Anotācija

Atbilstoši Eurostat datiem, Latvijas kopējie P&A ieguldījumi 2021. gadā bija 0.75% no IKP – 3. zemākais rādītājs Eiropas Savienībā un aptuveni trešdaļa no Eiropas Savienības vidējā P&A ieguldījuma IKP izteiksmē [1], savukārt Eiropas Inovāciju rādītājā Latvija ierindojas 25. vietā starp 27 ES dalībvalstīm [2]. Nepietiekamus ieguldījumus P&A un ar tiem saistītus trūkumus Latvijas inovāciju ekosistēmā identificē gan NAP2027, gan Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (turpmāk - ZTAIP) [3].
NAP2027 prioritātēs “Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei” un “Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība” iezīmēti tādi izaicinājumi kā “Nepietiekams atbalsts inovācijai un vāja sadarbība starp iesaistītajām pusēm, lai sniegtu ekonomisko un sociālekonomisko ieguvumu no pētnieciskās darbības un inovācijas” un “Zemi ieguldījumi P&A, nepietiekama valsts, uzņēmējdarbības un zinātnes sadarbība”, kas apgrūtina inovāciju un augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu attīstību, kā arī apgrūtina Latvijas starptautisko konkurētspēju. Pasākums sniegs ieguldījumu NAP2027 minēto izaicinājumu risināšanā, gan sniedzot tiešu ieguldījumu P&A, gan tematiskās pētījumu platformas ietvaros veicinot sadarbību starp zinātniskajām institūcijām un komercsektoru. Rīcības virziena "Zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai" uzdevums, kas atbilst pasākumam: 144. Publiskajā sektorā radīto zināšanu pārnese Latvijas mazajiem uzņēmumiem, sociālajiem uzņēmumiem, sabiedriskajām organizācijām un radošajām industrijām, tai skaitā veicinot atvērto datubāzu pieejamību un izmantošanu; Rīcības virziena "Produktivitāte, inovācija un eksports" uzdevumi, kas atbilst pasākumam: 200. Valsts, uzņēmēju un zinātnes sadarbības, zināšanu pārneses, jaunu produktu un pakalpojumu attīstības un cilvēkresursu piesaistes reģionos atbalstīšana, koncentrējot
pieejamo atbalstu un neveicinot privāto investīciju aizvietošanu; un 201. Stratēģisku inovācijas partnerību un ekosistēmu attīstības atbalstīšana, t. sk. reģionālo zināšanu partnerību attīstībai un dizaina inovācijai.

ZTAIP 2. apakšmērķa “Paaugstināt inovācijas kapacitāti, zināšanu un pētniecības sociālo un ekonomisko vērtību” 2.2. Rīcības virziena “Zināšanu un tehnoloģiju pārnese inovācijas attīstībai” aprakstā norādīts, ka P&A ir būtiska arī līdzsvarotas reģionālās attīstības veicināšanai, jo īpaši reģionos izplatīto tradicionālo ekonomikas nozaru transformācijai uz lielāku resursefektivitāti un produktivitāti. Pasākums palīdzēs attīstīt jaunas tehnoloģijas un produktus kūdras nozares klimatneitralitātes veicināšanai, kā arī atbalstu reģioniem pārkārtošanās radītās sociālās un ekonomiskās ietekmes mazināšanai, iesaistot reģionu zinātniskās institūcijas un komersantus.
 
 [1]https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/RD_E_GERDTOT__custom_7575142/bookmark/table?lang=en&bookmarkId=2f679e72-db59-443e-b01c-ccc3d8ad3bf0
[2]https://op.europa.eu/en/web/eu-law-and-publications/publication-detail/-/publication/04797497-25de-11ee-a2d3-01aa75ed71a1
[3] https://likumi.lv/ta/id/322468-par-zinatnes-tehnologijas-attistibas-un-inovacijas-pamatnostadnem-20212027-gadam

Kūdras un dabas resursu pētniecības platforma  ir investīciju virziena "Kūdras nozares SEG emisiju samazināšanas pasākumi un atbalsts reģionālās ekonomikas pārstrukturēšanai, mazinot sociālekonomiskās sekas pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku" īstenošanas ietvaros plānotā aktivitāte. Aktivitātes ietvaros paredzēts izveidot pētījumu platformu- izcilības centru ar mērķi attīstīt nepieciešamo pētniecības un inovāciju kapacitāti un kompetences, kas spētu sniegt pienesumu TPTP atbalstāmajos reģionos, paātrinot zināšanu un tehnoloģijas pārneses, pilotprojektu un demonstrācijas projektu īstenošanu, atvērtās laboratorijas (OpenLab) sadarbības mehānismu izveidi, jaunu pētniecībā balstītu ideju ieviešanu, kā arī veicinātu starptautisko sadarbību pētniecībā. Lai nodrošinātu zināšanu pārnesi un savstarpējo sadarbību starp ZI, tiks iesaistītas Latvijas nozīmīgākās ZI, kas sadarbībā ar komercsektoru nodrošinās pētniecībā balstītu ideju ieviešanu. 
Ar šo pasākumu plānots attīstīt pētniecību un inovācijas ilgtspējīgā dabas resursu izmantošanā un klimatneitralitātes veicināšanā TPTP mērķu sasniegšanai, attīstot  un radot pētniecībā balstītus ilgtspējīgus risinājumus, veicinot augstas pievienotas vērtības produktu izstrādi un pētniecības infrastruktūras attīstību, sekmējot ekonomikas diversifikāciju. 
SAM 6.1.1.2.pasākumu plānots ieviest atklātas projektu iesniegumu atlases veidā.
Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros ir zinātniskā institūcija, kas 2019. gada zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā ieguvusi vismaz četru ballu [1] novērtējumu vai zinātnes universitāte [2], kas var iesniegt ar saimniecisku darbību nesaistītu projektu, ja projekta iesniedzējs kā zinātniskā institūcija atbilst pētniecības organizācijas definīcijai. Atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, 2.panta 83.apakšpunktam “pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācija” ir subjekts (piemēram, universitātes vai pētniecības institūti, tehnoloģiju pārneses aģentūras, inovācijas starpnieki, uz pētniecību orientēti fiziskas vai virtuālas sadarbības subjekti) neatkarīgi no tā juridiskā statusa (publisko vai privāto tiesību subjekts) vai finansējuma veida, kura galvenais mērķis un pamatdarbība ir neatkarīgi veikt fundamentālos pētījumus, rūpnieciskos pētījumus vai eksperimentālo izstrādi vai plaši izplatīt šādu darbību rezultātus mācību, publikāciju vai zināšanu pārneses veidā. Ja šis subjekts veic arī saimniecisko darbību, tās finansējums, izmaksas un ieņēmumi ir jāuzskaita atsevišķi. Uzņēmumiem, kas var izšķiroši ietekmēt šo subjektu, piemēram, būdami tā akcionāri vai dalībnieki, nedrīkst būt privileģēta piekļuve šā subjekta radītajiem rezultātiem. 

Finansējuma saņēmējs piesaista vismaz divus sadarbības partnerus, kopā veidojot konsorciju no vismaz trīs zinātniskajām institūcijām, starp kurām ir vismaz divas zinātnes universitātes un vismaz viena zinātniskā institūcija, kura 2019. gada zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā  ieguvusi vismaz četru ballu novērtējumu un atbilst pētniecības organizācijas definīcijai, ieskaitot finansējuma saņēmēju.
Projektā kā sadarbības partneri pēc nepieciešamības iesaistāmas arī citas Latvijas Republikā reģistrētas universitātes, augstskolas un zinātniskās institūcijas, kuras atbilst pētniecības organizācijas definīcijai.  
Pasākuma ietvaros plānots atbalstīt viena projekta īstenošanu par visu pasākumam pieejamo finansējumu.
Īstenojot projektu, atbalstāmās darbības un risinājumi mērķēti Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskajiem reģioniem saskaņā ar 2022. gada 25. novembrī spēkā esošo Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras 3. līmeņa (NUTS 3. līmenis) klasifikāciju.
Pasākuma mērķa grupa ir reģionu kūdras nozares un saistīto nozaru iestādes, uzņēmumi, kurus skar ekonomiskā transformācija, zinātniskās institūcijas un zinātniskie darbinieki, kā arī reģionos nodarbinātie speciālisti kūdras un saistītajās nozarēs.
Šo noteikumu izpratnē labuma guvējs ir subjekts (finansējuma saņēmējs vai sadarbības partneris), kurš gūst intelektuālā īpašuma tiesības un ekonomiskās priekšrocības, kas izriet no subjekta pētniecības projekta pieteikuma ietvaros veiktās darbības.

Pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim jāsasniedz šādi rādītāji:
programmas iznākuma rādītājs – uzņēmumi, kas sadarbojas ar pētniecības organizācijām - vismaz pieci;
programmas rezultāta rādītāji:
zinātnisko rakstu skaits, kuru izstrādei un publicēšanai ir sniegts atbalsts - vismaz 50;
pētniecības pieteikumu sagatavošana un iesniegšana pētnieciskajos konkursos - vismaz trīs pētniecības pieteikumi.
Paredzēts, ka MK noteikumu 10.1. apakšpunktā minētais rādītājs – uzņēmumi, kas sadarbojas ar pētniecības organizācijām - vismaz pieci, ir sasniegts kad ir noslēgts sadarbības līgums (piemēram, saprašanās memorands, nodomu protokols) ar vismaz pieciem komersantiem, kuri pārstāv kūdras nozari un atbalstāmos reģionus un tie ir sadarbojušies ar pasākuma īstenošanā iesaistītājām zinātniskajām institūcijām pētniecības projekta pieteikumu tēmu un vajadzību definēšanā un citos efektīvas sadarbības pasākumos projekta īstenošanas laikā. Izveidotā sadarbības formāta ietvaros darba grupa sanāk reizi sešos mēnešos visā projekta īstenošanas laikā.
Plānots, ka attiecībā uz MK noteikumu projekta 10.2.1.apakšpunktā noteikto sasniedzamo rezultāta rādītāju - zinātnisko rakstu skaits, kuru izstrādei un publicēšanai ir sniegts atbalsts - vismaz 50, oriģināliem zinātniskajiem rakstiem jābūt publicētiem vai pieņemtiem publicēšanai Web of Science vai SCOPUS, ERIH (A vai B) datubāzēs iekļautos žurnālos vai konferenču rakstu krājumos, un no tiem vismaz pieci zinātniskie raksti ir publicēti vai pieņemti publicēšanai šajās datubāzēs iekļautajos pirmās kvartiles (Q1) žurnālos. Atbilstība pirmās kvartiles (Q1) izdevumiem balstās uz CiteScore rādītāju SCOPUS un JIF rādītāju Web of Science (SCOPUS – CiteScore, Web of Science – JIF). Saskaņā ar Vadlīniju par zinātniskās institūcijas iesniedzamo dokumentāciju zinātniskās institūcijas bāzes finansējuma aprēķināšanai (IZM 16.05.2022. rīkojums Nr. 1-2e/22/173) 2.11.apakšpunktu, nosakot atbilstību pirmās kvartiles (Q1) publikācijām, kuras ir gan SCOPUS, gan Web of Science datubāzēs, atbilstību pirmajai kvartilei piemēro, ja vismaz vienā no datubāzēm informācijas pārbaudes brīdī ir tikušas izpildītas šīs prasības. Informācija par SCOPUS datubāzē iekļauto žurnālu aktuālajām kvartilēm pēc CiteScore atrodama SCOPUS mājaslapā, sekojot saitei [5]. Informācija par Web of Science datubāzē iekļauto žurnālu aktuālajām kvartilēm pēc Journal Impact Factor (jeb JIF) atrodama, sekojot saitei [6].
Paredzēts, ka šo noteikumu 10.2.2. apakšpunktā minētais rezultāta rādītājs ir sasniegts, ja pētniecības pieteikumi ir sagatavoti un iesniegti starptautiskā pētniecības un attīstības projektu konkursā (piemēram, Apvārsnis Eiropa, Apvārsnis Eiropa partnerībā, Eiropas Komisijas LIFE programmā, Nordforsk programmā un citās) un novērtēti virs kvalitātes sliekšņa. 
Projekta ieviešanā uz komersantiem nav attiecināmas noteikumu projekta IV. nodaļā noteiktās prasības.

Pasākuma īstenošanai finansējuma saņēmējam ir noteikti un jāievēro šādi kopīgi (horizontālie) uzdevumi:
1) veidot un attīstīt starpdisciplināras un iekļaujošas starptautiski konkurētspējīgas zinātnieku grupas, kas zinātniskajā darbībā izmanto un attīsta pasaules zinātnieku atzītas pētniecības metodes un tehnoloģijas;
2) attīstīt zinātnisko grupu un attiecīgo tautsaimniecības nozaru speciālistu sadarbību;
3) attīstīt starptautisko sadarbību pētniecībā, tostarp iesaistoties starptautiskajos sadarbības tīklos un konsorcijos, jo īpaši sadarbībā ar Eiropas pētniecības infrastruktūru stratēģijas foruma (ESFRI) Eiropas pētniecības infrastruktūru konsorcijiem, tai skaitā ar eLTER (Integrated European Long-Term Ecosystem, critical zone and socio-ecological system Research Infrastructure) – Eiropas integrētā ilgtermiņa ekosistēmu, kritisko apgabalu un socio-ekoloģisko sistēmu pētniecības infrastruktūru, un izstrādājot projektu pieteikumus Eiropas Savienības fondu un citām starptautiskajām pētniecības programmām; 
4) attīstīt uz siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu orientētus inovatīvus risinājumus un veicināt to plašāku izmantošanu;
5) nodrošināt pētniecības rezultātu publisku pieejamību, tai skaitā publicēt rezultātus brīvpiekļuves žurnālos un deponēt jauniegūtus pētniecības datus pētniecības datu repozitorijos, veicinot datu atkārtotu lietojamību atbilstoši "FAIR" principiem (atrodamība, pieejamība, sadarbspēja, atkārtota lietojamība);
6) nodrošināt publicitātes un komunikācijas aktivitātes, tostarp vismaz reizi gadā projekta īstenošanas laikā organizējot semināru, lai informētu sabiedrību un nodrošinātu programmas atpazīstamību un rezultātu izplatīšanu, kā arī tādējādi iesaistītu atbilstošās mērķa grupas un veicinātu zināšanu pārnesi, izpratni par pētniecības lomu un devumu sabiedrībai nozīmīgu jautājumu risināšanā;
7) nodrošināt studējošo, sevišķi doktorantu, un jauno zinātnieku iesaisti projekta uzdevumu izpildē, lai nodrošinātu kūdras nozares vajadzības pārkārtošanās uz klimatneitralitāti procesā, kā arī lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības nozaru vajadzības pēc augstākas kvalifikācijas speciālistiem, tai skaitā nodrošinot sasaisti ar jomai atbilstošajām doktorantūras programmām;
8) nodrošināt projektā radīto zināšanu iekļaušanu mācību moduļu izstrādē pamatstudiju un tālākizglītības programmās;
9) nodrošināt kopīgas datu bāzes izveidi Latvijas Atvērtās zinātnes platformā un piekļuvi projektā radītajām zināšanām.
Horizontālo uzdevumu izpilde tiks vērtēta zinātniskās kvalitātes ietvarā projekta vidusposmā un gala atskaitē.

Projekta aktivitātēm un radītajiem risinājumiem jābūt mērķētiem aptverot atbalstāmos reģionus.
Pētniecības projektu pieteikumiem jābūt vērstiem uz risinājumu mēroga palielināšanu un pakalpojumu pasākumu kopumu izveidošanu nozares vajadzībām.  
Konsorcija sadarbības rezultātā jāveido informācijas centrs rezultātu ilgtspējas nodrošināšanai un nozares izturētspējai, kas ietver kūdras nozares pētniecības kompetenču un pētniecības infrastruktūras kartējuma publicēšanu interneta vietnē.  Finansējuma saņēmējam un sadarbības partneriem sadarbības rezultātā izveidotais informācijas centrs jāuztur vismaz projekta dzīves cikla laikā un vismaz reizi gadā tīmekļa vietnē jāaktualizē informāciju par pētniecības infrastruktūras un  kompetenču kartējumu un projektā radītajām zināšanām, atbilstošas kvalifikācijas pētnieku kontaktinformāciju, projektā sasniegto rezultātu ilgtspēju un sadarbības tīkliem ar nozari pārstāvošiem uzņēmumiem. Pēc projekta noslēguma informācijas centra uzturēšana jānodrošina konsorcija dalībniekiem pieejamā (zinātnes bāzes) finansējuma ietvaros.
Konsorcijam jāsadarbojas ar vismaz pieciem komersantiem pētniecības vajadzību definēšanai. Finansējuma saņēmējs noslēdz sadarbības līgumu, ar kuru paredz sadarboties un konsultēties ar nozares uzņēmumiem pētniecības vajadzību definēšanā un projekta īstenošanas laikā, piemēram, izveido darba grupu mērķtiecīgai sadarbībai pētniecības vajadzību definēšanā un pētījumu īstenošanā ar mērķi attīstīt pētniecību dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai kūdras nozarē un Latvijas klimatneitralitātes sasniegšanas veicināšanai.
Finansējuma saņēmējs, plānojot pilotprojektus un demonstrāciju projektus, paredz izmaksas pakalpojumiem, ja tādi ir nepieciešami.

Pasākuma ietvaros plānotais kopējais finansējums ir 5 981 103 euro (tai skaitā elastības finansējums 392 838 euro), tai skaitā Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējums 5 083 937 euro (tai skaitā elastības finansējums 333 912 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums 897 166 euro (tai skaitā elastības finansējums 58 926 euro). Projektu iesniegumos pasākuma īstenošanai kopējo pasākuma pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 5 588 265 euro apmērā, tai skaitā Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējumu - 4 750 025 euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējumu - 838 240 euro apmērā.  Maksimālais Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.
Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026. gada 1. janvāra palielināt pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz plānotajam kopējam finansējuma apmēram.
Pētniecības projekta pieteikumā izmaksas infrastruktūrai plāno ne vairāk kā 25 procentu apmērā, izmaksas projektā nodarbinātajam īstenošanas personālam (zinātniskajam personālam) plāno ne mazāk kā 20 procentu apmērā un izmaksas pētniecības ārpakalpojumiem plāno ne vairāk kā 10 procentu apmērā no pasākuma kopējā finansējuma, savukārt konsorcija projekta vadības personālam 7 procentu apmērā. Netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā.
Pārējais finansējums paredzēts, lai nodrošinātu pētniecības projektu pieteikumu zinātnisko kvalitāti un izcilību.
Gadījumā, ja projektā plāno pētniecības infrastruktūras izveidi vai iegādi (atbilstoši noteikumu projekta 30.4. un 34.1.3.apakšpunktā noteiktajam), projekta iesniegumā jāpamato jaunas pētniecības infrastruktūras iegādes nepieciešamību un tās papildinātību ar finansējuma saņēmēja un sadarbības partneru rīcībā esošo pētniecības materiāltehnisko bāzi, tai skaitā norādot, vai uz projektu tiks attiecinātas šādas infrastruktūras izveides vai iegādes izmaksas vai amortizācijas izmaksas, lai nodrošinātu pētījumu veikšanu un noteikumu 13. punktā noteikto horizontālo uzdevumu nodrošināšanu. 

Projektā atbalstāmās darbības:
1. pētījumu, kuri ir vērsti uz pētniecības attīstību dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai kūdras nozarē un Latvijas klimatneitralitātes sasniegšanas veicināšanu, īstenošana šādos tematiskajos pētniecības virzienos:
1.1. Latvijas nacionālās metodes izstrāde siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju un ogļskābās gāzes piesaistes aprēķiniem no kūdras ieguves atbilstoši Komisijas 2020. gada 8. maija deleģētās regulas (ES) Nr.2020/1044, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 papildina attiecībā uz globālās sasilšanas potenciāla vērtībām un inventarizācijas vadlīnijām un attiecībā uz Savienības inventarizācijas sistēmu un atceļ Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 666/2014, 3. panta "a" apakšpunktam*, tai skaitā nacionālo emisiju faktoru izstrāde un pilnveide dažādām rekultivācijas aktivitātēm un priekšlikumu izstrāde darbību datu ieguvei;
1.2. jauni un inovatīvi risinājumi degradēto purvu, nerekultivēto vēsturisko kūdras ieguves vietu un tām piegulošo ietekmēto teritoriju rekultivācijas aktivitātēm, tai skaitā pilotprojekti un demonstrāciju projekti, metodikas izstrāde kūdras ieguves lauku rekultivācijas projektu efekta prognozēšanai, monitoringam, SEG emisiju instrumentālo mērījumu audita mehānismu izstrāde;
1.3. kūdras nozares vietējā patēriņa un eksporta makroekonomiskais novērtējums, kūdras ieguves radīto SEG emisiju ietekme un prognozes līdz 2030. un 2050. gadam un risinājumi negatīvās ietekmes kompensēšanai;
1.4. jaunas tehnoloģijas un produkti kūdras nozares klimatneitralitātes veicināšanai, kas vērsti uz siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu un ogļskābās gāzes piesaisti orientētu inovatīvu risinājumu radīšanu un to plašākas izmantošanas veicināšanu, tai skaitā jaunu kūdras un citu substrāta veidu izpēte;
1.5. nākotnes scenāriju izstrāde par vēsturisko un rekultivēto kūdras ieguves vietu turpmākām izmantošanas iespējām, tai skaitā bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu tajās, no jauna radīto darba vietu potenciāla novērtējums, dažādu kultūru audzēšanas iespēju izpēte, radīto produktu eksporta potenciāla novērtējums, sociālekonomiskās ietekmes novērtējums un ilgtspējas vadlīniju izstrāde;
2. ilgtspējīgas rīcībpolitikas risinājumu izstrāde;
3. no noteikumu projekta 30.1. apakšpunktā veiktās atbalstāmās pētniecības darbības, kas atbilst noteikumu 31. punktā minētajai pētniecības kategorijai, izrietošo tehnoloģiju tiesību (nemateriālo aktīvu) iegūšana, apstiprināšana un aizstāvēšana (turpmāk – tehnoloģiju tiesību aizsardzība);
4. pētniecības aprīkojuma un infrastruktūras attīstība:
4.1. zinātniskās aparatūras, aprīkojuma, instrumentu komplektu, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju un citu materiālo aktīvu iegāde vai izveide, piegāde, uzstādīšana, testēšana un apkalpojošā personāla instruktāža, lai nodrošinātu zinātnisko institūciju attīstības stratēģijās noteikto virzienu attīstību;
4.2. ar pētniecības infrastruktūras uzstādīšanu saistītie pakalpojumi;
4.3. nemateriālo aktīvu iegāde vai izveide;
5. projekta ietvaros radīto zināšanu izplatīšana mācību, publikāciju vai zinātības un tehnoloģiju pārneses veidā, tai skaitā sabiedrības iesaiste projekta norisēs un informēšana par projekta rezultātiem, kas nav aizsargāti ar intelektuālā īpašuma tiesībām;
6. pasākumi mērķa grupas un sabiedrības iesaistīšanai un informēšanai par projekta mērķiem, norisi un rezultātiem (tai skaitā, mācību, darba grupu, semināru, konferenču, pieredzes apmaiņas, ideju konkursu un citu nacionālu un starptautisku pasākumu īstenošana); 
7. pētniecības rezultātu izplatīšana kūdras nozares virzībā uz klimatneitralitāti ietekmētajiem komersantiem projekta mērķu sasniegšanai;
8. atbalsts specializācijas izveidei kūdras un saistīto nozaru vajadzību nodrošināšanai virzībā uz klimatneitralitāti esošajās doktora studiju programmās;
9. datu bāzu un platformu pilnveidošana vai izstrāde ar noteikumu projekta 30.1. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību saistīto pētniecības datu glabāšanai, pārvaldībai un koplietošanai;
10. noteikumu projekta 10.2.1. apakšpunktā minēto zinātnisko rakstu izstrāde un publicēšana;
11. projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana;
12. komunikācijas un vizuālās identitātes obligāto prasību nodrošināšanas pasākumi projekta īstenošanai.
Atbilstoši “Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnēm 2020.-2030. gadam” par vēsturiskām kūdras ieguves vietām uzskata teritorijas, kur kādreiz ir notikusi kūdras ieguve, bet tā ir pārtraukta, šajās teritorijās pašlaik nav spēkā esošas licences vai atļaujas derīgā izrakteņa ieguvei, kūdras ieguves vietai nav veikta vai uzsākta rekultivācija vai konservācija.
* 2006. gada Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīniju izmantošanu nosaka ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīguma lēmums 18./CMA.1 un 2020. gada 8. maija Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr.2020/1044, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 papildina attiecībā uz globālās sasilšanas potenciāla vērtībām un inventarizācijas vadlīnijām un attiecībā uz Savienības inventarizācijas sistēmu un atceļ Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 666/2014 3. pants. Attiecīgi Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) vadlīniju izmantošana ir saistoša siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sagatavošanā, tāpēc, lai projekta rezultāti varētu tikt izmantoti  SEG emisiju aprēķiniem, tiem jābūt iegūtiem saskanīgi ar iepriekš minētajās vadlīnijās noteikto procedūru.

Īstenojot noteikumu projekta 30.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās pētniecības tematiskās darbības ir atbalstāma pētniecība, kas ietver vienu vai vairākas šādas pētniecības kategorijas:
1. fundamentālie pētījumi;
2. lietišķie pētījumi, kas ietver:
2.1. rūpnieciskos pētījumus. Vienas noteikumu projekta 30.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās apakšdarbības ietvaros var apvienot rūpnieciskos pētījumus ar fundamentāliem pētījumiem;
2.2. eksperimentālo izstrādi, ja projekta ietvaros tiek īstenoti rūpnieciskie pētījumi.

Jauns produkts ir preces vai pakalpojumi, kuri ir pilnīgi jauni vai kuriem ir uzlabotas funkcionālās īpašības vai mainīts paredzamais lietošanas veids (tai skaitā mainīti vai uzlaboti tehniskie parametri, sastāvdaļas, materiāli, pievienotā programmatūra, lietotājam draudzīgas īpašības). Par jaunu produktu neuzskata:
1. kādas procesa daļas izmantošanas pārtraukšanu;
2. kapitāla aizvietošanu vai ekstensīvu palielināšanu (izmantotajiem moduļiem identisku moduļu iegāde, nebūtiski paplašinājumi, iekārtu un programmatūras atjauninājumi). Jaunām iekārtām vai paplašinājumiem jābūt ar būtiskiem specifikācijas uzlabojumiem;
3. komponentu cenu maiņas dēļ radušās izmaiņas (produkta cenas vai ražošanas procesa produktivitātes izmaiņas nav produktu inovācija, piemēram, datoru ražošanā, samazinoties mikroshēmas cenai, tā paša datora modeļa pārdošanas cenu samazinājums);
4. produktu pielāgojumus konkrētām vajadzībām (piemēram, produkta pielāgošana klienta vajadzībām, kas neizraisa tādas jaunā produkta funkcionālo vai tehnisko īpašību izmaiņas, kuras nodrošina augstāku jaunā produkta konkurētspēju salīdzinājumā ar esošiem produktiem);
5. ikdienas, sezonas un cikliskas izmaiņas un uzlabojumus (piemēram, apģērbu ražošanā jaunas sezonas kolekcija nav uzskatāma par inovāciju);
6. dizaina izmaiņas (tajā skaitā garša un smarža), kas nemaina funkcijas, lietojumu vai tehniskās īpašības;
7. citu ražotāju preču vai procesu tālākpārdošanu;
8. uzlabojumus tirgvedības veicināšanai (tai skaitā estētiskas izmaiņas);
9. organizatorisko procesu uzlabošanu komersanta darbībā.
Jauna un novatoriska tehnoloģija ir jauna un sevi vēl nepierādījusi tehnoloģija salīdzinājumā ar nozarē sasniegto tehnisko līmeni, kura ir saistīta ar tehnoloģiskas vai rūpnieciskas neizdošanās risku un nav esošas tehnoloģijas optimizācija vai uzlabošana.

Īstenojot projektu finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes nosacījumu ievērošanu gan atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 47. un 50. pantam un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.—2027. gada plānošanas periodā, gan arī ievērojot Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.
Sadarbība ar Eiropas pētniecības infrastruktūru stratēģijas foruma (ESFRI) Eiropas pētniecības infrastruktūru konsorcijiem ir apstiprināta ar MK 05.04.2016. prot. Nr.16 23.par. informatīvo ziņojumu “Par Latvijas dalību Eiropas pētniecības infrastruktūru stratēģiskā foruma (ESFRI) Eiropas pētniecības infrastruktūru Ceļa kartes konsorcijos”, kur tematiski atbilstošākais ir MK noteikumu projektā pieminētais “eLTER” konsorcijs. ESFRI stratēģijas mērķis ir novērst Eiropas pētniecības infrastruktūru sadrumstalotību. Latvijas dalību ESFRI ceļa kartes infrastruktūrās [3] nodrošina Latvijas zinātniskās kapacitātes un ekselences celšanai, jaunu pētījumu un inovāciju radīšanai. 
Pasākumā tiek atbalstīta ar saimniecisko darbību nesaistīta projekta īstenošana. Darbībām, kurām nav saimniecisks raksturs ir jāatbilst noteikumu 2.2. apakšpunktā noteiktajām prasībām, kā arī finansējuma saņēmējam un sadarbības partneriem ir jāievēro noteikumu 39., 40., 41. un 45. punktā noteiktie nosacījumi par papildinošas saimnieciskās darbības veikšanu projekta ietvaros izveidotajā pētniecības infrastruktūrā projekta dzīves cikla laikā. Projektā iegādātā aprīkojuma lietderīgās lietošanas laika periodu nosaka finansējuma saņēmējs, ņemot vērā normatīvo regulējumu grāmatvedības uzskaites jomā.
Īstenojot projektu finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris var iegādāties vai izveidot iekārtas un aprīkojumu (pamatlīdzekļus), kurus izmanto pētniecībai:
a) un uz projekta izdevumiem attiecina tikai daļēji un no projekta sedz tikai amortizācijas izmaksas. Ja pamatlīdzekļu izmantošanas laiks projekta ietvaros neaptver visu šo pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laiku vai intensitāti, attiecināmas tikai tās nolietojuma izmaksas, kas atbilst projekta īstenošanas termiņam. Šādas izmaksas aprēķina proporcionāli pamatlīdzekļu izmantošanas laikam un intensitātei saskaņā ar grāmatvedības uzskaiti reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, bet nepārsniedzot 20 procentus gadā no pamatlīdzekļa iegādes vērtības; vai
b) kuru uz projekta līdzekļiem attiecina pilnībā un paredz izmantot tikai ar saimniecisku darbību nesaistītai pamatdarbībai, attiecīgi pieļaujot 20% papildinošas saimnieciskās darbības veikšanu projekta ietvaros izveidotajā pētniecības infrastruktūrā.
Projektā var iegādāties vai izveidot tādas iekārtas un aprīkojumu, kas atbilst gan a) apakšpunktā, gan b) apakšpunktā noteiktām prasībām, atbilstoši projekta iesniegumā aprakstītajam konkrētās vienības (iekārta, aprīkojums) izmantošanas mērķim.
Ar papildinošu saimniecisko darbību saprot darbības, kas ir tieši saistītas ar infrastruktūras ekspluatāciju un tai nepieciešamas vai nesaraujami saistītas ar tās galveno ar saimniecisko darbību nesaistīto izmantojumu, patērējot tādu pašu resursu (piemēram, materiāli, aprīkojums, darbaspēks, pamatkapitāls) apjomu kā ar saimniecisko darbību nesaistītajām darbībām.
Lai atbalsts tādas pētniecības aprīkojuma un infrastruktūras attīstībai, kuru paredzēts izmantot tikai darbībām, kurām nav saimnieciska rakstura, netiktu kvalificēts kā komercdarbības atbalsts, infrastruktūrā, kuru izmanto finansējuma saņēmēja un sadarbības partneru vajadzībām, pamatlīdzekļu un ilgtermiņa ieguldījumu amortizācijas periodā ir pieļaujams veikt papildinošu saimniecisko darbību ne vairāk kā 20 procentu apmērā no infrastruktūras gada jaudas laika vai finanšu izteiksmē.

Konsorcija dalībniekiem projektā attiecināmas šādas izmaksas: 
1. ar pētniecību tieši saistītas izmaksas:
1.1. atlīdzība (izņemot virsstundas) zinātniskajiem darbiniekiem, ciktāl tie ir nodarbināti projektā;
1.2. projekta vadītāja, projekta zinātniskā vadītāja un īstenošanas personāla ārvalstu un iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas, kas saistītas ar projekta ietvaros īstenojamo pētniecību, tai skaitā ar sasniegto rezultātu publiskošanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi, ja zinātniskais darbinieks ir nodarbināts Latvijas Republikā;
1.3. pētniecības infrastruktūras iegādes un uzturēšanas izmaksas noteikumu projekta 30.1. un 30.4. apakšpunktā minēto pētniecības darbību realizācijai,  tai skaitā:
1.3.1. materiālie aktīvi:
1.3.1.1. jaunu tehnoloģisko iekārtu iegādes vai izveidošanas izmaksas (tai skaitā uzstādīšanas, montāžas un citas kapitalizējamās izmaksas), ja pamatlīdzekļu izmantošanas laiks saskaņā ar grāmatvedības uzskaiti reglamentējošiem normatīvajiem aktiem projekta ietvaros aptver visu šo pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laiku;
1.3.1.2. projekta ietvaros iegādāto un rīcībā esošo pamatlīdzekļu, kurus izmanto pētniecībai amortizācijas izmaksas. Ja pamatlīdzekļu izmantošanas laiks projekta ietvaros neaptver visu šo pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laiku vai intensitāti, attiecināmas tikai tās nolietojuma izmaksas, kas atbilst projekta īstenošanas termiņam. Šādas izmaksas aprēķina proporcionāli pamatlīdzekļu izmantošanas laikam un intensitātei saskaņā ar grāmatvedības uzskaiti reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, bet nepārsniedzot 20 procentus gadā no pamatlīdzekļa iegādes vērtības;
1.3.1.3. pamatlīdzekļu, kurus izmanto pētniecībai izveides vai iegādes izmaksas atbilstoši projekta iesniegumā norādītajai informācijai par projekta ietvaros iegādātajiem vai izveidotajiem pamatlīdzekļiem, kurus ir paredzēts izmantot tikai darbībai, kurai nav  saimnieciska rakstura;
1.3.1.4. nomas maksa, ja noma veikta uz tāda līguma pamata, ar kuru iznomātājs par vienu vai vairākiem nomas maksājumiem nodod nomniekam tiesības lietot aktīvu noteiktu laikposmu, nepārsniedzot projekta īstenošanas termiņu un nenododot visus aktīva īpašuma tiesībām raksturīgos riskus un atlīdzību. Pasākuma ietvaros nav pieļaujams nomas līgums starp projekta sadarbības partneriem;
1.3.1.5. projekta īstenošanai nepieciešamā inventāra, laboratoriju iekārtu, instrumentu un materiālu (tai skaitā fizikālie, bioloģiskie, ķīmiskie un citi materiāli, izmēģinājuma dzīvnieki un augi, reaktīvi, reaģenti, ķimikālijas, laboratorijas trauki, medikamenti, aukstuma aģenti, siltumnesēji, elektronikas komponentes un moduļi, nesējgāzes, eļļas, enerģētiskie materiāli un elektroenerģija, ciktāl to izmanto pētniecībai) iegādes un piegādes izmaksas saskaņā ar iepirkuma procedūru reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Preču un pakalpojumu iegādi veic atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā procedūrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, izvērtējot iespējas iegādēm piemērot sociāli atbildīgu publisko iepirkumu un/vai  inovatīvu publisko iepirkumu;
1.3.2. nemateriālie aktīvi – no ārējiem avotiem iegādātu tehnisko zināšanu, patentu, tehnoloģiju tiesību vai citu intelektuālā īpašuma tiesību licenču iegādes izmaksas, ja darījums ir veikts konkurences apstākļos un nav bijis slepenu norunu. Ja laiks, kas nepieciešams nemateriālo aktīvu izmantošanai pētniecības projektā, pārsniedz nemateriālo aktīvu darbības laiku, par attiecināmajām izmaksām uzskatāmas tikai tās amortizācijas izmaksas, kuras aprēķinātas atbilstoši normatīvajiem aktiem par nolietojuma normām un lietošanas nosacījumiem un saskaņā ar labu grāmatvedības praksi;
1.4. ārpakalpojumu izmaksas, ja ārpakalpojumu iepirkumu plāno un veic atbilstoši iepirkuma procedūru reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru, izvērtējot iespējas iegādēm piemērot sociāli atbildīgu publisko iepirkumu un/vai inovatīvu publisko iepirkumu:
1.4.1. pētniecības ārpakalpojuma izmaksas;
1.4.2. pētniecības nodrošināšanas izmaksas (inspicēšanas, testēšanas, sertifikācijas un citas izmaksas, lai nodrošinātu tādus pētījumu datus, kas salīdzināmi ar citās valstīs veiktajiem pētījumiem);
1.5. preču un pakalpojumu izmaksas, kas nepieciešamas pasākuma mērķu un rezultātu sasniegšanai;
1.6. noteikumu projekta 10.2.1. apakšpunktā  minēto zinātnisko rakstu publicēšanas izmaksas;
1.7. tulkošanas izmaksas, kas ir pamatotas un saistītas ar projekta īstenošanu;
1.8. ar mācību, darba grupu, semināru, konferenču, tai skaitā projekta noslēguma konferences, pieredzes apmaiņas, ideju konkursu un citu pasākumu mērķa grupas un sabiedrības iesaistīšanai un informēšanai organizēšanu un īstenošanu saistītās izmaksas, kā arī informatīvo un izdales materiālu nodrošināšanas izmaksas; 
1.9. tehnoloģiju tiesību aizsardzības izmaksas;
2. projekta vadības personāla izmaksas, nepārsniedzot 7 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
3. citas izmaksas, kas ir tieši saistītas ar projekta īstenošanu un nepieciešamas rezultātu sasniegšanai un kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus atbalstāmo darbību īstenošanai un rezultātu sasniegšanai, tai skaitā:
3.1. projekta vadības personāla iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumu saistītie izdevumi, ja tās ir pamatotas un saistītas ar projekta īstenošanu. Iekšzemes komandējumu izmaksas tiek segtas atbilstoši Finanšu ministrijas metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība"  un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai";
3.2. jaunradītu vai gadījumos, ja esošo darba vietu aprīkojums ir nolietojies un tiek norakstīts projekta vadības un īstenošanas personāla darba vietu aprīkojuma, biroja mēbeļu, tehnikas, datorprogrammu un licenču iegādes vai īres izmaksas ne vairāk kā 3000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā, ja projekta vadības un īstenošanas personāls ir nodarbināts projektā uz darba līguma pamata. Ja projekta vadības un īstenošanas personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai daļlaiku, jaunradītas vai gadījumos, ja esošo darba vietu aprīkojums ir nolietojies un tiek norakstīts darba vietas aprīkojuma iegādes vai īres izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam, bet daļlaika noslodzes gadījumā – ņemot vērā darbinieka iesaistes periodu projektā pret kopējo projekta īstenošanas ilgumu;
3.3. transporta pakalpojumu izmaksas (maksa par degvielu, transportlīdzekļu noma, transporta pakalpojumu pirkšana, maksa par sabiedriskā transporta izmantošanu), kas ir daļa no iekšzemes komandējumu vai darba braucienu izmaksām. Degvielas izmaksas vieglajam transportlīdzeklim un reģionālā sabiedriskā un vietējā sabiedriskā transporta izmaksas tiek segtas atbilstoši Finanšu ministrijas metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai";
3.4. horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” darbību īstenošanai, tai skaitā ekspertu konsultāciju, pandusu un pacēlāju nomas, indukcijas cilpu nomas, zīmju valodas tulka, Braila raksta drukas, reāllaika transkripcijas, subtitru nodrošināšanas pakalpojumu izmaksas šo noteikumu 30.4. , 30.5. , 30.12. un 30.13. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai;
3.5. ar projekta darbībām tieši saistīto obligāto komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu izmaksas.
Izstrādājot 6.1.1.2.pasākuma īstenošanas nosacījumus Izglītības un zinātnes ministrija ir izvērtējusi vienkāršoto izmaksu piemērošanas iespējas šajā pasākumā un ir secināts, ka pasākuma īstenošanai var piemērot horizontālās vienkāršoto izmaksas iespējas -  transporta izmaksām, komandējumiem Latvijas teritorijā un netiešajām izmaksām (netiešo izmaksu nemainīgā likme 15 % apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām).
6.1.1.2.pasākuma mērķis  ir pētījumu platformas un izcilības centra izveide, kurā iesaistītajām zinātniskajām institūcijām ir jāattīsta savstarpēji papildinoša pētniecības kapacitāte un kompetences, kas spēj atbalstāmajos reģionos paātrināt zināšanu un tehnoloģijas pārnesi, pilotprojektu un demonstrācijas projektu īstenošanu, jaunu pētniecībā balstītu ideju ieviešanu,  kā arī veicināt kvalitatīvas starptautisko sadarbības īstenošanu un izcilību pētniecībā, un radīto zināšanu izplatīšanu saistībā ar dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, t.sk. projekta rezultātu pārnesi uz atbilstošam augstākās izglītības  programmām, lai nodrošinātu virzību uz klimatneitrālu ekonomiku un mazinātu riskus saistībā ar klimata pārmaiņām visvairāk skartajos reģionos, veicinot sociālekonomisko seku mazināšanu. Ņemot vērā, ka pētniecības kapacitāte ietver ne tikai atbilstošas kvalifikācijas pētniecības personālu, bet arī nodrošinājumu ar kvalitatīvai pētniecības īstenošanai nepieciešamo pētniecības aprīkojumu, kā arī to, ka pasākuma ietvaros plānotais projekts ir īstenojams kā vairāku zinātnisko institūciju sadarbības projekts, kurā projekta mērķu sasniegšanai var nebūt proporcionāls projekta īstenošanā iesaistītā personāla un tiem nepieciešamā pētniecības aprīkojuma, pakalpojumu un pārējo projekta darbību izmaksu apjoms, Regulas Nr. 2021/1060 56. panta 1.punktā noteiktās vienotās likmes, kas paredz pārējām projektam darbībām piemērot 40% no tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām, piemērošana šajā gadījumā nav lietderīga, jo radīs būtisku administratīvo slogu finansējuma saņēmējam un sadarbības partneriem līdztekus sadarbības iestādē iesniedzamajai projekta dokumentācijai veidot paralēlu projekta izmaksu uzskaites risinājumu, kas nodrošina projekta pārējo izmaksu atbilstību faktiskajām izmaksām katram partnerim projekta mērķu sasniegšanā. Turklāt, pirmšķietami novērtējot ar pasākumā atbalstāmās pētniecības jomas pētījumu īstenošanu saistīto specifiku, kurā būtiska nozīme ir lauka pētījumiem un ar to īstenošanu saistītā pētniecības aprīkojuma, citu preču un pakalpojumu  nodrošināšanai pietiekamā apjomā un kvalitātē, iepriekš minētās 40% vienotās likmes piemērošana var radīt risku, ka projekta mērķi netiek kvalitatīvi un pilnībā sasniegti, jo pārējo projekta darbību īstenošana ir pakārtota projektā iesaistītā personāla izmaksu apjomam.

Sadarbības iestāde projektu iesniegumu atlasē starptautisko zinātnisko ekspertīzi nodrošinās sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomi. Katra projekta iesnieguma izvērtēšanā, vidusposma un gala rezultātu zinātniskās kvalitātes izvērtēšanā Latvijas Zinātnes padome iesaista ne mazāk kā divus ārvalstu ekspertus atbilstoši MK noteikumu projekta 45. un 46.punktā noteiktajam, pieaicinot zinātniekus ar atbilstošu zinātnisku specializāciju, kura iespējami tuvu atbilst izvērtējamā projekta tematikai. Latvijas Zinātnes padome starptautisko zinātnisko ekspertu atlasi veic atbilstoši LZP vadlīnijām ārvalstu ekspertu atlasei [4].
Līdz 2029. gada 31. decembrim finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim ir jānodrošina zinātniskā raksta faktiska publicēšana vai pētniecības pieteikuma vērtējuma iesniegšana. Projekta darbību un mērķa izpilde tiks vērtēta gala zinātniskās kvalitātes ekspertīzē pēc projekta beigām.
2029. gada 31. decembris kā noteikumu projekta 10.2.1. un 10.2.2. apakšpunktā noteikto rādītāju attiecināšanas termiņš ir pieļaujams pie nosacījuma, ka gala atskaitei tiks pievienots zinātniskais raksts ar statusu "iesniegts" vai pētniecības pieteikums, kas iesniegts vērtēšanai konkrētā starptautiskā pētniecības programmā, bet vēl nav saņemts Eiropas Komisijas ekspertu vērtējums. Pie šāda nosacījuma eksperti varēs sniegt atzinumu par rādītāju saturisko atbilstību pasākumam.

Lai pamatotu projekta pozitīvo ietekmi uz sociālekonomisko situāciju pārkārtošanās procesā visvairāk skartajos reģionos, projekta iesniegumam var pievienot Latvijā reģistrētas biedrības atzinumu par pētījumu nozīmību kūdras nozares pārejai uz klimatneitralitāti. Prasības biedrībai noteiktas, lai pamatotu, ka biedrība nav izveidota tikai pirms projekta iesniegšanas, kā arī apgrozījums un darbība kūdras nozarē parāda, ka tā aptver plašu biedru loku, kam kopā ir būtiska ietekme uz sociālekonomisko situāciju pārkārtošanās procesā visvairāk skartajos reģionos. Un projekta iesniegumam var pievienot arī nozares ministrijas, kuras kompetence ir klimata vai dabas resursu pārvaldības politikas joma, pozitīvu atzinumu. Par atzinuma iesniegšanu projekta iesnieguma vērtējumā iespējams iegūt papildu punktus (projektu iesniegumu kvalitātes vērtēšanas kritērijs Nr.3.6.). 

TPTP Latvijai minēts, ka P&I aktivitātes ietvaros tiks veicināta dabas resursu ilgtspējīga izmantošana, fokusējoties uz klimatneitralitātes veicināšanu. Pasākuma tematiskais fokuss ir ar kūdras resursiem saistītas dabas resursu jomas, pievēršoties vēsturiskajām kūdras ieguves vietām, degradētajiem purviem un to rekultivācijas aktivitātēm, jaunām tehnoloģijām un inovatīviem produktiem kūdras nozares siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai,  jo kūdras nozare ir viena no SEG ietilpīgākajām nozarēm ZIZIMM sektorā Latvijā, kur daļa no šīm emisijām rodas kūdras ieguves procesā, daļa SEG emisiju izdalās vēsturiskajās kūdras ieguves vietās, kam nepieciešama rekultivācija. Pasākuma ietvaros plānotās investīcijas nav plānotas kūdras ieguves apjomu palielināšanai, bet gan alternatīvu produktu un risinājumu radīšanai (piemēram, kūdras aizstāšana ar citiem resursiem) kūdras nozares klimatneitralitātes veicināšanai, kas vērsti uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu un ogļskābās gāzes piesaisti orientētu inovatīvu risinājumu radīšanu. Pasākumā īstenotajiem pētījumiem jābūt vērstiem uz kūdras nozares klimatneitralitātes veicināšanu. Tādēļ ir būtiski saņemt arī nozares pārstāvju viedokli par plānotajiem pētījumu virzieniem.

Finansējuma saņēmējs projektu īsteno saskaņā ar līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 30. septembrim.

Sinerģija, papildinātība un demarkācja ar citiem pasākumiem 
6.1.1.2. pasākumam plānota sinerģija un demarkācija ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā esošo 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa 6.1.1.1. pasākuma "Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā" pirmajā, trešajā, ceturtajā atlases kārtā atbalstāmajām darbībām, īpašu uzmanību pievēršot dubultā finansējuma risku novēršanai ar 6.1.1.1. pasākuma pirmās kārtas mērķi - veicināt vēsturisko kūdras ieguves vietu sanāciju, iegūstot un analizējot datus par vēsturiskām kūdras ieguves vietām Taisnīgas pārkārtošanās fonda mērķteritorijās, to stāvokli un iespējamajiem rekultivācijas veidiem, kur kā atbalstāmā darbība noteikta vēsturisko kūdras ieguves vietu inventarizācija, iegūto datu analīze un apkopošana, tai skaitā:
1) informācijas, par pašvaldību un privātpersonu īpašumā esošo vēsturisko kūdras ieguves vietu iegūšana un izpēte, tai skaitā kamerāla vēsturisko kūdras ieguves vietu apzināšana, esošo datu apkopošana par ekosistēmu stāvokli un to izvērtējums, tai skaitā piesaistot atbilstošu ekspertīzi;
2) pašvaldību un privātpersonu īpašumā esošo vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijas plānu izstrāde un piemērotāko metožu noteikšana nodrošinot ekspertīzi ar atbilstošu kompetenci un kvalitāti mērķa sasniegšanai, teritorijām, kurās tiks īstenoti rekultivācijas darbi 6.1.1.1. pasākuma nākamajās projektu iesniegumu atlases kārtās;
3) vēsturisko kūdras ieguves vietu īpašnieku informēšana par rekultivācijas iespējām, rekultivācijas stratēģijas izstrāde ieinteresētajiem īpašniekiem un projektu dokumentācijas izstrāde nākamajām pasākuma kārtām;
4) vadlīniju un nodevumu sagatavošana vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijas veicināšanai, kūdras siltumenerģijas ražošanas iekārtu nomaiņai un projektu iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanai.
Lai arī  6.1.1.1. pasākuma pirmajā, trešajā un ceturtajā kārtā sasniedzamie rezultāti (balstoties uz pirmajā kārtā iegūtajiem datiem, tiks īstenoti normatīvajos aktos paredzētie vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijas pasākumi valsts, pašvaldību un privātpersonu zemēs) nepārklājas  ar 6.1.1.2. pasākumā plānotajiem rezultātiem, 6.1.1.2.pasākuma finansējuma saņēmējam ir jānodrošina, ka projektā īstenotās darbības nerada izmaksu attiecināmības riskus 6.1.1.1.pasākuma atbalstāmajām darbībām un rezultātiem. Tai skaitā, lai nodrošinātu 6.1.1.2. pasākuma tematisko pētniecības virzienu nepārklāšanos ar 6.1.1.1. pasākuma atbalstāmajām darbībām, īstenojot noteikumu 30.1.2. apakšpunktā minētos pilotprojektus un demonstrāciju projektus 6.1.1.2. pasākuma finansējuma saņēmējam jāpārliecinās par izmaksu attiecināmības risku neesamību, kā arī 30.1.5. apakšpunktā tematiskajā pētniecības virzienā minētais sociālekonomiskais novērtējums paredzēts tikai nākotnes scenārijiem par vēsturisko un rekultivēto kūdras ieguves vietu turpmākām izmantošanas iespējām un attiecas tikai uz jaunām rekultivācijas metodēm.
6.1.1.2. pasākumam plānota sinerģija un demarkācija arī ar 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā” 1.1.1.2. pasākumā “RIS3 pētniecības un inovācijas centri”, 1.1.1.3. pasākumā “Praktiskas ievirzes pētījumi”, 1.1.1.8. pasākumā “Doktorantūras granti” un 1.1.1.9.pasākumā “Pēcdoktorantūras pētījumi” plānotajām pētniecības darbībām.
Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par darbību nepārklāšanos un dubultā finansēšanas riska novēršanu ar citiem pasākumiem, tai skaitā ar specifiskā atbalsta mērķa 1.1.1.5.pasākuma "Latvijas pilnvērtīga dalība Apvārsnis Eiropa programmā, tajā skaitā nodrošinot kompleksu atbalsta instrumentu klāstu un sasaisti ar RIS3 specializācijas jomu attīstīšanu" trešo kārtu, kur paredzēts atbalsts dalībai 15 ERIC konsorcijos un  Eiropas pētniecības infrastruktūru stratēģijas foruma (ESFRI) platformās, kā arī ERAF atbalsts virs kvalitātes sliekšņa novērtētu programmas "Apvārsnis Eiropa" un programmas 10. IP projektiem. 6.1.1.2. pasākumā finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri nevar plānot izmaksas, kas atbilst 1.1.1.5. pasākuma trešajā kārtā plānotājām izmaksām sadarbības pasākumiem ar ESFRI Eiropas pētniecības infrastruktūru konsorcijiem, tai skaitā ar eLTER (Integrated European Long-Term Ecosystem, Critical Zone, and Socio-Ecological System Research Infrastructure) vai segt dalības maksas izmaksas. Tomēr plānots, ka projekta finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri iesaistīsies, dalīsies ar informāciju, nodrošinās atvērtu piekļuvi augstas kvalitātes pētniecības infrastruktūrai, tai skaitā 6.1.1.2. pasākuma pētniecības infrastruktūrai eLTER konsorcijā, un sadarbosies ar citām zinātniskajām institūcijām ESFRI konsorciju ietvaros, tādējādi nodrošinot pasākumu savstarpēju papildinātību.
Finansējuma saņēmējam jānodrošina demarkācija ar Ekonomikas ministrijas atbildībā esošajām atbalsta programmām, kur atbalsts pētniecības aktivitātēm pieejams arī pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām: Atveseļošanas fonda 5.1.1.2.i. investīcijas “Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai” pirmā, otrā un ceturtā kārta, 2.2.1.3.i. investīcija “Atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā“, 1.2.1.2.i. investīcijas 2. pasākums ““Inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrāde” zaļie produkti” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 1.2.1.1. pasākuma “SAM 1.2.1.1. pasākums “Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai” (Sadarbības tīkli)” trešā kārta.
Vienlaikus, ieviešot projektu, būtiska ir pētniecības pieteikumu sinerģija ar līdzīgām aktivitātēm, piemēram, bioloģiskās daudzveidības pētījumiem.  

6.1.1.2. pasākumā plānotais finansējums netieši ir attiecināms uz RIS3 jomu “zināšanu ietilpīga bioekonomika” (tā kā vides un klimata tehnoloģijas nav atsevišķa RIS3 joma), bet ņemot vērā, ka pasākuma mērķis nav tiešs atbalsts kādas RIS3 jomas attīstībai, RIS3 rādītāju uzkrāšana netiek noteikta finansējuma saņēmējam kā pienākums.
6.1.1.2. pasākuma investīcijām būs netieša ietekme uz horizontālo principu „Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (skat. skaidrojumu pie anotācijas 8. punkta “Horizontālā ietekme”).  Atbilstoši principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējumam SAM 6.1.1.2.pasākumam nav ietekme uz horizontālo principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu”. Ņemot vērā pasākuma būtību (pētniecība), atbalstītās darbības nerada būtisku kaitējumu pielāgošanās klimata pārmaiņām, jo tās nepalielina pašreizējā klimata un paredzamā nākotnes klimata nelabvēlīgo ietekmi uz pašu darbību vai uz cilvēkiem, dabu vai aktīviem. Uz horizontālo principu “Klimatdrošināšana” un “Energoefektivitāte pirmajā vietā" 6.1.1.2. pasākumam nav ietekmes.

6.1.1.2. pasākuma investīcijām piemērots 29. intervences kods "Pētniecības un inovācijas procesi, tehnoloģiju nodošana un sadarbība starp uzņēmumiem, pētniecības centriem un universitātēm, koncentrējoties uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju, noturību un pielāgošanos klimata pārmaiņām" (Research and innovation processes, technology transfer and cooperation between enterprises, research centres and universitie focusing on the low carbon economy, resilience and adaptation to climate change) atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam.

[1] chrome-extension://efaidnbmnnnibpcajpcglclefindmkaj/https://www.izm.gov.lv/lv/media/10721/download?attachment 
[2] https://likumi.lv/ta/id/326218-par-valsts-augstskolu-tipiem
[3] https://www.izm.gov.lv/lv/petniecibas-infrastrukturas
[4] https://www.lzp.gov.lv/lv/zinatniska-ekspertize
[5] https://www.scopus.com/sources.uri?RN_AG_Sourced_400000654
[6] https://wos-journal.info/