Anotācija (ex-ante)

Atbilstoši SPSP likumā noteiktajam sociālo palīdzību sniedz, pamatojoties uz mājsaimniecību materiālā stāvokļa izvērtējumu. Pirms lēmuma pieņemšanas par sociālās palīdzības piešķiršanu vai atteikumu sociālais dienests izvērtē mājsaimniecības kopējos materiālos resursus, izmantojot valsts un pašvaldības informācijas sistēmās esošos datus (piemēram, Zemesgrāmatas dati, Nodarbinātības valsts aģentūras dati, Uzturlīdzekļu garantijas fonda dati, Valsts ieņēmumu dienesta dati u.c.), savukārt par datiem, kuri nav pieejami valsts un pašvaldības informācijas sistēmās mājsaimniecības iesniedz papildu dokumentus, tostarp visu mājsaimniecībā esošo personu kredītiestāžu maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu izrakstus par pēdējo trīs pilnu kalendāra mēnešu naudas līdzekļu kustību un konta atlikumu minētā perioda sākumā un beigās. Kredītiestāžu maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu izraksts ir viens no galvenajiem dokumentiem materiālā stāvokļa izvērtēšanas procesā un katrai personai no mājsaimniecības, kurai ir atvērts konts maksājumu iestādēs (kredītiestādē vai pasta norēķinu sistēmā) , bez izņēmumiem, tas ir jāiesniedz.  
Pēc Labklājības ministrijas statistikas datiem 2023. gadā Latvijā bija reģistrētas 62 281 trūcīgas personas un 35 563 maznodrošinātas personas.
Deklarāciju mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanai sociālais dienests sagatavo atbilstoši normatīvajiem aktiem par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību, ievērojot pamata sociālās palīdzības pabalstiem un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusiem noteikto periodu.
SPSP likuma 36. panta trešā daļa nosaka, ka pamata sociālās palīdzības pabalstus un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu:
1) piešķir uz trim kalendāra mēnešiem, ja mājsaimniecībā ir vismaz viena persona darbspējīgā vecumā;
2) piešķir uz sešiem kalendāra mēnešiem, ja mājsaimniecībā nav nevienas personas darbspējīgā vecumā vai uz personu attiecas šā panta otrajā daļā noteiktie izņēmumi;
3) var piešķirt uz vienu kalendāra mēnesi, ja mājsaimniecības ienākumi nepārsniedz šā likuma 33. pantā noteiktos ienākumu sliekšņus, taču ir konstatējama neatbilstība kādam no šā likuma 9. panta pirmajā daļā, 36. panta pirmās daļas 2. punktā un otrajā daļā noteiktajiem nosacījumiem vai Ministru kabineta noteiktajiem sociālās palīdzības saņemšanai vai trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības statusa piešķiršanai nepieciešamajiem dokumentiem. Mājsaimniecības personām ir pienākums sadarboties ar pašvaldības sociālo dienestu un citām institūcijām minēto neatbilstību novēršanai.

Atbilstoši SPSP likuma 38. panta ceturtajai daļai sociālais dienests no jauna izvērtē mājsaimniecības materiālo situāciju un pārskata lēmumu par atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam un sociālās palīdzības pabalstu apmēru un veidiem, ja pasliktinās mājsaimniecības materiālā situācija vai mainās sociālā situācija.

Tas nozīmē, ka standarta gadījumos, ja mājsaimniecībā ir vismaz viena persona darbspējīgā vecumā, deklarācijas periods ir trīs mēneši, gadījumā, ja mājsaimniecība sastāv no vienas vai vairākām personām, kurām ir noteikta invaliditāte vai vecuma pensionāriem un mājsaimniecībā nav personu darbspējīgā vecumā, deklarācijas periods ir seši mēneši.
Gadījumā, ja mājsaimniecībai ir šķēršļi sociālās palīdzības saņemšanai, sociālais dienests var piešķirt palīdzību uz vienu mēnesi un pēc mēneša veikt jaunas deklarācijas aizpildīšanu, kad persona būs izpildījusi noteiktos nosacījumus šķēršļu novēršanai, kā arī SPSP likums paredz situāciju pārvērtēšanu gadījumos, ja mājsaimniecībām mainās materiālā vai sociālā situācija.

Arī sociālo pakalpojumu piešķiršanai, kad ir nepieciešama ienākumu izvērtēšana, sociālie dienesti aizpilda deklarācijas. Atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 2. aprīļa noteikumu Nr.138 “Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu” 11.5. apakšpunktam sociālais dienests piešķirot sociālos pakalpojumus mēneša laikā pēc šo noteikumu 10. punktā minēto dokumentu saņemšanas novērtē personas un tās ģimenes locekļu, kā arī apgādnieka (ja pienākums maksāt par pakalpojumu ir arī apgādniekam) maksātspēju, aizpildot normatīvajā aktā par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu noteikto iztikas līdzekļu deklarācijas daļu par ienākumiem.

Pie katras deklarācijas aizpildīšanas mājsaimniecībām ir jāiesniedz visu mājsaimniecībā esošo personu kredītiestāžu maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu izraksti par pēdējo trīs pilnu kalendāra mēnešu naudas līdzekļu kustību un konta atlikumu minētā perioda sākumā un beigās. Pēc SOPA datiem 2023.gadā sistēmā ir reģistrēti  177 000 gadījumi, kad personai jāiesniedz bankas konta pārskati, reģistrētas 84 000 unikālas personas - sociālās palīdzības vai sociālo pakalpojumu saņēmēji, kuriem ir atvērti bankas konti. Vidēji viena persona sociālajā dienestā iesniedz konta pārskatu vismaz divas reizes gadā un pēc Kontu reģistra datiem SOPA vidēji vienai personai ir vismaz divi bankas konti.

Ne visiem klientiem, kas vēršas pašvaldības sociālajā dienestā, lai pretendētu uz trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu vai sociālās palīdzības saņemšanu ir internetbanka  vai nepieciešamās prasmes darbam ar datoru un internetu, lai norēķinu sistēmas konta izrakstu saņemtu elektroniski uz klienta norādīto e-pasta adresi un iesniegt sociālajā dienestā, tāpēc personām ir jāvēršas bankās vai pastā. Tas rada papildu un nevajadzīgas izmaksas ne tikai klientiem, bet arī finanšu iestādēm. Turklāt vairāku klientu gadījumā pastāv augsta iespējamība, ka tās nodod savus autentifikācijas līdzekļus radiniekiem vai citām personām, kas iegūst konta pārskatu no internetbankas, tādējādi radot arī krāpšanas vai citu prettiesisku darbību riskus.

Sociālo dienestu redzeslokā ir arī personas ar izteiktiem kustību traucējumiem, kuriem ir nepieciešama īpaša kopšana un aprūpe. Gadījumos, kad minētās personas ir pilnvarojušas citas personas saņemt kontu pārskatus u.c. darījumus, konta pārskatu sociālajā dienestā var iesniegt pilnvarota persona, taču praksē ļoti bieži sastopami tādi gadījumi, kad šādam personām nav tuvinieku, nav pilnvarotu personu un pati persona līdz bankai nokļūt nevar veselības stāvokļa dēļ. Normatīvie akti neparedz, ka šādās situācijās, pieprasot sociālo palīdzību, persona var neuzrādīt konta pārskatu, minētā prasība ir attiecināma uz visiem sociālās palīdzības pieprasītājiem, neskatoties uz viņu veselības stāvokli, jo kontu pārskatu informācija ir primāra informācija, kura nepieciešama ienākumu izvērtēšanas procesā.

Gadījumos, kad personām nav pieejama internetbanka, tām ir jāvēršas bankā vai pastā un jāpieprasa konta pārskata izsniegšana, kas ir maksas pakalpojums un pakalpojuma cenas dažādas bankās ir atšķirīgas. Piemēram, AS “Citadele banka” (skatīt AS “Citadele banka” cenrādis: https://www.citadele.lv/lv/private/fees/?category=accounts&table=account-service  konta pārskata sagatavošana izmaksā 10 euro par vienu pārskata mēnesi, AS “Swedbank” (skatīt AS “Swedbank” cenrādis: https://www.swedbank.lv/private/pricelist#pricelist_bank_letters_and_statements ) 5 euro par periodu līdz 12 mēnešiem, AS “SEB banka” (skatīt, AS “SEB banka” cenrādis: https://www.seb.lv/privatpersonam/cenradis/klientu-dokumentu-apstrade”)  0,40 euro  par vienu pārskata lapu (minimālā summa 8,00 euro), VAS “Latvijas Pasts” - 3,00 euro (skatīt, AS “Latvijas pasts” tarifu grāmata: https://pasts.lv/media/491/download/Tarifu_Gramata.pdf). Maksāt par pakalpojuma saņemšanu personām ar zemiem ienākumiem vai bez ienākumiem nav iespējams, tāpēc sociālo dienestu darbinieki praksē iesaka personām izmantot internetbankas, taču kā jau iepriekš minēts, ne visiem klientiem ir šāda iespēja.

Lai novērstu problēmu normatīvajā regulējumā ir nepieciešams noteikt sociālo dienestu tiesības pēc personu pieprasījuma un piekrišanas saņemt personu kontu pārskatus no kredītiestādēm un pasta norēķinu sistēmas, līdzīgi kā šobrīd sociālie dienesti saņem informāciju (izziņu veidā) no Zemesgrāmatas, Valsts zemes dienesta, Nodarbinātības valsts aģentūras, Uzturlīdzekļu garantiju fonda u.c.
Platformas “DigiSoc” ietvaros tiks veiktas tehniskās darbības datu nodošanai un sistēmu saslēgšanai, taču lai datu nodošana sāktu darboties, nepieciešams veikt grozījumus Kredītiestāžu likumā.
Ņemot vērā minēto, Finanšu ministrija sadarbībā ar Labklājības ministriju ir izstrādājusi Likumprojektu, ar kuru Kredītiestāžu likuma 63. panta pirmā daļa tiek papildināta ar 27. punktu, paredzot sociālajiem dienestiem tiesības saņemt kredītiestāžu rīcībā esošas neizpaužamās ziņas par fiziskas personas Kontu reģistra likumā noteikto kontu izrakstu par laika periodu no pēdējiem trīs līdz divpadsmit pilniem kalendāra mēnešiem un kontu atlikumu minētā perioda sākumā un beigās, kā arī gadījumos, kad personai ir Kontu reģistra likumā noteiktais konts, — arī informāciju par vērtspapīru konta esību attiecīgajā laika periodā.
Tāpat norādāms, ka ar Likumprojekta 2. pantu  Kredītiestāžu likuma 63. panta 3.² daļa tiek papildināta ar atsauci uz šā panta trešās daļas 27. punktu, tādejādi prasības par kārtību, kādā kredītiestāde sniedz tās rīcībā esošās neizpaužamās ziņas, arī ziņas darījuma pārraudzības gadījumā, šo ziņu sniegšanas termiņu, pieprasījuma veidlapas paraugu un mašīnlasāmo datu struktūru, attiecinot arī uz sociālajiem dienestiem sniedzamām neizpaužamām ziņām.
Papildus norādāms, ka datu saņemšanai tiks izmantots Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) pārziņā esošais risinājums Datu izplatīšanas tīkls (DIT), kas nodrošina iespēju slēgtā vidē asinhroni apmainīties ar strukturētiem datiem XML formātā starp DIT dalībnieku informācijas sistēmām.
Saskaņā ar  SPSP likuma noteikto personu pārejas noteikumu 68. un 69. punktiem, šā likuma 11. panta 10. un 11. punkti piemērojami no 2027. gada 1. janvāra, savukārt līdz 2026. gada 31. decembrim  pašvaldību sociālie dienesti un sociālo pakalpojumu sniedzēji minētos personu datus apstrādā Labklājības nozares un pašvaldību sociālās jomas informācijas sistēmā atbilstoši tās tehniskajam risinājumam. Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka kontu reģistra lietotājiem ir nepieciešams pārejas periods, lai pielāgotu tehniskos risinājumus, ar pārejas noteikumu 127. punktu tiek noteikts, ka 63. panta pirmās daļas 27. punkta piemērošana uzsākama ne vēlāk kā 2027. gada 1. jūlijā, tomēr tas neierobežo kredītiestādēm nodrošināt atbilstību līdz minētajam datumam, bet līdz 2026. gada 31. decembrim atbilstoši esošajai kārtībai.