25-TA-1380: Noteikumu projekts (Groza manuāli)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 16. jūnija noteikumos Nr. 310 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-15 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija""" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Noteikumu projekta izstrāde nepieciešama Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa Direktīvā 2024/1275 par ēku energoefektivitāti (turpmāk - Direktīva 2024/1275) noteikto jaunu ēku un esošu ēku pārbūves prasību pārņemšanai apkures un ventilācijas jomā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
1) Precizēt projektēšanā piemērojamās minimālās tehniskās prasības, tādā veidā uzlabojot jaunu ēku, kā arī nozīmīgi atjaunotu ēku energoefektivitāti un iekštelpu vides kvalitāti saskaņā ar Direktīvu 2024/1275.
2) Precizēt attiecīgā būvnormatīva 1.punktu, tādā veidā to salāgot ar paša būvnormatīva saturu (25.1p., kas tiek grozīts atbilstoši 1.mērķim).
2) Precizēt attiecīgā būvnormatīva 1.punktu, tādā veidā to salāgot ar paša būvnormatīva saturu (25.1p., kas tiek grozīts atbilstoši 1.mērķim).
Spēkā stāšanās termiņš
29.05.2026.
Pamatojums
Direktīvas 2024/1275 35. panta 1. punkts.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Direktīvas 2024/1275 atsevišķas pozīcijas ir piekritīgas, jeb ir transponējamas Latvijas būvnormatīvā LBN 231-15 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija" (turpmāk LBN 231-15) - apstiprināts ar Ministru kabineta 2015. gada 16. jūnija noteikumiem Nr. 310 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-15 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija"".
LBN 231-15 25.1 punkts jau pašlaik nosaka prasību ēku projektēt ar ēkas automatizācijas un vadības sistēmu, ja gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmas jauda pārsniedz 290 kilovatus. Direktīva 2024/1275 nosaka nepieciešamību precizēt kritēriju pie kāda šāda sistēma ir jāprojektē, proti, ka tā jāparedz, ja jauda pārsniedz 70, nevis 290 kilovatus.
Vienlaikus, atbilstoši Direktīvai 2024/1275, ir jāpapildina LBN 231-15 25.1punktā noteiktās ēkas vadības sistēmas darbības jomas ar jaunu - iekštelpu gaisa kvalitātes minitoringu.
Tām ēkām, kurām Direktīva 2024/1275 paredz ēkas vadības sistēmu, minētā Direktīva 2024/1275 paredz arī apgaismojuma automātisku vadību.
LBN 231-15 25.1 punkts jau pašlaik nosaka prasību ēku projektēt ar ēkas automatizācijas un vadības sistēmu, ja gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmas jauda pārsniedz 290 kilovatus. Direktīva 2024/1275 nosaka nepieciešamību precizēt kritēriju pie kāda šāda sistēma ir jāprojektē, proti, ka tā jāparedz, ja jauda pārsniedz 70, nevis 290 kilovatus.
Vienlaikus, atbilstoši Direktīvai 2024/1275, ir jāpapildina LBN 231-15 25.1punktā noteiktās ēkas vadības sistēmas darbības jomas ar jaunu - iekštelpu gaisa kvalitātes minitoringu.
Tām ēkām, kurām Direktīva 2024/1275 paredz ēkas vadības sistēmu, minētā Direktīva 2024/1275 paredz arī apgaismojuma automātisku vadību.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
LBN 231-15 nenosaka minimālās tehniskās prasības jaunu ēku vai tās pārbūvi projektēt:
1) tā, lai būtu iespēja automātiski regulēt katras telpas vai noteiktas apsildītas vai dzesētas ēkas vienības zonas (piemēram, ēkas sekcijas vai telpu grupas) temperatūru;
2) ar ēkas vadības sistēmu, ja ēkas apkures, ventilācijas un kondicionēšanas sistēmas jauda ir lielāka par 70 kilovatiem;
3) ēkas vadības sistēmu, kas nodrošinātu arī iekštelpu gaisa kvalitātes monitoringu;
4) ar apgaismojums ar automātisku vadību, ja ēkas apkures, ventilācijas un kondicionēšanas sistēmas jauda ir lielāka par 70 kilovatiem.
1) tā, lai būtu iespēja automātiski regulēt katras telpas vai noteiktas apsildītas vai dzesētas ēkas vienības zonas (piemēram, ēkas sekcijas vai telpu grupas) temperatūru;
2) ar ēkas vadības sistēmu, ja ēkas apkures, ventilācijas un kondicionēšanas sistēmas jauda ir lielāka par 70 kilovatiem;
3) ēkas vadības sistēmu, kas nodrošinātu arī iekštelpu gaisa kvalitātes monitoringu;
4) ar apgaismojums ar automātisku vadību, ja ēkas apkures, ventilācijas un kondicionēšanas sistēmas jauda ir lielāka par 70 kilovatiem.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz izmaiņas LBN 231-15, lai jaunu ēku vai tās pārbūvi projektētu:
1) tā, lai būtu iespēja automātiski regulēt katras telpas vai noteiktas apsildītas vai dzesētas ēkas vienības zonas (piemēram, ēkas sekcijas vai telpu grupas) temperatūru;
2) ar ēkas vadības sistēmu, ja ēkas apkures, ventilācijas un kondicionēšanas sistēmas jauda ir lielāka par 70 kilovatiem;
3) ēkas vadības sistēmu, kas nodrošinātu arī iekštelpu gaisa kvalitātes monitoringu;
4) ar apgaismojums ar automātisku vadību, ja ēkas apkures, ventilācijas un kondicionēšanas sistēmas jauda ir lielāka par 70 kilovatiem.
Ņemot vērā noteikumu projektā minēto iespēju atkāpties no prasības, ja tās īstenošana nav ekonomiski pamatoja, vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Eiropas komisijas paziņojumu, kurā sniegti norādījumi par jauniem vai būtiski grozītiem pārstrādātās Ēku energosnieguma direktīvas (ES) 2024/1275 ar atsauci uz Vācijas piemēru (Décret No 2023–259 du 7 avril 2023 relatif aux systèmes d’automatisation et de contrôle des bâtiments tertiaires) min, ka visās nedzīvojamās ēkās, kuru jauda pārsniedz 70 kW, ir jāuzstāda automatizācijas un vadības sistēma, ja vien īpašnieks neiesniedz pētījumu, kurā konstatēts, ka tās ierīkošana nav iespējama, jo ieguldījums neradīs peļņu laikposmā, kas ir mazāks par desmit gadiem (https://www.legifrance.gouv.fr/). Ņemot vērā, ka minētais līdzinās Latvijā esošajai kārtībai par iespējamajām atkāpēm, kas no būvnormatīvos noteiktajām prasībām iespējamas atbilstoši Būvniecības likuma 9.1pantā noteiktajai kārtībai, kritērijs par desmit gadu atmaksāšanās periodu, uzskatāms par argumentu iespējamajai atkāpei no prasības, kas kā minimālā tehniskā prasība noteikta arī Latvijas būvnormatīvā.
1) tā, lai būtu iespēja automātiski regulēt katras telpas vai noteiktas apsildītas vai dzesētas ēkas vienības zonas (piemēram, ēkas sekcijas vai telpu grupas) temperatūru;
2) ar ēkas vadības sistēmu, ja ēkas apkures, ventilācijas un kondicionēšanas sistēmas jauda ir lielāka par 70 kilovatiem;
3) ēkas vadības sistēmu, kas nodrošinātu arī iekštelpu gaisa kvalitātes monitoringu;
4) ar apgaismojums ar automātisku vadību, ja ēkas apkures, ventilācijas un kondicionēšanas sistēmas jauda ir lielāka par 70 kilovatiem.
Ņemot vērā noteikumu projektā minēto iespēju atkāpties no prasības, ja tās īstenošana nav ekonomiski pamatoja, vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Eiropas komisijas paziņojumu, kurā sniegti norādījumi par jauniem vai būtiski grozītiem pārstrādātās Ēku energosnieguma direktīvas (ES) 2024/1275 ar atsauci uz Vācijas piemēru (Décret No 2023–259 du 7 avril 2023 relatif aux systèmes d’automatisation et de contrôle des bâtiments tertiaires) min, ka visās nedzīvojamās ēkās, kuru jauda pārsniedz 70 kW, ir jāuzstāda automatizācijas un vadības sistēma, ja vien īpašnieks neiesniedz pētījumu, kurā konstatēts, ka tās ierīkošana nav iespējama, jo ieguldījums neradīs peļņu laikposmā, kas ir mazāks par desmit gadiem (https://www.legifrance.gouv.fr/). Ņemot vērā, ka minētais līdzinās Latvijā esošajai kārtībai par iespējamajām atkāpēm, kas no būvnormatīvos noteiktajām prasībām iespējamas atbilstoši Būvniecības likuma 9.1pantā noteiktajai kārtībai, kritērijs par desmit gadu atmaksāšanās periodu, uzskatāms par argumentu iespējamajai atkāpei no prasības, kas kā minimālā tehniskā prasība noteikta arī Latvijas būvnormatīvā.
Problēmas apraksts
LBN 231-15 1.punkts nosaka būvju tvērumu uz kuru ir attiecināmas LBN 231-15 noteiktās prasības, proti, pašlaik tās ir tikai dzīvojamās ēkas un ēkas, kas atbilst publiskas būves definīcijai. Pāri paliek nedzīvojamās ēkas, kas nav publiskās ēkas, taču arī tām vismaz daļā no ēkas nereti tiek projektēta apkure un ventilācija, kuras projektēšanai attiecīgās prasības būtu jāpiemēro. Piemēram, ja lielā noliktavas ēkā daļa no tās tiek projektēta kā biroja telpu grupa ar visu nepieciešamo apkuri un ventilāciju, tad būvnormatīvā noteiktās minimālās tehniskās prasības ir jānosaka kā saistošas vismaz tai ēkas daļai, jeb telpu grupai, kurā būs birojs ar apkuri un ventilāciju, kaut arī visa ēka kopumā neklasificējas kā publiska būve.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz precizēt (paplašināt) LBN 231-15 1.punktā noteikto skarto būvju tvērumu, jo būvnormatīva 25.1.punkta jau spēkā esošā redakcija pēc satura un būtības nosaka LBN 231-15 attiecināšanu uz visām nedzīvojamām ēkām, ja tiek sasnsiegta noteikta apkures vai ventilācijas jauda.
Izmaiņas paredz, ka būvnormatīvs attiecināms uz dzīvojamām ēkām (obligāti) un publiskām ēkām (obligāti) kā arī visām citām nedzīvojamām ēkām, ja tajā ir apkure vai ventilācija.
Izmaiņas paredz, ka būvnormatīvs attiecināms uz dzīvojamām ēkām (obligāti) un publiskām ēkām (obligāti) kā arī visām citām nedzīvojamām ēkām, ja tajā ir apkure vai ventilācija.
Problēmas apraksts
Projekts paredz izmaiņas būvnormatīva darbības tvērumā, proti,, ka tas ir attiecināms uz vairāk objektiem, nekā tikai tiem, kas minēti būvnormatīva nosaukumā.
Risinājuma apraksts
Tiek precizēts būvnormatīva nosaukums, līdz ar to, arī nosaukums Ministru kabineta noteikumiem, ar kuriem apstiprina attiecīgo būvnormatīvu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Ēkas ar apkuri būvniecības ierosinātāji
- Ēkas ar apkuri būvniecības ieceres izstrādātāji
- Ēkas ar apkuri lietotāji
Ietekmes apraksts
A. Ēkas ar apkuri būvniecības ieceres izstrādātāji
Mainās prasības projektēšanā - jaunu ēku, kā arī esoša ēku, kurā maina siltumģeneratoru vai dzesētāju, paredz pašregulējošas ierīces temperatūras atsevišķai regulēšanai katrā telpā. Ēkas automatizācijas un vadības sistēmai ir jaunas prasības.
B. Ēkas ar apkuri būvniecības ierosinātāji
Sakarā ar prasībām sadārdzinās būvniecības izmaksas, vienlaikus nodrošinot iespēju ietaupīt ilgtermiņā.
C. Ēkas ar apkuri lietotāji
Tiek nodrošināts labāks komforta līmenis, iespēja ilgtermiņā ietaupīt, kā arī labāka iekštelpu vides kvalitāte. Minētais saistīts ar to, ka atbilstoši būvprojektam uzbūvēta jauna ēka vai veikta esošas ēkas pārbūve nodrošinās telpas ar pašregulējošām ierīcēm temperatūras atsevišķai regulēšanai katrā telpā un gūst ar to saistītos labumus - regulēt temperatūru katrā telpā pēc nepieciešamības un ietaupīt patērēto enerģiju, līdz ar to samazinot rēķinus.
Finansiālās ietekmes galvenās pozīcijas ir vienādas gan fiziskām, gan juridiskām personām.
Prasību izpildes izmaksas.
Noteikumu projektā paredzētās prasības attiecas uz ēkām, kas vēl tikai tiks projektētas un būvētas vai pārbūvētas, veicot nozīmīgu atjaunošanu, kam šobrīd nav zināmi ne ēku skaits, ne attiecīgo objektu raksturojošie dati, piemēram, ēkas lietošanas veids, platība, atrašanās vieta, dažādu sistēmu inženiertehniskie risinājumi u.c. Prasību izpildes izmaksas ikvienu pozīciju būtiski ietekmē ļoti plašs savstarpēji saistītu mainīgo faktoru kopums, tostarp būves arhitektoniskie un konstruktīvie risinājumi, izvēlētās tehnoloģijas, dažādu saistīto sistēmu jaudas, zemesgabala īpatnības, turklāt, daļa no prasībām ir atkarīga arī no būvniecības ierosinātāja finanšu iespējām un vēlmi kādu prasību risināt vienā vai citā veidā. Ņemot vērā minēto, jebkāds vispārināts vai vidējos rādītājos uz vairākiem secīgiem pieņēmumiem balstīts izmaksu aprēķins šādā stadijā būtu ar ļoti augstu neprecizitātes risku un varētu radīt maldinošu priekšstatu par faktisko finansiālo ietekmi uz konkrētām būvniecības iecerēm. Minēto iemeslu dēļ prasību izpildes izmaksu pozīcijas aprakstītas raksturojot noteikumu projekta skartās sabiedrības grupas un attiecīgo ietekmi un iespējamās izmaksas, tās grupējot pa saistītajām pozīcijām. Vēl precīzāku prasību izpildes izmaksu aprēķinu veikšana un turpmāka izmantošana bez individuālas situācijas izvērtēšanas var novest pie kļūdainiem secinājumiem. Minēto apsvērumu dēļ detalizēts prasību izpildes izmaksu aprēķins nav iekļauts anotācijas 2.5.sadaļā, 3.sadaļā un 7.sadaļā.
Pašregulējošas ierīces katras telpas temperatūras regulēšanai nozīmē pāreju uz pilnīgu automatizāciju un individuālu katras telpas temperatūras regulēšanu.
Iespējamās sastāvdaļas - termostati ar attālinātu bezvada vai citādāku vadību, motorizēti vārsti apkures kolektorā, centrālais vadības bloks.
Prasība izriet no noteikumu projekta 1.8.apakšpunkta, kas paredz jaunu 15.3punktu.
Ēkas automatizācijas un vadības sistēmas paredzēšana nav jauna prasība, taču noteikumu projekts maina (paplašina) tās darbības tvērumu, sistēmā iekļaujot arī iekštelpu vides kvalitātes monitoringu.
Jaunā prasība paredz pašregulējošas ierīces temperatūras regulēšanai katrā zonā un ventilācijas pielāgošanu gaisa kvalitātei.
Minētais iekļautu sensorus (t°, CO2, mitrums), izpildmehānismus un pieprasījuma vadītu ventilāciju.
Prasība izriet no noteikumu projekta 1.9. un 1.10.apakšpunkta, kas paredz precizēt 25.1punktu.
Mainās prasības projektēšanā - jaunu ēku, kā arī esoša ēku, kurā maina siltumģeneratoru vai dzesētāju, paredz pašregulējošas ierīces temperatūras atsevišķai regulēšanai katrā telpā. Ēkas automatizācijas un vadības sistēmai ir jaunas prasības.
B. Ēkas ar apkuri būvniecības ierosinātāji
Sakarā ar prasībām sadārdzinās būvniecības izmaksas, vienlaikus nodrošinot iespēju ietaupīt ilgtermiņā.
C. Ēkas ar apkuri lietotāji
Tiek nodrošināts labāks komforta līmenis, iespēja ilgtermiņā ietaupīt, kā arī labāka iekštelpu vides kvalitāte. Minētais saistīts ar to, ka atbilstoši būvprojektam uzbūvēta jauna ēka vai veikta esošas ēkas pārbūve nodrošinās telpas ar pašregulējošām ierīcēm temperatūras atsevišķai regulēšanai katrā telpā un gūst ar to saistītos labumus - regulēt temperatūru katrā telpā pēc nepieciešamības un ietaupīt patērēto enerģiju, līdz ar to samazinot rēķinus.
Finansiālās ietekmes galvenās pozīcijas ir vienādas gan fiziskām, gan juridiskām personām.
Prasību izpildes izmaksas.
Noteikumu projektā paredzētās prasības attiecas uz ēkām, kas vēl tikai tiks projektētas un būvētas vai pārbūvētas, veicot nozīmīgu atjaunošanu, kam šobrīd nav zināmi ne ēku skaits, ne attiecīgo objektu raksturojošie dati, piemēram, ēkas lietošanas veids, platība, atrašanās vieta, dažādu sistēmu inženiertehniskie risinājumi u.c. Prasību izpildes izmaksas ikvienu pozīciju būtiski ietekmē ļoti plašs savstarpēji saistītu mainīgo faktoru kopums, tostarp būves arhitektoniskie un konstruktīvie risinājumi, izvēlētās tehnoloģijas, dažādu saistīto sistēmu jaudas, zemesgabala īpatnības, turklāt, daļa no prasībām ir atkarīga arī no būvniecības ierosinātāja finanšu iespējām un vēlmi kādu prasību risināt vienā vai citā veidā. Ņemot vērā minēto, jebkāds vispārināts vai vidējos rādītājos uz vairākiem secīgiem pieņēmumiem balstīts izmaksu aprēķins šādā stadijā būtu ar ļoti augstu neprecizitātes risku un varētu radīt maldinošu priekšstatu par faktisko finansiālo ietekmi uz konkrētām būvniecības iecerēm. Minēto iemeslu dēļ prasību izpildes izmaksu pozīcijas aprakstītas raksturojot noteikumu projekta skartās sabiedrības grupas un attiecīgo ietekmi un iespējamās izmaksas, tās grupējot pa saistītajām pozīcijām. Vēl precīzāku prasību izpildes izmaksu aprēķinu veikšana un turpmāka izmantošana bez individuālas situācijas izvērtēšanas var novest pie kļūdainiem secinājumiem. Minēto apsvērumu dēļ detalizēts prasību izpildes izmaksu aprēķins nav iekļauts anotācijas 2.5.sadaļā, 3.sadaļā un 7.sadaļā.
Pašregulējošas ierīces katras telpas temperatūras regulēšanai nozīmē pāreju uz pilnīgu automatizāciju un individuālu katras telpas temperatūras regulēšanu.
Iespējamās sastāvdaļas - termostati ar attālinātu bezvada vai citādāku vadību, motorizēti vārsti apkures kolektorā, centrālais vadības bloks.
Prasība izriet no noteikumu projekta 1.8.apakšpunkta, kas paredz jaunu 15.3punktu.
Ēkas automatizācijas un vadības sistēmas paredzēšana nav jauna prasība, taču noteikumu projekts maina (paplašina) tās darbības tvērumu, sistēmā iekļaujot arī iekštelpu vides kvalitātes monitoringu.
Jaunā prasība paredz pašregulējošas ierīces temperatūras regulēšanai katrā zonā un ventilācijas pielāgošanu gaisa kvalitātei.
Minētais iekļautu sensorus (t°, CO2, mitrums), izpildmehānismus un pieprasījuma vadītu ventilāciju.
Prasība izriet no noteikumu projekta 1.9. un 1.10.apakšpunkta, kas paredz precizēt 25.1punktu.
Juridiskās personas
- Ēkas ar apkuri būvniecības ierosinātāji
- Ēkas ar apkuri būvniecības ieceres izstrādātāji
- Ēkas ar apkuri lietotāji
Ietekmes apraksts
A. Ēkas ar apkuri būvniecības ieceres izstrādātāji
Mainās prasības projektēšanā - jaunu ēku, kā arī esoša ēku, kurā maina siltumģeneratoru vai dzesētāju, paredz pašregulējošas ierīces temperatūras atsevišķai regulēšanai katrā telpā. Ēkas automatizācijas un vadības sistēmai ir jaunas prasības.
B. Ēkas ar apkuri būvniecības ierosinātāji
Sakarā ar prasībām sadārdzinās būvniecības izmaksas, vienlaikus nodrošinot iespēju ietaupīt ilgtermiņā.
C. Ēkas ar apkuri lietotāji
Tiek nodrošināts labāks komforta līmenis, iespēja ilgtermiņā ietaupīt, kā arī labāka iekštelpu vides kvalitāte. Minētais saistīts ar to, ka atbilstoši būvprojektam uzbūvēta jauna ēka vai veikta esošas ēkas pārbūve nodrošinās telpas ar pašregulējošām ierīcēm temperatūras atsevišķai regulēšanai katrā telpā un gūst ar to saistītos labumus - regulēt temperatūru katrā telpā pēc nepieciešamības un ietaupīt patērēto enerģiju, līdz ar to samazinot rēķinus.
Finansiālās ietekmes galvenās pozīcijas ir vienādas gan fiziskām, gan juridiskām personām un paskaidrota anotācijas 2.1.sadaļas daļā par fiziskām personām.
Mainās prasības projektēšanā - jaunu ēku, kā arī esoša ēku, kurā maina siltumģeneratoru vai dzesētāju, paredz pašregulējošas ierīces temperatūras atsevišķai regulēšanai katrā telpā. Ēkas automatizācijas un vadības sistēmai ir jaunas prasības.
B. Ēkas ar apkuri būvniecības ierosinātāji
Sakarā ar prasībām sadārdzinās būvniecības izmaksas, vienlaikus nodrošinot iespēju ietaupīt ilgtermiņā.
C. Ēkas ar apkuri lietotāji
Tiek nodrošināts labāks komforta līmenis, iespēja ilgtermiņā ietaupīt, kā arī labāka iekštelpu vides kvalitāte. Minētais saistīts ar to, ka atbilstoši būvprojektam uzbūvēta jauna ēka vai veikta esošas ēkas pārbūve nodrošinās telpas ar pašregulējošām ierīcēm temperatūras atsevišķai regulēšanai katrā telpā un gūst ar to saistītos labumus - regulēt temperatūru katrā telpā pēc nepieciešamības un ietaupīt patērēto enerģiju, līdz ar to samazinot rēķinus.
Finansiālās ietekmes galvenās pozīcijas ir vienādas gan fiziskām, gan juridiskām personām un paskaidrota anotācijas 2.1.sadaļas daļā par fiziskām personām.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Noteikumu projektā noteikto minimālo tehnisko prasību izpilde tiks nodrošināta pašvaldību budžetu esošā finansējuma ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32024L1275
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīva (ES) Nr. 2024/1275 par ēku energosniegumu
Apraksts
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīva (ES) Nr. 2024/1275 par ēku energosniegumu preambulas 83.punktam, projekta ietvaros transponētas tikai tās normas, kas ieviestas pilnībā no jauna vai kurām no iepriekš transponētajām normām ir veiktas izmaiņas pēc būtības.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīva (ES) Nr. 2024/1275 par ēku energosniegumu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
2. panta 42. punkts
1.7. [nosaka jaunu 2.30.p]
Pārņemtas pilnībā
Nē.
2. panta 44. punkts
1.7. [nosaka jaunu 2.31.p]
Pārņemtas pilnībā
Nē.
2. panta 46. punkts
1.7. [nosaka jaunu 2.32.p]
Pārņemtas pilnībā
Nē.
2.panta 48. punkts
1.7. [nosaka jaunu 2.33.p]
Pārņemtas pilnībā
Nē.
2.panta 66. punkts
1.6. [izsaka 2.10. apakšpunktu jaunā redakcijā]
Pārņemtas pilnībā
Nē.
13.panta 3. punkts
1.8. [nosaka jaunu 15.3.p]
Pārņemtas pilnībā
Nē.
13.panta 9.punkta (b)
1.9. [izsaka 25.1 punktu jaunā redakcijā]
Pārņemtas daļēji
13.panta 9.punkts nosaka prasības būvēm ekspluatācijas jomā un prasības konkrēta mērķa sasniegšanai. Lai attiecīgo mērķi varētu sasniegt, prasības ir attiecināmas arī uz būvniecības iecerēm, kas tiek projektētas pēc 2026.gada 29.maija. Tātad, noteikumu projekts attiecīgo prasību transponē tikai daļā, cik tā attiecināma uz būvniecības ieceru projektēšanas tehniskajām prasībām.
Prasības esošām ēkām transponēs cits normatīvais akts - "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 10. decembra noteikumos Nr. 730 "Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības"" 26-TA-329
Prasības esošām ēkām transponēs cits normatīvais akts - "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 10. decembra noteikumos Nr. 730 "Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības"" 26-TA-329
Nē.
13.panta 10.punkta (d)
1.10. [nosaka jaunu 25.14. apakšpunktu]
Pārņemtas pilnībā
Nē.
13.panta 12. punkta (b)
1.9. [izsaka 25.1 punktu jaunā redakcijā]
Pārņemtas daļēji
13.panta 12.punkts nosaka prasības būvēm ekspluatācijas jomā un prasības konkrēta mērķa sasniegšanai. Lai attiecīgo mērķi varētu sasniegt, prasības ir attiecināmas arī uz būvniecības iecerēm, kas tiek projektētas pēc 2026.gada 29.maija. Tātad, noteikumu projekts attiecīgo prasību transponē tikai daļā, cik tā attiecināma uz būvniecības ieceru projektēšanas tehniskajām prasībām.
Prasības esošām ēkām transponēs cits normatīvais akts - "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 10. decembra noteikumos Nr. 730 "Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības"" 26-TA-329
Prasības esošām ēkām transponēs cits normatīvais akts - "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 10. decembra noteikumos Nr. 730 "Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības"" 26-TA-329
Nē.
35. panta 1. punkta trešā daļa
1.3. [izsaka informatīvo atsauci jaunā redakcijā]
Pārņemtas pilnībā
Nē.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Nav attiecināms
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/2eac063b-1d6d-4718-a132-b4d64022dd55
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Iebildumi vai priekšlikumi saņemti no:
- SIA "Rimi Latvia" - iebildumi daudz un pašā tvērumā (attiecās arī uz citu projektu (25-TA-1187), kas ņemti vērā iespēju robežās;
- Biedrības “Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība” (LSGŪTIS) - priekšlikumi pārsvarā ņemti vērā;
- "Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse" - sniedza info., ka viedokli iesniegs, taču tas netika iesniegts.
- SIA "Rimi Latvia" - iebildumi daudz un pašā tvērumā (attiecās arī uz citu projektu (25-TA-1187), kas ņemti vērā iespēju robežās;
- Biedrības “Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība” (LSGŪTIS) - priekšlikumi pārsvarā ņemti vērā;
- "Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse" - sniedza info., ka viedokli iesniegs, taču tas netika iesniegts.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts vai pašvaldību institūcija, kas ir būvniecības ierosinātājs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Uzlabojot ēku energoefektivitāti, tiek samazināta apkurei un ventilācijai patērētā enerģija, kas samazina tās ietekmi uz vidi.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Paredzot ventilācijas sistēmas automātisku pielāgošanos iekštelpu gaisa kvalitātes rādītājiem tiek uzlabota gaisa kvalitāte.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi