22-TA-2352: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 21. oktobra noteikumos Nr. 876 "Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Pamatojoties uz Ministru prezidenta A. K. Kariņa 2022. gada 25. maija rezolūciju, Labklājības ministrijai kopā ar Ekonomikas, Finanšu, Iekšlietu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām tika uzdots sagatavot izskatīšanai uz 14. jūnija valdības sēdi piedāvājumu par mērķētu atbalsta sistēmu iedzīvotājiem. 2022. gada 21. jūnija sēdē tika izskatīts un konceptuāli atbalstīts informatīvais ziņojums "Par atbalsta pasākumiem energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai mazaizsargātākajām iedzīvotāju grupām”. Izstrādātais ietvars ar atbalsta pasākumiem, lai kompensētu netipiski augstos cenu līmeņus energoresursu piegādēm nākamās apkures sezonas laikā, paredz nepieciešamo grozījumu veikšanu tiesību aktos, tai skaitā Ministru kabineta 2008. gada 21. oktobra noteikumos Nr. 876 "Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi".
2022. gada 13. augustā stājās spēkā Labklājības ministrijas un Ekonomikas ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā", kas attiecībā uz strauji pieaugošu energoresursu cenu kāpuma ietekmes mazināšanu uz iedzīvotāju kopējiem maksājumiem par patērēto enerģiju paredz atbalstu būs centralizēto siltumapgādi, apkurē izmantotu elektroenerģiju, dabasgāzi, granulām, malku un koksnes briketēm.
2022. gada 13. augustā stājās spēkā Labklājības ministrijas un Ekonomikas ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā", kas attiecībā uz strauji pieaugošu energoresursu cenu kāpuma ietekmes mazināšanu uz iedzīvotāju kopējiem maksājumiem par patērēto enerģiju paredz atbalstu būs centralizēto siltumapgādi, apkurē izmantotu elektroenerģiju, dabasgāzi, granulām, malku un koksnes briketēm.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Nodrošināt normatīvo regulējumu mājsaimniecībām nodrošinātā centralizētās siltumapgādes pakalpojumu kompensācijas pieprasījuma iesniegšanai, aprēķinu izskatīšanai un izmaksas saņemšanai gadījumos, kad siltumenerģijas piegādātājam tiek kompensēti negūtie ieņēmumi (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli), kas rodas, piemērojot atlaidi mājsaimniecībām piegādātajai siltumenerģijai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Energoresursu straujas cenu pieauguma apstākļos strauji pieaug centralizētās siltumapgādes ražošanas izmaksas un secīgi tām - arī siltumenerģijas tarifi iedzīvotājiem. Ņemot vērā Latvijas klimatiskos apstākļus un sezonalitāti, pakalpojumu saņēmējiem, kas ir mājsaimniecības, nav iespēju samazināt izmaksas, nelietojot siltumenerģijas pakalpojumus vai pazeminot piegādātās siltumenerģijas temperatūru.
Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma 7. pantā paredzēti atbalsti mājsaimniecībām, kurām tiek piemērots maksas samazinājums par centralizētās siltumapgādes pakalpojumiem, bet siltumapgādes pakalpojuma sniedzēja negūtie ieņēmumi par maksas samazinājumu par centralizētās siltumapgādes pakalpojumiem tiek kompensēti no valsts budžeta līdzekļiem.
Noteikumu projektā ir nepieciešams precizēt izveidoto atbalsta mehānismu, nosakot vienkāršu un saprotamu kārtību, kādā siltumenerģijas piegādātāji piesaka un saņem kompensāciju par negūtajiem ieņēmumiem par maksas samazinājumu par centralizētās siltumapgādes pakalpojumiem.
Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma 7. pantā paredzēti atbalsti mājsaimniecībām, kurām tiek piemērots maksas samazinājums par centralizētās siltumapgādes pakalpojumiem, bet siltumapgādes pakalpojuma sniedzēja negūtie ieņēmumi par maksas samazinājumu par centralizētās siltumapgādes pakalpojumiem tiek kompensēti no valsts budžeta līdzekļiem.
Noteikumu projektā ir nepieciešams precizēt izveidoto atbalsta mehānismu, nosakot vienkāršu un saprotamu kārtību, kādā siltumenerģijas piegādātāji piesaka un saņem kompensāciju par negūtajiem ieņēmumiem par maksas samazinājumu par centralizētās siltumapgādes pakalpojumiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumu projektā nepieciešams precizēt siltumenerģijas piegādātāja kompensācijas pieprasīšanas, aprēķinu izskatīšanas un kompensācijas izsniegšanas kārtību, ja siltumenerģijas tarifu apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk - Regulators) vai pašvaldība, kā arī gadījumos, ja siltumenerģija tiek piegādāta par vienošanās cenu ar siltumenerģijas piegādātāju.
Risinājuma apraksts
Siltumenerģijas piegādātājs pieprasa kompensāciju Būvniecības valsts kontroles birojam (turpmāk – birojs), iesniedzot kompensācijas pieprasījuma aprēķinu saskaņā ar noteikumu 1. vai 2. pielikumu līdz katra mēneša divdesmitajam datumam. Kompensācijas pieprasījuma aprēķinā katram mēnesim tiek norādīts piegādātais siltumenerģijas apjoms un siltumenerģijas tarifs vai cena. Kompensācija tiek piešķirta tikai par mājsaimniecībām piegādāto siltumenerģiju un tikai Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma 7. pantā noteiktajā apjomā, proti – ja siltumenerģijas tarifu ir apstiprinājis Regulators vai attiecīgā pašvaldība, tad kompensācija ir noteikta 50 procentu apmērā no starpības starp apstiprināto siltumenerģijas tarifu esošajā apkures sezonā un siltumenerģijas tarifa mediānu 68,00 euro par vienu megavatstundu. Ja siltumenerģija tiek piegādāta par vienošanās cenu, tad kompensācija ir noteikta 50 procentu apmērā no starpības starp apstiprināto siltumenerģijas tarifu esošajā apkures sezonā un siltumenerģijas tarifa mediānu 68,00 euro par vienu megavatstundu, bet ne vairāk kā 116 euro par vienu megavatstundu.
Birojs, izvērtējot kompensācijas pieprasījuma aprēķinu un ar to saistītos dokumentus, pieņem lēmumu par kompensācijas piešķiršanu. Ja nepieciešama papildu informācija vai precizējoši dokumenti, birojs tos lūdz iesniegt siltumenerģijas piegādātājam, apturot piegādātāja rēķina apmaksu. Galīgais savstarpējais norēķins tiek veikts katra kalendārā gada beigās, ievērojot maksājumu korekciju.
Tā kā Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākuma likumprojekta 7.pants paredz atbalstu mājsaimniecības lietotājiem, tad gadījumā, ja atbalstu saņem mājas īpašnieks, kas tālāk dzīvokļus izīrē mājsaimniecībām, tad mājas īpašnieks rēķinā īrniekam iekļauj maksu par patērēto siltumenerģiju kopā ar centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājumu.
Birojam ir tiesības, uzraugot centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājuma kompensācijas atbilstību, izlases kārtībā veikt pārbaudes par kompensācijas pieprasījumu atbilstību. Gadījumos, kad kompensācija ir tikusi izmaksāta nepamatoti, birojs pieņem lēmumu par izmaksātās kompensācijas atmaksāšanu.
Birojs, izvērtējot kompensācijas pieprasījuma aprēķinu un ar to saistītos dokumentus, pieņem lēmumu par kompensācijas piešķiršanu. Ja nepieciešama papildu informācija vai precizējoši dokumenti, birojs tos lūdz iesniegt siltumenerģijas piegādātājam, apturot piegādātāja rēķina apmaksu. Galīgais savstarpējais norēķins tiek veikts katra kalendārā gada beigās, ievērojot maksājumu korekciju.
Tā kā Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākuma likumprojekta 7.pants paredz atbalstu mājsaimniecības lietotājiem, tad gadījumā, ja atbalstu saņem mājas īpašnieks, kas tālāk dzīvokļus izīrē mājsaimniecībām, tad mājas īpašnieks rēķinā īrniekam iekļauj maksu par patērēto siltumenerģiju kopā ar centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājumu.
Birojam ir tiesības, uzraugot centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājuma kompensācijas atbilstību, izlases kārtībā veikt pārbaudes par kompensācijas pieprasījumu atbilstību. Gadījumos, kad kompensācija ir tikusi izmaksāta nepamatoti, birojs pieņem lēmumu par izmaksātās kompensācijas atmaksāšanu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Mājsaimniecības, kuru mājokļos telpu apkuri un karsto ūdeni nodrošina centralizētā siltumapgāde, siltumenerģijas izmaksas daļēji tiks segtas no valsts budžeta līdzekļiem.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Centralizētās siltumenerģijas piegādātāji, iesniedzot kompensācijas pieprasījumu, atgūs negūtos ieņēmumus no siltumenerģijas piegādes mājsaimniecībām.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Centralizētās siltumapgādes uzņēmumiem vienu reizi mēnesī ir jāiesniedz kompensācijas pieprasījuma aprēķins par mājsaimniecībām piegādāto siltumenerģiju.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
71 999 399
0
96 000 601
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
71 999 399
0
96 000 601
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-71 999 399
0
-96 000 601
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-71 999 399
0
-96 000 601
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
71 999 399
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-96 000 601
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
-96 000 601
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Pieņemot, ka vidējais Latvijas siltumenerģijas tarifs varētu būt 150 EUR/MWh robežās, kopējās kompensācijas izmaksas visai apkures sezonai no valsts budžeta varētu sasniegt EUR 150 000 000, neiekļaujot PVN, EUR 168 000 000 iekļaujot PVN 12%. No šīm izmaksām BVKB administratīvajiem izdevumiem, ieskaitot VSAOI, 2022.gadā paredzēti EUR 20 524, 2023.gadā - EUR 28 769.
Kopējais nepieciešamais atbalsta apmērs = 168 000 000 euro – 20 524 euro – 28 769 euro= 167 950 707 euro
Līdz ar to papildu nepieciešamais finansējums :
2022.gadā: atbalstam 3 mēnešiem = 71 978 875 euro; BVKB administratīvajiem izdevumiem 20 524 euro; KOPĀ 71 999 399 euro
2023.gadā: atbalstam 4 mēnešiem = 95 971 832 euro; BVKB administratīvajiem izdevumiem 28 769 euro; KOPĀ 96 000 601 euro
BVKB administratīvie izdevumi tiek aprēķināti kā 30% piemaksa darbiniekam ar mēnešalgu 2 200 euro. 2022.gadā darba apjoms atbilst 4 cilvēku darbam 4 mēnešu periodā, kas ir 10 560 euro, un kopā ar VSAOI 9 964 euro veido 20 524 euro. 2023.gadā darba apjoms atbilst 4 cilvēku darbam 5 mēnešu periodā, kas ir 13 200 euro, un kopā ar VSAOI 15 569 euro veido 28 769 euro.
Kopējais nepieciešamais atbalsta apmērs = 168 000 000 euro – 20 524 euro – 28 769 euro= 167 950 707 euro
Līdz ar to papildu nepieciešamais finansējums :
2022.gadā: atbalstam 3 mēnešiem = 71 978 875 euro; BVKB administratīvajiem izdevumiem 20 524 euro; KOPĀ 71 999 399 euro
2023.gadā: atbalstam 4 mēnešiem = 95 971 832 euro; BVKB administratīvajiem izdevumiem 28 769 euro; KOPĀ 96 000 601 euro
BVKB administratīvie izdevumi tiek aprēķināti kā 30% piemaksa darbiniekam ar mēnešalgu 2 200 euro. 2022.gadā darba apjoms atbilst 4 cilvēku darbam 4 mēnešu periodā, kas ir 10 560 euro, un kopā ar VSAOI 9 964 euro veido 20 524 euro. 2023.gadā darba apjoms atbilst 4 cilvēku darbam 5 mēnešu periodā, kas ir 13 200 euro, un kopā ar VSAOI 15 569 euro veido 28 769 euro.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
2022.gadā atbalsta sniegšanai nepieciešamais finansējums ne vairāk kā 71 999 399 euro apmērā tiks nodrošināts no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, savukārt 2023.gadā atbalsta sniegšanai nepieciešamais finansējums ne vairāk kā 96 000 601 euro apmērā atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 9.augusta sēdes protokola Nr.39 67.§ “Likumprojekts "Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā"” 13.punktam tiks paredzēts likumprojekta "Par valsts budžetu 2023. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" sagatavošanas procesā.
Pastāv pamatots risks, ka paredzētais atbalsts no Eiropas Komisijas puses netiks atzīts par mērķorientētu atbalstu un attiecīgi netiks ievērota Padomes 2022.gada 23.-24. jūnija sanāksmē apstiprinātā valsts specifiskā rekomendācija Latvijai, kas paredz to, ka, lai mīkstinātu enerģijas cenu kāpuma ietekmi un palīdzētu ierobežot inflācijas otrreizējās ietekmes spiedienu, jānodrošina mērķorientēta atbalsta sniegšana pret energocenu kāpumu visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un uzņēmumiem.
Pastāv pamatots risks, ka paredzētais atbalsts no Eiropas Komisijas puses netiks atzīts par mērķorientētu atbalstu un attiecīgi netiks ievērota Padomes 2022.gada 23.-24. jūnija sanāksmē apstiprinātā valsts specifiskā rekomendācija Latvijai, kas paredz to, ka, lai mīkstinātu enerģijas cenu kāpuma ietekmi un palīdzētu ierobežot inflācijas otrreizējās ietekmes spiedienu, jānodrošina mērķorientēta atbalsta sniegšana pret energocenu kāpumu visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un uzņēmumiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums
Pamatojums un apraksts
Likuma mērķis ir novērst sociāli ekonomiskos riskus un tautsaimniecības izaugsmi negatīvi ietekmējošos faktorus, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.
Likums nosaka terminētu atbalsta pasākumus, kas mazina strauji pieaugušo energoresursu cenu izraisīto negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību un mājsaimniecībām.
Likums nosaka terminētu atbalsta pasākumus, kas mazina strauji pieaugušo energoresursu cenu izraisīto negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību un mājsaimniecībām.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Noteikumu projektam noteikta steidzamība.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Būvniecības valsts kontroles birojs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Būvniecības valsts kontroles birojs
palielinās
Vērtības nozīme:
BVKB administratīvie izdevumi tiek aprēķināti kā 30% piemaksa darbiniekam ar mēnešalgu 2 200 euro. 2022.gadā darba apjoms atbilst 4 cilvēku darbam 4 mēnešu periodā, kas ir 10 560 euro, un kopā ar VSAOI 9 964 euro veido 20 524 euro. 2023.gadā darba apjoms atbilst 4 cilvēku darbam 5 mēnešu periodā, kas ir 13 200 euro, un kopā ar VSAOI 15 569 euro veido 28 769 euro.
Kopā
0,00
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Saskaņā ar Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma 7.panta sesto daļu Būvniecības valsts kontroles birojs kompensē centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājumu un uzrauga centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājuma kompensācijas atbilstību.
Būvniecības valsts kontroles birojam būs līdz kārtējā kalendāra mēneša beigām jāizmaksā kompensācija, ja nepieciešams, jāpieprasa papildus informāciju, kas saistīta ar maksas samazinājuma piemērošanu, kā arī būs jāpieņem lēmumi par nepamatoti izmaksātās kompensācijas atmaksāšanu.
Būvniecības valsts kontroles birojam būs līdz kārtējā kalendāra mēneša beigām jāizmaksā kompensācija, ja nepieciešams, jāpieprasa papildus informāciju, kas saistīta ar maksas samazinājuma piemērošanu, kā arī būs jāpieņem lēmumi par nepamatoti izmaksātās kompensācijas atmaksāšanu.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Mājsaimniecības, kuras saņem centralizētās siltumapgādes pakalpojumus, laikposmā no 2022. gada septembra, kad saņems pirmo rēķinu pēc apstiprinātā maksas samazinājuma, saņems mazākus rēķinus par siltumapgādi. Šis maksas samazinājums tiks īstenot līdz 2023. gada 30. aprīlim.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi