25-TA-1224: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Māru Sprūdžu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Projekts sagatavots, pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 41. panta pirmās daļas 1. punkta "b" apakšpunktu un 41. panta septīto daļu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz atbilstoši Valsts civildienesta likuma 41. panta septītajai daļai pieņemt Ministru kabineta lēmumu par Latvijas Nacionālā arhīva direktores Māras Sprūdžas atbrīvošanu no amata sakarā ar termiņa izbeigšanos.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Arhīva likuma 20. panta pirmā daļa nosaka, ka Latvijas Nacionālais arhīvs ir kultūras ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras struktūra veidota tā, lai šī iestāde darbotos pēc funkcionālā un teritoriālā principa un nodrošinātu savu administratīvo darbu. Latvijas Nacionālā arhīva direktoru uz pieciem gadiem ieceļ Ministru kabinets pēc kultūras ministra ierosinājuma. Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 30. decembra rīkojumu Nr. 769 "Par M. Sprūdžu", pamatojoties uz Arhīva likuma 20. panta pirmo daļu, Māra Sprūdža ar 2011. gada 1. janvāri iecelta Latvijas Nacionālā arhīva direktora amatā.
Saskaņā ar Kultūras ministrijas 2015. gada 24. septembra rīkojumu Nr. 5.2.-1-386 "Par M. Sprūdžu", pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 11. panta otro daļu (likuma redakcijā, kas bija spēkā rīkojuma pieņemšanas brīdī), M. Sprūdžai pagarināts pilnvaru termiņš līdz 2020. gada 31. decembrim. Saskaņā ar Kultūras ministrijas 2020. gada 3. jūlija rīkojumu Nr. 2.3-2-41 "Par valsts civildienesta termiņa pagarināšanu M. Sprūdžai", pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 11. panta otro daļu (likuma redakcijā, kas bija spēkā rīkojuma pieņemšanas brīdī), M. Sprūdžai atkārtoti pagarināts pilnvaru termiņš līdz 2025. gada 31. decembrim.
Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 11. panta trešo daļu ierēdni iestādes vadītāja amatā uz pieciem gadiem ieceļ ministrs. Viena un tā pati persona var būt iestādes vadītājs ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Sešus mēnešus pirms termiņa beigām ministrs pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu, pārcelšanu citā amatā valsts interesēs, ievērojot Valsts civildienesta likuma 37. pantā noteikto, vai par atbrīvošanu no amata sakarā ar termiņa izbeigšanos, informējot par to personu, attiecībā uz kuru lēmums pieņemts. Atbilstoši Valsts civildienesta likuma pārejas noteikumu 22. punktam iestādes vadītāju, kurš turpina pildīt pienākumus pēc 2022. gada 30. jūnija, var atkārtoti iecelt tajā pašā amatā uz vēl vienu termiņu. Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 35. panta otro daļu iestādes vadītāju novērtē pirms Valsts civildienesta likuma 11. panta trešajā daļā noteiktā lēmuma pieņemšanas.
Kultūras ministrija 2025. gada 27. februāra vēstulē Nr. 2.3-20/321 "Par Latvijas Nacionālā arhīva direktores Māras Sprūdžas vadības kompetenču novērtēšanu", pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 35. panta otro daļu un Ministru kabineta 2012. gada 10. jūlija noteikumu Nr. 494 "Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbināto darba izpildes novērtēšanu" 28.1 punktu, lūdza Valsts kancelejai veikt M. Sprūdžas vadības kompetenču novērtēšanu pirms Valsts civildienesta likuma 11. panta trešajā daļā noteiktā ministra lēmuma pieņemšanas. Valsts kanceleja 2025. gada 17. marta vēstulē Nr. 3.4.1./2025-ALVA-1/77-818-IP "Par iestādes vadītāja vadības kompetenču novērtēšanu" informēja Kultūras ministriju, ka SIA "Eiro Personāls" 2025. gada 13. martā veica M. Sprūdžas vadības kompetenču novērtēšanu, par ko 2025. gada 13. martā sagatavota kompetenču novērtēšanas rezultātu atskaite, kura nosūtīta kultūras ministram.
Saskaņā ar Kultūras ministrijas 2015. gada 24. septembra rīkojumu Nr. 5.2.-1-386 "Par M. Sprūdžu", pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 11. panta otro daļu (likuma redakcijā, kas bija spēkā rīkojuma pieņemšanas brīdī), M. Sprūdžai pagarināts pilnvaru termiņš līdz 2020. gada 31. decembrim. Saskaņā ar Kultūras ministrijas 2020. gada 3. jūlija rīkojumu Nr. 2.3-2-41 "Par valsts civildienesta termiņa pagarināšanu M. Sprūdžai", pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 11. panta otro daļu (likuma redakcijā, kas bija spēkā rīkojuma pieņemšanas brīdī), M. Sprūdžai atkārtoti pagarināts pilnvaru termiņš līdz 2025. gada 31. decembrim.
Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 11. panta trešo daļu ierēdni iestādes vadītāja amatā uz pieciem gadiem ieceļ ministrs. Viena un tā pati persona var būt iestādes vadītājs ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Sešus mēnešus pirms termiņa beigām ministrs pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu, pārcelšanu citā amatā valsts interesēs, ievērojot Valsts civildienesta likuma 37. pantā noteikto, vai par atbrīvošanu no amata sakarā ar termiņa izbeigšanos, informējot par to personu, attiecībā uz kuru lēmums pieņemts. Atbilstoši Valsts civildienesta likuma pārejas noteikumu 22. punktam iestādes vadītāju, kurš turpina pildīt pienākumus pēc 2022. gada 30. jūnija, var atkārtoti iecelt tajā pašā amatā uz vēl vienu termiņu. Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 35. panta otro daļu iestādes vadītāju novērtē pirms Valsts civildienesta likuma 11. panta trešajā daļā noteiktā lēmuma pieņemšanas.
Kultūras ministrija 2025. gada 27. februāra vēstulē Nr. 2.3-20/321 "Par Latvijas Nacionālā arhīva direktores Māras Sprūdžas vadības kompetenču novērtēšanu", pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 35. panta otro daļu un Ministru kabineta 2012. gada 10. jūlija noteikumu Nr. 494 "Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbināto darba izpildes novērtēšanu" 28.1 punktu, lūdza Valsts kancelejai veikt M. Sprūdžas vadības kompetenču novērtēšanu pirms Valsts civildienesta likuma 11. panta trešajā daļā noteiktā ministra lēmuma pieņemšanas. Valsts kanceleja 2025. gada 17. marta vēstulē Nr. 3.4.1./2025-ALVA-1/77-818-IP "Par iestādes vadītāja vadības kompetenču novērtēšanu" informēja Kultūras ministriju, ka SIA "Eiro Personāls" 2025. gada 13. martā veica M. Sprūdžas vadības kompetenču novērtēšanu, par ko 2025. gada 13. martā sagatavota kompetenču novērtēšanas rezultātu atskaite, kura nosūtīta kultūras ministram.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 41. panta septīto daļu lēmumu par pārraudzībā esošas iestādes vadītāja atbrīvošanu no amata kultūras ministrs pieņem, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu. Atbilstoši Arhīvu likuma 20. panta pirmajai daļai Latvijas Nacionālais arhīvs ir kultūras ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras struktūra veidota tā, lai šī iestāde darbotos pēc funkcionālā un teritoriālā principa un nodrošinātu savu administratīvo darbu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 28. decembra noteikumu Nr. 1234 "Latvijas Nacionālā arhīva nolikums" 1. punktu Latvijas Nacionālais arhīvs ir kultūras ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 41. panta pirmās daļas 1. punkta "b" apakšpunktu valsts civildienesta attiecības izbeidzas, ja iestādes vadītājs ar ministra lēmumu tiek atbrīvots no ierēdņa amata sakarā ar termiņa izbeigšanos. M. Sprūdžas pilnvaras Latvijas Nacionālā arhīva direktora amatā izbeidzas 2025. gada 31. decembrī.
Ievērojot to, ka demokrātiskas valsts iekārtas principu stiprina amatpersonu maiņa pēc noteikta termiņa un vairāku pilnvaru termiņu ierobežojums pēc kārtas pildīt kādu vadošu amatu sekmē jebkuras institūcijas attīstībai nepieciešamo dinamiku un rada labus priekšnosacījumus vajadzīgajām pārmaiņām, iestāžu vadītāju mobilitāte var būt kā instruments, kas veicina valsts iestāžu attīstību. Iespēja pēc samērīga laika izraudzīties iestādes vadītāju atklātas atlases ietvaros, lai arī iepriekšējais vadītājs ir labi un godprātīgi pildījis savus pienākumus, sekmē jebkuras institūcijas attīstību. Tas arī rada iespēju veidot plašāku to personu loku, kuriem būtu bijusi iespēja pilnveidot savas vadītāja prasmes un uzņemties atbildību par institūcijas darbību, tādējādi veicinot arī valsts iestāžu attīstību. Ņemot vērā minēto un ievērojot to, ka M. Sprūdža Latvijas Nacionālā arhīva direktora amata pienākumus pilda no 2011. gada 1. janvāra, kultūras ministres vērtējumā Latvijas Nacionālā arhīva direktors uz jaunu pilnvaru termiņu būtu izraugāms atklātas konkursa procedūras ietvaros, kuru atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 9. jūnija noteikumiem Nr. 293 "Valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāju, Konkurences padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentu atlases kārtība" organizē Valsts kanceleja.
Ņemot vērā minēto un ievērojot to, ka lēmumu par pārraudzībā esošas iestādes vadītāja atbrīvošanu no amata kultūras ministrs pieņem, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu, lai ar 2025. gada 31. decembri izbeigtu valsts civildienesta attiecības ar Latvijas Nacionālā arhīva direktori M. Sprūdžu saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 41. panta pirmās daļas 1. punkta "b" apakšpunktu, nepieciešams pieņemt Ministru kabineta lēmumu atbilstoši Valsts civildienesta likumam 41. panta septītajai daļai.
Ievērojot to, ka demokrātiskas valsts iekārtas principu stiprina amatpersonu maiņa pēc noteikta termiņa un vairāku pilnvaru termiņu ierobežojums pēc kārtas pildīt kādu vadošu amatu sekmē jebkuras institūcijas attīstībai nepieciešamo dinamiku un rada labus priekšnosacījumus vajadzīgajām pārmaiņām, iestāžu vadītāju mobilitāte var būt kā instruments, kas veicina valsts iestāžu attīstību. Iespēja pēc samērīga laika izraudzīties iestādes vadītāju atklātas atlases ietvaros, lai arī iepriekšējais vadītājs ir labi un godprātīgi pildījis savus pienākumus, sekmē jebkuras institūcijas attīstību. Tas arī rada iespēju veidot plašāku to personu loku, kuriem būtu bijusi iespēja pilnveidot savas vadītāja prasmes un uzņemties atbildību par institūcijas darbību, tādējādi veicinot arī valsts iestāžu attīstību. Ņemot vērā minēto un ievērojot to, ka M. Sprūdža Latvijas Nacionālā arhīva direktora amata pienākumus pilda no 2011. gada 1. janvāra, kultūras ministres vērtējumā Latvijas Nacionālā arhīva direktors uz jaunu pilnvaru termiņu būtu izraugāms atklātas konkursa procedūras ietvaros, kuru atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 9. jūnija noteikumiem Nr. 293 "Valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāju, Konkurences padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentu atlases kārtība" organizē Valsts kanceleja.
Ņemot vērā minēto un ievērojot to, ka lēmumu par pārraudzībā esošas iestādes vadītāja atbrīvošanu no amata kultūras ministrs pieņem, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu, lai ar 2025. gada 31. decembri izbeigtu valsts civildienesta attiecības ar Latvijas Nacionālā arhīva direktori M. Sprūdžu saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 41. panta pirmās daļas 1. punkta "b" apakšpunktu, nepieciešams pieņemt Ministru kabineta lēmumu atbilstoši Valsts civildienesta likumam 41. panta septītajai daļai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Projekts attiecas uz Latvijas Nacionālā arhīva direktori M. Sprūdžu, jo paredz pieņemt Valsts civildienesta likuma 41. panta septītajā daļā noteikto Ministru kabineta lēmumu par M. Sprūdžas atbrīvošanu no Latvijas Nacionālā arhīva amata sakarā ar termiņa izbeigšanos.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Projekts attiecas uz valsts civildienestu, kas tiešā veidā neskar sabiedrības intereses.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Kultūras ministrija
- Latvijas Nacionālais arhīvs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi