Anotācija (ex-ante)

Atbilstoši Digitālo tirgu aktam, tā uzraudzību veiks Eiropas Komisija (turpmāk - Komisija), savukārt Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu (turpmāk - Dalībvalstu) konkurences iestādes sniegs palīdzību Komisijas uzraudzības procedūrā. Attiecīgi Latvijai ir jānodrošina, ka Konkurences padome var sniegt visu nepieciešamo palīdzību Komisijai, ja izmeklēšana par Digitālo tirgu akta pārkāpumiem notiek Latvijā.

Atbilstoši Digitālo tirgu akta 22.pantam Komisijai ir pilnvaras veikt jebkuru fizisku vai juridisku personu izjautāšanu, kas piekrīt šādai iztaujāšanai, ar mērķi vākt informāciju Komisijas izpētes lietās. Veicot iztaujāšanu uzņēmuma telpās konkrētā Dalībvalstī, Komisija informē attiecīgo Dalībvalsts konkurences iestādi, kuras teritorijā notiek iztaujāšana. Pēc attiecīgās Dalībvalsts konkurences iestādes pieprasījuma, tās amatpersonas var palīdzēt amatpersonām un citām pavadošajām personām, kuras pilnvarojusi Komisija, veikt iztaujāšanu.

Atbilstoši Digitālo tirgu akta 23.pantam Komisijai ir pilnvaras veikt visas vajadzīgās uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības pārbaudes. Tas ietver, tostarp: iekļūt jebkurās uzņēmumu un uzņēmumu apvienību telpās, zemes īpašumos un transporta līdzekļos; pārbaudīt, iegūt vai izņemt dokumentus, tostarp, grāmatvedības dokumentus; aizzīmogot jebkuras uzņēmuma telpas un  dokumentus; prasīt jebkuram uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības darbiniekam vai pārstāvim paskaidrojumus. 
Lai veiktu šādas pārbaudes, Komisija var lūgt Dalībvalsts konkurences iestādes palīdzību, kuras teritorijā jāveic pārbaude. Ja Komisija atklāj, ka uzņēmums vai uzņēmumu apvienība pretojas pārbaudēm, kas norīkotas saskaņā ar Digitālo tirgu akta 23.pantu, attiecīgā Dalībvalsts sniedz tām vajadzīgo palīdzību, attiecīgā gadījumā lūdzot policijas vai līdzīgas izpildiestādes palīdzību, lai ļautu tām veikt savu pārbaudi.

Atbilstoši Digitālo tirgu akta 27.pantam vārtziņu komerciālie lietotāji, konkurenti un galalietotāji, kā arī to pārstāvji var informēt savas Dalībvalsts konkurences iestādi vai Komisiju par jebkādu vārtziņu īstenotu praksi vai rīcību, kas ir Digitālo tirgu akta darbības jomā. Vienlaikus Dalībvalstu konkurences iestādēm un Komisijai ir pilnīga rīcības brīvība attiecībā uz piemērotākajiem pasākumiem un tām nav pienākums veikt pēcpasākumus saistībā ar saņemto informāciju. Ja, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta, Dalībvalsts konkurences iestāde konstatē, ka var pastāvēt jautājums par neatbilstību Digitālo tirgu aktam, tad minētā iestāde šādu informāciju nodod Komisijai.

Atbilstoši Digitālo tirgu akta 38.panta 7.punktam Dalībvalstis savos nacionālajos tiesību aktos var noteikt, ka tās konkurences iestāde var pēc savas iniciatīvas veikt izpēti saistībā ar iespējamu Digitālo tirgu akta 5.,6., un 7.pantā noteikto vārtziņu pienākumu un aizliegumu neievērošanu tās teritorijā. Vienlaikus Digitālo tirgu akts paredz, ka Komisijai ir izpētes priekšroka. Ja Komisija uzsāk izpētes procedūru, tad tā atņem Dalībvalsts konkurences iestādei iespēju veikt šādu izpēti vai arī Dalībvalsts konkurences iestādei ir jāpabeidz izpēte, ja tā jau notiek.

Atbilstoši Digitālo tirgu akta 39.pantam Dalībvalstis nosūta Komisijai visu to valstu tiesu rakstisko spriedumu kopijas, kuras pieņem nolēmumus par Digitālo tirgu akta piemērošanu. Šādas kopijas nosūta nekavējoties pēc tam, kad pusēm ir paziņots pilnais rakstiskais spriedums.

Atbilstoši Digitālo tirgu akta 40.pantam Komisija izveido Digitālo tirgu akta augsta līmeņa grupu, kurā ietilpst Eiropas struktūras un tīkli elektronisko sakaru regulācijas, datu aizsardzības, patērētāju tiesību aizsardzības, audiovizuālo mediju pakalpojumu regulācijas un konkurences tiesību jomās. Šīs augsta līmeņa grupas mērķis būs sniegt Komisijai padomus un nodrošināt specializētas zināšanas jomās, kas ir tās locekļu kompetencē. No tā secināms, ka Dalībvalstu kompetentajām iestādēm minētajās jomās var būt zināšanas un kompetence par Digitālo tirgu akta 5., 6. un 7.panta pārkāpumiem, un ir nepieciešams nodrošināt, ka iestādes, kurām ir kompetence minētajās jomās, sadarbojas un apmainās ar informāciju nacionālā līmenī. 

Likumprojekts paredz, ka Konkurences padome veic Digitālo tirgu aktā uzliktos pienākumus Dalībvalstu konkurences iestādēm un izmanto šajā regulā paredzētās tiesības.

Likumprojekts paredz, ka Konkurences likums tiks papildināts ar jaunu nodaļu "Digitālo tirgu akta piemērošana", kurā ir ietvertas normas, kas paredz Konkurences padomei Digitālo tirgu akta pārkāpumu izmeklēšanas pilnvaras, kā arī tiesības veikt procesuālās darbības un kārtību, kādā tiesa informē Konkurences padomi un Komisiju.

Likumprojekts paredz, ka Konkurences padomei ir visas Konkurences likumā paredzētās izpētes pilnvaras, lai izmeklētu Digitālo tirgu akta 5.,6., un 7.pantu pārkāpumus, un sniegtu palīdzību Komisijai. Līdz ar to Latvija izmanto pilnvaru piešķiršanas brīvību konkurences iestādei, ko nosaka Digitālo tirgu akta 38.panta 7.punkts. Attiecīgi ir lietderīgi nodrošināt Konkurences padomei tiesības izmeklēt potenciālos Digitālo tirgu akta pārkāpumus, lai neierobežotu tās iespējas atklāt konkrētajās lietās citus konkurences tiesību pārkāpumus, ja tādi pastāv. Papildus tam likumprojekts paredz, ka Digitālo tirgu akta pārkāpumu izmeklēšana notiek atbilstoši Konkurences likumā noteikto lietu izpētes kārtībai.

Lai nodrošinātu Digitālo tirgu akta 23.panta prasības par pārbaudēm, likumprojekts paredz, ka Konkurences padome sniedz Komisijai nepieciešamo palīdzību procesuālo darbību sagatavošanā un veikšanā. Savukārt, lai nodrošinātu šī panta prasības attiecībā uz piespiedu pārbaudēm, likumprojekts paredz, ka Valsts policija nodrošina Komisijai nepieciešamo palīdzību, ja uzņēmums vai uzņēmumu apvienība nepakļaujas procesuālo darbību veikšanai. 
Konkurences likuma 9.panta piektā daļa jau šobrīd nodrošina Konkurences padomei, izmeklējot konkurences tiesību pārkāpumus, pilnvaras pieprasīt informāciju no jebkuras personas, iztaujāt personās, kā arī veikt pārbaudes uz vietas, tajā skaitā, pamatojoties uz tiesneša lēmumu, policijas klātbūtnē veikt piespiedu pārbaudes. Līdz ar to šo tiesību piemērošana tiek attiecināta arī uz Digitālo pakalpojumu akta pārkāpumu izmeklēšanu, tostarp gadījumos, kad Konkurences padome sniedz palīdzību Komisijas izmeklēšanā.

Lai nodrošinātu Digitālo tirgu akta 39.panta prasības par tiesas spriedumu nosūtīšanu Komisijai, likumprojekts paredz, ka pēc lietas ierosināšanas par Digitālo tirgu akta pārkāpumu tiesā, tiesa septiņu dienu laikā nosūta Konkurences padomei prasības pieteikuma un lēmuma par lietas ierosināšanu norakstu. Pēc pilna sprieduma taisīšanas lietā par Digitālo tirgu akta pārkāpumu, tiesa septiņu dienu laikā nosūta sprieduma norakstu Konkurences padomei un Komisijai. Šīs normas ir veidotas atbilstoši analogām normām Konkurences likuma 20.¹ pantā, kas jau paredz kārtību, kādā Komisija tiek informēta par Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumu.

Ņemot vērā Digitālo tirgu akta 40.pantā minēto, Ekonomikas ministrija 2023.gada 1.februārī organizēja sanāksmi ar Konkurences padomi, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, Datu valsts inspekciju, Patērētāju tiesību aizsardzības centru, un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, lai informētu par Digitālo tirgu akta prasībām un pārrunātu nepieciešamību izveidot sadarbību Digitālo tirgu akta uzraudzības nodrošināšanai. Sanāksmē secināts, ka Latvijā normatīvie akti jau nodrošina sadarbības pienākumu iestādēm. Tas ir, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 54.pants paredz, ka iestādes sadarbojas, lai veiktu savas funkcijas un uzdevumus. Savukārt Administratīvā procesa likuma 53.pants nosaka, ka pēc tās iestādes pieprasījuma, kurai lieta ir piekritīga, cita institūcija neatkarīgi no padotības sniedz nepieciešamo informāciju, kas ir tās rīcībā, vai cita veida palīdzību. Līdz ar to nav nepieciešamas papildus izmaiņas normatīvajos aktos, lai izstrādātu atsevišķu sadarbības mehānismu iestādēm Digitālo tirgu akta uzraudzības vajadzībām.

Likums stājas spēkā 2023. gada 1.decembrī.