25-TA-3081: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts sagatavots, pamatojoties uz Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumu Nr.421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 41. un 43.punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir nodrošināt finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” steidzami veicamiem Rīgas Sāpju Dievmātes katoļu baznīcas ar ēku kompleksu avārijas glābšanas darbiem – ēkas pamatu pastiprināšanas darbiem, Svētās Trīsvienības – Dievmātes atdusas pareizticīgo baznīcas centrālā kupola sienas remontam, Popes luterāņu baznīcas torņa remonta darbiem, kā arī Daugavpils Jaunbūves 1.vecticībnieku kopienas lūgšanu nama pamatu vertikālās un horizontālās hidroizolācijas darbiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Atbilstoši Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likumam Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei no valsts budžeta 2025.gadā bija piešķirts finansējums 500 000 euro, līdz ar to tika atbalstīts 21 pieteikums finansējuma saņemšanai. Kopumā tika saņemti 92 pieteikumi par kopējo summu 7,05 miljoni euro. Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmā 2025.gada konkursā tika izvērtēts 131 pieteikums par kopējo summu 1,9 miljoni euro. Konkursu rezultātā finansējums piešķirts 48 objektu konservācijas vai restaurācijas darbu veikšanai 535 000 euro apmērā. Līdz ar to ir sagatavots finansējuma pieprasījums no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” steidzamu un neatliekamu darbu veikšanai, lai īstenotu pasākumus ārkārtas situācijas novēršanai sakrālajās celtnēs.
2025.gadā Latvijas Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs informēja Kultūras ministriju un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisiju, ka 2024.gada 11.jūnijā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ir saskaņojusi sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Arhitektoniskās izpētes grupa” izstrādāto restaurācijas būvprojektu valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa – valstiski nozīmīgas sakrālās būves “Rīgas Sāpju Dievmātes katoļu baznīca ar ēku kompleksu” (valsts aizsardzības numurs 6596) un norādījusi, ka ēkas pamatu stiprināšana ir ļoti būtiska un steidzami nepieciešams finansiāls atbalsts šo darbu veikšanai.
2025.gadā valsts aizsargājamajā kultūras piemineklī – valstiski nozīmīgajā sakrālajā būvē “Sv. Trīsvienības – Dievmātes atdusas pareizticīgo baznīca” (valsts aizsardzības numurs 7494) tiek turpināti centrālā kupola sienas remonta darbi. Vieta, kur atrodas baznīca, sākotnēji izvēlēta, ņemot vērā pilsētas attīstības plānu, tā atrodas Rīgas pilsētas centrā, tādējādi veidojot papildu prasības atbilstoša ārējā izskata nodrošināšanai. Baznīcu izmanto Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Rīgas Svētās Trijādības katedrāles pareizticīgo draudze, kas nodrošina tās apsaimniekošanu tikai no ziedojumu līdzekļiem.
Valsts aizsargājamajā kultūras piemineklī – valstiski nozīmīgajā sakrālajā būvē “Popes luterāņu baznīca” (valsts aizsardzības numurs 6956) 2025.gadā ir nomainītas vai protezētas baznīcas torņa nesošās konstrukcijas trešajā, ceturtajā un piektajā stāvā, kā arī pilnībā izgatavotas un izbūvētas palīgkonstrukcijas, lai varētu pacelt koka konstrukcijas. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “LDU” izpētes un projektēšanas birojs “Kroks” ir izstrādājis baznīcas torņa atjaunošanas būvprojektu. Saskaņā ar būvprojektu jāveic baznīcas torņa atjaunošanas darbi, mainot torņa piektā stāva nesošās konstrukcijas. Tiek veikti nostiprināšanas darbi torņa spāru krēsla konstrukcijām un spārēm. Izgatavotas un uzstādītas palīgkonstrukcijas, lai varētu pacelt torņa koka konstrukcijas un būtu iespējama bojāto un satrupējošo pārseguma siju nomaiņa un iekšējās dzelzsbetona mūrlatas izbūve.
Reģiona aizsargājamā kultūras pieminekļa – valstiski nozīmīgas sakrālās būves “Daugavpils Jaunbūves 1. vecticībnieku kopienas lūgšanu nams” (valsts aizsardzības numurs 4793) pamatu vertikālās un horizontālās hidroizolācijas darbi ir neatliekami un kritiski nepieciešami, jo tie būtiski ietekmē ēkas konstrukciju drošību un tās saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Šim nolūkam ir izstrādāts un 2023.gadā Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē saskaņots būvprojekts, kas apliecina augstu gatavības pakāpi darbu nekavējošai uzsākšanai.
2016.gada 19.jūlijā tika pieņemts Eiropas Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/c 262/01)[1] (turpmāk – Paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu), skaidrojot valsts atbalsta[2] nosacījumu piemērošanu atsevišķu nozaru ietvaros, tostarp kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai. Paziņojumā par valsts atbalsta jēdzienu Eiropas Komisija ir norādījusi, ka atsevišķas ar kultūru, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un dabas aizsardzību saistītas darbības var būt organizētas nekomerciāli un tādējādi tās ir tādas, kurām nav saimnieciska rakstura, līdz ar to publiskais finansējums, kas tām piešķirts, var nebūt valsts atbalsts. Tāpat Eiropas Komisija uzskata, ka:
1) publiskā finansējuma piešķiršana kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākumam, kas visai sabiedrībai ir pieejams bez maksas, kalpo tīri sociālam un kultūras mērķim, kam nav saimnieciska rakstura[3].
2) arī tad, ja no kultūras iestādes apmeklētājiem vai sabiedrībai pieejama kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākuma dalībniekiem tiek prasīta samaksa, kas sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām[4], šim pasākumam tik un tā nav saimnieciska rakstura, jo šādu samaksu nevar uzskatīt par reālu atlīdzību par sniegto pakalpojumu.
Projektā minētos kultūras pieminekļus iespējams apmeklēt bez maksas, līdz ar to šim atbalsta pasākumam nav saimnieciska rakstura. Papildus neizpildās Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā minētā ceturtā komercdarbības atbalsta pazīme, jo minētos kultūras pieminekļus pārsvarā apmeklē vietējie Latvijas iedzīvotāji, tie netiek reklamēti ārpus Latvijas teritorijas un līdz ar to tiem nav ietekmes uz Eiropas Savienības konkurenci un iekšējo tirgu.
[1] Pieejams https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2016.262.01.0001.01.LAV&toc=OJ:C:2016:262:TOC
[2] Jēdzieni komercdarbības atbalsts un valsts atbalsts šajā dokumentā tiek lietoti kā sinonīmi.
[3] Paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu – 34.punkts.
[4] Saskaņā ar Eiropas Komisijas norādēm “daļa no faktiskajām izmaksām” ir ne vairāk kā 50% no pašu ieņēmumiem pret kopējiem iestādes izdevumiem vai kultūras pasākuma/ kultūras pakalpojuma organizēšanas izdevumiem.
2025.gadā Latvijas Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs informēja Kultūras ministriju un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisiju, ka 2024.gada 11.jūnijā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ir saskaņojusi sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Arhitektoniskās izpētes grupa” izstrādāto restaurācijas būvprojektu valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa – valstiski nozīmīgas sakrālās būves “Rīgas Sāpju Dievmātes katoļu baznīca ar ēku kompleksu” (valsts aizsardzības numurs 6596) un norādījusi, ka ēkas pamatu stiprināšana ir ļoti būtiska un steidzami nepieciešams finansiāls atbalsts šo darbu veikšanai.
2025.gadā valsts aizsargājamajā kultūras piemineklī – valstiski nozīmīgajā sakrālajā būvē “Sv. Trīsvienības – Dievmātes atdusas pareizticīgo baznīca” (valsts aizsardzības numurs 7494) tiek turpināti centrālā kupola sienas remonta darbi. Vieta, kur atrodas baznīca, sākotnēji izvēlēta, ņemot vērā pilsētas attīstības plānu, tā atrodas Rīgas pilsētas centrā, tādējādi veidojot papildu prasības atbilstoša ārējā izskata nodrošināšanai. Baznīcu izmanto Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Rīgas Svētās Trijādības katedrāles pareizticīgo draudze, kas nodrošina tās apsaimniekošanu tikai no ziedojumu līdzekļiem.
Valsts aizsargājamajā kultūras piemineklī – valstiski nozīmīgajā sakrālajā būvē “Popes luterāņu baznīca” (valsts aizsardzības numurs 6956) 2025.gadā ir nomainītas vai protezētas baznīcas torņa nesošās konstrukcijas trešajā, ceturtajā un piektajā stāvā, kā arī pilnībā izgatavotas un izbūvētas palīgkonstrukcijas, lai varētu pacelt koka konstrukcijas. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “LDU” izpētes un projektēšanas birojs “Kroks” ir izstrādājis baznīcas torņa atjaunošanas būvprojektu. Saskaņā ar būvprojektu jāveic baznīcas torņa atjaunošanas darbi, mainot torņa piektā stāva nesošās konstrukcijas. Tiek veikti nostiprināšanas darbi torņa spāru krēsla konstrukcijām un spārēm. Izgatavotas un uzstādītas palīgkonstrukcijas, lai varētu pacelt torņa koka konstrukcijas un būtu iespējama bojāto un satrupējošo pārseguma siju nomaiņa un iekšējās dzelzsbetona mūrlatas izbūve.
Reģiona aizsargājamā kultūras pieminekļa – valstiski nozīmīgas sakrālās būves “Daugavpils Jaunbūves 1. vecticībnieku kopienas lūgšanu nams” (valsts aizsardzības numurs 4793) pamatu vertikālās un horizontālās hidroizolācijas darbi ir neatliekami un kritiski nepieciešami, jo tie būtiski ietekmē ēkas konstrukciju drošību un tās saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Šim nolūkam ir izstrādāts un 2023.gadā Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē saskaņots būvprojekts, kas apliecina augstu gatavības pakāpi darbu nekavējošai uzsākšanai.
2016.gada 19.jūlijā tika pieņemts Eiropas Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/c 262/01)[1] (turpmāk – Paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu), skaidrojot valsts atbalsta[2] nosacījumu piemērošanu atsevišķu nozaru ietvaros, tostarp kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai. Paziņojumā par valsts atbalsta jēdzienu Eiropas Komisija ir norādījusi, ka atsevišķas ar kultūru, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un dabas aizsardzību saistītas darbības var būt organizētas nekomerciāli un tādējādi tās ir tādas, kurām nav saimnieciska rakstura, līdz ar to publiskais finansējums, kas tām piešķirts, var nebūt valsts atbalsts. Tāpat Eiropas Komisija uzskata, ka:
1) publiskā finansējuma piešķiršana kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākumam, kas visai sabiedrībai ir pieejams bez maksas, kalpo tīri sociālam un kultūras mērķim, kam nav saimnieciska rakstura[3].
2) arī tad, ja no kultūras iestādes apmeklētājiem vai sabiedrībai pieejama kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākuma dalībniekiem tiek prasīta samaksa, kas sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām[4], šim pasākumam tik un tā nav saimnieciska rakstura, jo šādu samaksu nevar uzskatīt par reālu atlīdzību par sniegto pakalpojumu.
Projektā minētos kultūras pieminekļus iespējams apmeklēt bez maksas, līdz ar to šim atbalsta pasākumam nav saimnieciska rakstura. Papildus neizpildās Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā minētā ceturtā komercdarbības atbalsta pazīme, jo minētos kultūras pieminekļus pārsvarā apmeklē vietējie Latvijas iedzīvotāji, tie netiek reklamēti ārpus Latvijas teritorijas un līdz ar to tiem nav ietekmes uz Eiropas Savienības konkurenci un iekšējo tirgu.
[1] Pieejams https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2016.262.01.0001.01.LAV&toc=OJ:C:2016:262:TOC
[2] Jēdzieni komercdarbības atbalsts un valsts atbalsts šajā dokumentā tiek lietoti kā sinonīmi.
[3] Paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu – 34.punkts.
[4] Saskaņā ar Eiropas Komisijas norādēm “daļa no faktiskajām izmaksām” ir ne vairāk kā 50% no pašu ieņēmumiem pret kopējiem iestādes izdevumiem vai kultūras pasākuma/ kultūras pakalpojuma organizēšanas izdevumiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Rīgas Sāpju Dievmātes katoļu baznīca ar ēku kompleksu (valsts aizsardzības numurs 6596) ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas izceļas ar klasicisma stila risinājumiem un vēlākajām neorenesanses un pseidoromāņu pārbūvēm. Tā ir viena no nozīmīgākajām sakrālajām celtnēm Vecrīgā, cieši saistīta ar Latvijas kultūras un reliģisko vēsturi. Pamatu pastiprināšanas darbi ir kritiski nepieciešami, jo bez tiem nav iespējams nodrošināt ēkas konstrukciju drošību un kvalitatīvu restaurāciju. Šādu darbu veikšana ir būtiska, lai saglabātu kultūras pieminekli un novērstu neatgriezeniskus bojājumus, kas apdraudētu tā vēsturisko un garīgo vērtību. Steidzama finansējuma piešķiršana ir vienīgais veids, kā nodrošināt efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu un garantēt sakrālā mantojuma saglabāšanu nākamajām paaudzēm. 2024.gada 11.jūnijā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde saskaņoja sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Arhitektoniskās izpētes grupa” izstrādāto restaurācijas būvprojektu, uzsverot, ka pamatu stiprināšana ir būtiska un neatliekama. Šie darbi klasificējami kā avārijas situācijas novēršanas pasākumi, kuru īstenošana nedrīkst tikt kavēta, jo aizkavēšanās var radīt būtisku apdraudējumu ēkas konstrukciju drošībai.
Rīgas Sv. Trīsvienības – Dievmātes atdusas pareizticīgo baznīca ir valsts nozīmes kultūras piemineklis (valsts aizsardzības numurs 7494), kas tostarp ir valsts aizsargājama kultūras pieminekļa Rīgas pilsētas vēsturiskā centra daļa. Pašlaik baznīcas centrālā kupola pamatnes fasāde atrodas neapmierinošā stāvoklī, apdraudot kultūras pieminekļa saglabātību. Apsekojot baznīcas kupola pamatnes fasādi un fasādes skārda elementus, tika konstatēti ķieģeļu atslāņojumi un dekoratīvās apdares, tai skaitā, elementu, deformācijas. Lietus ūdens nonāk uz kupola pamatnes fasādes, caur kuru tā iesūcas mūra sienā. Fasādes skārda pārkares un palodzes ir nepietiekama garuma un vairākās vietās ir sarūsējušas, tādējādi turpinot bojāt baznīcas sienas.
Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa – valstiski nozīmīgas sakrālās būves “Popes luterāņu baznīca” (valsts aizsardzības numurs 6956) tornim novērojami bojājumi, jo lietus un vēja iedarbībā ir satrunējuši un daļēji arī nokrituši jumta seguma lubiņi. Izgatavotas un uzstādītas palīgkonstrukcijas, lai varētu pacelt torņa koka konstrukcijas un būtu iespējama bojāto un satrupējošo pārseguma siju nomaiņa un iekšējās dzelzsbetona mūrlatas izbūve.
Daugavpils reģiona aizsargājamais kultūras piemineklis – valstiski nozīmīgā sakrālā būve “1. vecticībnieku kopienas lūgšanu nams”, iesvētīts 1928.gadā, ir viens no nozīmīgākajiem vecticībnieku sakrālajiem objektiem Latvijā. Ēka izceļas ar tradicionālu mūra arhitektūru, kupoliem un ikonostasu, kas ievēro senkrievu ikonu glezniecības kanonus. Daugavpils Jaunbūves pirmajai vecticībnieku draudze ir viena no lielākajām vecticībnieku kopienām valstī, kas apliecina šī dievnama nozīmību gan vietējā, gan nacionālā mērogā. 1. vecticībnieku kopienas lūgšanu nama pamatu hidroizolācijas nodrošināšana ir būtisks priekšnosacījums ēkas ilgtspējīgai ekspluatācijai un konstrukciju saglabāšanai. Pastāvīga gruntsūdeņu, nokrišņu un izkusušā sniega iedarbība bez atbilstošas aizsardzības izraisa pamatu un konstrukciju bojājumus, kuru novēršana prasa ievērojamus resursus. Tāpat veidojas mikrobioloģiski bojājumi, tostarp pelējuma sēnītes, kas apdraud cilvēku veselību un samazina ēkas piemērotību lietošanai.
Rīgas Sv. Trīsvienības – Dievmātes atdusas pareizticīgo baznīca ir valsts nozīmes kultūras piemineklis (valsts aizsardzības numurs 7494), kas tostarp ir valsts aizsargājama kultūras pieminekļa Rīgas pilsētas vēsturiskā centra daļa. Pašlaik baznīcas centrālā kupola pamatnes fasāde atrodas neapmierinošā stāvoklī, apdraudot kultūras pieminekļa saglabātību. Apsekojot baznīcas kupola pamatnes fasādi un fasādes skārda elementus, tika konstatēti ķieģeļu atslāņojumi un dekoratīvās apdares, tai skaitā, elementu, deformācijas. Lietus ūdens nonāk uz kupola pamatnes fasādes, caur kuru tā iesūcas mūra sienā. Fasādes skārda pārkares un palodzes ir nepietiekama garuma un vairākās vietās ir sarūsējušas, tādējādi turpinot bojāt baznīcas sienas.
Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa – valstiski nozīmīgas sakrālās būves “Popes luterāņu baznīca” (valsts aizsardzības numurs 6956) tornim novērojami bojājumi, jo lietus un vēja iedarbībā ir satrunējuši un daļēji arī nokrituši jumta seguma lubiņi. Izgatavotas un uzstādītas palīgkonstrukcijas, lai varētu pacelt torņa koka konstrukcijas un būtu iespējama bojāto un satrupējošo pārseguma siju nomaiņa un iekšējās dzelzsbetona mūrlatas izbūve.
Daugavpils reģiona aizsargājamais kultūras piemineklis – valstiski nozīmīgā sakrālā būve “1. vecticībnieku kopienas lūgšanu nams”, iesvētīts 1928.gadā, ir viens no nozīmīgākajiem vecticībnieku sakrālajiem objektiem Latvijā. Ēka izceļas ar tradicionālu mūra arhitektūru, kupoliem un ikonostasu, kas ievēro senkrievu ikonu glezniecības kanonus. Daugavpils Jaunbūves pirmajai vecticībnieku draudze ir viena no lielākajām vecticībnieku kopienām valstī, kas apliecina šī dievnama nozīmību gan vietējā, gan nacionālā mērogā. 1. vecticībnieku kopienas lūgšanu nama pamatu hidroizolācijas nodrošināšana ir būtisks priekšnosacījums ēkas ilgtspējīgai ekspluatācijai un konstrukciju saglabāšanai. Pastāvīga gruntsūdeņu, nokrišņu un izkusušā sniega iedarbība bez atbilstošas aizsardzības izraisa pamatu un konstrukciju bojājumus, kuru novēršana prasa ievērojamus resursus. Tāpat veidojas mikrobioloģiski bojājumi, tostarp pelējuma sēnītes, kas apdraud cilvēku veselību un samazina ēkas piemērotību lietošanai.
Risinājuma apraksts
Atbilstoši Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē 2024.gada 11.jūnijā saskaņotajam sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Arhitektoniskās izpētes grupa” izstrādātajam restaurācijas būvprojektam Rīgas Sāpju Dievmātes katoļu baznīcai ar ēku kompleksu ēkas pamatu stiprināšana ir atzīta par būtisku un neatliekamu. Šo darbu veikšana ir kritiski nepieciešama, lai nodrošinātu konstrukciju drošību. Jebkura aizkavēšanās var radīt būtisku apdraudējumu ēkas stabilitātei un kultūras mantojuma saglabāšanai. Darbu veikšanai nepieciešams finansējums 375 000 euro apmērā.
Rīgas Sv. Trīsvienības – Dievmātes atdusas pareizticīgo baznīcas centrālā kupola pamatnes remontam ir saskaņots projekts un ir saņemta atļauja būvdarbu uzsākšanai ar visām nepieciešamajām atļaujām. Tiek paredzēta ķieģeļu mūra atjaunošana, tostarp šuvju un skārda elementu atjaunošana. Tehnoloģiskā karte ir saskaņota. Darbu veikšanu paredzēts īstenot, izmantojot jau uzstādītās sastatnes ap kupola pamatnes mūri. Rīgas Sv. Trīsvienības –Dievmātes atdusas pareizticīgo baznīcas centrālā kupola remonta darbu veikšana ļauj autentiski atjaunot mūri un saglabāt kā vēsturisko substanci sākotnējās ieceres veidolā. Rezultātā tiks apturēta lietus ūdens iedarbība uz baznīcas nesošajām konstrukcijām, tai skaitā ārsienām. Darbu veikšanai nepieciešams finansējums 350 000 euro apmērā.
Popes luterāņu baznīcas torņa atjaunošanai saskaņā ar būvprojektu paredzēts demontēt esošo koka dēlīšu jumta segumu, saglabājot izmantojamo daļu no oriģinālā dēļu apakšklāja. Jumts autentiski jāatjauno ar plēstiem lapegles koka šindeļiem, nodrošinot vēsturiskās vērtības saglabāšanu. Tāpat jāuztur visas zvanu torņa autentiskās koka konstrukcijas, veicot bojājumu protezēšanu un nepieciešamo elementu pilnīgu nomaiņu. Šo darbu veikšana nodrošinās torņa ilgmūžību, konstrukciju drošību un kultūras mantojuma saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Darbu veikšanai nepieciešams finansējums 220 000 euro apmērā.
Daugavpils Jaunbūves pirmās vecticībnieku draudzes 1.vecticībnieku kopienas lūgšanu namā paredzēts īstenot darbus saskaņā ar L.Kļešņinas izstrādāto dokumentāciju par lietusūdeņu novadīšanas sistēmas vienkāršotu atjaunošanu, kas 2025.gadā saskaņota ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. Projekta ietvaros tiks veikta pamatu hidroizolācija, lai novērstu mitruma negatīvo ietekmi uz ēkas konstrukcijām un nodrošinātu to tehnisko aizsardzību. Minētie pasākumi samazinās konstrukciju bojājumu un pelējuma risku, tādējādi nodrošinot drošu ēkas saglabāšanu. Darbu veikšanai nepieciešams finansējums 100 000 euro apmērā.
Rīgas Sv. Trīsvienības – Dievmātes atdusas pareizticīgo baznīcas centrālā kupola pamatnes remontam ir saskaņots projekts un ir saņemta atļauja būvdarbu uzsākšanai ar visām nepieciešamajām atļaujām. Tiek paredzēta ķieģeļu mūra atjaunošana, tostarp šuvju un skārda elementu atjaunošana. Tehnoloģiskā karte ir saskaņota. Darbu veikšanu paredzēts īstenot, izmantojot jau uzstādītās sastatnes ap kupola pamatnes mūri. Rīgas Sv. Trīsvienības –Dievmātes atdusas pareizticīgo baznīcas centrālā kupola remonta darbu veikšana ļauj autentiski atjaunot mūri un saglabāt kā vēsturisko substanci sākotnējās ieceres veidolā. Rezultātā tiks apturēta lietus ūdens iedarbība uz baznīcas nesošajām konstrukcijām, tai skaitā ārsienām. Darbu veikšanai nepieciešams finansējums 350 000 euro apmērā.
Popes luterāņu baznīcas torņa atjaunošanai saskaņā ar būvprojektu paredzēts demontēt esošo koka dēlīšu jumta segumu, saglabājot izmantojamo daļu no oriģinālā dēļu apakšklāja. Jumts autentiski jāatjauno ar plēstiem lapegles koka šindeļiem, nodrošinot vēsturiskās vērtības saglabāšanu. Tāpat jāuztur visas zvanu torņa autentiskās koka konstrukcijas, veicot bojājumu protezēšanu un nepieciešamo elementu pilnīgu nomaiņu. Šo darbu veikšana nodrošinās torņa ilgmūžību, konstrukciju drošību un kultūras mantojuma saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Darbu veikšanai nepieciešams finansējums 220 000 euro apmērā.
Daugavpils Jaunbūves pirmās vecticībnieku draudzes 1.vecticībnieku kopienas lūgšanu namā paredzēts īstenot darbus saskaņā ar L.Kļešņinas izstrādāto dokumentāciju par lietusūdeņu novadīšanas sistēmas vienkāršotu atjaunošanu, kas 2025.gadā saskaņota ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. Projekta ietvaros tiks veikta pamatu hidroizolācija, lai novērstu mitruma negatīvo ietekmi uz ēkas konstrukcijām un nodrošinātu to tehnisko aizsardzību. Minētie pasākumi samazinās konstrukciju bojājumu un pelējuma risku, tādējādi nodrošinot drošu ēkas saglabāšanu. Darbu veikšanai nepieciešams finansējums 100 000 euro apmērā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
1 045 000
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
1 045 000
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-1 045 000
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-1 045 000
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
1 045 000
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Tāmes veicamajiem darbiem pievienotas Projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) pielikumā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Izdevumi tiks segti no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” un izlietoti 2025.gadā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, Kultūras ministrija, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldeNevalstiskās organizācijas
Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrija, Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Rīgas Svētās Trijādības – Sergeja sieviešu klosteris ar filiāli Jelgavas rajona Valgundes pagastā, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Popes draudze, Daugavpils Jaunbūves pirmā vecticībnieku draudzeCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sakrālā mantojuma padomes 2024.gada 27.marta sēdē tās locekļi vienojās, ka apkopos un iesniegs Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē informāciju par sakrālajiem objektiem, kuru darbu veikšanai nepieciešamais finansējums gada ietvaros pārsniedz 200 000 euro. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde konfesiju iesniegto informāciju apkopoja un daļai objektu veica arī apsekošanu.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- Kultūras ministrija
- Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
1. pielikums
Nosaukums
Sāpju Dievmātes katoļu baznīcas ar ēku kompleksu avārijas glābšanas darbu tāme
Datne
2. pielikums
Nosaukums
Sv. Trīsvienības – Dievmātes atdusas pareizticīgo baznīcas centrālā kupola sienas remonta tāme
Datne
3. pielikums
Nosaukums
Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Popes draudzes torņa remonta tāme
Datne
4. pielikums
Nosaukums
Daugavpils Jaunbūves pirmās vecticībnieku draudzes lūgšanu nama vertikālās un horizontālās hidroizolācijas tāme
Datne