Anotācija (ex-ante)

Ņemot vēra drošības situācijas maiņu reģionā, jaunā NBS struktūra tiek plānota divreiz lielāka – līdz 51 tūkstošiem personāla. Jaunās struktūras ietvaros paredzēts veidot arī aktīvās rezerves vienības, kuras aktivējamas kara gadījumā, miera laikā gatavojot tām personālu (rezerves jautājumu regulēs vienlaikus virzāmie grozījumi Militārā dienesta likumā).
Jaunās NBS struktūras nodrošināšanai, būs nepieciešams ievērojams personāla pieaugums, kas atspoguļots informatīvajā ziņojumā "Par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu".
2021. gadā profesionālā dienesta karavīru skaitu izdevās pieaudzēt tikai par 68 karavīriem (ikgadējais mērķis +300 profesionālā dienesta karavīri), bet zemessargu skaitu par 62 (izvirzītais mērķis +500 zemessargi). Ņemot vērā pēdējo gadu tendences var secināt, ka, uzturot pilnībā uz brīvprātību balstītu valsts aizsardzības sistēmu, nepieciešamā personāla apjoms var vai nu netikt sasniegts, vai arī tam jānovirza ļoti būtiski papildu finanšu līdzekļi brīvprātības veicināšanai caur atalgojumu, sociālām garantijām u.c. pasākumiem. Turklāt nepieciešamā personāla izaugsme tiktu nodrošināta ievērojami ilgākā laikā. Ņemot vērā šīs tendences un to, ka tiek plānota paātrināta jauno spēju attīstīšana, tad, ja nekas netiek darīts, ir nopietns risks, ka jau nākošgad būs nepilnīgi nokomplektētas vienības.
Ieviešot pienākumu noteiktai sabiedrības daļai dienēt, tiek izslēgti riski, kas saistās ar NBS personāla nenokomplektēšanu. Radot sistēmu, kas paredz obligātu pilsoņu iesaisti aizsardzības stiprināšanā caur valsts aizsardzības dienestu, rodas iespējas prognozēt un ticami plānot NBS struktūras izaugsmi.
Valsts aizsardzības dienesta ieviešana garantēs, ka valsts aizsardzība tiks nodrošināta ar nepieciešamo personāla skaitu, turklāt sasniedzot to ievērojami ātrāk, nekā paļaujoties uz brīvprātības principu. Vispārējā karaklausība bez izņēmumiem ir būtisks priekšnosacījums sabiedrības vēlmē ņemt dalību valsts aizsardzībā, jo šādi tiek novērsta nosacīta segregācija. Tas nozīmē, ka pienākums pildīt dienestu ir visiem pilsoņiem vienlīdzīgi, nevis tikai tiem, kuri nezināja vai nemācēja atrast veidu, kā no dienesta izvairīties. 
Ilgtermiņā ievērojami lielāka sabiedrības daļa būs sagatavota krīzes situācijām. Latvijas sabiedrībai ir jāapzinās svarīgākais izdzīvošanas priekšnoteikums – jo lielāks būs militāri sagatavotu un apmācītu iedzīvotāju skaits, jo mazāka kļūs iespējamība, ka citai valstij būs vēlēšanās vērst savu militāro agresiju pret Latviju.
Aizsardzības ministrija ir veikusi sākotnējo analīzi par svarīgākajiem jautājumiem, kas skar valsts aizsardzības dienestu (turpmāk - VAD): informācijas par iesaucamajiem pilsoņiem ieguvi, iesaukšanu dienestā, dienestu un visbeidzot – VAD karavīru ieskaitīšanu rezervē. Šīs analīzes rezultāti atspoguļoti informatīvajā ziņojumā "Par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu".
 

Piecu gadu laikā izveidojama visaptveroša iesaukšanas sistēma, kas paredz faktiski visu 18 gadu vecumu sasniegušo pilsoņu-vīriešu apzināšanu, viņu atbilstības VAD izvērtēšanu un pēc iespējas lielāka pilsoņu skaita iesaukšanu dienestā. Jaunizveidotajam VAD jākļūst par pašsaprotamu posmu ikviena Latvijas pilsoņa-vīrieša iesaistei valsts aizsardzībā, pēc iespējas atbalstot un popularizējot arī sieviešu brīvprātīgo dienestu. Būtiski ir nodrošināt pēc iespējas lielāku iesaukuma tvērumu, lai izslēgtu potenciālu netaisnīguma rašanos, kur iesaukta tiek tikai neliela daļa no jauniešiem.
Plānots attīstīt šādus VAD izpildes veidus – dienests NBS vienībā, dienests Zemessardzē (turpmāk – ZS), augstskolu studentiem, kapelānu dienestam un ārstniecības personām paredzētās valsts aizsardzības apmācības programmas apguve. Vienlaikus plānots ieviest valsts civilo dienestu, kuru regulēs atsevišķs likums (alternatīvais dienests visā nacionālajā regulējumā tiks apzīmēts ar vārdiem "valsts civilais dienests").

Jaunā sistēma tiks pakāpeniski ieviesta tuvāko piecu gadu laikā, stiprinot NBS kaujas spējas un veidojot bruņoto spēku rezervi. Valsts aizsardzības dienestu (turpmāk - VAD) plānots izveidot ar 2023. gada 1. janvāri, pirmo iesaukumu pilnībā komplektējot no pilsoņiem, kuri tam pieteikušies brīvprātīgi, bet 2023. gada otrajā pusgadā – gan piedāvājot personām iestāties valsts aizsardzības dienestā brīvprātīgi, gan iesaucot pilsoņus obligātā kārtā, lai kopumā iesauktu nepieciešamo personu skaitu.
Plānots, ka 2028. gadā dienesta pildīšana NBS vienībās varētu tikt iesaukti vienlaikus līdz pat 6000 valsts aizsardzības dienesta karavīri. Papildus līdz 1200 valsts aizsardzības dienesta karavīru dienestu pildītu ZS, bet līdz 300 – apgūtu augstskolu studentiem paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu. Pašreiz tiek plānots, ka pilsoņiem, kuri savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevarēs pildīt aktīvo dienestu, un pilsoņiem, kuru veselības stāvoklis atbilst valsts aizsardzības dienestam, bet kuri kādu citu iemeslu dēļ nevēlas pildīt valsts aizsardzības dienestu, valsts aizsardzības dienestu aizstās ar valsts civilo dienestu. Valsts aizsardzības dienestu regulēs atsevišķs likums, kuru tiek plānots pieņemt līdz 2024. gada 1.janvārim.

Likumprojekts paredz, ka pieteikumus valsts civilā dienesta pildīšanai izvērtēs un konceptuālos lēmumus par valsts aizsardzības dienesta aizstāšanu ar valsts civilo dienestu pieņems Aizsardzības ministrijas izveidotā starpinstitūciju valsts aizsardzības dienesta iesaukšanas kontroles komisija (turpmāk – Kontroles komisija), kuras locekļi darbosies tās sastāvā bez atlīdzības saņemšanas, bet uz šīs komisijas darbības laiku tiks atbrīvoti no pienākumu pildīšanas pamatdarba vietā, kur turpina saņemt atlīdzību. Pieņemot lēmumu, Kontroles komisija vērtēs iesaucamā norādīto motivāciju VAD aizstāšanai ar valsts civilo dienestu, nepieciešamības gadījumā, pieprasot informāciju no attiecīgām juridiskām personām (piemēram, reliģiskām organizācijām), kā arī iespējamo dienesta pildīšanas vietu konkrētajam iesaucamajam, ņemot vērā viņa personiskās īpašības, izglītību, fizisko sagatavotību, veselības stāvokli, dzīvesvietu un attiecīgo valsts vai pašvaldības iestāžu spēju nodrošināt attiecīgai personai valsts civilā dienesta izpildes vietu. Papildus Kontroles komisija apstrīdēšanas procesa ietvaros Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā pārskatīs likumprojekta 12.panta pirmajā daļā minētos Aizsardzības ministrijas lēmumus.

Katrs institūcijas pārstāvis Kontroles komisijā darbosies atbilstoši savai un pārstāvētās institūcijas kompetencei, piemēram, sniedzot vērtējumu par iesaucamā piemērotību valsts civilā dienesta izpildei konkrētajā iestādē vai sekojot līdzi iesaucamo tiesību un tiesisko interešu ievērošanai.  
Darbinieku izvēle Kontroles komisijas darbam, kā arī šo darbinieku tiešo amata pienākumu izpildes organizācija, darba pienākumu pārdale (ja tāda būs nepieciešama) un piemaksu noteikšana par papildu pienākumu izpildi paliks katras institūcijas ziņā un būs atkarīga no Kontroles komisijas darba intensitātes, kuru pašlaik nav iespējams prognozēt. Jebkurā gadījumā Kontroles komisijas darbs tiks plānots, iespēju robežās ņemot vērā tās locekļu noslodzi pamatdarba vietā.

Tā kā līdz minētā speciālā likuma pieņemšanai nebūs iespējas nodrošināt valsts aizsardzības dienestu noteiktām iesaucamo kategorijām, iesaukšana 2023. gada pirmajā pusē būs tikai brīvprātīga. Iesaucamo sadalījumu pa dienestu veidiem plānots kvotēt, lai tas atbilstu NBS vajadzībām, augstāko prioritāti nosakot dienestam NBS vienībās. Pēc pilnīgas valsts aizsardzības dienesta ieviešanas šo proporciju lielā mērā noteiktu NBS miera un kara laika struktūras nepieciešamība, gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi (nepieciešamās profesijas un zināšanas).

Valsts aizsardzības dienestu pildīs vienā no šādiem veidiem:
1) 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā (turpmāk – NBS vienība);
2) ne mazāk kā piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katrā gadā;
3) apgūstot augstskolu studentiem paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu;
4) apgūstot kapelānu dienestam paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu;
5) apgūstot ārstniecības personām paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu.
Ņemot vērā, ka 3., 4.un 5.punktā minētie kursi ir jauni, to ieviešana ir paredzēta ar 2024. gada 1.janvāri.

          (1) Lēmumu par neiesaukšanu valsts aizsardzības dienestā pieņem attiecībā uz:
           
          1) pilsoni, kura veselības stāvoklis neatbilst valsts aizsardzības dienestam noteiktajām prasībām;
          2) pilsoni, kurš ir sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
          3) pilsoni, kurš par šīs daļas 2. punktā minētu noziedzīgu nodarījumu notiesāts, atbrīvojot no soda, vai kriminālprocess pret viņu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;
4) pilsoni, kuram ir arī kādas citas valsts pilsonība (pavalstniecība) un kurš ir dienējis ārvalstu militārajā dienestā vai pildījis valsts civilo (alternatīvo) dienestu;
          5) profesionālā dienesta karavīru, kurš profesionālajā dienestā nepārtraukti nodienējis ne mazāk kā trīs gadus;
          6) Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas absolventu;
          7) Latvijas Republikas iekšlietu sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes, kā arī valsts drošības iestādes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi, kura minētajās iestādēs nepārtraukti nodienējusi ne mazāk par trim gadiem.
          (2) Lēmumu par iesaukšanas atlikšanu valsts aizsardzības dienestā pieņem attiecībā uz:
          1) pilsoni, kurš iegūst vispārējo izglītību, kā arī pilsoni, kurš iegūst vai profesionālo vidējo pamatizglītību, arodizglītību, profesionālo vidējo izglītību pēc pamatizglītības ieguves vai mācās profesionālās tālākizglītības programmā pirmās profesionālās kvalifikācijas ieguvei; vai mācās profesionālās izglītības programmā pirmās profesionālās kvalifikācijas apliecības ieguvei;
          2) pilsoni, kurš kriminālprocesā ir atzīts par aizdomās turēto vai apsūdzēto;
           3) pilsoni, kurš ir sodīts par noziedzīgu nodarījumu, izņemot šīs šī panta pirmās daļas 2. punktā minēto noziedzīgo nodarījumu, ja sodāmība nav noņemta vai nav dzēsta likumā noteiktajā kārtībā;
           
          4) pilsoni, kura aizgādībā ir bērns, ja otrs vecāks ir miris vai otram vecākam nav iespēja īstenot aizgādību (piemēram, vecākam ir pārtrauktas vai atņemtas  aizgādības tiesības, vecāks ir persona ar invaliditāti), kā arī pilsoni, kurš ar bāriņtiesas lēmumu kā aizbildnis vai audžuģimene aprūpē bērnu;
          5) Latvijas Republikas iekšlietu sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes, kā arī valsts drošības iestādes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi, kura dien minētajās iestādēs;
          6) profesionālā dienesta karavīru, kurš dien profesionālajā dienestā;
          7) Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas kadetu;
          8) pilsoni, kuram iesaukumu valsts aizsardzības dienestā nepieciešams atlikt veselības stāvokļa dēļ.
  Lai gan to pilsoņu iesaukšana, kuriem ir arī kādas citas valsts pilsonība (pavalstniecība) un kuri ir dienējis ārvalstu militārajā dienestā vai pildījuši valsts civilo (alternatīvo) dienestu, VAD netiks veikta, šis regulējums neliedz iepriekš minētajiem pilsoņiem pieteikties VAD brīvprātīgi.
Likumprojekta 15.pantā ir paredzēta iespēja uz laiku atlikt iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā svarīgu iemeslu dēļ, kuru pilsonis var lūgt Aizsardzības ministrijai ar pamatotu rakstveida lūgumu. Tiks individuāli vērtēta arī ārvalstīs dzīvojošo un studējošo (strādājošo) iesaukšana valsts aizsardzības dienestā. Valsts aizsardzības dienestā varēs neiesaukt personas, kuras svarīgu iemeslu dēļ vēlas pildīt valsts aizsardzības dienestu citā laikā, bet ne vēlāk kā līdz 26 gadu vecumam. Otrreizēja neiesaukšana šā iemesla dēļ nebūs pieļaujama.
Iesaukšanas procesa plānošanai un organizēšanai Aizsardzības ministrijai būs regulāri jāiegūst informācija par 18 gadu vecumu sasniegušajiem pilsoņiem-vīriešiem, kā arī sievietēm, kas VAD piesakās brīvprātīgi, un jāpārbauda šo personu atbilstība likumā noteiktajām prasībām. Likumprojekts paredz iespēju Aizsardzības ministrijai  bezmaksas saņemt informāciju Fizisko personu reģistra (vārds, uzvārds, personas kods (arī iepriekšējais personas kods), dzimums, statuss Fizisko personu reģistrā (aktīvs/pasīvs), valstiskā piederība un tās veids, informācija par aizbildnībā esošiem bērniem, deklarētā, reģistrētā vai norādītā dzīvesvietas adrese), Sodu reģistra (informācija par sodāmībām), Valsts izglītības informācijas sistēmas (informāciju par iegūto vai iegūstamo izglītību), Invaliditātes informatīvās sistēmas,  (informācija, kas raksturos personas veselības stāvokli), Valsts izglītības informācijas sistēmas (informāciju par iegūto vai iegūstamo izglītību) un Latvijas Republikas E-veselības sistēmas un ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra (informācija, kas raksturos personas veselības stāvokli). Ministru kabinets nosaka likumā noteiktās informācijas par iesaucamo saņemšanas, aktualizēšanas un glabāšanas kārtību. Piekļuves nosacījumi šīm datu bāzēm un iegūstamo datu apjoms būs noteikts starpresoru vienošanās ar attiecīgām iestādēm. Ņemot vērā, ka ne visa informācija ir rodama iepriekš minētajās datu bāzēs (piemēram, informācija un to apliecinoši dokumenti par otra laulātā nespēju īstenot aizgādnību, vai informācija par dienestu Iekšlietu sistēmas iestādē), nav izslēdzami gadījumi, ka attiecīga informācija tiks pieprasīta arī no pilsoņa vai attiecīgās valsts pārvaldes vai pašvaldības iestādes. Tomēr, lai mazinātu šādu informācijas sniegšanas slogu, tiek plānots veicināt sadarbību ar citām valsts pārvaldes un pašvaldības iestādēm datu bāžu sinhronizācijas nodrošināšanai, lai nodrošinātu nepastarpinātu piekļuvi attiecīgo datu bāžu datiem.
Papildus turpināma uzsāktā izpēte par iespējām analizēt arī datus, kas tiek uzkrāti privātā sektora komersantu informācijas sistēmās, piemēram, elektroniskās skolvadības sistēmās. Tas ļautu gan analizēt kopējās tendences jauniešu sagatavotībā un attiecīgi pielāgot VAD apmācību programmas, gan ar mērķi nodrošināt NBS nepieciešamās specialitātes nodrošināt efektīvu iesaucamo profilēšanu atbilstoši sekmēm un civilajā dzīvē jau apgūtajai profesijai. Izmantojami arī izglītojamo vērtējumi valsts aizsardzības mācības priekšmetā, kur būtu, piemēram, identificējami jaunieši ar izteiktām līdera dotībām, kuri var tikt vizīti jaunākā komandējošā sastāva militārās izglītības iegūšanai.


Iesaucamo personu datu vākšanai un apstrādei norādītajā apjomā ir leģitīms mērķis - valsts aizsardzības spēju vairošana ar atbilstoši apmācītiem karavīriem.
Likumprojektā piedāvātais regulējums ir piemērots minētā leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo ļaus Aizsardzības ministrijai ātri un efektīvi atlasīt VAD iesaucamās personas un organizēt to apmācības procesu. Proti, dati tiks izmantoti, lai maksimāli objektīvi izvērtētu iesaucamo veselību, sekmes, personiskās īpašības u.tml. un piemeklētu tiem piemērotāko dienesta veidu un izpildes vietu. Rezultātā tiks būtiski palielināts militāri sagatavotu rezerves karavīru skaits un attiecīgi tiks stiprinātas NBS kaujas spējas.
Izvirzīto leģitīmo mērķi nevar sasniegt ar citiem, personas tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Proti, šo mērķi nav iespējams sasniegt bez pieejas iesaucamo personu datiem. Alternatīvs risinājums - informācijas pieprasīšana no iesaucamās personas radītu tai papildu slogu attiecībā uz dokumentu savākšanu par tās atbilstību valsts aizsardzības dienestam, un ir uzskatāms par nesamērīgu, jo lielākā daļa nepieciešamās informācijas jau ir valsts rīcībā dažādos reģistros.
Ņemot vērā, ka VAD iesaucamo personu datu apstrāde kalpo valsts aizsardzības spēju stiprināšanai, labums, ko izskatāmajā gadījumā iegūst sabiedrība, ir lielāks par iesaucamo personu tiesību uz datu aizsardzību ierobežojumu.


Tiek plānots, ka pilsoņu uzskaiti un iesaukšanu dienestā veiks Aizsardzības ministrijas atbildīgā struktūrvienība, bet līdz  brīdim, kad tā uzsāks savu darbību (līdz 2023.gada 1.jūlijam), šīs funkcijas nodrošinās NBS.


Pirms iesaukšanas VAD tiks veikta iesaucamo veselības pārbaude Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Pašreiz tiek plānots, ka iesaucamā medicīnisko pārbaudi uz ģimenes ārsta norīkojuma pamata veiks attiecīgie ārsti-speciālisti. Ņemot vērā pārbaudes laikā iegūto informāciju par iesaucamā veselības stāvokli, Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pieņems lēmumu par iesaucamā veselības stāvokļa atbilstību VAD prasībām. Aizsardzības ministrija sadarbībā ar veselības nozares pārstāvjiem turpina darbu pie iesaucamo veselības pārbaudes modeļa izveides. Līdz 2024.gada 1.janvārim iesaucamo medicīniskā pārbaude veselības stāvokļa novērtēšanai un veselības kapacitātes atbilstības noteikšanai dienestam NBS regulāro spēku vienībās un ZS tiks realizēta pastāvošās NBS sistēmas ietvaros, piemērojot profesionālā dienesta kandidātiem noteiktās veselības kapacitāšu prasības.


Dienests NBS vienībās paredz, ka VAD karavīrs dienē kopumā 11 mēnešus, kur pirmajā dienesta laika daļā apgūst militārās pamatzināšanas un prasmes, kā arī apgūst militāro specialitāti, bet otrajā daļā pilda amata pienākumus NBS vienībā. Apmācības modelis plānots identisks šobrīd jau īstenotajām karavīru pamatapmācības un dažādu specialitāšu apguves programmām, kuras ir vērstas uz vispārējām karavīram nepieciešamajām prasmēm un iemaņām, kas būs pamatā karavīra spējai pildīt amata pienākumus atbilstoši tā brīža nepieciešamajām prioritātēm. Tālāko dienesta uzdevumu izpilde ir saistāma ar attiecīgās NBS vienības noteiktajiem kaujas gatavības uzdevumiem.
VAD karavīrs ir pakļauts tās NBS vienības dienas kārtībai, kurā pilda dienestu, proti, attiecīgās dienas mācību vai uzdevumu izpilde tiek veikta vienības komandiera noteiktajā laikā. VAD karavīram tiks nodrošināta dzīvojamā telpa kazarmā (lauka apstākļos – teltī). Katrs VAD karavīrs saņems karavīram noteikto  uzturdevu (vai tās kompensāciju), karavīra formas tērpu un nepieciešamo dienesta inventāru. VAD karavīrs, kurš dienestu pildīs NBS vienībā, mēnesī saņems Ministru kabineta noteikto dienesta uzdevumu izpildes kompensāciju (šobrīd plānots 300 EUR apmērā), bet pēc dienesta beigām – atvaļināšanās kompensāciju (šobrīd plānota 1100 EUR apmērā). Plānoto kompensāciju apmēru var pārskatīt atbilstoši ekonomiskajai situācijai valstī. Būtiski atzīmēt, ka par VAD karavīriem tiks veiktas arī sociālās apdrošināšanas iemaksas likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajā kārtībā.

Primārā un ierobežota sekundāra veselības aprūpe VAD karavīriem, pieejamo resursu ietvaros, tiks nodrošināta NBS ārstniecības iestādēs. Nepieciešamības gadījumā VAD karavīru ārstniecībai tiks nodrošināta arī ambulatoro un stacionāro pakalpojumu saņemšana ārstniecības iestādēs. Gadījumos, kad VAD karavīram dienesta laikā tiks noteikta gūtas slimības, ievainojuma, kontūzijas, traumas vai sakropļojuma cēloniska sakarība ar dienesta pienākumu izpildi,  pēc dienesta izbeigšanas tiks nodrošināta apmaksājamo veselības aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumu saņemšana Aizsardzības ministrijas noteiktajā kārtībā un apjomā.

Uz valsts aizsardzības dienesta karavīriem ir attiecināmas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 21. panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā, devītajā un vienpadsmitajā daļā noteiktās garantijas un 23. panta pirmās daļas nosacījumi. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 21. panta trešajā un sestajā daļā minēto pabalstu valsts aizsardzības dienesta karavīram aprēķina, par pamatu ņemot  profesionālā dienesta karavīram ar līdzvērtīgu dienesta pakāpi noteikto mēneša bāzes algu.
Tādējādi VAD karavīri, kuri, pildot dienesta pienākumus, guvuši veselības bojājumus, varēs saņemt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk - Atlīdzības likums) 21. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā paredzētos veselības bojājuma pabalstus.

Bojāgājušā VAD karavīra mantinieki (ģimenes locekļi) varēs pretendēt uz Atlīdzības likuma 21.panta ceturtajā daļā paredzēto pabalstu, kā arī uz šā panta piektajā un vienpadsmitajā daļā minēto izdevumu kompensāciju.

Pēc 11 mēnešu dienesta NBS vienībā valsts aizsardzības dienesta karavīru ieskaita dienestā rezervē, kuras augsta gatavība tiks nodrošināta ar regulārām (reizi gadā piecu gadu laikā) militārajām mācībām (sk.vienlaikus virzāmos grozījumus Militārā dienesta likumā).
Augstskolu studentiem, kuri pildīs valsts aizsardzības dienestu, kas ilgst 11 mēnešus, pēc atvaļināšanas rezervē tiks noteiktas tiesības turpināt mācības tajā pašā statusā kā pirms iesaukšanas.

Arī pēc VAD ieviešanas NBS kodolu veidos profesionāļi, jeb labi sagatavoti profesionāla dienesta karavīri un zemessargi, kuri dienestu būs izvēlējušies brīvprātīgi, sekojot savam aicinājumam. Ja VAD karavīrs dienesta laikā pēc militāro pamatzināšanu un prasmju apguves un militārās jomas iepazīšanas (pēc ~ 6 mēnešu dienesta) vēlēsies uzsākt profesionālo dienestu (slēdzot profesionālā dienesta līgumu), šāda iespēja tiks nodrošināta. Ja profesionālā dienesta līgums tiks izbeigts ātrāk par sešiem mēnešiem, personai būs jāatgriežas VAD un jānodienē nenodienētais laiks. Profesionālajā dienestā nodienēto laiku paredzēts ieskaitīt 11 mēnešu garā VAD periodā.

Dienests ZS paredz, ka iesaucamais paralēli civilajai dzīvei dienēs ZS vienībā. VAD karavīri tiks integrēti esošajā Zemessardzes apmācību un dienesta uzdevumu izpildes ciklā. ZS dienestu pildošajiem VAD karavīriem plānots nodrošināt vienotu un līdzvērtīgu apmācību procesu kā esošajam ZS personālam.
VAD karavīru apmācība ZS notiks 5 gadu garumā, katru dienesta gadu karavīru iesaistot 28 dienu apmācībā un dienesta uzdevumu izpildē. Dienesta laikā valsts aizsardzības dienesta karavīri apgūs militāro pamatapmācību, speciālistu apmācību un kolektīvo apmācību, ka arī tiks iesaistīti dienesta uzdevumu izpildē.
VAD karavīram dienests ZS būs jāpilda ZS vienības noteiktajā laikā un vietā. Par apmācību aktivitātēm ZS valsts aizsardzības dienesta karavīri tiks savlaicīgi informēti. Darba devējiem tiks noteikts pienākums atbrīvot personu no darba pienākumu izpildes un saglabāt darba vietu uz visu valsts aizsardzības dienesta laiku.
VAD karavīri, kuri dienestu pildīs Zemessardzē, par katru mācību vai dienesta uzdevumu izpildes dienu saņems kompensāciju, kas tiks aprēķināta proporcionāli no noteiktās valsts aizsardzības dienesta izpildes kompensācijas.
Pēc dienesta ZS vienībā VAD karavīru ieskaitīs dienestā rezervē, kuras augsta gatavība tiks nodrošināta ar regulārām (reizi gadā piecu gadu laikā) militārajām mācībām (sk.vienlikus virzāmos grozījumus Militārā dienesta likumā).

Pretendēt uz augstskolu studentiem paredzētās valsts aizsardzības apmācības programmas apguvi varēs tikai tie VAD iesaucamie, kuri studē augstākās izglītības iestādēs. Analoģisks apmācību formāts jau šobrīd eksistē un to regulē Ministru kabineta 2019. gada 29. janvāra noteikumi Nr.48 "Studējošo speciālās militārās apmācības kārtība".
VAD izpildes ietvaros studentiem tiks piedāvāta iespēja secīgi apgūt militāro pamatapmācību, kājnieku nodaļas komandiera kursa programmu un vada komandiera programmu atbilstoši ZS dienesta un apmācības modelim. Orientējoši katru gadu VAD karavīram dienestu būtu jāpilda līdz 50 dienām. Augstskolu studentiem paredzētās valsts aizsardzības apmācības programmas ietvaros paredzēts sagatavot gan jaunākos instruktorus, gan jaunākos virsniekus. Kā priekšnoteikums šādas kvalifikācijas apguvei būs attiecīgā augstskolas studenta aktīva darbība ZS, kur pirmos divus gadus paralēli studijām būs jāspēj apgūt pamatapmācības un kājnieku nodaļas komandiera kursa programma. Sekmīgi apgūstot šīs programmas un saņemot komandiera pozitīvu vērtējumu par attiecīgajā studenta potenciālu kļūt par vada komandieri nākotnē, atlikušajos augstskolas studiju gados, tiks radīta iespēja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas apmācību vidē iegūt virsnieka kvalifikāciju.
Pēc augstskolu studentiem paredzētās valsts aizsardzības apmācības programmas apgūšanas  VAD karavīru ieskaitīs dienestā rezervē, kuras augsta gatavība tiks nodrošināta ar regulārām (reizi gadā piecu gadu laikā) militārajām mācībām (sk.vienlikus virzāmos grozījumus Militārā dienesta likumā).

Kapelānu dienestam noteikto reliģisko organizāciju ordinēti garīdznieki un personas, kuras mācās šo reliģisko organizāciju garīgā personāla mācību iestādēs, kā arī ārstniecības personas varēs apgūt šīm personām speciāli veidoto valsts apsardzības apmācības  kursu. Arī pēc šī kursa apgūšanas minētie VAD karavīri tiks ieskaitīti rezervē.

Ja tiešo dienesta pienākumu izpildes laikā valsts aizsardzības dienesta karavīram, kas pilda dienestu Zemessardzē, iestāsies pārejoša darbnespēja un būs izsniegta darbnespējas lapa, valsts aizsardzības dienesta karavīru uz darbnespējas laiku atbrīvos no dienesta pienākumu izpildes un pārtrauks kompensācijas izmaksu. Ja darba devējs neizmaksās slimības naudu par pārejošas darbnespējas periodu, kas iekritīs dienesta tiešās izpildes periodā, vai karavīram netiks maksāts slimības pabalsts darbnespējas lapas B periodā, kas iekritīs dienesta uzdevumu izpildes periodā, karavīram izmaksās slimības naudas kompensāciju no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Slimības naudas kompensācijas apmērs nepārsniegs noteiktās kompensācijas apmēru. Slimības naudas kompensācijas apmēru un izmaksas kārtību noteiks Ministru kabinets. Šis regulējums ir veidots pēc analoģijas ar Militārā dienesta likuma 66.panta 7.2daļu, kas regulē rezerves karavīru sociālo nodrošinājumu darba nespējas gadījumā.

Lai novērsu iesaucamo personu mēģinājumus izvairīties no VAD izpildes,  plānots noteikt atbildību par izvairīšanos no VAD. Par prettiesisku rīcību iesaucamo un valsts aizsardzības dienesta karavīru sauks pie disciplinārās atbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības, atkarībā no tā, kas ir izdarījis pārkāpumu un no pārkāpuma smaguma pakāpes.
Likumprojekta 37.pants paredz VAD izpildei vai tā reģistrācijai pakļauta pilsoņa administratīvo atbildību par:
1) izvairīšanos ierasties pēc Aizsardzības ministrijas uzaicinājuma;
2) neierašanos bez attaisnojoša iemesla Aizsardzības ministrijas norīkojumā norādītajā dienesta vietā;
Atbildība par analoģiskiem pārkāpumiem bija noteikta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.1 pantā un Krimināllikuma 282.pantā (redakcijā, kas spēkā līdz 2006.gada 31.decembrim).

Minētie pārkāpumi nesasniedz tādu kaitīguma pakāpi kā noziedzīgie nodarījumi militārajā dienestā un nerada tādas sekas, par kurām būtu piemērojama kriminālatbildība. Vienlaikus minētā VAD iesaucamo personu rīcība ir noteiktas pārvaldības kārtības neievērošana, kas neapšaubāmi kavē valsts plānoto NBS rezerves karavīru skaita palielināšanu un kaujas spēju vairošanu.
 Iesaucamās personas meklēšana un piespiedu atvešana prasa ne tikai lielus finanšu un cilvēkresursus, bet arī ir iespējama ierobežotos gadījumos administratīvās tiesvedības laikā un kriminālprocesa ietvaros. Ņemot vērā, ka VAD izpildei vai tā reģistrācijai pakļautajam pilsonim paredzēto pienākumu izpildi (ierasties pēc Aizsardzības ministrijas uzaicinājuma, doties uz norīkojumā minēto dienesta vietu) nav iespējams panākt, izdodot administratīvo aktu vai ar citiem nesodoša rakstura administratīvi tiesiskiem līdzekļiem, likumprojekts paredz minēto personu administratīvo atbildību. Šajā situācijā tā ir atzīstama par efektīvu iesaucamo personu motivēšanas veidu ievērot regulējumā noteiktos pienākumus.
Likumprojektā 39.pantā paredzētās sankcijas tika noteiktas, samērojot nepieciešamību panākt VAD izpildei vai tā reģistrācijai pakļautajam pilsonim paredzēto pienākumu izpildi un pārkāpumu kaitīgumu.

No Valsts aizsardzības dienesta karavīra tiks piedzīta arī atlīdzība par nodarīto mantisko zaudējumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.