Anotācija (ex-ante)

22-TA-2189: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 885 "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Apraksts
Noteikumu projekts sagatavots, ievērojot Latvijas Nacionālās sporta padomes 2022. gada 5. maija sēdē nolemto (prot. Nr.2 4.§, 4.2.3. apakšpunkts) par nepieciešamību izstrādāt priekšlikumus grozījumiem Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 885 "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas" (turpmāk - Noteikumi) ar mērķi pilnveidot valsts līdzfinansējuma treneru atalgojumam profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu īstenošanai sadales kārtību un kritērijus (tai skaitā paredzot mehānismu valsts budžeta finansējamo izglītojamo kopējā skaita noteikšanai, kā arī tam nepieciešamo valsts budžeta finansējamo pedagoģisko likmju noteikšanai un to sadalījumam pa izglītības iestādēm).

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Pilnveidot profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu finansēšanas kārtību, ieviešot mehānismu valsts finansējamo pedagoģisko likmju fiksēšanai atbilstoši iepriekšējā budžeta gadā izglītības iestādei valsts finansēto pedagoģisko likmju skaitam (ja ir izpildīti rezultativitātes kritēriji un nosacījumi, kā arī ir atbilstošs grupu skaits), palielināt sporta sacensībām atvēlēto stundu skaitu nedēļā, kā arī precizēt izglītības iestādes dibinātāja rīcību gadījumā, ja izglītības iestādei uz gada beigām ir izveidojies valsts budžeta līdzekļu atlikums.
Spēkā stāšanās termiņš
01.09.2022.
Pamatojums
Profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu (turpmāk - sporta skola) direktoriem un iestāžu dibinātājiem 2022./2023. mācību gada sākumā ir jābūt informētiem par nosacījumiem programmu finansēšanai 2023. gadā, lai varētu ar to rēķināties, veicot mācību-treniņu grupu komplektēšanu, kā arī lemjot par jaunu izglītojamo uzņemšanu. Tāpat jaunā mācību gada sākumā ir jābūt skaidrībai par sporta sacensībām atvēlēto stundu skaitu nedēļā.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Jauno sportistu sagatavošanas sistēma Latvijā balstās uz 89 profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm, kurās 1847 treneru vadībā regulāri trenējas 44 695 bērni un jaunieši 38 sporta veidos. 2021./2022. mācību gadā valsts finansēto audzēkņu skaits, kuri atbilst valsts noteiktajiem rezultativitātes kritērijiem sportā un nosacījumiem attiecībā uz izglītojamo skaitu un vecumu (Noteikumiem), ir 39 833. Salīdzinājumā ar 2020./2021. mācību gadu valsts finansēto audzēkņu skaits palielinājies par 3238 izglītojamiem, savukārt salīdzinājumā ar 2016./2017. mācību gadu palielinājies par 7379  izglītojamiem. Ņemot vērā minēto un faktu, ka valsts finansējums profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām pēdējos gados ir ticis palielināts tikai saistībā ar pedagogu darba samaksas pieaugumu, bet nav piešķirts papildus finansējums saistībā ar audzēkņu skaita palielinājumu, faktiski sniegtais valsts atbalsts vidēji katram valsts finansētam profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu audzēknim ir samazinājies, turklāt, nākotnē vēl vairāk palielinoties kopējam audzēkņu skaitam (ņemot vērā prognozes), attiecīgi samazināsies arī valsts atbalsts vidēji katram audzēknim. 2022.gadā sporta skolām profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu īstenošanai bija nepieciešamas 1718,52 pedagoģiskās likmes, bet šim mērķim pieejamo valsts budžeta līdzekļu ietvaros varēja tikt nodrošinātas 1473,8 pedagoģiskās likmes, nodrošinot 85,76%.

Sporta skolu dibinātāji ir aicinājuši Izglītības un zinātnes ministriju (turpmāk - IZM) ieviest mehānismu, kas nodrošinātu, ka tām sporta skolām, kuras iepriekšējā budžeta gadā saņēma valsts budžeta līdzfinansējumu un kuras ir izpildījušas Noteikumos noteiktos rezultativitātes kritērijus sportā un nosacījumus attiecībā uz izglītojamo skaitu un vecumu un kurās vienlaikus nav mazinājies izglītojamo un grupu skaits, nākamajā budžeta gadā tiktu nodrošināts pedagoģisko likmju finansējums ne mazāks kā iepriekšējā budžeta gadā. Tādejādi sporta skolu direktori un dibinātāji, veicot mācību-treniņu grupu komplektēšanu, kā arī lemjot par jaunu izglītojamo uzņemšanu, varētu rēķināties ar noteiktu valsts finansēto pedagoģisko likmju skaitu.

Latvijas Nacionālās sporta padomes 2022. gada 5. maija sēdē, izskatot jautājumu par profesionālās ievirzes sporta izglītības treneru atalgojuma nodrošinājumu, tika nolemts (prot. Nr.2 4.§, 4.2.3. apakšpunkts) izstrādāt priekšlikumus grozījumiem Noteikumos ar mērķi pilnveidot valsts līdzfinansējuma treneru atalgojumam profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu īstenošanai sadales kārtību un kritērijus, tai skaitā paredzot mehānismu valsts budžeta finansējamo izglītojamo kopējā skaita noteikšanai, kā arī tam nepieciešamo valsts budžeta finansējamo pedagoģisko likmju noteikšanai un to sadalījumam pa izglītības iestādēm. Minētā uzdevuma izpildei 2022. gada 10. maijā IZM izveidoja starpinstitūciju darba grupu (turpmāk - Darba grupa), iekļaujot tās darbā arī pārstāvjus no Finanšu ministrijas, Izglītības kvalitātes valsts dienesta, biedrības "Latvijas Pašvaldību savienība", biedrības "Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padome", Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, biedrības "Latvijas Sporta federāciju padome", biedrības "Latvijas Olimpiskā komiteja", biedrības "Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija", biedrības "Akreditēto sporta skolu asociācija" un biedrības "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera". Darba grupa sanāca uz trīs sēdēm - 2022. gada 25. maijā, 8. jūnijā un 29. jūnijā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Neieviešot attiecīgu mehānismu un nefiksējot valsts finansēto pedagoģisko likmju skaitu, kā arī katru budžeta gadu šim mērķim pieejamo valsts budžeta līdzekļu sadalē neņemot vērā iepriekšējā budžeta gadā katrai sporta skolai valsts piešķirto pedagoģisko likmju skaitu, tiek kavēts plānveidīgs sporta skolu darbs, kā arī, nekontrolēti pieaugot izglītojamo skaitam, prognozējams, ka valsts finansiālais nodrošinājums visām sporta skolām vēl vairāk samazināsies - 2023. gadā samazinoties provizoriski vēl par 5,5 % (ar valsts finansējumu nodrošinot 80,27 % līdzšinējo 85,76 % vietā). Prognozējamais nepieciešamais finansējamo pedagoģisko likmju skaits – 1875 likmes (līdzšinējo 1718 vietā).
Risinājuma apraksts
Pilnveidot profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu finansēšanas kārtību, atbilstoši Latvijas Nacionālās sporta padomes 2022. gada 5. maija sēdē pieņemtam konceptuālam lēmumam un Darba grupas izstrādātam risinājumam ieviešot mehānismu valsts finansējamo pedagoģisko likmju fiksēšanai atbilstoši iepriekšējā budžeta gadā izglītības iestādei valsts finansēto pedagoģisko likmju skaitam (ja ir izpildīti rezultativitātes kritēriji un nosacījumi, kā arī ir atbilstošs grupu skaits). Tādejādi 2022.gadā finansētajām sporta skolām 2023.gadā un turpmāk tiktu nodrošināts pedagoģisko likmju finansējums ne mazāks kā 2022.gadā (pedagoģisko likmju fiksēšana) vai, ja tiek pieprasītas mazāk pedagoģiskās likmes kā 2022.gadā, atbilstoši attiecīgo mācību treniņu grupās izglītības programmu īstenošanai nepieciešamajam pedagoģisko likmju skaitam un ja attiecīgajām mācību treniņu grupām 2021./2022.mācību gadā ir izpildīti rezultativitātes kritēriji sportā un nosacījumi attiecībā uz izglītojamo skaitu un vecumu.

Likmju fiksēšanas process un tam nepieciešamā finansēšanas kārtība noteikta noteikumu projekta 8. un 8.1punkta grozījumos.

Fiksēto likmju finansēšanas kārtībā paredzētas 3 kārtas:
(1) Pirmā kārta – nodrošina finansējumu 2022.gadā finansētajām pedagoģiskajām likmēm (fiksētās);
(2) Otrā kārta – ja veidojas pedagoģisko likmju atlikums (t.i., budžeta gadā izglītības iestāde pieprasa mazāk likmes kā fiksēts) to sadala sporta skolām, kurām pārsniegts fiksēto pedagoģisko likmju skaits;
(3) Trešā kārta – ja pēc Noteikumu 8. punktā noteiktajā kārtībā piešķirtā finansējuma veidojas valsts finansējamo pedagoģisko likmju atlikums, tās sadala proporcionāli visām izglītības iestādēm, nepārsniedzot budžeta gadam pieprasīto pedagoģisko likmju skaitu. Visās kārtās obligāts nosacījums ir iepriekšējā mācību gadā izpildīti rezultativitātes kritēriji sportā un nosacījumi attiecībā uz izglītojamo skaitu un vecumu.
Problēmas apraksts
Darba grupā tika izteikts priekšlikums dot iespēju līdz 10 procentiem palielināt sporta sacensībām atvēlēto stundu skaitu nedēļā, tādejādi veicinot profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu mērķu sasniegšanu, kā arī paaugstinot izglītojamo sportiskās meistarības līmeni.
Risinājuma apraksts
Noteikumu 6.pielikuma grozījumi paredz noteikt stundu skaitu nedēļā dalībai sacensībās MT-2 grupā līdz 3 stundām (sporta veidos, kuros paredzēta dalība sacensībās), MT-3 grupā un MT-4 grupā līdz 3 stundām, MT-5 grupā līdz 5 stundām, MT-6 un MT-7 grupā līdz 6 stundām, SMP-1 un SMP-2 grupā līdz 7 stundām, bet SMP-3 un ASM grupām līdz 8 stundām nedēļā.
Problēmas apraksts
Izvērtējot sporta skolu iesniegtos pārskatus par dotācijas izlietojumu 2021. gadā, atlikums uz pārskata perioda beigām sastādīja 537 798 EUR, kas pamatā bija uzkrāti darba par 2021. decembri algas samaksai 2022. gada janvārī. Tomēr daļu no līdzekļiem sporta skolu dibinātāji bija uzkrājuši nepamatoti un tie bija jāatmaksā valsts budžetā. Lai samazinātu administratīvo slogu, nepieciešams noteikt kārtību, kādā notiek neizlietoto valsts budžeta līdzekļu daļas, kas pārsniedz vienam mēnesim piešķirtās dotācijas apmēru, atmaksā IZM.
Risinājuma apraksts
Noteikts sporta skolas dibinātāja pienākums līdz 1. martam atmaksāt IZM pārskatā par dotācijas izlietojumu iepriekšējā gadā uzrādīto atlikumu uz pārskata perioda beigām (atbilstoši Noteikumu 7. pielikuma ailei "Atlikums uz pārskata perioda beigām") pēc uzkrāšanas principa.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Neieviešot attiecīgu mehānismu un nefiksējot valsts finansēto pedagoģisko likmju skaitu, kā arī katru budžeta gadu šim mērķim pieejamo valsts budžeta līdzekļu sadalē neņemot vērā iepriekšējā budžeta gadā katrai sporta skolai valsts piešķirto pedagoģisko likmju skaitu, tiek kavēts plānveidīgs sporta skolu darbs, kā arī, nekontrolēti pieaugot izglītojamo skaitam, prognozējams, ka valsts finansiālais nodrošinājums visām sporta skolām vēl vairāk samazināsies - 2023. gadā samazinoties provizoriski vēl par 5,5 % (ar valsts finansējumu nodrošinot 80,27 % līdzšinējo 85,76 % vietā). Prognozējamais nepieciešamais finansējamo pedagoģisko likmju skaits – 1875 likmes (līdzšinējo 1718 vietā).
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Piedāvātā risinājuma ieviešanai papildus valsts budžeta līdzekļi nav nepieciešami.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
-

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, Izglītības kvalitātes valsts dienests, Izglītības un zinātnes ministrija
Nevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas Sporta federāciju padome", Biedrība "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera", Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, Latvijas Olimpiskā komiteja, Latvijas Pašvaldību savienība, Biedrība "Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija", biedrība "Akreditēto sporta skolu asociācija"
Cits
Latvijas Nacionālā sporta padome

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Darba grupa/domnīca
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Latvijas Nacionālās sporta padomes 2022. gada 5. maija sēdē, izskatot jautājumu par profesionālās ievirzes sporta izglītības treneru atalgojuma nodrošinājumu, tika nolemts (prot. Nr.2 4.§, 4.2.3. apakšpunkts) izstrādāt priekšlikumus grozījumiem Noteikumos ar mērķi pilnveidot valsts līdzfinansējuma treneru atalgojumam profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu īstenošanai sadales kārtību un kritērijus, tai skaitā paredzot mehānismu valsts budžeta finansējamo izglītojamo kopējā skaita noteikšanai, kā arī tam nepieciešamo valsts budžeta finansējamo pedagoģisko likmju noteikšanai un to sadalījumam pa izglītības iestādēm. Minētā uzdevuma izpildei 2022. gada 10. maijā IZM izveidoja starpinstitūciju darba grupu, iekļaujot tās darbā arī pārstāvjus no Finanšu ministrijas, Izglītības kvalitātes valsts dienesta, biedrības "Latvijas Pašvaldību savienība", biedrības "Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padome", Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, biedrības "Latvijas Sporta federāciju padome", biedrības "Latvijas Olimpiskā komiteja", biedrības "Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija", biedrības "Akreditēto sporta skolu asociācija" un biedrības "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera". Darba grupa sanāca uz trīs sēdēm - 2022. gada 25. maijā, 8. jūnijā un 29. jūnijā. Noteikumu projekts atbalstīts darba grupas 2022. gada 29. jūnija sēdē (iebilstot biedrības "Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija", biedrības "Akreditēto sporta skolu asociācija" un biedrības "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera" deleģētajiem trīs darba grupas locekļiem).

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Izglītības un zinātnes ministrija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi