25-TA-209: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 9. maija noteikumos Nr. 253 "Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Ministru kabineta 2024.gada 16.jūlija sēdes protokols Nr. 29, 83. § 2.punkts paredz Ekonomikas ministrijai sagatavot un līdz 2025. gada 1. jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 9. maija noteikumos Nr. 253 "Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 253).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Sakārtot normatīvo regulējumu, lai atvieglotu degvielas rezervuāru ar tilpumu līdz 10 m3 būvniecību, kas nepieciešami, lai nodrošinātu ar degvielas rezervi, kritiskās infrastruktūras objektus un kritisko pakalpojumu sniedzējus, tā garantējot darbības nepārtrauktību, ja ir pārtraukta elektroenerģijas piegāde, elektroģeneratoru darbības nodrošināšanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ir sagatavots Informatīvais ziņojums "Par degvielas pastāvīgas uzglabāšanas nosacījumiem un apjomu kritisko infrastruktūru nodrošinošo iestāžu un komersantu objektos", kurā izvirzīta nepieciešamība nodrošināt ar degvielas rezervi, elektroģeneratoru darbības nodrošināšanai, kritiskās infrastruktūras objektus un kritisko pakalpojumu sniedzējus, lai garantētu darbības nepārtrauktību, ja ir pārtraukta elektroenerģijas piegāde. Piemēram, jānodrošina Nacionālie bruņotie spēki, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts policija, Valsts robežsardze, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests un daudzprofilu un specializētās slimnīcas, gadījumos, ja ir pārtraukta elektroenerģijas piegāde no elektrotīkla, to rīcībā ir atbilstoši degvielas daudzums, lai vismaz 24 stundas nodrošinātu autonomo elektroģeneratoru darbību elektroenerģijas nodrošināšanai savu pamatfunkciju pildīšanai. Valsts apdraudējuma gadījumā, nodrošinot degvielas piegādi no valsts naftas produktu drošības rezervēm, ir svarīgi, ka pastāvīgais decentralizētais degvielas uzglabāšanas apjoms ir pēc iespējas lielāks, jo jāņem vērā loģistikas izaicinājumi. Decentralizēti degvielas rezervuāri ar tilpumu līdz 10 m3 varētu daļēji nodrošināt kritiskās infrastruktūras objektu un kritisko pakalpojumu sniedzēju darbību 24 stundas.
Būvniecības regulējums, ņemot vērā, ka dīzeļdegviela ir bīstama ķīmiska viela, tad šobrīd arī neliela degvielas rezervuār ar tilpumu līdz 10 m3 būvniecībai un novietošanai, piemērojamas otrās grupas inženierbūves būvniecības prasības. Nav paredzēti izņēmumi un vienkāršotāka būvniecības saskaņošanas kārtība neliela rezervuāra novietošanai vai jaunai būvniecībai, tas rada lielu administratīvo slogu un paildzina šādu rezervuāru būvniecību.
Lai veicinātu decentralizētu degvielas rezervuāru būvniecību pie kritiskās infrastruktūras objektiem, Informatīvajā ziņojumā ir secināts, ka nepieciešams novērst pretrunas spēkā esošajos normatīvajos aktos, kas nosaka prasības bīstamo ķīmisko vielu rezervuāru būvniecības procesam. Ekonomikas ministrijai (EM) ir izvērtējusi regulējumu, kas attiecas uz bīstamo ķīmisko vielu uzglabāšanu (Ministru kabineta 2006. gada 25. aprīļa noteikumi Nr. 339 "Noteikumi par prasībām bīstamo ķīmisko vielu un ķīmisko preparātu (produktu) uzglabāšanas rezervuāru projektēšanai, uzstādīšanai, par to atbilstības novērtēšanas kārtību un tirgus uzraudzību" (turpmāk - Noteikumi Nr. 339)) un būvniecības regulējuma prasības attiecībā uz rezervuāru būvniecību un sagatavojusi grozījumus Noteikumos Nr. 253, nosakot atvieglotas prasības, otrās grupas rezervuāru ar tilpumu līdz 50 m3 būvniecībai, kā būvniecības ieceres dokumentāciju būvvaldē iesniedzot Paskaidrojuma rakstu.
Būvniecības regulējums, ņemot vērā, ka dīzeļdegviela ir bīstama ķīmiska viela, tad šobrīd arī neliela degvielas rezervuār ar tilpumu līdz 10 m3 būvniecībai un novietošanai, piemērojamas otrās grupas inženierbūves būvniecības prasības. Nav paredzēti izņēmumi un vienkāršotāka būvniecības saskaņošanas kārtība neliela rezervuāra novietošanai vai jaunai būvniecībai, tas rada lielu administratīvo slogu un paildzina šādu rezervuāru būvniecību.
Lai veicinātu decentralizētu degvielas rezervuāru būvniecību pie kritiskās infrastruktūras objektiem, Informatīvajā ziņojumā ir secināts, ka nepieciešams novērst pretrunas spēkā esošajos normatīvajos aktos, kas nosaka prasības bīstamo ķīmisko vielu rezervuāru būvniecības procesam. Ekonomikas ministrijai (EM) ir izvērtējusi regulējumu, kas attiecas uz bīstamo ķīmisko vielu uzglabāšanu (Ministru kabineta 2006. gada 25. aprīļa noteikumi Nr. 339 "Noteikumi par prasībām bīstamo ķīmisko vielu un ķīmisko preparātu (produktu) uzglabāšanas rezervuāru projektēšanai, uzstādīšanai, par to atbilstības novērtēšanas kārtību un tirgus uzraudzību" (turpmāk - Noteikumi Nr. 339)) un būvniecības regulējuma prasības attiecībā uz rezervuāru būvniecību un sagatavojusi grozījumus Noteikumos Nr. 253, nosakot atvieglotas prasības, otrās grupas rezervuāru ar tilpumu līdz 50 m3 būvniecībai, kā būvniecības ieceres dokumentāciju būvvaldē iesniedzot Paskaidrojuma rakstu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Alternatīvu vai autonomu elektroenerģijas avotu - ģeneratoru nodrošināšana ar pietiekamu degvielas rezervi ir priekšnoteikums kritiskās infrastruktūras objektu un kritisko pakalpojumu sniedzēju darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.
Normatīvo aktu prasības tiek noteiktas atkarībā no degvielas rezervuāra tilpuma dažādas prasības tiek attiecinātas uz dažāda tilpuma rezervuāriem.
Lai rezervuāru uzskatītu par būvi, ir jāizpildās diviem kritērijiem – 1) objekts ir tapis cilvēka darbības rezultātā un 2) objekts ir saistīts ar pamatni (zemi vai gultni). Ja kaut viens no minētajiem kritērijiem nav konstatējams, objektu nevar uzskatīt par būvi. Jebkurš pēc tilpuma neliels objekts (tara, tvertne vai rezervuārs), kas paredzēts kādas ūdens, dīzeļdegvielas vai citu šķidrumu uzglabāšanai un kurš nav stacionāri novietots (saistīts ar pamatni) patstāvīgai lietošanai, nebūs uzskatāms par būvi Būvniecības likuma izpratnē. Tāpēc pirms rezervuāra novietošanas, jāvērtē vai konkrētajā gadījumā rezervuāra novietošana uzskatāma par būvdarbiem, tas būtu vērtējams kopsakarā ar konkrētā izstrādājuma (tara, tvertne vai rezervuārs) ražotāja izvirzītajām uzstādīšanas nosacījumiem vai citos normatīvajos aktos izvirzītām vides aizsardzības vai ugunsdrošības prasībām. Gadījumā, ja, lai to pareizi un droši ekspluatētu, nepieciešams veikt būvniecību, piemēram, rezervuāru stacionāri nostiprināt, izbūvēt cietā seguma pamatni, ierīkot inženiertīklus un citas būves, tad šādu objektu novietošanai ir nepieciešams izstrādāt būvniecības ieceri un to saskaņot būvvaldē.
Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk - Noteikumi Nr.500) 1.pielikumam inženierbūvju – rezervuāru iedalījums grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi, dalās pirmās grupas inženierbūves - rezervuāri ar būvtilpumu līdz 50m3, izņemot gadījumu, ja tie paredzēti bīstamu ķīmisko vielu uzglabāšanai; trešās grupas inženierbūves - rezervuāri šķidru, gāzveida vielu vai beramu materiālu uzglabāšanai, pārkraušanai vai pārstrādei ar būvtilpumu, lielāku par 5000 m3; otrās grupas inženierbūves ir rezervuāri, kas nav minēti pirmajā un trešajā grupā, t.i. rezervuāri ar būvtilpumu līdz 50 m3 kuros paredzēta bīstamu ķīmisko vielu uzglabāšanai ir otrās grupas inženierbūves.
Piemēram, uz rezervuāriem, kuros tiek glabāta dīzeļdegviela līdz 10 m3, attiecas deklarēšanās VID, vides aizsardzības un ugunsdrošības prasības, pienākums veikt sprādziendrošus pasākumus, kā arī, veicot rezervuāra būvniecību – prasības, kas noteiktas otrās grupas inženierbūvju būvniecībai. Ja rezervuārā glabā līdz 10m3 dīzeļdegvielas, tad atbilstoši Noteikumiem Nr. 339, šāds rezervuārs nav jāreģistrē kā bīstamā iekārta un jānodrošina visas ar rezervuāra kā bīstamās iekārtas tehnisko uzraudzību, projektēšanu, izgatavošanu un uzstādīšanu saistītās prasības. Ņemot vērā, ka dīzeļdegviela ir bīstama ķīmiska viela, tad šobrīd būvniecības regulējumā arī neliela degvielas rezervuāru ar tilpumu līdz 10m3 būvniecībai un novietošanai, piemērojamas otrās grupas inženierbūves būvniecības prasības. Nav paredzēti izņēmumi un vienkāršotāka būvniecības saskaņošanas kārtība neliela rezervuāra novietošanai vai jaunai būvniecībai, tas rada lielu administratīvo slogu un paildzina šādu rezervuāru būvniecību.
Vienlaikus Ekonomikas ministrija veic būvniecības regulējuma izvērtēšanu, lai mazinātu administratīvo slogu būvniecībā.
Normatīvo aktu prasības tiek noteiktas atkarībā no degvielas rezervuāra tilpuma dažādas prasības tiek attiecinātas uz dažāda tilpuma rezervuāriem.
Lai rezervuāru uzskatītu par būvi, ir jāizpildās diviem kritērijiem – 1) objekts ir tapis cilvēka darbības rezultātā un 2) objekts ir saistīts ar pamatni (zemi vai gultni). Ja kaut viens no minētajiem kritērijiem nav konstatējams, objektu nevar uzskatīt par būvi. Jebkurš pēc tilpuma neliels objekts (tara, tvertne vai rezervuārs), kas paredzēts kādas ūdens, dīzeļdegvielas vai citu šķidrumu uzglabāšanai un kurš nav stacionāri novietots (saistīts ar pamatni) patstāvīgai lietošanai, nebūs uzskatāms par būvi Būvniecības likuma izpratnē. Tāpēc pirms rezervuāra novietošanas, jāvērtē vai konkrētajā gadījumā rezervuāra novietošana uzskatāma par būvdarbiem, tas būtu vērtējams kopsakarā ar konkrētā izstrādājuma (tara, tvertne vai rezervuārs) ražotāja izvirzītajām uzstādīšanas nosacījumiem vai citos normatīvajos aktos izvirzītām vides aizsardzības vai ugunsdrošības prasībām. Gadījumā, ja, lai to pareizi un droši ekspluatētu, nepieciešams veikt būvniecību, piemēram, rezervuāru stacionāri nostiprināt, izbūvēt cietā seguma pamatni, ierīkot inženiertīklus un citas būves, tad šādu objektu novietošanai ir nepieciešams izstrādāt būvniecības ieceri un to saskaņot būvvaldē.
Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk - Noteikumi Nr.500) 1.pielikumam inženierbūvju – rezervuāru iedalījums grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi, dalās pirmās grupas inženierbūves - rezervuāri ar būvtilpumu līdz 50m3, izņemot gadījumu, ja tie paredzēti bīstamu ķīmisko vielu uzglabāšanai; trešās grupas inženierbūves - rezervuāri šķidru, gāzveida vielu vai beramu materiālu uzglabāšanai, pārkraušanai vai pārstrādei ar būvtilpumu, lielāku par 5000 m3; otrās grupas inženierbūves ir rezervuāri, kas nav minēti pirmajā un trešajā grupā, t.i. rezervuāri ar būvtilpumu līdz 50 m3 kuros paredzēta bīstamu ķīmisko vielu uzglabāšanai ir otrās grupas inženierbūves.
Piemēram, uz rezervuāriem, kuros tiek glabāta dīzeļdegviela līdz 10 m3, attiecas deklarēšanās VID, vides aizsardzības un ugunsdrošības prasības, pienākums veikt sprādziendrošus pasākumus, kā arī, veicot rezervuāra būvniecību – prasības, kas noteiktas otrās grupas inženierbūvju būvniecībai. Ja rezervuārā glabā līdz 10m3 dīzeļdegvielas, tad atbilstoši Noteikumiem Nr. 339, šāds rezervuārs nav jāreģistrē kā bīstamā iekārta un jānodrošina visas ar rezervuāra kā bīstamās iekārtas tehnisko uzraudzību, projektēšanu, izgatavošanu un uzstādīšanu saistītās prasības. Ņemot vērā, ka dīzeļdegviela ir bīstama ķīmiska viela, tad šobrīd būvniecības regulējumā arī neliela degvielas rezervuāru ar tilpumu līdz 10m3 būvniecībai un novietošanai, piemērojamas otrās grupas inženierbūves būvniecības prasības. Nav paredzēti izņēmumi un vienkāršotāka būvniecības saskaņošanas kārtība neliela rezervuāra novietošanai vai jaunai būvniecībai, tas rada lielu administratīvo slogu un paildzina šādu rezervuāru būvniecību.
Vienlaikus Ekonomikas ministrija veic būvniecības regulējuma izvērtēšanu, lai mazinātu administratīvo slogu būvniecībā.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā to, ka bija nepieciešams atvieglot prasības nelielu, decentralizētu dīzeļdegviela rezervuāru līdz 10 m3 būvniecībai, tika izvērtēts būvniecības regulējuma attiecībā uz rezervuāru būvniecību. Dažādu vielu uzglabāšanu un rezervuāru tilpumus regulē speciālie noteikumi, piemēram Noteikumi Nr. 339, bet pašu rezervuāru līdz 50 m3 būvniecībai, īpašas prasības nav piemērojamas. Atbilstoši Noteikumiem Nr.500, 1.pielikumam, rezervuāri ar tilpumu līdz 50 m3 ir pirmās grupas būve, ja tajos netiek glabātas bīstama ķīmiska vielas un to būvniecībai, atbilstoši speciālajiem tiek piemēroti pirmās grupas inženierbūves būvniecības noteikumi.
Tāpēc Noteikumu projektā tiek noteikts, ka otrās grupas rezervuāru ar būvtilpumu līdz 50 m3, t.sk. rezervuāru bīstamu ķīmisko vielu glabāšanai, jaunu būvniecību, novietošanu un pārbūvi var veikt, kā būvniecības ieceres dokumentāciju, būvvaldē, iesniedzot Paskaidrojuma rakstu. Rezervuāru būvniecībai, kuru plānots īsteno, pamatojoties uz Paskaidrojuma rakstu, pirms attiecīgās ieceres dokumentācijas iesniegšanas būvvaldē, atbilstoši attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, tehniskiem vai īpašiem noteikumiem būs tikai nepieciešams saņemt atļaujas vai saskaņojumus par vides aizsardzības, ugunsdrošības u.c. prasību ievērošanu. Tā tiks paātrināta būvniecības darbu uzsākšana, samazināts administratīvais slogs un veicināta nelielu rezervuāru būvniecība. Attiecībā uz bīstamo ķīmisko vielu, t.sk dīzeļdegvielas uzglabāšanu primāri nepieciešams ievērot Noteikumu Nr. 339 prasības. un gadījumos, ka nepieciešama rezervuāra jaunu būvniecību, novietošanu vai pārbūve rezervuāra būvtilpumam nepārsniedzot 50 m3, būvniecības prasības tiek atvieglotas.
Piemēram, ja rezervuārā paredzēts glabā līdz 10 m3 dīzeļdegvielas, tad atbilstoši Noteikumiem Nr. 339, šāds rezervuārs nav jāreģistrē kā bīstamā iekārta un jānodrošina visas ar rezervuāra, kā bīstamās iekārtas tehnisko uzraudzību, projektēšanu, izgatavošanu un uzstādīšanu saistītās prasības. Tas nozīmē, ka atbilstoši Noteikumiem Nr. 253 nebūs jāpiemēro otrās grupas būves būvniecības prasības bet varēs dīzeļdegvielas uzglabāšanas rezervuāru līdz 10 m3 būvēt būvvaldē, kā būvniecības ieceres dokumentāciju iesniegt Paskaidrojuma rakstu.
Ņemot vērā to rezervuāros var tikt uzglabātas dažādas birstošas vai plūstošas vielas uz kurām attiecas dažādas vides aizsardzības, ugunsdrošības vai citas prasības, rezervuāru būvniecībai, kuru plānots īsteno, pamatojoties uz Paskaidrojuma rakstu, pirms attiecīgās ieceres dokumentācijas iesniegšanas būvvaldē, atbilstoši attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, tehniskiem vai īpašiem noteikumiem būs nepieciešams saņemt atļaujas vai saskaņojumus par vides aizsardzības, ugunsdrošības u.c. prasību ievērošanu. Šī prasība jau šobrīd ir noteikta Noteikumi Nr. 253 14.1 punktā.
Noteikumu projektā samazinās administratīvo slogu, paātrinās būvniecības darbu uzsākšana un veicināta nelielu decentralizētu dīzeļdegvielas rezervuāru būvniecība, tā kritiskās infrastruktūras drošības nodrošināšanu.
Paredzēts, ka šīs atvieglotās prasības stāsies spēkā ar 2025.gada 1.novembri, jo nepieciešams atbilstoši pielāgot Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāti.
Tāpēc Noteikumu projektā tiek noteikts, ka otrās grupas rezervuāru ar būvtilpumu līdz 50 m3, t.sk. rezervuāru bīstamu ķīmisko vielu glabāšanai, jaunu būvniecību, novietošanu un pārbūvi var veikt, kā būvniecības ieceres dokumentāciju, būvvaldē, iesniedzot Paskaidrojuma rakstu. Rezervuāru būvniecībai, kuru plānots īsteno, pamatojoties uz Paskaidrojuma rakstu, pirms attiecīgās ieceres dokumentācijas iesniegšanas būvvaldē, atbilstoši attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, tehniskiem vai īpašiem noteikumiem būs tikai nepieciešams saņemt atļaujas vai saskaņojumus par vides aizsardzības, ugunsdrošības u.c. prasību ievērošanu. Tā tiks paātrināta būvniecības darbu uzsākšana, samazināts administratīvais slogs un veicināta nelielu rezervuāru būvniecība. Attiecībā uz bīstamo ķīmisko vielu, t.sk dīzeļdegvielas uzglabāšanu primāri nepieciešams ievērot Noteikumu Nr. 339 prasības. un gadījumos, ka nepieciešama rezervuāra jaunu būvniecību, novietošanu vai pārbūve rezervuāra būvtilpumam nepārsniedzot 50 m3, būvniecības prasības tiek atvieglotas.
Piemēram, ja rezervuārā paredzēts glabā līdz 10 m3 dīzeļdegvielas, tad atbilstoši Noteikumiem Nr. 339, šāds rezervuārs nav jāreģistrē kā bīstamā iekārta un jānodrošina visas ar rezervuāra, kā bīstamās iekārtas tehnisko uzraudzību, projektēšanu, izgatavošanu un uzstādīšanu saistītās prasības. Tas nozīmē, ka atbilstoši Noteikumiem Nr. 253 nebūs jāpiemēro otrās grupas būves būvniecības prasības bet varēs dīzeļdegvielas uzglabāšanas rezervuāru līdz 10 m3 būvēt būvvaldē, kā būvniecības ieceres dokumentāciju iesniegt Paskaidrojuma rakstu.
Ņemot vērā to rezervuāros var tikt uzglabātas dažādas birstošas vai plūstošas vielas uz kurām attiecas dažādas vides aizsardzības, ugunsdrošības vai citas prasības, rezervuāru būvniecībai, kuru plānots īsteno, pamatojoties uz Paskaidrojuma rakstu, pirms attiecīgās ieceres dokumentācijas iesniegšanas būvvaldē, atbilstoši attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, tehniskiem vai īpašiem noteikumiem būs nepieciešams saņemt atļaujas vai saskaņojumus par vides aizsardzības, ugunsdrošības u.c. prasību ievērošanu. Šī prasība jau šobrīd ir noteikta Noteikumi Nr. 253 14.1 punktā.
Noteikumu projektā samazinās administratīvo slogu, paātrinās būvniecības darbu uzsākšana un veicināta nelielu decentralizētu dīzeļdegvielas rezervuāru būvniecība, tā kritiskās infrastruktūras drošības nodrošināšanu.
Paredzēts, ka šīs atvieglotās prasības stāsies spēkā ar 2025.gada 1.novembri, jo nepieciešams atbilstoši pielāgot Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāti.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Informatīvais ziņojums "Par degvielas pastāvīgas uzglabāšanas nosacījumiem un apjomu kritisko infrastruktūru nodrošinošo iestāžu un komersantu objektos"
Apraksts
Informatīvajā ziņojumā izvērtēts normatīvais regulējums kāds jāpiemēro, lai tiktu uzbūvēti dīzeļdegvielas, kas skaitās bīstama viela, rezervuāri un secināts, ka salāgojot būvniecības regulējumu ar regulējumu, kas attiecas uz bīstamo ķīmisko vielu uzglabāšanas nosacījumiem, varētu tikt atviegloti dīzeļdegvielas rezervuāru līdz 10 m3 būvniecība.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Būvniecības informācijas sistēmas pielāgošana
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalība ir iedzīvotāju, sabiedrības un nevalstisko organizāciju iesaistīšanās politikas veidošanas procesā, šajā gadījumā Noteikumu projekts saistīts ar sabiedrības drošības nodrošināšanu ārkārtas situācijās.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts attiecas uz rezervuāriem, kuros varētu glabāt bīstamas ķimiskas vielas.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
