Anotācija (ex-ante)

Atbilstoši Regulas 2022/2036 preambulas 2. apsvērumā norādītajam Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk – Regula 575/2013) 12.a pantā ir noteikts, ka globālai sistēmiski nozīmīgai iestādei (turpmāk – G-SNI) ar noregulējuma stratēģiju, saskaņā ar kuru varētu noregulēt vairāk nekā vienu grupas vienību ("noregulējuma stratēģija ar vairākām noregulējuma iestādēm" jeb "MPE noregulējuma stratēģija"), uz risku balstītā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība ir jāaprēķina saskaņā ar teorētisku pieņēmumu, ka noregulējums tiktu piemērots tikai vienai grupas vienībai, novirzot minētās grupas meitasuzņēmumu zaudējumu un rekapitalizācijas vajadzības uz noregulējama vienību ("noregulējuma stratēģija ar vienu noregulējama iestādi" jeb "SPE noregulējuma stratēģija"). Līdzīga prasība ir noteikta Direktīvas 2014/59/ES 45.d panta 4. punktā attiecībā uz papildu prasību pašu kapitāla un atbilstīgo saistību jomā, kuru noregulējuma iestādes var piemērot, ievērojot minētā panta 3. punktu. Saskaņā ar Finanšu stabilitātes padomes 2015. gada 9. novembrī publicēto starptautisko "Kopējās zaudējumu absorbcijas spējas (TLAC) standartu" (turpmāk - TLAC standarts) minētajos aprēķinos būtu jāņem vērā visas trešo valstu sabiedrības, kas ir G-SNI daļa un kas būtu noregulējuma vienības, ja tās veiktu uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā.
Savukārt Regulas 2022/2036 preambulas 3. apsvērumā noteikts, ka saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.h panta 2. punkta trešo daļu un atbilstīgi TLAC standartam G-SNI ar MPE noregulējuma stratēģiju pašu kapitāla un atbilstīgo saistību faktisko prasību summa nedrīkst būt mazāka par teorētisko prasību attiecībā uz minēto grupu saskaņā ar SPE noregulējuma stratēģiju. Lai Regulas 575/2013 noteikumus saskaņotu ar Direktīvas 2014/59/ES noteikumiem un lai nodrošinātu, ka noregulējuma iestādes vienmēr rīkojas saskaņā ar minēto direktīvu un ņem vērā gan Regulā 575/2013 noteiktās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības, gan jebkādas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.d pantu noteiktās papildu prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, būtu jāgroza Regulas 575/2013 12.a pants un būtu jāsvītro minētās regulas 92.a panta 3. punkts. Tam nebūtu jāliedz noregulējuma iestādēm secināt, ka jebkāda korekcija, ar kuru līdz minimumam samazinātu vai likvidētu starpību starp G-SNI ar MPE noregulējuma stratēģiju faktisko prasību summu attiecībā uz pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām un teorētisko prasību attiecībā uz minēto grupu saskaņā ar SPE noregulējuma stratēģiju, ja pirmā ir lielāka par otro, būtu nepiemērota vai neatbilstu G-SNI noregulējuma stratēģijai. Lai nodrošinātu Regulas 575/2013 12.a panta un Direktīvas 2014/59/ES 45.h panta 2. punkta saskaņotību, minētās direktīvas 45.h panta 2. punktā minētajā aprēķinā būtu jāņem vērā arī visas trešo valstu vienības, kas ir G-SNI daļa un kas būtu noregulējuma vienības, ja tās veiktu uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā.
No Direktīvas 2014/59/ES 45.d panta 4.punkta un 45.h panta 2.punkta izrietošās prasības ir pārņemtas Likuma 60.¹ panta ceturtajā daļā un 63.panta ceturtajā, piektajā un septītajā daļā. Ņemot vērā minētos grozījumus, kas izriet no Regulas 2022/2036 2.panta 1. un 3.punkta, tiek grozītas attiecīgās Likuma normas.

Likumprojekta 41. un 43. pantā ir ietverti grozījumi Likuma 60.¹ panta ceturtās daļas ievaddaļā un 1. punktā un 63. panta ceturtajā, piektajā un septītajā daļā, lai nodrošinātu Regulas 2022/2036 piemērošanu un pārņemtu prasības, kas izriet no Regulā 2022/2036 paredzētajiem grozījumiem Direktīvas 2014/59/ES 45.d panta 4. punktā un 45.h panta 2. punktā, ar mērķi tos precizēt un iekļaut attiecīgajos pantos arī ārvalsts vienības, kas ir G-SNI daļa un kas būtu noregulējamās vienības, ja tās veiktu komercdarbību Eiropas Savienībā. 

Likumā lietotie termini un atsauces ne visos gadījumos, ieviešot direktīvas vai atsaucoties uz konkrētām regulām, ir precīzi minētas vai arī to piemērošanas prakse un tulkojums, attīstoties  Eiropas Savienības tiesību aktiem (tiek izdoti jauni tiesību akti, ar ko groza iepriekšējo tiesību aktu), ir mainījies, kas var radīt piemērošanas problēmas.
Piemēram, pārskatot termina “maksātnespēja” un termina “finanšu grūtības” lietošanu Likumā, secināms, ka minētie termini ne vienmēr Likumā tiek konsekventi lietoti. Likuma 39.panta pirmajā daļā kā viens no noregulējuma darbību veikšanai nepieciešamajiem noregulējuma nosacījumiem iekļauts gadījums, ja Latvijas Banka konstatē, ka iestādei ir finanšu grūtības vai, iespējams, tā nonāks finanšu grūtībās. Minētā panta trešajā daļā savukārt iekļauti nosacījumi, kas paskaidro, kad būtu uzskatāms, ka iestāde vai finanšu sabiedrība ir vai, iespējams, būs uzskatāma par nonākušu finanšu grūtībās. Minētajās normās transponētas tiesību normas, kas izriet no Direktīvas 2014/59/ES 32.panta 1. un 4.punkta. Direktīvas 2014/59/ES tekstā angļu valodā attiecīgajās normās tiek lietots termins "failing or likely to fail". Tāpat termins “finanšu grūtības” attiecīgos gadījumos tiek lietots arī citur Likumā, piemēram, Likuma 40.¹ panta pirmās daļas 1.punktā, 77.panta ceturtās daļas 1.punktā, 4.¹ un piektajā daļā un 103. panta pirmajā daļā. Savukārt atsevišķās Likuma normās tiek lietots termins “kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga”.
Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu termina “finanšu grūtības” konsekventu lietošanu Likumā, nepieciešami precizējumi atsevišķās Likuma normās, aizstājot terminu "maksātnespējīga” ar terminu “finanšu grūtības”, kā arī precizējumi Likuma normās, kurās tiek lietots termins “maksātnespēja”, “maksātnespējīga” vai “finansiālas grūtības”, bet Direktīvas 2014/59/ES tekstā angļu valodā tiek lietots, piemēram, termins "failure", “failing institution” vai “failure or likely failure”.
Tāpat, izstrādājot  Latvijas Bankas likumu, kas stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī, tika pārskatīti arī Latvijas Bankas likumā lietotie termini atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem, pastāvošajai piemērošanas praksei un latviešu valodas gramatikas normām. Tāpēc, veicot grozījumus Likumā, kas attiecas uz Regulas 2022/2036 piemērošanu, ir nepieciešams veikt arī tehniskus precizējumus, kuri attiecas uz Likumā ietverto terminu un atsauču precizēšanu.

Likumprojektā ir ietverti grozījumi, ar kuriem Likumā tiek precizēti lietotie termini atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem, Latvijas Bankas likumam, pastāvošajai piemērošanas praksei un latviešu valodas gramatikai.

Saskaņā ar Likuma 23.² panta pirmo teikumu Latvijas Banka sniedz vienotajai noregulējuma valdei tās pieprasīto informāciju noregulējuma plānu izstrādei attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. jūlija regulas (ES) Nr. 806/2014, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza regulu (ES) Nr. 1093/2010 (turpmāk – Regula 806/2014) 7. panta 2. un 5. punktā minētajiem subjektiem un citu Regulas 806/2014 28. pantā minēto informāciju.
Regulas 806/2014 8.panta 1.punktā noteikts, ka vienotā noregulējuma valde izstrādā un pieņem noregulējuma plānus 7. panta 2. punktā minētajām vienībām un grupām un, ja ir izpildīti minēto punktu piemērošanas nosacījumi, 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā minētajām vienībām un grupām. Savukārt Regulas 806/2014 8.panta 4.punktā noteikts, ka, piemērojot šā panta 1. punktu, valstu noregulējuma iestādes iesniedz vienotajai noregulējuma valdei visu noregulējuma plānu izstrādei un īstenošanai nepieciešamo informāciju, kuru tās ieguvušas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 11. pantu un 13. panta 1. punktu, neskarot šīs sadaļas 5. nodaļu.
Atbilstoši Regulas 806/2014 28.panta 1.punkta a) un b) apakšpunktam vienotā noregulējuma valde cieši pārrauga, kā valsts noregulējuma iestādes izpilda noregulējuma shēmu. Šim nolūkam valstu noregulējuma iestādes:
a) sadarbojas ar vienoto noregulējuma valdi tās pārraudzības pienākuma īstenošanā;
b) vienotās noregulējuma valdes noteiktos regulāros intervālos sniedz precīzu, uzticamu un pilnīgu informāciju par noregulējuma shēmas izpildi, noregulējuma instrumentu piemērošanu un noregulējuma pilnvaru īstenošanu, ko vienotā noregulējuma valde var pieprasīt, tostarp par: [..]
Tā kā Latvijas Bankas pienākums sniegt vienotajai noregulējuma valdei tās pieprasīto informāciju noregulējuma plānu izstrādei attiecībā uz Regulas 806/2014 7. panta 2. un 5. punktā minētajām vienībām un grupām (attiecībā uz pēdējo – ja ir izpildīts 5.punkta piemērošanas nosacījums) un citu Regulas 806/2014 28. pantā minēto informāciju izriet no Regulas 806/2014 normām, Likuma 23.² panta pirmo teikumu nepieciešams izslēgt.

Likumprojekta 16. pantā ir ietverts grozījums, kas izsaka Likuma 23.² pantu jaunā redakcijā, izslēdzot no spēkā esošās redakcijas pirmo teikumu un paredzot redakcionālus precizējumus otrajā teikumā. Proti, Likuma 23.² pantā nosakot, ka vienotās noregulējuma valdes pieprasīto informāciju noregulējuma plānu izstrādei vienotā noregulējuma ietvaros un citu Regulas Nr.  806/2014 28. pantā minēto informāciju, Latvijas Banka iegūst un izvērtē šā likuma III, IV un V nodaļā un citos normatīvajos aktos, kas paredz prasības informācijas sniegšanai noregulējuma plāna izstrādei, noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar Likuma 23.⁵ pantu Latvijas Banka pilda vienotās noregulējuma valdes vienotā noregulējuma ietvaros pieņemto lēmumu attiecībā uz minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību vai noregulējuma darbību. Pildot minēto lēmumu, Latvijas Banka saskaņā ar Regulas 806/2014 29. pantu attiecībā uz Regulas 806/2014 7. panta 2. un 5. punktā minētajiem subjektiem piemēro šajā likumā noteiktās prasības par minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību vai attiecīgās noregulējuma darbības īstenošanu.
Saskaņā ar Regulas 806/2014 29.panta 1.punktu valstu noregulējuma iestādes veic vajadzīgās darbības, lai īstenotu šajā regulā minētos lēmumus, proti, kontrolējot 7. panta 2. punktā minētās vienības un grupas, kā arī 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā minētās vienības un grupas, ja ir izpildīti nosacījumi minēto punktu piemērošanai, veicot vajadzīgos pasākumus saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 35. vai 72. pantu un nodrošinot, ka ir ievēroti minētajā direktīvā paredzētie aizsardzības pasākumi. Valstu noregulējuma iestādes īsteno visus lēmumus, kurus tām adresējusi vienotā noregulējuma valde. Šajā nolūkā valstu noregulējuma iestādes saskaņā ar šo regulu izmanto savas pilnvaras, kas paredzētas valsts tiesību aktos, ar kuriem transponēta Direktīva 2014/59/ES, ievērojot valsts tiesību aktos paredzētos nosacījumus. Valstu noregulējuma iestādes pilnībā informē vienoto noregulējuma valdi par minēto pilnvaru īstenošanu. Visas to veiktās darbības atbilst vienotās noregulējuma valdes lēmumiem, ievērojot šo regulu. Īstenojot minētos lēmumus, valstu noregulējuma iestādes nodrošina, ka ir ievēroti Direktīvā 2014/59/ES paredzētie aizsardzības pasākumi.
Saskaņā ar Latvijas Bankas likuma 7.pantu Latvijas Banka sadarbojas, tai skaitā ar vienoto noregulējuma valdi, kā arī Latvijas Bankas likuma 52.pantā noteikts, ka Latvijas Banka īsteno valsts noregulējuma iestādes funkcijas atbilstoši Regulai  806/2014.
Tā kā Latvijas Bankas kā valsts noregulējuma iestādes pienākums pildīt vienotās noregulējuma valdes vienotā noregulējuma ietvaros pieņemto lēmumu attiecībā uz minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību vai noregulējuma darbību izriet no Regulas 806/2014 normām, nepieciešams atbilstoši precizēt Likumu un  izslēgt 23.⁵ panta pirmo teikumu, kā arī minētā panta otrajā teikumā izdarīt redakcionālus precizējumus.

Likumprojekta 17. pantā ir ietverti grozījumi Likuma 23.⁵ pantā, ar kuriem izslēgts 23.⁵ panta pirmais teikums, un otrajā teikumā izdarīti redakcionāli precizējumi, ņemot vērā to, ka Latvijas Bankas kā valsts noregulējuma iestādes pienākums pildīt vienotās noregulējuma valdes vienotā noregulējuma ietvaros pieņemto lēmumu attiecībā uz minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību vai noregulējuma darbību izriet no Regulas 806/2014.

Likuma 23.⁶ pants noteic, ka Latvijas Banka, izmantojot Likuma 60. panta sešpadsmitajā daļā minētās tiesības attiecībā uz noregulējamām vienībām, nosūta vienotai noregulējuma valdei pieprasījumu, kas izvērtēts atbilstoši Likumā noteiktajām prasībām.
Atbilstoši Likuma 60. panta sešpadsmitajai daļai Latvijas Banka var pieņemt lēmumu piemērot šā panta četrpadsmitajā un piecpadsmitajā daļā minētās minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības noregulējamai vienībai, uz ko neattiecas Regulas 575/2013 92.a pants un kas ietilpst noregulējamā grupā, kuras kopējie aktīvi ir mazāki par 100 miljardiem euro, ja ir novērtējusi to kā tādu, kas maksātnespējas gadījumā, visticamāk, radīs sistēmisku risku, ņemot vērā atbilstošus kritērijus.
Regulas 806/2014 12.panta 1.punkts noteic, ka vienotā noregulējuma valde pēc apspriešanās ar kompetentajām iestādēm, tostarp Eiropas Centrālo banku, nosaka pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības, kā minēts 12.a, 12.b, 12.c, 12.d, 12.e, 12.f, 12.g, 12.h un 12.i pantā, kam var piemērot norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras un kas ir vienmēr jāizpilda 7. panta 2. punktā minētajām vienībām un grupām un 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 7. panta 5. punktā minētajām vienībām un grupām, kad ir izpildīti minēto punktu piemērošanas nosacījumi.
Ņemot vērā minēto, kompetence minimālās pašu kapitāla prasības un atbilstīgo saistību prasības noteikšanā vienotā noregulējuma ietvaros Regulā 806/2014 ir noteikta vienotai noregulējuma valdei.
Regulas 806/2014 12.d panta 4.punkts noteic šā panta 3. punktā minētās prasības līmeni attiecībā uz noregulējuma vienībām, uz kurām neattiecas Regulas  575/2013 92.a pants un kas ietilpst noregulējuma grupā, kuras kopējie aktīvi pārsniedz EUR 100 miljardus.
Savukārt Regulas 806/2014 12.d panta 5.punkta pirmajā un otrajā daļā noteikts, ka pēc noregulējuma vienības valsts noregulējuma iestādes lūguma vienotā noregulējuma valde šā panta 4. punktā paredzētās prasības piemēro noregulējuma vienībai, uz ko neattiecas Regulas 575/2013 92.a pants un kas pieder pie noregulējuma grupas, kuras kopējie aktīvi ir mazāki par EUR 100 miljardiem un kuru valsts noregulējuma iestāde novērtējusi kā tādu, kas maksātnespējas gadījumā, visticamāk, radīs sistēmisku risku.
Pieņemot lēmumu iesniegt šā punkta pirmajā daļā minēto lūgumu, valsts noregulējuma iestāde ņem vērā noregulējuma vienības (kredītiestādes):
a) noguldījumu pārsvaru un parāda instrumentu neesamību finansēšanas modelī;
b) apmēru, kādā ir ierobežota atbilstīgo saistību piekļuve kapitāla tirgiem;
c) apmēru, kādā noregulējuma vienība paļaujas uz pirmā līmeņa pamata kapitālu, lai izpildītu 12.f pantā minēto prasību.
Tādējādi Latvijas Bankas tiesības vienotā noregulējuma ietvaros lūgt vienotai noregulējuma valdei Regulas 806/2014 12.d panta 4. punktā paredzētās prasības piemērot noregulējuma vienībai, uz ko neattiecas regulas 575/2013 92.a pants un kas pieder pie noregulējuma grupas, kuras kopējie aktīvi ir mazāki par EUR 100 miljardiem un kuru valsts noregulējuma iestāde novērtējusi kā tādu, kas maksātnespējas gadījumā, visticamāk, radīs sistēmisku risku, kā arī kritēriji minētā lēmuma pieņemšanai izriet no Regulas 806/2014 12.d panta.

Likumprojekta 18. pantā ir ietverts grozījums, ar kuru izslēdz Likuma 23.⁶ pantu.

Saskaņā ar Regulas 806/2014 43. panta 1. punktu vienotā noregulējuma valde sastāv no priekšsēdētāja un četriem pilna laika locekļiem, ko ieceļ saskaņā ar Regulas 806/2014 56. pantu, un locekļiem, kurus iecēlusi katra iesaistītā dalībvalsts – pa vienam no katras valsts – un kuri pārstāv valstu noregulējuma iestādes.
No Regulas 806/2014 minētās normas secināms, ka par vienotās noregulējuma valdes pārstāvi dalībvalstis ieceļ tieši noregulējuma iestādes (līdz 2022. gada 31. decembrim – Finanšu un kapitāla tirgus komisija, bet no 2023. gada 1. janvāra – Latvijas Banka) pārstāvi.
Latvijas Bankas likuma 54. panta pirmā daļa noteic, ka Latvijas Bankas padome izveido komiteju, kuru pilnvaro pieņemt lēmumus, kas noteikti noregulējuma piemērošanu un kompensāciju izmaksas sistēmu nodrošināšanu regulējošos likumos.
Atbilstoši Latvijas Bankas 2022. gada 14. novembra noteikumu Nr. 229 "Latvijas Bankas noregulējuma komitejas nolikums" 5. punktam komiteju vada un tās darbu organizē Latvijas Bankas padomes loceklis, kura atbildībā ir noregulējuma un aizsardzības sistēmu joma.
Ar Ministru kabineta 2023. gada 18. janvāra rīkojumu Nr. 13 "Par Latvijas pārstāvi Vienotā noregulējuma valdē" par Latvijas pārstāvi vienotā noregulējuma valdē iecelts Latvijas Bankas noregulējuma komitejas vadītājs.
Lai mazinātu administratīvo slogu, kas rodas Ministru kabineta rīkojuma par pārstāvja iecelšanu pieņemšanas procesā (projekta izstrāde, saskaņošana, izskatīšana Ministru kabineta sēdē), Likumu nepieciešams papildināt ar tiesību normu, kas nosaka, ka Latvijas pārstāvis vienotā noregulējuma valdē ir Latvijas Bankas noregulējuma komitejas vadītājs.

Likumprojekta 19.pantā ietverts grozījums, ar kuru Likuma IV¹ nodaļa papildināta ar jaunu 23.⁷ pantu, kas nosaka, ka Latvijas pārstāvis vienotā noregulējuma valdē ir Latvijas Bankas noregulējuma komitejas vadītājs.

1. Saskaņā ar Direktīvas 2019/879 1. panta 6. punktu Direktīvā  2014/59/ES iekļauts jauns 16.a pants, kura 1. punkts noregulējuma iestādei saskaņā ar 16.a panta 2. un 3. punktu paredz tiesības aizliegt vienībai sadalīt summu, kas pārsniedz maksimālo sadalāmo summu, kura saistīta ar minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, ja vienība ir situācijā, kurā tā atbilst apvienoto rezervju prasībai, ja tā tiek apsvērta papildus katrai no Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija direktīvas 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK  141.a panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajām prasībām, bet tā neatbilst minētajai apvienoto rezervju prasībai, ja tā tiek apsvērta papildus šīs direktīvas 45.c un 45.d pantā minētajām prasībām, kad tās aprēķinātas saskaņā ar šīs direktīvas 45. panta 2. punkta a) apakšpunktu. Lai skaidri noteiktu, ciktāl Latvijas Banka kā noregulējuma iestāde var izmantot Direktīvas 2014/59/ES 16.a pantā paredzētas tiesības nepieciešams veikt precizējumus Likuma 18.¹ panta pirmās daļas ievaddaļā un 18.¹ panta pirmās daļas 2. punktā.
2. Direktīvas 2019/879 1.panta 17.punktā iekļautā Direktīvas 2014/59/ES 45.m panta 1. punkta trešajā daļā ir noteikts, ka noregulējuma iestāde var noteikt pārejas termiņu, kas beidzas pēc 2024. gada 1. janvāra, ja tas ir pamatoti un lietderīgi, pamatojoties uz 45.m panta 7. punktā minētajiem kritērijiem un ņemot vērā:
a) vienības finansiālās situācijas attīstību;
b) izredzes, ka vienība saprātīgā termiņā spēs nodrošināt to, ka tiek izpildītas 45.e vai 45.f pantā noteiktās prasības vai prasība, kas izriet no 45.b panta 4., 5. vai 7. punkta piemērošanas; un
c) to, vai vienība spēj aizstāt saistības, kas vairs neatbilst atbilstības vai termiņa kritērijiem, kuri noteikti Regulas 575/2013 72.b un 72.c pantā, kā arī šīs direktīvas 45.b pantā vai 45.f panta 2. punktā, un, ja nespēj,– vai minētajai nespējai ir īpašs raksturs vai tā saistīta ar tirgus traucējumiem.
Tādējādi, noregulējuma iestādei, lemjot par minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, pie noteiktiem apstākļiem, būtu jānovērtē iestādes vai finanšu sabiedrības spēju un termiņu, kurā tā spēs izpildīt, saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.e vai 45.f pantu noteiktās prasības vai prasību, kas izriet no 45.b panta 4., 5. vai 7. punkta piemērošanas.
3. Saskaņā ar Direktīvas 2019/879 1. panta 21. punktu Direktīvas 2014/59/ES 55. pants izteikts jaunā redakcijā. Direktīvas 2014/59/ES 55. panta 2. punkta ceturtā daļa paredz 1. punktā minēto saistību prioritātes līmeni. Līdz ar to, ir nepieciešams precizēt Likuma 76. panta sesto daļu, attiecīgi iekļaujot minētajā direktīvas normā paredzēto saistību prioritātes līmeni.
4. Ar Direktīvas 2019/2034 63.panta 2.punktu ir grozīts Direktīvas 2014/59/ES 45. pants, precizējot, kā tiek interpretētas lietotās atsauces uz individuālajām pašu kapitāla prasībām, prasībām turēt papildu pašu kapitālu un kopējo riska darījumu vērtību šīs direktīvas 2. panta 1. punkta 3) apakšpunktā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību, kuras nav Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra regulas (ES) 2019/2033 par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 (turpmāk – Regula 2019/2033) 1. panta 2. vai 5. punktā minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības, minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību aprēķināšanas vajadzībām. Lai pārņemtu Direktīvas 2019/2034 63.panta 2.punktā paredzētās prasības, ir precizēts Likuma 20. panta astotās daļas 9.¹ punkts un 21. panta 5.¹ daļa, Likuma 59.panta otrā daļa ir papildināta ar 3. punktu un precizēts 60.panta piektās daļas 1.¹ punkts un astoņpadsmitās daļas 1.¹ punkts, kā arī Likuma 60.pants papildināts ar 6.¹ un 19.¹ daļu.
5. Saskaņā ar Direktīvas 2019/879 1.panta 30. punktu Direktīvas 2014/59/ES 69.panta 5. punkts ir papildināts, tai skaitā, attiecīgā panta 5.punktā noteikts, ka noregulējuma iestādes rūpīgi izvērtē, cik piemēroti ir paplašināt apturēšanu, lai piemērotu to arī atbilstīgiem noguldījumiem, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa direktīvas 2014/49/ES par noguldījumu garantiju sistēmām 2. panta 1. punkta 4. apakšpunktā, jo īpaši segtajiem noguldījumiem, kurus tur fiziskas personas un mikrouzņēmumi, mazi un vidēji uzņēmumi. Ņemot vērā minēto, nepieciešams precizēt Likuma 91.panta piekto daļu, iekļaujot piebildi, par fizisko personu, mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu segtajiem noguldījumiem.
6. Saskaņā ar Direktīvas 2019/879 1. panta 35. punktu aizstāts Direktīvas 2014/59/ES 89. pants, kura 4. punkts nosaka, ka dalībvalstis, visām attiecīgajām pusēm savstarpēji vienojoties, var atkāpties no prasības izveidot Eiropas noregulējuma kolēģiju, ja cita grupa vai kolēģija pilda tās pašas funkcijas un veic tos pašus uzdevumus, kas minēti 89. pantā, un ievēro visus nosacījumus un procedūras, tostarp attiecībā uz dalību un līdzdalību noregulējuma kolēģijās, kas noteiktas 89. un 90. pantā. Šajā gadījumā visas atsauces uz Eiropas noregulējuma kolēģijām (saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES) saprot arī kā atsauces uz minētajām citām grupām vai kolēģijām. Ņemot vērā minēto, nepieciešams papildināt Likuma 108. panta ceturto daļu, nosakot, ja jau nodibināta cita grupa vai kolēģija, kas pilda noregulējuma kolēģijai Likumā noteiktās funkcijas un uzdevumus, tādā apjomā, kas noteikts 108. un 109. pantā, tad Eiropas noregulējuma kolēģija, ir uzskatāma arī par citu grupu vai kolēģiju. 

1. Likumprojekta 12. pantā ir precizēta Likuma 18.¹ panta pirmās daļas ievaddaļa un 18.¹ panta pirmās daļas 2. punkts. 
2.Likumprojekta 46. pantā ir ietverti grozījumi, ar kuriem ir papildināts Likuma 66. pants ar  jaunu pirmo daļu (mainot arī tālāko panta daļu numerāciju), kā arī aizstāti piektās daļas pirmajā teikumā un sestajā daļā (pēc numerācijas maiņas) vārdi “pirmajā, otrajā un trešajā daļā” ar vārdiem “pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā” un papildināts ar  septīto daļu, lai nodrošinātu Direktīvas 2019/879 1.panta 17.punktā iekļautā Direktīvas 2014/59/ES 45.m panta 1. punkta trešajā daļā noregulējuma iestādei paredzētās tiesības, lemjot iestādei vai finanšu sabiedrībai par minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, pie noteiktiem apstākļiem, noteikt pārejas termiņu, kas beidzas pēc 2024. gada 1. janvāra, ja tas ir pamatoti un lietderīgi, pamatojoties uz 7. punktā minētajiem kritērijiem un ņemot vērā Direktīvas 2014/59/ES 45.e vai 45.f pantu noteiktās prasības vai prasību, kas izriet no 45.b panta 4., 5. vai 7. punkta piemērošanas.
3. Likumprojekta 47.pantā iekļauti grozījumi, kas paredz Likuma 76.panta sesto daļu izteikt jaunā redakcijā.
4. Likumprojekta 38. pantā ir ietverti grozījumi, ar kuriem Likuma 59. panta otrā daļa ir papildināta ar 3. punktu, skaidrojot, ka šā likuma 2. panta otrās daļas 1. punktā minētajai iestādei — ieguldījumu brokeru sabiedrībai — un 2. punktā minētajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kura nav Regulas 2019/2033 1. panta 2. vai 5. punktā noteiktā ieguldījumu brokeru sabiedrība, minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību aprēķina saskaņā ar likuma 60. pantu kā minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summu un izsaka procentos no ieguldījumu brokeru sabiedrības kopējās riska darījumu vērtības, kura aprēķināta kā saskaņā ar Regulas 2019/2033 11. panta 1. punktu piemērojamo prasību reizinot ar 12,5. Grozījums nepieciešams, lai pārņemtu Direktīvas 2019/2034 63.panta 2.punktā paredzētas prasības.
Lai nodrošinātu precīzāku atbilstību Direktīvas 2019/2034 63.panta 2.punktam ir attiecīgi precizēts Likuma 20. panta astotās daļas 9.¹ punkts un 21. panta 5.¹ daļa, un Likuma 60.pants ir attiecīgi precizēts, izsakot jaunā redakcijā piektās daļas 1.¹ punktu, astoņpadsmitās daļas 1.¹ punktu, un papildināts ar 6.¹ un 19.¹ daļu, precizējot, ka šā likuma 2. panta otrās daļas 1. punktā minētajai iestādei — ieguldījumu brokeru sabiedrībai — un 2. punktā minētajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kura nav Regulas 2019/2033 1. panta 2. vai 5. punktā noteiktā ieguldījumu brokeru sabiedrība minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību aprēķina kā noregulējumā absorbējamo zaudējumu un rekapitalizācijas summas kopsummu, un kuras, savukārt, ir atbilstīgas Regulas 2019/2033 11. panta 1. punktā un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 54. pantā noteikto prasību kopsummām, un izsaka procentos no sabiedrībai saskaņā ar Regulas 2019/2033 11. panta 1. punktu piemērojamo prasību reizinātu ar 12.5.
5. Likumprojekta 50. pantā ir precizēta Likuma 91.panta piektā daļa nosakot, ja pilnvaras apturēt maksājuma vai piegādes saistības tiek īstenotas attiecībā uz atbilstīgajiem noguldījumiem, it īpaši fizisko personu, mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu segtajiem noguldījumiem, Latvijas Banka nodrošina, ka noguldītājiem dienā ir daļēji pieejama pienācīga noguldījuma summa.
6. Likumprojekta 55. pantā ir papildināta Likuma 108. panta ceturtā daļa.

1.Likuma 3. panta ceturtā daļa paredz, ka Latvijas Bankai ir tiesības izdot noteikumus atbilstoši šā likuma mērķim un darbības jomai un ievērojot Eiropas Banku iestādes izdotās vadlīnijas. Nepieciešams redakcionāli precizēt Likuma 3. panta ceturto daļu, lai skaidrāk noteiktu pilnvarojuma robežas.
2. Saskaņā ar Likuma 121.² panta pirmo daļu katras ieguldījumu brokeru sabiedrības ikgadējo maksājumu nacionālajā noregulējuma fondā Latvijas Banka nosaka kā 0,01 procentu no tās saistību apmēra (izņemot pašu kapitālu), ņemot vērā visu ieguldījumu brokeru sabiedrību kopējās saistības (izņemot pašu kapitālu) un koriģējot to atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam ieguldījumu brokeru sabiedrības riska profilam. Maksājums nacionālajā noregulējuma fondā nevar būt mazāks par 1000 euro gadā. Latvijas Banka izdod noteikumus, kuros nosaka kārtību, kādā veicami maksājumi nacionālajā noregulējuma fondā. Minēto pilnvarojumu nepieciešams papildināt, lai pilnvarotu Latvijas Banku noteikt arī maksājumu aprēķināšanas kārtību.
3. Saskaņā ar Likuma 42. panta pirmo daļu Latvijas Banka, atceļot noregulējamās iestādes padomi un valdi, ir tiesīga iecelt īpašo vadītāju. Likuma 42. panta otrā daļa nosaka, ka attiecībā uz īpašā vadītāja iecelšanas kārtību piemēro Kredītiestāžu likumā un Finanšu instrumentu tirgus likumā pilnvarniekiem noteiktās prasības. Lai izpildītu Likumā noteikto pienākumu, kas paredz tiesības Latvijas Bankai iecelt īpašo vadītāju un vienlaikus nodrošinātu tiesisko noteiktību attiecībā uz kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības īpašā vadītāja amata kandidātu atlasi, nepieciešams Likumā paredzēt atbilstošu deleģējumu, lai Latvijas Banka varētu izdot ārējos noteikumus.

1. Likumprojekta 4. pantā ietverti grozījumi, ar kuriem paredzēts Likuma 3.panta ceturtajā daļā aizstāt vārdus “un ievērojot Eiropas Banku iestādes izdotās vadlīnijas” ar vārdiem “nosakot prasības, kas izriet no Eiropas Banku iestādes izdotajām vadlīnijām”.
2. Likumprojekta  58. pantā ir papildināta Likuma 121.² panta pirmā daļa pēc vārda "kādā" ar vārdiem "aprēķināmi un".
3. Likumprojekta 26. pantā ir ietverti grozījumi, ar kuriem Likuma 42. pants papildināts ar jaunu 1.¹ daļu, kurā Latvijas Bankai paredzēts atbilstošs deleģējums, lai tā varētu izdot noteikumus, kas nosaka īpašā vadītāja amata kandidāta atlases un kandidāta piemērotības izvērtēšanas kārtību un šādai izvērtēšanai nepieciešamo informāciju.

Saskaņā ar Likuma 50. panta pirmo daļu, lai piemērotu pagaidu iestādes instrumentu, ņemot vērā vajadzību saglabāt pagaidu iestādes kritiski svarīgās funkcijas, Latvijas Bankai ir tiesības nodot pagaidu iestādei noregulējamās iestādes akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus, aktīvus, tiesības vai saistības. Savukārt  saskaņā ar Likuma 52. panta pirmo daļu Latvijas Bankai ir tiesības nodot noregulējamās iestādes vai pagaidu iestādes aktīvus, tiesības vai saistības aktīvu pārvaldes sabiedrībai. Likumprojektā ir ietverti grozījumi Likuma 50. un 52. pantā, paredzot iespēju apmaksāt pagaidu iestādes vai aktīvu pārvaldes sabiedrības dibināšanas pamatkapitālu, kā arī nodrošinot likviditātes pārvedumu veikšanu. Līdz ar to Likuma 50. pants ir papildināms  ar jaunu 2.¹ daļu un Likuma 52. pants ir papildināms ar jaunu 1.¹ daļu.

Likumprojekta 32. pantā ietverts grozījums Likuma 50. pantā, ar kuru 50. pants ir papildināts ar jaunu 2.¹ daļu nosakot, ka pagaidu iestādes dibinātājs ir tiesīgs ieskaitīt pamatkapitāla apmaksai nepieciešamos līdzekļus Latvijas Bankā atvērtā pagaidu kontā. Pēc pagaidu iestādes dibināšanas pagaidu iestāde pārskaita pagaidu kontā esošos līdzekļus uz tās norēķinu kontu Latvijas Bankā vai dalībvalsts kredītiestādē. Pagaidu iestāde ir tiesīga turēt naudas līdzekļus euro kontā Latvijas Bankā saskaņā ar Latvijas Bankas kontu apkalpošanas nosacījumiem, kas paredzēti kontu apkalpošanas līgumā, kuru pagaidu iestāde noslēgusi ar Latvijas Banku.
Likumprojekta 34. pantā  ietverts grozījums, ar kuru Likuma 52. pants papildināts ar jaunu 1.¹ daļu nosakot, ka aktīvu pārvaldes sabiedrības dibinātājs ir tiesīgs ieskaitīt pamatkapitāla apmaksai nepieciešamos līdzekļus Latvijas Bankā atvērtā pagaidu kontā. Pēc aktīvu pārvaldes sabiedrības dibināšanas aktīvu pārvaldes sabiedrība pārskaita pagaidu kontā esošos līdzekļus uz tās norēķinu kontu Latvijas Bankā vai dalībvalsts kredītiestādē. Aktīvu pārvaldes sabiedrība ir tiesīga turēt naudas līdzekļus euro kontā Latvijas Bankā saskaņā ar Latvijas Bankas kontu apkalpošanas nosacījumiem, kas paredzēti kontu apkalpošanas līgumā, kuru aktīvu pārvaldes sabiedrība noslēgusi ar Latvijas Banku.

Lai nodrošinātu Regulas 2021/23 piemērošanu, Likumā ir nepieciešami precizējumi attiecībā uz centrāliem darījumu partneriem piemērojamām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem, proti, precizējumi paredz Regulas 2021/23 82., 84. un 85. panta piemērošanu par Regulas 2021/23 9., 13. un 70. panta 1. punkta pārkāpumiem.

Likumprojekta 59. pants paredz precizēt Likuma 129. panta ievaddaļu, papildinot to ar atsauci uz Regulas 2021/23 9., 13. un 70. panta 1. punktu,  tādējādi nosakot, ka par darbības atjaunošanas plāna, sadarbošanās, informācijas sniegšanas un paziņošanas prasību  pārkāpumiem  centrāliem darījuma partneriem ir piemērojamas sankcijas un administratīvie pasākumi.
Likumprojekta 60. pants papildina Likuma 130. panta piekto daļu, paredzot, ka Latvijas Banka informē arī Eiropas Vērtspapīru tirgu iestādi par personām piemērotajām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem, kā to paredz Regulas 2021/23 84. panta 1. punkts.