23-TA-2166: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumos Nr. 1514 "Kārtība, kādā reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz pieteikumu pievienotās vērtības nodokļa atmaksas saņemšanai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un kārtība, kādā atmaksā pievienotās vērtības nodokli citas Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumos Nr.1514 "Kārtība, kādā reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz pieteikumu pievienotās vērtības nodokļa atmaksas saņemšanai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un kārtība, kādā atmaksā pievienotās vērtības nodokli citas Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam"" (turpmāk - Ministru kabineta noteikumu projekts) ir izstrādāts, lai:
1) izpildītu LR Senāta Administratīvo lietu departamenta 2022.gada 31.janvāra spriedumu lietā Nr.A420145218, SKA-77/2022;
2) precizētu Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumos Nr.1514 "Kārtība, kādā reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz pieteikumu pievienotās vērtības nodokļa atmaksas saņemšanai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un kārtība, kādā atmaksā pievienotās vērtības nodokli citas Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam" (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr.1514) lietoto terminoloģiju atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likumā un būvniecības jomu reglamentējošajos tiesību aktos lietotajai terminoloģijai.
1) izpildītu LR Senāta Administratīvo lietu departamenta 2022.gada 31.janvāra spriedumu lietā Nr.A420145218, SKA-77/2022;
2) precizētu Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumos Nr.1514 "Kārtība, kādā reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz pieteikumu pievienotās vērtības nodokļa atmaksas saņemšanai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un kārtība, kādā atmaksā pievienotās vērtības nodokli citas Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam" (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr.1514) lietoto terminoloģiju atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likumā un būvniecības jomu reglamentējošajos tiesību aktos lietotajai terminoloģijai.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta mērķis ir precizēt Ministru kabineta noteikumus Nr.1514 atbilstoši faktiskajai un tiesiskajai situācijai, paredzot citas Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībvalsts reģistrēta pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) maksātāja tiesības saņemt PVN atmaksu par iekšzemē saņemtajiem ar nekustamo īpašumu saistītajiem pakalpojumiem, ja tos izmanto darījumiem, kuros par PVN samaksu ir atbildīgs pakalpojumu saņēmējs saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto, kā arī veikt redakcionālos precizējumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
PVN atmaksa par iekšzemē saņemtajiem ar nekustamo īpašumu saistītajiem pakalpojumiem
Vispārējā gadījumā saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 56.panta otrajā daļā noteikto, ja citas ES dalībvalsts PVN maksātājs Latvijā veic vismaz vienu ar nodokli apliekamu darījumu, tam ir pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā vai reģistrēt tā pilnvaroto personu. Tomēr, ja citas ES dalībvalsts PVN maksātājs Latvijā veic tādu preču piegādi vai tādu pakalpojumu sniegšanu, par ko nodokli valsts budžetā maksā preču vai pakalpojumu saņēmējs, tas var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā, pamatojoties uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 61.panta pirmo daļu. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 88.panta otro daļu par nekustamā īpašuma saistītajiem pakalpojumiem[1], kuru sniegšanas vieta saskaņā ar šo likumu ir iekšzeme un kuri saņemti no citas ES dalībvalsts PVN maksātāja, kas neveic saimniecisko darbību Latvijā, PVN aprēķina un maksā valsts budžetā pakalpojumu saņēmējs, ja tas ir reģistrēts PVN maksātājs.
Tādējādi atbilstoši minētajām tiesību normām, ja citas ES dalībvalsts PVN maksātājs Latvijā neveic saimniecisko darbību, taču iekšzemē sniedz ar nekustamo īpašumu saistītus pakalpojumus, tad PVN par šiem pakalpojumiem aprēķina un maksā valsts budžetā pakalpojumu saņēmējs, ja vien tas ir reģistrēts PVN maksātājs. Minētajā gadījumā atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 61.panta pirmajai daļai citas ES dalībvalsts PVN maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā un var prasīt PVN atmaksu par iekšzemē saņemtajiem pakalpojumiem, kurus izmanto darījumiem, par kuriem nodokli maksā cita persona saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 88.pantā noteikto, atbilstoši kārtībai, kas noteikta Padomes 2008.gada 12.februāra Direktīvā 2008/9/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvā 2006/112/EK paredzētajai pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, bet veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī (tā sauktā PVN atmaksas direktīva[2]).
LR Senāta Administratīvo lietu departaments 2022.gada 31.janvāra spriedumā lietā Nr. A420145218, SKA-77/2022 ir paudis atziņas, ka, ja citas ES dalībvalsts PVN maksātājs ievēro Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktās prasības un kritērijus, kuriem izpildoties PVN par pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, ir atmaksājams, citas ES dalībvalsts PVN maksātājam nevar liegt tiesības saņemt PVN atmaksu tikai tāpēc, ka tas nav reģistrējies attiecīgās dalībvalsts PVN maksātāju reģistrā. Ar minēto LR Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumu ir nolemts, ka nodokļu administrācijai, izskatot jautājumu par citas ES dalībvalsts PVN maksātāja, kas neveic saimniecisko darbību Latvijā, tiesībām saņemt PVN atmaksu par Latvijas teritorijā saņemtajiem pakalpojumiem, nav pietiekami koncentrēties tikai uz saņemtajiem pakalpojumiem, bet ir jāpārbauda arī tas, vai un kādu darījumu nodrošināšanai minētā persona ir izmantojusi šos pakalpojumus, un kāda PVN samaksas kārtība tika piemērota personas sniegtajiem pakalpojumiem.
[1] Ar nekustamo īpašumu saistīto pakalpojumu tvērums PVN piemērošanas nolūkā ir noteikts Padomes 2011.gada 15.marta Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk - Īstenošanas regula 282/2011), 4.iedaļas 6.a apakšiedaļā.
[2] PVN atmaksas direktīva ir pārņemta ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.1514.
Redakcionālie precizējumi
Termins "rekonstrukcija" un "renovācija"
Būvniecības likuma pārejas noteikumu 7.punktā ir skaidrots, ka līdz grozījumu izdarīšanai normatīvajos aktos Būvniecības likumā lietotie jēdzieni "pārbūve" un "lietošanas veida maiņa" atbilst jēdzienam "rekonstrukcija", bet jēdziens "atjaunošana" — jēdzienam "renovācija". Saeimā 2017.gada 20.aprīlī pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, saskaņā ar kuriem termins “renovācija” aizstāts ar terminu “atjaunošana” un termins “rekonstrukcija” - ar terminu “pārbūve”, tādējādi nodrošinot Pievienotās vērtības nodokļa likumā lietotās terminoloģijas atbilstību būvniecības jomu reglamentējošajos tiesību aktos lietotajai terminoloģijai. Tā kā nekustamā īpašuma lietošanas veida maiņu var izdarīt, neveicot būvdarbus, šis jēdziens nav ietverts normatīvajos aktos PVN jomā un tas neietekmē PVN regulējumu.
Termins "remonts"
Saskaņā ar Īstenošanas regulas 282/2011 31.a panta noteikto pakalpojumi, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, kā minēts PVN direktīvas 47.pantā[3], ir tikai tādi pakalpojumi, kam ir pietiekami tieša saikne ar šo īpašumu. Kā viens no pakalpojumu veidiem, kas ir uzskatāms par pakalpojumu, kas saistīts ar nekustamo īpašumu, tiek minēta ēkas vai tās daļas uzturēšana, atjaunošana un remonts, tostarp tīrīšana, flīzēšana, tapešu līmēšana un parketa ieklāšana. Lai gan termins “remonts” netiek izmantots Būvniecības likumā, Vispārīgajos būvnoteikumos vai Ēku būvnoteikumos, Ministru kabineta noteikumu Nr.1514 izpratnē, piemērojot Īstenošanas regulas 282/2011 31.a panta "k" apakšpunktu, ar terminu “remonts” saprotami apdares darbi, kas ir būvniecības pakalpojums.
[3] PVN direktīvas 47.pants ir pārņemts Pievienotās vērtības nodokļa likuma 25.pantā.
Vispārējā gadījumā saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 56.panta otrajā daļā noteikto, ja citas ES dalībvalsts PVN maksātājs Latvijā veic vismaz vienu ar nodokli apliekamu darījumu, tam ir pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā vai reģistrēt tā pilnvaroto personu. Tomēr, ja citas ES dalībvalsts PVN maksātājs Latvijā veic tādu preču piegādi vai tādu pakalpojumu sniegšanu, par ko nodokli valsts budžetā maksā preču vai pakalpojumu saņēmējs, tas var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā, pamatojoties uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 61.panta pirmo daļu. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 88.panta otro daļu par nekustamā īpašuma saistītajiem pakalpojumiem[1], kuru sniegšanas vieta saskaņā ar šo likumu ir iekšzeme un kuri saņemti no citas ES dalībvalsts PVN maksātāja, kas neveic saimniecisko darbību Latvijā, PVN aprēķina un maksā valsts budžetā pakalpojumu saņēmējs, ja tas ir reģistrēts PVN maksātājs.
Tādējādi atbilstoši minētajām tiesību normām, ja citas ES dalībvalsts PVN maksātājs Latvijā neveic saimniecisko darbību, taču iekšzemē sniedz ar nekustamo īpašumu saistītus pakalpojumus, tad PVN par šiem pakalpojumiem aprēķina un maksā valsts budžetā pakalpojumu saņēmējs, ja vien tas ir reģistrēts PVN maksātājs. Minētajā gadījumā atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 61.panta pirmajai daļai citas ES dalībvalsts PVN maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā un var prasīt PVN atmaksu par iekšzemē saņemtajiem pakalpojumiem, kurus izmanto darījumiem, par kuriem nodokli maksā cita persona saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 88.pantā noteikto, atbilstoši kārtībai, kas noteikta Padomes 2008.gada 12.februāra Direktīvā 2008/9/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvā 2006/112/EK paredzētajai pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, bet veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī (tā sauktā PVN atmaksas direktīva[2]).
LR Senāta Administratīvo lietu departaments 2022.gada 31.janvāra spriedumā lietā Nr. A420145218, SKA-77/2022 ir paudis atziņas, ka, ja citas ES dalībvalsts PVN maksātājs ievēro Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktās prasības un kritērijus, kuriem izpildoties PVN par pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, ir atmaksājams, citas ES dalībvalsts PVN maksātājam nevar liegt tiesības saņemt PVN atmaksu tikai tāpēc, ka tas nav reģistrējies attiecīgās dalībvalsts PVN maksātāju reģistrā. Ar minēto LR Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumu ir nolemts, ka nodokļu administrācijai, izskatot jautājumu par citas ES dalībvalsts PVN maksātāja, kas neveic saimniecisko darbību Latvijā, tiesībām saņemt PVN atmaksu par Latvijas teritorijā saņemtajiem pakalpojumiem, nav pietiekami koncentrēties tikai uz saņemtajiem pakalpojumiem, bet ir jāpārbauda arī tas, vai un kādu darījumu nodrošināšanai minētā persona ir izmantojusi šos pakalpojumus, un kāda PVN samaksas kārtība tika piemērota personas sniegtajiem pakalpojumiem.
[1] Ar nekustamo īpašumu saistīto pakalpojumu tvērums PVN piemērošanas nolūkā ir noteikts Padomes 2011.gada 15.marta Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk - Īstenošanas regula 282/2011), 4.iedaļas 6.a apakšiedaļā.
[2] PVN atmaksas direktīva ir pārņemta ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.1514.
Redakcionālie precizējumi
Termins "rekonstrukcija" un "renovācija"
Būvniecības likuma pārejas noteikumu 7.punktā ir skaidrots, ka līdz grozījumu izdarīšanai normatīvajos aktos Būvniecības likumā lietotie jēdzieni "pārbūve" un "lietošanas veida maiņa" atbilst jēdzienam "rekonstrukcija", bet jēdziens "atjaunošana" — jēdzienam "renovācija". Saeimā 2017.gada 20.aprīlī pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, saskaņā ar kuriem termins “renovācija” aizstāts ar terminu “atjaunošana” un termins “rekonstrukcija” - ar terminu “pārbūve”, tādējādi nodrošinot Pievienotās vērtības nodokļa likumā lietotās terminoloģijas atbilstību būvniecības jomu reglamentējošajos tiesību aktos lietotajai terminoloģijai. Tā kā nekustamā īpašuma lietošanas veida maiņu var izdarīt, neveicot būvdarbus, šis jēdziens nav ietverts normatīvajos aktos PVN jomā un tas neietekmē PVN regulējumu.
Termins "remonts"
Saskaņā ar Īstenošanas regulas 282/2011 31.a panta noteikto pakalpojumi, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, kā minēts PVN direktīvas 47.pantā[3], ir tikai tādi pakalpojumi, kam ir pietiekami tieša saikne ar šo īpašumu. Kā viens no pakalpojumu veidiem, kas ir uzskatāms par pakalpojumu, kas saistīts ar nekustamo īpašumu, tiek minēta ēkas vai tās daļas uzturēšana, atjaunošana un remonts, tostarp tīrīšana, flīzēšana, tapešu līmēšana un parketa ieklāšana. Lai gan termins “remonts” netiek izmantots Būvniecības likumā, Vispārīgajos būvnoteikumos vai Ēku būvnoteikumos, Ministru kabineta noteikumu Nr.1514 izpratnē, piemērojot Īstenošanas regulas 282/2011 31.a panta "k" apakšpunktu, ar terminu “remonts” saprotami apdares darbi, kas ir būvniecības pakalpojums.
[3] PVN direktīvas 47.pants ir pārņemts Pievienotās vērtības nodokļa likuma 25.pantā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
PVN atmaksa par iekšzemē saņemtajiem ar nekustamo īpašumu saistītajiem pakalpojumiem
Ministru kabineta noteikumu Nr.1514 34.2.3.apakšpunktā ir noteikts Valsts ieņēmumu dienesta pienākums visos gadījumos atteikt PVN atmaksu citas ES dalībvalsts PVN maksātājam, kas neveic saimniecisko darbību Latvijā, par iekšzemē saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamā īpašuma būvniecību, rekonstrukciju, renovāciju, restaurāciju vai remontu, nevērtējot, vai minētā persona Latvijas teritorijā sniedz tādus pakalpojumus, par kuriem nodokli aprēķina un maksā valsts budžetā pakalpojumu saņēmējs, un kura atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktajam ir tiesīga nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā.
Tādēļ šobrīd, ievērojot Ministru kabineta noteikumu Nr.1514 34.2.3.apakšpunktā noteikto pienākumu, Valsts ieņēmumu dienestam nav tiesiskā rīka PVN atmaksai citas ES dalībvalsts PVN maksātājam par iekšzemē saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, situācijā, kad citas ES dalībvalsts PVN maksātājs iekšzemē veic ar nekustamo īpašumu saistītos pakalpojumus, par kuriem nodokli aprēķina un maksā valsts budžetā pakalpojumu saņēmējs, kas ir reģistrēts PVN maksātājs.
Ministru kabineta noteikumu Nr.1514 34.2.3.apakšpunktā ir noteikts Valsts ieņēmumu dienesta pienākums visos gadījumos atteikt PVN atmaksu citas ES dalībvalsts PVN maksātājam, kas neveic saimniecisko darbību Latvijā, par iekšzemē saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamā īpašuma būvniecību, rekonstrukciju, renovāciju, restaurāciju vai remontu, nevērtējot, vai minētā persona Latvijas teritorijā sniedz tādus pakalpojumus, par kuriem nodokli aprēķina un maksā valsts budžetā pakalpojumu saņēmējs, un kura atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktajam ir tiesīga nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā.
Tādēļ šobrīd, ievērojot Ministru kabineta noteikumu Nr.1514 34.2.3.apakšpunktā noteikto pienākumu, Valsts ieņēmumu dienestam nav tiesiskā rīka PVN atmaksai citas ES dalībvalsts PVN maksātājam par iekšzemē saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, situācijā, kad citas ES dalībvalsts PVN maksātājs iekšzemē veic ar nekustamo īpašumu saistītos pakalpojumus, par kuriem nodokli aprēķina un maksā valsts budžetā pakalpojumu saņēmējs, kas ir reģistrēts PVN maksātājs.
Risinājuma apraksts
Līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.1514, paredzot iespēju citas ES dalībvalsts PVN maksātājam, kas neveic saimniecisko darbību Latvijā, saņemt PVN atmaksu par Latvijas teritorijā saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, tos izmanto darījumiem, kuros par PVN samaksu ir atbildīgs pakalpojumu saņēmējs, ja tas ir reģistrēts PVN maksātājs saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 88.panta otrajā daļā noteikto.
Ar Ministru kabineta noteikumu projektu tiek paredzēts papildināt Ministru kabineta noteikumus Nr.1514 ar jaunu 34.1 punktu, nosakot izņēmumu no kārtības, kad VID veidojas pienākums citas ES dalībvalsts PVN maksātājam atteikt PVN atmaksu par Latvijas teritorijā saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu.
Ar Ministru kabineta noteikumu projektu tiek paredzēts papildināt Ministru kabineta noteikumus Nr.1514 ar jaunu 34.1 punktu, nosakot izņēmumu no kārtības, kad VID veidojas pienākums citas ES dalībvalsts PVN maksātājam atteikt PVN atmaksu par Latvijas teritorijā saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu.
Problēmas apraksts
Redakcionālie precizējumi
Ministru kabineta noteikumu Nr.1514 34.2.3.apakšpunktā lietotie termini "rekonstrukcija", "renovācija" un "remonts" neatbilst Pievienotās vērtības nodokļa likumā un Būvniecības likumā lietotajai terminoloģijai.
Ministru kabineta noteikumu Nr.1514 34.2.3.apakšpunktā lietotie termini "rekonstrukcija", "renovācija" un "remonts" neatbilst Pievienotās vērtības nodokļa likumā un Būvniecības likumā lietotajai terminoloģijai.
Risinājuma apraksts
Līdz ar to ir nepieciešams redakcionāli precizēt Ministru kabineta noteikumu Nr.1514 34.2.3.apakšpunktu, terminu “renovācija” aizstājot ar terminu “atjaunošana” un terminu “rekonstrukcija” - ar terminu “pārbūve”, ar to salāgojot Ministru kabineta noteikumos Nr.1514 lietoto terminoloģiju ar Pievienotās vērtības nodokļa likumā un Būvniecības likumā lietoto. Savukārt terminu "remonts" nepieciešams aizstāt ar vispārējo terminu "būvniecības pakalpojums".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- citas ES dalībvalsts PVN maksātāji, kuri neveic saimniecisko darbību Latvijā
Ietekmes apraksts
Ar Ministru kabineta noteikumu projektu kopumā tiek radīta juridiskā noteiktība citas ES dalībvalsts PVN maksātājiem, kuri neveic saimniecisko darbību Latvijā, paredzot tiesības saņemt PVN atmaksu par iekšzemē saņemtajiem ar nekustamo īpašumu saistītajiem pakalpojumiem atbilstoši PVN atmaksas direktīvas noteikumiem, ja minētos pakalpojumus izmanto darījumos, par kuriem nodokli aprēķinā un maksā valsts budžetā pakalpojumu saņēmējs, ja tas ir reģistrēts PVN maksātājs.
Ar Ministru kabineta noteikumu projektu tiek ietekmēti:
- citas ES dalībvalsts PVN maksātāji, kas neveic saimniecisko darbību Latvijā, - tieši, jo ar Ministru kabineta noteikumu projektu tiek paredzētas tiesības saņemt PVN atmaksu par iekšzemē saņemtajiem ar nekustamo īpašumu saistītajiem pakalpojumiem, ja tos izmanto darījumos, par kuriem nodokli aprēķinā un maksā valsts budžetā pakalpojumu saņēmējs, ja tas ir reģistrēts PVN maksātājs;
- Valsts ieņēmumu dienests kā faktiskais regulējuma piemērotājs - tieši, jo ar Ministru kabineta noteikumu projektu tiek paplašinātas Valsts ieņēmumu dienesta tiesības veikt faktisku PVN atmaksu citu ES dalībvalstu PVN maksātājiem, kas neveic saimniecisko darbību Latvijā, kā arī normatīvā regulējuma izpildes preventīva kontrole.
Ar Ministru kabineta noteikumu projektu tiek ietekmēti:
- citas ES dalībvalsts PVN maksātāji, kas neveic saimniecisko darbību Latvijā, - tieši, jo ar Ministru kabineta noteikumu projektu tiek paredzētas tiesības saņemt PVN atmaksu par iekšzemē saņemtajiem ar nekustamo īpašumu saistītajiem pakalpojumiem, ja tos izmanto darījumos, par kuriem nodokli aprēķinā un maksā valsts budžetā pakalpojumu saņēmējs, ja tas ir reģistrēts PVN maksātājs;
- Valsts ieņēmumu dienests kā faktiskais regulējuma piemērotājs - tieši, jo ar Ministru kabineta noteikumu projektu tiek paplašinātas Valsts ieņēmumu dienesta tiesības veikt faktisku PVN atmaksu citu ES dalībvalstu PVN maksātājiem, kas neveic saimniecisko darbību Latvijā, kā arī normatīvā regulējuma izpildes preventīva kontrole.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Šobrīd nav iespējams prognozēt Ministru kabineta noteikumu projekta ietekmi uz valsts budžetu, jo nav zināms, cik aktīvi citas ES dalībvalsts PVN maksātāji prasīs PVN atmaksu par iekšzemē saņemtajiem ar nekustamo īpašumu saistītajiem pakalpojumiem atbilstoši PVN atmaksas direktīvas noteikumiem.
Papildus informējam, ka pamatojoties uz Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2022.gada 31.janvāra spriedumā lietā Nr.A420145218, SKA-77/2022 nolemto, lieta tika nosūtīta jaunai izskatīšanai Administratīvajai apgabaltiesai. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju, 2023. gadā, izpildot Administratīvas apgabaltiesas 2022.gada 16.novembra spriedumu lietā Nr.A420145218, ir veikta PVN atmaksa 44 550,45 euro apmērā un atmaksāta atmaksājamās summas palielinājuma nauda 24 699,60 euro.
Savukārt, 2023. gadā, izpildot Administratīvās rajona tiesas 2023.gada 4.augusta spriedumu lietā Nr.A420291922, ir veikta PVN atmaksa 289 161,44 euro apmērā un atmaksāta atmaksājamās summas palielinājuma nauda 32 877,66 euro.
Papildus informējam, ka pamatojoties uz Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2022.gada 31.janvāra spriedumā lietā Nr.A420145218, SKA-77/2022 nolemto, lieta tika nosūtīta jaunai izskatīšanai Administratīvajai apgabaltiesai. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju, 2023. gadā, izpildot Administratīvas apgabaltiesas 2022.gada 16.novembra spriedumu lietā Nr.A420145218, ir veikta PVN atmaksa 44 550,45 euro apmērā un atmaksāta atmaksājamās summas palielinājuma nauda 24 699,60 euro.
Savukārt, 2023. gadā, izpildot Administratīvās rajona tiesas 2023.gada 4.augusta spriedumu lietā Nr.A420291922, ir veikta PVN atmaksa 289 161,44 euro apmērā un atmaksāta atmaksājamās summas palielinājuma nauda 32 877,66 euro.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32006L0112
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu
Apraksts
Atbilstoši PVN direktīvas 170.panta "b" apakšpunktam PVN maksātājiem, kuri Direktīvas 2008/9/EK 2.panta 1.punkta un 3. panta un šīs direktīvas 171.panta nozīmē neveic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kurā viņi iegādājas preces un saņem pakalpojumus vai veic preču importu, kam uzlikts PVN, ir tiesības uz nodokļa atmaksāšanu tiktāl, ciktāl preces vai pakalpojumus izmanto darījumiem, par kuriem saskaņā ar 194. līdz 197.pantu vai 199.pantu nodokli maksā vienīgi pircējs vai pakalpojumu saņēmējs.
Latvija ir izmantojusi ar PVN direktīvas 194.pantu dalībvalstīm piešķirto rīcības brīvību noteikt par PVN nomaksu atbildīgu personu preču vai pakalpojumu saņēmēju, ja preču vai pakalpojumu piegādi, par kuru uzliek nodokli, veic PVN maksātājs, kas neveic saimniecisko darbību tās dalībvalsts teritorijā, kurā maksājams PVN. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 88.panta otrajā daļā noteikto par nekustamā īpašuma saistītajiem pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar šo likumu ir iekšzeme un kuri saņemti no citas ES dalībvalsts PVN maksātāja, kas neveic saimniecisko darbību iekšzemē, PVN aprēķina un maksā valsts budžetā pakalpojumu saņēmējs, ja tas ir reģistrēts PVN maksātājs.
Lai ievērotu PVN direktīvas 170.panta "b" apakšpunktā minēto, ar Ministru kabineta noteikumu projektu tiek paredzētas tiesības citas ES dalībvalsts PVN maksātājam, kas neveic saimniecisko darbību Latvijā, saņemt PVN atmaksu par iekšzemē saņemtajiem ar nekustamo īpašumu saistītajiem pakalpojumiem, ja tos izmanto darījumos, par kuriem PVN aprēķina un maksā valsts budžetā pakalpojumu saņēmējs.
Latvija ir izmantojusi ar PVN direktīvas 194.pantu dalībvalstīm piešķirto rīcības brīvību noteikt par PVN nomaksu atbildīgu personu preču vai pakalpojumu saņēmēju, ja preču vai pakalpojumu piegādi, par kuru uzliek nodokli, veic PVN maksātājs, kas neveic saimniecisko darbību tās dalībvalsts teritorijā, kurā maksājams PVN. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 88.panta otrajā daļā noteikto par nekustamā īpašuma saistītajiem pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar šo likumu ir iekšzeme un kuri saņemti no citas ES dalībvalsts PVN maksātāja, kas neveic saimniecisko darbību iekšzemē, PVN aprēķina un maksā valsts budžetā pakalpojumu saņēmējs, ja tas ir reģistrēts PVN maksātājs.
Lai ievērotu PVN direktīvas 170.panta "b" apakšpunktā minēto, ar Ministru kabineta noteikumu projektu tiek paredzētas tiesības citas ES dalībvalsts PVN maksātājam, kas neveic saimniecisko darbību Latvijā, saņemt PVN atmaksu par iekšzemē saņemtajiem ar nekustamo īpašumu saistītajiem pakalpojumiem, ja tos izmanto darījumos, par kuriem PVN aprēķina un maksā valsts budžetā pakalpojumu saņēmējs.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
170.panta "b" apakšpunkts
Ministru kabineta noteikumu projekta 1.punkts
Pārņemtas pilnībā
Ministru kabineta noteikumu projekts neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Valsts ieņēmumu dienests projekta izpildi realizēs esošā finansējuma ietvaros.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi