Anotācija

Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 22. panta pirmās daļas 8. punktā ir noteikts Pārvaldes amatpersonu pienākums nodrošināt ieslodzīto pārvešanu uz ārstniecības iestādi ārpus ieslodzījuma vietas veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai un ieslodzīto apsardzi šādu pakalpojumu saņemšanas laikā. Savukārt saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa (turpmāk – Kodekss) 78.² pantu un Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma (turpmāk - Likums) 22.² pantu Ministru kabinets nosaka ieslodzīto pārvešanas un apsardzes kārtību veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas laikā ārstniecības iestādē ārpus ieslodzījuma vietas. Ievērojot iepriekš minētajos pantos ietverto deleģējumu Ministru kabinetam, Ministru kabinets 2015. gada 25. augustā pieņēma Ministru kabineta noteikumus Nr. 497 "Notiesātā vai apcietinātā pārvešanas un apsardzes kārtība veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas laikā ārstniecības iestādē ārpus ieslodzījuma vietas" (turpmāk – Noteikumi N. 497), kas stājās spēkā 2015. gada 4. septembrī. Noteikumos Nr. 497 ir noteikta kārtība, kādā Pārvaldes amatpersonas nodrošina ieslodzītā pārvešanu no ieslodzījuma vietas uz ārstniecības iestādi ārpus ieslodzījuma vietas veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai un ieslodzītā apsardzi šāda veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas laikā, tajā skaitā noteiktas ieslodzīto kategorijas, uz kurām attiecās šie noteikumi, dokumentu ieslodzītā pārvešanai un apsardzei noformēšanas prasības, ieslodzītā pārvešanas un apsardzes pamatojumu, minimālās prasības konvoja transportlīdzekļiem, pārvedot ieslodzītos, kā arī Pārvaldes amatpersonu rīcība ārkārtējās situācijās.
Ņemot vērā, ka Pārvalde pakāpeniski no Valsts policijas pārņems ieslodzīto konvojēšanas funkciju, proti, ar 2025. gada 1. jūliju Pārvalde nodrošinās ieslodzīto konvojēšanu starp ieslodzījuma vietām, uz tiesu un no tās, ja procesa virzītājs ir tiesa vai prokuratūra, vai ieslodzītājam nepieciešams piedalīties tiesā administratīvu un civiltiesisku jautājumu izskatīšanai, kas radušies personai, atrodoties ieslodzījuma vietā, savukārt ar 2027. gada 1. janvārī Pārvalde nodrošinās arī ieslodzīto konvojēšanu no ieslodzījuma vietas uz Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu un no tās, ja procesa virzītājs ir tiesa vai prokurors, un uz medicīniskās ekspertīzes veikšanu, ir nepieciešams noteikt vienotu kārtību ieslodzīto konvojēšanas nodrošināšanai neatkarībā no konvojēšanas gadījuma, tādējādi izvairoties arī no normu sadrumstalotības, kas apgrūtina regulējuma piemērošanu.
Tā kā šobrīd spēkā ir tikai Noteikumi Nr. 497, kas regulē konvojēšanas nodrošināšanas jautājumus tikai vienā konvojēšanas gadījumā – uz ārstniecības iestādi ārpus ieslodzījuma vietas veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, ir nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kas būs piemērojami visos iepriekš minētajos konvojēšanas gadījumos. Vienlaikus ar jauno Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanos, spēku zaudēs Noteikumi N. 497.

Projektā paredzētas septiņas nodaļas:
1) Vispārīgais jautājums (I);
2) Konvojēšanas pamatnosacījumi (II);
3) Konvojējamās personas pārmeklēšanas kārtība (III);
4) Konvojējamās personas konvojēšana ar transportlīdzekli vai bez tā (IV);
5) Rīcība apdraudējuma situācijā konvojēšanas laikā (V);
6) Konvojējamās persona konvojēšana tiesā (VI);
7) Konvojējamās personas konvojēšana uz Latvijas cietumu slimnīcu vai ārstniecības iestādi ārpus ieslodzījuma vietas (VII);
8) Noslēguma jautājumi (VIII).

Projekta II nodaļā ir paredzēti konvojēšanas pamatnosacījumi, kuri jāievēro gan Pārvaldes amatpersonai, gan ieslodzītajam jebkurā konvojēšanas gadījumā.
Videonovērošana ir personas datu apstrāde, un videonovērošanas rezultātā iegūtie attēli satur personas datus, kuru apstrāde ir jāveic saskaņā ar Fizisko personu datu apstrādes likumu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK. Fiziskās personas ir jābrīdina par to, ka notiek videonovērošana, un visefektīvāk to darīt, izvietojot attiecīgas zīmes pie ieejas videonovērošanas zonā, kā arī citviet teritorijā vai telpās, kurās tā tiek veikta. Ņemot vērā, ka, konvojējot ieslodzītos, videonovērošana izvietota gan transportlīdzeklī, gan pie Pārvaldes amatpersonas apģērba piestiprināta ķermeņa kamera, Pārvaldes amatpersona pirms konvojēšanas uzsākšanas mutiski informē konvojējamo personu par videonovērošanas veikšanu konvojēšanas gadījumā (Projekta 2.1. apakšpunkts).
Lai konvojējamā persona būtu informēta par uzvedības kārtību konvojēšanas laikā un apzinātos, ka pret viņu var tikt pielietoti speciālie līdzekļi, šaujamieroči, dienesta suns, Pārvaldes amatpersona pirms konvojēšanas uzsākšanas mutiski informē konvojējamo personu arī par gadījumiem, kuros pret viņu var tikt lietoti speciālie līdzekļi, šaujamieroči vai izmantots dienesta suns (Projekta 2.2. apakšpunkts), kā arī par nosacījumiem, kuri konvojējamai personai jāievēro konvojēšanas laikā (Projekta 2.3. apakšpunkts). Piemēram, konvojējamā persona tiek informētas, ka konvojēšanas laikā ir pienākums pildīt Pārvaldes amatpersonu likumīgas prasības, ir aizliegts bojāt transportlīdzekļa aprīkojumu, tiesas sēdē ir pienākums izpildīt tiesas norādījumus, ārstniecības iestādē – ārstniecības personas norādījumus u.c. Šāda veida konvojējamās personas informēšana palīdz novērst iespējamos pārpratums vai konfliktsituācijas konvojēšanas laikā, jo konvojējamās personas ir iepazīstinātas ar saviem pienākumiem konvojēšanas laikā un iespējamām sekām, ja konvojējamā personas uzvedīsies pretēji Pārvaldes amatpersonas prasībām.
Projekta 3. punkts paredz Pārvaldes amatpersonai aizliegumu izpaust konvojējamai personai vai jebkurai citai personai konvojēšanas maršrutu, kā arī citu informāciju, kas skar ieslodzīto konvojēšanas darba organizāciju. Šāds informācijas izplatības ierobežojums ir būtisks, lai novērstu potenciālus drošības apdraudējumus, kā piemēram, bēgšanu vai uzbrukumu. Informācijas neizpaušana par konvojēšanas maršrutu, konvojēšanas laiku, konvojēšanas transportlīdzekli vai par kādu citu organizatorisko jautājumu saistībā ar konvojēšanas nodrošināšanu, samazina iespēju, ka trešās personas var iegūt šo informāciju un izmantot to nelikumīgām darbībām.
Projekta 4. punktā ir norādīti aizliegumi, kuri jāievēro konvojējamai personai konvojēšanas laikā. Konvojēšanas laiks ir laika posms no brīža, kad konvojs ar konvojējamo personu atstāj ieslodzījuma vietu, šķērsojot "apsardzes līniju", un beidzas ar brīdi, kad konvojs ar konvojējamo personu iebrauc ieslodzījuma vietā, šķērsojot "apsardzes līniju". Savukārt, ja tiesa tiesas sēdē atbrīvo ieslodzīto, personu atbrīvo un konvojēšana nenotiek.
Projekta 4. punktā ir norādīti aizliegumi, kuri jāievēro konvojējamai personai konvojēšanas laikā. Klasiskā izpratnē konvojēšanas laiks ir laika posms no brīža, kad konvojs ar konvojējamo personu atstāj ieslodzījuma vietu, burtiski šķērsojot "apsardzes līniju", un beidzas ar brīdi, kad konvojs ar konvojējamo personu iebrauc ieslodzījuma vietā, šķērsojot "apsardzes līniju". Savukārt, ja tiesa tiesas sēdē atbrīvo ieslodzīto, tad konvojēšana beidzas ar brīdi, kad tiesa paziņo, ka ieslodzītais ir atbrīvots.
Brīvības atņemšanas sodu un drošības līdzekli – apcietinājumu – reglamentējošo normatīvo aktu prasības primāri ir attiecināmas uz personu, nevis vietu (ieslodzījuma vietu). Kodeksa 9. pants noteic personas, kura izcieš sodu, tiesisko stāvokli, saskaņā ar kuru personām, kuras izcieš sodu, ir likumos noteiktie pienākumi un tiesības ar ierobežojumiem, ko likumi paredz notiesātajiem. Tātad notiesātās personas statuss nav piesaistīts tikai konkrētai vietai, un šāds princips attiecināms arī uz apcietināto personu.
Ieslodzītajiem izbraukšana ārpus ieslodzījuma vietas ir paredzēta tikai likumā noteiktajos gadījumos un šajā laikā ieslodzītie tiek uzraudzīti. Tātad neatkarīgi no viņu fiziskās atrašanās vietas, ieslodzītie ir pakļauti uzraudzībai, kas iekļauj ne tikai fizisku uzraudzību, bet arī uzvedības normu ievērošanu, kas ir spēkā ieslodzījuma vietā. Ministru kabineta 2006. gada 30. maija noteikumu Nr. 423 "Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi" (turpmāk – Noteikumi Nr. 423) un Ministru kabineta 2007. gada 27. novembra noteikumi Nr. 800 "Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumi" (turpmāk – Noteikumi Nr. 800) nosaka ieslodzījuma vietas iekšējās kārtības noteikumus, bet tie noteic arī uzvedības prasības ieslodzītajam, ievērojot personas kriminālprocesuālo statusu. Ieslodzītā atrašanās konkrētā ieslodzījuma vietā netiek ņemta vērā.
Tādējādi konvojēšana jeb atrašanās ārpus ieslodzījuma vietas ir daļa no apcietinājuma vai soda izpildes procesa un tā nemaina ieslodzītās personas tiesisko stāvokli, tāpēc jebkura novirze no uzvedības noteikumiem ārpus ieslodzījuma vietas var tikt traktēta kā pārkāpums. Laiku, kuru ieslodzītais pavada ārpus ieslodzījuma vietas, ieskaita soda izciešanas laikā vai apcietinājuma laikā. Projektā ietvertās normas neparedz nosacījumus, kas liegtu ieslodzītajam sazināties ar aizstāvi vai īstenot citas tiesības atbilstoši ieslodzītā statusam kriminālprocesā. Konvojējamai personai ir jāievēro ne tikai Projektā noteiktie aizliegumi, bet arī tie, kas ir jau noteikti Kodeksā, Likumā, Noteikumos Nr. 423 un Noteikumos Nr. 800.
Projekta 4.4. apakšpunktā minētais aizliegums – pieņemt, glabāt vai nodot citām personām vielas, izstrādājumus, priekšmetus un dokumentus – neattiecas uz dokumentiem, kurus konvojējamā persona saņem no sava aizstāvja, valsts iestādes pārstāvja, tostarp tiesas, procesa virzītajā, vai nodod šīm personām.
Papildus Projektā ietvertās normas neparedz nosacījumus, kas liegtu ieslodzītajam īstenot tiesības, piemēram, saziņu, saņemt vai nodot dokumentus, kas ieslodzītajam pastāv pamatojoties uz viņa statusu kriminālprocesā vai citā procesā un attiecīgā likuma regulējumu.
Papildus Projektā ietvertās normas noteikti neparedz nosacījumus, kurus varētu traktēt kā liegumu ieslodzītajam īstenot tiesības (uz saziņu, saņemt vai nodot dokumentus, kas ieslodzītajam pastāv pamatojoties uz viņa statusu kriminālprocesā vai citā procesā un attiecīgā likuma regulējumu.
Tāpat Projekta 5. punktā ir uzsvērts konvojējamās personas pienākums konvojēšanas laikā izpildīt Pārvaldes amatpersonas likumīgās prasības. Konvojējamai personai par pārkāpumiem konvojēšanas laikā var piemērot disciplinārsodus, kas minēti Kodeksa 70. pantā (notiesātajam) vai Likuma 30. pantā (apcietinātajam). Ja konvojējamā persona konvojēšanas laikā neievēro noteiktos aizliegumus vai nepilda Pārvaldes amatpersonas likumīgās prasības, Pārvaldes amatpersona rakstiski informē par konvojējamās personas pārkāpumiem ar Pārvaldes priekšnieka rīkojumu nozīmēto par konvoju atbildīgo amatpersonu (turpmāk – konvoja norīkotājs). Savukārt konvoja norīkotājs par pārkāpumu informē ieslodzījuma vietas priekšnieku, kurš attiecīgi lemj par disciplinārsoda piemērošanu ieslodzītajam. Kārtība, kādā tiek noformēti disciplinārlietas materiāli, ir tāda pati, ja pārkāpums tiktu izdarīts, atrodoties ieslodzījuma vietā.
Projekta 6. punkts noteic medikamentu lietošanas un pārvešanas kārtību. Ja konvojējamai personai ir nepieciešams lietot veselībai un dzīvībai nozīmīgus medikamentus, ārstniecības persona izsniedz šos medikamentus konvojējamai personai necaurredzamā iepakojumā, lai nepieciešamības gadījumā persona varētu tos lietot konvojēšanas laikā, un izziņu, kurā norādīts, ka konkrētajai personai ir izsniegti medikamenti un to daudzums, nenorādot diagnozes. Šāda izziņa ir nepieciešama, lai amatpersona varētu pārliecināties, ka konvojējamās personas rīcībā ir ārstniecības personas izsniegtie medikamenti, nevis neatļautas vielas vai prettiesiskā veidā iegūti medikamenti.
Savukārt, ja konvojējamai personai nav nepieciešams konvoja laikā lietot veselībai un dzīvībai nozīmīgus medikamentus, medikamentus aizzīmogotā un necaurredzamā iepakojumā kopā ar ārstniecības personas izziņu saņem amatpersona pirms personas konvojēšanas, parakstoties par iepakojuma saņemšanu. Amatpersona personas konvojēšanas galapunktā iepakojumu ar medikamentiem kopā ar ārstniecības personas izziņu iesniedz ieslodzījuma vietas amatpersonai vai ārstniecības personai, kura veic atzīmi par iepakojuma saņemšanu.
Amatpersona konvojēšanas laikā neizsniedz konvojējamai personai medikamentus. Konvojs nodrošina tikai medikamentu pārvadājumu no vienas vietas uz citu vietu.
Lai nodrošinātu konvojēšanas procesa nepārtrauktību un drošību, saskaņā ar Projekta 7. punktu konvojēšanas laikā neplānota apstāšanas maršrutā vai maršruta maiņa atļauta tikai saskaņojot to ar konvoja norīkotāju vai apdraudējuma situācijās. Tātad pirms neplānotas apstāšanas vai maršruta maiņas Pārvaldes amatpersonai ir pienākums sazināties ar konvoja norīkotāju, informējot par nodomu apstāties vai mainīt maršrutu un pamatojot šādas rīcības nepieciešamību, un tikai tādā gadījumā, ja konvoja norīkotājs piekrīt šādai Pārvaldes amatpersonas rīcībai, Pārvaldes amatpersonai ir tiesības neplānoti apstāties vai mainīt maršrutu. Ņemot vērā, ka apdraudējuma situācijas ir pēkšņas un nav ieplānotas, neplānotās apstāšanās maršrutā vai maršruta maiņas apdraudējuma situācijā ir pieļaujama bez iepriekšējā saskaņojuma ar konvoja norīkotāju. Tomēr, kā turpmāk ir norādīts Projekta V nodaļā "Rīcība apdraudējuma situācijā konvojēšanas laikā", Pārvaldes amatpersonai ir pienākums par katru apdraudējuma situāciju informēt konvoja norīkotāju.
Ieslodzījuma vietās regulāri tiek izsludināta mācību trauksmi ar īpašu gadījumu inscenēšanu, lai pārbaudītu un nostiprinātu konkrētu amatpersonu grupu vai visu amatpersonu  profesionalitāti. Tomēr konvojēšanas procesu nedrīkst pārtraukt drošības apsvērumu dēļ, līdz ar to Projekta 8. punkts noteic, ka attiecībā uz konvojēšanā norīkotām amatpersonām  neizsludina mācību trauksmi.
Projekta 9. punkts paredz, ka konvojēšanas laikā konvojējamai personai var tikt ierobežotas tiesības tiktāl, ciktāl tas ir nepieciešams konvojēšanas nodrošināšanai. Konvojējamās personas tiesības noteiktas Projektā, Kodeksā, Likumā, Noteikumos Nr. 423 un Noteikumos Nr. 800. Konvojējamai personai var ierobežot tikai tās tiesības, kuras minētas iepriekš minētajos ārējos normatīvajos aktos. Tātad konvojējamās personas tiesības var tikt ierobežotas tikai tādā apmērā, kādā tas ir nepieciešams drošai un efektīvai konvojēšanai. Ierobežojumi var būt nepieciešami, lai novērstu konvojējamās personas bēgšanas mēģinājumu, uzbrukumu vai citas darbības, kas var apdraudēt sabiedrisko drošību vai Pārvaldes amatpersonas, vai pašas konvojējamās personas drošību, veselību vai pat dzīvību. Tiesību ierobežojumi palīdz novērst dažāda veida apdraudējumus.

Projekta III nodaļā ir noteikta konvojējamās personas pārmeklēšanas kārtība.
Lai pārliecinātos, ka tiks konvojēta persona, kuras konvojēšana ir pieprasīta, pamatojoties uz likuma "Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā" 8. pantā norādīto dokumentu pamata, Pārvaldes amatpersona pirms konvojēšanas uzsākšanas pārbauda konvojējamās personas identitāti (Projekta 10. punkts).
Tāpat saskaņā ar Projekta 11. punktu pirms konvojēšanas uzsākšanas Pārvaldes amatpersonas veic konvojējamās personas apģērba, ķermeņa, mantu apskati un pārbaudi (turpmāk – pārmeklēšana). Šādas pārmeklēšanas mērķis ir izņemt priekšmetus, izstrādājumus vai vielas, kuras aizliegts ienest, lietot vai glabāt ieslodzījuma vietā vai kuras var izmantot uzbrukumam, ar kurām var nodarīt miesas bojājumus citai personai vai veikt citu nelikumīgu darbību (turpmāk – aizliegti priekšmeti). Pārmeklēšanu veic tā paša dzimuma amatpersona, nodrošinot konvojējamās personas tiesības uz privātumu. Turklāt norādāms, ka, veicot pārmeklēšanu, amatpersona var izmantot tehniskos līdzekļus, piemēram, metāla detektoru. Konvojējamo personu var pārmeklēt, veicot pilnīgu pārmeklēšanu (ar personas izģērbšanās) vai daļēju pārmeklēšanu (bez personas izģērbšanās).
Pirms pārmeklēšanas Pārvaldes amatpersona konvojējamo personu aicina aizliegtos priekšmetus nodot labprātīgi (Projekta 12. punkts). Ja konvojējamā persona pirms pārmeklēšanas labprātīgi nodot aizliegtu priekšmetu, tas, iespējams, var būt viens no apstākļiem, lai piemērotu mazāk bargāku disciplinārsodu vai atbrīvotu no disciplināratbildības.
Savukārt atbilstoši Projekta 13. punktam, ja pārmeklēšanas laikā atrod aizliegtu priekšmetu, amatpersona par konvojējamās personas pārmeklēšanu sagatavo protokolu (vienā eksemplārā), kuru kopā ar izņemto aizliegto priekšmetu nodod attiecīgajai ieslodzījuma vietai, kas tālāk rīkojas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja aizliegto priekšmetu Pārvaldes amatpersonu atrod, veicot konvojējamās personas pārmeklēšanu ārpus ieslodzījuma vietas, Pārvaldes amatpersona protokolu un izņemto aizliegto priekšmetu nodod tai ieslodzījuma vietai, uz kuru ieslodzītais tiek atvests. Saskaņā ar Kodeksu un Likumu par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumu ieslodzītajam var piemērot sodus, kā piemēram, izteikt brīdinājumu, ievietot soda izolatorā, aizliegt izmantot personisko sadzīves tehniku. Lēmumu par soda piemērošanu pieņem ieslodzījuma vietas priekšnieks, ievērojot, kādos apstākļos pārkāpums izdarīts, ieslodzītā uzvedību pirms pārkāpuma, agrāk uzlikto sodu skaitu un raksturu, kā arī viņa paskaidrojumus par pārkāpuma būtību. Izņemtie priekšmeti tiek iznīcināti.
Amatpersonai, veicot konvojējamās personas pārmeklēšanu, obligāti jālieto vienreizējās lietošanas cimdi (Projekta 14. punkts). Šāda prasība ir saistīta ar higiēnas prasību nodrošināšanu, palīdz novērst iespējamu slimību vai infekciju pārnešanu starp Pārvaldes amatpersonu un konvojējamo personu. Tāpat vienreizējās lietošanas cimdi aizsargā amatpersonu no iespējamās saskares ar bīstamām vielām vai priekšmetiem, kurus konvojējamā persona varētu glabāt pie sevis.
Projekta 15. punktā ir aprakstīta procedūra, kādā veidā tiek veikta konvojējamās personas daļējā pārmeklēšana.
Projekta 16., 17. un 18. punkti ir attiecināmi uz konvojējamās personas pilnīgu pārmeklēšanu, proti, ir noteikta gan procedūra, kādā veidā tiek veikta pilnīga pārmeklēšana, gan gadījumi, kad ir jāveic pilnīga pārmeklēšana, gan apstākļi, kādi jānodrošina, veicot pilnīgu pārmeklēšanu. Amatpersona konvojējamās personas pilnīgas pārmeklēšanas laikā pārmeklē personas apģērbu, mantas, galvassegu un apavus un pārbauda arī ķermeni, protēzes un medicīniskās ierīces. Praksē novērots, ka ieslodzītie aizliegtos priekšmetus slēptā veidā pārvieto visdažādākās vietās, arī uz ķermeņa un ķermeņa dobumos, piemēram, ar plāksteru palīdzību priekšmeti piestiprināti mugurkaula izliekumos, padusēs un citās vietās. Tātad konvojējamās personas pilnīgā pārmeklēšana iever sevī gan personas pārmeklēšanu no ārpus, gan ķermeņa atveru pārbaudīšanu. Ja pilnīgas pārmeklēšanas laikā amatpersonai ir pamatotas aizdomas, ka ieslodzītais glabā aizliegtus priekšmetus mutes dobumā, deguna dobumā, ausu dobumā, padusēs, mugurkaula izliekumos, kāju, roku pirkstu starpās, tad amatpersona nodrošina pārmeklējamās personas privātumu, bet nav nepieciešams pieaicināt ārstniecības personu. Savukārt, ja pilnīgās pārmeklēšanas laikā amatpersonai ir pamatotas aizdomas, ka konvojējamā persona glabā aizliegtus priekšmetu iegurņa dobumā (iegurņa dobumā atrodas reproduktīvie orgāni, urīnpūslis, taisnā zarna un citi orgāni, un anatomiskie veidojumi), tad ieslodzījuma vietas amatpersona nodrošina pārmeklējamās personas privātumu un ārstniecības personas klātbūtni. Ja pilnīgās pārmeklēšanas laikā nepieciešams pārbaudīt protēzes, medicīniskās saites un šāda veida pārmeklēšana nav izpildāma bez ārstniecība personas klātbūtnes, tad pieaicina ārstniecības personu. Tātad katrs pilnīgās pārmeklēšanas gadījums tiek individuāli izvērtēts un atkarībā no pārmeklēšanas vietas (dobuma) tiek pieņemts lēmums nodrošināt vai nenodrošināt ārstniecības personas klātbūtni.
Projekta 19. punkts noteic, ja konvojējamai personai pārmeklēšanas laikā konstatē miesas bojājumus, tad ārstniecības persona noformē ieslodzītā traumu apskates lapu. Kārtība, kādā ārstniecības persona noformē traumu apskates lapu ir noteikta Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumos Nr. 276 "Apcietināto un notiesāto personu veselības aprūpes īstenošanas kārtība".
Konvojējamās personas pārmeklēšana pirms konvojēšanas samazina risku, ka konvojējamā persona radīs apdraudējuma situāciju konvojēšanas laikā, taču pastāv arī apstākļi, pie kuriem nav vēlams vai nav iespējams veikt konvojējamās personas pārmeklēšanu, proti, ja konvojējamās personas veselības stāvokļa dēļ kavēšanās ar tās nogādāšu Latvijas cietumu slimnīcā vai ārstniecības iestādē ārpus ieslodzījuma vietas apdraud konvojējamās personas dzīvību vai veselību, amatpersona pieņem lēmumu neveikt pārmeklēšanu. Par pieņemto lēmumu amatpersona izdara ierakstu dienesta dokumentācijā (Projekta 20. punkts). Šādā gadījumā konvojējamās personas tiesības uz veselību un dzīvību tiek vērtētas augstāk, nekā iespējamā drošības apdraudējuma novēršana.

Projekta IV nodaļā ir aprakstīta konvojējamās personas konvojēšana ar transportlīdzekli vai bez tā.
Projekta 21. punktā uzskaitīti transportlīdzekļa veidi, ar kuriem ir iespējams konvojēt konvojējamo personu. Dažādu transportlīdzekļu izmantošana ļauj pielāgot konvojēšanu specifiskām situācijām, nodrošinot nepieciešamos apstākļus konvojējamai personai.
Nevienā no normatīvajiem aktiem, tajā skaitā Ceļu satiksmes likumā, Ministru kabineta 1999. gada 31. augusta noteikumos Nr. 304 "Noteikumi par operatīvajiem transportlīdzekļiem", nav noteiktas ieslodzījuma vietu operatīvo transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis un tā aprīkojums, tomēr ir nepieciešams nodrošināt konvojējamai personai drošus apstākļus tās pārvešanas laikā. Ievērojot minēto, Projekta 22. punktā ir noteikts ieslodzījuma vietu operatīvo transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis un aprīkojums.
Ieslodzītā ar īpašām vajadzībām konvojēšana tiek nodrošināta ar specializēto medicīnas transportlīdzekli, kas tieši ir pielāgots ieslodzīto pārvešanai ratiņkrēslā vai guļus stāvoklī. Tāpat arī nevienā no normatīvajiem aktiem, tajā skaitā Ceļu satiksmes likumā un Ministru kabineta 1999. gada 31. augusta noteikumos Nr. 304 "Noteikumi par operatīvajiem transportlīdzekļiem" nav noteikts šāda transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis un tā aprīkojums. Ieslodzītajiem ar īpašām vajadzībām nepieciešams nodrošināt drošus un pielāgotus apstākļus konvojēšanas laikā. Līdz ar to Projekta 23. punktā ir noteikts specializētā medicīnas transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis un aprīkojums.
Projekta 24. un 25. punktā ir noteikts minimālais Pārvaldes amatpersonu skaits, kurām jāpiedalās konvojēšanā. Ja konvojējamo personu konvojē ar kādu no Projekta 21. punktā uzskaitītajiem transportlīdzekļiem, izņemot Neatliekamo medicīniskās palīdzības dienesta transportlīdzekli, tad konvojēšanā jāpiedalās ne mazāk kā divām Pārvaldes amatpersonām un transportlīdzekļa vadītājam. Ja konvojējamo personu konvojē ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta transportlīdzekli, tad šajā transportlīdzeklī jāatrodas ne mazāk kā vienai Pārvaldes amatpersonai. Pārējās Pārvaldes amatpersonas uz ārstniecības iestādi nogādā ar Pārvaldes transportlīdzekli.
Projekta 26. punkts noteic, ka, konvojējot personu ar transportlīdzekli, to pēc iespējas tuvāk novieto ēkas ieejai, no kuras vai uz kuru nogādā konvojējamo peronu. Šāda prasība ir paredzēta drošības apsvērumu dēļ, lai konvojējamai personai būtu mazāk jāpārvietojas ar kājām pa ceļiem (ietvēm, pagalmiem u.c.), jo tādos apstākļos ir lielāka iespējamība mēģināt aizbēgt vai uzbrukt konvojam.
Projekta 27. un 28. punktā ir noteikts, kurā konkrētajā vietā transportlīdzeklī jāizvieto konvojējamā persona atkarībā no transportlīdzekļa veida.
Projekta 29. punktā ir noteikti Pārvaldes amatpersonas pienākumi pirms konvojējamās personas iekāpšanas konvojēšanas transportlīdzeklī. Pārvaldes amatpersona konvojējamo personu pieved pie transportlīdzekļa durvīm, nosauc konvojējamās personas vārdu, uzvārdu un lūdz tai iekāpt transportlīdzeklī. Šādā veidā atkārtoti tiek pārbaudīts, vai tiks konvojēta persona, kuras konvojēšana ir pieprasīta.
Projekta 30. punktā reglamentēta kārtība, kādā notiek konvojējamās personas konvojēšana ar kājām. Svarīgi, ka konvojēšanu kājām veic tikai no transportlīdzekļa uz telpām, no telpām uz transportlīdzekli, telpās, kā arī ārpus telpām vietās, kur nav iespējama transportlīdzekļu kustība.
Projekta 31. un 32. punktā ir noteikts, kā jārīkojas Pārvaldes amatpersonai, ja konvojējamai personai jāapmeklē tualetes, higiēnas vai dušas telpa. Pārvaldes amatpersonai pirms ļaut ieiet konvojējamai personai tualetes, higiēnas vai dušas telpā, jāpārbauda telpa, lai nepieļautu konvojējamās personas bēgšanu vai aizliegto priekšmetu nokļūšanu konvojējamās persona rīcībā. Konvojējamai personai, atrodoties tualetes, higiēnas vai dušas telpā, Pārvaldes amatpersona nostājas tā, lai garantētu konvojējamai personai privātumu, vienlaikus nepieļaujot konvojējamās personas bēgšanu vai citu neatļautu darbību veikšanu. Taču, ja attiecīgajā telpā nav vietas, kur nostāties Pārvaldes amatpersonai, nodrošinot konvojējamās personas privātumu, vai kāda cita iemesla dēļ Pārvaldes amatpersona nav atradusies konvojējamās personas izvietošanas vietā, tā atkārtoti pārbauda konvojējamās personas izvietošanas vietu, kad tā atgriežas no attiecīgās telpas.

Projekta V nodaļā ir noteikta Pārvaldes amatpersonu pamata rīcība (darbības) atkarībā no apdraudējuma situācijas konvojēšanas laikā. Apdraudējuma situācijas ir uzskaitītas likuma "Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā" 4. pantā. Šajā nodaļā ir ietvertas tādas Pārvaldes amatpersonas rīcības (darbības), lai novērstu apdraudējumu konvojējamām personām un nodrošinātu to apsardzi, vienlaikus garantējot sabiedrības drošību.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 22. panta pirmās daļas 7. punkts noteic, ka Pārvaldes amatpersonai, pildot dienesta uzdevumus, ir tiesības nēsāt, glabāt, izmantot un pielietot izsniegto ieroci. Turklāt Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 24. pantā noteikti gadījumi, kad Pārvaldes amatpersona var pielietot ieroci, un kādā kārtība ierocis ir jāpielieto. Savukārt Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 23. pants noteic Pārvaldes amatpersonas tiesības lietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus, speciālos līdzekļus, tehniskās ierīces un izmantot dienesta suņus. Turpretī speciālo līdzekļu veidus un kārtību, kādā tos lieto Pārvaldes amatpersona, nosaka Ministru kabineta 2015. gada 9. jūnija noteikumi Nr. 283 "Kārtība, kādā Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas lieto speciālos līdzekļus" (turpmāk – Noteikumi Nr.283).Saskaņā ar Noteikumu Nr. 283 8. punktu speciālā līdzekļa veidu un tā lietošanas intensitāti nosaka amatpersona, izvērtējot konkrētās situācijas raksturu, apdraudējumu, sekas, ieslodzītā vai citas personas individuālās pazīmes, ierobežojot speciālā līdzekļa nodarīto iespējamo kaitējumu. Līdz ar to Projektā nav iespējams paredzēt, kādus speciālos līdzekļus, amatpersona piemēros apdraudējuma situācijā, jo speciālo līdzekļu piemērošana ir atkarīga no vairākiem apstākļiem. Tāpat Noteikumos Nr.283 ir noteikts, kādos gadījumos tiek lietoti sasiešanas līdzekļi, roku dzelži, roku un kāju dzelži. Amatpersonai arī apdraudējuma situācijās ir pienākums ievērot gan Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma, gan Noteikumu Nr.283 prasības.
Projekta 33. punkts noteic, kādas darbības ir jāveic Pārvaldes amatpersonai konvojējamās personas bēgšanas mēģinājumā vai bēgšanas gadījumā. Sākotnēji Pārvaldes amatpersonai jāveic pasākumi bēgšanas mēģinājuma novēršanai vai izbēgušās konvojējamās personas aizturēšanai (Projekta 33.1. apakšpunkts), vienlaikus pastiprinot pārējo konvojējamo personu uzraudzību, ja vienlaikus tiek konvojētas vairākas personas (Projekta 33.2. apakšpunkts), lai atturēto pārējās konvojējamās personas, kuras var izmantot radušos situāciju savā labā, no bēgšanas vai bēgšanas mēģinājuma. Ja ir nepieciešams, Pārvaldes amatpersonas apdraudējuma situācijā var pielietot šaujamieroci vai speciālos līdzekļus Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā noteiktajā kārtībā (Projekta 33.3. apakšpunkts). Svarīgi ir arī nekavējoties Pārvaldes amatpersonai informēt konvoja norīkotāju par attiecīgu apdraudējumu un turpmāk rīkoties atbilstoši viņa norādījumiem (Projekta 33.4. apakšpunkts). Tieši konvoja norīkotājs ir tā Pārvaldes amatpersona, kura noteiks, kā turpmāk rīkoties Pārvaldes amatpersonai (piemēram, atgriezties uz tuvāko ieslodzījuma vietu; turpināt konvojēšanu pa ieplānoto maršrutu; sagaidīt palīdzību u.c.) un lems, vai nepieciešams piesaistīt papildus Pārvaldes amatpersonas apdraudējuma situācijas novēršanai vai papildus palīdzību ārpus Pārvaldes.
Projekta 34. punkts noteic, kādas darbības jāveic Pārvaldes amatpersonām uzbrukuma mēģinājumā vai uzbrukuma gadījumā. Sākotnēji Pārvaldes amatpersonai jāatvaira uzbrukums (Projekta 34.1. apakšpunkts). Ja uzbrukums ir atvairīts, Pārvaldes amatpersonai jānodrošina nepārtrauktu konvojējamās personas apsardzi, lai nepieļautu atkārtotu uzbrukumu vai uzbrukuma mēģinājumu Pārvaldes amatpersonai (Projekta 34.2. apakšpunkts). Kā arī attiecīgajā apdraudējuma situācijā Pārvaldes amatpersonai ir tiesības lietot šaujamieroci vai speciālos līdzekļus Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā noteiktajā kārtībā (Projekta 34.3. apakšpunkts) un pienākums nekavējoties informēt par apdraudējuma situāciju konvoja norīkotāju un turpmāk rīkoties atbilstoši viņa norādījumiem (Projekta 34.4. apakšpunkts).
Projekta 35. punkts noteic Pārvaldes amatpersonas rīcību, ja notiek ceļu satiksmes negadījums, kurā iesaistīts konvojēšanas transportlīdzekli, neatkarīgi no tā, kurš no transportlīdzekļiem ir izraisījis ceļu satiksmes negadījumu. Lai novērstu konvojējamās personas, kura, iespējams, var izmantot radušos ceļu satiksmes negadījumu savās interesēs, bēgšanu, bēgšanas mēģinājumu vai uzbrukumu, uzbrukuma mēģinājumu, Pārvaldes amatpersonas nodrošina nepārtrauktu konvojējamās personas apsardzi līdz brīdim, kamēr netiek turpināta konvojējamās personas turpmāka konvojēšana (Projekta 35.1. apakšpunkts). Tā kā konvojējamai personai ir ierobežotas tiesības uz saskarsmi ar personām, kuras atrodas ārpus ieslodzījuma vietas, Pārvaldes amatpersona novērš konvojējamās personas iespējamas saskarsmes ar citām personām (Projekta 35.2. apakšpunkts). Ja ceļu satiksmes negadījuma rezultātā konvojā ir cietuši, proti, tās var būt gan Pārvaldes amatpersonas, gan konvojējamā persona, nepieciešamības gadījumā Pārvaldes amatpersona sniedz pirmo palīdzību un izsauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (Projekta 35.3. apakšpunkts). Tāpat arī par attiecīgo apdraudējuma situāciju Pārvaldes amatpersonai ir pienākumus nekavējoties informēt konvoja norīkotāju un turpmāk rīkoties atbilstoši viņa norādījumiem (Projekta 35.4. apakšpunkts).
Projekta 36. punkts noteic, kādas darbības jāveic Pārvaldes amatpersonai, ja notiek ugunsgrēks konvojēšanas transportlīdzeklī vai ēkā, kurā atrodas konvojējamā persona un Pārvaldes amatpersona. Lai neapdraudētu konvojējamās personas un pašas Pārvaldes amatpersonas veselību vai dzīvību, vispirms, Pārvaldes amatpersonai ir pienākums kopā ar konvojējamo personu evakuēties no ugunsnedrošas vietas (Projekta 36.1. apakšpunkts), vienlaicīgi nodrošinot konvojējamās personas nepārtrauktu apsardzi tuvākajā ugunsdrošā vietā (Projekta 36.2. apakšpunkts). Kā jau iepriekš minēts konvojējamai personai ir ierobežotas tiesības uz saskarsmi ar personām, kuras atrodas ārpus ieslodzījuma vietas, līdz ar to Pārvaldes amatpersonai jānovērš konvojējamās personas iespējamas saskarsmes ar citām personām apdraudējuma situācijas laikā (Projekta 36.3. apakšpunkts). Kā arī attiecīgajā apdraudējuma situācijā Pārvaldes amatpersonai ir pienākums nekavējoties informēt par apdraudējuma situāciju konvoja norīkotāju un turpmāk rīkoties atbilstoši viņa norādījumiem (Projekta 36.4. apakšpunkts).
Projekta 37. punkts noteic, kādas darbības jāveic Pārvaldes amatpersonai, ja notiek piespiedu apstāšanās konvojēšanas transportlīdzekļa tehniska bojājuma vai ceļa stāvokļa dēļ. Pēc būtības Pārvaldes amatpersona attiecīgajā apdraudējuma situācijā veic tādas pašas darbības kā gadījumā, ja notiek ceļu satiksmes negadījums, kurā iesaistīts konvojēšanas transportlīdzeklis, proti, Pārvaldes amatpersona nodrošina nepārtrauktu konvojējamās personas apsardzi (Projekta 37.1. apakšpunkts), novērš konvojējamās personas iespējamas saskarsmes ar citām personām (Projekta 37.2. apakšpunkts) un nekavējoties informē konvoja norīkotāju un turpmāk rīkojas atbilstoši viņa norādījumiem (Projekta 37.3. apakšpunkts).
Projekta 38. punkts noteic, kādas darbības jāveic Pārvaldes amatpersonai, ja notikusi jebkura cita apdraudējuma situācija, kurā konvojējamā persona var mēģināt bēgt, ir apdraudēta konvojējamās personas, amatpersonas vai citas personas dzīvība vai veselība, sabiedriskā drošība vai izveidojās apdraudējuma situācija, kura ietekmē vai var nelabvēlīgi ietekmēt konvojēšanu. Tātad jebkurā citā apdraudējuma situācijā, kura nav iepriekš minēta, Pārvaldes amatpersonai ir pienākums veikt pasākumus apdraudējuma situācijas rezultātā izveidoto risku mazināšanai (Projekta 38.1. apakšpunkts). Ņemot vērā, ka pasākumi apdraudējuma situācijas rezultātā izveidoto risku mazināšanai varbūt visdažādākie atkarībā no apdraudējuma situācijas, Projektā nevar ietvert izsmeļošu pasākumu uzskaitījumu. Nepieciešamības gadījumā Pārvaldes amatpersonai ir tiesības pārtraukt konvojēšanu, nodrošinot konvojējamās personas nepārtrauktu apsardzi, kā arī pienākums pārvietot konvojējamo personu drošā vietā vai transportlīdzeklī, vai īslaicīgās aizturēšanas vietā (Projekta 38.2. apakšpunkts). Kā arī ievērojot apdraudējuma situācijas apstākļus Pārvaldes amatpersonai ir tiesības lietot šaujamieroci vai speciālos līdzekļu Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā noteiktajā kārtībā (Projekta 38.3. apakšpunkts) un pienākums nekavējoties informēt par katru apdraudējuma situāciju konvoja norīkotāju un turpmāk rīkoties atbilstoši viņa norādījumiem (Projekta 38.4. apakšpunkts).
Projekta 39. punkts noteic, kādas darbības Pārvaldes amatpersonai jāveic pēkšņā konvojējamās personas veselības stāvokļa pasliktināšanas gadījumā. Ja konvojējamai personai pēkšņi pasliktinājās veselības stāvoklis, Pārvaldes amatpersona izvērtē iespēju sniegt pirmo palīdzību un izsauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (Projekta 39.1. apakšpunkts). Ņemot vērā, ka konvojējamā persona var izlikties par slimu, lai palielinātu savas iespējas aizbēgt prom konvojēšanas laikā, Pārvaldes amatpersonai ir pienākums nodrošina konvojējamās personas apsardzi, lai nepieļautu bēgšanas mēģinājumu vai tādas darbības izdarīšanu, kas apdraud amatpersonas vai citas personas drošību vai veselību vai, lai nepieļautu saskarsmi ar citām personām (Projekta 39.2. apakšpunkts). Tā kā arī pārējās konvojējamās personas var izmantot citas konvojējamās personas pēkšņu veselības pasliktināšanos kā iespēju aizbēgt, Pārvaldes amatpersonai ir pienākums pastiprināt pārējo konvojējamo personu uzraudzību, kuras tiek konvojētas vienlaikus ar konvojējamo personu, kurai pēkšņi pasliktinājās veselības (Projekta 39.3. apakšpunkts). Pārvaldes amatpersonai ir pienākums nekavējoties informēt konvoja norīkotāju un turpmāk rīkoties atbilstoši viņa norādījumiem (Projekta 39.4. apakšpunkts).

Projekta VI nodaļā noteikta konvojējamās personas konvojēšanas kārtība tiesā, nosakot konvojējamās personas izvietošanas nosacījumus tiesu telpās, kā arī Pārvaldes amatpersonu rīcību, ja konvojējamā persona jāatbrīvo tiesas sēžu zālē.
Tā kā praksē novērots, ka konvojējamo personu uz tiesas sēdi nogādā laicīgi pirms tiesas sēdes sākuma, kā arī, ņemot vērā, ka tiesas sēdes sākums dažreiz aizkavējās, ievērojot tiesas noslogotību, saskaņā ar Projekta 40. punktu, ierodoties tiesā, konvojējamo personu izvieto norobežotā pagaidu turēšanas vietā, ievērojot izolācijas noteikumus. Tātad Pārvaldes amatpersonas nogādā konvojējamo personu līdz tiesai, kur tā tiek izvietota speciāli ierīkotāja telpā (vietā) un uzturas tur līdz tiesas sēdes sākumam vai līdz brīdim, kad tiesnesis uzaicina konkrētu personu. Speciāli ierīkotajā telpā (vietā) konvojējamās personas tiks izvietotas, ievērojot likuma "Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā" 3. pantu, kas paredz noteikt, kādus ieslodzītos nepieciešams konvojēt izolēti vienam no otra, līdz ar to turēt arī izolēti norobežotā pagaidu turēšanas vietā, un tiks uzraudzītas līdz tiesas sēdes sākumam. Ja tiesas ēkā nav pieejama droša un izolēta telpa (vieta), kurā konvojējama persona var uzturēties līdz tiesas sēdes sākumam, Pārvaldes amatpersonai jānodrošina konvojējamās personas konvojēšana no transportlīdzekļa uz tiesas sēžu zāli (Projekta 41. punkts). Šāda prasība palīdz novērst drošības riskus gan tiesas personālam, gan apmeklētajiem, gan pašai konvojējamai personai, kā arī samazina iespēju konvojējamai personai aizbēgt, vienlaikus nodrošinot savlaicīgu tiesas procesa sākumu.
Lai tiesas process noritētu droši un netraucēti, kā arī, lai pārliecinātos, ka tiesas telpā nav aizliegto priekšmetu, Pārvaldes amatpersonai ir pienākums pirms konvojējamās personas ievešanas tiesas telpā, pārbaudīt attiecīgo telpu (Projekta 42. punkts).
Atbilstoši Projekta 43. punktā ietvertajam regulējumam tiesas sēdes laikā Pārvaldes amatpersonai jāuzrauga, lai konvojējamā persona ievērotu tiesas kārtību un netraucētu tiesas sēdes norisi. Ja konvojējamā persona pārkāpj tiesas noteikto kārtību, Pārvaldes amatpersonai ir pienākums, pamatojoties uz tiesas norādījumu, pārtraukt konvojējamās personas nelikumīgās darbības. Būtiski, ka tiesas sēdē klātesošās personas bez ierunām pakļaujas tiesas sēdes priekšsēdētāja norādījumiem un tiesas lēmumiem.
Projekta 44. punkts paredz, ja tiesa tiesas sēdes procesa laikā lemj par personas atbrīvošanu, Pārvaldes amatpersonai ir pienākums nekavējoties atbrīvot konvojējamo personu tiesas sēžu zālē un izskaidrot personas tiesības saņemt ieslodzījuma vietā esošās mantas. Pārējos gadījumos konvojējamo peronu nogādā atpakaļ ieslodzījuma vietu, proti, ja konvojējamai personai piemērots apcietinājums citā krimināllietā vai tā izcieš brīvības atņemšanas sodu citā krimināllietā un sods nav izciests.

Projekta VII nodaļa paredz kārtību konvojējamās personas konvojēšanai uz Latvijas cietumu slimnīcu vai ārstniecības iestādi ārpus ieslodzījuma vietas. Veselības aprūpi ieslodzītajiem, atrodoties ieslodzījuma vietā, nodrošina ieslodzījuma vietas Medicīnas daļa vai Latvijas cietumu slimnīca, bet gadījumos, kad ieslodzītajam nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumi, kurus nav iespējams nodrošināt attiecīgās ieslodzījuma vietas Medicīnas daļā vai Latvijas cietumu slimnīcā, ieslodzīto nogādā tādā ārstniecības iestādē ārpus ieslodzījuma vietas, kura sniedz attiecīgos pakalpojumus.
Projekta 45. punktā ir norādīts, kāda informācija ieslodzījuma vietas vai Latvijas cietumu slimnīcas ārstniecības personai jānorāda veidlapā par konvojējamo personu, ja konvojējamai personai nepieciešams saņemt veselības aprūpes pakalpojumu ārstniecības iestādē ārpus ieslodzījuma vietas. Noteikumu Nr. 276 IV nodaļā ir aprakstīta detalizēta ieslodzīta nosūtīšanas kārtība veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai ārstniecības iestādē ārpus ieslodzījuma vietas. Attiecīgā veidlapa tiks apstiprināta ar Pārvaldes priekšnieka rīkojumu, lai ieslodzījuma vietās un Latvijas cietumu slimnīcā tiktu ievērota vienota prakse attiecībā uz dokumenta noformēšanu.
Lai pasargātu konvojējamo personu, ārstniecības personu, Pārvaldes amatpersonu un jebkuru citu personu no vīrusu vai infekciju izplatības, konvojējamai personai atbilstoši ārstniecības personas norādījumiem ir pienākums lietot izsniegto aizsargmasku, savukārt Pārvaldes amatpersonai saskaņā ar Projekta 46. punktu ir pienākums kontrolēt, lai konvojēšanas laikā konvojējamā persona ievērotu ārstniecības personas norādījumu attiecībā uz izsniegtas aizsargmaskas lietošanu.
Projekta 47. punkts paredz, ja ieslodzītājam medicīniskās palīdzības sniegšanai, tiek izsaukta neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde un tā pieņem lēmumu pārvest ieslodzīto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai uz ārstniecības iestādi ārpus ieslodzījuma vietas, tā rakstiski aizpilda veidlapu ieslodzītā konvojēšanai uz ārstniecības iestādi ārpus ieslodzījuma vietas atbilstoši normatīvajiem aktiem par apcietināto un notiesāto veselības aprūpes īstenošanas kārtību un iesniedz to ieslodzījuma vietas amatpersonai, kas ir atbildīga par diennakts uzraudzību un apsardzi, vai amatpersonai, kas veic konvojēšanu. Noteikumu Nr. 276 29. punkts noteic, ka šādā gadījumā neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādei jāaizpilda Noteikumu Nr. 276 6. pielikumā norādītā veidlapa.
Projekta 6. punktā jau ir minēts, ka, ja medikamenti nedrīkst atrasties pie konvojējamās personas, tos aizzīmogotā un necaurredzamā iepakojumā kopā ar ārstniecības personas izziņu saņem amatpersona, parakstoties par iepakojuma saņemšanu. No Projekta 48. punkta izriet, ja konvojējamā persona neizlieto visus medikamentus, kurus amatpersona nodeva ārstniecības personai, vai ir izrakstīti jauni medikamenti, tos aizzīmogotā iepakojumā nodod Pārvaldes amatpersonai, kura šos medikamentus nodod ieslodzījuma vietas ārstniecības personai vai ieslodzījuma vietas amatpersonai, kas ir atbildīga par diennakts uzraudzību un apsardzi.
Projekta 49. punkts paredz nosacījumus, kuri jāievēro ārstniecības personai, kura pieņem ieslodzītos ārstniecības iestādē ārpus ieslodzījuma vietas. Neskatoties uz to, ka ārstniecības personas primārais pienākums ir nodrošināt konvojējamai personai veselības aprūpes pakalpojumu, ārstniecības personai tomēr ir jāņem vērā, ka šī persona ir ieslodzītais, kuram ir savi pienākumi un tiesības, kas atšķiras no personu, kas atrodas ārpus ieslodzījuma vietas, tiesībām un pienākumiem. Līdz ar to ir nozīmīgi, lai ārstniecības personas ārpus ieslodzījuma vietas iepazītos ar ārējiem normatīvajiem aktiem, kas noteic ieslodzīto tiesības, pienākumus un aizliegumus. Ieslodzīto tiesības un pienākumi noteikti Projektā, Likumā, Noteikumos Nr. 423 un Noteikumos Nr. 800.
Ārstniecības iestādei ārpus ieslodzījuma vietas ir pienākums nodrošināt Pārvaldes amatpersonas ar nepieciešamo inventāru, kurš nepieciešams gan funkcionalitātei, gan drošībai, dienesta pienākumu pildīšanas laikā (Projekta 50.1. apakšpunkts). Tāpat ārstniecības iestāde ārpus ieslodzījuma vietas ir atbildīga par to, lai Pārvaldes amatpersonas būtu nodrošinātas ar nepieciešamiem aizsarglīdzekļiem, tajā skaitā aizsargapģērbu (Projekta 50.2. apakšpunkts). Aizsarglīdzekļi ir nepieciešami, lai pasargātu amatpersonas no potenciāliem infekcijas vai citiem veselības riskiem, kas varētu rasties saskarē ar konvojējamo personu vai citu personu.
Nogādājot konvojējamo personu ārstniecības iestādē ārpus ieslodzījuma vietas, Pārvaldes amatpersona apskata telpas un apkārtni un nodrošina konvojējamās personas apsardzi ārstniecības iestādē tā, lai nepieļautu konvojējamās personas bēgšanu vai citu nelikumīgu darbību veikšanu, kā arī informē ārstniecības iestādes personālu par nosacījumiem, kas jāievēro, lai nepieļautu konvojējamās personas bēgšanu, uzbrukumu vai citu nelikumīgu darbību veikšanu (Projekta 51. punkts). Saskaņā ar Projekta 52. punktu Pārvaldes amatpersona neveic šādu telpu apskati (pārbaudi): reanimācijas vai intensīvās terapijas nodaļu, operācijas zāli vai citas telpas atbilstoši ārstniecības personas norādījumiem. Ja konvojējamā persona atrodas vienā no telpām, kurā Pārvaldes amatpersona nevar veikt apskati, Pārvaldes amatpersona atrodas ārstniecības personas norādītajā vietā un konvojējamo personu apsargā, to vizuāli kontrolējot (Projekta 53. punkts).
Projekta 54.-57. punktā reglamentēta kārtība, kādā tiek organizēta satikšanās ar konvojējamo personu ārstniecības iestādē ārpus ieslodzījuma vietas. Persona, kura vēlās satikties ar konvojējamo personu ārstniecības iestādē ārpus ieslodzījuma vietas, iesniedz ieslodzījuma vietas, no kuras ieslodzītais tika konvojēts uz ārstniecības iestādi, priekšniekam rakstisku iesniegumu ar lūgumu atļaut satikties ar konkrēto konvojējamo personu (Projekta 54. punkts).
Ieslodzījuma vietas priekšnieks saskaņo konvojējamās personas apmeklējumu ar ārstniecības iestādes ārpus ieslodzījuma vietas vadību, vai tās prombūtnes laikā – ar ārstniecības iestādes galveno dežūrārstu, bet apcietinātajām personām – arī ar procesa virzītāju (Projekta 55. punkts). Persona var apmeklēt konvojējamo personu tikai tad, ja saņemta ieslodzījuma vietas priekšnieka rakstveida atļauja, kas saskaņota ar ārstniecības iestādes ārpus ieslodzījuma vietas vadību, vai tās prombūtnes laikā – ar ārstniecības iestādes galveno dežūrārstu, bet apcietinātajām personām – arī ar procesa virzītāju (Projekta 56. punkts).
Ja satikšanās ir atļauta, konvoja norīkotāja pienākums ir informēt Pārvaldes amatpersonu par tikšanās dalībniekiem, to identitātes noteikšanai nepieciešamiem dokumentiem, tikšanās laiku, ilgumu un citu svarīgu informāciju. Savukārt tikšanās dalībnieka pienākums ir uzrādīt Pārvaldes amatpersonai derīgu personu apliecinošu dokumentu pirms tikšanās. Pārvaldes amatpersonas pienākums ir pārbaudīt personas identitāti un salīdzināt to ar konkrētu personu apliecinošu dokumentu (Projekta 57. punkts).
Pārvaldes amatpersonai ir tiesībai aizliegt tikšanos, ja persona, kas ieradās uz tikšanos ar konvojējamo personu, neuzrāda derīgu personu apliecinošu dokumentu vai ja Pārvaldes amatpersona, pārbaudot tikšanās pamatojumu, konstatē, ka satikšanās ar konkrēto personu nav atļauta (Projekta 58. pants). Turpretī, ja notiesātais atrodas Latvijas cietumu slimnīcā, viņam ir tiesības uz īslaicīgu satikšanos saskaņā ar Kodeksā noteikto kārtību, savukārt apcietinātajam – saskaņā ar Likumā noteikto kārtību.
Lai nodrošinātu konvojējamās personas konfidenciālu saziņu tikšanās laikā ar aizstāvi, valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju, zvērinātu notāru un ārstniecības personu ārpus ieslodzījuma vietas veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas laikā, vienlaikus nepieļaujot konvojējamās personas bēgšanas mēģinājumu vai citas nelikumīgas darbības, Pārvaldes amatpersona šādas tikšanās laikā apsargā konvojējamo personu vizuālās kontroles apstākļos, bet ārpus dzirdamība robežas (Projekta 59. punkts). Tas nozīmē, ka Pārvaldes amatpersona nedrīkst noklausīties konvojējamās personas sarunu ar iepriekš minētām personām, taču var vērot (uztvert ar redzi), kā norisinās šāda veida tikšanās.
Projekta 60. pants paredz gadījumus, kad Pārvaldes amatpersona pārtrauc konvojēšanu un bez konvojējamās personas atgriežas ieslodzījuma vietā. Ja konvojēšanas pārtraukšanas pamats ir konvojējamās personas atbrīvošana no soda izpildes vai no apcietinājuma kā drošības līdzekļa, ieslodzījuma vietas priekšnieka norīkota amatpersona nodrošina Kodeksā vai Likumā noteikto kārtību atbrīvošanai no ieslodzījuma vietas, tajā skaitā ierodas ārstniecības iestādē ārpus ieslodzījuma vietas, kurā atrodas persona, lai izskaidrotu personai kārtību personīgo mantu saņemšanai no attiecīgās ieslodzījuma vietas (Projekta 62. punkts).
Ja konvojējamās personas veselības stāvoklis, atrodoties ārstniecības iestādē ārpus ieslodzījuma vietas, pēkšņi pasliktinās, ārstniecības persona nekavējoties ziņo par to ieslodzījuma vietas, no kuras konvojējamā persona atvesta, vai Latvijas cietumu slimnīcas ārstniecības personai, vai Pārvaldes amatpersonai, kura attiecīgajā mirklī nodrošina konvojējamās personas apsardzi (Projekta 61. punkts).

Projekta VIII nodaļā ir divi noslēguma jautājumi.
Projekta 22. un 23. punktā ir ietvertas tehniskās prasības un nepieciešamais aprīkojums speciāli aprīkotajam transportlīdzeklim un specializētajam medicīnas transportlīdzeklim ieslodzīto konvojēšanai. Šādas pašas prasības un aprīkojums ir noteikts Noteikumu Nr. 497 13.¹ un 13.² punktā, turklāt šajos pašos noteikumos ir noteikts, ka šīs prasības nav piemērojamas attiecībā uz speciāli aprīkotu transportlīdzekli un specializēto medicīnas transportlīdzekli ieslodzīto ar īpašām vajadzībām pārvešanai, kas iegādāts līdz minēto punktu spēkā stāšanās dienai, proti, līdz 2022. gada 20. jūlijam. Ņemot vērā, ka Pārvalde arī turpmāk ieslodzīto konvojēšanai izmantos transportlīdzekļus, kas iegādāti līdz 2022. gada 20. jūlijam, Projekta 63. punktā paredzēts, ka Projekta 22. un 23. punktā minētās prasības nav piemērojamas attiecībā uz speciāli aprīkotu transportlīdzekli un specializēto medicīnas transportlīdzekli ieslodzīto ar īpašām vajadzībām pārvešanai, kas iegādāts līdz 2022. gada 20. jūlijam.
Tā kā Projekts nosaka kārtību, kādā konvojējamā persona tiks konvojēta uz ārstniecības iestādi ārpus ieslodzījuma vietas veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai, un lai novērstu normu sadrumstalotību, līdz ar Projekta spēkā stāšanos spēku zaudēs Noteikumi Nr.497 (Projekta 64. punkts).