Anotācija (ex-ante)

1. Saskaņā ar Publisko aģentūru likuma 2. panta pirmo daļu valsts aģentūra ir Ministru kabineta locekļa padotībā esoša iestāde, kurai ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem ir noteikta kompetence pakalpojumu sniegšanas jomā. Publisko aģentūru likuma 8. panta pirmajā daļā noteikts, ka ministrs padotību pār valsts aģentūru īsteno tieši vai ar ministrijas vai citas valsts pārvaldes nozares vadošās iestādes starpniecību. Padotība tiek īstenota pārraudzības formā. Izņēmuma gadījumā, izvērtējot valsts aģentūrai nodoto valsts pārvaldes uzdevumu raksturu, to pildīšanas efektivitāti, tiesiskuma un demokrātiskas kontroles nodrošināšanas apsvērumus, valsts aģentūras darbībai var noteikt pakļautības formu.
Ievērojot minēto, arī valsts aģentūrā var būt nodarbināti ierēdņi, uz kuriem attiecas Valsts civildienesta likuma regulējums tiktāl ciktāl Publisko aģentūru likums nenosaka citādāk.
Publisko aģentūru likuma 9. panta trešajā daļā noteikts, ka valsts aģentūras direktoru izraugās konkursa kārtībā. Attiecībā uz konkursa norisi piemēro kārtību, kāda noteikta valsts civildienesta ierēdņiem.
Attiecībā uz valsts aģentūras direktora izraudzīšanos Publisko aģentūru likums ir uzskatāms par speciālo tiesību normu. Tādējādi uz valsts aģentūras direktora amatu jārīko konkurss.
Valsts civildienesta likuma 11. panta trešajā daļā noteikts, ka pretendentu pārraudzībā esošas iestādes vadītāja amatā ministrs ieceļ pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā.
Savukārt saskaņā ar Publisko aģentūru likuma 9. panta ceturto daļu valsts aģentūras direktoru amatā ieceļ atbildīgais ministrs uz pieciem gadiem. Novērtējot aģentūras darbības rezultātus, valsts aģentūras direktoru var iecelt amatā atkārtoti vai atbrīvot no amata pirms noteiktā termiņa saskaņā ar citiem likumiem.
Tādējādi Publisko aģentūru likums paredz arī citādāku valsts aģentūru direktoru iecelšanas amatā kārtību, nekā Valsts civildienesta likums, proti, Publisko aģentūru likums neparedz, ka valsts aģentūras, kas ir ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, direktors pirms iecelšanas amatā būtu apstiprināms Ministru kabinetā.
Iepriekšējā Publisko aģentūru likuma, kas bija spēkā līdz 2009. gada 31. decembrim, 10. panta trešajā daļā bija noteikts, ja kāda no valsts aģentūras funkcijām ir Valsts civildienesta likuma 3. panta pirmajā daļā noteikto pienākumu veikšana, valsts aģentūras direktors ir valsts civildienesta ierēdnis un viņu ieceļ amatā vai atbrīvo no amata Valsts civildienesta likumā noteiktajā kārtībā. Savukārt minētā panta ceturtajā daļā bija noteikts, ka valsts aģentūras direktoru, kas nav valsts civildienesta ierēdnis, pieņem darbā konkursa kārtībā. Kārtību, kādā organizējams atklāts konkurss uz valsts aģentūras direktora amatu, kas nav valsts civildienesta ierēdņa amats, nosaka Ministru kabinets. Ministrs, kura pārraudzībā atrodas valsts aģentūra, pieņem lēmumu par konkursā uzvarējušo pretendentu un noslēdz ar viņu darba līgumu uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. Vismaz sešus mēnešus pirms darba līguma termiņa beigām ministrs pieņem lēmumu pagarināt darba līguma termiņu uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, vai motivētu lēmumu par aģentūras direktora atlaišanu no darba. Par pieņemto lēmumu informē aģentūras direktoru.
Tādējādi bija paredzēta dažāda kārtība valsts aģentūras direktora iecelšanai atkarībā no viņa statusa – darbinieks vai valsts civildienesta ierēdnis. Tas ir, ja valsts aģentūras direktors bija valsts civildienesta ierēdnis, tad to varēja iecelt amatā pēc pārcelšanas un iecēla amatā ministrs pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā.
Tomēr, izstrādājot jauno Publisko aģentūras likumu, likumdevējs nolēma, ka turpmāk netiks noteikts dalīts regulējums aģentūras direktoriem valsts civildienesta ierēdņiem un aģentūras direktoriem darbiniekiem. Likumprojekta anotācijā tika norādīts, ka "likumprojektā netiek dalīts regulējums aģentūras direktoriem ierēdņiem un aģentūras direktoriem darbiniekiem, paredzot vienotu amatā apstiprināšanas un konkursa apstiprināšanas kārtību atbilstoši Valsts civildienesta likumam" (http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/71E83AD3FCC15893C2257662003676AB?OpenDocument).

Tomēr Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nams 2020. gada 25. jūnija spriedumā lietā Nr. A420278119 (Spriedums stājies spēkā 2020. gada 28. jūlijā), kurā bija strīds par to, vai ekonomikas ministrs, neizsludinot atklātu konkursu uz vakanto valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" direktora amatu, bija tiesīgs ar rīkojumu pārcelt personu aģentūras direktora ierēdņa amatā, secināja, ka pārcelšana ir bijusi tiesiska.
Minētajā spriedumā tiesa secina, ka, "pieņemot jauno Publisko aģentūru likumu, likumdevēja mērķis bija aģentūras pielīdzināt valsts iestādēm un to darbiniekiem noteikt ierēdņu statusu. Arī Saeimas Juridiskais birojs atzinumā likumprojektam "Publisko aģentūru likums" ieteica precizēt 9. pantu, vai valsts aģentūras direktors ir valsts civildienesta ierēdnis, jo par to netieši liecinot 9. panta trešā daļa [..]. Līdz ar to likums bija virzīts uz to, lai aģentūras direktors un tā darbinieki būtu valsts civildienesta ierēdņi un uz viņiem arī būtu attiecināms Valsts civildienesta likums.".
Lai gan informatīvajā ziņojumā "Par Ministru kabineta 2021. gada 5. maija sēdes protokollēmumā (prot. Nr. 38 2. § 4. punkts) dotā uzdevuma izpildi", izskatīts Ministru kabineta 2021. gada 17. augusta sēdē (prot. Nr. 56 46. § 2. punkts), konstatēts, ka likumdevēja griba nav bijusi virzīta uz to, ka aģentūras direktors un tā darbinieki būtu valsts civildienesta ierēdņi un uz viņiem arī būtu attiecināms Valsts civildienesta likums.
Ievērojot minēto, divās no trijām valsts aģentūrām direktori ir valsts civildienesta ierēdņi, bet vienā ir darbinieks.

Tādējādi secināms, ka Publisko aģentūru likuma regulējums par valsts aģentūras direktora statusu (valsts civildienesta ierēdnis vai darbinieks), izraudzīšanās un apstiprināšanas kārtību ir neviennozīmīgs.

1. Pārskatot regulējumu, secināts, ka nav pamata valsts aģentūru direktorus dalīt valsts civildienesta ierēdņos un darbiniekos. 
Tā kā valsts aģentūras direktors ir atbildīgs par valsts aģentūras finanšu līdzekļu racionālu izlietošanu atbilstoši veicamajiem valsts pārvaldes uzdevumiem (Publisko aģentūru likuma 9. panta otrā daļa), valsts aģentūra ir Ministru kabineta locekļa padotībā esoša iestāde (proti, tiešās pārvaldes iestāde) un valsts civildienesta ierēdnis ir persona, kas tiešās valsts pārvaldes iestādē veido nozares politiku vai attīstības stratēģiju, koordinē nozares darbību, sadala vai kontrolē finanšu resursus, izstrādā normatīvos aktus vai kontrolē to ievērošanu, sagatavo vai izdod administratīvos aktus, sagatavo vai pieņem citus ar indivīda tiesībām saistītus lēmumus, secināms, ka valsts aģentūru direktoriem jābūt valsts civildienesta ierēdņiem. 
Tāpat norādāms, ka valsts civildienesta ierēdņa statuss nebija attiecināms uz publiskām aģentūrām līdz 2006. gada 30. septembrim (2006. gada 14. septembra likumprojekts "Grozījumi Valsts civildienesta likumā"). Tādējādi jau 2006. gadā likumdevējs lēma, ka valsts civildienesta ierēdņa statuss attiecināms arī uz valsts aģentūrās nodarbinātajiem.
Ievērojot minēto, Publisko aģentūru likumā tiek noteikts, ka valsts aģentūru direktori ir valsts civildienesta ierēdņi, uz kuriem  attiecas Valsts civildienesta likums, tostarp pārcelšanas kārtība.
Tāpat tā kā valsts aģentūras padotība tiek īstenota pārraudzības formā, tās direktors pirms iecelšanas amatā vai atbrīvošanas no amata (izņemot Valsts civildienesta likuma 41. panta 1. punkta "a" apakšpunktā (pēc paša vēlēšanās) un 3. punktā (pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, kuru apliecina ar rakstveida piekrišanu) minētajos gadījumos) būs apstiprināms Ministru kabinetā, kas nodrošina procesa atklātību un caurskatāmību.
Ievērojot minēto, likumprojekts paredz noteikt, ka valsts aģentūras direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Valsts civildienesta likumā noteiktajā kārtībā.
Vienlaikus pārejas noteikumos tiek noteikts, ka valsts aģentūras direktoru, kurš nav valsts civildienesta ierēdnis un kurš turpina pildīt direktora pienākumus pēc 2022. gada 30. jūnija, ar 2022. gada 1. jūliju ieceļ ierēdņa amatā.

Minētie termiņi noteikti, ņemot vērā, ka likumprojektā paredzētais regulējums saistīts ar likumprojektā "Grozījumi Valsts civildienesta likumā" (21-TA-1748; reģ.Nr. 1320/Lp13) noteikto. Likumprojektam "Grozījumi Valsts civildienesta likumā"  noteikts spēkā stāšanās termiņš 2022. gada 1. jūlijs.
Likumprojektā "Grozījumi Valsts civildienesta likumā" paredzēts:
Noteikt, ka iestādes vadītājs varēs ieņemt amatu ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Šāds regulējums izstrādāts, ņemot vērā Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (apstiprināts ar Ministru kabineta 2019. gada 7. maija rīkojumu Nr. 210 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai") 241.1. apakšpunktā noteikto, ka ir jāveic izvērtējums par Saeimas un Ministru kabineta iecelto iestāžu vadītāju pilnvaru termiņa ierobežojumu noteikšanu un, ja nepieciešams, jāsagatavo grozījumi tiesību aktos.
Ievērojot to, ka demokrātiskas valsts iekārtas principu stiprina amatpersonu maiņa pēc noteikta termiņa un ka vairāku pilnvaru termiņu ierobežojums pēc kārtas pildīt kādu vadošu amatu sekmē jebkuras institūcijas attīstībai nepieciešamo dinamiku un rada labus priekšnosacījumus vajadzīgajām pārmaiņām, secināms, ka amatpersonu, t.sk. iestāžu vadītāju, mobilitāte var būt kā instruments, kas veicina valsts iestāžu attīstību. Progresīvākās valstis viennozīmīgi atzīst, ka mūsdienu vides dinamiskajā attīstībā ir svarīgi, ka vadītāji ir elastīgi, spēj ātri pielāgoties pārmaiņām un mērķtiecīgi, nepārtraukti pilnveido savas profesionālās zināšanas un kompetences.
Bijušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis 2017. gada 10. novembra vēstulē Nr. 527 (https://www.president.lv/storage/items/PDF/Vestule_tiesu%20vara_10112017.pdf) Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei par likumu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" (likumprojekta Nr. 898/Lp12) norādīja, ka vairāku pilnvaru termiņu ierobežojums pēc kārtas pildīt kādu vadošu amatu sekmē jebkuras institūcijas attīstībai nepieciešamo dinamiku un rada labus priekšnoteikumus vajadzīgām pārmaiņām. Ilgstoša atrašanās vienā amatā var radīt stagnācijas riskus. Pienākums pēc samērīga laika izraudzīties citu personu noteiktam amatam, lai arī iepriekšējais vadītājs ir labi un godprātīgi pildījis savus pienākumus, sekmē jebkuras institūcijas attīstību. Tas arī rada iespēju veidot plašāku to personu loku, kuriem būtu bijusi iespēja pilnveidot savas vadītāja prasmes un uzņemties atbildību par institūcijas darbību. Ievērojot minēto, un to, ka Latvijā jau šobrīd daudzām augstākām amatpersonām ir noteikti ierobežojumi ieņemt amatu vairāk kā divus termiņus pēc kārtas, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam, Datu valsts inspekcijas direktoram, ģenerālprokuroram, Latvijas Bankas prezidentam, Latvijas Zinātnes padomes direktoram utt., tad arī valsts pārvaldē ir jāparedz līdzīgi ierobežojumi, tādējādi veicinot arī valsts iestāžu attīstību.

Tādējādi tā kā grozījumi Publisko aģentūru likumā paredz noteikt, ka valsts aģentūras direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Valsts civildienesta likumā noteiktajā kārtībā, tad tiem direktoriem, kuri ieņems amatu grozījumu spēkā stāšanās brīdi, būs iespēja pēc termiņa beigām ieņemt amatu vēl uz pieciem gadiem, ja ministrs pieņems šādu lēmumu. Tas ir, būs iespēja pagarināt vienu reizi neatkarīgi no tā, cik termiņus pēc kārtas pirms tam šī persona amatu ieņēmusi.
Attiecīgi valsts aģentūras direktors, kurš nav valsts civildienesta ierēdnis un kurš turpina pildīt direktora pienākumus pēc 2022. gada 30. jūnija, un kuru ar 2022. gada 1. jūliju ieceļ ierēdņa amatā, turpina ieņemt direktora amatu līdz iepriekš noteiktajam termiņam kā valsts civildienesta ierēdnis un pēc termiņa beigām varēs ieņemt amatu vēl uz pieciem gadiem, ja ministrs pieņems šādu lēmumu.

2. Nepieciešams precizēt regulējumu attiecībā uz kopīgu valsts, valsts un pašvaldību aģentūru izveidošanas nosacījumiem.

2. Grozījumi likuma 28. panta trešajā daļā izstrādāti, ņemot vērā akūtu nepieciešamību pēc dažādu starpnozaru pakalpojumu attīstības, un to samērojami vienādas kvalitātes un pieejamības nodrošināšanas visā valsts teritorijā. Likumprojekts paredz, ka vairāku ministriju darbības jomās izveidotai valsts aģentūrai tās nolikumā paredz sadarbības ietvaru – funkcionālo padotības formu un īstenojamo funkciju saturu attiecībā uz tās darbības jomā sniegto pakalpojumu veikšanu. Tāpat tas ir paredzēts arī attiecībā uz valsts un pašvaldību kopīgi izveidotām aģentūrām, attiecīgi, kuru nolikumā tiek paredzēts valsts (vienas vai vairāku augstāko tiešās pārvaldes iestāžu) un pašvaldības (vai vairāku pašvaldību) savstarpējās sadarbības ietvars, nodrošinot valsts un pašvaldību resursu efektīvu izmantošanu (grozījumi likuma 30. panta trešajā daļā), kopīgu funkciju nodrošināšanai un sabiedrībai nepieciešamu pakalpojumu īstenošanai vai citu vajadzību apmierināšanai jomās, kurās tas būtu nepieciešams un praktiski lietderīgi, valsts un pašvaldība varētu izveidot kopīgu aģentūru, kas darbojas vairāku tiešās un pastarpinātās vai tiešās pārvaldes iestāžu kompetences jomās atbilstoši Publisko aģentūru likumā noteiktajiem darbības principiem.
Tāpat likumprojekts papildināts ar jaunu 29.¹ pantu, paredzot tajā valsts un pašvaldību kopīgi izveidotas aģentūras izveidošanas, reorganizēšanas un likvidēšanas nosacījumus.
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7. panta pirmo daļu Ministru kabinets īsteno padotību pār valsts pārvaldes organizāciju (institucionālā padotība) un pār valsts pārvaldes funkciju pildīšanu (funkcionālā padotība), gan viena, gan otra padotība tiek īstenota  pakļautības vai pārraudzības formā
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7. panta 5.¹ daļā  noteikts, ka tiešajā pārvaldē institucionālo padotību īsteno pakļautības formā, ja likumā nav noteikts citādi, savukārt saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 8. panta pirmo daļu, ja likumā nav noteikts citādi, attiecīgā atvasinātā publiskā persona atrodas Ministru kabineta pārraudzībā.
Ievērojot minēto, Publisko aģentūru likumā būtu nosakāms, kāda institucionālās padotības forma ir valsts un pašvaldības kopīgi izveidotajai aģentūrai.
Tā kā atvasinātas publiskas personas (arī pašvaldības un to iestādes), atrodas Ministru kabineta pārraudzībā, kā arī Publisko aģentūru likuma 8. panta pirmajā daļā noteikts, ka padotība primāri tiek īstenota pārraudzības formā, tad Publisko aģentūru likumā nosakāms, ka valsts un pašvaldību aģentūras padotību īsteno pārraudzības formā.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7. panta septītā daļa paredz, ka iestādes funkcionālās padotības formu un saturu nosaka normatīvie akti, saskaņā ar kuriem tā veic attiecīgās valsts pārvaldes funkcijas vai uzdevumus. Tāpat arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 8. panta otrajā daļā noteikts, ka atvasinātu publisku personu funkcionālās padotības formu un saturu nosaka normatīvie akti, saskaņā ar kuriem attiecīgās valsts pārvaldes funkcijas vai uzdevumi tiek veikti. Valsts un pašvaldības aģentūras gadījumā, ņemot vērā, ka valsts un pašvaldības aģentūra var darboties vairāku tiešās un pastarpinātās vai tiešās pārvaldes iestāžu kompetences jomās atbilstoši Publisko aģentūru likumā noteiktajiem darbības principiem, funkcionālās padotības īstenošanai nepieciešamo formu un saturu noteiks aģentūras nolikumā, jo tā var īstenot vairākām nozarēm un/vai pašvaldībām piekrītošus pakalpojumus.

3. Ministru kabineta 2022. gada 1. februāra instrukcija Nr. 1 "Kārtība, kādā izstrādā un aktualizē institūcijas darbības stratēģiju un novērtē tās ieviešanu" paredz pilnveidot valsts iestāžu stratēģiskās plānošanas sistēmu. Tostarp instrukcijā noteikts, ka stratēģija vairs nav jāpiesaista vidējam termiņam. Saskaņā ar instrukcijas 4. punktu "Institūcijas vadītājs nosaka stratēģijas darbības periodu, kas nav īsāks par četriem gadiem un nav garāks par septiņiem gadiem. Padotības institūcijas saskaņo stratēģijas darbības termiņu ar attiecīgu augstāko institūciju, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.".

3. Ievērojot Ministru kabineta 2022. gada 1. februāra instrukcijā Nr. 1 "Kārtība, kādā izstrādā un aktualizē institūcijas darbības stratēģiju un novērtē tās ieviešanu" paredzēto, likumprojekts paredz noteikt, ka valsts aģentūras un valsts un pašvaldības aģentūras turpmāk izstrādā "darbības stratēģijas", nevis "vidēja termiņa darbības stratēģijas", kā arī likumprojekts paredz precizēt valsts aģentūras darbības stratēģijas tvērumu atbilstoši instrukcijā noteiktajam.

4. Tā kā Publisko aģentūru likums ir izstrādāts 2009. gadā un nav grozīts, atsevišķi termini ir jāprecizē atbilstoši esošajai tiesiskajai situācijai.

4. Tiek precizēti termini:
4.1.  "mājaslapā internetā" tiek aizstāts ar "tīmekļvietnē";
4.2. "darba samaksa" tiek aizstāts ar "atlīdzība". Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. panta pirmo daļu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzību minētā likuma izpratnē veido darba samaksa, sociālās garantijas un atvaļinājumi. Darba samaksa minētā likuma izpratnē ir mēnešalga, piemaksas, prēmijas un naudas balvas. Savukārt sociālās garantijas ir pabalsti, kompensācijas, apdrošināšana un minētā likumā noteikto izdevumu segšana;
4.3. tā kā Saeimā ir iesniegts likumprojekts "Pašvaldību likums" (reģ. Nr. 976/Lp13), kas aizstās likumu "Par pašvaldībām", nepieciešams precizēt likumā ietvertās atsauces vienlaikus pasakot, ka regulējums stāsies spēkā vienlaikus ar Pašvaldību likuma spēkā stāšanos;
4.4. Publisko aģentūru likuma 21. panta ceturtajā daļā, 28. panta sestajā daļā un 30. panta astotajā daļā termins "apstiprina" tiek aizstāts ar terminu "ieceļ", tādējādi nosakot, ka tas, kas atbrīvo, tas arī ieceļ. Šāda terminoloģija saskaņota gan ar Valsts civildienesta likumu, gan likumu "Par pašvaldībām" un likumprojektu "Pašvaldību likums" (reģ. Nr. 976/Lp13).