23-TA-267: Likumprojekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Ceļu nodevu likums" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 24. februāra direktīvu (ES) 2022/362, ar ko groza Direktīvas 1999/62/EK, 1999/37/EK un (ES) 2019/520 attiecībā uz dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu transportlīdzekļiem (turpmāk – Direktīva 2022/362) tiek izstrādāts jauns Ceļu nodevu likums (turpmāk - Likumprojekts) attiecībā uz ceļu nodevām, kas noteiktas transportlīdzekļiem. Likumprojekts ievieš jaunas definīcijas, piemēram, ceļu infrastruktūras nodeva - nodeva, kas jāmaksā par transportlīdzekli atkarībā no attāluma, kuru tas nobraucis, izmantojot attiecīgo ceļu infrastruktūru, un no transportlīdzekļa tipa; tās nomaksāšana piešķir tiesības ar minēto transportlīdzekli izmantot ceļu infrastruktūru. Savukārt autoceļu lietošanas nodevu maksā par laiku, kurā paredzēts izmantot šā likuma 1. pielikumā minētos autoceļu posmus saskaņā ar šā likuma 2.pielikumā noteiktajām likmēm (kā ir noteikts arī pašlaik spēkā esošajā Autoceļu lietošanas nodevas likumā). Autoceļu lietošanas nodevas mērķis ir transporta radītā piesārņojuma samazināšanas un videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanas veicināšana.
Likumprojekts paredz, ka ceļu infrastruktūras nodeva tiks ieviesta no 2030.gada 1.janvāra, vienlaikus pārtraucot piemērot Eiropas transporta pamattīklā autoceļu lietošanas nodevu par laiku (vinjeti) kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām. Ja par attiecīgo transportlīdzekli attiecīgajā ceļa posmā būs maksājama ceļu infrastruktūras nodeva, tad autoceļu lietošanas nodeva vairs netiks piemērota (arī par transportlīdzekļiem kuru pilna masa mazāka vai vienāda ar 3,5 tonnām).
Ceļu infrastruktūras nodevas mērķis ir sabiedrības motivēšana veikt mazākus attālumus ar vairāk piesārņojošām automašīnām.
Papildus minētajam Likumprojekts regulē arī ielu nodevu, kas plānota kā pašvaldības nodeva, kas jāmaksā par ielu lietošanu. Ielu nodevas mērķis ir videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanas veicināšana, transportlīdzekļu radītā piesārņojuma samazināšana (tostarp gaisa kvalitātes uzlabošana), satiksmes sastrēgumu mazināšana.
Likumprojekts paredz, ka ceļu infrastruktūras nodeva tiks ieviesta no 2030.gada 1.janvāra, vienlaikus pārtraucot piemērot Eiropas transporta pamattīklā autoceļu lietošanas nodevu par laiku (vinjeti) kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām. Ja par attiecīgo transportlīdzekli attiecīgajā ceļa posmā būs maksājama ceļu infrastruktūras nodeva, tad autoceļu lietošanas nodeva vairs netiks piemērota (arī par transportlīdzekļiem kuru pilna masa mazāka vai vienāda ar 3,5 tonnām).
Ceļu infrastruktūras nodevas mērķis ir sabiedrības motivēšana veikt mazākus attālumus ar vairāk piesārņojošām automašīnām.
Papildus minētajam Likumprojekts regulē arī ielu nodevu, kas plānota kā pašvaldības nodeva, kas jāmaksā par ielu lietošanu. Ielu nodevas mērķis ir videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanas veicināšana, transportlīdzekļu radītā piesārņojuma samazināšana (tostarp gaisa kvalitātes uzlabošana), satiksmes sastrēgumu mazināšana.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir izveidot autopārvadājumu iekšējo tirgu ar vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, nostiprināt principu “lietotājs maksā” un “piesārņotājs maksā” piemērošanu, nodrošināt autoceļu infrastruktūras finansējumu, novērst sastrēgumus un gaisa piesārņojuma, kā arī trokšņa negatīvo ietekmi uz vidi un veselību, sekmēt transporta nozares dekarbonizāciju, palīdzot īstenot Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām un ES plānus samazināt CO2 emisijas.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Likumprojekts, tostarp pamatojoties uz Direktīvā 2022/362 noteikto, nosaka definīcijas un nosacījumus autoceļu lietošanas nodevas, ceļu infrastruktūras nodevas un ielu nodevas piemērošanai. Pašlaik spēkā esošais Autoceļu lietošanas nodevas likums regulē tikai autoceļu lietošanas nodevu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Latvijā šobrīd ir spēkā Autoceļu lietošanas nodevas likums, kas nosaka autoceļu lietošanas nodevas par laiku jeb vinjetes piemērošanu kravas transportlīdzekļiem ar pilnu masu lielāku par 3 tonnām un kravas transportlīdzekļu sastāviem ar pilnu masu lielāku par 3,5 tonnām. Direktīva 2022/362 paredz, ka no 2030. gada 25. marta Eiropas transporta pamattīklā autoceļu lietošanas nodevu par laiku (vinjeti) kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām, nepiemēro.
Risinājuma apraksts
Ar Likumprojektu no 2030.gada 1.janvāra plānots ieviest ceļu infrastruktūras nodevu par distanci, nodrošinot principa “lietotājs maksā” un “piesārņotājs maksā” piemērošanu, kā arī uz Eiropas transporta pamattīklā esošajiem autoceļu posmiem vairs netiks piemērota autoceļu lietošanas nodeva par laiku (vinjete).
Problēmas apraksts
2. Saskaņā ar 2024. gada 4. decembra likumu “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” ar 2025. gada 1. janvārī ir noteikta Valsts robežsardzes kompetence autoceļu lietošanas nodevas samaksas kontrolē Latvijā, kā arī kompetence administratīvā pārkāpuma procesā par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas noteikumu neievērošanu. Tādējādi tika plānots, ka Valsts robežsardze jauno funkciju varēs realizēt robežpārbaudes ietvaros robežšķērsošanas vietās.
Saskaņā ar Autoceļu lietošanas nodevas likuma 1.pielikumu Terehovas robežšķērsošanas vieta un Grebņevas robežšķērsošanas vieta neietilpst valsts autoceļu posmos, par kuru lietošanu maksājama autoceļu lietošanas nodeva, maksas posmi beidzam jau vairākus kilometrus pirms minētajām robežšķērsošanas vietām. Līdz ar to Valsts robežsardze tiesiski savas funkcijas attiecībā uz autoceļu lietošanas nodevas kontroli var realizēt tikai Pāternieku robežšķērsošanas vietā. Savukārt Terehovas un Grebņevas robežšķērsošanas vietās šāda kontrole nav iespējama.
Saskaņā ar Autoceļu lietošanas nodevas likuma 1.pielikumu Terehovas robežšķērsošanas vieta un Grebņevas robežšķērsošanas vieta neietilpst valsts autoceļu posmos, par kuru lietošanu maksājama autoceļu lietošanas nodeva, maksas posmi beidzam jau vairākus kilometrus pirms minētajām robežšķērsošanas vietām. Līdz ar to Valsts robežsardze tiesiski savas funkcijas attiecībā uz autoceļu lietošanas nodevas kontroli var realizēt tikai Pāternieku robežšķērsošanas vietā. Savukārt Terehovas un Grebņevas robežšķērsošanas vietās šāda kontrole nav iespējama.
Risinājuma apraksts
Tiek precizēts Likumprojekta 1.pielikums, ietverot tajā minētos autoceļus visā to garumā (izņemot valsts reģionālo autoceļu P5 Ulbroka–Ogre, kur jāmaksā nodeva ar TEN-T sakrītošo posmu atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 29.septembra noteikumos Nr. 1104 “Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem” noteiktajam). Vienlaikus Likumprojekta 4.panta pirmā daļa noteic, ka autoceļu lietošanas nodevu maksā par šā likuma 1. pielikumā noteikto valsts galveno un reģionālo autoceļu posmu lietošanu, izņemot to šķērsošanu krustojumos un lietošanu apdzīvotā vietā, kuras robežas apzīmētas ar citos normatīvajos aktos noteiktajām ceļa zīmēm.
Problēmas apraksts
3. Latvijā nav ieviesta ceļu infrastruktūras nodeva, tādēļ nav iespējams pienācīgi motivēt sabiedrību veikt mazākus attālumus ar vairāk piesārņojošām automašīnām.
Risinājuma apraksts
Ar Likumprojektu ieviesta jauna definīcija – ceļu infrastruktūras nodeva, kas ir nodeva, kas jāmaksā par transportlīdzekli atkarībā no attāluma, kuru tas nobraucis, izmantojot attiecīgo ceļu infrastruktūru, un no transportlīdzekļa tipa; tās nomaksāšana piešķir tiesības ar minēto transportlīdzekli izmantot ceļu infrastruktūru Tostarp, ieviešot privātās un publiskās partnerības finansētus autoceļu projektus, pamatojoties uz Likumprojektu, valsts varēs noteikt un piemērot ceļu infrastruktūras nodevu par noteikta jaunuzbūvēta ceļa posma izmantošanu, kā arī vairāk koncentrēties uz principa "Piesārņotājs maksā" piemērošanu.
Problēmas apraksts
4. Likuma “Par autoceļiem” 6.panta pirmā daļa noteic, ka valsts autoceļi un pašvaldību autoceļi un ielas lietojamas bez maksas, ja likumā nav noteikts citādi. Savukārt likuma “Par nodokļiem un nodevām” 12.panta pirmās daļas 6.punkts noteic, ka vietējās pašvaldības domei ir tiesības Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā savā administratīvajā teritorijā uzlikt pašvaldības nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā Likumprojekta mērķi par videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanas veicināšanu, atbilstošs normatīvais akts pašvaldības nodevas paredzēšanai par ielu lietošanu ir šis Likumprojekts. Līdz ar to tas paredz tiesības noteikt pašvaldības nodevu par ielu (izņemot tranzīta ielas) lietošanu ar M, N,O kategorijas transportlīdzekļiem un traktortehniku, ja pašvaldības teritorijā gaisa piesārņojuma līmenis pārsniedz gaisa kvalitātes normatīvus un galvenais pārsnieguma iemesls ir transportlīdzekļu radītais gaisa piesārņojums, un citos gadījumos, lai veicinātu ielu atbildīgu lietošanu, transporta radītā piesārņojuma samazināšanu un videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu. Saskaņā ar likuma "Par autoceļiem" 2.panta sesto daļu tranzīta iela ir pašvaldības īpašumā esoša pilsētas iela, kura ir valsts autoceļa sākums vai turpinājums un pa kuru notiek tranzīta satiksme.
Gaisa kvalitātes prasības, tā kvalitātes novērtējumus un citus gaisa kvalitātes paaugstināšanas pasākumus noteiks Gaisa aizsardzības likums (21-TA-1420) un citi vides aizsardzības normatīvie akti. Gaisa aizsardzības likumā plānots ietvert normu, ka gadījumā, ja veiktajam gaisa kvalitātes novērtējumam pašvaldības teritorijā vai tās daļā kādai no gaisu piesārņojošajām vielām ir pārsniegts gaisa kvalitātes robežlielums vai augšējā piesārņojuma novērtēšanas sliekšņa pēdējo triju gadu perioda gada vidējā vērtība un galvenais pārsniegšanas iemesls saistīts ar transporta radīto gaisa piesārņojumu, pašvaldība ne vēlāk kā divu gadu laikā no pārsnieguma konstatēšanas savā administratīvajā teritorijā vai tās daļā veic vienu no šiem minētajiem pasākumiem:
1) nosaka ielu nodevu atbilstoši ceļu nodevas regulējošajiem normatīvajiem aktiem;
2) nosaka zemo emisiju zonas. .
Ne vēlāk kā divus mēnešus pirms datuma, no kura plānots ieviest ielu nodevu, attiecīgajai pašvaldībai būs pienākums veikt informatīvus pasākumus, lai informētu par nodevas ieviešanu, piemēram, publicēt informāciju pašvaldības oficiālajā laikrakstā, pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē.
Ielu nodeva, kas noteikta, lai risinātu gaisa kvalitātes problēmas, varēs tikt pārskatīta vai atcelta, pārskatot pašvaldības izstrādāto gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu, kas izstrādāts atbilstoši vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām un kurā tiek pamatots, ka ir nepieciešams atcelt vai pārskatīt ielu nodevu konkrētās pašvaldības teritorijā.
Ielu nodevas noteikšanas tiesības dotas pašvaldībām savos saistošajos noteikumos, jo pašvaldībās ir dažādas situācijas ar piesārņojuma līmeni, dažādi piesārņojuma veidi un avoti, dažāds iedzīvotāju skaits un blīvums, dažāds tranzītā cauri braucošo transportlīdzekļu skaits un citi aspekti, kas padara katras pašvaldības situāciju atšķirīgu.Pašvaldību saistošos noteikumus par ielu nodevas maksāšanas, iekasēšanas un administrēšanas kārtību un to paskaidrojuma rakstu saskaņā ar Pašvaldību likuma 47.panta otro daļu pašvaldības dome triju darbdienu laikā pēc parakstīšanas rakstveidā nosūta atzinuma sniegšanai Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai.
Gaisa kvalitātes prasības, tā kvalitātes novērtējumus un citus gaisa kvalitātes paaugstināšanas pasākumus noteiks Gaisa aizsardzības likums (21-TA-1420) un citi vides aizsardzības normatīvie akti. Gaisa aizsardzības likumā plānots ietvert normu, ka gadījumā, ja veiktajam gaisa kvalitātes novērtējumam pašvaldības teritorijā vai tās daļā kādai no gaisu piesārņojošajām vielām ir pārsniegts gaisa kvalitātes robežlielums vai augšējā piesārņojuma novērtēšanas sliekšņa pēdējo triju gadu perioda gada vidējā vērtība un galvenais pārsniegšanas iemesls saistīts ar transporta radīto gaisa piesārņojumu, pašvaldība ne vēlāk kā divu gadu laikā no pārsnieguma konstatēšanas savā administratīvajā teritorijā vai tās daļā veic vienu no šiem minētajiem pasākumiem:
1) nosaka ielu nodevu atbilstoši ceļu nodevas regulējošajiem normatīvajiem aktiem;
2) nosaka zemo emisiju zonas. .
Ne vēlāk kā divus mēnešus pirms datuma, no kura plānots ieviest ielu nodevu, attiecīgajai pašvaldībai būs pienākums veikt informatīvus pasākumus, lai informētu par nodevas ieviešanu, piemēram, publicēt informāciju pašvaldības oficiālajā laikrakstā, pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē.
Ielu nodeva, kas noteikta, lai risinātu gaisa kvalitātes problēmas, varēs tikt pārskatīta vai atcelta, pārskatot pašvaldības izstrādāto gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu, kas izstrādāts atbilstoši vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām un kurā tiek pamatots, ka ir nepieciešams atcelt vai pārskatīt ielu nodevu konkrētās pašvaldības teritorijā.
Ielu nodevas noteikšanas tiesības dotas pašvaldībām savos saistošajos noteikumos, jo pašvaldībās ir dažādas situācijas ar piesārņojuma līmeni, dažādi piesārņojuma veidi un avoti, dažāds iedzīvotāju skaits un blīvums, dažāds tranzītā cauri braucošo transportlīdzekļu skaits un citi aspekti, kas padara katras pašvaldības situāciju atšķirīgu.Pašvaldību saistošos noteikumus par ielu nodevas maksāšanas, iekasēšanas un administrēšanas kārtību un to paskaidrojuma rakstu saskaņā ar Pašvaldību likuma 47.panta otro daļu pašvaldības dome triju darbdienu laikā pēc parakstīšanas rakstveidā nosūta atzinuma sniegšanai Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai.
Problēmas apraksts
5. Ņemot vērā to, ka arvien vairāk pieaug pārkāpumu skaits, kas fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, ir problēma, ka transportlīdzekļa īpašnieks var tikt sodīts par autoceļu lietošanas nodevas nesamaksāšanu par vairākas reizes dienā, jo praksē tas netiek atzīts par ilgstošu pārkāpumu.
1.tabula. Autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārkāpumi
1.tabula. Autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārkāpumi
| Pārkāpumu fiksēšanas gads | Fiksēto pārkāpumu skaits gadā | Pieņemto lēmumu par administratīvā soda piemērošanu kopsumma EUR |
| 2021 | 401 | 200 500 |
| 2022 | 476 | 238 000 |
| 2023 | 8 254 | 4 127 000 |
Risinājuma apraksts
Autoceļu lietošanas nodevas likums jau pašlaik paredz sodu par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārkāpumiem, kas tiek paredzēts arī Likumprojektā. Vienlaikus, ņemot vērā pieaugošo tehnisko līdzekļu skaitu uz autoceļiem, ar kuriem iespējams noteikt autoceļu lietošanas nodevas pārkāpumu, neapturot transportlīdzekli, ir divkārt samazināts sods par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārkāpumiem. Tāds pats soda apmērs ir paredzēts arī par ceļu infrastruktūras nodevas maksāšanas noteikumu neievērošanu, ņemot vērā, ka no 2030.gada ceļu infrastruktūras nodeva aizstās autoceļu lietošanas nodevu. Vienlaikus likumprojekts paredz, ka maksājot sodu, maksājama arī ceļu nodeva (ja tā nav samaksāta pirms soda piemērošanas), par ko persona tiks informēta, saņemot paziņojumu par sodu, kā arī papildus paziņojumā tiks iekļauta informācija par nepieciešamību samaksāt izdevumus par paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu.
Personai, kura izvairās no autoceļu lietošanas nodevas un ceļu infrastruktūras nodevas samaksas, kas konstatēta pārkāpuma gadījumā, kā arī no naudas soda izpildes par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas noteikumu neievērošanu un ceļu infrastruktūras nodevas maksāšanas noteikumu neievērošanu, liegts izsniegt transportlīdzekļa vadītāja apliecību, veikt personas īpašumā (valdījumā, turējumā) esoša transportlīdzekļa valsts tehnisko apskati un reģistrācijas darbības transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvajā sistēmā, izņemot transportlīdzekļa norakstīšanu un transportlīdzekļa reģistrācijas pārtraukšanu uz laiku, nododot numura zīmes.
Šādi ierobežojumi pastāv jau šobrīd uz personām, kas izvairās naudas soda izpildes par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas noteikumu neievērošanu, saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 14.2 pantu. Ņemot vērā, ka autoceļu lietošanas nodevu līdz 2030.gadam aizstās ceļu infrastruktūras nodeva, kā arī Administratīvās atbildības likuma (turpmāk – AAL) 25.pantu, kas paredz, ka administratīvā soda piemērošana neatbrīvo sodīto personu no tā pienākuma izpildīšanas, par kura nepildīšanu piemērots administratīvais sods, attiecīgi ierobežojumi attiecināmi arī par izvairīšanos no autoceļu lietošanas nodevas un ceļu infrastruktūras nodevas samaksas, kas konstatēta pārkāpuma gadījumā, kā arī no naudas soda izpildes par ceļu infrastruktūras nodevas maksāšanas noteikumu neievērošanu. Šāds regulējums ir visefektīvākais līdzeklis, ka persona, kura vēlas piedalīties ceļu satiksmē, samaksās sodu un nesamaksāto nodevu.
Sods par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā bez caurlaides desmit naudas soda vienību apmērā ir noteikts Jūrmalas domes 2023.gada 29.jūnija saistošo noteikumu Nr. 13 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā” 50. punktā. Likumprojekts paredz par ielas posma lietošanu, ja ielu nodeva nav samaksāta, piemērot naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam no piecām līdz piecpadsmit naudas soda vienībām, lai, izvērtējot apstākļus, sodu varētu piemērot individualizēti.
Vērtējot, vai piemērot administratīvo atbildību par ceļu nodevu maksāšanas pārkāpumiem, tika ņemts vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 17.jūnija direktīvas 1999/62/EK par ceļu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu transportlīdzekļiem 9.a pants, kas noteic, ka Dalībvalstis izveido piemērotu kontroles mehānismu un izstrādā sankciju sistēmu, ko piemērot par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu; tās veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šo noteikumu īstenošanu, un ka noteiktajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. Papildus tika tika izvērtēti šādi apstākļi:
1) administratīvā akta (procesa) prioritātes princips – ceļu nodevas maksāšanas pārkāpumu nav iespējams novērst ar administratīvā akta izdošanu vai citiem līdzekļiem, visefektīvākais instruments ir administratīvais sods. Izvairīšanās no ceļu nodevu samaksas rada bīstamību sabiedrībai - ja netiek pilnā apmērā nomaksātas minētās nodevas, pasliktinās valsts autoceļu stāvoklis un tādējādi pasliktinās arī, piemēram, satiksmes drošība.
2) sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte – ar administratīvo sodu ir iespējams panākt, ka ceļu nodevu samaksa tiek veikta regulārāk, ņemot vērā pieaugošo tehnisko līdzekļu skaitu uz autoceļiem, ar kuriem iespējams noteikt autoceļu lietošanas nodevas pārkāpumu, neapturot transportlīdzekli, līdz ar to arvien grūtāk ir izvairīties nosoda par ceļu nodevu maksāšanas pārkāpumiem;
3) problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām – situācija nav attiecināma uz civiltiesiskām attiecībām, tā attiecas uz valstij un pašvaldībām piederošu ceļu lietošanu;
4) problēmsituācijas bīstamība un kaitīgums – Ieņēmumi no autoceļu lietošanas nodevas un ceļu infrastruktūras nodevas tiks izlietoti ceļu infrastruktūras uzlabošanai, līdz ar to, ja netiek pilnā apmērā nomaksātas minētās nodevas, pasliktinās valsts autoceļu stāvoklis un tādējādi pasliktinās arī, piemēram, satiksmes drošība. Savukārt ielu nodevas ieņēmumus paredzēts izmantot transporta radītā piesārņojuma samazināšanai, līdz ar to tās neiekasēšana pilnā apmērā samazina pašvaldības resursus transporta radītā piesārņojuma samazināšanai, tādējādi negatīvi ietekmējot cilvēku veselību. Ņemot vērā iepriekš minēto, konstatējams, ka ceļu nodevu neiekasēšanai pilnā apmērā ir kaitīga ietekme uz sabiedrības drošību un veselību;
5) aizliegums paredzēt administratīvo atbildību par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu – Likumprojekta regulējums nav saistīts ar administratīvo aktu izpildi;
6) problēmsituācijas aktualitāte – 1. tabulā redzama Valsts policijas statistika, kas arvien vairāk pieaug, līdz ar to secināms, ka autoceļu lietošanas nodevas pārkāpumi ir ļoti izplatīti.
AAL 19. nodaļa “Administratīvā pārkāpuma procesa īpatnības atsevišķās lietu kategorijās” paredz īpašu regulējumu gadījumos, ja pārkāpums fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli. Visos šādos gadījumos paredzēts piemērot AAL 161. pantā noteikto vispārīgo regulējumu par administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanu un lēmumu pieņemšanu bez tās personas klātbūtnes, kuru sauc pie atbildības, kā arī par personai piemērojamo attiecīgajam pārkāpumam noteikto minimālo naudas sodu.
Vienlaikus AAL 19. panta pirmā daļa paredz, ka sodu par administratīvo pārkāpumu piemēro ietvaros, ko nosaka likums vai pašvaldību saistošie noteikumi, kuros paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu. Tādējādi ceļu nodevu samaksas administratīvo pārkāpumu gadījumos, kas tiks konstatēti ar tehniskajiem līdzekļiem, AAL 162. un 163. pantā noteiktais regulējums daļā par transportlīdzekļa īpašnieka aizstāšanu ar transportlīdzekļa vadītāju, norādot viņu kā vainīgo personu, netiks piemērots, jo ceļu nodevu samaksas pārkāpumā transportlīdzekļa īpašnieks būs tiešais administratīvā pārkāpuma subjekts un viņam nebūs pamata iesniegt sūdzību par transportlīdzekļa vadītāja administratīvo atbildību un soda piemērošanu.
Lai persona netiktu vairākkārt sodīta par vienu un to pašu pārkāpumu, 2024.gada 21.novembrī Saeimā ir pieņems likums "Grozījumi Administratīvās atbildības likumā" (Nr: 615/Lp14), ar kuru tostarp grozīts Administratīvās atbildības likuma 26.pants, kas turpmāk noteiks, ka:
"(1) Atsevišķs ilgstošs administratīvais pārkāpums ir nepārtraukta viena administratīvā pārkāpuma realizēšana noteiktu laikposmu. Atsevišķs ilgstošs administratīvais pārkāpums ir uzskatāms par pabeigtu brīdī, kad persona to pārtrauc, beidz pastāvēt pārkāpuma pamatā esošais tiesiskais pienākums, personai paziņo par fiksēto pārkāpumu vai piemēro administratīvo sodu.
(2) Ja personai ir paziņots par fiksēto pārkāpumu vai piemērots administratīvais sods, taču persona turpina izdarīt administratīvo pārkāpumu, administratīvo sodu var piemērot pēc tam, kad ir pagājis saprātīgs laiks administratīvā pārkāpuma pārtraukšanai."
Vienlaikus likumprojekts paredz, ka personai, kurai konstatēts ceļu nodevas samaksas pārkāpums un par to nosūtīts paziņojums, ir pienākums samaksāt nesamaksāto ceļa nodevu atbilstoši likumam “Par nodokļiem un nodevām” un maksu par paziņojuma nosūtīšanu. Savukārt informāciju par nodokļu maksātāju neizpildītajām saistībām iegūst no Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamās administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzes.
Paralēli administratīvā soda piemērošanai ceļu nodevas administrētājs paziņos transportlīdzekļa īpašniekam, ka par transportlīdzekli nav samaksāta ceļu nodeva. Ja par attiecīgo transportlīdzekli būs izveidojies autoceļu lietošanas nodevas vai ceļu infrastruktūras nodevas parāds, Ceļu satiksmes drošības direkcija papildus to personai paziņos, ja tā vēlas veikt šī likuma 21.pantā veiktos pakalpojumus Ceļu satiksmes drošības direkcijā. Ņemot vērā, ka lielākā daļa autoceļu lietošanas nodevas vai ceļu infrastruktūras nodevas parādu tiks nomaksāti, lai saņemtu Ceļu satiksmes drošības direkcijā, lai neradīto valstij papildu izdevumus un administratīvo slogu, ceļu nodevu piedziņu attiecīgās nodevas administrētājs uzsāks tad, ja ceļu nodeva nebūs samaksāta gada laikā no pārkāpuma fiksēšanas brīža.
Personai, kura izvairās no autoceļu lietošanas nodevas un ceļu infrastruktūras nodevas samaksas, kas konstatēta pārkāpuma gadījumā, kā arī no naudas soda izpildes par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas noteikumu neievērošanu un ceļu infrastruktūras nodevas maksāšanas noteikumu neievērošanu, liegts izsniegt transportlīdzekļa vadītāja apliecību, veikt personas īpašumā (valdījumā, turējumā) esoša transportlīdzekļa valsts tehnisko apskati un reģistrācijas darbības transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvajā sistēmā, izņemot transportlīdzekļa norakstīšanu un transportlīdzekļa reģistrācijas pārtraukšanu uz laiku, nododot numura zīmes.
Šādi ierobežojumi pastāv jau šobrīd uz personām, kas izvairās naudas soda izpildes par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas noteikumu neievērošanu, saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 14.2 pantu. Ņemot vērā, ka autoceļu lietošanas nodevu līdz 2030.gadam aizstās ceļu infrastruktūras nodeva, kā arī Administratīvās atbildības likuma (turpmāk – AAL) 25.pantu, kas paredz, ka administratīvā soda piemērošana neatbrīvo sodīto personu no tā pienākuma izpildīšanas, par kura nepildīšanu piemērots administratīvais sods, attiecīgi ierobežojumi attiecināmi arī par izvairīšanos no autoceļu lietošanas nodevas un ceļu infrastruktūras nodevas samaksas, kas konstatēta pārkāpuma gadījumā, kā arī no naudas soda izpildes par ceļu infrastruktūras nodevas maksāšanas noteikumu neievērošanu. Šāds regulējums ir visefektīvākais līdzeklis, ka persona, kura vēlas piedalīties ceļu satiksmē, samaksās sodu un nesamaksāto nodevu.
Sods par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā bez caurlaides desmit naudas soda vienību apmērā ir noteikts Jūrmalas domes 2023.gada 29.jūnija saistošo noteikumu Nr. 13 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā” 50. punktā. Likumprojekts paredz par ielas posma lietošanu, ja ielu nodeva nav samaksāta, piemērot naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam no piecām līdz piecpadsmit naudas soda vienībām, lai, izvērtējot apstākļus, sodu varētu piemērot individualizēti.
Vērtējot, vai piemērot administratīvo atbildību par ceļu nodevu maksāšanas pārkāpumiem, tika ņemts vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 17.jūnija direktīvas 1999/62/EK par ceļu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu transportlīdzekļiem 9.a pants, kas noteic, ka Dalībvalstis izveido piemērotu kontroles mehānismu un izstrādā sankciju sistēmu, ko piemērot par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu; tās veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šo noteikumu īstenošanu, un ka noteiktajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. Papildus tika tika izvērtēti šādi apstākļi:
1) administratīvā akta (procesa) prioritātes princips – ceļu nodevas maksāšanas pārkāpumu nav iespējams novērst ar administratīvā akta izdošanu vai citiem līdzekļiem, visefektīvākais instruments ir administratīvais sods. Izvairīšanās no ceļu nodevu samaksas rada bīstamību sabiedrībai - ja netiek pilnā apmērā nomaksātas minētās nodevas, pasliktinās valsts autoceļu stāvoklis un tādējādi pasliktinās arī, piemēram, satiksmes drošība.
2) sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte – ar administratīvo sodu ir iespējams panākt, ka ceļu nodevu samaksa tiek veikta regulārāk, ņemot vērā pieaugošo tehnisko līdzekļu skaitu uz autoceļiem, ar kuriem iespējams noteikt autoceļu lietošanas nodevas pārkāpumu, neapturot transportlīdzekli, līdz ar to arvien grūtāk ir izvairīties nosoda par ceļu nodevu maksāšanas pārkāpumiem;
3) problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām – situācija nav attiecināma uz civiltiesiskām attiecībām, tā attiecas uz valstij un pašvaldībām piederošu ceļu lietošanu;
4) problēmsituācijas bīstamība un kaitīgums – Ieņēmumi no autoceļu lietošanas nodevas un ceļu infrastruktūras nodevas tiks izlietoti ceļu infrastruktūras uzlabošanai, līdz ar to, ja netiek pilnā apmērā nomaksātas minētās nodevas, pasliktinās valsts autoceļu stāvoklis un tādējādi pasliktinās arī, piemēram, satiksmes drošība. Savukārt ielu nodevas ieņēmumus paredzēts izmantot transporta radītā piesārņojuma samazināšanai, līdz ar to tās neiekasēšana pilnā apmērā samazina pašvaldības resursus transporta radītā piesārņojuma samazināšanai, tādējādi negatīvi ietekmējot cilvēku veselību. Ņemot vērā iepriekš minēto, konstatējams, ka ceļu nodevu neiekasēšanai pilnā apmērā ir kaitīga ietekme uz sabiedrības drošību un veselību;
5) aizliegums paredzēt administratīvo atbildību par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu – Likumprojekta regulējums nav saistīts ar administratīvo aktu izpildi;
6) problēmsituācijas aktualitāte – 1. tabulā redzama Valsts policijas statistika, kas arvien vairāk pieaug, līdz ar to secināms, ka autoceļu lietošanas nodevas pārkāpumi ir ļoti izplatīti.
AAL 19. nodaļa “Administratīvā pārkāpuma procesa īpatnības atsevišķās lietu kategorijās” paredz īpašu regulējumu gadījumos, ja pārkāpums fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli. Visos šādos gadījumos paredzēts piemērot AAL 161. pantā noteikto vispārīgo regulējumu par administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanu un lēmumu pieņemšanu bez tās personas klātbūtnes, kuru sauc pie atbildības, kā arī par personai piemērojamo attiecīgajam pārkāpumam noteikto minimālo naudas sodu.
Vienlaikus AAL 19. panta pirmā daļa paredz, ka sodu par administratīvo pārkāpumu piemēro ietvaros, ko nosaka likums vai pašvaldību saistošie noteikumi, kuros paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu. Tādējādi ceļu nodevu samaksas administratīvo pārkāpumu gadījumos, kas tiks konstatēti ar tehniskajiem līdzekļiem, AAL 162. un 163. pantā noteiktais regulējums daļā par transportlīdzekļa īpašnieka aizstāšanu ar transportlīdzekļa vadītāju, norādot viņu kā vainīgo personu, netiks piemērots, jo ceļu nodevu samaksas pārkāpumā transportlīdzekļa īpašnieks būs tiešais administratīvā pārkāpuma subjekts un viņam nebūs pamata iesniegt sūdzību par transportlīdzekļa vadītāja administratīvo atbildību un soda piemērošanu.
Lai persona netiktu vairākkārt sodīta par vienu un to pašu pārkāpumu, 2024.gada 21.novembrī Saeimā ir pieņems likums "Grozījumi Administratīvās atbildības likumā" (Nr: 615/Lp14), ar kuru tostarp grozīts Administratīvās atbildības likuma 26.pants, kas turpmāk noteiks, ka:
"(1) Atsevišķs ilgstošs administratīvais pārkāpums ir nepārtraukta viena administratīvā pārkāpuma realizēšana noteiktu laikposmu. Atsevišķs ilgstošs administratīvais pārkāpums ir uzskatāms par pabeigtu brīdī, kad persona to pārtrauc, beidz pastāvēt pārkāpuma pamatā esošais tiesiskais pienākums, personai paziņo par fiksēto pārkāpumu vai piemēro administratīvo sodu.
(2) Ja personai ir paziņots par fiksēto pārkāpumu vai piemērots administratīvais sods, taču persona turpina izdarīt administratīvo pārkāpumu, administratīvo sodu var piemērot pēc tam, kad ir pagājis saprātīgs laiks administratīvā pārkāpuma pārtraukšanai."
Vienlaikus likumprojekts paredz, ka personai, kurai konstatēts ceļu nodevas samaksas pārkāpums un par to nosūtīts paziņojums, ir pienākums samaksāt nesamaksāto ceļa nodevu atbilstoši likumam “Par nodokļiem un nodevām” un maksu par paziņojuma nosūtīšanu. Savukārt informāciju par nodokļu maksātāju neizpildītajām saistībām iegūst no Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamās administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzes.
Paralēli administratīvā soda piemērošanai ceļu nodevas administrētājs paziņos transportlīdzekļa īpašniekam, ka par transportlīdzekli nav samaksāta ceļu nodeva. Ja par attiecīgo transportlīdzekli būs izveidojies autoceļu lietošanas nodevas vai ceļu infrastruktūras nodevas parāds, Ceļu satiksmes drošības direkcija papildus to personai paziņos, ja tā vēlas veikt šī likuma 21.pantā veiktos pakalpojumus Ceļu satiksmes drošības direkcijā. Ņemot vērā, ka lielākā daļa autoceļu lietošanas nodevas vai ceļu infrastruktūras nodevas parādu tiks nomaksāti, lai saņemtu Ceļu satiksmes drošības direkcijā, lai neradīto valstij papildu izdevumus un administratīvo slogu, ceļu nodevu piedziņu attiecīgās nodevas administrētājs uzsāks tad, ja ceļu nodeva nebūs samaksāta gada laikā no pārkāpuma fiksēšanas brīža.
Problēmas apraksts
6. Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr. 108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 66.punktu grozījumu likumprojektu nesagatavo, ja tā normu apjoms pārsniegtu pusi no spēkā esošā likuma normu apjoma; šādā gadījumā sagatavo jaunu likumprojektu.
Ņemot vērā juridisko tehniku, kas ir pilnveidojusies kopš 2008.gada, kad tika pieņemts Autoceļu lietošanas nodevas likums, likumprojektā ir nepieciešams ietvert vairākas materiālās normas, kas noteiktas Ministru kabineta noteikumos, piemēram, Ministru kabineta 2014.gada 26.maija noteikumu Nr. 272 “Autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas, iekasēšanas un administrēšanas kārtība” 12.3.apakšpunktā ietvertā norma, kas noteic, ka autoceļu lietošanas nodevas iekasēšanas pakalpojuma sniedzējs un Ceļu satiksmes drošības direkcija ir tiesīgi iekasēt maksu par sniegto pakalpojumu. Maksa par pakalpojumu nosakāma vienam nodevas maksājumam neatkarīgi no maksājamās nodevas kopējā apmēra.
Papildus nepieciešams ietvert jaunas normas par ceļu infrastruktūras nodevu un ielu nodevu, kā arī normas par administratīvo atbildību.
Ņemot vērā juridisko tehniku, kas ir pilnveidojusies kopš 2008.gada, kad tika pieņemts Autoceļu lietošanas nodevas likums, likumprojektā ir nepieciešams ietvert vairākas materiālās normas, kas noteiktas Ministru kabineta noteikumos, piemēram, Ministru kabineta 2014.gada 26.maija noteikumu Nr. 272 “Autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas, iekasēšanas un administrēšanas kārtība” 12.3.apakšpunktā ietvertā norma, kas noteic, ka autoceļu lietošanas nodevas iekasēšanas pakalpojuma sniedzējs un Ceļu satiksmes drošības direkcija ir tiesīgi iekasēt maksu par sniegto pakalpojumu. Maksa par pakalpojumu nosakāma vienam nodevas maksājumam neatkarīgi no maksājamās nodevas kopējā apmēra.
Papildus nepieciešams ietvert jaunas normas par ceļu infrastruktūras nodevu un ielu nodevu, kā arī normas par administratīvo atbildību.
Risinājuma apraksts
Ir izstrādāts jauns likumprojekts, nevis grozījumi spēkā esošajā Autoceļu lietošanas nodevas likumā. Līdz ar to, kad spēku zaudēs Autoceļu lietošanas nodevu likums un stāsies spēkā likumprojekta "Ceļu nodevu likums" attiecīgās normas, notiks vairākas tiesiskās izmaiņas, tiks samazināts administratīvais sods par autoceļu lietošanas nodevas pārkāpumiem, tiks noteikta ielu nodeva, savukārt no 2030.gada – ceļu infrastruktūras nodeva.
Attiecīgi būs jāizdod no jauna uz likumprojekta pamata paredzētie Ministru kabineta noteikumi un spēku zaudēs Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti uz Autoceļu lietošanas nodevas likuma pamata.
Attiecīgi būs jāizdod no jauna uz likumprojekta pamata paredzētie Ministru kabineta noteikumi un spēku zaudēs Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti uz Autoceļu lietošanas nodevas likuma pamata.
Problēmas apraksts
7. Autoceļu lietošanas nodevas likuma 5.1 pants paredz, ka autoceļu lietošanas nodevas elektroniskās iekasēšanas sistēmas pakalpojumu sniedzēju reģistrācijas un uzraudzības kārtību, kā arī kārtību, kādā pakalpojumu sniedzējs izslēdzams no reģistra, nosaka Ministru kabinets, bet nav paredzēta šāda kārtība attiecībā uz ceļu infrastruktūras nodevas elektroniskās iekasēšanas sistēmas pakalpojumu sniedzējiem.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu to, ka Latvijā būtu iespējams reģistrēt ne tikai autoceļu lietošanas nodevas, bet arī ceļu infrastruktūras nodevas elektroniskās iekasēšanas sistēmas pakalpojumu sniedzējus, likumprojekts paredz, ka Autoceļu lietošanas nodevas likuma 5.1 pants zaudēs spēku līdz ar likumprojekta spēkā stāšanos, vienlaikus spēkā stāsies 10.panta otrā daļa un 16.panta otrā daļa.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- transportlīdzekļu lietotāji, iedzīvotāji
Ietekmes apraksts
Jaunieviestā infrastruktūras nodeva par distanci no 2030.gada aizstās esošo autoceļu lietošanas nodevu par laiku (vinjeti), nodrošinot principu “lietotājs maksā” un “piesārņotājs maksā”.
Tiks divkārt samazināts sods par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārkāpumiem.
Tiks divkārt samazināts sods par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārkāpumiem.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
- nevalstiskās organizācijas
Ietekmes apraksts
Jaunieviestā infrastruktūras nodeva par distanci no 2030.gada aizstās Eiropas transporta pamattīklā autoceļu lietošanas nodevu par laiku (vinjeti) kravas transportlīdzekļiem, nodrošinot principu “lietotājs maksā” un “piesārņotājs maksā”.
Tiks divkārt samazināts sods par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārkāpumiem.
Tiks divkārt samazināts sods par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārkāpumiem.
Nozare
Visas nozares
Nozaru ietekmes apraksts
Jaunieviestā infrastruktūras nodeva par distanci no 2030.gada aizstās Eiropas transporta pamattīklā autoceļu lietošanas nodevu par laiku (vinjeti) kravas transportlīdzekļiem, nodrošinot principu “lietotājs maksā” un “piesārņotājs maksā”.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Ieviešot ceļu infrastruktūras nodevu, plānots, ka iekasētie finanšu līdzekļi tiks novirzīti tikai ceļu infrastruktūras būvniecībai, uzturēšanai un attīstībai, kopumā ceļu stāvoklis Latvijā uzlabosies.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Lai nodrošinātu likumprojektā noteikto, Iekšlietu ministrijas Informācijas centram līdz 01.01.2030 nepieciešams ieviest attiecīgus tehniskus risinājumus integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā un ar to saistītajā programmatūrā. Risinājumu ieviešanai Iekšlietu ministrijas Informācijas centram nepieciešams papildu finansējums Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība" 2029. gadā 16 910 euro apmērā (215 cilvēkstundas x 65, 00 euro (bez PVN) x 1,21 = 16 910 euro).
Papildu finansējums Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammai 02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība" novirzāms, pārdalot finansējumu Iekšlietu ministrijas resora ietvaros, ņemot vērā Ministru kabineta 2024.gada 19.septembra sēdes (prot. Nr. 38 2. §) 18.1.apakšpunktā paredzēto papildu finansējumu, proti, atbalstot Satiksmes ministrijas priekšlikumu palielināt valsts pamatbudžeta ieņēmumus no autoceļu lietošanas nodevas 2025. gadā 25 764 723 euro apmērā un 2026. gadā un turpmāk ik gadu 25 104 723 euro apmērā saskaņā ar likumprojektā "Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā" (24-TA-1656) paredzēto, palielināt vispārējā kārtībā sadalāmo dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un attiecīgus izdevumus Iekšlietu ministrijas budžeta:
1) apakšprogrammā 06.01.00 "Valsts policija" 2025. gadā 1 980 000 euro apmērā un 2026. gadā un turpmāk ik gadu 2 000 000 euro apmērā, lai nodrošinātu Valsts policijas transportlīdzekļos esošās transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numura zīmes nolasīšanas iekārtas izgūto datu (attiecībā uz autoceļu lietošanas nodevas samaksas faktu) uzlabošanu un uzturēšanu, kā arī nodrošinātu Valsts policijas uzdevumu izpildei nepieciešamā autoparka atjaunošanu un uzturēšanu;
2) programmā 10.00.00 "Valsts robežsardzes darbība" 2025. gadā 20 000 euro apmērā, lai nodrošinātu nepieciešamās izmaiņas Valsts robežsardzes elektroniskās informācijas sistēmā.
Papildu finansējums Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammai 02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība" novirzāms, pārdalot finansējumu Iekšlietu ministrijas resora ietvaros, ņemot vērā Ministru kabineta 2024.gada 19.septembra sēdes (prot. Nr. 38 2. §) 18.1.apakšpunktā paredzēto papildu finansējumu, proti, atbalstot Satiksmes ministrijas priekšlikumu palielināt valsts pamatbudžeta ieņēmumus no autoceļu lietošanas nodevas 2025. gadā 25 764 723 euro apmērā un 2026. gadā un turpmāk ik gadu 25 104 723 euro apmērā saskaņā ar likumprojektā "Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā" (24-TA-1656) paredzēto, palielināt vispārējā kārtībā sadalāmo dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un attiecīgus izdevumus Iekšlietu ministrijas budžeta:
1) apakšprogrammā 06.01.00 "Valsts policija" 2025. gadā 1 980 000 euro apmērā un 2026. gadā un turpmāk ik gadu 2 000 000 euro apmērā, lai nodrošinātu Valsts policijas transportlīdzekļos esošās transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numura zīmes nolasīšanas iekārtas izgūto datu (attiecībā uz autoceļu lietošanas nodevas samaksas faktu) uzlabošanu un uzturēšanu, kā arī nodrošinātu Valsts policijas uzdevumu izpildei nepieciešamā autoparka atjaunošanu un uzturēšanu;
2) programmā 10.00.00 "Valsts robežsardzes darbība" 2025. gadā 20 000 euro apmērā, lai nodrošinātu nepieciešamās izmaiņas Valsts robežsardzes elektroniskās informācijas sistēmā.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Jauno ceļu infrastruktūras nodevu plānots ieviest no 2030.gada, līdz ar to nav ietekmes uz valsts budžetu turpmākajos trīs gados. Ietekme uz budžetu no 2030.gada nav izvērtēta.
Samazinot sodu par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārkāpumiem, samazināsies valsts budžeta ieņēmumi par vienu atsevišķo sodu. Taču, ņemot vērā, ka pārkāpumi, kas fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, katru gadu palielinās (sk. 1. tabulu anotācijas 1.sadaļā), prognozējams, ka sodu samazinājumam nebūs negatīvas ietekmes uz valsts budžetu.
Saistībā ar likumprojektā noteikto ielu nodevu pašlaik nav zināms, kuras pašvaldības ieviesīs ielu nodevu, kādā apmērā un no kura gada, tāpēc ietekmi uz pašvaldības budžeta ieņēmumiem nav iespējams prognozēt.
Samazinot sodu par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārkāpumiem, samazināsies valsts budžeta ieņēmumi par vienu atsevišķo sodu. Taču, ņemot vērā, ka pārkāpumi, kas fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, katru gadu palielinās (sk. 1. tabulu anotācijas 1.sadaļā), prognozējams, ka sodu samazinājumam nebūs negatīvas ietekmes uz valsts budžetu.
Saistībā ar likumprojektā noteikto ielu nodevu pašlaik nav zināms, kuras pašvaldības ieviesīs ielu nodevu, kādā apmērā un no kura gada, tāpēc ietekmi uz pašvaldības budžeta ieņēmumiem nav iespējams prognozēt.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas un maksāšanas kārtība, ceļu infrastruktūras nodevas apmērs, transportlīdzekļi un autoceļu posmi, par kuru lietošanu maksājama ceļu infrastruktūras nodeva.
Pamatojums un apraksts
Likumprojekta 12. panta otrā daļa: “Ministru kabinets nosaka transportlīdzekļus atkarībā no to ietekmes uz autoceļa nolietojumu un to radītā piesārņojuma, par kuru lietošanu maksājama ceļu infrastruktūras nodeva.”
Likumprojekta 12. panta trešā daļa: “Ministru kabinets nosaka autoceļu posmus atkarībā no ceļu infrastruktūras lietošanas maksājuma vai maksājuma par satiksmes sastrēgumiem vai maksājuma par ārējām izmaksām atkarībā no ieguldījuma vai būvniecības izmaksām, par kuru lietošanu maksājama ceļu infrastruktūras nodeva.”
Likumprojekta 13.panta otrā daļa: " Ministru kabinets nosaka ceļu infrastruktūras nodevas maksāšanas pakalpojuma veidus un maksāšanas kārtību, kā arī prasības ceļu infrastruktūras nodevas iekasēšanas pakalpojuma sniedzējam." (prasības nosakāmas atbilstoši Parlamenta un Padomes 2022. gada 24. februāra direktīvas (ES) 2022/362, ar ko groza direktīvas 1999/62/EK, 1999/37/EK un (ES) 2019/520 attiecībā uz dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu transportlīdzekļiem pielikumiem).
Likumprojekta 13.panta trešā daļa: "Ministru kabinets nosaka ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kārtību, apmēru un ceļu infrastruktūras nodevas piemērošanu, ņemot vērā ieguldījuma izmaksu atgūšanas principu, kas balstās uz ceļu infrastruktūras gaidāmo tehnisko kalpošanas laiku vai uz kādu citu amortizācijas laikposmu (ne mazāku par 20 gadiem) un vienu vai vairākus no šiem kritērijiem:
a)ceļu infrastruktūras lietošanas maksājums;
b)maksājums par satiksmes sastrēgumiem;
c) maksājums par ārējām izmaksām."
aprēķināšanas kritēriji nosakāmi atbilstoši Parlamenta un Padomes 2022. gada 24. februāra direktīvas (ES) 2022/362, ar ko groza direktīvas 1999/62/EK, 1999/37/EK un (ES) 2019/520 attiecībā uz dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu transportlīdzekļiem pielikumiem).
Likumprojekta 14.panta otrā daļa “Ministru kabinets var noteikt papildu atbrīvojumus vai atvieglojumus no ceļu infrastruktūras nodevas maksāšanas (ja tas nerada konkurences izkropļojumus) šādiem transportlīdzekļiem:
1) transportlīdzekļiem, kuru kustībai pa autoceļiem ir gadījuma raksturs un kurus izmanto fiziskās vai juridiskās personas, kuru galvenā nodarbošanās nav kravu pārvadāšana;
2) transportlīdzekļiem, kuri veic pašpārvadājumus;
3) transportlīdzekļiem, kuri atbrīvoti no prasības uzstādīt un izmantot reģistrācijas kontrolierīces;
4) transportlīdzekļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, un kurus izmanto, lai pārvadātu materiālus, iekārtas vai mehānismus, kas paredzēti transportlīdzekļa vadītājam lietošanai transportlīdzekļa vadītāja darba gaitā;
5) transportlīdzekļiem, kurus izmanto vai kuri pieder personai ar invaliditāti;
6) bezemisiju transportlīdzekļiem ar pilnu masu līdz 4,25 tonnām.”
Ministru kabineta noteikumos tiks ietvertas prasības, kas ietvertas Parlamenta un Padomes 2022. gada 24. februāra direktīvas (ES) 2022/362, ar ko groza direktīvas 1999/62/EK, 1999/37/EK un (ES) 2019/520 attiecībā uz dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu transportlīdzekļiem, pielikumos. Likumprojekta 14.panta otrajā daļā minētie atbrīvojumi vai atvieglojumi izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 17. jūnija Direktīvas 1999/62/EK par ceļu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu transportlīdzekļiem (konsolidētā versija) 7. panta 9. punkta un arī 6. panta 2. punkta, tostarp neparedzot diskriminēt pārvadātājus viņu transportlīdzekļa reģistrācijas dalībvalsts vai trešās valsts dēļ (piemēram, pašpārvadājumus ar kravas dokumentiem var pierādīt jebkuras valsts pārvadātājs atbilstoši Autopārvadājumu likumam, kas pieņemts, pārņemot Eiropas Savienības normas).
Ņemot vērā, ka nepieciešama izpēte, lai noteiktu ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas un maksāšanas kārtību, ceļu infrastruktūras nodevas apmēru, transportlīdzekļus un autoceļu posmus, par kuru lietošanu maksājama ceļu infrastruktūras nodeva, kā arī nav zināmas ceļa infrastruktūras nodevas ieviešanas izmaksas, Likumprojektā šādas normas nav iespējams iekļaut. Līdz ar to Likumprojekts paredz atbilstošu deleģējumu Ministru kabinetam. Nepieciešamības gadījumā pēc izpētes veikšanas tiks veikti atbilstoši grozījumi Ceļu nodevu likumā, tostarp attiecībā uz deleģējumu Ministru kabinetam.
Likumprojekta 12. panta trešā daļa: “Ministru kabinets nosaka autoceļu posmus atkarībā no ceļu infrastruktūras lietošanas maksājuma vai maksājuma par satiksmes sastrēgumiem vai maksājuma par ārējām izmaksām atkarībā no ieguldījuma vai būvniecības izmaksām, par kuru lietošanu maksājama ceļu infrastruktūras nodeva.”
Likumprojekta 13.panta otrā daļa: " Ministru kabinets nosaka ceļu infrastruktūras nodevas maksāšanas pakalpojuma veidus un maksāšanas kārtību, kā arī prasības ceļu infrastruktūras nodevas iekasēšanas pakalpojuma sniedzējam." (prasības nosakāmas atbilstoši Parlamenta un Padomes 2022. gada 24. februāra direktīvas (ES) 2022/362, ar ko groza direktīvas 1999/62/EK, 1999/37/EK un (ES) 2019/520 attiecībā uz dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu transportlīdzekļiem pielikumiem).
Likumprojekta 13.panta trešā daļa: "Ministru kabinets nosaka ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kārtību, apmēru un ceļu infrastruktūras nodevas piemērošanu, ņemot vērā ieguldījuma izmaksu atgūšanas principu, kas balstās uz ceļu infrastruktūras gaidāmo tehnisko kalpošanas laiku vai uz kādu citu amortizācijas laikposmu (ne mazāku par 20 gadiem) un vienu vai vairākus no šiem kritērijiem:
a)ceļu infrastruktūras lietošanas maksājums;
b)maksājums par satiksmes sastrēgumiem;
c) maksājums par ārējām izmaksām."
aprēķināšanas kritēriji nosakāmi atbilstoši Parlamenta un Padomes 2022. gada 24. februāra direktīvas (ES) 2022/362, ar ko groza direktīvas 1999/62/EK, 1999/37/EK un (ES) 2019/520 attiecībā uz dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu transportlīdzekļiem pielikumiem).
Likumprojekta 14.panta otrā daļa “Ministru kabinets var noteikt papildu atbrīvojumus vai atvieglojumus no ceļu infrastruktūras nodevas maksāšanas (ja tas nerada konkurences izkropļojumus) šādiem transportlīdzekļiem:
1) transportlīdzekļiem, kuru kustībai pa autoceļiem ir gadījuma raksturs un kurus izmanto fiziskās vai juridiskās personas, kuru galvenā nodarbošanās nav kravu pārvadāšana;
2) transportlīdzekļiem, kuri veic pašpārvadājumus;
3) transportlīdzekļiem, kuri atbrīvoti no prasības uzstādīt un izmantot reģistrācijas kontrolierīces;
4) transportlīdzekļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, un kurus izmanto, lai pārvadātu materiālus, iekārtas vai mehānismus, kas paredzēti transportlīdzekļa vadītājam lietošanai transportlīdzekļa vadītāja darba gaitā;
5) transportlīdzekļiem, kurus izmanto vai kuri pieder personai ar invaliditāti;
6) bezemisiju transportlīdzekļiem ar pilnu masu līdz 4,25 tonnām.”
Ministru kabineta noteikumos tiks ietvertas prasības, kas ietvertas Parlamenta un Padomes 2022. gada 24. februāra direktīvas (ES) 2022/362, ar ko groza direktīvas 1999/62/EK, 1999/37/EK un (ES) 2019/520 attiecībā uz dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu transportlīdzekļiem, pielikumos. Likumprojekta 14.panta otrajā daļā minētie atbrīvojumi vai atvieglojumi izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 17. jūnija Direktīvas 1999/62/EK par ceļu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu transportlīdzekļiem (konsolidētā versija) 7. panta 9. punkta un arī 6. panta 2. punkta, tostarp neparedzot diskriminēt pārvadātājus viņu transportlīdzekļa reģistrācijas dalībvalsts vai trešās valsts dēļ (piemēram, pašpārvadājumus ar kravas dokumentiem var pierādīt jebkuras valsts pārvadātājs atbilstoši Autopārvadājumu likumam, kas pieņemts, pārņemot Eiropas Savienības normas).
Ņemot vērā, ka nepieciešama izpēte, lai noteiktu ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas un maksāšanas kārtību, ceļu infrastruktūras nodevas apmēru, transportlīdzekļus un autoceļu posmus, par kuru lietošanu maksājama ceļu infrastruktūras nodeva, kā arī nav zināmas ceļa infrastruktūras nodevas ieviešanas izmaksas, Likumprojektā šādas normas nav iespējams iekļaut. Līdz ar to Likumprojekts paredz atbilstošu deleģējumu Ministru kabinetam. Nepieciešamības gadījumā pēc izpētes veikšanas tiks veikti atbilstoši grozījumi Ceļu nodevu likumā, tostarp attiecībā uz deleģējumu Ministru kabinetam.
Atbildīgā institūcija
Satiksmes ministrija
4.1.2. Ceļu nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmas pakalpojumu sniedzēju reģistrācijas un uzraudzības kārtība
Pamatojums un apraksts
Likumprojekta 9.panta otrā daļa: "Autoceļu lietošanas nodevas elektroniskās iekasēšanas sistēmas pakalpojumu sniedzēju reģistrācijai noteiktās prasības, to reģistrācijas un uzraudzības kārtību, kā arī kritērijus un kārtību, kādā pakalpojumu sniedzējs izslēdzams no reģistra, nosaka Ministru kabinets."
Likumprojekta 15.panta otrā daļa: "Ceļu infrastruktūras nodevas elektroniskās iekasēšanas sistēmas pakalpojumu sniedzēju reģistrācijai noteiktās prasības, to reģistrācijas un uzraudzības kārtību, kā arī kritērijus un kārtību, kādā pakalpojumu sniedzējs izslēdzams no reģistra, nosaka Ministru kabinets."
Likumprojekta 15.panta otrā daļa: "Ceļu infrastruktūras nodevas elektroniskās iekasēšanas sistēmas pakalpojumu sniedzēju reģistrācijai noteiktās prasības, to reģistrācijas un uzraudzības kārtību, kā arī kritērijus un kārtību, kādā pakalpojumu sniedzējs izslēdzams no reģistra, nosaka Ministru kabinets."
Atbildīgā institūcija
Satiksmes ministrija
4.1.3. Autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas, iekasēšanas un administrēšanas kārtība
Pamatojums un apraksts
Likumprojekta 5.panta otrā daļa: " Ministru kabinets nosaka autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pakalpojumu veidus un maksāšanas kārtību "
Likumprojekta 7.panta otrā daļa: "Ministru kabinets nosaka šā panta pirmās daļas 6. un 7. punktā noteikto atbrīvojumu piemērošanas kārtību."
Likumprojekta 8.panta sestā daļa: "Autoceļu lietošanas nodevas iekasēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."
Likumprojekta 10.panta trešā daļa: "Autoceļu lietošanas nodevas administrēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."
Likumprojekta 7.panta otrā daļa: "Ministru kabinets nosaka šā panta pirmās daļas 6. un 7. punktā noteikto atbrīvojumu piemērošanas kārtību."
Likumprojekta 8.panta sestā daļa: "Autoceļu lietošanas nodevas iekasēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."
Likumprojekta 10.panta trešā daļa: "Autoceļu lietošanas nodevas administrēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."
Atbildīgā institūcija
Satiksmes ministrija
4.1.4. Autoceļu lietošanas nodevas un ceļu infrastruktūras nodevas samaksas kontroles kārtība
Pamatojums un apraksts
Likumprojekta 20.panta pirmā daļa: "Autoceļu lietošanas nodevas un ceļu infrastruktūras nodevas samaksas kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets."
20.panta sestā daļa: “Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā:
1) ceļu nodevas administrētājs paziņo transportlīdzekļa īpašniekam, ka attiecīgajam transportlīdzeklim nav samaksāta ceļu nodeva;
2) aprēķina izdevumus, kas tiek segti autoceļu lietošanas nodevas un ceļu infrastruktūras nodevas administrētājam saistībā ar šīs panta daļas 1.punktā minēto uzdevumu izpildi un ceļu nodevas administrēšanu, kā arī šo izdevumu segšanas kārtību.
20.panta sestā daļa: “Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā:
1) ceļu nodevas administrētājs paziņo transportlīdzekļa īpašniekam, ka attiecīgajam transportlīdzeklim nav samaksāta ceļu nodeva;
2) aprēķina izdevumus, kas tiek segti autoceļu lietošanas nodevas un ceļu infrastruktūras nodevas administrētājam saistībā ar šīs panta daļas 1.punktā minēto uzdevumu izpildi un ceļu nodevas administrēšanu, kā arī šo izdevumu segšanas kārtību.
Atbildīgā institūcija
Satiksmes ministrija
4.1.5. Kārtība, kādā tiek veikta pārrobežu informācijas apmaiņa par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārkāpumiem
Pamatojums un apraksts
Likumprojekta 22.panta piektā daļa: "Kārtību, kādā veic informācijas apmaiņu ar citiem Eiropas Savienības dalībvalstu kontaktpunktiem par ceļu nodevu maksāšanas pārkāpumiem, kā arī apmaiņai paredzētās informācijas apjomu par transportlīdzekli, tā īpašnieku vai turētāju nosaka Ministru kabinets." Šie Ministru kabineta noteikumi ietvers pārrobežu informācijas apmaiņu par ceļu nodevu maksāšanas pārkāpumiem un būs attiecināmi gan uz administratīvā pārkāpuma procesu, gan uz ceļu nodevu kontroli.
Atbildīgā institūcija
Satiksmes ministrija
4.1.6. Ceļu infrastruktūras nodevas iekasēšanas un administrēšanas kārtība
Pamatojums un apraksts
Likumprojekta 16.panta ceturtā daļa: "Ceļu infrastruktūras nodevas iekasēšanas un administrēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."
Atbildīgā institūcija
Satiksmes ministrija
4.1.7. Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"
Pamatojums un apraksts
Atbilstoši Likumprojektā paredzētajam regulējumam par ielu nodevu.
Atbildīgā institūcija
Satiksmes ministrija
4.1.8. Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (pieņemti 2024.gada 4.decembrī, stājušies spēkā 2025.gada 1.janvārī)
Pamatojums un apraksts
Likums paredz:
1) pārskatīt autoceļu lietošanas nodevas likmes;
2) Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar atsauci uz Parlamenta un Padomes 2022. gada 24. februāra direktīvu (ES) 2022/362, ar ko groza direktīvas 1999/62/EK, 1999/37/EK un (ES) 2019/520 attiecībā uz dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu transportlīdzekļiem;
3) noteikt Valsts robežsardzi kā vienu no atbildīgajām par autoceļu lietošanas nodevas kontroli.
1) pārskatīt autoceļu lietošanas nodevas likmes;
2) Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar atsauci uz Parlamenta un Padomes 2022. gada 24. februāra direktīvu (ES) 2022/362, ar ko groza direktīvas 1999/62/EK, 1999/37/EK un (ES) 2019/520 attiecībā uz dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu transportlīdzekļiem;
3) noteikt Valsts robežsardzi kā vienu no atbildīgajām par autoceļu lietošanas nodevas kontroli.
Atbildīgā institūcija
Satiksmes ministrija
4.2. Cita informācija
Pašvaldībām Likumprojekts paredz tiesības izdot saistošos noteikumus par ielu nodevas maksāšanas, iekasēšanas un administrēšanas kārtību, proti:
1) Likumprojekta 17.panta sestā daļa: “Pašvaldības dome izdod noteikumus, kuros nosaka:
a) ielu nodevas apmēru;
b) gadījumus, kuros un kārtību kādā ielu nodeva maksājama, atmaksājama un administrējama,
c) ielas, par kuru lietošanu maksājama ielu nodeva;
d) kārtību, kādā tiek veikta ielu nodevas samaksas kontrole;
e) diennakts stundas, kurās tiek lietotas ielas, par kuru lietošanu maksājama ielu nodeva (ja pašvaldība izvēlas šo punktu piemērot).”
2) Likumprojekta 19.panta otrā daļa: “Pašvaldība saistošajos noteikumos var noteikt papildu atvieglojumus un atbrīvojumus no ielu nodevas samaksas papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajiem šādiem transportlīdzekļiem:
a) kas veicina mazāku transportlīdzekļu lietošanu pašvaldības teritorijā (piemēram, par taksometriem, koplietošanas transportlīdzekļiem);
b)transportlīdzekļiem, kurus izmanto vai kuri pieder personai ar invaliditāti;
c) par vienu daudzbērnu ģimenes locekļa īpašumā, turējumā vai valdījumā reģistrētu transportlīdzekli.”
1) Likumprojekta 17.panta sestā daļa: “Pašvaldības dome izdod noteikumus, kuros nosaka:
a) ielu nodevas apmēru;
b) gadījumus, kuros un kārtību kādā ielu nodeva maksājama, atmaksājama un administrējama,
c) ielas, par kuru lietošanu maksājama ielu nodeva;
d) kārtību, kādā tiek veikta ielu nodevas samaksas kontrole;
e) diennakts stundas, kurās tiek lietotas ielas, par kuru lietošanu maksājama ielu nodeva (ja pašvaldība izvēlas šo punktu piemērot).”
2) Likumprojekta 19.panta otrā daļa: “Pašvaldība saistošajos noteikumos var noteikt papildu atvieglojumus un atbrīvojumus no ielu nodevas samaksas papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajiem šādiem transportlīdzekļiem:
a) kas veicina mazāku transportlīdzekļu lietošanu pašvaldības teritorijā (piemēram, par taksometriem, koplietošanas transportlīdzekļiem);
b)transportlīdzekļiem, kurus izmanto vai kuri pieder personai ar invaliditāti;
c) par vienu daudzbērnu ģimenes locekļa īpašumā, turējumā vai valdījumā reģistrētu transportlīdzekli.”
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32022L0362
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 24. februāra Direktīva (ES) 2022/362, ar ko groza Direktīvas 1999/62/EK, 1999/37/EK un (ES) 2019/520 attiecībā uz dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu transportlīdzekļiem (turpmāk - Direktīva 2022/362). Publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī 2022. gada 4.martā (L69/1).
Apraksts
Direktīvas 2022/362 prasības jāpārņem līdz 2024.gada 25.martam.
Direktīva 2022/362 paredz, ka no 2030. gada 25. marta Eiropas transporta pamattīklā autoceļu lietošanas nodevu par laiku (vinjeti) kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām, nepiemēro.
Direktīva 2022/362 paredz, ka no 2030. gada 25. marta Eiropas transporta pamattīklā autoceļu lietošanas nodevu par laiku (vinjeti) kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām, nepiemēro.
ES tiesību akta CELEX numurs
32011L0076
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 27. septembra Direktīva 2011/76/ES, ar ko groza Direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem (turpmāk - Direktīva 2011/76). Publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī 2011. gada 14.oktobrī (L 269/1).
Apraksts
Direktīvas 2011/76 prasības bija jāpārņem līdz 2013. gada 16. oktobrim.
Direktīva 2011/76 jau tika pārņemta ar 2013.gada 6.novembra grozījumiem Autoceļu lietošanas nodevas likumā un tam pakārtotajiem Ministru kabineta noteikumiem.
Šajā Likumprojekta atkārtoti tiek iekļautas Direktīvas 2011/76 normas, kas nav grozītas ar Direktīvu 2022/362.
Direktīva 2011/76 jau tika pārņemta ar 2013.gada 6.novembra grozījumiem Autoceļu lietošanas nodevas likumā un tam pakārtotajiem Ministru kabineta noteikumiem.
Šajā Likumprojekta atkārtoti tiek iekļautas Direktīvas 2011/76 normas, kas nav grozītas ar Direktīvu 2022/362.
ES tiesību akta CELEX numurs
32006L0038
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 17.maija direktīva 2006/38/ES, ar ko groza direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem (turpmāk - Direktīva 2006/38). Publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī 2006. gada 9.jūnijā (L 157/8).
Apraksts
Direktīva 2006/38 jau tika pārņemta ar Autoceļu lietošanas nodevas likumu un tam pakārtotajiem Ministru kabineta noteikumiem.
Šajā Likumprojekta atkārtoti tiek iekļautas Direktīvas 2006/38 normas, kas nav grozītas ar Direktīvu 2022/362 un Direktīvu 2011/76.
Šajā Likumprojekta atkārtoti tiek iekļautas Direktīvas 2006/38 normas, kas nav grozītas ar Direktīvu 2022/362 un Direktīvu 2011/76.
ES tiesību akta CELEX numurs
31999L0062
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 17.jūnija direktīva 1999/62/EK par ceļu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu transportlīdzekļiem (turpmāk arī - Direktīva 1999/62). Publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī 1999. gada 20.jūlijā (L 187).
Apraksts
Direktīva 1999/62 jau tika pārņemta ar Autoceļu lietošanas nodevas likumu un tam pakārtotajiem Ministru kabineta noteikumiem.
Šajā Likumprojekta atkārtoti tiek iekļautas Direktīvas 1999/62 normas, kas nav grozītas ar Direktīvu 2022/362, Direktīvu 2011/76 un Direktīvu 2006/38.
Šajā Likumprojekta atkārtoti tiek iekļautas Direktīvas 1999/62 normas, kas nav grozītas ar Direktīvu 2022/362, Direktīvu 2011/76 un Direktīvu 2006/38.
ES tiesību akta CELEX numurs
32019L0520
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 19. marta direktīva (ES) 2019/520 par ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmu savstarpēju izmantojamību un informācijas par ceļu lietošanas maksu nesamaksāšanu pārrobežu apmaiņas veicināšanu Savienībā (pārstrādātā redakcija) (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk - Direktīva 2019/520). Publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī 2019. gada 29.martā (L 91/45).
Apraksts
Direktīva 2019/520 jau tika pārņemta ar Autoceļu lietošanas nodevas likumu un tam pakārtotajiem Ministru kabineta noteikumiem.
Šajā Likumprojekta atkārtoti tiek iekļautas Direktīvas 2019/520 normas, kas nav grozītas ar Direktīvu 2022/362.
Šajā Likumprojekta atkārtoti tiek iekļautas Direktīvas 2019/520 normas, kas nav grozītas ar Direktīvu 2022/362.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Tabulā iekļautas tikai tās direktīvu normas, kas ir spēkā esošas un nav grozītas vai svītrotas.
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 24. februāra Direktīva (ES) 2022/362, ar ko groza Direktīvas 1999/62/EK, 1999/37/EK un (ES) 2019/520 attiecībā uz dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu transportlīdzekļiem (turpmāk - Direktīva 2022/362). Publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī 2022. gada 4.martā (L69/1).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Direktīvas 2022/362 1. panta 1.punkts (Direktīvas 1999/62/EK virsraksta maiņa)
Virsrakstu nav nepieciešams pārņemt
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 1. panta 1. punkta a) apakšpunkts)
Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 4.panta vienpadsmitā daļa
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 1. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
Likumprojekts kopumā, Autoceļu lietošanas nodevas likums kopumā
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 1. panta 2. punkts)
Nav nepieciešams pārņemt vai ieviest nacionālajā regulējumā (neleģislatīvs pasākums).
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 1. panta 3. punkts)
Nav nepieciešams pārņemt vai ieviest nacionālajā regulējumā (neleģislatīvs pasākums).
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 1.apakšpunkts)
Likumprojektā nav iekļauta definīcija, Latvija ceļu nodevas piemēros uz konkrētiem normatīvajos aktos noteiktiem ceļu posmiem. Turklāt Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES ir tieši piemērojama un dalībvalstu normatīvajos aktos nav jāpārņem.
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 2.apakšpunkts)
Likumprojektā nav iekļauta definīcija, Latvija ceļu nodevas piemēros uz konkrētiem normatīvajos aktos noteiktiem ceļu posmiem. Turklāt Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES ir tieši piemērojama un dalībvalstu normatīvajos aktos nav jāpārņem.
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 3.apakšpunkts)
Likumprojekta 12.panta otrā daļa
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 4.apakšpunkts)
Likumprojekta 12.panta otrā daļa
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 5.apakšpunkts)
Definīcija netiek pārņemta, jo Latvija ir izvēlējusies rīcības brīvību, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 17.jūnija direktīvas 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem 7.panta 10.punktā līdz 2029.gada 31.decembrin Eiropas transporta pamattīklā lielas noslodzes transportlīdzekļiem (transportlīdzekļiem, kuru tehniski pieļaujamā maksimālā masa pārsniedz 3,5 tonnas) piemērot autoceļu lietošanas nodevu, nevis ceļu infrastruktūras nodevu. Definīcija tiks pārņemta Ministru kabineta noteikumos (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā, tiklīdz tiks ieviesta ceļu infrastruktūras nodeva (ne vēlāk kā līdz 2029.gada 31.decembrim)
Par Ministru kabineta noteikumu projekta virzību atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Par Ministru kabineta noteikumu projekta virzību atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 6.apakšpunkts)
Likuma "Par autoceļiem" 2.un 3.pants
Pārņemtas pilnībā
Paredz stingrākas prasības - attiecas uz plašāku autoceļu loku nekā direktīvā.
Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 6.apakšpunktā minētais termins “autoceļš” ir šaurāks nekā likuma “Par autoceļiem” 2.un 3.pantā minētie termini. Tādēļ direktīvas izpratnē lielākā daļa Latvijas autoceļu nebūtu uzskatāmi par autoceļiem Direktīvas 1999/62/EK izpratnē.
Saskaņā ar Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punktu (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 6.apakšpunktu) “autoceļš” ir mehānisku transportlīdzekļu satiksmei īpaši paredzēts un izbūvēts ceļš, kas neapkalpo teritorijas, kuras ar to robežojas, un kas atbilst šādiem kritērijiem:
a) izņemot īpašas vietas vai uz laiku, tam ir brauktuves divvirzienu satiksmei, nošķirtas ar sadalītāju joslu, kas nav domāta satiksmei, vai – izņēmuma gadījumos – ar citiem līdzekļiem;
b) tam nav viena līmeņa krustojumu ar citiem ceļiem, dzelzceļa vai tramvaja sliežu ceļiem, riteņbraucēju vai gājēju ceļiem; un
c) tas ir īpaši apzīmēts kā autoceļš.
Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 6.apakšpunktā minētais termins “autoceļš” ir šaurāks nekā likuma “Par autoceļiem” 2.un 3.pantā minētie termini. Tādēļ direktīvas izpratnē lielākā daļa Latvijas autoceļu nebūtu uzskatāmi par autoceļiem Direktīvas 1999/62/EK izpratnē.
Saskaņā ar Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punktu (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 6.apakšpunktu) “autoceļš” ir mehānisku transportlīdzekļu satiksmei īpaši paredzēts un izbūvēts ceļš, kas neapkalpo teritorijas, kuras ar to robežojas, un kas atbilst šādiem kritērijiem:
a) izņemot īpašas vietas vai uz laiku, tam ir brauktuves divvirzienu satiksmei, nošķirtas ar sadalītāju joslu, kas nav domāta satiksmei, vai – izņēmuma gadījumos – ar citiem līdzekļiem;
b) tam nav viena līmeņa krustojumu ar citiem ceļiem, dzelzceļa vai tramvaja sliežu ceļiem, riteņbraucēju vai gājēju ceļiem; un
c) tas ir īpaši apzīmēts kā autoceļš.
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 7.apakšpunkts)
Likumprojekta 1.panta 3.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 8.apakšpunkts)
Likumprojekta 12.panta pirmā daļa
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 9.apakšpunkts)
Likumprojekta 12.panta pirmā daļa
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 10.apakšpunkts)
Definīcija netiek pārņemta, jo Latvija ir izvēlējusies rīcības brīvību, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 17.jūnija direktīvas 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem 7.panta 10.punktā līdz 2029.gada 31.decembrim Eiropas transporta pamattīklā lielas noslodzes transportlīdzekļiem (transportlīdzekļiem, kuru tehniski pieļaujamā maksimālā masa pārsniedz 3,5 tonnas) piemērot autoceļu lietošanas nodevu, nevis ceļu infrastruktūras nodevu. Definīcija tiks pārņemta Ministru kabineta noteikumos (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā, tiklīdz tiks ieviesta ceļu infrastruktūras nodeva (ne vēlāk kā līdz 2029.gada 31.decembrim)
Par Ministru kabineta noteikumu projekta virzību atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Par Ministru kabineta noteikumu projekta virzību atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 11.apakšpunkts)
Definīcija netiek pārņemta, jo Latvija ir izvēlējusies rīcības brīvību, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 17.jūnija direktīvas 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem 7.panta 10.punktā līdz 2029.gada 31.decembrim Eiropas transporta pamattīklā lielas noslodzes transportlīdzekļiem (transportlīdzekļiem, kuru tehniski pieļaujamā maksimālā masa pārsniedz 3,5 tonnas) piemērot autoceļu lietošanas nodevu, nevis ceļu infrastruktūras nodevu. Definīcija tiks pārņemta Ministru kabineta noteikumos (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā, tiklīdz tiks ieviesta ceļu infrastruktūras nodeva (ne vēlāk kā līdz 2029.gada 31.decembrim)
Par Ministru kabineta noteikumu projekta virzību atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Par Ministru kabineta noteikumu projekta virzību atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 12.apakšpunkts)
Definīcija netiek pārņemta, jo Latvija ir izvēlējusies rīcības brīvību, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 17.jūnija direktīvas 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem 7.panta 10.punktā līdz 2029.gada 31.decembrim Eiropas transporta pamattīklā lielas noslodzes transportlīdzekļiem (transportlīdzekļiem, kuru tehniski pieļaujamā maksimālā masa pārsniedz 3,5 tonnas) piemērot autoceļu lietošanas nodevu, nevis ceļu infrastruktūras nodevu. Definīcija tiks pārņemta Ministru kabineta noteikumos (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā, tiklīdz tiks ieviesta ceļu infrastruktūras nodeva (ne vēlāk kā līdz 2029.gada 31.decembrim)
Par Ministru kabineta noteikumu projekta virzību atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Par Ministru kabineta noteikumu projekta virzību atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 13.apakšpunkts)
Likumprojekta 12.panta pirmā un otrā daļa
Pārņemtas daļēji
Nav pārņemta definīcija, bet norādīts, ka maksa par satiksmes sastrēgumiem ietilpst ceļu infrastruktūras nodevā. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2029.gada 31.decembrim noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kārtību (deleģējums paredzēts Likumprojekta 15.panta otrajā daļā).Par Ministru kabineta noteikumu projekta virzību atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 14.apakšpunkts)
Likumprojekta 12.panta pirmā daļa
Pārņemtas pilnībā
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 15.apakšpunkts)
Definīcija netiek pārņemta, jo Latvija ir izvēlējusies rīcības brīvību, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 17.jūnija direktīvas 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem 7.panta 10.punktā līdz 2029.gada 31.decembrim Eiropas transporta pamattīklā lielas noslodzes transportlīdzekļiem (transportlīdzekļiem, kuru tehniski pieļaujamā maksimālā masa pārsniedz 3,5 tonnas) piemērot autoceļu lietošanas nodevu, nevis ceļu infrastruktūras nodevu. Definīcija tiks pārņemta Ministru kabineta noteikumos (kas paredzēti Likumprojekta 12.panta otrajā daļā, tiklīdz tiks ieviesta ceļu infrastruktūras nodeva (ne vēlāk kā līdz 2029.gada 31.decembrim).
Par Ministru kabineta noteikumu projekta virzību atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Par Ministru kabineta noteikumu projekta virzību atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 16.apakšpunkts)
Likumprojekta 1.panta 4.punkts, Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.un 4.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 17.apakšpunkts)
Ceļu satiksmes likuma 1.panta 23.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2022/362 1. pants 2)punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 18.apakšpunkts)
Definīcija tieši netiek pārņemta, jo Likumprojektā tiek norādīta konkrēta transportlīdzekļa pilna masa.
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 19.apakšpunkts)
Definīcija tieši netiek pārņemta, jo Likumprojektā tiek norādīta konkrēta transportlīdzekļa pilna masa.
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 20.apakšpunkts)
Definīcija netiek pārņemta, jo Latvija ir izvēlējusies rīcības brīvību, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 17.jūnija direktīvas 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem 7.panta 3.punktā, ka autoceļu lietošanas nodevu un ceļu infrastruktūras nodevu dažāda veida transportlīdzekļiem dalībvalstis var ieviest vai saglabāt savstarpēji neatkarīgi.
Šobrīd autoceļu lietošanas nodeva tiek piemērota tikai kravas automašīnām.
Definīcija tiks pārņemta normatīvajos aktos, tiklīdz tiks ieviesta ceļu infrastruktūras nodeva vai autoceļu lietošanas nodeva par šajā normā minētajiem transportlīdzekļiem.
Šobrīd autoceļu lietošanas nodeva tiek piemērota tikai kravas automašīnām.
Definīcija tiks pārņemta normatīvajos aktos, tiklīdz tiks ieviesta ceļu infrastruktūras nodeva vai autoceļu lietošanas nodeva par šajā normā minētajiem transportlīdzekļiem.
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 21.apakšpunkts)
Definīcija tieši netiek pārņemta, jo Likumprojektā tiek norādīta konkrēta transportlīdzekļa pilna masa.
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 22.apakšpunkts)
Definīcija netiek pārņemta, jo Latvija ir izvēlējusies rīcības brīvību, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 17.jūnija direktīvas 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem 7.panta 3.punktā, ka autoceļu lietošanas nodevu un ceļu infrastruktūras nodevu dažāda veida transportlīdzekļiem dalībvalstis var ieviest vai saglabāt savstarpēji neatkarīgi.
Šobrīd autoceļu lietošanas nodeva tiek piemērota tikai kravas automašīnām.
Definīcija tiks pārņemta normatīvajos aktos, tiklīdz tiks ieviesta ceļu infrastruktūras nodeva vai autoceļu lietošanas nodeva par šajā normā minētajiem transportlīdzekļiem.
Šobrīd autoceļu lietošanas nodeva tiek piemērota tikai kravas automašīnām.
Definīcija tiks pārņemta normatīvajos aktos, tiklīdz tiks ieviesta ceļu infrastruktūras nodeva vai autoceļu lietošanas nodeva par šajā normā minētajiem transportlīdzekļiem.
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 23.apakšpunkts)
Ceļu satiksmes likuma 10.panta 1.5 daļa
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 24.apakšpunkts)
Definīcija netiek pārņemta, jo Latvija ir izvēlējusies rīcības brīvību, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 17.jūnija direktīvas 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem 7.panta 3.punktā, ka autoceļu lietošanas nodevu un ceļu infrastruktūras nodevu dažāda veida transportlīdzekļiem dalībvalstis var ieviest vai saglabāt savstarpēji neatkarīgi.
Šobrīd autoceļu lietošanas nodeva tiek piemērota tikai kravas automašīnām.
Definīcija tiks pārņemta normatīvajos aktos, tiklīdz tiks ieviesta ceļu infrastruktūras nodeva vai autoceļu lietošanas nodeva par šajā normā minētajiem transportlīdzekļiem.
Šobrīd autoceļu lietošanas nodeva tiek piemērota tikai kravas automašīnām.
Definīcija tiks pārņemta normatīvajos aktos, tiklīdz tiks ieviesta ceļu infrastruktūras nodeva vai autoceļu lietošanas nodeva par šajā normā minētajiem transportlīdzekļiem.
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 25.apakšpunkts)
Definīcija netiek pārņemta, jo Latvija ir izvēlējusies rīcības brīvību, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 17.jūnija direktīvas 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem 7.panta 3.punktā, ka autoceļu lietošanas nodevu un ceļu infrastruktūras nodevu dažāda veida transportlīdzekļiem dalībvalstis var ieviest vai saglabāt savstarpēji neatkarīgi.
Šobrīd autoceļu lietošanas nodeva tiek piemērota tikai kravas automašīnām.
Definīcija tiks pārņemta normatīvajos aktos, tiklīdz tiks ieviesta ceļu infrastruktūras nodeva vai autoceļu lietošanas nodeva par šajā normā minētajiem transportlīdzekļiem.
Šobrīd autoceļu lietošanas nodeva tiek piemērota tikai kravas automašīnām.
Definīcija tiks pārņemta normatīvajos aktos, tiklīdz tiks ieviesta ceļu infrastruktūras nodeva vai autoceļu lietošanas nodeva par šajā normā minētajiem transportlīdzekļiem.
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 26.apakšpunkts)
Definīcija netiek pārņemta, jo Latvija ir izvēlējusies rīcības brīvību, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 17.jūnija direktīvas 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem 7.panta 3.punktā, ka autoceļu lietošanas nodevu un ceļu infrastruktūras nodevu dažāda veida transportlīdzekļiem dalībvalstis var ieviest vai saglabāt savstarpēji neatkarīgi.
Šobrīd autoceļu lietošanas nodeva tiek piemērota tikai kravas automašīnām.
Definīcija tiks pārņemta normatīvajos aktos, tiklīdz tiks ieviesta ceļu infrastruktūras nodeva vai autoceļu lietošanas nodeva par šajā normā minētajiem transportlīdzekļiem.
Šobrīd autoceļu lietošanas nodeva tiek piemērota tikai kravas automašīnām.
Definīcija tiks pārņemta normatīvajos aktos, tiklīdz tiks ieviesta ceļu infrastruktūras nodeva vai autoceļu lietošanas nodeva par šajā normā minētajiem transportlīdzekļiem.
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 27.apakšpunkts)
Definīcija netiek pārņemta, jo Latvija ir izvēlējusies rīcības brīvību, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 17.jūnija direktīvas 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem 7.panta 3.punktā, ka autoceļu lietošanas nodevu un ceļu infrastruktūras nodevu dažāda veida transportlīdzekļiem dalībvalstis var ieviest vai saglabāt savstarpēji neatkarīgi.
Šobrīd autoceļu lietošanas nodeva tiek piemērota tikai kravas automašīnām.
Definīcija tiks pārņemta normatīvajos aktos, tiklīdz tiks ieviesta ceļu infrastruktūras nodeva vai autoceļu lietošanas nodeva par šajā normā minētajiem transportlīdzekļiem.
Šobrīd autoceļu lietošanas nodeva tiek piemērota tikai kravas automašīnām.
Definīcija tiks pārņemta normatīvajos aktos, tiklīdz tiks ieviesta ceļu infrastruktūras nodeva vai autoceļu lietošanas nodeva par šajā normā minētajiem transportlīdzekļiem.
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 28.apakšpunkts)
Likumprojekta 2.pielikums, Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.pielikums
Nav pārņemta definīcija, bet ir noteikts atbrīvojums no autoceļu lietošanas nodevas bezemisiju transportlīdzekļiem , kā arī autoceļu lietošanas nodevas likmes noteikšanā tiek ņemts vērā transportlīdzekļa motora emisiju līmenis
Nav pārņemta definīcija, bet ir noteikts atbrīvojums no autoceļu lietošanas nodevas bezemisiju transportlīdzekļiem , kā arī autoceļu lietošanas nodevas likmes noteikšanā tiek ņemts vērā transportlīdzekļa motora emisiju līmenis
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 29.apakšpunkts)
Likumprojekta 1.panta 6.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 30.apakšpunkts)
Likumprojekta 2.pielikums, Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.pielikums
Nav pārņemta definīcija, bet autoceļu lietošanas nodevas likmes noteikšanā tiek ņemts vērā transportlīdzekļa motora emisiju līmenis.
Nav pārņemta definīcija, bet autoceļu lietošanas nodevas likmes noteikšanā tiek ņemts vērā transportlīdzekļa motora emisiju līmenis.
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 31.apakšpunkts)
Autopārvadājumu likuma 1.panta 28.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 32.apakšpunkts)
Likumprojekta 2.pielikums, Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.pielikums
Nav pārņemta definīcija, bet autoceļu lietošanas nodevas likmes noteikšanā tiek ņemts vērā transportlīdzekļa motora emisiju līmenis.
Nav pārņemta definīcija, bet autoceļu lietošanas nodevas likmes noteikšanā tiek ņemts vērā transportlīdzekļa motora emisiju līmenis.
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 33.apakšpunkts)
Definīcija tieši netiek pārņemta, jo Likumprojekta 2.pielikumā tiek norādīta konkrēta transportlīdzekļa pilna masa, kā arī asu skaits un motora emisiju līmenis. Šobrīd autoceļu lietošanas nodeva tiek piemērota tikai kravas automašīnām.
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 34.apakšpunkts)
Definīcija tieši netiek pārņemta, jo Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regula (ES) 2019/1242 par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem un ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 595/2009 un (ES) 2018/956 un Padomes Direktīvu 96/53/EK ir saistoša un tieši piemērojama Latvijā.
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 35.apakšpunkts)
Definīcija tieši netiek pārņemta, jo Komisijas 2017. gada 12. decembra Regula (ES) 2017/2400, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 595/2009 īsteno attiecībā uz lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisiju un degvielas patēriņa noteikšanu un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK un Komisijas Regulu (ES) Nr. 582/2011 ir saistoša un tieši piemērojama Latvijā.
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 36.apakšpunkts)
Definīcijai nav nozīmes Likumprojekta piemērošanā.
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 37.apakšpunkts)
Definīcija netiek pārņemta, jo Latvija ir izvēlējusies rīcības brīvību, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 17.jūnija direktīvas 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem 7.panta 10.punktā līdz 2029.gada 31.decembrim Eiropas transporta pamattīklā lielas noslodzes transportlīdzekļiem (transportlīdzekļiem, kuru tehniski pieļaujamā maksimālā masa pārsniedz 3,5 tonnas) piemērot autoceļu lietošanas nodevu, nevis ceļu infrastruktūras nodevu. Definīcija tiks pārņemta Ministru kabineta noteikumos (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā, tiklīdz tiks ieviesta ceļu infrastruktūras nodeva (ne vēlāk kā līdz 2029.gada 31.decembrim)
Par Ministru kabineta noteikumu projekta virzību atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Par Ministru kabineta noteikumu projekta virzību atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 38.apakšpunkts)
Likumprojekta 2.pielikums, Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.pielikums
Nav pārņemta definīcija, bet autoceļu lietošanas nodevas likmes noteikšanā tiek ņemts vērā transportlīdzekļa motora emisiju līmenis.
Nav pārņemta definīcija, bet autoceļu lietošanas nodevas likmes noteikšanā tiek ņemts vērā transportlīdzekļa motora emisiju līmenis.
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 39.apakšpunkts)
Publiskās un privātās partnerības likuma 1.panta 5.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. pants 2)punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 40.apakšpunkts)
Publiskās un privātās partnerības likuma 1.panta 8.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 41.apakšpunkts)
Nav nepieciešams pārņemt vai ieviest nacionālajā regulējumā (neleģislatīvs pasākums).
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 2.punkta a) apakšpunkts)
Likumprojekta 12.pants
Pārņemtas daļēji
Latvija ir izvēlējusies rīcības brīvību, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 17.jūnija direktīvas 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem 7.panta 10.punktā līdz 2029.gada 31.decembrim Eiropas transporta pamattīklā lielas noslodzes transportlīdzekļiem (transportlīdzekļiem, kuru tehniski pieļaujamā maksimālā masa pārsniedz 3,5 tonnas) piemērot autoceļu lietošanas nodevu, nevis ceļu infrastruktūras nodevu. Definīcija tiks pārņemta Ministru kabineta noteikumos (kas paredzēti Likumprojekta 12.panta otrajā daļā, tiklīdz tiks ieviesta ceļu infrastruktūras nodeva (ne vēlāk kā līdz 2029.gada 31.decembrim)
Par Ministru kabineta noteikumu projekta virzību atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Par Ministru kabineta noteikumu projekta virzību atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 2.punkta b) apakšpunkts)
Likumprojekta 12.pants
Pārņemtas daļēji
Latvija ir izvēlējusies rīcības brīvību, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 17.jūnija direktīvas 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem 7.panta 10.punktā līdz 2029.gada 31.decembrin Eiropas transporta pamattīklā lielas noslodzes transportlīdzekļiem (transportlīdzekļiem, kuru tehniski pieļaujamā maksimālā masa pārsniedz 3,5 tonnas) piemērot autoceļu lietošanas nodevu, nevis ceļu infrastruktūras nodevu. Definīcija tiks pārņemta Ministru kabineta noteikumos (kas paredzēti Likumprojekta 12.panta otrajā daļā, tiklīdz tiks ieviesta ceļu infrastruktūras nodeva (ne vēlāk kā līdz 2029.gada 31.decembrim)
Par Ministru kabineta noteikumu projekta virzību atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Par Ministru kabineta noteikumu projekta virzību atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 3.punkts)
Definīcija netiek pārņemta, jo Latvija ir izvēlējusies rīcības brīvību, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 17.jūnija direktīvas 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem 7.panta 3.punktā, ka autoceļu lietošanas nodevu un ceļu infrastruktūras nodevu dažāda veida transportlīdzekļiem dalībvalstis var ieviest vai saglabāt savstarpēji neatkarīgi.
Šobrīd autoceļu lietošanas nodeva tiek piemērota tikai kravas automašīnām.
Definīcija tiks pārņemta normatīvajos aktos, tiklīdz tiks ieviesta ceļu infrastruktūras nodeva vai autoceļu lietošanas nodeva par šajā normā minētajiem transportlīdzekļiem.
Šobrīd autoceļu lietošanas nodeva tiek piemērota tikai kravas automašīnām.
Definīcija tiks pārņemta normatīvajos aktos, tiklīdz tiks ieviesta ceļu infrastruktūras nodeva vai autoceļu lietošanas nodeva par šajā normā minētajiem transportlīdzekļiem.
-
-
Direktīvas 2022/362 1. pants 3)punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7. panta 1.punkts)
Likumprojekts kopumā un Autoceļu lietošanas nodevas likums kopumā - ir ieviesta autoceļu lietošanas nodeva (piemēro atkarībā no konkrētā laika), kas būs spēkā līdz 2029.gada 31.decembrim, bet no 2030.gada 1.janvāra spēkā būs ceļu infrastruktūras nodeva (par nobraukto attālumu).
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 3.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7. panta 2.punkts)
Likumprojekta 1.pielikums un Autoceļu lietošanas nodevas likuma 1.pielikums- tiek izmantota rīcības brīvība autoceļu lietošanas nodevu piemērot arī ārpus Eiropas ceļu tīkla.
Likumprojekta 1.panta 5.punkts un 17.-19. pants – ielu nodeva var tikt piemērota uz pašvaldības īpašumā esošām ielām.
Likumprojekta 1.panta 5.punkts un 17.-19. pants – ielu nodeva var tikt piemērota uz pašvaldības īpašumā esošām ielām.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 3.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7. panta 3.punkts)
Likumprojekta 4., 6., 12. un 13.pants un 2.pielikums.
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.un 4.pants
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.un 4.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 3.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7. panta 4.punkts)
Likumprojekta Pārejas noteikumu 5.un 6.punkts - autoceļu lietošanas nodeva (piemēro atkarībā no konkrētā laika), kas būs spēkā līdz 2029.gada 31.decembrim Eiropas transporta pamattīklā, bet no 2030.gada 1.janvāra spēkā būs ceļu infrastruktūras nodeva (par nobraukto attālumu).
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 3.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7. panta 5.punkts)
Likumprojekts kopumā un Autoceļu lietošanas nodevas likums kopumā - netiek piemērots atšķirīgs regulējums atkarībā no valstspiederības, pārvadātāja valsts dēļ, transportlīdzekļa reģistrācijas valsts dēļ un pārvadājumu izcelsmes un galamērķa dēļ.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 3.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7. panta 6.punkts)
Likumprojekta 1.pielikums un Autoceļu lietošanas nodevas likuma 1.pielikums - ir izmantota rīcības brīvība izslēgt konkrētus ceļu posmus no autoceļu lietošanas nodevas piemērošanas.
Jautājums par samazinātas ceļa infrastruktūras nodevas piemērošanu konkrētiem ceļu posmiem, vai to izslēgšanu no ceļu infrastruktūras nodevas piemērošanas tiks izvērtēts, izstrādājot Likumprojekta 12.panta otrajā daļā paredzētos Ministru kabineta noteikumus (ne vēlāk kā līdz 2029.gada 31.decembrim). Par Ministru kabineta noteikumu projekta izstrādi atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Jautājums par samazinātas ceļa infrastruktūras nodevas piemērošanu konkrētiem ceļu posmiem, vai to izslēgšanu no ceļu infrastruktūras nodevas piemērošanas tiks izvērtēts, izstrādājot Likumprojekta 12.panta otrajā daļā paredzētos Ministru kabineta noteikumus (ne vēlāk kā līdz 2029.gada 31.decembrim). Par Ministru kabineta noteikumu projekta izstrādi atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 3.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7. panta 7.punkts)
Netiek pārņemts - pašlaik Latvija izmanto rīcības brīvību uz publiskās un privātās partnerības veidā būvētā valsts autoceļa autoceļu lietošanas nodevu un ceļu infrastruktūras nodevu nepiemērot.
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 3.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7. panta 8.punkts)
Netiek pārņemts - pašlaik Latvija izmanto rīcības brīvību uz publiskās un privātās partnerības veidā būvētā valsts autoceļa autoceļu lietošanas nodevu un ceļu infrastruktūras nodevu nepiemērot.
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 3.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7. panta 9.punkta a) apakšpunkts)
Likumprojekta 14.panta otrās daļas 3.punkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 3.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7. panta 9.punkta b) apakšpunkts)
Likumprojekta 14.panta otrās daļas 3.punkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 3.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7. panta 9.punkta c) apakšpunkts)
Likumprojekta 14.panta otrās daļas 1., 2. un 5.punkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 3.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7. panta 9.punkta d) apakšpunkts)
Likumprojekta 14.panta otrās daļas 6.punkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 3.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7. panta 10.punkts)
Likumprojekta Pārejas noteikumu 7.punkts
Pārņemtas pilnībā
Paredz stingrākas prasības- ka autoceļu lietošanas nodevu vairs nepiemēro no 2030.gada 1.janvāra, nevis no 2030.gada 25.marta.
Direktīvas 2022/362 1. panta 3.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7. panta 11.punkts)
Netiek pārņemts. Latvija neizmanto rīcības brīvību no 2030.gada 1.janvāra saglabāt autoceļu lietošanas nodevu Eiropas transporta pamattīklā kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām un ieviest ceļu infrastruktūras nodevu. Lai ieviestu ceļu infrastruktūras nodevu, tiks izvērtēti tostarp direktīvas 7.panta 11.punktā minētie kritēriji.
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 3.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7. panta 12.punkts)
Neattiecas uz Latvijas situāciju.
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 3.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7. panta 13.punkts)
Likumprojekta 2.pielikums un Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.pielikums- Latvija piemēro autoceļu lietošanas nodevu arī tādiem kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir mazāka par 12 tonnām, ņemot vērā arī to negatīvo ietekmi uz ceļiem un lai veicinātu videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu.
Attiecībā uz ceļu infrastruktūras nodevu Ministru kabinets noteiks tos M, N vai O kategorijas transportlīdzekļus atkarībā no to ietekmes uz autoceļa nolietojumu, par kuru nobraukto attālumu pa autoceļu jāmaksā maksājama ceļu infrastruktūras nodeva. Deleģējums Ministru kabinetam paredzēts Likumprojekta 12.panta otrajā daļā un jāizstrādā līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projektu atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Attiecībā uz ceļu infrastruktūras nodevu Ministru kabinets noteiks tos M, N vai O kategorijas transportlīdzekļus atkarībā no to ietekmes uz autoceļa nolietojumu, par kuru nobraukto attālumu pa autoceļu jāmaksā maksājama ceļu infrastruktūras nodeva. Deleģējums Ministru kabinetam paredzēts Likumprojekta 12.panta otrajā daļā un jāizstrādā līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projektu atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 3.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7. panta 14.punkts)
Netiek pārņemts - Latvija piemēro autoceļu lietošanas nodevu tikai kravas transportlīdzekļiem.
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 3.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7. panta 15.punkts)
Nav nepieciešams pārņemt vai ieviest nacionālajā regulējumā (neleģislatīvs pasākums).
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 3.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.a panta 1.punkts)
Likumprojekta 2.pielikums un Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.pielikums
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 3.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.a panta 2.punkts)
Likumprojekta 2.pielikums un Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.pielikums
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 3.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.a panta 3.punkts)
Netiek pārņemts - Latvija izmanto izvēles brīvību nepiemērot autoceļu lietošanas nodevu vieglajiem pasažieru automobiļiem, tikai tranzītam, kā arī citus autoceļu lietošanas maksas termiņus, nekā paredzēts 7.a panta 2.punktā.
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 3.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.a panta 4.punkts)
Likumprojekta 4.pants un 2.pielikums un Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.pants un 2.pielikums
Pārņemtas daļēji
Latvija nepiemēro autoceļu lietošanas nodevu pasažieru transportlīdzekļiem.
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 3.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.a panta 5.punkts)
Nav nepieciešams pārņemt vai ieviest nacionālajā regulējumā (neleģislatīvs pasākums).
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 4.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.aa panta 1.punkts)
Nav attiecināms - Latvijā līdz 2022.gada 24.martam nav bijusi ieviesta ceļu infrastruktūras nodeva atkarībā no nobrauktā attāluma.
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 4.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.aa panta 2.punkts)
Nav attiecināms - Latvijā līdz 2022.gada 24.martam nav bijusi ieviesta ceļu infrastruktūras nodeva atkarībā no nobrauktā attāluma.
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 4.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.aa panta 3.punkts)
Nav attiecināms - Latvijā līdz 2022.gada 24.martam nav bijusi ieviesta ceļu infrastruktūras nodeva atkarībā no nobrauktā attāluma.
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 4.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.aa panta 4.punkts)
Nav attiecināms - Latvijā līdz 2022.gada 24.martam nav bijusi ieviesta ceļu infrastruktūras nodeva atkarībā no nobrauktā attāluma.
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 5.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.b panta 1.punkts)
Likumprojekta 12.panta pirmā daļa. Detalizētāk Ministru kabineta noteikumi (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā) noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 5.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.b panta 2.punkts)
Likumprojekta 12.panta pirmā daļa. Detalizētāk Ministru kabineta noteikumi (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā) noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 5.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.c panta 1.punkts)
Likumprojekta 12.panta pirmā daļa. Detalizētāk Ministru kabineta noteikumi (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā) noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 5.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.c panta 2.punkts
Likumprojekta 12.panta pirmā daļa. Detalizētāk Ministru kabineta noteikumi (kas paredzēti Likumprojekta 15.panta otrajā daļā) noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 5.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.c panta 3.punkts
Likumprojekta 12.panta pirmā daļa. Ministru kabinets atbilstoši Likumprojekta 12.panta otrajā daļā iekļautajam deleģējumam noteiks tos M, N vai O kategorijas transportlīdzekļus atkarībā no to ietekmes uz autoceļa nolietojumu, par kuru nobraukto attālumu pa autoceļu jāmaksā maksājama ceļu infrastruktūras nodeva.
Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 6.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.ca panta 1.punkts)
Likumprojekta 12.panta pirmā daļa. Detalizētāk Ministru kabineta noteikumi (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā) noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 6.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.ca panta 2.punkts)
Likumprojekta 12.panta pirmā daļa. Ministru kabinets atbilstoši Likumprojekta 12.panta otrajā daļā iekļautajam deleģējumam noteiks tos M, N vai O kategorijas transportlīdzekļus atkarībā no to ietekmes uz autoceļa nolietojumu, par kuru nobraukto attālumu pa autoceļu jāmaksā maksājama ceļu infrastruktūras nodeva.
Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 6.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.ca panta 3.punkts)
Likumprojekta 12.panta pirmā daļa. Detalizētāk Ministru kabineta noteikumi (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā) noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 6.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.ca panta 4.punkts)
Likumprojekta 12.panta pirmā daļa. Detalizētāk Ministru kabineta noteikumi (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā) noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 6.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.cb pants)
Nav pārņemts - Latvija izmanto rīcības brīvību to nepiemērot.
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 7.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.d pants)
Nav nepieciešams pārņemt vai ieviest nacionālajā regulējumā (neleģislatīvs pasākums).
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 8.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.da panta 1.punkts)
Likumprojekta 12.panta pirmā daļa.
Detalizētāk Ministru kabineta noteikumi (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā) noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Detalizētāk Ministru kabineta noteikumi (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā) noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 8.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.da panta 2.punkts)
Likumprojekta 12.panta otrā daļa. Ministru kabinets atbilstoši Likumprojekta 12.panta otrajā daļā iekļautajam deleģējumam noteiks autoceļu posmus atkarībā no ceļu infrastruktūras lietošanas maksājuma vai maksājuma par satiksmes sastrēgumiem vai maksājuma par ārējām izmaksām atkarībā no ieguldījuma vai būvniecības izmaksām, par kuru lietošanu maksājama ceļu infrastruktūras nodeva.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 8.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.da panta 3.punkts)
Likumprojekta 12.panta pirmā daļa. Ministru kabinets atbilstoši Likumprojekta 12.panta otrajā daļā iekļautajam deleģējumam noteiks tos M, N vai O kategorijas transportlīdzekļus atkarībā no to ietekmes uz autoceļa nolietojumu, par kuru nobraukto attālumu pa autoceļu jāmaksā maksājama ceļu infrastruktūras nodeva.
Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 8.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.da panta 4.punkts)
Likumprojekta 12.panta pirmā daļa.
Detalizētāk Ministru kabineta noteikumi (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā) noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Detalizētāk Ministru kabineta noteikumi (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā) noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 8.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.da panta 5.punkts)
Likumprojekta 12.panta pirmā daļa.
Detalizētāk Ministru kabineta noteikumi (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā) noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Detalizētāk Ministru kabineta noteikumi (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā) noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 9.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.e panta 1.punkts)
Likumprojekta 12.panta pirmā daļa.
Detalizētāk Ministru kabineta noteikumi (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā) noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Detalizētāk Ministru kabineta noteikumi (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā) noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 9.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.e panta 2.punkts)
Netiek pārņemts - koncesijas nodeva Latvijā līdz šim nav piemērota.
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 10.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.f pants)
Netiek pārņemts - Latvija izmanto rīcības brīvību nepiemērot uzcenojumu autoceļu lietošanas nodevai. Visas nepieciešamās izmaksas jau ir iekļautas autoceļu lietošanas nodevas likmēs.
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 10.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.g panta 1.punkts)
Netiek pārņemts - Latvija izmanto rīcības brīvību nenoteikt diferencētu autoceļu lietošanas nodevu atšķirīgiem ceļu posmiem, tas prasītu nesamērīgus administratīvos resursus, lai izveidotu šādu sistēmu, turklāt jau no 2030.gada 1.janvāra no autoceļu lietošanas nodeva netiks piemērota. Turklāt tehniskā ziņā nebūtu lietderīgi ieviest diferenciāciju attiecīgajā autoceļu nodevu iekasēšanas sistēmā
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 10.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.g panta 2.punkts)
Netiek pārņemts - Latvija izmanto rīcības brīvību nenoteikt diferencētu autoceļu lietošanas nodevu atšķirīgiem ceļu posmiem, tas prasītu nesamērīgus administratīvos resursus, lai izveidotu šādu sistēmu, turklāt jau no 2030.gada 1.janvāra no autoceļu lietošanas nodeva netiks piemērota. Turklāt tehniskā ziņā nebūtu lietderīgi ieviest diferenciāciju attiecīgajā autoceļu nodevu iekasēšanas sistēmā.
Ministru kabineta noteikumi (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā) noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Ministru kabineta noteikumi (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā) noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 10.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.g panta 3.punkts)
Netiek pārņemts - Latvija izmanto rīcības brīvību nenoteikt diferencētu autoceļu lietošanas nodevu atšķirīgiem ceļu posmiem, tas prasītu nesamērīgus administratīvos resursus, lai izveidotu šādu sistēmu, turklāt jau no 2030.gada 1.janvāra no autoceļu lietošanas nodeva netiks piemērota. Turklāt tehniskā ziņā nebūtu lietderīgi ieviest diferenciāciju attiecīgajā autoceļu nodevu iekasēšanas sistēmā.
Ministru kabineta noteikumi (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā) noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Ministru kabineta noteikumi (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā) noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
-
-
Direktīvas 2022/362 1. pants 11)punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.ga panta 1.punkts)
Likumprojekta 2.pielikums un Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.pielikums
Ministru kabineta noteikumi (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā) noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Ministru kabineta noteikumi (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā) noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. pants 11)punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.ga panta 2.punkts)
Likumprojekta 2.pielikums un Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.pielikums
Autoceļu lietošanas nodevas likmes viens no kritērijiem ir transportlīdzekļa motora emisiju līmenis
Ministru kabineta noteikumi (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā) noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Autoceļu lietošanas nodevas likmes viens no kritērijiem ir transportlīdzekļa motora emisiju līmenis
Ministru kabineta noteikumi (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā) noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. pants 11)punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.ga panta 3.punkts)
Likumprojekta 2.pielikums un Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.pielikums
Autoceļu lietošanas nodevas likmes viens no kritērijiem ir transportlīdzekļa motora emisiju līmenis
Ministru kabineta noteikumi (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā) noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Autoceļu lietošanas nodevas likmes viens no kritērijiem ir transportlīdzekļa motora emisiju līmenis
Ministru kabineta noteikumi (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā) noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. pants 11)punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.ga panta 4.punkts)
Likumprojekta 2.pielikums un Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.pielikums
Autoceļu lietošanas nodevas likmes viens no kritērijiem ir transportlīdzekļa motora emisiju līmenis
Ministru kabineta noteikumi (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā) noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Autoceļu lietošanas nodevas likmes viens no kritērijiem ir transportlīdzekļa motora emisiju līmenis
Ministru kabineta noteikumi (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā) noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. pants 11)punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.ga panta 5.punkts)
Netiek pārņemts.
Tiks izvērtēts, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā) un kas noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Tiks izvērtēts, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā) un kas noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
-
-
Direktīvas 2022/362 1. pants 11)punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.ga panta 6.punkts)
Netiek pārņemts.
Latvija izmanto rīcības brīvību nepiemērot samazinātu maksu ceļa posmos, kur transportlīdzekli pārbaudāmi darbina bez CO2 emisijām, ņemot vērā, ka Latvijā nav pašlaik iespējams ieviest atšķirīgu lietošanas nodevas likmi dažādos ceļa posmos.
Ministru kabineta noteikumi (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā) noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Latvija izmanto rīcības brīvību nepiemērot samazinātu maksu ceļa posmos, kur transportlīdzekli pārbaudāmi darbina bez CO2 emisijām, ņemot vērā, ka Latvijā nav pašlaik iespējams ieviest atšķirīgu lietošanas nodevas likmi dažādos ceļa posmos.
Ministru kabineta noteikumi (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā) noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
-
-
Direktīvas 2022/362 1. pants 11)punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.ga panta 7.punkts)
Nav nepieciešams pārņemt vai ieviest nacionālajā regulējumā (neleģislatīvs pasākums).
-
-
Direktīvas 2022/362 1. pants 11)punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.ga panta 8.punkts)
Nav nepieciešams pārņemt vai ieviest nacionālajā regulējumā (neleģislatīvs pasākums).
-
-
Direktīvas 2022/362 1. pants 11)punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.ga panta 9.punkts)
Nav nepieciešams pārņemt vai ieviest nacionālajā regulējumā (neleģislatīvs pasākums).
-
-
Direktīvas 2022/362 1. pants 11)punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.ga panta 10.punkts)
Nav nepieciešams pārņemt vai ieviest nacionālajā regulējumā (neleģislatīvs pasākums).
-
-
Direktīvas 2022/362 1. pants 11)punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.ga panta 11.punkts)
Likumprojekta 2.pielikums un Autoceļu lietošanas nodevas 2.pielikums
Latvija izmanto rīcības brīvību autoceļu lietošanas nodevas likmēm kā vienu no kritērijiem izmantot transportlīdzekļa motora emisiju līmeni.
Latvija izmanto rīcības brīvību autoceļu lietošanas nodevas likmēm kā vienu no kritērijiem izmantot transportlīdzekļa motora emisiju līmeni.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 11.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.gb panta 1.punkts)
Likumprojekta 4.pants un 2.pielikums un Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.pants un 2.pielikums
Pārņemtas daļēji
Latvija izmanto izvēles brīvību nepiemērot autoceļu lietošanas nodevu vieglajiem pasažieru automobiļiem, mikroautobusiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem.
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 11.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.gb panta 2.punkts)
Likumprojekta 2.pielikums un Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.pielikums
Ministru kabinets atbilstoši Likumprojekta 12.panta otrajā daļā iekļautajam deleģējumam noteiks tos M, N vai O kategorijas transportlīdzekļus atkarībā no to ietekmes uz autoceļa nolietojumu, par kuru nobraukto attālumu pa autoceļu jāmaksā maksājama ceļu infrastruktūras nodeva.
Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Ministru kabinets atbilstoši Likumprojekta 12.panta otrajā daļā iekļautajam deleģējumam noteiks tos M, N vai O kategorijas transportlīdzekļus atkarībā no to ietekmes uz autoceļa nolietojumu, par kuru nobraukto attālumu pa autoceļu jāmaksā maksājama ceļu infrastruktūras nodeva.
Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Pārņemtas daļēji
Latvija izmanto izvēles brīvību nepiemērot autoceļu lietošanas nodevu vieglajiem pasažieru automobiļiem, mikroautobusiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem.
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 11.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.gb panta 3.punkts)
Netiek pārņemts.
Latvija izmanto izvēles brīvību nepiemērot autoceļu lietošanas nodevu vieglajiem pasažieru automobiļiem, mikroautobusiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem.
Latvija izmanto izvēles brīvību nepiemērot autoceļu lietošanas nodevu vieglajiem pasažieru automobiļiem, mikroautobusiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem.
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 11.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.gb panta 4.punkts)
Netiek pārņemts.
Latvija izmanto izvēles brīvību nepiemērot autoceļu lietošanas nodevu vieglajiem pasažieru automobiļiem, mikroautobusiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem.
Latvija izmanto izvēles brīvību nepiemērot autoceļu lietošanas nodevu vieglajiem pasažieru automobiļiem, mikroautobusiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem.
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 11.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.gb panta 6.punkts)
Netiek pārņemts.
Latvija izmanto izvēles brīvību nepiemērot autoceļu lietošanas nodevu vieglajiem pasažieru automobiļiem, mikroautobusiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem.
Latvija izmanto izvēles brīvību nepiemērot autoceļu lietošanas nodevu vieglajiem pasažieru automobiļiem, mikroautobusiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem.
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 12.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.h pants)
Nav nepieciešams pārņemt vai ieviest nacionālajā regulējumā (neleģislatīvs pasākums).
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 13.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.i pants
Likumprojekta 12.panta otrā daļa un 13.panta trešā daļa
Ministru kabinets atbilstoši Likumprojekta 12.panta otrajā daļā iekļautajam deleģējumam noteiks tos M, N vai O kategorijas transportlīdzekļus atkarībā no to ietekmes uz autoceļa nolietojumu, par kuru nobraukto attālumu pa autoceļu jāmaksā maksājama ceļu infrastruktūras nodeva.
Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Ministru kabineta noteikumi (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā) noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Ministru kabinets atbilstoši Likumprojekta 12.panta otrajā daļā iekļautajam deleģējumam noteiks tos M, N vai O kategorijas transportlīdzekļus atkarībā no to ietekmes uz autoceļa nolietojumu, par kuru nobraukto attālumu pa autoceļu jāmaksā maksājama ceļu infrastruktūras nodeva.
Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Ministru kabineta noteikumi (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā) noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 14.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.j panta 1.punkts)
Likumprojekta 5.panta otrā daļa, 8.,9., 10., 11., 13., 14. 15.pants un Autoceļu lietošanas nodevas likuma 3., 4., 5.pants
Pārņemtas daļēji
Pilnībā tiks pārņemts ar Ministru kabineta noteikumiem, kas paredzēti Likumprojekta 5.panta otrajā daļā (tiks izdoti līdz 2025.gada 31.decembrim) un 14.panta otrajā daļā (tiks izdoti līdz 2029.gada 31.decembrim). Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 14.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.j panta 2.a punkts)
Likumprojekta 6.panta pirmā un septītā daļa un Autoceļu lietošanas nodevas likuma 4.pants
Ministru kabineta noteikumi (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā) noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Ministru kabinets atbilstoši Likumprojekta 12.panta otrajā daļā iekļautajam deleģējumam noteiks tos M, N vai O kategorijas transportlīdzekļus atkarībā no to ietekmes uz autoceļa nolietojumu, par kuru nobraukto attālumu pa autoceļu jāmaksā maksājama ceļu infrastruktūras nodeva.
Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Ministru kabineta noteikumi (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā) noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Ministru kabinets atbilstoši Likumprojekta 12.panta otrajā daļā iekļautajam deleģējumam noteiks tos M, N vai O kategorijas transportlīdzekļus atkarībā no to ietekmes uz autoceļa nolietojumu, par kuru nobraukto attālumu pa autoceļu jāmaksā maksājama ceļu infrastruktūras nodeva.
Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 14.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.j panta 3.punkts)
Likumprojekta 13.panta otrā daļa
Ministru kabineta noteikumi (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta otrajā daļā) noteiks ceļu infrastruktūras nodevas maksāšanas veidus un kārtību, kā arī tehniskās prasības ceļu infrastruktūras nodevas iekasēšanas pakalpojuma sniedzējam. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Ministru kabineta noteikumi (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā) noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Ministru kabineta noteikumi (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta otrajā daļā) noteiks ceļu infrastruktūras nodevas maksāšanas veidus un kārtību, kā arī tehniskās prasības ceļu infrastruktūras nodevas iekasēšanas pakalpojuma sniedzējam. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Ministru kabineta noteikumi (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā) noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 14.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.j panta 4.punkts)
Likumprojekta 15.panta otrā daļa
Ministru kabineta noteikumi (kas paredzēti Likumprojekta 15.panta otrajā daļā) Ceļu infrastruktūras nodevas elektroniskās iekasēšanas sistēmas pakalpojumu sniedzēju reģistrācijai noteiktās prasības, to reģistrācijas un uzraudzības kārtību, kā arī kritērijus un kārtību, kādā pakalpojumu sniedzējs izslēdzams no reģistra. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti uzreiz pēc Likumprojekta pieņemšanas. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Ministru kabineta noteikumi (kas paredzēti Likumprojekta 15.panta otrajā daļā) Ceļu infrastruktūras nodevas elektroniskās iekasēšanas sistēmas pakalpojumu sniedzēju reģistrācijai noteiktās prasības, to reģistrācijas un uzraudzības kārtību, kā arī kritērijus un kārtību, kādā pakalpojumu sniedzējs izslēdzams no reģistra. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti uzreiz pēc Likumprojekta pieņemšanas. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 15.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.k pants)
Netiek pārņemts - Latvija izmanto rīcības brīvību neparedzēt attiecīgas kompensācijas, tā vietā autoceļu lietošanas nodevai tiek piemēroti atbrīvojumi konkrētām transportlīdzekļu kategorijām.
Ministru kabinets atbilstoši Likumprojekta 12.panta otrajā daļā iekļautajam deleģējumam noteiks tos M, N vai O kategorijas transportlīdzekļus atkarībā no to ietekmes uz autoceļa nolietojumu, par kuru nobraukto attālumu pa autoceļu jāmaksā maksājama ceļu infrastruktūras nodeva.
Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Ministru kabinets atbilstoši Likumprojekta 12.panta otrajā daļā iekļautajam deleģējumam noteiks tos M, N vai O kategorijas transportlīdzekļus atkarībā no to ietekmes uz autoceļa nolietojumu, par kuru nobraukto attālumu pa autoceļu jāmaksā maksājama ceļu infrastruktūras nodeva.
Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 16.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 8.pants)
Netiek pārņemts - Latvija noslēgusi šādus sadarbības līgumus.
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 17.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 9.panta 1.a punkts)
Likumprojekta 17.-19.pants.
Pārņemtas daļēji
Pārņemts daļēji
Likumprojektā tiek paredzēta ielu nodeva par pašvaldības ielu lietošanu.
Likumprojektā tiek paredzēta ielu nodeva par pašvaldības ielu lietošanu.
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 18.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 9.c pants)
Nav nepieciešams pārņemt vai ieviest nacionālajā regulējumā (neleģislatīvs pasākums).
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 19.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 9.d pants)
Nav nepieciešams pārņemt vai ieviest nacionālajā regulējumā (neleģislatīvs pasākums).
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 19.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 9.e pants)
Nav nepieciešams pārņemt vai ieviest nacionālajā regulējumā (neleģislatīvs pasākums).
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 20.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 9.f panta svītrošana)
Nav nepieciešams pārņemt vai ieviest nacionālajā regulējumā (neleģislatīvs pasākums).
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 20.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 9.g panta svītrošana)
Nav nepieciešams pārņemt vai ieviest nacionālajā regulējumā (neleģislatīvs pasākums).
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 21.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 10.a pants)
Nav nepieciešams pārņemt vai ieviest nacionālajā regulējumā (neleģislatīvs pasākums).
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 21.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 11. pants)
Likumprojekta 3.pants un 17.panta devītā daļa
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 22. punkts (Direktīvas 1999/62/EK 0., II, III, IIIa, IIIb, IIIc, IV, V, VI un VII pielikums)
Likumprojekta II un III nodaļa un 2.pielikums un Autoceļu lietošanas nodevas likums kopumā
Pārņemtas daļēji
Pilnībā tiks pārņemts, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus (kas paredzēti Likumprojekta 15.panta otrajā daļā), kas noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 2. pants (Grozījumi Direktīvā 1999/37/EK)
Nav attiecināms uz šo Likumprojektu.
Grozījums Direktīvā 1999/37 attiecas uz transportlīdzekļu reģistrācijas apliecības sadaļām, kuras dalībvalstīm nav obligāti jāiekļauj reģistrācijas apliecībās. Latvijā šobrīd izsniedzamajās
reģistrācijas apliecībās nav iekļautas Direktīvā 1999/37/EK paredzētās V.7 un V.10 sadaļas, bet šajās sadaļās paredzētie dati par katru transportlīdzekli tiek iekļauti CSDD uzturētajā transportlīdzekļu un to vadītāju reģistrā.
Lielas noslodzes transportlīdzekļu emisiju klases tiek izmantotas autoceļu lietošanas nodevas un transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmju noteikšanai.
Grozījums Direktīvā 1999/37 attiecas uz transportlīdzekļu reģistrācijas apliecības sadaļām, kuras dalībvalstīm nav obligāti jāiekļauj reģistrācijas apliecībās. Latvijā šobrīd izsniedzamajās
reģistrācijas apliecībās nav iekļautas Direktīvā 1999/37/EK paredzētās V.7 un V.10 sadaļas, bet šajās sadaļās paredzētie dati par katru transportlīdzekli tiek iekļauti CSDD uzturētajā transportlīdzekļu un to vadītāju reģistrā.
Lielas noslodzes transportlīdzekļu emisiju klases tiek izmantotas autoceļu lietošanas nodevas un transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmju noteikšanai.
-
-
Direktīvas 2022/362 3. pants (Grozījums Direktīvā 2019/520)
Likumprojekta 22.panta piektā daļa un Autoceļu lietošanas nodevas likuma 8.1 panta piektā daļa
Pārņemtas daļēji
Pilnībā tiks pārņemts ar Ministru kabineta noteikumiem kas tiks izdoti, pamatojoties uz Likumprojekta 23.panta piekto daļu, kas noteic, ka kārtību, kādā veic informācijas apmaiņu ar citiem Eiropas Savienības dalībvalstu kontaktpunktiem par ceļu nodevu maksāšanas pārkāpumiem, kā arī apmaiņai paredzētās informācijas apjomu par transportlīdzekli, tā īpašnieku vai turētāju nosaka Ministru kabinets. Ministru kabineta noteikumi tiks izdoti līdz 2025.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Neparedz stingrākas prasības.
Neparedz stingrākas prasības.
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Rīcības brīvības izmantošana tika izvērtēta, pārņemot šādas Direktīvas 1999/62/EK normas:
1. 7.panta 1.punkts – Latvija izmanto rīcības brīvību autoceļu lietošanas nodevu (atkarībā no konkrētā laika) piemērot līdz 2029.gada 31.decembrim, bet no 2030.gada 1.janvāra spēkā būs ceļu infrastruktūras nodeva (par nobraukto attālumu). Ceļu infrastruktūras ieviešana ātrāk nav ieviešama, jo ir nepieciešama izpēte par Latvijai atbilstošāku ceļu infrastruktūras tehnisko nodrošinājumu, likmēm, autoceļu posmiem, kur ceļu infrastruktūras nodeva būtu piemērojama.
2. 7.panta 2.punkts - tiek izmantota rīcības brīvība autoceļu lietošanas nodevu piemērot arī ārpus Eiropas ceļu tīkla, kā arī ieviest ielu nodevu, kas var tikt piemērota uz pašvaldības īpašumā esošām ielām. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 6.apakšpunktā minētais termins “autoceļš” ir šaurāks nekā likuma “Par autoceļiem” 2.un 3.pantā minētie termini. Tādēļ direktīvas izpratnē lielākā daļa Latvijas autoceļu nebūtu uzskatāmi par autoceļiem Direktīvas 1999/62/EK izpratnē.
3. 7.panta 3.punkts - Latvija ir izvēlējusies rīcības brīvību, ka autoceļu lietošanas nodevu un ceļu infrastruktūras nodevu dažāda veida transportlīdzekļiem dalībvalstis var ieviest vai saglabāt savstarpēji neatkarīgi. Šobrīd autoceļu lietošanas nodeva tiek piemērota tikai kravas automašīnām.
4. 7.panta 4.punkts – Latvijā nav aktuāls jautājums par rīcības brīvības izmantošanu kalnu un tuneļu pāreju izmantošanā, jo šādas infrastruktūras Latvijā nav. Latvija neplāno izmantot rīcības brīvību vienlaikus piemērot autoceļu lietošanas nodevu un ceļu infrastruktūras nodevu tiltu lietošanai, jo Latvijā nav tik garu tiltu, lai atmaksātos speciāla regulējuma izveide šajā jautājumā.
5. 7.panta 6.punkts - ir izmantota rīcības brīvība izslēgt konkrētus ceļu posmus no autoceļu lietošanas nodevas piemērošanas. Jautājums par samazinātas ceļa infrastruktūras nodevas piemērošanu konkrētiem ceļu posmiem, vai to izslēgšanu no ceļu infrastruktūras nodevas piemērošanas tiks izvērtēts, izstrādājot Likumprojekta 12.panta otrajā paredzētos Ministru kabineta noteikumus (ne vēlāk kā līdz 2029.gada 31.decembrim). Par Ministru kabineta noteikumu projekta izstrādi atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
6. 7.panta 7.punkts - pašlaik Latvija izmanto rīcības brīvību uz publiskās un privātās partnerības veidā būvētā valsts autoceļa autoceļu lietošanas nodevu un ceļu infrastruktūras nodevu nepiemērot. Latvijā pašlaik ir tikai viens autoceļa posms, kas būvēts publiskās un privātās partnerības veidā – Ķekavas apvedceļs, kas nodots ekspluatācijā 2023. gada decembrī. Līdz šim Latvija to nav uzskatījusi par lietderīgu, bet, iespējams, nākotnē šis jautājums tiks pārvērtēts, jo publiskās un privātās partnerības veidā plānots būvēt vēl vairākus valsts autoceļus.
8. 7.panta 10.punkts - Latvija ir izvēlējusies rīcības brīvību, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 17.jūnija direktīvas 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem 7.panta 10.punktā līdz 2029.gada 31.decembrin Eiropas transporta pamattīklā lielas noslodzes transportlīdzekļiem (transportlīdzekļiem, kuru tehniski pieļaujamā maksimālā masa pārsniedz 3,5 tonnas) piemērot autoceļu lietošanas nodevu, nevis ceļu infrastruktūras nodevu. Definīcija tiks pārņemta Ministru kabineta noteikumos (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā, tiklīdz tiks ieviesta ceļu infrastruktūras nodeva - Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
9. 7.panta 11.punkts- Latvija neizmanto rīcības brīvību no 2030.gada 1.janvāra saglabāt autoceļu lietošanas nodevu Eiropas transporta pamattīklā kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām un ieviest ceļu infrastruktūras nodevu. Lai ieviestu ceļu infrastruktūras nodevu, tiks izvērtēti tostarp direktīvas 7.panta 11.punktā minētie kritēriji.
10. 7.panta 13.punkts - Latvija piemēro autoceļu lietošanas nodevu arī tādiem kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir mazāka par 12 tonnām, ņemot vērā arī to negatīvo ietekmi uz ceļiem un lai veicinātu videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu.
Attiecībā uz ceļu infrastruktūras nodevu Ministru kabinets noteiks tos M, N vai O kategorijas transportlīdzekļus atkarībā no to ietekmes uz autoceļa nolietojumu, par kuru nobraukto attālumu pa autoceļu jāmaksā maksājama ceļu infrastruktūras nodeva. Deleģējums Ministru kabinetam paredzēts Likumprojekta 12.panta otrajā daļā un jāizstrādā līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projektu atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
11. 7.a panta 2. punkta otrā daļa – Latvija neizmanto rīcības brīvību Latvijā reģistrētiem transportlīdzekļiem piemērot tikai autoceļu lietošanas nodevas gada likmes, ņemot vērā, ka attiecīgo autoceļu lietošana var būt neregulāra vai sezonāla.
12. 7.a panta 3. punkts - Latvija izmanto izvēles brīvību nepiemērot autoceļu lietošanas nodevu vieglajiem pasažieru automobiļiem, tikai tranzītam, kā arī citus autoceļu lietošanas maksas termiņus, nekā paredzēts 7.a panta 2.punktā.
13. 7.c panta 1.un 2.punkts – rīcības brīvības piemērošana tiks izvērtēta, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā), kas noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
14. 7.c panta 3.punkts – rīcības brīvības piemērošana tiks izvērtēta, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus (kas paredzēti Likumprojekta 12.panta otrajā daļā), kas noteiks tos M, N vai O kategorijas transportlīdzekļus atkarībā no to ietekmes uz autoceļa nolietojumu, par kuru nobraukto attālumu pa autoceļu jāmaksā maksājama ceļu infrastruktūras nodeva. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
15. 7.ca panta 3.un 4.punkts – Latvijā vēl nav ieviesta ceļu infrastruktūras nodeva, bet jau no 2014.gada 1.jūlija ir ieviesusi autoceļu lietošanas nodevu un nodevas apmērs ir atkarīgs no transportlīdzekļa motora emisiju līmeņa.
16. 7.cb pants - rīcības brīvības piemērošana tiks izvērtēta, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā), kas noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
17. 7.da panta 1. punkts - rīcības brīvības piemērošana tiks izvērtēta, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā), kas noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
18. 7.da panta 3. punkts - rīcības brīvības piemērošana tiks izvērtēta, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus (kas paredzēti Likumprojekta 12.panta otrajā daļā), kas noteiks tos M, N vai O kategorijas transportlīdzekļus atkarībā no to ietekmes uz autoceļa nolietojumu, par kuru nobraukto attālumu pa autoceļu jāmaksā maksājama ceļu infrastruktūras nodeva. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
19. 7.f pants - Latvija izmanto rīcības brīvību nepiemērot uzcenojumu autoceļu lietošanas nodevai. Visas nepieciešamās izmaksas jau ir iekļautas autoceļu lietošanas nodevas likmēs.
20. 7.g pants - Netiek pārņemts - Latvija izmanto rīcības brīvību nenoteikt diferencētu autoceļu lietošanas nodevu atšķirīgiem ceļu posmiem, tas prasītu nesamērīgus administratīvos resursus, lai izveidotu šādu sistēmu, turklāt jau no 2030.gada 1.janvāra no autoceļu lietošanas nodeva netiks piemērota. Turklāt tehniskā ziņā nebūtu lietderīgi ieviest diferenciāciju attiecīgajā autoceļu nodevu iekasēšanas sistēmā. Ministru kabineta noteikumi (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā) noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija..
21. 7.ga panta 5.punkts – rīcības brīvības izmantošana tiks izvērtēta, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā) un kas noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
22. 7.ga panta 6.punkts – Latvija izmanto rīcības brīvību nepiemērot samazinātu maksu ceļa posmos, kur transportlīdzekli pārbaudāmi darbina bez CO2 emisijām, ņemot vērā, ka Latvijā nav pašlaik iespējams ieviest atšķirīgu lietošanas nodevas likmi dažādos ceļa posmos. Ministru kabineta noteikumi (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā) noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
23. 7.gb pants - Latvija izmanto izvēles brīvību nepiemērot autoceļu lietošanas nodevu vieglajiem pasažieru automobiļiem, mikroautobusiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem. Ministru kabinets atbilstoši Likumprojekta 12.panta otrajā daļā iekļautajam deleģējumam noteiks tos M, N vai O kategorijas transportlīdzekļus atkarībā no to ietekmes uz autoceļa nolietojumu, par kuru nobraukto attālumu pa autoceļu jāmaksā maksājama ceļu infrastruktūras nodeva.
Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
24. 7.i pants - rīcības brīvības izmantošana tiks izvērtēta, izstrādājot:
1) Ministru kabineta noteikumus (kas paredzēti Likumprojekta 12.panta otrajā daļā), kas noteiks tos M, N vai O kategorijas transportlīdzekļus atkarībā no to ietekmes uz autoceļa nolietojumu, par kuru nobraukto attālumu pa autoceļu jāmaksā maksājama ceļu infrastruktūras nodeva. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
2) Ministru kabineta noteikumus (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā) un kas noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
25. 7.j panta 2.a punkts- Latvija izmanto rīcības brīvību gadījumā, ja nav zināms transportlīdzekļa motora emisiju līmenis vai nav transportlīdzekļa izgatavotāja vai izgatavotāja pārstāvja izsniegta apliecinājuma transportlīdzekļa motora emisiju atbilstībai noteiktam līmenim, autoceļu lietošanas nodevu maksāt atbilstoši “EURO 0” līmenim noteiktajām likmēm. Attiecībā uz ceļu infrastruktūras nodevu rīcības brīvība tiks izvērtēta, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā), kas noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
26. 7.k pants - Netiek pārņemts - Latvija izmanto rīcības brīvību neparedzēt attiecīgas kompensācijas, tā vietā autoceļu lietošanas nodevai tiek piemēroti atbrīvojumi konkrētām transportlīdzekļu kategorijām. Ministru kabinets atbilstoši Likumprojekta 12.panta otrajā daļā iekļautajam deleģējumam noteiks tos M, N vai O kategorijas transportlīdzekļus atkarībā no to ietekmes uz autoceļa nolietojumu, par kuru nobraukto attālumu pa autoceļu jāmaksā maksājama ceļu infrastruktūras nodeva.
Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
27. 11. panta 2. punkta otrā daļa – Latvija ir izvēlējusies, ka līdz 2025.gada 25.martam un – pēc tam – ik pēc pieciem gadiem Satiksmes ministrija apkopojošā veidā sagatavos un savā tīmekļa vietnē publicēs informāciju par ceļu nodevām, kas iekasētas Latvijas teritorijā, ņemot vērā, ka šāda informācija pašlaik nav publiski pieejama tiešsaistē.
28. IIIa pielikuma 4. punkts – rīcības brīvība tiks izvērtēta, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā) un kas noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
1. 7.panta 1.punkts – Latvija izmanto rīcības brīvību autoceļu lietošanas nodevu (atkarībā no konkrētā laika) piemērot līdz 2029.gada 31.decembrim, bet no 2030.gada 1.janvāra spēkā būs ceļu infrastruktūras nodeva (par nobraukto attālumu). Ceļu infrastruktūras ieviešana ātrāk nav ieviešama, jo ir nepieciešama izpēte par Latvijai atbilstošāku ceļu infrastruktūras tehnisko nodrošinājumu, likmēm, autoceļu posmiem, kur ceļu infrastruktūras nodeva būtu piemērojama.
2. 7.panta 2.punkts - tiek izmantota rīcības brīvība autoceļu lietošanas nodevu piemērot arī ārpus Eiropas ceļu tīkla, kā arī ieviest ielu nodevu, kas var tikt piemērota uz pašvaldības īpašumā esošām ielām. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 6.apakšpunktā minētais termins “autoceļš” ir šaurāks nekā likuma “Par autoceļiem” 2.un 3.pantā minētie termini. Tādēļ direktīvas izpratnē lielākā daļa Latvijas autoceļu nebūtu uzskatāmi par autoceļiem Direktīvas 1999/62/EK izpratnē.
3. 7.panta 3.punkts - Latvija ir izvēlējusies rīcības brīvību, ka autoceļu lietošanas nodevu un ceļu infrastruktūras nodevu dažāda veida transportlīdzekļiem dalībvalstis var ieviest vai saglabāt savstarpēji neatkarīgi. Šobrīd autoceļu lietošanas nodeva tiek piemērota tikai kravas automašīnām.
4. 7.panta 4.punkts – Latvijā nav aktuāls jautājums par rīcības brīvības izmantošanu kalnu un tuneļu pāreju izmantošanā, jo šādas infrastruktūras Latvijā nav. Latvija neplāno izmantot rīcības brīvību vienlaikus piemērot autoceļu lietošanas nodevu un ceļu infrastruktūras nodevu tiltu lietošanai, jo Latvijā nav tik garu tiltu, lai atmaksātos speciāla regulējuma izveide šajā jautājumā.
5. 7.panta 6.punkts - ir izmantota rīcības brīvība izslēgt konkrētus ceļu posmus no autoceļu lietošanas nodevas piemērošanas. Jautājums par samazinātas ceļa infrastruktūras nodevas piemērošanu konkrētiem ceļu posmiem, vai to izslēgšanu no ceļu infrastruktūras nodevas piemērošanas tiks izvērtēts, izstrādājot Likumprojekta 12.panta otrajā paredzētos Ministru kabineta noteikumus (ne vēlāk kā līdz 2029.gada 31.decembrim). Par Ministru kabineta noteikumu projekta izstrādi atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
6. 7.panta 7.punkts - pašlaik Latvija izmanto rīcības brīvību uz publiskās un privātās partnerības veidā būvētā valsts autoceļa autoceļu lietošanas nodevu un ceļu infrastruktūras nodevu nepiemērot. Latvijā pašlaik ir tikai viens autoceļa posms, kas būvēts publiskās un privātās partnerības veidā – Ķekavas apvedceļs, kas nodots ekspluatācijā 2023. gada decembrī. Līdz šim Latvija to nav uzskatījusi par lietderīgu, bet, iespējams, nākotnē šis jautājums tiks pārvērtēts, jo publiskās un privātās partnerības veidā plānots būvēt vēl vairākus valsts autoceļus.
8. 7.panta 10.punkts - Latvija ir izvēlējusies rīcības brīvību, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 17.jūnija direktīvas 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem 7.panta 10.punktā līdz 2029.gada 31.decembrin Eiropas transporta pamattīklā lielas noslodzes transportlīdzekļiem (transportlīdzekļiem, kuru tehniski pieļaujamā maksimālā masa pārsniedz 3,5 tonnas) piemērot autoceļu lietošanas nodevu, nevis ceļu infrastruktūras nodevu. Definīcija tiks pārņemta Ministru kabineta noteikumos (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā, tiklīdz tiks ieviesta ceļu infrastruktūras nodeva - Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
9. 7.panta 11.punkts- Latvija neizmanto rīcības brīvību no 2030.gada 1.janvāra saglabāt autoceļu lietošanas nodevu Eiropas transporta pamattīklā kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām un ieviest ceļu infrastruktūras nodevu. Lai ieviestu ceļu infrastruktūras nodevu, tiks izvērtēti tostarp direktīvas 7.panta 11.punktā minētie kritēriji.
10. 7.panta 13.punkts - Latvija piemēro autoceļu lietošanas nodevu arī tādiem kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir mazāka par 12 tonnām, ņemot vērā arī to negatīvo ietekmi uz ceļiem un lai veicinātu videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu.
Attiecībā uz ceļu infrastruktūras nodevu Ministru kabinets noteiks tos M, N vai O kategorijas transportlīdzekļus atkarībā no to ietekmes uz autoceļa nolietojumu, par kuru nobraukto attālumu pa autoceļu jāmaksā maksājama ceļu infrastruktūras nodeva. Deleģējums Ministru kabinetam paredzēts Likumprojekta 12.panta otrajā daļā un jāizstrādā līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projektu atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
11. 7.a panta 2. punkta otrā daļa – Latvija neizmanto rīcības brīvību Latvijā reģistrētiem transportlīdzekļiem piemērot tikai autoceļu lietošanas nodevas gada likmes, ņemot vērā, ka attiecīgo autoceļu lietošana var būt neregulāra vai sezonāla.
12. 7.a panta 3. punkts - Latvija izmanto izvēles brīvību nepiemērot autoceļu lietošanas nodevu vieglajiem pasažieru automobiļiem, tikai tranzītam, kā arī citus autoceļu lietošanas maksas termiņus, nekā paredzēts 7.a panta 2.punktā.
13. 7.c panta 1.un 2.punkts – rīcības brīvības piemērošana tiks izvērtēta, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā), kas noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
14. 7.c panta 3.punkts – rīcības brīvības piemērošana tiks izvērtēta, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus (kas paredzēti Likumprojekta 12.panta otrajā daļā), kas noteiks tos M, N vai O kategorijas transportlīdzekļus atkarībā no to ietekmes uz autoceļa nolietojumu, par kuru nobraukto attālumu pa autoceļu jāmaksā maksājama ceļu infrastruktūras nodeva. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
15. 7.ca panta 3.un 4.punkts – Latvijā vēl nav ieviesta ceļu infrastruktūras nodeva, bet jau no 2014.gada 1.jūlija ir ieviesusi autoceļu lietošanas nodevu un nodevas apmērs ir atkarīgs no transportlīdzekļa motora emisiju līmeņa.
16. 7.cb pants - rīcības brīvības piemērošana tiks izvērtēta, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā), kas noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
17. 7.da panta 1. punkts - rīcības brīvības piemērošana tiks izvērtēta, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā), kas noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
18. 7.da panta 3. punkts - rīcības brīvības piemērošana tiks izvērtēta, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus (kas paredzēti Likumprojekta 12.panta otrajā daļā), kas noteiks tos M, N vai O kategorijas transportlīdzekļus atkarībā no to ietekmes uz autoceļa nolietojumu, par kuru nobraukto attālumu pa autoceļu jāmaksā maksājama ceļu infrastruktūras nodeva. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
19. 7.f pants - Latvija izmanto rīcības brīvību nepiemērot uzcenojumu autoceļu lietošanas nodevai. Visas nepieciešamās izmaksas jau ir iekļautas autoceļu lietošanas nodevas likmēs.
20. 7.g pants - Netiek pārņemts - Latvija izmanto rīcības brīvību nenoteikt diferencētu autoceļu lietošanas nodevu atšķirīgiem ceļu posmiem, tas prasītu nesamērīgus administratīvos resursus, lai izveidotu šādu sistēmu, turklāt jau no 2030.gada 1.janvāra no autoceļu lietošanas nodeva netiks piemērota. Turklāt tehniskā ziņā nebūtu lietderīgi ieviest diferenciāciju attiecīgajā autoceļu nodevu iekasēšanas sistēmā. Ministru kabineta noteikumi (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā) noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija..
21. 7.ga panta 5.punkts – rīcības brīvības izmantošana tiks izvērtēta, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā) un kas noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
22. 7.ga panta 6.punkts – Latvija izmanto rīcības brīvību nepiemērot samazinātu maksu ceļa posmos, kur transportlīdzekli pārbaudāmi darbina bez CO2 emisijām, ņemot vērā, ka Latvijā nav pašlaik iespējams ieviest atšķirīgu lietošanas nodevas likmi dažādos ceļa posmos. Ministru kabineta noteikumi (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā) noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
23. 7.gb pants - Latvija izmanto izvēles brīvību nepiemērot autoceļu lietošanas nodevu vieglajiem pasažieru automobiļiem, mikroautobusiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem. Ministru kabinets atbilstoši Likumprojekta 12.panta otrajā daļā iekļautajam deleģējumam noteiks tos M, N vai O kategorijas transportlīdzekļus atkarībā no to ietekmes uz autoceļa nolietojumu, par kuru nobraukto attālumu pa autoceļu jāmaksā maksājama ceļu infrastruktūras nodeva.
Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
24. 7.i pants - rīcības brīvības izmantošana tiks izvērtēta, izstrādājot:
1) Ministru kabineta noteikumus (kas paredzēti Likumprojekta 12.panta otrajā daļā), kas noteiks tos M, N vai O kategorijas transportlīdzekļus atkarībā no to ietekmes uz autoceļa nolietojumu, par kuru nobraukto attālumu pa autoceļu jāmaksā maksājama ceļu infrastruktūras nodeva. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
2) Ministru kabineta noteikumus (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā) un kas noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
25. 7.j panta 2.a punkts- Latvija izmanto rīcības brīvību gadījumā, ja nav zināms transportlīdzekļa motora emisiju līmenis vai nav transportlīdzekļa izgatavotāja vai izgatavotāja pārstāvja izsniegta apliecinājuma transportlīdzekļa motora emisiju atbilstībai noteiktam līmenim, autoceļu lietošanas nodevu maksāt atbilstoši “EURO 0” līmenim noteiktajām likmēm. Attiecībā uz ceļu infrastruktūras nodevu rīcības brīvība tiks izvērtēta, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā), kas noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
26. 7.k pants - Netiek pārņemts - Latvija izmanto rīcības brīvību neparedzēt attiecīgas kompensācijas, tā vietā autoceļu lietošanas nodevai tiek piemēroti atbrīvojumi konkrētām transportlīdzekļu kategorijām. Ministru kabinets atbilstoši Likumprojekta 12.panta otrajā daļā iekļautajam deleģējumam noteiks tos M, N vai O kategorijas transportlīdzekļus atkarībā no to ietekmes uz autoceļa nolietojumu, par kuru nobraukto attālumu pa autoceļu jāmaksā maksājama ceļu infrastruktūras nodeva.
Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
27. 11. panta 2. punkta otrā daļa – Latvija ir izvēlējusies, ka līdz 2025.gada 25.martam un – pēc tam – ik pēc pieciem gadiem Satiksmes ministrija apkopojošā veidā sagatavos un savā tīmekļa vietnē publicēs informāciju par ceļu nodevām, kas iekasētas Latvijas teritorijā, ņemot vērā, ka šāda informācija pašlaik nav publiski pieejama tiešsaistē.
28. IIIa pielikuma 4. punkts – rīcības brīvība tiks izvērtēta, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā) un kas noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
Direktīva 1999/62/EK paredz paziņošanas pienākumu vairākos gadījumos, piemēram, vismaz sešus mēnešus pirms jauna vai būtiski mainīta infrastruktūras lietošanas maksas iekasēšanas režīma ieviešanas, vismaz sešus mēnešus pirms šādu ārējo izmaksu saistībā ar CO2 emisijām ieviešanas.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 27. septembra Direktīva 2011/76/ES, ar ko groza Direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem (turpmāk - Direktīva 2011/76). Publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī 2011. gada 14.oktobrī (L 269/1).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Direktīvas 2011/76 1.panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.e panta 3.punkts)
Nav attiecināms uz Latvijas situāciju, ņemot vērā, ka Latvijā 2008.gada 10.jūnijā vēl nebija ieviesta autoceļu lietošanas nodeva.
-
-
Direktīvas 2011/76 1.panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.h panta 1.punkta a) apakšpunkts)
Norma netiek pārņemta, jo Latvija ir izvēlējusies rīcības brīvību, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 17.jūnija direktīvas 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem 7.panta 10.punktā līdz 2029.gada 31.decembrin Eiropas transporta pamattīklā lielas noslodzes transportlīdzekļiem (transportlīdzekļiem, kuru tehniski pieļaujamā maksimālā masa pārsniedz 3,5 tonnas) piemērot autoceļu lietošanas nodevu, nevis ceļu infrastruktūras nodevu. Norma tiks pārņemta Ministru kabineta noteikumos (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā, tiklīdz tiks ieviesta ceļu infrastruktūras nodeva - Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
-
-
Direktīvas 2011/76 1.panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.h panta 2.punkts)
Nav nepieciešams pārņemt vai ieviest nacionālajā regulējumā (neleģislatīvs pasākums, kas paredz pienākumus Komisijai).
-
-
Direktīvas 2011/76 1.panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.i panta 1.punkts)
Norma netiek pārņemta, jo Latvija ir izvēlējusies rīcības brīvību, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 17.jūnija direktīvas 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem 7.panta 10.punktā līdz 2029.gada 31.decembrin Eiropas transporta pamattīklā lielas noslodzes transportlīdzekļiem (transportlīdzekļiem, kuru tehniski pieļaujamā maksimālā masa pārsniedz 3,5 tonnas) piemērot autoceļu lietošanas nodevu, nevis ceļu infrastruktūras nodevu. Norma tiks pārņemta Ministru kabineta noteikumos (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā, tiklīdz tiks ieviesta ceļu infrastruktūras nodeva - Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
-
-
Direktīvas 2011/76 1.panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.i panta 2.punkta a) apakšpunkts)
Likumprojekta 7.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2011/76 1.panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.j panta 2.punkts)
Likumprojekta 2.pielikums
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2011/76 1.panta 3.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 8.b pants)
Norma netiek pārņemta, jo Latvija ir izvēlējusies rīcības brīvību, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 17.jūnija direktīvas 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem 8.b pantā un izvēlējusies neieviest vienotu ceļu nodevu iekasēšanas sistēmu ar citām dalībvalstīm.
-
-
Direktīvas 2011/76 1.panta 4.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 9.panta otrais punkts)
Likuma "Par autoceļiem" 12.panta ceturtā daļa
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2011/76 1.panta 5.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 9.b pants)
Nav nepieciešams pārņemt vai ieviest nacionālajā regulējumā (neleģislatīvs pasākums, kas paredz pienākumus Komisijai).
-
-
Direktīvas 2011/76 1.panta 5.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 9.c pants)
Nav nepieciešams pārņemt vai ieviest nacionālajā regulējumā (neleģislatīvs pasākums, kas paredz pienākumus Komisijai).
-
-
Direktīvas 2011/76 1.panta 9.punkta a) apakšpunkts (Direktīvas 1999/62/EK III pielikuma pirmā daļa)
Norma netiek pārņemta, jo Latvija ir izvēlējusies rīcības brīvību, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 17.jūnija direktīvas 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem 7.panta 10.punktā līdz 2029.gada 31.decembrin Eiropas transporta pamattīklā lielas noslodzes transportlīdzekļiem (transportlīdzekļiem, kuru tehniski pieļaujamā maksimālā masa pārsniedz 3,5 tonnas) piemērot autoceļu lietošanas nodevu, nevis ceļu infrastruktūras nodevu. Norma tiks pārņemta Ministru kabineta noteikumos, tiklīdz tiks ieviesta ceļu infrastruktūras nodeva.
-
-
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Latvija ir izvēlējusies rīcības brīvību, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 17.jūnija direktīvas 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem 7.panta 10.punktā līdz 2029.gada 31.decembrin Eiropas transporta pamattīklā lielas noslodzes transportlīdzekļiem (transportlīdzekļiem, kuru tehniski pieļaujamā maksimālā masa pārsniedz 3,5 tonnas) piemērot autoceļu lietošanas nodevu, nevis ceļu infrastruktūras nodevu, kā arī 8.b pantā noteikto rīcības brīvību un izvēlējusies neieviest vienotu ceļu nodevu iekasēšanas sistēmu ar citām dalībvalstīm.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Nav attiecināms.
Cita informācija
Nav.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 17.maija direktīva 2006/38/ES, ar ko groza direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem (turpmāk - Direktīva 2006/38). Publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī 2006. gada 9.jūnijā (L 157/8).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Direktīvas 2006/38 1.panta 6.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 8.a pants)
Likumprojekts kopumā
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2006/38 1.panta 7.punkta a) apakšpunkts (Direktīvas 1999/62/EK 9. panta 1.punkts)
Nav nepieciešams pārņemt - Latvija izmanto rīcības brīvību piemērot Direktīvas 1999/62/EK 9. panta 1.punktā minētās maksas un nodevas.
-
-
Direktīvas 2006/38 1.panta 8.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 9.a pants)
Likumprojekta 20.-26. pants
Pārņemtas pilnībā
-
Direktīvas 2006/38 1.panta 12.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 0.pielikuma 1., 2.punkts, 3.punkta 1.tabula un 4.punkts)
Likumprojekta II un III nodaļa un 2.pielikums
Pārņemtas daļēji
Pilnībā tiks pārņemts ar Ministru kabineta noteikumiem, kas tiks izdoti uz Likumprojekta 13.panta trešās daļas pamata, kas noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
-
Direktīvas 2006/38 1.panta 13.punkts (Direktīvas 1999/62/EK III pielikums)
Norma netiek pārņemta, jo Latvija ir izvēlējusies rīcības brīvību, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 17.jūnija direktīvas 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem 7.panta 10.punktā līdz 2029.gada 31.decembrin Eiropas transporta pamattīklā lielas noslodzes transportlīdzekļiem (transportlīdzekļiem, kuru tehniski pieļaujamā maksimālā masa pārsniedz 3,5 tonnas) piemērot autoceļu lietošanas nodevu, nevis ceļu infrastruktūras nodevu. Norma tiks pārņemta Ministru kabineta noteikumos, (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā) un kas noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
-
-
Direktīvas 2006/38 1.panta 14.punkts (Direktīvas 1999/62/EK IV pielikums (līdz pirmajai tabulai (ieskaitot))
Likumprojekta II un III nodaļa un 2.pielikums
Pārņemtas daļēji
Pilnībā tiks pārņemts ar Ministru kabineta noteikumiem, kas tiks izdoti uz Likumprojekta 13.panta trešās daļas pamata, kas noteiks ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanas kritērijus, kārtību un apmēru. Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
-
Direktīvas 2006/38 2.pants
Nav nepieciešams pārņemt vai ieviest nacionālajā regulējumā (neleģislatīvs pasākums).
-
-
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Latvija ir izvēlējusies rīcības brīvību, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 17.jūnija direktīvas 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem 7.panta 10.punktā līdz 2029.gada 31.decembrin Eiropas transporta pamattīklā lielas noslodzes transportlīdzekļiem (transportlīdzekļiem, kuru tehniski pieļaujamā maksimālā masa pārsniedz 3,5 tonnas) piemērot autoceļu lietošanas nodevu, nevis ceļu infrastruktūras nodevu. Norma tiks pārņemta Ministru kabineta noteikumos (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā, tiklīdz tiks ieviesta ceļu infrastruktūras nodeva - Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Nav attiecināms.
Cita informācija
Nav.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 17.jūnija direktīva 1999/62/EK par ceļu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu transportlīdzekļiem (turpmāk arī - Direktīva 1999/62). Publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī 1999. gada 20.jūlijā (L 187).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Direktīvas 1999/62 3.-6.pants
Neattiecas uz šo Likumprojektu - ir pārņemts ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumu un tam pakārtotajiem Ministru kabineta noteikumiem.
-
-
Direktīvas 1999/62 8.panta 1.punkts, 2.punkta ievaddaļa un c) un d) apakšpunkts
Netiek pārņemts - Latvija izmanto rīcības brīvību šo normu nepārņemt un neieviest vienotu sistēmu ar citām dalībvalstīm.
-
-
Direktīvas 1999/62 10.pants
Neattiecas uz Latvijas situāciju, jo Latvija jau bija ieviesusi eiro, pirms stājās spēkā Autoceļu lietošanas nodevas likums
-
-
Direktīvas 1999/62 12.pants
Neattiecas uz Latvijas situāciju, jo Latvija 2000.gadā vēl nebija iestājusies Eiropas Savienībā.
-
-
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Latvija ir izvēlējusies rīcības brīvību, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 17.jūnija direktīvas 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem 7.panta 10.punktā līdz 2029.gada 31.decembrin Eiropas transporta pamattīklā lielas noslodzes transportlīdzekļiem (transportlīdzekļiem, kuru tehniski pieļaujamā maksimālā masa pārsniedz 3,5 tonnas) piemērot autoceļu lietošanas nodevu, nevis ceļu infrastruktūras nodevu. Norma tiks pārņemta Ministru kabineta noteikumos (kas paredzēti Likumprojekta 13.panta trešajā daļā, tiklīdz tiks ieviesta ceļu infrastruktūras nodeva - Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti līdz 2029.gada 31.decembrim. Par noteikumu projekta atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Nav attiecināms.
Cita informācija
Nav.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 19. marta direktīva (ES) 2019/520 par ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmu savstarpēju izmantojamību un informācijas par ceļu lietošanas maksu nesamaksāšanu pārrobežu apmaiņas veicināšanu Savienībā (pārstrādātā redakcija) (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk - Direktīva 2019/520). Publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī 2019. gada 29.martā (L 91/45).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Direktīvas 2019/520 2. panta 22. punkts
Likumprojekta 23.- 26.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/520 24. panta 2. punkts
Norma ir spēkā Administratīvās atbildības likuma 18. nodaļā – visa informācija tiek pieņemta administratīvā procesa ietvaros pieņemtajā lēmumā.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/520 2. panta 26. punkts
Norma ir spēkā Ceļu satiksmes likuma 1.panta 11. punktā.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/520 23. panta 2. punkts
Norma ir spēkā Fizisko personu datu apstrādes likumā, likumā “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā", pārņemta ar Likumprojekta 22.panta trešo daļu.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/520 24. panta 3. punkts
Likumprojekta 22.panta ceturtā daļa
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/520 27. pants
Norma ir spēkā Fizisko personu datu apstrādes likumā, likumā “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā”
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/520 II pielikums
Norma ir spēkā Administratīvās atbildības likuma 18. nodaļā - visa informācija tiek pieņemta administratīvā procesa ietvaros pieņemtajā lēmumā.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/520 23. panta 3. punkts
Likumprojekta 22.panta trešā un piektā daļa, Ministru kabineta 2022.gada 9.augusta noteikumu Nr. 484 "Ceļu lietotāju maksājumu elektroniskās iekasēšanas sistēmu savstarpējās izmantojamības kārtība" 5.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/520 2. panta 27. punkts
Norma ir spēkā Ceļu satiksmes likuma 1. panta 25. punktā
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/520 23. panta 1. punkts
Likumprojekta 22.panta pirmā un otrā daļa, Ministru kabineta 2022.gada 9.augusta noteikumu Nr. 484 "Ceļu lietotāju maksājumu elektroniskās iekasēšanas sistēmu savstarpējās izmantojamības kārtība" 5.un 6.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/520 24. panta 1. punkts
Likumprojekta 22.panta trešā daļa
-
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Direktīvas 2019/520 25. pants paredz dalībvalstīm rīcības brīvību izvēlēties sniegt datus par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārkāpējiem autoceļu lietošanas nodevas iekasēšanu atbildīgajam subjektam. Likumprojekts neparedz izmantot šo izvēles brīvību, jo administratīvā pārkāpuma procesu par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārkāpumiem veic Valsts policija, un autoceļu lietošanas nodevas iekasēšanas atbildīgajam subjektam nav būtiska informācija par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārkāpēju.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Nav attiecināms.
Cita informācija
Pārējās Direktīvas 2019/520 normas ir pārņemtas ar likumu “Par autoceļiem”, Administratīvās atbildības likumu, Ministru kabineta 2022. gada 22. februāra noteikumiem Nr. 136 “Kārtība, kādā autoceļu lietošanas nodevas elektroniskās iekasēšanas sistēmas pakalpojumu sniedzējus reģistrē, uzrauga un izslēdz no reģistra”, Ministru kabineta 2022.gada 3.maija noteikumiem Nr. 267 "Kārtība, kādā tiek veikta pārrobežu informācijas apmaiņa par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārkāpumiem" un Ministru kabineta 2022.gada 9.augusta noteikumiem Nr. 484 "Ceļu lietotāju maksājumu elektroniskās iekasēšanas sistēmu savstarpējās izmantojamības kārtība".
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Satiksmes ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/d4a01127-baf2-41f0-8f06-fb2c5f355499
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Ir saņemts viedoklis no akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" un attiecīgi precizēts Likumprojekts, lai būtu nepārprotami skaidrs, kuros gadījumos autoceļu lietošanas nodeva maksājama tikai par transportlīdzekli un kuros gadījumos - par transportlīdzekļu sastāvu, kā arī attiecībā uz bezemisiju transportlīdzekļiem likumprojekts precizēts, norādot, ka tiem nodevas likme ir 0.
Vienlaikus netiek ņemts vērā akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" iebildums, ka Likumprojektā ceļu nodevas būtu nosakāmas tikai tiem transportlīdzekļiem, kuriem kā obligātas tās noteiktas Direktīvā 2022/362. Ar likumprojektu tiek izmantota dalībvalstu rīcības brīvība noteikt ceļu nodevas arī citiem transportlīdzekļiem, ne tikai Direktīvā 2022/362 minētajiem. Turklāt jau pašlaik saskaņā ar šobrīd spēkā esošo Autoceļu lietošanas nodevas likumu autoceļu lietošanas nodeva maksājama par plašāku kravas transportlīdzekļu loku, nekā paredz ES direktīva.
Vienlaikus attiecībā uz akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" iebildumu, ka attiecībā uz infrastruktūras nodevu (kas būs spēkā no 2030.gada) likumprojektā nav paredzēts ne veids, kā tiks aprēķināta maksa par nobraukumu pa valsts autoceļiem, ne nodevas apmērs, Satiksmes ministrija informē, ka tās rīcībā šobrīd nav pētījumu, kas ļautu aprēķināt ceļu infrastruktūras nodevas ieviešanas izmaksas un to likmes no 2030.gada. Likumprojekts tiek virzīts šobrīd (vairāk nekā sešus gadus pirms infrastruktūras nodevas ieviešanas), lai likumā tiktu pārņemtas Direktīvas 2022/362 normas (termiņā līdz 2024.gada 25.martam). Vienlaikus Satiksmes ministrija strādās, lai pēc iespējas ātrāk aprēķinātu izmaksas saistībā ar ceļu infrastruktūras nodevas ieviešanu, noteiktu veidu ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanai un nodevas likmes.
Vienlaikus netiek ņemts vērā akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" iebildums, ka Likumprojektā ceļu nodevas būtu nosakāmas tikai tiem transportlīdzekļiem, kuriem kā obligātas tās noteiktas Direktīvā 2022/362. Ar likumprojektu tiek izmantota dalībvalstu rīcības brīvība noteikt ceļu nodevas arī citiem transportlīdzekļiem, ne tikai Direktīvā 2022/362 minētajiem. Turklāt jau pašlaik saskaņā ar šobrīd spēkā esošo Autoceļu lietošanas nodevas likumu autoceļu lietošanas nodeva maksājama par plašāku kravas transportlīdzekļu loku, nekā paredz ES direktīva.
Vienlaikus attiecībā uz akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" iebildumu, ka attiecībā uz infrastruktūras nodevu (kas būs spēkā no 2030.gada) likumprojektā nav paredzēts ne veids, kā tiks aprēķināta maksa par nobraukumu pa valsts autoceļiem, ne nodevas apmērs, Satiksmes ministrija informē, ka tās rīcībā šobrīd nav pētījumu, kas ļautu aprēķināt ceļu infrastruktūras nodevas ieviešanas izmaksas un to likmes no 2030.gada. Likumprojekts tiek virzīts šobrīd (vairāk nekā sešus gadus pirms infrastruktūras nodevas ieviešanas), lai likumā tiktu pārņemtas Direktīvas 2022/362 normas (termiņā līdz 2024.gada 25.martam). Vienlaikus Satiksmes ministrija strādās, lai pēc iespējas ātrāk aprēķinātu izmaksas saistībā ar ceļu infrastruktūras nodevas ieviešanu, noteiktu veidu ceļu infrastruktūras nodevas aprēķināšanai un nodevas likmes.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts robežsardze
- VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija"
- VSIA "Latvijas Valsts ceļi"
- Valsts ieņēmumu dienests
- Valsts policija
- Pašvaldības, tostarp pašvaldības policija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
VSIA "Latvijas Valsts ceļi" un VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" Likumprojektā norādītās funkcijas pildīs, balstoties uz deleģēšanas līgumu, kas noslēgts ar Satiksmes ministriju.
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta pirmo daļu publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai (turpmāk — pilnvarotā persona) pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41.panta pirmo daļu publiska persona var deleģēt pārvaldes uzdevumus, kuru izpilde ietilpst šīs publiskās personas vai tās iestādes kompetencē; deleģējot pārvaldes uzdevumus, par funkcijas izpildi kopumā atbild attiecīgā publiskā persona. Savukārt šī panta otrā daļa noteic, ka nevar deleģēt šādus pārvaldes uzdevumus:
1) nozares politikas veidošanu un attīstības plānošanu;
2) nozares darbības koordināciju;
3) iestāžu un pārvaldes amatpersonu uzraudzību;
4) publisku personu budžeta apstiprināšanu, finansu resursu sadali programmu un apakšprogrammu līmenī, finansu resursu kontroli.
Satiksmes ministrija plāno deleģēt VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" autoceļu lietošanas nodevas administrēšanu un autoceļu lietošanas nodevas iekasēšanas pakalpojumu sniegšanas organizēšanu visā valsts teritorijā. VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" šos uzdevumus varētu veikt visefektīvāk, ņemot vērā savu līdzšinējo pieredzi minēto uzdevumu veikšanā, šī kapitālsabiedrība jau šobrīd uztur autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas portālu https://www.lvvignette.eu/, kā arī transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistru.
Satiksmes ministrija plāno deleģēt VSIA"Latvijas Valsts ceļi" ceļu infrastruktūras nodevas administrēšanu. VSIA"Latvijas Valsts ceļi" šo uzdevumu varētu veikt visefektīvāk, ņemot vērā, ka saskaņā ar likumu "Par autoceļiem" tai deleģēta valsts autoceļu pārvaldīšana, tās rīcībā ir dažādas uz valsts autoceļiem uzstrādītas tehniskās ierīces, ko būtu visefektīvāk nākotnē izmantos ceļu infrastruktūras nodevas administrēšanā.
Attiecībā uz administratīvo pārkāpumu procesa veikšanu un ceļu nodevu samaksas kontroli institūcijām papildu darba pienākumi neradīsies, jo jau pašlaik tas tiek veikts attiecībā uz autoceļu lietošanas nodevas un Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības nodevas samaksas kontroli un administratīvo pārkāpumu procesa veikšanu. Kad tiks uzsākts piemērot ceļu infrastruktūras nodevu, tiks atcelta autoceļu lietošanas nodeva, attiecīgi neradot papildu pienākumus.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija Pašvaldību likumā noteiktajā kārtībā un termiņā nosūtīs Satiksmes ministrijai un Klimata un enerģētikas ministrijai viedokļa sniegšanai kompetences ietvaros 17. panta sestajā daļā un 19. panta otrajā daļā minētos saistošos noteikumus.
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta pirmo daļu publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai (turpmāk — pilnvarotā persona) pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41.panta pirmo daļu publiska persona var deleģēt pārvaldes uzdevumus, kuru izpilde ietilpst šīs publiskās personas vai tās iestādes kompetencē; deleģējot pārvaldes uzdevumus, par funkcijas izpildi kopumā atbild attiecīgā publiskā persona. Savukārt šī panta otrā daļa noteic, ka nevar deleģēt šādus pārvaldes uzdevumus:
1) nozares politikas veidošanu un attīstības plānošanu;
2) nozares darbības koordināciju;
3) iestāžu un pārvaldes amatpersonu uzraudzību;
4) publisku personu budžeta apstiprināšanu, finansu resursu sadali programmu un apakšprogrammu līmenī, finansu resursu kontroli.
Satiksmes ministrija plāno deleģēt VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" autoceļu lietošanas nodevas administrēšanu un autoceļu lietošanas nodevas iekasēšanas pakalpojumu sniegšanas organizēšanu visā valsts teritorijā. VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" šos uzdevumus varētu veikt visefektīvāk, ņemot vērā savu līdzšinējo pieredzi minēto uzdevumu veikšanā, šī kapitālsabiedrība jau šobrīd uztur autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas portālu https://www.lvvignette.eu/, kā arī transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistru.
Satiksmes ministrija plāno deleģēt VSIA"Latvijas Valsts ceļi" ceļu infrastruktūras nodevas administrēšanu. VSIA"Latvijas Valsts ceļi" šo uzdevumu varētu veikt visefektīvāk, ņemot vērā, ka saskaņā ar likumu "Par autoceļiem" tai deleģēta valsts autoceļu pārvaldīšana, tās rīcībā ir dažādas uz valsts autoceļiem uzstrādītas tehniskās ierīces, ko būtu visefektīvāk nākotnē izmantos ceļu infrastruktūras nodevas administrēšanā.
Attiecībā uz administratīvo pārkāpumu procesa veikšanu un ceļu nodevu samaksas kontroli institūcijām papildu darba pienākumi neradīsies, jo jau pašlaik tas tiek veikts attiecībā uz autoceļu lietošanas nodevas un Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības nodevas samaksas kontroli un administratīvo pārkāpumu procesa veikšanu. Kad tiks uzsākts piemērot ceļu infrastruktūras nodevu, tiks atcelta autoceļu lietošanas nodeva, attiecīgi neradot papildu pienākumus.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija Pašvaldību likumā noteiktajā kārtībā un termiņā nosūtīs Satiksmes ministrijai un Klimata un enerģētikas ministrijai viedokļa sniegšanai kompetences ietvaros 17. panta sestajā daļā un 19. panta otrajā daļā minētos saistošos noteikumus.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ar tiesību akta ieviešanu nākotnē plānots ieviest infrastruktūras nodevu par distanci, kuras iekasēšana un administrēšana notiks elektroniski.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ar tiesību akta ieviešanu nākotnē plānots ieviest infrastruktūras nodevu par distanci, kuras iekasēšana un administrēšana notiks elektroniski.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ieviešot principu "piesārņotājs" un "lietotājs" maksā, tiks veicināta iedzīvotāju paradumu maiņa, izvēloties videi draudzīgākus transportlīdzekļus, tiks uzlabota gaisa kvalitāte apdzīvotās vietās, mazināti trokšņi un sastrēgumi, kā arī iekasētais finansējums no transportlīdzekļu lietotājiem tiks novirzīts autoceļu būvniecībai, uzturēšanai un attīstībai. Samazināsies CO2 emisiju rādītāji.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ieviešot principu "piesārņotājs" un "lietotājs" maksā plānots, ka iekasētais finansējums no transportlīdzekļu lietotājiem tiks novirzīts tikai autoceļu būvniecībai, uzturēšanai un attīstībai. Uzlabosies ceļu kvalitāte.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ieviešot principu "piesārņotājs" un "lietotājs" maksā tiks veicināta iedzīvotāju paradumu maiņa izvēloties videi draudzīgākus transportlīdzekļus, tiks uzlabota gaisa kvalitāte apdzīvotās vietās, mazināti trokšņi un sastrēgumi, kā arī iekasētais finansējums no transportlīdzekļu lietotājiem tiks novirzīts autoceļu būvniecībai, uzturēšanai un attīstībai. Samazināsies CO2 emisiju rādītāji.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ieviešot principu "piesārņotājs" un "lietotājs" maksā tiks veicināta iedzīvotāju paradumu maiņa izvēloties videi draudzīgākus transportlīdzekļus, tiks uzlabota gaisa kvalitāte apdzīvotās vietās, mazināti trokšņi un sastrēgumi, kā arī iekasētais finansējums no transportlīdzekļu lietotājiem tiks novirzīts autoceļu būvniecībai, uzturēšanai un attīstībai. Samazināsies CO2 emisiju rādītāji.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ieviešot principu "piesārņotājs" un "lietotājs" maksā tiks veicināta iedzīvotāju paradumu maiņa izvēloties videi draudzīgākus transportlīdzekļus, tiks uzlabota gaisa kvalitāte apdzīvotās vietās, mazināti trokšņi un sastrēgumi, kā arī iekasētais finansējums no transportlīdzekļu lietotājiem tiks novirzīts autoceļu būvniecībai, uzturēšanai un attīstībai. Samazināsies CO2 emisiju rādītāji.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Fizisko personu datu apstrādē tiks ievērots Fizisko personu datu apstrādes likums, tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi, likums "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā", Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK un citi ar datu apstrādi saistītie normatīvie akti.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi