22-TA-3685: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma Ganību ielā 58B, Jelgavā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa, 14.panta pirmā daļa un likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (turpmāk – Spēkā stāšanās likums) 14. panta otrā daļa.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minēta nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt nekustamā īpašuma atsavināšanu.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minēta nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt nekustamā īpašuma atsavināšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekta „Par valsts nekustamā īpašuma Ganību ielā 58B, Jelgavā, pārdošanu” mērķis ir atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā ietvertajam regulējumam atļaut valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu - zemes vienību Ganību ielā 58B, Jelgavā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Izstrādātais Ministru kabineta rīkojuma projekts „Par valsts nekustamā īpašuma Ganību ielā 58B, Jelgavā, pārdošanu” (turpmāk – rīkojuma projekts) paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0900 011 0474) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0900 011 0474) 0,0145 ha platībā Ganību ielā 58B, Jelgavā.
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu ierakstītas Zemgales rajona tiesas Jelgavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000466695 uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, lēmuma datums: 2009.gada 19.oktobris.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības lietošanas mērķis: 0801 - Komercdarbības objektu apbūve 0,0145 ha platībā; zemes vienības lietošanas veids: zeme zem ēkām 0,0145 ha platībā.
Atbilstoši NĪVKIS datiem nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība uz 2022.gada 1.janvāri ir noteikta 908 euro,.
Nekustamajam īpašumam (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0900 011 0474) NĪVKIS un Zemgales rajona tiesas Jelgavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000466695 reģistrēti apgrūtinājumi:
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes siltumvadu, siltumapgādes iekārtu un būvi – 0.0040 ha;
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju - 0,0015 ha.
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju – 0,0003 ha;
cita veida apgrūtinājums - teritorija ēkas uzturēšanai – 0,0007 ha;
cita veida apgrūtinājums - teritorija ēkas uzturēšanai – 0,0026 ha;
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar drenām un atklātiem grāvjiem – 0,0042 ha;
cita veida apgrūtinājums – kājceļš – 0,0031ha;
cita veida apgrūtinājums - teritorija ēkas uzturēšanai – 0,0003 ha;
zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa – 0,0005 ha;
zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa – 0,0046 ha.
Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot valsts nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī Civillikums un citi normatīvie akti, kas regulē kājceļa servitūta izlietošanas tiesības. Minētā informācija tiks iekļauta arī nekustamā īpašuma atsavināšanas izsoles noteikumos.
Atbilstoši NĪVKIS datiem, uz zemes vienības atrodas būvju nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0900 511 0474) Ganību ielā 58B, Jelgavā, kas sastāv no būves – veikala (nepabeigta celtniecība; būves kadastra apzīmējums 0900 011 0474 001; turpmāk - jaunbūve) ar apbūves laukumu 27,80 m2, Būves lietošanas veida kods 1230 - vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas Jaunbūvi uzbūvējis SIA “ZS&LP” uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0900 011 0474), kuru tam 1998.gada 26.maijā iznomājusi Jelgavas pilsētas dome, pamatojoties uz Jelgavas pilsētas domes 1998.gada 23.aprīļa sēdes lēmumā “Par tirdzniecības objekta projektēšanu starp dzīvojamām ēkām Satiksmes ielā 33 un Ganību ielā 58” (Protokollēmums Nr.8/6) nolemto: “Uzdot SIA “ZS&LP” viena mēneša laikā noslēgt zemes nomas līgumu ar Jelgavas domes Nekustamā īpašuma nodaļas vadītāju N.Ozolu, nosakot zemes nomas likmi 5% no zemes kadastrālās vērtības, bet līdz ēkas nodošanai ekspluatācijā 1,5 %”.
1998.gada 26.maija zemes nomas līguma Nr.5/23z-34 nosacījumos nav iekļauta nomnieka tiesība uz tam lietošanā nodotās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0900 011 0474) būvēt būvi kā patstāvīgu īpašuma objektu.
Zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0900 011 0474) nomnieks (turpmāk – jaunbūves tiesiskais valdītājs) būvniecību uzsāka saskaņā ar 1998.gada 24.augustā akceptētu projektu (akcepta Nr.143) un pamatojoties uz Jelgavas pilsētas domes 1999.gada 24.maijā izsniegtu būvatļauju Nr.65/1999. Atbilstoši NĪVKIS datiem jaunbūves ekspluatācija uzsākta 1999.gadā. Jaunbūve nav nodota ekspluatācijā.
Jelgavas domes Zemes komisijas 2009.gada 20.februāra izziņa Nr.2-21/1283 ir norādījusi, ka pamatojoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 2.panta otrās daļas 2.punktu, zemesgabals Jelgavā, Ganību ielā 58 (kadastra Nr.09000110474) piekrīt valstij. Ņemot vērā minēto, kā arī pamatojoties uz Finanšu ministrijas 2009.gada 9.oktobra uzziņu par nekustamo īpašumu Jelgavā, Ganību ielā 58B (kadastra Nr.09000110474) zemes vienības kadastra apzīmējums 09000110474, ar 2009.gada 19.oktobra zemesgrāmatu tiesneša lēmumu zemesgabals ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.
Ņemot vērā, ka jaunbūves būvniecība bija veikta pirms zemesgabals nonāca Finanšu ministrijas valdījumā, kā arī ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.panta pirmajā daļa noteikto, ka publiskas personas mantu aizliegts nodot privātpersonām bezatlīdzības lietošanā, VNĪ 2010.gada 30.martā ar jaunbūves tiesisko valdītāju noslēdza zemesgabala nomas līgumu uz trīs gadiem, 2010.gada 30.novembrī ar vienošanos pagarināja to uz 7 gadiem, un turpinot nomas attiecības 2020.gada 2.martā noslēdza nomas līgumu (turpmāk – Līgums) uz pieciem gadiem zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0900 011 0474) uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0900 011 0474) esošā būvju īpašuma uzturēšanai un apsaimniekošanai. Noslēgtajā Līgumā jaunbūves tiesiskajam valdītājam netika noteikta tiesība uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0900 011 0474) būvēt būvi kā patstāvīgu īpašuma objektu.
2020.gada 20.maijā un 2020.gada 13.novembrī VNĪ tika saņemti jaunbūves tiesiskā valdītāja iesniegumi (reģistrēti VNĪ lietvedībā ar Nr. S/6776 un Nr.S/14533) ar lūgumu izsniegt piekrišanu uz zemes vienības Ganību ielā 58B, Jelgavā uzbūvētās ēkas ierakstīšanai zemesgrāmatā kā patstāvīgu būvju īpašumu. Ņemot vērā, ka noslēgtais Līgums neparedz nomniekam tiesības uz valstij piederošās zemes vienības būvēt būvi kā patstāvīgu īpašuma objektu, VNĪ jaunbūves tiesiskā valdītāja lūgumu noraidīja.
Jaunbūves tiesiskais valdītājs iesniedza tiesā prasību par īpašuma tiesību atzīšanu uz jaunbūvi un ar Zemgales rajona tiesas (turpmāk – Tiesa) 2021.gada 5.oktobra spriedumu lietā Nr.C73309121 (turpmāk – Spriedums), prasība pret Finanšu ministriju tika apmierināta, atzīstot Prasītājam īpašuma tiesības uz jaunbūvi ar būves kadastra apzīmējumu 09000110474001, Ganību ielā 58B, Jelgavā. Tiesa Spriedumā norādījusi:
"[9.2] Tiesa uzskata, ka no iesniegtajiem pierādījumiem lietā nepārprotami izriet, ka Jaunbūve atzīstama par patstāvīgu īpašuma objektu, kuras īpašuma tiesības jau no būvniecības uzsākšanas atzīstamas prasītājai, kura arī Jaunbūvi valdījusi vairāk kā 10 gadus (Civillikuma 1024.pants), kas ir kā papildus nosacījums prasītājas īpašuma tiesību nostiprināšanai. Tiesa atzīst, ka uz prasītāju attiecināmi likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 14.panta pirmās daļas 5.punktu (likuma redakcijā līdz 2017.gada 1.janvārim) nosacījumi, jo izvērtējot 1998.gada 26.maija Zemes nomas līguma (lietas 8.lapa) nosacījumus, tiesai nav pamata apšaubīt, ka zemes īpašnieka un nomnieka līgumā bija paredzētas nomnieka tiesības celt uz iznomātās zemes ēkas (būves) kā patstāvīgus īpašuma objektus. Turpmāk zemes nomas līgumi ar prasītāju tika pārslēgti un 2020.gada 2.marta nomas līgums (lietas 22.-25.lapa) šobrīd ir spēkā esošs.
[9.3] Ar 2020.gada 2.marta Apbūvēta zemesgabala Ganību ielā 58B, Jelgavā Nomas līgumu apstiprinās, ka pusēm nav strīda par to, ka zemesgabala lietošanas mērķis ir komercdarbības objektu apbūve (līguma 2.1.punkts) un uz zemesgabala atrodas būve-veikals (nepabeigta celtniecība) ar būves kadastra apzīmējumu 0900 511 0474 001, kura ietilpst patstāvīgā būvju īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0900 511 0474) sastāvā, kurš saskaņā ar 24.08.1998. akceptētu projekta dokumentāciju (akcepts Nr.143), 1999.gada 24.maija izsniegto būvatļauju Nr.65/1999 un 2019.gada 8.novembra Jelgavas pilsētas domes administrācijas Būvvaldes izziņu Nr.68/4-10, atrodas nomnieka tiesiskā valdījumā un uz līguma spēkā stāšanās dienu zemesgrāmatā uz nomnieka vārda nav ierakstīts (līguma 2.3.1.punkts).
Tiesa secina, ka kontekstā ar lietā esošiem rakstveida pierādījumiem, tiesai, ņemot vērā lietā iesniegtos dokumentus attiecībā uz Jaunbūvi, nav šaubu, ka prasītāja tiesiski uzcēlusi Jaunbūvi, tātad tiesiski ieguvusi Jaunbūvi, un prasītāja tiesiski valdījusi īpašumu ilgāk par 10 gadiem.".
Ievērojot minēto, tiesa atzina, par pierādītu, ka pastāv visi likumā paredzētie priekšnoteikumi jaunbūves tiesiskā valdītāja īpašuma tiesību uz Jaunbūvi nostiprināšanai zemesgrāmatā.
Īpašuma tiesības uz būvju īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0900 511 0474), Ganību ielā 58B, Jelgavā, Zemgales rajona tiesa Jelgavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000620161 nostiprinātas SIA "ZS & LP" 2021.gada 26.novembrī. Pamats: 2021.gada 5.oktobra Zemgales rajona tiesas spriedums lietā Nr.C73309121. Zemesgrāmatā nav atzīmes, ka būvju īpašums nostiprināts uz zemes noma laiku.
Kaut arī zemesgrāmatā nodalījumā Nr. 1000 0062 2933 nav atzīmes, ka īpašumtiesības uz būvi (būves kadastra apzīmējums 0100 080 0373 004) nostiprinātas zemesgrāmatā uz zemes nomas laiku, būves īpašnieces īpašuma tiesības uz būvi ir aprobežotas ar nomas līguma termiņu, jo tas izriet no Spēkā stāšanās likuma 14.panta pirmās daļas 5.punkta (likuma redakcijā līdz 2017.gada 1.janvārim) un minētais fakts nemaina pušu savstarpējās tiesiskās attiecības.
Ņemot vērā iepriekšminēto starp valsti un zemesgabala nomnieku SIA "ZS & LP" pastāvēja brīvprātīgā dalītā īpašuma tiesiskās attiecības.
2022.gada 10.novembrī VNĪ tika saņemts SIA "ZS & LP" iesniegums (reģistrēts VNĪ lietvedībā ar Nr.S/14169) ar kuru informēja, ka jaunbūvi ir pārdevis, lūdzot izbeigt ar viņu zemes nomas attiecības. Īpašuma tiesības uz jaunbūvi 2022.gada 1.novembrī Zemgales rajona tiesas Jelgavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000620161 nostiprinātas jaunajam būves īpašniekam – fiziskai personai. Ievērojot tiesas spriedumā, kas stājies likumīgā spēkā, konstatēto brīvprātīgā dalītā īpašuma tiesisko attiecību pastāvēšanu, kā arī Civillikumā nodibināto principu, ka jaunais īpašnieks iegūst īpašuma tiesību uz lietu tādā pašā apmērā, kādā tā piederējusi lietas nodevējam, uz šā brīža nekustamā īpašuma īpašnieku brīvprātīgā dalītā īpašuma tiesiskās attiecības ir pārgājušas no iepriekšējā nekustamā īpašuma īpašnieka. Līdz ar to, brīvprātīgā dalītā īpašuma tiesiskās attiecības attiecināmas arī uz šā brīža nekustamā īpašuma īpašnieku, ievērojot Civillikuma 987. panta otrās daļas nosacījumus. Ņemot vērā minēto, šobrīd VNĪ veic zemes nomas līguma grozījumu noslēgšanu, pārgrozot līguma slēdzējas puses, kur esošā nomnieka vietā stājas jaunais jaunbūves īpašnieks - fiziskā persona pārņemot visas ar līgumu radušās saistības, tiesības un pienākumus.
Līdz ar grozījumu zemes nomas līgumā noslēgšanu ar fizisko personu tiks turpinātas brīvprātīgā dalītā īpašuma tiesiskās attiecības.
Piespiedu dalītais īpašums un brīvprātīgs dalītais īpašums ir divi dažādi dalītā īpašuma veidi. Pirmais tika izveidots vēsturisko notikumu rezultātā un ir pastāvīgs līdz īpašumu apvienošanai vienotā īpašumā. Lai to panāktu un tiktu realizēts Civillikumā nostiprinātais ēkas un zeme vienotības princips, tiesiskajā regulējumā ir paredzēti risinājumi (piemēram, viens no veidiem, kā šādu apvienošanu veicināt, ir Atsavināšanas likumā paredzētās tiesības ēkas īpašniekam ierosināt zemes atsavināšanu par labu sev un aizliegums publiskai personai atsavināt šādā īpašumā esošu zemi).
Savukārt brīvprātīgs dalītais īpašums nav zemes reformas un privatizācijas procesu rezultātā radīts pastāvīgs stāvoklis (kā vēsturisko notikumu rezultātā veidotie dalītie īpašumi). Brīvprātīgs dalītais īpašums ir ar skaidru tiesisko ietvaru un termiņu, pēc kura tas beidzas, kas visiem iesaistītajiem ir zināms un ir radīts ar to pašu gribu. Proti, uz nomas pamata uzceltas būves patstāvība ir ar nosacījumu (nomas līgumu spēkā esamību) aprobežota, tādēļ nav nepieciešams tiesiskajā regulējumā risinājums, lai ēku un zemi apvienotu vienotā īpašumā. Brīvprātīgs dalītais īpašums izbeidzas pats, tiklīdz izbeidzas nomas līgums, uz kā pamata tas ir izveidots. Pēc būtības noma ar tiesībām celt būves kā patstāvīgus īpašuma objektus Latvijā tika izmantota tādām funkcijām, kādas citās valstīs pilda apbūves tiesības vai mantojamās nomas institūti. Visi savā būtībā ir paredzēti gadījumiem, kur zemes izmantošana ir nepieciešama tikai uz noteiktu laiku vai arī zemes atsavināšana būvju cēlējam nav iespējama. Proti, to nodibināšana nenotiek ar mērķi iegūt īpašumā zemi, bet būves tiek celtas, pusēm apzinoties, ka labumu no tām varēs gūt tikai, kamēr spēkā ir attiecīgā tiesība.
Attiecībā uz dalīto īpašumu Spēkā stāšanās likuma 14.panta otrā daļa nosaka pirmpirkuma tiesību esamību dalītā īpašumā esošu objektu īpašniekiem. Minētā tiesību norma paredz pirmpirkuma tiesību esamību gan zemes īpašniekam, gan ēkas īpašniekam.
Ņemot vērā minēto un ievērojot Atsavināšanas likuma 4. panta ceturtā daļā noteikto personu loku, kam ir tiesības ierosināt un atsavināt publiskai personai piederošu zemi zem privātpersonai piederošas apbūves, fiziskā persona neatbilst minētajā normā noteiktajam personu lokam.
Atsavināšanas likuma 4. panta ceturtās daļas 3., 4. un 9.apakšpunkts attiecas tikai uz tādiem gadījumiem, kas aptver Spēkā stāšanās likuma 14. panta pirmās daļas 1.-4. punkta gadījumiem un Privatizācijas pabeigšanas likuma ietvaros veidotām tiesiskām attiecībām, līdz ar to brīvprātīga dalītā īpašuma gadījumā (nomnieks ar tiesībām celt būves kā patstāvīgus īpašuma objektus) atsavināšanas ierosināšanas tiesības saskaņā ar Atsavināšanas likumu nemaz nepastāv.
Ievērojot iepriekš minēto, līdzīgi piemērojams arī Atsavināšanas likuma 44.panta ceturtajā daļā minētais. Proti, aizliegums Publiskai personai piederošu zemesgabalu, uz kura atrodas citai personai (kopīpašniekiem) piederošas ēkas (būves), pārdot citām personām, kas nav zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašnieki attiecināms tikai uz tādiem gadījumiem, kas aptver Spēkā stāšanās likuma 14. panta pirmās daļas 1.-4. punkta gadījumus un Privatizācijas pabeigšanas likuma ietvaros veidotās tiesiskās attiecības. Līdz ar to, atsavinot konkrēto valsts zemes vienību, Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtā daļa nav piemērojama.
Vērtējot iespēju piemērot Privatizācijas pabeigšanas likuma regulējumu jāņem vērā, ka Privatizācijas pabeigšanas likums ir pieņemts 16.06.2005. (stājies spēkā 01.09.2005.), savukārt konkrētajā gadījumā tiesiskās attiecības (sākotnējais nomas līgums ar privātpersonu noslēgts 26.05.1998.) nodibinātas pirms Privatizācijas pabeigšanas likuma pieņemšanas dienas, līdz ar to nekustamā īpašuma atsavināšanas (pārdošanas) iespējamība minētā likuma kontekstā vērtējama tikai atbilstoši Privatizācijas pabeigšanas likuma Pārejas noteikumu 3.un 4.punktam.
Privatizācijas pabeigšanas likuma Pārejas noteikumu 3.punkts noteic, ka līdz pabeigšanas datumam (31.08.2006.) nomnieks ir tiesīgs šajā likumā paredzētajā kārtībā iesniegt atsavināšanu veicošajai institūcijai tāda neapbūvēta zemesgabala atsavināšanas ierosinājumu, kurš ir iznomāts līdz šā likuma pieņemšanas dienai (2005.gada 16.06.2005.) un kura: 1) nomas termiņš ir vismaz 10 gadi; 2) nomas līgums ir nostiprināts zemesgrāmatā; 3) nomas līgumā ir paredzētas nomnieka tiesības būvēt uz iznomātā zemesgabala ēkas (būves) kā patstāvīgus īpašuma objektus.
Privatizācijas pabeigšanas likuma Pārejas noteikumu 3.punktā minēto zemesgabalu privatizē vai atsavina saskaņā ar šā likuma noteikumiem par apbūvēta zemesgabala privatizāciju vai atsavināšanu, ja ne vēlāk kā līdz 31.12.2008. zemesgrāmatā tiek nostiprinātas nomnieka īpašuma tiesības uz ēkām (būvēm), kas atrodas uz zemesgabala.
Izvērtējot konkrēto gadījumu, secināms, ka neizpildās Privatizācijas pabeigšanas likuma Pārejas noteikumu 3.- 4.punktā minētie nosacījumi, lai zemesgabalu atsavinātu kā apbūvētu zemesgabalu saskaņā ar Privatizācijas pabeigšanas likumu, jo šobrīd noslēgtā līguma termiņš ir 5 gadi, nomas līgumā nav paredzētas nomnieka tiesības būvēt uz iznomātā zemesgabala ēkas (būves) kā patstāvīgus īpašuma objektus un tas nav nostiprināts zemesgrāmatā. Īpašuma tiesības uz būvju īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0900 511 0474), Ganību ielā 58B, Jelgavā, ir nostiprinātas pēc 31.12.2008. (Zemgales rajona tiesa Jelgavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000620161 nostiprinātas SIA "ZS & LP" 2021.gada 26.novembrī, savukārt, šobrīd jaunā būvju īpašnieka - fiziskas personas īpašuma tiesības nostiprinātas 2022.gada 1.novembrī).
Vienlaikus jaunbūves īpašniekam ir pirmpirkuma tiesības saskaņā ar Spēkā stāšanās likuma 14. panta otrās daļas noteikumu, proti, ja ēkas (būves) vai augļu dārzs (koki) ir patstāvīgs īpašuma objekts, tā pirmpirkuma vai izpirkuma tiesības ir zemes īpašniekam. Tādas pašas pirmpirkuma vai izpirkuma tiesības ir ēku (būvju) vai augļu dārza (koku) īpašniekam, ja atsavina zemes gabalu.
Ievērojot minēto un Atsavināšanas likuma 14.panta pirmo daļu, lai īstenotu pirmpirkuma tiesības šai personai 10 dienu laikā no izsoles rezultātu apstiprināšanas jāpaziņo izsoles rīkotājam par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, jānoslēdz pirkuma līgums un jāsamaksā augstākā nosolītā cena, ja izsoles noteikumos nav paredzēta citāda samaksas kārtība.
Gadījumā, ja valsts zemes vienību neiegādāsies patstāvīgā būvju īpašuma īpašnieks, valsts nekustamā īpašuma ieguvējs un būves īpašnieks uz nomas līguma laiku atradīsies dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās.
Atbilstoši Spēkā stāšanās likuma 14.panta pirmās daļas 5.punktam (likuma redakcijā līdz 2017.gada 1.janvārim) ēkas (būves) par patstāvīgu īpašuma objektu uzskatāmas tikai laikā, kamēr ir spēkā zemes nomas līgums. Līdz ar to VNĪ ir izvērtējusi zemes vienības atsavināšanu pirms nomas līguma termiņa beigām un secinājusi, ka:
1) atbilstoši FM (VNĪ) grāmatvedības datiem zemesgabala pārvaldīšana 2021.gadā radījusi zaudējumus 71,89 EUR apmērā gadā. Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība uz 2022.gada 1.janvāri ir noteikta 908 euro. Ņemot vērā, ka 2021.gada 26.novembrī īpašuma tiesības uz būvju īpašumu Ganību ielā 58B, Jelgavā, tika nostiprinātas Zemgales rajona tiesas Jelgavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000620161, ieņēmumi no zemes nomas maksas, sākot no 2021.gada 26.novembra ir tikai 28 euro gadā. Ņemot vērā minēto un to, ka nekustamo īpašumu apsaimniekošanas izmaksu pozīcijas faktiski ir pieaugušas, ieņēmumi no zemes nomas maksas nesegs zemes uzturēšanas izmaksas;
2) atsavināmā zemesgabala platība ir tika 145 kv.m., uz kura atrodas būve-veikals (nepabeigta celtniecība) 22,7 m2 platībā, tādējādi faktiski izslēdzot iespēju, ka tas valstij tās funkciju nodrošināšanai varētu būt nepieciešams nākotnē;
3) jaunbūve (kad.apz. 09000110474001) nav pieņemta ekspluatācijā, līdz ar to zemes un ēkas apvienošanas rezultātā iegūtā īpašuma īpašniekam nāktos veikt ar jaunbūves legalizāciju saistītās darbības, kas palielinātu ar nekustamā īpašuma pārvaldīšanu saistītās izmaksas, vai arī samazinātu īpašuma vērtību, ja īpašums tiktu pārdots esošajā sastāvā (zeme ar ekspluatācijā nenodotu būvi).
Vienlaikus norādāms, ka jaunbūve ir ekspluatācijā nepieņemts, no 1998.gada faktiskā lietošanā esošs tirdzniecības kiosks un nav uzskatāma par tipisku nekustamo īpašumu tirgus objektu ar tam raksturīgu pieprasījumu. Līdz ar to zemes un ēkas apvienošanas gadījumā tirgus vērtību noteiks arī pieprasījums pēc šāda netipiska objekta ar ekspluatācijā nenodotu būvi, kas vēl vairāk samazina pārdošanas iespējas. Tādējādi zemes un ēkas apvienošanas izmaksas visticamāk pārsniegs kopējo potenciāli apvienojamā īpašuma vērtību.
Lai valsts zemes vienības ieguvējam būtu nodrošināta pilnīga informācija par nekustamo īpašumu, izsoles noteikumos tiks ietverta informācija par brīvprātīgā dalītā īpašuma pastāvēšanu un faktu, ka būves īpašnieka īpašuma tiesības ir aprobežotas ar zemes nomas līguma termiņu.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka zemes pārdošana izsolē pirms zemes nomas līguma termiņa beigām uzskatāma par lietderīgāko rīcību ar minēto īpašumu un tā, kā VNĪ rīcībā nav informācijas, ka tas būtu nepieciešams citu valsts pārvaldes iestāžu funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu un to, ka nekustamais īpašums nav nepieciešams VNĪ saimnieciskās darbības veikšanai, optimālākais risinājums ir virzīt valsts nekustamo īpašumu atsavināšanai izsolē.
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu ierakstītas Zemgales rajona tiesas Jelgavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000466695 uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, lēmuma datums: 2009.gada 19.oktobris.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības lietošanas mērķis: 0801 - Komercdarbības objektu apbūve 0,0145 ha platībā; zemes vienības lietošanas veids: zeme zem ēkām 0,0145 ha platībā.
Atbilstoši NĪVKIS datiem nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība uz 2022.gada 1.janvāri ir noteikta 908 euro,.
Nekustamajam īpašumam (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0900 011 0474) NĪVKIS un Zemgales rajona tiesas Jelgavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000466695 reģistrēti apgrūtinājumi:
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes siltumvadu, siltumapgādes iekārtu un būvi – 0.0040 ha;
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju - 0,0015 ha.
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju – 0,0003 ha;
cita veida apgrūtinājums - teritorija ēkas uzturēšanai – 0,0007 ha;
cita veida apgrūtinājums - teritorija ēkas uzturēšanai – 0,0026 ha;
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar drenām un atklātiem grāvjiem – 0,0042 ha;
cita veida apgrūtinājums – kājceļš – 0,0031ha;
cita veida apgrūtinājums - teritorija ēkas uzturēšanai – 0,0003 ha;
zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa – 0,0005 ha;
zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa – 0,0046 ha.
Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot valsts nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī Civillikums un citi normatīvie akti, kas regulē kājceļa servitūta izlietošanas tiesības. Minētā informācija tiks iekļauta arī nekustamā īpašuma atsavināšanas izsoles noteikumos.
Atbilstoši NĪVKIS datiem, uz zemes vienības atrodas būvju nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0900 511 0474) Ganību ielā 58B, Jelgavā, kas sastāv no būves – veikala (nepabeigta celtniecība; būves kadastra apzīmējums 0900 011 0474 001; turpmāk - jaunbūve) ar apbūves laukumu 27,80 m2, Būves lietošanas veida kods 1230 - vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas Jaunbūvi uzbūvējis SIA “ZS&LP” uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0900 011 0474), kuru tam 1998.gada 26.maijā iznomājusi Jelgavas pilsētas dome, pamatojoties uz Jelgavas pilsētas domes 1998.gada 23.aprīļa sēdes lēmumā “Par tirdzniecības objekta projektēšanu starp dzīvojamām ēkām Satiksmes ielā 33 un Ganību ielā 58” (Protokollēmums Nr.8/6) nolemto: “Uzdot SIA “ZS&LP” viena mēneša laikā noslēgt zemes nomas līgumu ar Jelgavas domes Nekustamā īpašuma nodaļas vadītāju N.Ozolu, nosakot zemes nomas likmi 5% no zemes kadastrālās vērtības, bet līdz ēkas nodošanai ekspluatācijā 1,5 %”.
1998.gada 26.maija zemes nomas līguma Nr.5/23z-34 nosacījumos nav iekļauta nomnieka tiesība uz tam lietošanā nodotās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0900 011 0474) būvēt būvi kā patstāvīgu īpašuma objektu.
Zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0900 011 0474) nomnieks (turpmāk – jaunbūves tiesiskais valdītājs) būvniecību uzsāka saskaņā ar 1998.gada 24.augustā akceptētu projektu (akcepta Nr.143) un pamatojoties uz Jelgavas pilsētas domes 1999.gada 24.maijā izsniegtu būvatļauju Nr.65/1999. Atbilstoši NĪVKIS datiem jaunbūves ekspluatācija uzsākta 1999.gadā. Jaunbūve nav nodota ekspluatācijā.
Jelgavas domes Zemes komisijas 2009.gada 20.februāra izziņa Nr.2-21/1283 ir norādījusi, ka pamatojoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 2.panta otrās daļas 2.punktu, zemesgabals Jelgavā, Ganību ielā 58 (kadastra Nr.09000110474) piekrīt valstij. Ņemot vērā minēto, kā arī pamatojoties uz Finanšu ministrijas 2009.gada 9.oktobra uzziņu par nekustamo īpašumu Jelgavā, Ganību ielā 58B (kadastra Nr.09000110474) zemes vienības kadastra apzīmējums 09000110474, ar 2009.gada 19.oktobra zemesgrāmatu tiesneša lēmumu zemesgabals ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.
Ņemot vērā, ka jaunbūves būvniecība bija veikta pirms zemesgabals nonāca Finanšu ministrijas valdījumā, kā arī ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.panta pirmajā daļa noteikto, ka publiskas personas mantu aizliegts nodot privātpersonām bezatlīdzības lietošanā, VNĪ 2010.gada 30.martā ar jaunbūves tiesisko valdītāju noslēdza zemesgabala nomas līgumu uz trīs gadiem, 2010.gada 30.novembrī ar vienošanos pagarināja to uz 7 gadiem, un turpinot nomas attiecības 2020.gada 2.martā noslēdza nomas līgumu (turpmāk – Līgums) uz pieciem gadiem zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0900 011 0474) uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0900 011 0474) esošā būvju īpašuma uzturēšanai un apsaimniekošanai. Noslēgtajā Līgumā jaunbūves tiesiskajam valdītājam netika noteikta tiesība uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0900 011 0474) būvēt būvi kā patstāvīgu īpašuma objektu.
2020.gada 20.maijā un 2020.gada 13.novembrī VNĪ tika saņemti jaunbūves tiesiskā valdītāja iesniegumi (reģistrēti VNĪ lietvedībā ar Nr. S/6776 un Nr.S/14533) ar lūgumu izsniegt piekrišanu uz zemes vienības Ganību ielā 58B, Jelgavā uzbūvētās ēkas ierakstīšanai zemesgrāmatā kā patstāvīgu būvju īpašumu. Ņemot vērā, ka noslēgtais Līgums neparedz nomniekam tiesības uz valstij piederošās zemes vienības būvēt būvi kā patstāvīgu īpašuma objektu, VNĪ jaunbūves tiesiskā valdītāja lūgumu noraidīja.
Jaunbūves tiesiskais valdītājs iesniedza tiesā prasību par īpašuma tiesību atzīšanu uz jaunbūvi un ar Zemgales rajona tiesas (turpmāk – Tiesa) 2021.gada 5.oktobra spriedumu lietā Nr.C73309121 (turpmāk – Spriedums), prasība pret Finanšu ministriju tika apmierināta, atzīstot Prasītājam īpašuma tiesības uz jaunbūvi ar būves kadastra apzīmējumu 09000110474001, Ganību ielā 58B, Jelgavā. Tiesa Spriedumā norādījusi:
"[9.2] Tiesa uzskata, ka no iesniegtajiem pierādījumiem lietā nepārprotami izriet, ka Jaunbūve atzīstama par patstāvīgu īpašuma objektu, kuras īpašuma tiesības jau no būvniecības uzsākšanas atzīstamas prasītājai, kura arī Jaunbūvi valdījusi vairāk kā 10 gadus (Civillikuma 1024.pants), kas ir kā papildus nosacījums prasītājas īpašuma tiesību nostiprināšanai. Tiesa atzīst, ka uz prasītāju attiecināmi likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 14.panta pirmās daļas 5.punktu (likuma redakcijā līdz 2017.gada 1.janvārim) nosacījumi, jo izvērtējot 1998.gada 26.maija Zemes nomas līguma (lietas 8.lapa) nosacījumus, tiesai nav pamata apšaubīt, ka zemes īpašnieka un nomnieka līgumā bija paredzētas nomnieka tiesības celt uz iznomātās zemes ēkas (būves) kā patstāvīgus īpašuma objektus. Turpmāk zemes nomas līgumi ar prasītāju tika pārslēgti un 2020.gada 2.marta nomas līgums (lietas 22.-25.lapa) šobrīd ir spēkā esošs.
[9.3] Ar 2020.gada 2.marta Apbūvēta zemesgabala Ganību ielā 58B, Jelgavā Nomas līgumu apstiprinās, ka pusēm nav strīda par to, ka zemesgabala lietošanas mērķis ir komercdarbības objektu apbūve (līguma 2.1.punkts) un uz zemesgabala atrodas būve-veikals (nepabeigta celtniecība) ar būves kadastra apzīmējumu 0900 511 0474 001, kura ietilpst patstāvīgā būvju īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0900 511 0474) sastāvā, kurš saskaņā ar 24.08.1998. akceptētu projekta dokumentāciju (akcepts Nr.143), 1999.gada 24.maija izsniegto būvatļauju Nr.65/1999 un 2019.gada 8.novembra Jelgavas pilsētas domes administrācijas Būvvaldes izziņu Nr.68/4-10, atrodas nomnieka tiesiskā valdījumā un uz līguma spēkā stāšanās dienu zemesgrāmatā uz nomnieka vārda nav ierakstīts (līguma 2.3.1.punkts).
Tiesa secina, ka kontekstā ar lietā esošiem rakstveida pierādījumiem, tiesai, ņemot vērā lietā iesniegtos dokumentus attiecībā uz Jaunbūvi, nav šaubu, ka prasītāja tiesiski uzcēlusi Jaunbūvi, tātad tiesiski ieguvusi Jaunbūvi, un prasītāja tiesiski valdījusi īpašumu ilgāk par 10 gadiem.".
Ievērojot minēto, tiesa atzina, par pierādītu, ka pastāv visi likumā paredzētie priekšnoteikumi jaunbūves tiesiskā valdītāja īpašuma tiesību uz Jaunbūvi nostiprināšanai zemesgrāmatā.
Īpašuma tiesības uz būvju īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0900 511 0474), Ganību ielā 58B, Jelgavā, Zemgales rajona tiesa Jelgavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000620161 nostiprinātas SIA "ZS & LP" 2021.gada 26.novembrī. Pamats: 2021.gada 5.oktobra Zemgales rajona tiesas spriedums lietā Nr.C73309121. Zemesgrāmatā nav atzīmes, ka būvju īpašums nostiprināts uz zemes noma laiku.
Kaut arī zemesgrāmatā nodalījumā Nr. 1000 0062 2933 nav atzīmes, ka īpašumtiesības uz būvi (būves kadastra apzīmējums 0100 080 0373 004) nostiprinātas zemesgrāmatā uz zemes nomas laiku, būves īpašnieces īpašuma tiesības uz būvi ir aprobežotas ar nomas līguma termiņu, jo tas izriet no Spēkā stāšanās likuma 14.panta pirmās daļas 5.punkta (likuma redakcijā līdz 2017.gada 1.janvārim) un minētais fakts nemaina pušu savstarpējās tiesiskās attiecības.
Ņemot vērā iepriekšminēto starp valsti un zemesgabala nomnieku SIA "ZS & LP" pastāvēja brīvprātīgā dalītā īpašuma tiesiskās attiecības.
2022.gada 10.novembrī VNĪ tika saņemts SIA "ZS & LP" iesniegums (reģistrēts VNĪ lietvedībā ar Nr.S/14169) ar kuru informēja, ka jaunbūvi ir pārdevis, lūdzot izbeigt ar viņu zemes nomas attiecības. Īpašuma tiesības uz jaunbūvi 2022.gada 1.novembrī Zemgales rajona tiesas Jelgavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000620161 nostiprinātas jaunajam būves īpašniekam – fiziskai personai. Ievērojot tiesas spriedumā, kas stājies likumīgā spēkā, konstatēto brīvprātīgā dalītā īpašuma tiesisko attiecību pastāvēšanu, kā arī Civillikumā nodibināto principu, ka jaunais īpašnieks iegūst īpašuma tiesību uz lietu tādā pašā apmērā, kādā tā piederējusi lietas nodevējam, uz šā brīža nekustamā īpašuma īpašnieku brīvprātīgā dalītā īpašuma tiesiskās attiecības ir pārgājušas no iepriekšējā nekustamā īpašuma īpašnieka. Līdz ar to, brīvprātīgā dalītā īpašuma tiesiskās attiecības attiecināmas arī uz šā brīža nekustamā īpašuma īpašnieku, ievērojot Civillikuma 987. panta otrās daļas nosacījumus. Ņemot vērā minēto, šobrīd VNĪ veic zemes nomas līguma grozījumu noslēgšanu, pārgrozot līguma slēdzējas puses, kur esošā nomnieka vietā stājas jaunais jaunbūves īpašnieks - fiziskā persona pārņemot visas ar līgumu radušās saistības, tiesības un pienākumus.
Līdz ar grozījumu zemes nomas līgumā noslēgšanu ar fizisko personu tiks turpinātas brīvprātīgā dalītā īpašuma tiesiskās attiecības.
Piespiedu dalītais īpašums un brīvprātīgs dalītais īpašums ir divi dažādi dalītā īpašuma veidi. Pirmais tika izveidots vēsturisko notikumu rezultātā un ir pastāvīgs līdz īpašumu apvienošanai vienotā īpašumā. Lai to panāktu un tiktu realizēts Civillikumā nostiprinātais ēkas un zeme vienotības princips, tiesiskajā regulējumā ir paredzēti risinājumi (piemēram, viens no veidiem, kā šādu apvienošanu veicināt, ir Atsavināšanas likumā paredzētās tiesības ēkas īpašniekam ierosināt zemes atsavināšanu par labu sev un aizliegums publiskai personai atsavināt šādā īpašumā esošu zemi).
Savukārt brīvprātīgs dalītais īpašums nav zemes reformas un privatizācijas procesu rezultātā radīts pastāvīgs stāvoklis (kā vēsturisko notikumu rezultātā veidotie dalītie īpašumi). Brīvprātīgs dalītais īpašums ir ar skaidru tiesisko ietvaru un termiņu, pēc kura tas beidzas, kas visiem iesaistītajiem ir zināms un ir radīts ar to pašu gribu. Proti, uz nomas pamata uzceltas būves patstāvība ir ar nosacījumu (nomas līgumu spēkā esamību) aprobežota, tādēļ nav nepieciešams tiesiskajā regulējumā risinājums, lai ēku un zemi apvienotu vienotā īpašumā. Brīvprātīgs dalītais īpašums izbeidzas pats, tiklīdz izbeidzas nomas līgums, uz kā pamata tas ir izveidots. Pēc būtības noma ar tiesībām celt būves kā patstāvīgus īpašuma objektus Latvijā tika izmantota tādām funkcijām, kādas citās valstīs pilda apbūves tiesības vai mantojamās nomas institūti. Visi savā būtībā ir paredzēti gadījumiem, kur zemes izmantošana ir nepieciešama tikai uz noteiktu laiku vai arī zemes atsavināšana būvju cēlējam nav iespējama. Proti, to nodibināšana nenotiek ar mērķi iegūt īpašumā zemi, bet būves tiek celtas, pusēm apzinoties, ka labumu no tām varēs gūt tikai, kamēr spēkā ir attiecīgā tiesība.
Attiecībā uz dalīto īpašumu Spēkā stāšanās likuma 14.panta otrā daļa nosaka pirmpirkuma tiesību esamību dalītā īpašumā esošu objektu īpašniekiem. Minētā tiesību norma paredz pirmpirkuma tiesību esamību gan zemes īpašniekam, gan ēkas īpašniekam.
Ņemot vērā minēto un ievērojot Atsavināšanas likuma 4. panta ceturtā daļā noteikto personu loku, kam ir tiesības ierosināt un atsavināt publiskai personai piederošu zemi zem privātpersonai piederošas apbūves, fiziskā persona neatbilst minētajā normā noteiktajam personu lokam.
Atsavināšanas likuma 4. panta ceturtās daļas 3., 4. un 9.apakšpunkts attiecas tikai uz tādiem gadījumiem, kas aptver Spēkā stāšanās likuma 14. panta pirmās daļas 1.-4. punkta gadījumiem un Privatizācijas pabeigšanas likuma ietvaros veidotām tiesiskām attiecībām, līdz ar to brīvprātīga dalītā īpašuma gadījumā (nomnieks ar tiesībām celt būves kā patstāvīgus īpašuma objektus) atsavināšanas ierosināšanas tiesības saskaņā ar Atsavināšanas likumu nemaz nepastāv.
Ievērojot iepriekš minēto, līdzīgi piemērojams arī Atsavināšanas likuma 44.panta ceturtajā daļā minētais. Proti, aizliegums Publiskai personai piederošu zemesgabalu, uz kura atrodas citai personai (kopīpašniekiem) piederošas ēkas (būves), pārdot citām personām, kas nav zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašnieki attiecināms tikai uz tādiem gadījumiem, kas aptver Spēkā stāšanās likuma 14. panta pirmās daļas 1.-4. punkta gadījumus un Privatizācijas pabeigšanas likuma ietvaros veidotās tiesiskās attiecības. Līdz ar to, atsavinot konkrēto valsts zemes vienību, Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtā daļa nav piemērojama.
Vērtējot iespēju piemērot Privatizācijas pabeigšanas likuma regulējumu jāņem vērā, ka Privatizācijas pabeigšanas likums ir pieņemts 16.06.2005. (stājies spēkā 01.09.2005.), savukārt konkrētajā gadījumā tiesiskās attiecības (sākotnējais nomas līgums ar privātpersonu noslēgts 26.05.1998.) nodibinātas pirms Privatizācijas pabeigšanas likuma pieņemšanas dienas, līdz ar to nekustamā īpašuma atsavināšanas (pārdošanas) iespējamība minētā likuma kontekstā vērtējama tikai atbilstoši Privatizācijas pabeigšanas likuma Pārejas noteikumu 3.un 4.punktam.
Privatizācijas pabeigšanas likuma Pārejas noteikumu 3.punkts noteic, ka līdz pabeigšanas datumam (31.08.2006.) nomnieks ir tiesīgs šajā likumā paredzētajā kārtībā iesniegt atsavināšanu veicošajai institūcijai tāda neapbūvēta zemesgabala atsavināšanas ierosinājumu, kurš ir iznomāts līdz šā likuma pieņemšanas dienai (2005.gada 16.06.2005.) un kura: 1) nomas termiņš ir vismaz 10 gadi; 2) nomas līgums ir nostiprināts zemesgrāmatā; 3) nomas līgumā ir paredzētas nomnieka tiesības būvēt uz iznomātā zemesgabala ēkas (būves) kā patstāvīgus īpašuma objektus.
Privatizācijas pabeigšanas likuma Pārejas noteikumu 3.punktā minēto zemesgabalu privatizē vai atsavina saskaņā ar šā likuma noteikumiem par apbūvēta zemesgabala privatizāciju vai atsavināšanu, ja ne vēlāk kā līdz 31.12.2008. zemesgrāmatā tiek nostiprinātas nomnieka īpašuma tiesības uz ēkām (būvēm), kas atrodas uz zemesgabala.
Izvērtējot konkrēto gadījumu, secināms, ka neizpildās Privatizācijas pabeigšanas likuma Pārejas noteikumu 3.- 4.punktā minētie nosacījumi, lai zemesgabalu atsavinātu kā apbūvētu zemesgabalu saskaņā ar Privatizācijas pabeigšanas likumu, jo šobrīd noslēgtā līguma termiņš ir 5 gadi, nomas līgumā nav paredzētas nomnieka tiesības būvēt uz iznomātā zemesgabala ēkas (būves) kā patstāvīgus īpašuma objektus un tas nav nostiprināts zemesgrāmatā. Īpašuma tiesības uz būvju īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0900 511 0474), Ganību ielā 58B, Jelgavā, ir nostiprinātas pēc 31.12.2008. (Zemgales rajona tiesa Jelgavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000620161 nostiprinātas SIA "ZS & LP" 2021.gada 26.novembrī, savukārt, šobrīd jaunā būvju īpašnieka - fiziskas personas īpašuma tiesības nostiprinātas 2022.gada 1.novembrī).
Vienlaikus jaunbūves īpašniekam ir pirmpirkuma tiesības saskaņā ar Spēkā stāšanās likuma 14. panta otrās daļas noteikumu, proti, ja ēkas (būves) vai augļu dārzs (koki) ir patstāvīgs īpašuma objekts, tā pirmpirkuma vai izpirkuma tiesības ir zemes īpašniekam. Tādas pašas pirmpirkuma vai izpirkuma tiesības ir ēku (būvju) vai augļu dārza (koku) īpašniekam, ja atsavina zemes gabalu.
Ievērojot minēto un Atsavināšanas likuma 14.panta pirmo daļu, lai īstenotu pirmpirkuma tiesības šai personai 10 dienu laikā no izsoles rezultātu apstiprināšanas jāpaziņo izsoles rīkotājam par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, jānoslēdz pirkuma līgums un jāsamaksā augstākā nosolītā cena, ja izsoles noteikumos nav paredzēta citāda samaksas kārtība.
Gadījumā, ja valsts zemes vienību neiegādāsies patstāvīgā būvju īpašuma īpašnieks, valsts nekustamā īpašuma ieguvējs un būves īpašnieks uz nomas līguma laiku atradīsies dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās.
Atbilstoši Spēkā stāšanās likuma 14.panta pirmās daļas 5.punktam (likuma redakcijā līdz 2017.gada 1.janvārim) ēkas (būves) par patstāvīgu īpašuma objektu uzskatāmas tikai laikā, kamēr ir spēkā zemes nomas līgums. Līdz ar to VNĪ ir izvērtējusi zemes vienības atsavināšanu pirms nomas līguma termiņa beigām un secinājusi, ka:
1) atbilstoši FM (VNĪ) grāmatvedības datiem zemesgabala pārvaldīšana 2021.gadā radījusi zaudējumus 71,89 EUR apmērā gadā. Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība uz 2022.gada 1.janvāri ir noteikta 908 euro. Ņemot vērā, ka 2021.gada 26.novembrī īpašuma tiesības uz būvju īpašumu Ganību ielā 58B, Jelgavā, tika nostiprinātas Zemgales rajona tiesas Jelgavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000620161, ieņēmumi no zemes nomas maksas, sākot no 2021.gada 26.novembra ir tikai 28 euro gadā. Ņemot vērā minēto un to, ka nekustamo īpašumu apsaimniekošanas izmaksu pozīcijas faktiski ir pieaugušas, ieņēmumi no zemes nomas maksas nesegs zemes uzturēšanas izmaksas;
2) atsavināmā zemesgabala platība ir tika 145 kv.m., uz kura atrodas būve-veikals (nepabeigta celtniecība) 22,7 m2 platībā, tādējādi faktiski izslēdzot iespēju, ka tas valstij tās funkciju nodrošināšanai varētu būt nepieciešams nākotnē;
3) jaunbūve (kad.apz. 09000110474001) nav pieņemta ekspluatācijā, līdz ar to zemes un ēkas apvienošanas rezultātā iegūtā īpašuma īpašniekam nāktos veikt ar jaunbūves legalizāciju saistītās darbības, kas palielinātu ar nekustamā īpašuma pārvaldīšanu saistītās izmaksas, vai arī samazinātu īpašuma vērtību, ja īpašums tiktu pārdots esošajā sastāvā (zeme ar ekspluatācijā nenodotu būvi).
Vienlaikus norādāms, ka jaunbūve ir ekspluatācijā nepieņemts, no 1998.gada faktiskā lietošanā esošs tirdzniecības kiosks un nav uzskatāma par tipisku nekustamo īpašumu tirgus objektu ar tam raksturīgu pieprasījumu. Līdz ar to zemes un ēkas apvienošanas gadījumā tirgus vērtību noteiks arī pieprasījums pēc šāda netipiska objekta ar ekspluatācijā nenodotu būvi, kas vēl vairāk samazina pārdošanas iespējas. Tādējādi zemes un ēkas apvienošanas izmaksas visticamāk pārsniegs kopējo potenciāli apvienojamā īpašuma vērtību.
Lai valsts zemes vienības ieguvējam būtu nodrošināta pilnīga informācija par nekustamo īpašumu, izsoles noteikumos tiks ietverta informācija par brīvprātīgā dalītā īpašuma pastāvēšanu un faktu, ka būves īpašnieka īpašuma tiesības ir aprobežotas ar zemes nomas līguma termiņu.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka zemes pārdošana izsolē pirms zemes nomas līguma termiņa beigām uzskatāma par lietderīgāko rīcību ar minēto īpašumu un tā, kā VNĪ rīcībā nav informācijas, ka tas būtu nepieciešams citu valsts pārvaldes iestāžu funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu un to, ka nekustamais īpašums nav nepieciešams VNĪ saimnieciskās darbības veikšanai, optimālākais risinājums ir virzīt valsts nekustamo īpašumu atsavināšanai izsolē.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Ievērojot sadaļā “Pašreizējā situācija" aprakstīto faktisko un tiesisko situāciju, ir sagatavots attiecīgs rīkojuma projekts, lai saņemtu Ministru kabineta atļauju pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0900 011 0474) Ganību ielā 58B, Jelgavā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo un otro daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Minētais ierobežojums piemērojams arī tad, kad tiek atsavināta apbūvēta zeme. Ievērojot minēto, rīkojuma projekta 1. punktā minētā nekustamā īpašuma ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 20. panta nosacījumiem. Šī iemesla dēļ nekustamā īpašuma izsoles noteikumos jāparedz šāds nosacījums.
Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantā noteiktajam izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo un otro daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Minētais ierobežojums piemērojams arī tad, kad tiek atsavināta apbūvēta zeme. Ievērojot minēto, rīkojuma projekta 1. punktā minētā nekustamā īpašuma ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 20. panta nosacījumiem. Šī iemesla dēļ nekustamā īpašuma izsoles noteikumos jāparedz šāds nosacījums.
Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantā noteiktajam izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu ievietojot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkura fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts zemes vienību, ievērojot pirmpirkuma tiesīgās personas tiesības 10 dienu laikā no izsoles rezultātu apstiprināšanas izmantot pirmpirkuma tiesības.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkura juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts zemes vienību, ievērojot pirmpirkuma tiesīgās personas tiesības 10 dienu laikā no izsoles rezultātu apstiprināšanas izmantot pirmpirkuma tiesības.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. Ja nekustamais īpašums tiks atsavināts 2022.gadā, tad atsavināšanā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu segšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2022.gadam” 40. panta septīto daļu izlietojami valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tai skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai un vidi degradējošo objektu sakārtošanai.
Līdzekļi, kas 2022. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2022. gada 31. decembrim tiks ieskaitīti valsts budžetā. Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt īpašuma pārdošanas vērtību, jo nekustamā īpašuma atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi