas, un kas apliecina būves neesību, ja persona šādu dokumentu saņēmusi līdz grozījumu šo noteikumu 150. punktā (ieraksta par būves vai telpu grupas dzēšana, ja no būvniecības informācijas sistēmas saņemtas ziņas par būves neesību) spēkā stāšanās brīdim vai līdz brīdim, kad ziņu saņemšana par būves neesību tiek nodrošināta no būvniecības informācijas sistēmas (Luikumporjekta priekšlikums grozījumam Aizsargjoslu likuma 33. panta septītajā daļā).
Ar grozījumiem Aizsargjoslu likuma 33. panta 12. daļā un 61. panta 12. daļā plānots novērst neskaidro izpratni par infrastruktūras objektu īpašnieku vai valdītāju atbildību dabas daudzveidības samazināšanā un attiecīgu kompensāciju piemērošanu, tiem vienlaikus izpildot likuma deleģējumu ierīkojot un uzturot elektrolīniju, gāzes un naftas vai naftas produktu cauruļvadu trases, tehniski un sabiedrībai drošā stāvoklī kā meža zemē, tā pilsētas vai ciema teritorijā, kur tajās aizliegts audzēt kokus un krūmus. Grozījumi nepieciešami, jo praksē pastāv gadījumi, kad pašvaldības pieļauj koku ciršanu esošajā vai plānotajā aizsargjoslā tikai tad, ja infrastruktūras objekta īpašnieks vai valdītājs tam ir saņēmis pašvaldības atļauju, kā arī samaksājis zaudējumu kompensāciju par dabas daudzveidības samazināšanu. Atsaucoties uz Administratīvā rajona tiesa Rīgas tiesu nama 2018. gada 16. marta spriedumu lietā Nr. A420208517, kas pēc apstrīdēšanas atstāts spēkā arī Administratīvās apgabaltiesas 2018. gada 8. novembra spriedumā, kuru savukārt pēc kasācijas lietas izskatīšanas atstāja negrozītu arī Latvijas Republikas Senāts savā 2019. gada 22. novembra spriedumā, Pieteicējas (šajā gadījumā AS "Sadales tīkls") tiesības cirst kokus pamatojas Aizsargjoslu likumā noteiktajos aizsargjoslas objekta valdītāja pienākumos, nevis vispārējās zemes īpašnieka vai valdītāja tiesībās. Ciršanas noteikumi (Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumi Nr.3 09 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža") neparedz, ka pienākums maksāt zaudējumu atlīdzību būtu uzliekams aizsargjoslas objekta valdītājam, kas cērt kokus attiecīgā objekta uzturēšanai. Ar Likumprojektu plānots novērst situāciju, kad infrastruktūras objekta īpašniekam vai valdītājam ir pienākums maksāt zaudējumu atlīdzību par dabas daudzveidības samazināšanu ārpus meža pilsētas vai ciema teritorijā vai ārpus meža, veicot sev ar Aizsargjoslu  likumu deleģēto pienākumu izpildi. Atbilstoši Likumprojektam infrastruktūras objekta īpašnieks vai valdītājs ir atbrīvots maksāt zaudējumu atlīdzību par dabas daudzveidības samazināšanu ārpus meža pilsētas vai ciema teritorijā vai ārpus meža visos gadījumos, kad koki jācērt atbilstoši Aizsargjoslu likuma vai energoapgādi regulējošo normatīvo aktu prasībām.
Papildus, ņemot vērā Meža likuma 1. panta 3. punktā un Meža likuma 41. pantā noteikto, aizsargjoslu uzturēšana nav saistīta ar atmežošanu. Atmežošana ir personas darbības izraisīta meža pārveidošana citā zemes lietošanas veidā. Savukārt Meža likuma 3.¹ panta 1. punktā ir noteikts, ka par mežu neuzskata zemi, ko aizņem esošu autoceļu zemes nodalījuma josla, dzelzceļa zemes nodalījuma josla, elektrisko tīklu un elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju trase, gāzes vadu, naftas vadu trase.
Platību atmežo, ja tas nepieciešams būvniecībai (tai skaitā, ierīkojot jaunu energoapgādes vai naftas, vai naftas produktu objektu aizsargjoslas), derīgo izrakteņu ieguvei, lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanai, īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai, valsts sauszemes teritorijas aizsardzības un neaizskaramības nodrošināšanai vai valsts apdraudējuma situācijas novēršanai militārajos objektos un to aizsargjoslās, un ja personai ir izdots kompetentas institūcijas administratīvais akts, kas tai piešķir tiesības veikt minētās darbības. (Likumprojekta priekšlikums grozījumiem Aizsargjoslu likuma 33. panta 12. daļā un 61. panta 12. daļā).
Aizsargjoslu likuma 35. panta otrajā daļā noteikts - ja objekta īpašnieks vai valdītājs rakstveidā var vienoties ar zemes īpašnieku vai valdītāju par citu darba uzsākšanas laiku, atkārtota zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida brīdināšana nav jāveic, tādējādi tiek samazināts birokrātiskais slogs, saglabājot objekta īpašnieka vai valdītāja tiesības un pienākumus aizsargjoslā veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, atjaunošanai, pārbūvei nepieciešamos darbus.
Grozījumā Aizsargjoslu likuma 35. panta trešās daļas regulējumā ietverts izņēmums attiecībā uz objektu īpašnieku vai valdītāju plānoto darbu veikšanu jebkurā laikā elektrisko tīklu, gāzes infrastruktūras, kā arī naftas un naftas produktu infrastruktūras aizsargjoslās.
Turpinājumā lasāms apkopojums par elektrisko tīklu, gāzes infrastruktūras un naftas vai naftas produktu infrastruktūras aizsargjoslu aizņemto platību, kā arī ekspluatācijas un apkopes darbu apjomu un specifiku, kā arī līdzšinējo situāciju, ievērojot Aizsargjoslu likuma 35. panta trešajā daļā noteikto.
Elektrisko tīklu gaisvadu līniju un to saistīto aizsargjoslu platība lauksaimniecības zemēs sastāda aptuveni 40 000 hektāru un pārvades un sadales sistēmas operatori norāda uz apgrūtinātu plānoto ekspluatācijas darbu saskaņošanu un veikšanu no kultūrām brīvā laika posmā lauksaimniecības zemēs. Apstākļos, kad, attīstoties lauksaimniecības metodēm, lauksaimniecības zemes praksē bez lauksaimniecības kultūrām ir ļoti ierobežotu laika posmu, elektrotīklu uzturēšanas darbu organizācija ir apgrūtināta. Tā, piemēram, lauksaimniecības zemēs, kurās tiek sēti ziemāji, periods, kad platības neaizņem lauksaimniecības kultūras, ir aptuveni divas līdz trīs nedēļas visa gada laikā un objekta īpašniekam vai valdītājam praktiski nav iespējams tik īsā laikā veikt visus plānotos ekspluatācijas, remonta, renovācijas un rekonstrukcijas darbus minētājā lauksaimniecības zemes platībā. Raksturīgākie sadales elektrotīkla ekspluatācijas un uzturēšanas darbi, kas veicami lauksaimniecības zemēs, tajā skaitā, kad tās aizņem lauksaimniecības kultūras, ir gaisvadu elektrolīniju (GVL) balstu un vadu maiņa, GVL uzstādīto komutācijas aparātu un transformatoru apakšstaciju periodiskie remonta darbi, kuru izpildes veikšanai ir nepieciešams ar speciālo transportu piekļūt attiecīgajiem konstruktīvajiem elementiem un iekārtām, lai transportētu uzstādāmos un demontējamos materiālus, darba aprīkojumu un pārbaudes iekārtas. Šo darbu īstenošanai no sprieguma tiek atslēgts remontējamais elektrolīnijas posms, tā rezultātā tiek pārtraukta elektroapgāde remonta posmā esošajiem sistēmas lietotājiem. Ņemot vērā, ka elektroenerģijas lietotāji ir būtiski atkarīgi no elektroenerģijas piegādes, t.sk. mūsdienīgo apkures iekārtu darbībai vairumā nepieciešama elektroenerģija, plānotie elektroapgādes atslēgumi tiek atcelti un darbi netiek veikti pie zemas ārējā gaisa temperatūras. Atbilstoši AS “Sadales tīkls” iekšējām instrukcijām, plānotie atslēgumi pie zemām temperatūrām (zem  - 20^oC) netiek īstenoti arī, lai izvairītos no komutācijas aparātu porcelāna izolatoru bojājumiem pie atslēgšanas vai ieslēgšanas operācijām. Ziemas sezonā (zemes sasaluma gadījumā) praktiski nav veicami balstu nomaiņas darbi, pavasara un rudens sezonā lauki ir izmirkuši, un ir apgrūtināta piekļuve GVL.
SIA "LatRosTrans" piederošo naftas un naftas produktu cauruļvadu kopgarums Latvijas teritorijā ir aptuveni 780 km, bet cauruļvadu joslas (trases) garums sastāda aptuveni 340 km, jo atsevišķos posmos vienlaikus viens otram blakus atrodas vairāki cauruļvadi.
Droša maģistrālo naftas un naftas produktu cauruļvadu tehniskā stāvokļa nodrošināšanai SIA "LatRosTrans" ik gadu veic noteiktu darbu apjomu, piemēram, katru gadu no aprīļa līdz jūlijam saskaņā ar Noteikumu Nr. 982 prasībām cauruļvadu trase aptuveni tiek attīrīta no krūmiem un kokiem, tiek veikti darbi, lai novērstu cauruļvada sieniņas defektus dažādās Latvijas teritorijas vietās, tiek veikti aizsargpotenciāla elektromērījumi un cauruļvada elektroķīmiskās aizsardzības diagnostika un cauruļvada izolācijas pārklājuma stāvokļa noteikšana dažādās Latvijas teritorijas vietās, kā arī citi ar uzturēšanu saistītie darbi. Tāpat jānorāda, ka šie ir ļoti specifiski darbi, kuru izpildei ir nepieciešams dārgs un specifisks aprīkojums, kā arī speciālas zināšanas, tāpēc pati SIA “LatRosTrans” tos neveic, bet pieaicina ārpakalpojumu sniedzējus no ārvalstīm, tajā skaitā no Polijas un Ungārijas. Šādu remontdarbu izpildē ir jāievēro arī noteiktas tehnoloģiskas prasības, tāpēc tos drīkst veikt tikai no maija līdz septembra mēnesim ieskaitot.
AS "Conexus Baltic Grid" pieder pārvades gāzesvadi 1188 km garumā, pazemes gāzes krātuves urbumus un gāzes savākšanas punktu savienojošie gāzesvadi aptuveni 42 km garumā, 180 pazemes gāzes krātuves urbumi, kā arī citi dabasgāzes apgādes objekti. Liela daļa no šiem objektiem atrodas lauksaimniecības zemēs, tā piemēram, pārvades gāzesvadu un to saistīto aizsargjoslu platība lauksaimniecības zemēs sastāda aptuveni 32 000 līdz 35 000 hektāru. Lauksaimniecības zemes no lauksaimniecības kultūrām brīvā laika posmā ir ļoti ierobežotu laika posmu, kā rezultātā ir apgrūtināta iepriekš norādīto objektu uzturēšanas darbu organizācija. Tā, piemēram, lauksaimniecības zemēs, kurās tiek sēti ziemāji, periods, kad platības neaizņem lauksaimniecības kultūras, ir aptuveni divas līdz trīs nedēļas visa gada laikā, un AS "Conexus Baltic Grid" praktiski nav iespējams tik īsā laikā veikt visus plānotos ekspluatācijas, remonta, atjaunošanas un pārbūves darbus. Gandrīz visi gāzesvadi ir ieguldīti zemē, un lai tiem piekļūtu, ir jāveic to atrakšana. Tas nozīmē, ka rakšanas darbus ietekmē klimatiskie apstākļi. Tāpat gāzesvadu ekspluatācijas, atjaunošanas un pārbūves darbos ir jāņem vērā gāzesvadu tehnoloģiskās īpatnības, piemēram, noteiktus darbus var veikt tikai pie noteiktiem klimatiskajiem apstākļiem. AS "Conexus Baltic Grid" reizi piecos gados veic pārvades gāzesvadu diagnostikas darbus. Pēc diagnostikas rezultātu saņemšanas, tiek veikta gāzesvadu apsekošana, veicot gāzesvada atrakšanas darbus, lai noteiktu diagnostikas laikā konstatētā defekta bīstamību. Ja diagnostikas rezultāti norāda uz potenciāli bīstamu defektu ar augstu riska pakāpi, apsekošanas darbus nevar atlikt uz laiku, kamēr lauksaimniecības zeme būs brīva no kultūraugiem, bet apsekošanas darbi veicami operatīvi. Ņemot vērā, ka gāzesvads ir līnijveida būve, nav iespējams darbus plānot dažādos periodos, bet tos ir jāveic secīgi. Piemēram, ja ir jānomaina kāds gāzesvada posms, kura viena posma daļa atrodas lauksaimniecības zemē, ir jānomaina viss posms vienlaicīgi, neatkarīgi no tā kāda veida zemē tas atrodas. Līdzīgi ir ar gāzesvada izolācijas maiņu, tas arī ir jāveic secīgi, nevar veidoties pārrāvumi.
AS "Conexus Baltic Grid", plānojot savas infrastruktūras uzturēšanai nepieciešamo darbu veikšanu, ir jāņem vērā vēl šādi aspekti:
1)    sezonalitāte. Ziemas periodā pēc dabasgāzes ir augstāks pieprasījums nekā vasaras periodā, kā rezultātā dabasgāzes pārvades sistēmas gāzesvados spiediens ir augstāks nekā vasaras periodā, līdz ar ko ziemas periodā darbu veikšana ir tehnoloģiski apgrūtinoša. Turklāt ir tādi dabasgāzes pārvades sistēmas gāzesvadu virzieni kā “Iecava-Liepāja” un “Rīga-Daugavpils”, kuros darbus var veikt tikai un vienīgi vasaras periodā, kad spiediens gāzesvados ir pazemināts.
2)    regulēts sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs. AS "Conexus Baltic Grid" ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs un tam sava darbība ir jāplāno tā, lai tā būtu ekonomiski pamatota, vienlaikus nodrošinot nepārtrauktu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Ziemas periodā darbu, kur tas iespējams, veikšana ir tehnoloģiski sarežģītāka un attiecīgi arī izmaksas par tādu darbu veikšanu ir augstākas. Plānojot savas infrastruktūras uzturēšanai nepieciešamo darbu veikšanu, AS "Conexus Baltic Grid" tās ir jāsaskaņo ar kaimiņu valstu pārvades sistēmas operatoriem, lai attiecīgi nodrošinātu nepārtrauktu dabasgāzes pārvades sistēmas darbību, kas nozīmē, ka plānotie darbi ir jāveic saskaņotajā laikā.
Minētie inženiertīklu īpašnieki norāda, ka nereti saskaras ar situāciju, kad, nespējot panākt vienošanos ar lauksaimniecības zemju īpašniekiem par inženiertīklu plānoto apkopes vai remontdarbu veikšanu, infrastruktūra tiek pakļauta avārijas stāvokļa riskam, kā rezultātā tiek veikti avārijas novēršanas darbi, kas saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 35. panta trešo daļu var tikt veikti arī laikposmā, kad aizsargjoslu platības aizņem lauksaimniecības kultūras. Šāda vispārēja prakse ir pretrunā ar ekspluatācijas aizsargjoslu izveides mērķi, kā arī apdraud ar likumu noteikto regulēto sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju sagatavoto inženiertīklu attīstības plānu īstenošanu.
Jāņem vērā, ka spēkā paliek Aizsargjoslu likuma 35. panta ceturtajā daļā noteiktais objekta īpašnieka vai valdītāja pienākums sakārtot zemes platības, lai tās būtu derīgas izmantošanai paredzētajām vajadzībām, kā arī atlīdzināt zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam darbu izpildes gaitā nodarītos zaudējumu. Attiecīgi, ja objekta īpašnieks vai valdītājs izvēlēsies darbus veikt laika posmā, kad šīs platības aizņems lauksaimniecības kultūras, tam būs jāizpilda ceturtajā daļā ietvertais pienākums kompensēt zaudējumus (Likumprojekta priekšlikums grozījumiem Aizsargjoslu likuma 35. panta trešajā daļā).
Aizsargjoslu likuma 35. panta sestās daļas grozījumos noteikts, ka, ja juridiska vai fiziska persona ierosina objekta pārbūves, pārvietošanas un aizsardzības darbus, tos var veikt tikai objekta īpašnieks vai valdītājs, ja objekta īpašnieks vai valdītājs ir publiska persona, publiskas personas kapitālsabiedrība, publiskas personas kapitālsabiedrības meitas sabiedrība vai tās norīkots darbu veicējs. Minētais pamatojams ar to, ka objekta pārbūves, aizsardzība un pārvietošana darbi ir ļoti specifiski. Tā piemēram, elektroenerģijas pārvades sistēmas objekti ir 3. kategorijas būves, kas ir sevišķi elektrobīstamas. Piedāvātajā grozījumā paredzētais, ka darbus veic objekta valdītājs - publiska persona, publiskas personas kapitālsabiedrība, publiskas personas kapitālsabiedrības meitas sabiedrība vai tās norīkots darbu veicējs - ir paredzēts ne tikai tāpēc, ka darbi ir specifiski, bet arī tādēļ, ka šādi ierobežota normas redakcija aizsargā personas pret nepamatoti sadārdzinātu izmaksu noteikšanu šādiem darbiem, tas ir, ierobežojums attiecībā uz publiskas personas, publiskas personas kapitālsabiedrības vai publiskas personas kapitālsabiedrības meitas sabiedrības saistošo normatīvo regulējumu normā ir ietverts, jo šo regulējumu piemērošana paredz aizsardzību pret patvaļīgi noteiktām darbu izmaksām saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu un citiem publiskai personai, publiskas personaskapitālsabiedrībai vai tās meitas sabiedrībai saistošiem normatīviem.
Minēto darbu finansēšanas princips paliek līdz šim Aizsargjoslu likumā noteiktais – darbi tiek finansēti par ierosinātāja līdzekļiem vai, atsevišķos gadījumos, saskaņā ar objekta īpašnieku vai valdītāju un darbu ierosinātāju noslēgto vienošanos. Šāds regulējums ir paredzēts, lai veicinātu, ka specifiskos gadījumos puses cenšas vienoties par saprātīgu risinājumu darbu un ar to saistīto izmaksu segšanas jautājumā, nevis risina šo strīdu tiesā. Pastāv objektīvi gadījumi, kuros darbi tiek ierosināti nepieciešamas vajadzības, nevis nekustamā īpašuma īpašnieka vēlmes dēļ (būves ir nojaucamas vai iekonservējamas, veicami darbi katastrofu seku novēršanai), kādos nebūtu pamatoti no nekustamā īpašuma īpašnieka prasīt arī segt visas izmaksas, kas ir saistītas ar faktiskās situācijas pielāgošanu aizsargjoslas objekta vajadzībām (it īpaši, ja nekustamā īpašuma īpašības, kas nav mūžīgas, ir devušas priekšrocības un ietaupījumus aizsargjoslas sākotnējā objekta ierīkošanā/būvniecībā). Kamēr nepastāv detalizētāks regulējums, kas labāk ataino dabā notiekošos procesus un sistēmiski ņem vērā tiesību sistēmu (ir gadījumi, kur būvniecība ir jāierosina, jo par darbu neveikšanu var draudēt administratīvā un arī kriminālā atbildība, lai arī esošā redakcija ļauj vienpusēji bloķēt iespēju šādus darbus veikt), iespēja vienoties vismaz aicina puses meklēt saprātīgu risinājumu dažādos gadījumos (Likumprojekta priekšlikums grozījumiem Aizsargjoslu likuma 35. panta sestajā daļā).
Saskaņā ar spēkā esošo Aizsargjoslu likuma 35. panta astoto daļu objektu īpašnieku vai valdītāju dienestiem kontroles un uzraudzības nolūkos atļauts apmeklēt aizsargjoslu teritorijas jebkurā laikā, iepriekš par to brīdinot zemes īpašnieku, bet, ja tiesības lietot zemi nodotas citai personai, — zemes lietotāju. Drošas energoapgādes pakalpojumu sniegšanai elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" ik gadu veic aizsargjoslu gar elektriskajiem tīkliem apsekošanu visā Latvijas teritorijā aptuveni 5200 kilometru garumā, sadales sistēmas operators "Sadales tīkls" – aptuveni 20000 kilometru garumā. Zemes vienību skaits, ko šķērso aizsargjoslas, sasniedz aptuveni 50 000 mājsaimniecības. Dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram AS "Conexus Baltic Grid" jāapseko gāzesvadu trases 1188 km garumā, pazemes gāzes krātuves urbumus un gāzes savākšanas punktu savienojošie gāzesvadi aptuveni 42 km garumā, kā arī 180 pazemes gāzes krātuves urbumi, un citi dabasgāzes apgādes vai ar to ekspluatācijas nodrošināšanu saistīti objekti. Prasība informēt katru nekustamā īpašuma īpašnieku par aizsargjoslas teritorijas apsekošanu nav samērīga, jo minētās prasības izpildei nepieciešami ievērojami energoapgādes komersantu finansiālie un darba spēka resursi. AS "Augstsprieguma tīkls" aprēķinājusi, ka zemes īpašnieku oficiāla brīdināšana tai izmaksā aptuveni 80 000 eiro gadā, neskaitot darbaspēka izmaksas, AS "Sadales tīkls" tie ir aptuveni 20 000 eiro gadā, bet AS "Conexus Baltic Grid" tie ir aptuveni 12 300 eiro gadā. Sistēmas operatori praksē aizsargjoslas apseko, attiecīgajam speciālistam aplūkojot aizsargjoslu pēc iespējas no koplietošanas ceļa, vai arī, ejot gar aizsargjoslu kājām, tērptam darba formā un ņemot līdzi darbinieka apliecību. Aizsargjoslas parasti neatrodas dzīvojamā zonā, tādējādi traucējums nekustamā īpašuma īpašniekam vērtējams kā minimāls. Nekustamajā īpašumā, apsekojot aizsargjoslas teritoriju, netiek veiktas nekādas darbības, izņemot esošā stāvokļa fiksēšanu. Papildus, sistēmas operatoram, informējot lietotāju vai zemes īpašnieku par plānoto pārbaudi, nav iespējams fiksēt elektroenerģijas, dabasgāzes vai naftas produktu nesankcionētas lietošanas gadījumus, tādējādi kontroles un uzraudzības nolūkā veiktā objektu apsekošana, iepriekš brīdinot zemes īpašnieku, šādos gadījumos zaudē jēgu. Brīdināšanas pienākums paliek spēkā attiecībā uz slēgtu telpu vai teritoriju apmeklēšanu (Likumprojekta priekšlikums grozījumiem Aizsargjoslu likuma 35. panta astotajā daļā).

Citi
Latvijas Republikas valsts robežas likuma 14. pants paredz vispārēju aizliegumu jebkurai fiziskai personai atrasties valsts robežas joslā, vienlaikus paredzot arī konkrētus izņēmumus no šī aizlieguma. Savukārt Aizsargjoslu likuma 35. panta regulējums nosaka dažādus aprobežojumus, kas ir jāņem vērā, lai uzturētos aizsargjoslās, veicot attiecīgas darbības. Ņemot vērā minēto, Likumprojekts precizē Aizsargjoslu likuma 35. pantu, paredzot pienākumu aizsargjoslās, kuras sakrīt ar valsts robežas joslu, jebkādas veicamās darbības, kas saistītas ar personu uzturēšanos tajās, pirms to veikšanas saskaņot ar Valsts robežsardzi.
Lai novērstu meliorācijas būvju aizsardzību un drošu ekspluatāciju, novēršot tiesību normu interpretāciju, nepieciešams precīzi norādīt likumā, ka aizsargjoslā ietilpst zemes platība zem būves, tas ir, arī meliorācijas būves aizņemtā zeme atrodas aizsargjoslā. (Likumprojekta priekšlikums grozījumiem Aizsargjoslu likuma 12. panta 6. punktā un 18. panta pirmajā un otrajā daļā).
Meža likuma 1. panta 29. punktā ir noteikts jēdziens "meža zeme" – zeme, uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie pārplūstošie klajumi, purvi, lauces un tam piegulošie purvi, un 34. punktā noteikts "mežs" – ekosistēma visās tās attīstības stadijās, kur galvenais organiskās masas ražotājs ir koki, kuru augstums konkrētajā vietā var sasniegt vismaz piecus metrus un kuru pašreizējā vai potenciālā vainaga projekcija ir vismaz 20 procentu no mežaudzes aizņemtās platības, savukārt Ministru kabineta 2007. gada 21. augusta noteikumi Nr. 562 "Noteikumi par zemes lietošanas veidu klasifikācijas kārtību un to noteikšanas kritērijiem" nosaka, ka mežs ir zeme, kurā dominē koki visās attīstības stadijās, kuru augstums konkrētajā vietā var sasniegt vismaz septiņus metrus un kuru pašreizējā vai potenciālā vainagu projekcija ir vismaz 20 procenti no mežaudzes aizņemtās platības. Esošajā Aizsargjoslu likuma redakcijā ietverts jēdziens "meža teritorija", kas saskaņā ar iepriekš minēto nav korekts, tāpēc visā likuma tekstā vārdu savienojums "meža teritorija" būtu aizstājams ar vārdu savienojumu "meža zeme".
Enerģētikas likumā attiecībā uz dabasgāzes apgādes sistēmu tiek jēdziens "dabasgāzes apgāde", bet Aizsargjoslu likumā tiek lietots jēdziens "gāzapgāde". Lai nodrošinātu konsekventu jēdzienu lietojumu tiesību aktos, visā likuma tekstā vārds "gāzapgāde" aizstājams ar vārdiem "dabasgāzes apgāde".

Nē

Naftas un naftas produktu cauruļvadu, to iekārtu un būvju ekspluatācijas aizsargjoslas izveidošana ietekmēs visus tos zemes īpašniekus, kuru nekustamos īpašumus šķērso naftas un naftas produktu cauruļvadi. Tāpat Likumprojektā ietvertie grozījumi skars tos zemes īpašniekus, kuru nekustamajos īpašumos atrodas dabasgāzes apgādes iekārtas un būves, kā arī aizsargjoslas ap elektriskajiem tīkliem. Ietekme atkarīga no aizsargjoslas veida, kas piemērojams attiecīgajā nekustamajā īpašumā esošajam enerogapgādes objektam.

Naftas un naftas produktu cauruļvadu, to iekārtu un būvju, gāzesvadu, dabasgāzes apgādes gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju, elektrisko tīklu īpašnieki vai valdītāji, kuriem līdz ar Likumprojekta stāšanos spēkā tiks atvieglota energoapgādes infrastruktūras uzturēšana un droša ekspluatācija.

Nē

Nē

Nē

-