Anotācija (ex-ante)

22-TA-3047: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumos Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, kas stājās spēkā 2022.gada 1.oktobrī

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir noteikt kārtību kādā elektroenerģijas tirgotājs piemēro maksas samazinājumu elektroenerģijas lietotājiem un saņem valsts kompensāciju par piemēroto maksas samazinājumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
-

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Attiecībā uz elektroenerģiju Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums līdz šim paredzēja atbalstu mājsaimniecībām, kas elektroenerģiju izmanto apkurē (virs 500 kWh/mēnesī patēriņa) to administrējot caur pašvaldību, kā arī obligātā iepirkuma komponentes kompensēšanu visiem galalietotājiem un sistēmas pakalpojumu izmaksu kompensēšanu visām juridiskajām personām izņemot valsts un pašvaldību iestādes. Obligātā iepirkuma komponentes un sistēmas pakalpojumu izmaksu kompensēšanas kārtība ir noteikta Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra noteikumu Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr.50) XII2 nodaļā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ar grozījumiem Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (turpmāk - likums) tiek papildus noteikts arī maksas samazinājums par patērēto elektroenerģiju - mājsaimniecību lietotājiem pirmo 100 kWh patēriņam tiek noteikti cenu griesti 0,160 euro/kWh, savukārt juridiskajiem lietotājiem tiek noteikts izmaksu samazinājums 50% apmērā par elektroenerģijas cenu, kas pārsniedz 0,160 euro/kWh (5.1 pants). Šobrīd MK noteikumi Nr.50 nosaka kārtību tikai sistēmas pakalpojumu maksas un obligātā iepirkuma izmaksu kompensēšanai. Ņemot vērā minēto, noteikumu projektā nepieciešams ietvert normas, kas attiecas uz maksas samazinājumu par patērēto elektroenerģiju, ko piemēros elektroenerģijas tirgotājs.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā tiek precizēta valsts kompensācijas definīcija, ietverot tajā arī tirgotāja negūtos ieņēmumus par lietotāja patērēto elektroenerģiju. Tāpat tiek papildinātas Būvniecības valsts kontroles biroja tiesības pieprasīt informāciju arī no tirgotāja saistībā ar maksas samazinājuma piemērošanu. Kompensācijas aprēķinā iekļautajai informācijai ir jāapstpoguļo tas kā veidojas kompensācijas aprēķins, proti, lietotāju skaits, piemērojamais tarifs ar un bez atlaides, lietotāju patēriņš un aprēķinātais kompensācijas apmērs. Lai pārliecinātos par kompensācijas apmēru, Būvniecības valsts kontroles birojs ir tiesīgs pieprasīt papildus datus, kas apliecina aprēķina patiesumu. Vienlaikus tiek noteikts, ka tirgotājs ir atbildīgs par rēķinā ietvaramo informāciju attiecībā uz maksas samazinājumu par lietotāja patērēto elektroenerģiju.
Noteikumu 137.161. punktā tiek precizēts, ka tirgotāji un sistēmas operatori līdz mēneša 20. datumam (nevis 15. datumam) iesniedz kompensācijas aprēķinu Būvniecības valsts kontroles birojā ņemot vērā, ka tirgotāji vēl 15.datumā izsniedz rēķinus saviem galalietotājiem, kas liedz tik operatīvi iesniegt apkopoto kompensācijas aprēķinu Būvniecības valsts kontroles birojā.
Ar noteikumu projekta 137.19 punktā tiek paredzēts, ka maksas samazinājums mājsaimniecību lietotājam par pirmajām 100 kWh tiek piemērots tad, ja tā elektroenerģijas līguma cena pārsniedz 0,160 euro/kWh. Piemēram, ja mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas līguma cena ir 0,150 euro/kWh, tad lietotājs par visu mēnesī patērēto elektroenerģiju norēķinās atbilstoši šai līguma cenai un maksas samazinājuma piemērošana nav attiecināma. Arī attiecībā uz juridiskajiem lietotājiem - ja lietotāja elekroenerģijas līguma cena ir zem 0,160 euro/kWh, tad maksas samazinājums 50% apmērā virs cenas, kas pārsniedz 0,160 euro/kWh nav attiecināms un juridiskais lietotājs norēķinās par visu elektroenerģijas patēriņu atbilstoši elektroenerģijas līgumā noteiktajai cenai.
Ar noteikumu projekta 137.20 punktu tiek paredzēt, ka lietotājam ir jāsaņem maksas samazinājums arī tajos gadījumos, kad lietotājs norēķinās par elektroenerģiju ar izlīdzināto maksājumu.
137.21 punkts sīkāk precizē likumā noteikto normu, ka neatkarīgi no elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojuma veida maksas samazinājumu mājsaimniecību lietotājiem aprēķina kā starpību starp vidējo svērto maksu par patērēto elektroenerģiju par 1 kWh bez PVN norēķinu mēnesī un 0,160 euro/kWh bez PVN, savukārt juridiskajiem lietotājiem aprēķina 50 % apmērā no starpības starp maksu par patērēto elektroenerģiju par 1 kWh bez PVN, un 0,160 euro/kWh bez PVN. Nosakot šādu aprēķina pieeju, kas visiem lietotājiem būs vienlīdzīga, nav saskatāmi pārkompensācijas riski un nav piemērojams komercdarbības atbalsta kontroles regulējums elektroenerģijas tirgotājiem.
137.22 punkts atrunā kārtību, kādā mājsaimniecību lietotāji var saņemt maksas samazinājumu tajos gadījumos, kad apsaimniekotājs ir noslēdzis vienu elektroenerģijas tirdzniecības līgumu ar tirgotāju par visu daudzdzīvokļu māju ņemot vērā, ka visai mājai ir viens elektroenerģijas pieslēgums. Šādā gadījumā apsaimniekotājam ir jāiesniedz apliecinājums tirgotājam par šādu situāciju un turpmāk katru mēnesi jāinformē, cik daudz mājsaimniecību lietotāju apsaimniekotājs apkalpo un kāds ir katras mājsaimniecības iepriekšējā mēneša patēriņš. Tirgotājs attiecīgi apsaimniekotājam piemēro maksas samazinājumu par pirmo 100 kWh patēriņa atbalstu atbilstoši mājsaimniecību patēriņam (proti, mājsaimniecībām, kuru patēriņš pārsniedz 100 kWh, maksas samazinājums tiek piemērots par 100 kWh, bet mājsaimniecībām, kurām patēriņš ir zem 100 kWh, maksas samazinājums tiek piemērots tikai par faktiski patērēto elektroenerģijas apjomu).
Noteikumu projekts tiek papildināts arī ar 181.3 noslēguma jautājumu ar mērķi sniegt tirgotājiem pārejas periodu, lai nepieciešamības gadījumā pielāgotu savu IT sistēmu, kas ļautu efektīvi piemērot saviem galalietotājiem maksas samazinājumu. Tādējādi atbalstu par oktobri un novembri tirgotājs nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs piemērot decembra rēķinā. Vienlaikus, izmantojot šo pārejas mehānismu, tirgotāja novembrī izsniegtajos rēķinos par oktobri ir jāatspoguļo informācija, ka atbalsts par oktobri tiks piemērots decembra rēķinā, lai lietotājs būtu informēts, kādēļ normatīvajos aktos noteiktais atbalsts rēķinā nav vēl piemērots. Ja tirgotājam šāds pārejas mehānisms nav nepieciešams, maksas samazinājums ir iekļaujams jau novembra rēķinos par oktobrī patērēto elektroenerģiju.

Papildus, nesaistīti ar maksas samazinājuma pasākumiem, atbilstoši 2022.gada 11.oktobrī Ministru kabineta sēdē lemtajam (prot.Nr.52, 71§ (22-TA-2981 (IP)) "Informatīvais ziņojums "Par elektroenerģijas tirdzniecības darījumu organizēšanu ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku, kā arī elektroenerģijas piegāde tirdzniecībai izmantojot Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas elektroenerģijas sistēmu", lai izpildītu protokollēmuma 4.punktu ar noteikumu projektu tiek izslēgti no noteikumiem 120.1, 120.2 un 120.3 punkti un atbilstoši precizēts 120.4 punkts.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Maksas samazinājums pozitīvi ietekmēs mājsaimniecību lietotājus, kas norēķinās par elektroenerģiju
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Maksas samazinājums pozitīvi ietekmēs juridiskos lietotājus, kas norēķinās par elektroenerģiju

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
52 961 943
0
70 615 924
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
52 961 943
0
70 615 924
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
52 961 943
104 874 733
70 615 924
219 332 667
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
52 961 943
104 874 733
70 615 924
219 332 667
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-104 874 733
0
-219 332 667
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-104 874 733
0
-219 332 667
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
104 874 733
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-219 332 667
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
-219 332 667
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
1) Kopējais mājsaimniecību lietotāju elektroenerģijas patēriņš ir aptuveni 66 000 MWh/mēnesī. Starpība starp prognozējamo vidējo elektroenerģijas tirgus cenu mājsaimniecībām apkures sezonā un 160 euro/MWh ir 120 euro/MWh. Tādējādi nepieciešamais finansējums starpības kompensācijai starp tirgus cenu un paredzamajiem cenas griestiem ir 120 euro/MWh x 66 000 MWh = 7 920 000 euro bez PVN, kas ir 9 583 200 euro ar PVN/mēnesī. Kopējais atbalsta apmērs 7 mēnešiem veidotu 67 082 400 euro ar PVN. Sadalot finansējumu 2 un 5 mēnešu izmaksas periodos (jo kompensācijas par decembri paredzēts izmaksāt janvārī), no 2022.gada budžeta nepieciešamais finansējums ir 19 166 400 euro un 2023.gadā nepieciešamais finansējums ir 47 916 000 euro.

2) Kopējais juridisko lietotāju elektroenerģijas patēriņš ir aptuveni 2 500 000 MWh 6 mēnešos. Juridiskajiem lietotājiem prognozētā vidējā elektroenerģijas cena turpmākajos mēnešos ir 330 euro/MWh. Starpība starp noteikto vidējo cenu un paredzamajiem cenas griestiem kompensācijai ir 330-160 = 170 euro/MWh. Tā kā kompensēti tiks 50%, tad tas veidos 85 euro/MWh. Tādējādi kopējās kompensācijas izmaksas būs 85 x 2 500 000 = 212 500 000 bez PVN, kas ir 257 125 000 euro ar PVN. Sadalot finansējumu 2 un 5 mēnešu izmaksas periodos, no 2022.gada budžeta nepieciešamais finansējums ir 85 708 333 euro un 2023.gadā nepieciešamais finansējums ir 171 416 667 euro.

Tādējādi kopējais 2022.gadā nepieciešamais finansējums abiem atbalsta pasākumiem ir 104 874 733 euro, bet 2023.gadā 219 332 667 euro.
 
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Lai atbilstoši Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumam Būvniecības valsts kontroles birojs 2022.gadā nodrošinātu elektroenerģijas maksas samazinājuma kompensējošo pasākumu īstenošanu, atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 27.septembra rīkojumam Nr.662 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” Ekonomikas ministrijai ir paredzēts finansējums, kas nepārsniedz 52 961 943 euro. Savukārt minētā mērķa īstenošanai 2023.gadā nepieciešamais finansējums 70 615 924 euro apmērā ir paredzēts 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 15.00.00 “Finansējums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā noteikto terminēto atbalsta pasākumu īstenošanai”, pamatojoties uz Ministru kabineta 2022.gada 23.augusta sēdes protokola Nr.41 53.§ “Likumprojekts "Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā"” 6.punktu.  

2022.gadā atbalsta sniegšanai papildu nepieciešamais finansējums ne vairāk kā 104 874 733 euro apmērā tiks nodrošināts no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, savukārt 2023.gadā atbalsta sniegšanai papildu nepieciešamais finansējums ne vairāk kā 219 332 667 euro apmērā atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 27.septembra sēdes protokola Nr.49 42.§ “Likumprojekts "Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā"” 6.punktam tiks paredzēts likumprojekta "Par valsts budžetu 2023. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" sagatavošanas procesā.

Pastāv risks, ka atbalsta pasākums no Eiropas Komisijas puses netiks atzīts par mērķorientētu atbalstu un attiecīgi netiks ievērota Padomes 2022.gada 23.-24. jūnija sanāksmē apstiprinātā valsts specifiskā rekomendācija Latvijai, kas paredz to, ka, lai mīkstinātu enerģijas cenu kāpuma ietekmi un palīdzētu ierobežot inflācijas otrreizējās ietekmes spiedienu, jānodrošina mērķorientēta atbalsta sniegšana pret energocenu kāpumu visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un uzņēmumiem.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Noteikumu projektam noteikta steidzamība

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi