Anotācija (ex-ante)

Transporta infrastruktūra Rīgas valstspilsētā ir ne vien aglomerācijas un pilsētas līmeņa sistēma, bet ir nozīmīga valsts un starptautiskās transporta sistēmas sastāvdaļa, kas iekļauta TEN-T tīklā, un tās kvalitāte un funkcionalitāte ietekmē transporta plūsmu sakārtošanu un efektīvu organizēšanu.

Kā vienas no galvenajām maģistrālajām ielām ir Austrumu maģistrāle, Ziemeļu šķērsojums un Dienvidu tilta šķērsojums, jeb Zemgales maģistrālais transporta mezgls. Šīm maģistrālēm jāakumulē visa caur pilsētas vēsturisko centru ejošā tranzīta plūsma un jāmazina ar transportu saistīto negatīvo efektu apjoms pilsētas centrā.

Jāuzsver, ka Zemgales maģistrālais transporta mezgls ir iztrūkstošais posms, lai pilnībā savienotu Austrumu maģistrāli ar tās pievedceļiem ostai un Latvijas galveno autoceļu tīkla elementiem, kas apkalpo kravu transportu uz un no ostas.

Turpinot ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā uzsāktos darbus pie Rīgas valstspilsētas maģistrālo ielu problēmu novēršanas, 3.1.1.4.pasākums paredz sniegts atbalstu Rīgas valstspilsētas pašvaldībai transporta infrastruktūras izbūvei, pārbūvei un atjaunošanai, nodrošinot integrētas transporta sistēmas veidošanu un uzticamu ostas sasaisti ar TEN-T tīklu un TEN-T tīkla paplašināšanu.

3.1.1.4.pasākuma ietvaros plānots īstenot projektu “Jāņa Čakstes gatves izbūve” (turpmāk – Projekts). Projekta ietvaros ir paredzēts izveidot jaunu Rīgas valstspilsētas infrastruktūras iztrūkstošo TEN-T tīkla posmu, kas vienlaikus veidos jaunu pieslēgumu TEN-T elementam, proti, Rīgas brīvostai (savienojums ar Jāņa Čakstes gatvi no Ziepniekkalna ielas līdz Vienības gatvei). Projekts ir stratēģiski svarīgs, lai pilnībā savienotu Austrumu maģistrāli ar tās pievedceļiem ostai un Latvijas galveno autoceļu tīkla elementiem, kas apkalpo kravu transportu uz un no ostas, tādejādi novēršot infrastruktūras pārrāvumus pilsētas maģistrālo ielu tīklā. Projekta īstenošanas rezultātā tiks novērsti transporta infrastruktūras pārrāvumi, t.sk. plānotās darbības nodrošinās alternatīvo maršrutu izveidi TEN-T tīkla tranzīta un kravas transportam, kā arī tiks nodrošināts ceļā pavadītā laika ietaupījums, tā ietekmes teritorijā: vienotā Projekta īstenošanas rezultātā veidosies saīsināts maršruta garums.

Latviju šķērso TEN-T Pamattīkla Ziemeļjūras – Baltijas koridors, ietverot visu transporta veidu elementus, tostarp Rīgas pilsētu, kā galvaspilsētu (TEN-T pilsētmezgls).

Eiropas Komisijas Transporta padome TEN-T Regulas pārskatīšanas ietvaros 2022. gada 5. decembrī vienojās par kopējo nostāju (Transport Council for the revision of the TEN-T Regulation on 5 December 2022 (ST 15058/22)), kurā Projekta ietvaros izbūvējamā infrastruktūra/posms (t.sk., Dienvidu tilts) ietverts TEN-T pamattīkla kartē un šķērso Rīgas valstspilsētu.

Projekta ietvaros izbūvējamā infrastruktūra veidos Zemgales virziena maģistrālo transporta mezglu (Dienvidu tilta turpinājums/pagarinājums), kas atradīsies kravas transporta maršrutā, savienojot:
  - Ziemeļu-Dienvidu vai Ziemeļu-Rietumu virzienā Dienvidu tiltu (Austrumu maģistrāles, t.sk. Rīgas brīvostas Daugavas labajā pusē sasaistei) ar TEN-T tīkla autoceļu A8, tālākai kravu plūsmai uz/no Jelgavas virzienu vai TEN-T tīkla autoceļu A10 (K.Ulmaņa gatvi);
  - DDA-D vai Dienvidu/Dienvidaustrumu-Rietumu virzienā TEN-T tīkla autoceļu A7 (Ziepniekkalna ielu) ar TEN-T tīkla autoceļu A8 (Vienības gatvi), tālākai kravu plūsmai uz/no Jelgavas virzienu vai uz/no TEN-T tīkla autoceļu A10 (K. Ulmaņa gatvi);
  - Austrumu-Dienvidrietumu vai Ziemeļaustrumu - Dienvidrietumu virzienā Dienvidu tiltu (TEN-T tīkla autoceļu A2 vai A6 vai A4 sasaistei) ar TEN-T tīkla autoceļu A8 vai A10.

Projekta plānotā kopējā attiecināmo izmaksu kopsumma ir indikatīvi 122 732 479 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 71 483 894 euro un nacionālais līdzfinansējums (pašvaldības līdzfinansējums) indikatīvi 51 248 585 euro apmērā.
Projekta plānotā kopējā attiecināmo izmaksu summa ir norādīta indikatīvi un var tikt precizēts pēc iepirkumu līgumu noslēgšanas.

Paredzētās investīcijas atbilst:
1) “Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021. - 2027.gadam” rīcības virziena “Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi” 312.uzdevumu “Multimodāla sabiedriskā transporta tīkla ar dzelzceļu kā sabiedriskā transporta “mugurkaulu” izveidošana, integrējot Rail Baltica esošajā valsts un pašvaldību transporta tīklā, veidojot multimodālus transporta un pasažieru pārsēšanās mezglus, veicinot reģionu sasniedzamību, iedzīvotāju mobilitāti un vides pieejamību, turpinot dzelzceļa elektrifikāciju, vienlaikus attīstot drošu autoceļu un ielu infrastruktūru un nodrošinot ērtus savienojumus starp vilcienu un autobusu reisiem, visās darbībās nodrošinot piekļūstamības prasības”;
2) “Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021. – 2027.gadam” 1. rīcības virziena “Multimodāla sabiedriskā transporta tīkla ar dzelzceļu kā sabiedriskā transporta “mugurkaulu” attīstība” 1.2. uzdevumam “Uzlabot reģionālo sasniedzamību un piekļuvi TEN-T autoceļiem” 1.2.3. pasākumu “Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu”;
3) “Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021. – 2027.gadam” transporta politikas mērķis noteikts saskaņā ar vienu no Eiropas Zaļā kursa elementiem – paātrināt pāreju uz ilgtspējīgu un viedu mobilitāti;
4) Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijai līdz 2030.gadam, kurā minēts (233.rindkopā), ka: “Transporta infrastruktūrā uzsvars tiek likts uz pilsētas centrālās daļas atbrīvošanu no tranzīta satiksmes, tai pašā laikā mazinot maģistrālo ielu fragmentāro raksturu Rīgā. Stratēģijas īstenošanas laikā nepieciešams pēc iespējas ātrāk pabeigt Dienvidu tilta pieslēgumus un Austrumu maģistrāles neizbūvētos posmus.”;
5) Rīgas attīstības programmai 2022.-2027.gadam;
  a) Projekta ID: 3695 - Jāņa Čakstes gatves izbūve no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai (1.kārta)
  b) Projekta ID: APS0321.01 - Jāņa Čakstes gatves izbūve no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai (2.kārta);
6) Rīgas teritorijas plānojumam.
Kā arī Projekta īstenošana ir plānotas ciešā saskaņā ar Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam ietverto uzdevumu (B.2.5.) “Mobilitātes uzlabošana Rīgas metropoles areālā”.

Projekta īstenošanas rezultātā tiek novērsti transporta infrastruktūras pārrāvumi:
  - Plānotās darbības nodrošinās alternatīvo maršrutu izveidi TEN-T tīkla tranzīta un kravas transportam;
  - Projekts nodrošinās ceļā pavadītā laika ietaupījumu un veicinās maģistrālās ielas caurlaides spējas paaugstināšanu tā ietekmes teritorijā;
  - Projekta īstenošanas rezultātā veidosies saīsināts maršruta garums (lai šķērsotu no Slāvu ielas/Krasta ielas (Daugavas labai pusei) līdz valsts galvenajam ceļam A8 (Daugavas krasta kreisajā pusē).

Kā arī Projekta īstenošanas rezultātā tiks izveidots labākais risinājums iedzīvotāju un pilsētas vajadzībām, panākot perspektīvai satiksmes intensitātei atbilstošu caurlaides spēju, augstu satiksmes, gājēju un velobraucēju komfortu un drošību, tajā skaitā radot alternatīvus maršrutus tranzīta un kravas transportam, atdalot tos no vietējas nozīmes sabiedriskā transporta plūsmām.

3.1.1.4.pasākuma ietvaros plānots sasniegt šādus rādītājus:
  - iznākuma rādītājs – jaunu vai modernizētu autoceļu garums – TEN-T - 3,5 km;
  - nacionālais rādītājs – izveidots viens jauns pilsētās infrastruktūras iztrūkstošais TEN-T posms.

Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas.
3.1.1.4.pasākuma ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām, kas ir saistītas ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības  transporta infrastruktūras izbūvi, pārbūvi un atjaunošanu, nodrošinot integrētas transporta sistēmas veidošanu.

Ņemot vērā Projekta plānoto kopējo attiecināmo finansējumu, noteikumu projekts paredz, ka maksimālais attiecināmais Kohēzijas fonda finansējuma apmērs ir līdz 85 procentiem no Projekta plānotā kopējā attiecināmā finansējuma un 3.1.1.4. pasākuma ietvaros plānotais kopējais finansējums ir ne mazāks kā 84 098 699 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms – 13 291 762 euro), tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 71 483 894 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms – 11 297 998 euro) un nacionālais līdzfinansējums (pašvaldību līdzfinansējums) – ne mazāks kā 12 614 805 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 1 993 764 euro).

3.1.1.4. pasākuma pieejamais kopējais attiecināmais finansējums līdz 2025. gada 31. decembrim, lai slēgtu vienošanās par Projekta īstenošanu, ir ne mazāks kā 70 806 937 euro, tai skaitā Eiropas Kohēzijas fonda finansējumu 60 185 896 euro un nacionālo finansējumu (pašvaldību finansējums) – ne mazāks kā 10 621 041 euro.

Attiecīgi noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniedzējs Projekta īstenošanai, tai skaitā elastības finansējuma priekšfinansēšanai, var paredzēt lielāku nacionālo līdzfinansējumu, tai skaitā piesaistot papildu publiskos līdzekļus (piemēram, pašvaldības finansējumu vai pašvaldības aizņēmumu Valsts kasē, ievērojot  gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktos aizņemšanās mērķus un nosacījumus). Līdz ar to paredzot, ka elastības finansējums (ko 3.1.1.4. pasākuma ietvaros iespējams priekšfinansēt) ir novirzāms 3.1.1.4. pasākuma rādītāju sasniegšanai.

Pēc 2026. gada 1. janvāra atbildīgā iestāde atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam par vidusposma pārskatu un atbilstoši izvirzītājam prioritātēm elastības finansējuma izmantošanai, var ierosināt sadarbības iestādei palielināt Projektam pieejamo Kohēzijas fonda finansējumu, nepārsniedzot 3.1.1.4.pasākumam noteikto maksimālo Kohēzijas fonda finansējuma apmēru.

Atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija noteikumiem Nr. 419 “Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu”, publiskajā būvdarbu līgumā, kura izpildes termiņš pārsniedz vienu gadu, iekļauj būvdarbu līgumcenas indeksācijas noteikumu.
Līguma cenas indeksācija mērķis ir pārvaldīt un samazināt cenu izmaiņu (inflācijas vai deflācijas) riskus. Attiecīgi izmaksas, kas veidosies indeksācijas nosacījumu izpildes rezultātā, ir ietveramas projekta tiešajās attiecināmajās izmaksās.

Noteikumu projektā noteiktas tiešās attiecināmās izmaksas.

Noteikumu projekts paredz, ka Projekta īstenošanā ir attiecināmas transportbūvju un ielu kompleksam piegulošo inženiertīklu būvniecības izmaksas. Izmaksas attiecināmas tikai gadījumā, ja tiek nodrošināts sertificēta būvinženiera ekspertīzes atzinums, kurā konstatēts, ka Projekta ietvaros veicot plānotos ieguldījumus noteiktās teritorijās, nav iespējams izvairīties no minētās infrastruktūras bojāšanas, pārbūves vai pārcelšanas, un ieguldījumi inženiertīklu  pārbūvē tiek veikti nemainot inženiertīklu tehniskos parametrus un neradot priekšrocības to īpašniekiem.
Noteikumu projekts neparedz noteikt transportbūvju un ielu kompleksam piegulošo inženiertīklu būvniecības izmaksu procentuālo ierobežojumu, ņemot vērā, ka projekta īstenošanā nebūs iespējams izvairīties no būtiskas inženierkomunikāciju pārbūves, tai skaitā nepieciešams veikt augstsprieguma līnijas pārbūvi – pārcelšanu/pārbīdi u.c. inženierkomunikāciju pārbūves darbus, kā arī transportbūvju un ielu kompleksam piegulošo inženiertīklu būvniecības darbus ir būtiski svarīgi  veikt pilnā apjomā, lai nodrošināta Projekta mērķa un rādītāju sasniegšanu pilnā apmērā. Papildus jāņem vērā, ka nereti projekta atbalstāmo darbību izmaksas pārsniedz noteiktos izmaksu ierobežojumus, kā rezultātā finansējuma saņēmējam ir papildu finanšu slogs un ir sarežģītāka nodrošināt kvalitatīvu Projekta īstenošanu. Jāņem vērā, ka būvniecība/apbūve zem augstsprieguma līnijām (robežu līniju zonā) ir aizliegta, lai nerastos situācijas, kas saistītas ar elektrību vadošu objektu uzlādēšanās efektiem un to iespējamu nelabvēlīgu iedarbību.

Ņemot vērā Projekta ietvaros izbūvējamās infrastruktūras specifiku, proti, ka Projekta ietvaros tiks pilnībā no jauna izbūvēta infrastruktūra, nevis pārbūvēta jau esoša finansējuma saņēmēja īpašumā vai valdījumā, vai turējumā esošajās zemes vienībās esošā transporta infrastruktūra, noteikumu projekts paredz noteikt, ka Projekta ietvaros ir attiecināmas zemes iegādes izmaksas ne vairāk kā 10 procenti no attiecināmo izmaksu kopsummas, ja zemes iegāde ir tieši nepieciešama Projektā paredzētās būvniecības īstenošanai.

Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējam ir attiecināmi izdevumi neparedzētu izmaksu segšanai ne vairāk kā 5 procentu apmērā no kopējo tiešo attiecināmo izmaksu summas, ņemot vērā Projekta ietvaros plānotās jaunizbūvējamās infrastruktūras apjomu, tai skaitā arī to, ka Projekta īstenošana pārsniegts divu gadu īstenošanas termiņu (projektu plānots īstenot indikatīvi līdz 31.12.2027.). Procentuālais neparedzēto izdevumu apmērs ir noteikts balstoties uz lietderības un efektivitātes principiem, kā arī ņemot vērā Projekta ietvaros jaunizbūvējamās transporta infrastruktūras specifiku. 

Projekta mērķis, atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas (un to ierobežojumi) ir noteiktas, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulā (ES) 2021/1058 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2024/1679 (2024. gada 13. jūnijs) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko groza Regulas (ES) 2021/1153 un (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (ES) Nr. 1315/2013 noteiktajiem mērķiem attiecībā uz nepieciešamajiem ieguldījumiem Eiropas transporta tīkla (TEN-T) infrastruktūras attīstībā un nodrošinātu Rīgas valstspilsētas transporta infrastruktūras izbūvi, pārbūve un atjaunošana, nodrošinot starptautisko savienojamību un iekļaušanos TEN-T tīklā, novēršot infrastruktūras pārrāvumus esošo pilsētas maģistrālo ielu tīklā un uzlabojot transporta infrastruktūras tehniskos parametrus un satiksmes drošību. Līdz ar to, prioritāri atbalsts ir sniedzams transporta pamatinfrastruktūras attīstībai, nodrošinot 3.1.1.4.pasākuma mērķa un rādītāju sasniegšanu.

Noteikumu projektā noteikti Projekta īstenošanas nosacījumi, tostarp Projekta īstenošanas termiņš, komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas nosacījumi, pasākuma rezultātu ilgtspējas un uzturēšanas nodrošināšanas nosacījumi.

Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs nodrošina projekta īstenošanas rezultātā radīto vērtību uzturēšanu ar savlaicīgu uzturēšanas un periodiskās nodilušo konstrukciju atjaunošanas plānošanu un finansējuma piešķiršanu šiem darbiem turpmākos divdesmit gadus pēc projekta īstenošanas. Attiecīgi finansējuma saņēmējam būs jānodrošina projekta īstenošanas rezultātā radīto vērtību uzturēšanu, gan savlaicīgi plānojot projekta gaitā izbūvēto / atjaunoto objektu uzturēšanu un nodilušo konstrukciju periodisku atjaunošanu, gan piešķirot šiem darbiem finansējumu turamākos 20 gadus pēc projekta īstenošanas.

Projekta ietvaros, veicot iepirkuma procedūru, atbalstāma ir vides prasību integrācija preču un pakalpojumu iepirkumos - zaļais publiskais iepirkums. Finansējuma saņēmējam vienlaikus nepieciešams ievērot obligātos kritērijus saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumu Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 353) 1. pielikumu “Preču un pakalpojumu grupas, kurām obligāti piemērojams zaļais publiskais iepirkums”, kur noteiktas zaļā iepirkuma prasības un kritēriji, kurus izmanto to preču un pakalpojumu publiskajā iepirkumā, kam zaļais iepirkums piemērojams obligāti.

Noteikumu projekts paredz, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk - sadarbības iestāde), ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu un izvērtējot plānotā avansa apmēru un tā pamatojumu, var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas. Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo un sadarbības iestāde apstiprina, ievērojot nosacījumu, ka plānotā avansa apmērs un tā pamatojums atbilst spējai to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros (piemēram, projekta iesniedzējam ir pabeigts būvdarbu iepirkums vai noslēgts būvdarbu līgums). Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 50 procentiem no projektam piešķirtā Kohēzijas fonda finansējuma, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā Kohēzijas fonda finansējuma.

Šāds piešķiramā avansa apmērs noteikts kā optimālākais variants, kas nepieciešams Projekta īstenošanai, lai tiktu nodrošināta finanšu/naudas plūsma Projektā iekļauto darbību ieviešanai, ņemot vērā, ka Projektu iesniedzēji ir pašvaldība, kurai ir ierobežotas budžeta iespējas ES fondu projektu priekšfinansēšanai, kā arī ņemot vērā, ka nepieciešams veicināt investīciju nonākšanu tautsaimniecībā un nodrošināt n+3 principa izpildi. Jāņem vērā, ka avansa apmērs noteikts, ievērojot arī to, ka kopumā būtiski kavējas ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam specifisko atbalsta mērķu un pasākumu uzsākšana un šī pasākuma ietvaros paredzēts atbalsts augstas gatavības projektam. Vienlaikus projektu iesniedzējiem tiek noteikta prasība reizē ar avansa pieprasījumu iesniegt pamatojumu par spēju avansu izlietot sešu mēnešu laikā. Avansa izlietošanas termiņš noteikts, ņemot vērā pasākuma plānoto atlases laika grafiku un to, ka infrastruktūras būvniecība ir cieši saistīta ar sezonalitāti  - ziemas sezonā ir ierobežota būvdarbu veikšana, kad aktīvi būvdarbi nenotiek, tāpēc nepieciešams plānot ilgāku laiku avansa izlietošanai, iekļaujot arī aktīvās būvdarbu sezonas mēnešus. Avanss finansējuma saņēmējam tiks izmaksāts tikai tad, ja norādītajā termiņā ir iespējams to apgūt, piemēram, projekta iesniedzējam ir pabeigts būvdarbu iepirkums vai noslēgts būvdarbu līgums.

Finansējuma saņēmējs nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 47. un 50.pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.

3.1.1.4. pasākumam nav ietekmes uz horizontālā principa  “Energoefektivitāte pirmajā vietā” īstenošanu.

Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka Projekts neapdraud horizontālā principa “Klimatdrošināšana” un principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” noteiktos klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanos klimata pārmaiņām, un vides principus. Projekta ietvaros horizontālais princips “Klimatdrošināšana” un princips “Nenodarīt būtisku kaitējumu” atbilst šādiem tiem pakārtotajiem sešiem kritērijiem:
1) klimata pārmaiņu mazināšana, lai neradītu ievērojamas siltumnīcefekta gāzu (turpmāk - SEG) emisijas;
2) pielāgošanās klimata pārmaiņām;
3) ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība;
4) pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un pārstrādi;
5) piesārņojuma novēršana un kontrole;
6) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.

Attiecībā uz kritēriju:
1) “klimata pārmaiņu mazināšana, lai neradītu ievērojamas SEG emisijas” izbūvējot/pārbūvējot transporta infrastruktūru, uzlabosies braukšanas apstākļu kvalitāte, satiksmes plūsma būs vienmērīgāka un samazināsies gaidīšanas laiki atsevišķām satiksmes plūsmām. Vienmērīgu braukšanas režīmu raksturo zemāks degvielas patēriņš, kas ir SEG emisiju cēlonis. Blīvi apdzīvotas teritorijas tiks atslogotas no kravas autotransporta, kā rezultātā samazināsies SEG emisiju ietekme;

2) “pielāgošanās klimata pārmaiņām” transporta infrastruktūras izbūve/pārbūve neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (t.sk. infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo pasākumu īstenošanā ir paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, kā arī novērst to ietekmi.
Projektēšanas stadijā tiks ņemti vērā ar klimata pārmaiņām saistītie riski un tiks noteikti arī ar būvniecību, uzturēšanu un ekspluatāciju saistītie riski. Šāda pieeja ļauj pārvaldīt ar klimata pārmaiņām radītos riskus, t.i., izvērtēt pašreizējos un iespējamos nākotnes klimata riskus. Vienlaikus tas ļauj savlaicīgi izvērtēt arī finansiāli izdevīgākās adaptācijas iespējas, piemēram, temperatūras un nokrišņu ietekme uz infrastruktūru, preventīvās darbības, lai novērstu potenciāli radītos vētras bojājumus, putekļu emisijas samazināšana karstos un sausos laika apstākļos:
  - plānots izbūvēt lietusūdens caurplūdes grāvjus u.tml. ceļa elementus atbilstoši klimata pārmaiņu radītajam nokrišņu intensitātes palielinājumam;
  - transporta infrastruktūras izbūves/ pārbūves rezultātā attiecīgajos posmos infrastruktūra kļūs klimatnoturīgāka, jo tiks izmantotas tehnoloģijas, kas novērš intensīvu nokrišņu radīto bojājumu, upju un notekgrāvju radīto bojājumu, kā arī karstuma radīto bojājumu iespējas;

3) “ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība” 3.1.1.4.pasākumam nav būtiskas ietekmes, jo izbūvējot/pārbūvējot transporta infrastruktūru, tiks uzlabotas lietus ūdens novadīšanas sistēmas, nepieciešamības gadījumā novēršot piesārņojuma nokļūšanu virszemes ūdeņos, tiks īstenoti vides aizsardzībai vajadzīgie ietekmes mazināšanas pasākumi:
  - pārbūvējot ceļu infrastruktūru, pamatotos gadījumos tiks paredzēta lietus ūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmu izbūve, lai mazinātu applūšanas riskus spēcīgu lietusgāžu gadījumā;
  - tiks ievēroti likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”  nosacījumi un, kur attiecināms, tiks veikts ietekmes uz vidi novērtējums atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, un negatīvā ietekme tiks novērsta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu;

4) “pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un pārstrādi” Projekta īstenošanā, atbilstoši  plānotajam transporta infrastruktūras izbūves/pārbūves veidam un tā  ietvaros sasniedzamajam rezultātam, kur attiecināms, tiks piemēroti zaļā publiskā iepirkuma principi, un, ja ir attiecināms, tiks nodrošināta MK noteikumu Nr. 353 noteikto obligāto prasību izpilde attiecībā uz apgaismojumu un satiksmes signāliem, piemērojot ciktāl tas ir racionāli un iespējami ceļu būvdarbos otrreizējo izejvielu izmantošanu jaunu resursu vietā. Ja attiecināms, būvniecības laikā būvdarbu veicēji tiks aicināti ierobežot atkritumu rašanos saskaņā ar Eiropas Savienības būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu un ņemt vērā pieejamos tehniskos paņēmienus, kā arī atvieglot atkalizmantošanu un pārstrādi, kas panākams ar būvgružu šķirošanai paredzēto, pieejamo sistēmu palīdzību selektīvi izņemot materiālus;

5) “piesārņojuma novēršana un kontrole” plānojot transporta infrastruktūras izbūvi/pārbūvi, nav paredzama būtiska ietekme uz vides piesārņojumu, jo īstermiņā Projekta īstenošanas – būvniecības procesā ietekme tiks mazināta, kur attiecināms, zaļā publiskā iepirkuma piemērošana paredzēta saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 353, tiks ievēroti visi atbilstošie vides aizsardzības normatīvi. Transporta infrastruktūras izbūves/pārbūves pasākuma ietvaros, atsevišķās vietās tiek plānots atbalstīt teritorijas labiekārtošanas darbus, tostarp apzaļumošanu un koku stādīšanu, tādējādi nodrošinot zaļu un ilgtspējīgas vides mērķu sasniegšanu. Apstādījumi mazina gaisa temperatūru un palīdz gaisa temperatūras svārstības padarīt mērenākas. Turklāt apstādījumu teritorijās ir vērojamas daudz mazākas temperatūras svārstības;

6) “bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana” plānotas investīcijas neparedz tiešu ietekmi uz Eiropas Savienības nozīmes sugām un biotopiem un to aizsardzības stāvokli.

3.1.1.4. pasākumam ir netieša ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”. Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs nodrošina datu uzkrāšanu par horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” rādītāju -  objektu skaits, kuros Kohēzijas fonda ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas piekļūstamība. Nepieciešamības gadījumā, ja tiks īstenoti specifiski vides un informācijas risinājumi, piemēram, papildu būvnormatīvos noteiktajam Projekta ietvaros var tikt veiktas konsultācijas ar personu ar invaliditāti intereses pārstāvošo nevalstisko organizāciju ekspertiem, modernizējot transporta infrastruktūru tiks īstenotas būvniecības normatīvajos aktos noteiktās vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas darbības personām ar redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem, attīstot transporta infrastruktūru, tiks nodrošināta tās piekļūstamība.

Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs, īstenojot Projektu izstrādā, iekšējās kontroles sistēmu, ietverot tajā informāciju par interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas risku un dubultā finansējuma novēršanas mehānismu.

Finansējuma saņēmējs īstenojot Projektu nodrošinās Projekta atbalstāmo darbību sinerģiju, papildinātību ar Eiropas Savienības un citiem atbalsta instrumentiem, vienlaikus nodrošinot demarkācijas un dubultfinansējuma riska novēršana gadījumus, kad no dažādiem finanšu avotiem tiks atbalstītas vienas un tās pašas atbalstāmās darbības.

Projekta ietvaros izbūvētā infrastruktūra būs tāda, kas kvalificējas kā publiski pieejama infrastruktūra, tādējādi publisko līdzekļu piešķīrums finansējuma saņēmējam nekvalificēsies kā komercdarbības atbalsts.