Anotācija (ex-ante)

Atvieglotās kārtības likuma anotācijā norādīts: "Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumos Nr. 18 "Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību" 76. punktā noteikts, ja saskaņā ar paredzētās darbības jomu reglamentējošo likumu paredzēto darbību akceptē Ministru kabinets, tad dokumenti ir iesniedzami Ekonomikas ministrijā". Ņemot vērā, ka šobrīd enerģētikas jomas atbildīgā ministrija ir KEM, pamatojoties uz Paredzētās darbības Ierosinātāja 2025. gada 3. novembra iesnieguma Nr. 3.2/2025/24 "Ministru kabineta lēmuma saņemšanai par vēja parka “EKO Ziemeļi” būvniecības Kuldīgas novada Ēdoles un Padures pagastos akceptēšanu" pamata, KEM ir sagatavojusi Rīkojuma projektu un tā anotāciju, kas tiek virzīts Ministru kabinetam paredzētās darbības akceptēšanai.

Paredzētās darbības un tās plānotās teritorijas apraksts

Paredzētās darbības plānotā īstenošanas vieta saskaņā ar Atzinumu: Kuldīgas novada Ēdoles un Padures pagasti. Paredzētās darbības izpētes teritorijā ietilpstošo zemes vienību kadastra numuri un kadastra apzīmējumi ir norādīti Atzinuma 2.punktā.

Atbilstoši Kompetentās institūcijas nosacījumiem paredzētā darbība ietver ne vairāk kā 20 vēja elektrostacijas (turpmāk – VES) un saistītās infrastruktūras būvniecību. Paredzētās darbības izvērtējums sākotnēji ietvēra  divas VES izvietojuma alternatīvas. A alternatīva paredz 23 VES būvniecību, bet B alternatīva – 20 VES  būvniecību (IVN ziņojuma 3.1.1. attēls). Atzinumā tika akceptēta B alternatīva. VES paredzēts izvietot teritorijās, kuru pašreizējā izmantošana ir lauksaimniecībā izmantojamas zemes un mežu zemes.

Paredzētā darbība ietver VES būvniecību, kā arī nepieciešamo infrastruktūras objektu – pievedceļu, laukumu, sprieguma paaugstināšanas apakšstacijas, elektropārvades kabeļu līniju u. tml. būvniecību. Atbilstoši IVN ziņojumā norādītajam būs nepieciešama arī meliorācijas sistēmas objektu pārkārtošana - jaunu caurteku izbūve un esošo caurteku pārbūve, meliorācijas grāvju konfigurācijas izmaiņas, jaunu drenāžas risinājumu izbūve. Šo darbību veikšanai atbilstoši normatīvo aktu prasībām tiks izstrādāts un saskaņots meliorācijas sistēmu pārkārtošanas projekts.

Paredzētās darbības vietā plānots uzstādīt jaunākās paaudzes VES, kuru nominālā ražošanas jauda atkarībā no vērtētā modeļa ir 6,2–7,2 megavati un kuras ir izmantojamas uzstādīšanai teritorijās ar zemu vēja ātrumu. Maksimālais VES kopējais augstums, neatkarīgi no izvēlētā modeļa un realizējamās novietojuma alternatīvas, nebūs lielāks par 261 metriem, plānotais VES masta augstums nepārsniegs 175 metrus. Attālums no spārnu zemākā punkta līdz VES pamatnei IVN ziņojumā norādītajiem risinājumiem ir robežās no 80–89 metriem (IVN ziņojuma 3.2.1. tabula).

Ņemot vērā VES straujo attīstību, kā arī laika noilgumu starp plānošanas procesu un VES būvniecību, IVN procesa ietvaros nav izvēlēts viens konkrēts stacijas modelis un netiek izslēgta iespēja, ka varētu tikt uzstādītas arī lielākas jaudas VES, nekā IVN ziņojumā novērtētās, bet ar līdzvērtīgiem vai labākiem raksturlielumiem (trokšņa parametri, rotācijas ātrums, spārnu konstrukcija u.c.) attiecībā uz cilvēku veselībai un videi radīto ietekmi.

Saskaņā ar IVN ziņojumu, Paredzētās darbības izpētes teritorijai tuvākās apdzīvotās vietas ir Ēdole, kas atrodas aptuveni 2,4 kilometru attālumā DR virzienā, un Zlēkas, kas atrodas aptuveni 4,6 kilometru attālumā ZA virzienā no VES teritorijas. Plānotajam VES tuvākās pilsētas – Kuldīga un Piltene – atrodas aptuveni 14 kilometru attālumā.

Piekļuvi plānotajam VES būvniecības un ekspluatācijas laikā plānots nodrošināt, izmantojot valsts reģionālo autoceļu P108 Ventspils–Kuldīga–Saldus, valsts vietējos autoceļus V1288 Ēdole–Liedikas un V1268 Ēdole–Priedulāji, pašvaldības autoceļu “Medulāju ceļš”, Paredzētās darbības teritoriju šķērsojošos un tās tuvumā esošos akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” autoceļus un citām personām piederošos ceļus, kā arī jaunizbūvētus pievedceļus.

Atbilstoši Kuldīgas novada teritorijas plānojumam plānotās VES ir paredzētas izbūvēt teritorijās, kurās atļautais zemes izmantošanas veids ir Lauksaimniecības teritorija un Mežu teritorija. Atbilstoši Kuldīgas novada Teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem VES ar maksimālo jaudu 20 kilovati un vairāk būvniecība ir atļauta Rūpnieciskās apbūves teritorijās, Tehniskās apbūves teritorijās, Lauksaimniecības teritorijās un Ūdeņu teritorijās. VES EKO Ziemeļi būvniecības vieta ietilpst teritorijā, kas Teritorijas plānojuma grafiskās daļas kartē “Teritorijas, kurās atļauta VES (ar jaudu virs 20 kilovatiem) būvniecība”, norādīta kā vieta, kur šādu VES būvniecība ir atļauta.

Kā tas konstatēts Kompetentās institūcijas Atzinumā, paredzētās darbības teritorijai ir izstrādāts lokālplānojums teritorijas plānojuma grozījumiem (sk. Atzinuma 6.11.1.9. un 3.2.6.apakšpunktus), kas līdz šim brīdim vēl nav apstiprināti. Ministru kabinets pievienojas Atzinumā norādītajam, ka VES izbūve paredzētās darbības teritorijā būs iespējama tikai tad, kad būs stājies spēkā lokālplānojums. Taču, lokālplānojuma spēkā neesība šobrīd pati par sevi nevar kalpot par pamatu paredzētās darbības neakceptēšanai, bet var apgrūtināt akceptētās paredzētās darbības turpmāku īstenošanu.

Neskatoties uz iepriekš minēto jāuzsver, ka atbilstoši Senāta praksē paustajām atziņām, paredzētās darbības akcepts neaptver vērtējumu par tādiem apstākļiem, kas attiecas uz turpmākiem procesiem, tostarp plānotās būvniecības atbilstību vai neatbilstību Aizsargjoslu likumā un teritorijas plānošanas dokumentos noteiktajām prasībām, kas vērtējams būvatļaujas izdošanas procesā (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2018. gada 7. maija spriedumu lietā Nr. SKA-356/2018 (A420168915), 10. punktu). Arī tiesību doktrīnā uzsvērts, ka teritorijas plānošana ir pašvaldības autonomā funkcija, kurā pašvaldībai pieder zināmas monopoltiesības (sk. Čepāne I., Statkus S. Pašvaldības teritorijas plānojums kā nekustamā īpašuma tiesību aprobežojums. Jurista Vārds, 25.01.2005., Nr. 3 (358)). Ministru kabinets nekonstatē acīmredzamas paredzētās darbības pretrunas ar teritorijas plānošanas dokumentiem vai citiem ārējiem normatīvajiem aktiem. Tomēr, kā tas atzīts Senāta praksē un tiesību doktrīnā, detalizētu šo apstākļu izvērtējumu savas autonomās kompetences ietvaros veiks attiecīgā pašvaldība, lemjot par būvatļaujas izdošanu paredzētās darbības īstenošanai.

Saskaņā ar IVN ziņojuma 4.3.1.2. nodaļā ietverto informāciju, Paredzētās darbības teritorijā neatrodas valsts vai vietējas nozīmes īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (turpmāk – ĪADT) un mikroliegumi. Līdz 3 kilometru attālumā no plānotā VES un tā saistītās infrastruktūras būvniecības vietas atrodas trīs ĪADT – dabas liegums “Pasilciema meži”, aptuveni 550 metru attālumā - dabas liegums “Piešdanga” un 1 kilometra attālumā - dabas liegums “Diļļu pļavas”. Dabas liegumiem “Piešdanga” un “Diļļu pļavas” ir noteikts Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000) statuss.

Paredzētās darbības iespējamās ietekmes uz īpaši aizsargājamiem mežu un virsāju un purvu biotopiem novērtējumu veikuši sertificēti sugu un biotopu eksperti, savukārt ietekmes uz zālāju biotopiem novērtējumu – sertificēta sugu un biotopu eksperte. Ietekmes uz sugām un biotopiem novērtējums ietver arī ar Paredzētās darbības infrastruktūras – elektroapgādes pieslēgumu, ceļu izbūves un/vai pārbūves, elektroapgādes transformatoru apakšstacijas - izbūves vietu ietekmes novērtējumu. Paredzētās darbības iespējamās ietekmes uz savvaļas putnu populācijām izvērtējumu veicis sertificēts eksperts - ornitologs. Paredzētās darbības iespējamās ietekmes uz sikspārņu faunu novērtējumu veicis sertificēts eksperts sikspārņu un to dzīvotņu jomā, sniedzot atzinumu.

Kurzemes plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģijā telpiskās attīstības perspektīvā (IVN ziņojuma 4.4.1. attēls) parādīti apbūves un ainavas aizsardzības interešu saskares areāli. Plānotais VES neietilpst minētajā areālā, bet ietilpst teritorijā, kas definēta kā lauku telpas ar jauktu (mozaīkveida) zemes lietojumu un galvenie meža telpu areāli, kā arī daļēji iekļaujas minētajā stratēģijā izdalītajā kultūrvēsturisko un dabas teritoriju vērtību telpā. Spēkā esošajā Kuldīgas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2022.-2046. gadam ir definētas ainaviskās teritorijas, un plānotā VES teritorija daļēji iekļaujas pašvaldības noteiktajā ainaviskajā teritorijā, kurā kā attīstības virziens definēts dabas, kultūrvēsturiski un ainaviski vērtīgo teritoriju saglabāšana, izkopšana un izmantošana. IVN ziņojumā iekļauto ainavu novērtējumu veikuši ainavu eksperts un ainavu arhitekts.

Atbilstoši Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes informācijas sistēmā “Mantojums” pieejamai informāciju VES teritorijā nav valsts aizsargātu kultūras pieminekļu. Paredzētās darbības teritorijai tuvākais valsts aizsargātais kultūras piemineklis ir reģiona nozīmes kultūras piemineklis “Struju senkapi”, aptuveni 1,245 kilometru no tuvākās B alternatīvas VES. Paredzētās darbības apkārtnē esošās kultūrvēsturiskās vērtības parādītas IVN ziņojuma 4.5.1. attēlā. Informācija par Paredzētās darbības teritorijā un tās tuvumā esošajām kultūrvēsturiskajām vērtībām un VES ietekmi uz tām sniegta IVN ziņojuma 4.5. nodaļā, kā arī kultūrvēstures ekspertes atzinumā, kas pievienots IVN ziņojuma 10. pielikumā.

IVN ziņojumā secināts, ka Paredzētās darbības teritorijā neatrodas piesārņotas vai potenciāli piesārņotas vietas. Tuvākā potenciāli piesārņotā vieta – degvielas uzpildes bāze LKS “Ēdoles druvas” – atrodas aptuveni 3 kilometru attālumā no izpētes teritorijas. Citas piesārņotas vai potenciāli piesārņotas vietas atrodas vismaz 5 kilometru attālumā no izpētes teritorijas (potenciāli piesārņoto vietu izvietojums attēlots IVN ziņojuma 2.1.1. attēlā). Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 21. janvāra noteikumiem Nr. 46 “Paaugstinātas bīstamības objektu saraksts” tuvākais paaugstinātas bīstamības objekts – SIA “Užavas alus” ražotne – atrodas aptuveni 18,2 kilometru attālumā.

Atbilstoši valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” izstrādātajai dokumentācijai par plūdu riskiem – “Plūdu riska informācijas sistēma” un “Ventas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas un plūdu riska pārvaldības plāns 2022. – 2027. gadam” – Paredzētās darbības izpētes teritorijas neatrodas nacionālās nozīmes plūdu riska teritorijā.

IVN procesa hronoloģisks apraksts

- 2022. gada 16. septembrī Paredzētās darbības ierosinātāja iesniedza iesniegumu Vides pārraudzības valsts birojā pirms IVN uzsākšanas;
- 2022. gada 26. septembrī Vides pārraudzības valsts birojs pieņēma lēmumu Nr. 5-02-1/32/2022 “Par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu”.
- no 2023. gada 1. decembra līdz 2023. gada 22. decembrim norisinājās Paredzētās darbības IVN sākotnējā sabiedriskā apspriešana;
- 2024. gada 19. februārī Kompetentā institūcija izsniedza IVN programmu Nr. 5-03/5/2024 "ietekmes uz vidi novērtējumam vēja elektrostaciju parka “EKO Ziemeļi” būvniecībai Ēdoles un Padures pagastos, Kuldīgas novadā";
- no 2024. gada 8. novembra līdz 2025. gada 9. janvārim norisinājās IVN ziņojuma sabiedriskā apspriešana;
- 2025. gada 17. aprīlī Ierosinātājs iesniedza Kompetentajā institūcijā Paredzētās darbības IVN ziņojumu;
- 2025. gada 23. maijā Kompetentā institūcija pieprasījusi Ierosinātājam papildu informāciju;
- 2025. gada 4. jūnijā Ierosinātājs iesniedza Kompetentajā institūcijā precizēto Paredzētās darbības IVN ziņojumu;
- 2025. gada 6. augustā Kompetentā institūcija sniedza Atzinumu.

Paredzētās darbības IVN programma

Kopsavilkums par IVN programmā ietvertajām sadaļām un prasībām ietekmes uz vidi vērtēšanai:
- IVN objekts un sākotnējās sabiedriskās apspriešanas rezultāts;
Vispārējo prasību detalizācijas pakāpe IVN ziņojuma sagatavošanai (sniedzamās  informācijas detalizācijas pakāpe);
- Institūcijas un organizācijas, ar kurām nepieciešams konsultēties vai kurām iesniedzams IVN ziņojums. Noteiktās institūcijas, ar kurām jākonsultējas: Dabas aizsardzības pārvalde, Kuldīgas novada pašvaldība, valsts akciju sabiedrība “Latvijas gaisa satiksme”, valsts aģentūra  “Civilās aviācijas aģentūra”, akciju sabiedrība “Augstsprieguma tīkls”, valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, nepieciešamības gadījumā arī ar Valsts meža dienestu, akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži”, valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas valsts ceļi”, Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi;
- Prasības novērtēšanas un pētījumu kopumam, kas jāietver IVN ziņojumā, t.sk.:
- Paredzētās darbības vietas un paredzētās darbības raksturojums;
- Vides stāvokļa novērtējums Paredzētās darbības vietā un tās apkārtnē;
- Paredzētās darbības iespējamā ietekme uz vidi un tās novērtējums, ņemot vērā, ka katrs no ietekmju veidiem apsver gan tiešos, gan netiešos, sekundāros, savstarpējos un summāros, pārrobežu u.c. ietekmes aspektus;
- Izvēlētās alternatīvas pamatojums, ņemot vērā ietekmes uz vidi salīdzinājumu;
- Izmantotās novērtēšanas metodes;
- Prasības negatīvo ietekmju uz vidi novēršanas, nepieļaušanas vai samazināšanas pasākumu novērtēšanai, Paredzētās darbības limitējošo un ierobežojošo faktoru analīzei;
- Prasības monitoringam;
- Prasības sabiedriskajai apspriešanai un informācijas publiskošanai.

IVN ziņojums

IVN ziņojumu ir izstrādājusi sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment". IVN ziņojumā ir sniegta detalizēta informācija par Paredzēto darbību un alternatīvajiem risinājumiem, kā arī sniegta informācija par gaidāmajām ietekmēm. Sniegti priekšlikumi ietekmes novēršanai vai mazināšanai.

IVN ziņojuma ietvaros vērtētās alternatīvas ietvēra gan Paredzētās darbības izvietojuma alternatīvas, gan tehnisko risinājumu alternatīvas. Tieši Paredzētās darbības ietvaros plānoto VES izvietojums ir ietekmējošais faktors tam, kāda Paredzētās darbības rezultātā sagaidāma ietekme uz dabas vērtībām, ainavām un kultūrvēsturisko mantojumu. Šajās jomās IVN ziņojuma sagatavošanā tika iesaistīti neatkarīgi attiecīgās jomas eksperti. Savukārt tādas VES darbības potenciālās ietekmes, kas ietekmē cilvēku, piemēram, troksnis un mirgošana ir atkarīgi no VES tehnoloģiskajiem risinājumiem. Akcepta lēmuma saņemšanai atbilstoši Atzinumā iekļautajiem nosacījumiem virzāma IVN ziņojumā vērtētā B alternatīva, izbūvējot ne vairāk kā 20 VES atbilstoši IVN ziņojuma 3.1.1. un 3.1.2. tabulā un 3.1.1. attēlā un norādītajam VES novietojumam.

Atzinums par IVN ziņojumu

2025. gada 6. augustā Kompetentā institūcija sniedza Atzinumu, kas pieejams Kompetentās institūcijas tīmekļvietnē: https://www.eva.gov.lv/lv/media/8525/download?attachment. Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu (IVN likuma 20. panta vienpadsmitā daļa), atzinums ir spēkā trīs gadus. Ja šajā laikā netiek pieņemts Paredzētās darbības akcepts, veicams jauns ietekmes novērtējums.

Ministru kabinetam, pieņemot rīkojumu par Paredzētās darbības akceptu, ir citstarp jāpārliecinās, vai ir ievērots piesardzības princips, kas atvasināms no Vides aizsardzības likuma 3. panta pirmās daļas 2. punkta. Atbilstoši tiesību doktrīnā paustajām atziņām piesardzības principam ir divi galvenie aspekti: 1) pienākums pierādīt, ka plānotā darbība neradīs negatīvas sekas, kas ir jāpierāda pusei, kura plāno veikt attiecīgo darbību; 2) pienākums veikt novērtējumu “tiktāl, cik tas praktiski iespējams”, izmantojot tehnoloģijas un metodes, kas vispilnīgāk atklāj plānotās darbības iespējamās sekas (sk. Kipāne A. Piesardzības princips vides tiesībās: starp zinātnisko nenoteiktību un ētisko atbildību. Jurista Vārds, 10.03.2026., Nr. 3 (1421), 100.-106. lpp.). Satversmes tiesa ir uzsvērusi, ka piesardzības princips ir būtiska Satversmes 115. panta sastāvdaļa, kas prasa savlaicīgi identificēt un novērst potenciālos riskus videi, pat ja pastāv zinātniska nenoteiktība, un integrēt šo izvērtējumu lēmuma pieņemšanas procesā. Tas ietver arī sabiedrības informēšanu un līdzdalību, nodrošinot preventīvu rīcību, alternatīvu izvērtēšanu un ilgtermiņa aizsardzību sabiedrības veselībai un ekosistēmām (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra spriedumu lietā Nr. 2007-11-03, secinājumu daļa).

Ilgtspējīgā attīstība prasa līdzsvarot ekonomiskās, sociālās un vides intereses tā, lai nākamajām paaudzēm tiktu nodrošinātas iespējas dzīvot labvēlīgā vidē. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības mērķi un Eiropas Savienības Zaļā vienošanās paredz politikas virzienus, kas balstās piesardzībā, jo īpaši klimata pārmaiņu un dabas daudzveidības aizsardzības jomās.

Paredzētās darbības īstenošanas iespējamās sekas atbilstoši likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 20. pantam izvērtē kompetentā institūcija (šobrīd – Valsts vides dienests) un atkarībā no izvērtējuma rezultāta, nosūta ziņojumu ierosinātājam pārstrādāšanai, norādot novēršamās nepilnības (likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 20. panta ceturtā daļa) vai sniedz ierosinātājam atzinumu, nepieciešamības gadījumā norādot nosacījumus, ar kādiem Paredzētā darbība ir īstenojama (likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 20. panta desmitā daļa).

Izvērtējot Ziņojumu un ievērojot piesardzības principu kompetentā institūcija ar Atzinumu ir secinājusi, ka Paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējums kopumā ir veikts atbilstoši kompetentās institūcijas norādījumiem. Kompetentās institūcijas ieskatā, Paredzētās darbības īstenošana ir iespējama izbūvējot ne vairāk kā 20 VES, ievērojot Ziņojumā vērtēto B izvietojuma alternatīvu (sk. Atzinuma 66. lapaspuses 2.rindkopu).

Sagatavojot Atzinumu, Kompetentā institūcija vērtējusi IVN ziņojumu un ar to saistīto dokumentāciju, sabiedriskās apspriešanas ietvaros sniegtos viedokļus, t.sk. visu institūciju sniegtos viedokļus un Kuldīgas novada pašvaldības viedokli. Sabiedriskās apspriešanas ietvaros saņemti un vērtēti šādu institūciju viedokļi: Dabas aizsardzības pārvalde, Valsts vides dienests, Veselības inspekcija, Kuldīgas novada pašvaldība, valsts akciju sabiedrība “Latvijas gaisa satiksme”, valsts aģentūra  “Civilās aviācijas aģentūra”, valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, Valsts meža dienests, akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas valsts ceļi”, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Elektroniskie sakari”.

Atzinumā Kompetentā institūcija papildus normatīvajos aktos jau noteiktām prasībām un IVN ziņojumā jau paredzētajiem pasākumiem iekļāvusi obligātos nosacījumus, kuri jāievēro Paredzētās darbības īstenošanas laikā Paredzētās darbības akcepta gadījumā. Paredzētā darbība pieļaujama tikai nodrošinot IVN ziņojumā novērtēto vai labāku vides sniegumu.

Ņemot vērā, ka izbūvējamo VES skaits, to precīzs novietojums, uzstādāmais modelis un konstrukcija tiks noteikta būvprojekta izstrādes stadijā, izmaiņas risinājumos, kas IVN ziņojuma gaitā nav novērtēti vai pārsniedz IVN ziņojumā novērtētos lielumus, izvērtējamas būvprojektam pievienojot atkārtotu saistīto vides aspektu novērtējumu, kas apliecina Paredzētās darbības atbilstību ārējo normatīvo aktu prasībām un Atzinumā izvirzītajiem nosacījumiem. Pamatojoties uz būvprojektam pievienotajiem dokumentiem, Valsts vides dienests veic šādu izmaiņu būtiskuma novērtējumu un saskaņo izmaiņas būvprojekta risinājumos, ja šīs izmaiņas būtiski neietekmē izvērtējuma rezultātu, vai piemēro ietekmes sākotnējo izvērtējumu saskaņā ar IVN likuma 3.² panta pirmās daļas 3. punktu. Veicot būtiskuma novērtējumu, izmaiņas būvprojekta risinājumos saskaņojamas arī ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Kompetentā institūcija (Atzinuma 6.11. apakšpunktā) kā būtiskākos ar Paredzētās darbības īstenošanu saistītus ietekmes uz vidi aspektus identificējusi:
- Būvniecības vietas izvēles ierobežojumi;
- Ar būvniecību saistītie ietekmes aspekti;
- Ar Paredzēto darbību saistītās vizuālās pārmaiņas, to ietekme uz ainavu un kultūras mantojumu;
- Drošība un vides risku pārvaldība;
- Troksnis un vibrācijas;
- Mirgošanas efekts un apēnojums;
- Elektromagnētiskā lauka ietekme un VES ietekme uz sakaru iekārtām un gaisa satiksmi;
- Ietekme uz dabas vērtībām.

Ievērojot visu iepriekš minēto, Ministru kabinets uzskata, ka no Vides aizsardzības likuma 3. panta pirmās daļas 2. punkta atvasināmais piesardzības princips konkrētā procesa ietvaros ir pienācīgā kārtā ievērots. Savukārt, detalizēta informācija par nosacījumiem, kas jāievēro Paredzētās darbības īstenošanas gadījumā, ietverti Atzinumā.

Akcepta lēmuma pārsūdzēšana

Administratīvā procesa likuma 188. panta otrā daļa noteic, ka pieteikumu par administratīvā akta izdošanu, atcelšanu, spēkā esamību, atzīšanu par prettiesisku vai par administratīvā akta izdošanas procesā pieļauta procesuālā pārkāpuma konstatēšanu, gadījumā, ja augstākas iestādes nav, var iesniegt viena mēneša laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas. Tādējādi, ievērojot minēto un pārliecinoties, ka indivīda tiesības administratīvā procesa ietvaros netiek pārkāptas un ierobežotas, Ministru kabineta rīkojuma projektā paredzēts, ka to, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188. panta otro daļu, var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Piezīme: Akceptējot Paredzētās darbības IVN, nepieciešams ievērot IVN ekspertu ieteikumus negatīvās ietekmes mazināšanai attiecībā uz kultūras mantojumu un potenciālām jaunatklātām kultūrvēsturiski nozīmīgām liecībām.