22-TA-185: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Finanšu stabilitātes nodevas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Latvijas Bankas likums, kurš stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī, paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk - FKTK) pievienošanu Latvijas Bankai. Minētā likuma anotācijā noteikts, ka līdzšinējo FKTK uzdevumu attiecībā uz finanšu stabilitātes nodevas (turpmāk - FSN) administrēšanu, kas detalizēti reglamentēta nodokļu un nodevu jomas speciālajos normatīvajos aktos, plānots nodot Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk - VID), nevis Latvijas Bankai, jo uzdevums nav tiešā veidā saistīts ar finanšu tirgus dalībnieku regulēšanu vai uzraudzību, bet gan ar nodokļu un nodevu administrēšanu. Vienlaikus tiek virzīts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, ar kuru nepieciešams veikt grozījumu likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23.1 panta pirmajā daļā, papildinot, ka vienotajā nodokļu kontā tiek iemaksāta FSN, un minētā panta septītajā daļā, norādot FSN kā izņēmumu valsts nodevām, kuras tiek iemaksātas valsts budžetā attiecīgās valsts nodevas administrācijas norādītajos budžeta kontos.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta "Grozījumi Finanšu stabilitātes nodevas likumā" mērķis ir izslēgt no spēkā esošā Finanšu stabilitātes nodevas likuma FKTK kā FSN administrāciju un līdzšinējo FKTK uzdevumu attiecībā uz FSN administrēšanu nodot VID. Turpmāk plānots FSN administrēšanu veikt, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu, un FSN nomaksu veikt vienotajā nodokļu kontā. Tāpat paredzēts pagarināt termiņu, līdz kuram FSN maksātājs var izveidot saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu (SDIK), līdz 2022. gada 1. oktobrim, lai būtu tiesīgs samazināt FSN maksājumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Likumprojekts "Grozījumi Finanšu stabilitātes nodevas likumā" paredz, ka Likums stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī. Jaunais Latvijas Bankas likums stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Tas paredz FKTK pievienošanu Latvijas Bankai, tādējādi FSN administrēšanu plānots nodots VID.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Spēkā esošais Finanšu stabilitātes nodevas likums paredz, ka FSN administrēšanas funkciju veic FKTK. 2023. gada 1. janvārī stāsies spēkā jaunais Latvijas Bankas likums, kurš citā starpā paredz FKTK pievienošanu Latvijas Bankai. Latvijas Bankas kā centrālās bankas uzdevumi izriet no Līguma par Eiropas Savienības darbību 4. protokola "Par Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtiem un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem" (ECB Statūti), tostarp, 3. pantā minētajiem uzdevumiem. Latvijas Bankas likuma 5. panta pirmā daļa nosaka, ka Latvijas Banka piedalās Eiropas Centrālo banku sistēmas uzdevumu izpildē un veic citus uzdevumus, kas nav pretrunā ar Latvijas Bankas likuma 4. pantā noteiktajiem Latvijas Bankas mērķiem un Eiropas Centrālo banku sistēmas uzdevumu izpildi. Minētā likuma 5. panta pirmajā daļā ietverti tādi centrālajām bankām raksturīgi uzdevumi kā dalība Eirosistēmas monetārās politikas veidošanā un tās īstenošana, makroekonomiskā analīze un pētniecība, makrouzraudzības politikas noteikšana un īstenošana (papildinot ar līdzšinējo FKTK uzdevumu attiecībā uz makrouzraudzības politikas īstenošanu), valūtas operācijas (t.i., ārvalstu valūtas intervences, kas veicamas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 2. punktu, 219. pantu un Statūtu 3.2. pantu), ārējo rezervju un citu aktīvu turēšana un pārvaldīšana, maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmu raitas darbības veicināšana, kas ietver arī Latvijas Bankas maksājumu sistēmas uzturēšanu un attīstību, euro banknošu un monētu emisija un ar naudas zīmju apriti saistītie uzdevumi, statistiskās informācijas nodrošināšana (papildinot Latvijas Bankas jau esošo uzdevumu ar līdzšinējo FKTK uzdevumu finanšu tirgus un tā dalībnieku uzraudzības, noregulējuma īstenošanai un kompensāciju izmaksas sistēmu administrēšanai nepieciešamās statistiskās informācijas nodrošināšanā), Valsts kases naudas līdzekļu glabāšana un fiskālā aģenta loma, kā arī Saeimas un Ministru kabineta konsultēšana Eirosistēmas monetārās politikas un citos ar Latvijas Bankas uzdevumiem saistītos jautājumos. Tāpat likuma 5. panta pirmajā daļā ietverts arī Latvijas Bankas līdzšinējais uzdevums – Kredītu reģistra uzturēšana, kura darbība detalizēti reglamentēta ir Kredītu reģistra likumā u.c.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Izstrādājot jauno Latvijas Bankas likumu, ECB Statūtu 3. panta kontekstā tika izvērtēti arī Latvijas Bankas uzdevumi saistībā ar FKTK pievienošanu Latvijas Bankai, kā rezultātā Latvijas Bankas likuma 5. panta pirmajā daļā tika ietverti šādi Latvijas Bankas uzdevumi – finanšu tirgus un tā dalībnieku darbības regulēšana un uzraudzība, noregulējuma īstenošana un kompensāciju izmaksas sistēmu administrēšana. ECB Statūtu 3. panta kontekstā tika vērtēts arī līdzšinējais FKTK uzdevums attiecībā uz FSN administrēšanu, kas izriet no Finanšu stabilitātes nodevas likuma, un kas detalizēti reglamentēts nodokļu un nodevu jomas speciālajos normatīvajos aktos. Ņemot vērā iepriekš minēto, tika konstatēts, ka Latvijas Bankai kā neatkarīgai iestādei savu lēmumu pieņemšanā un to īstenošanā, kas nav institucionālā un funkcionālā padotībā valsts un pašvaldību institūcijām, nebūtu jāveic FSN administrēšana. Līdz ar to Latvijas Bankas likumā nav ietverts uzdevums Latvijas Bankai veikt FSN administrēšanu.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, līdz 2023.gada 1. janvārim, kad stāsies spēkā jaunais Latvijas Bankas likums, būtu izdarāmi grozījumi Finanšu stabilitātes nodevas likumā, lai izslēgtu FKTK kā FSN administrāciju un šo funkciju nodotu VID. Datu pozīcijas, kas var būt nepieciešamas FSN administrēšanas vajadzībām, Latvijas Banka varēs nodot VID, pamatojoties uz Latvijas Bankas likuma 71. panta otrās daļas 2. punktu, kā institūcijai, kuras kompetencē, administrējot FSN, ir finanšu sistēmas stabilitātes veicināšana, jo FSN mērķis saskaņā ar Finanšu stabilitātes nodevas likuma 1. pantu ir stiprināt visu finanšu sistēmu, lai, ja nepieciešams, finansētu pasākumus, kas mazinās finansiālās grūtībās nonākušo kredītiestāžu negatīvo ietekmi uz citiem finanšu tirgus dalībniekiem, kā arī daļēji kompensētu valsts budžeta līdzekļus, kas tika novirzīti situācijas stabilizēšanas pasākumiem finanšu sektorā, no kuriem tiešu vai netiešu labumu guva banku sektors kopumā. VID amatpersonas lēmumu par nodevas apmēra precizēšanu varēs apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Problēmas apraksts
Spēkā esošā Finanšu stabilitātes nodevas likuma Pārejas noteikumu 3. punkts paredz termiņu, līdz kuram nodevas maksātājs varēja izveidot SDIK, proti, 2022. gada 1. janvāris, un aprēķināto FSN summu (nākamos FSN ceturkšņa maksājumus) samazināt par SDIK faktiskajām izveides izmaksām, bet ne vairāk kā par 50 000 eur. Šīs tiesības nav izmantotas, tādēļ minētais termiņš pēc Latvijas Finanšu nozares asociācijas lūguma pagarināts līdz 2022. gada 1. oktobrim.
Risinājuma apraksts
Termiņš SDIK izveidei pagarināts līdz 2022. gada 1. oktobrim.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Attiecībā uz FSN administrēšanas realizēšanu VID informācijas sistēmās (turpmāk - IS), VID ir konstatējis, ka daļu no FSN administrēšanas posmiem var veikt manuāli un vienkāršot ieviešanu, ņemot vērā nelielo FSN maksātāju loku.
VID konstatējis, ka pēc izmaksu pārskatīšanas un FSN administrēšanas procesa vienkāršošanas, aptuvenās izmaksas izmaiņu ieviešanai VID IS var būt 42 471 EUR (ar pievienotās vērtības nodokli (PVN)).
Tās ietver izmaiņu veikšanu elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk - EDS), maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā (turpmāk - MAIS).
FSN administrēšanai aprēķina dati nepieciešami strukturētā datu formā, lai tos varētu integrēt nodevas aprēķina veidošanai un tie būtu izmantojami samaksas attiecināšanas uzskaitei MAIS. Savukārt, lai FSN aprēķina dati nonāktu MAIS, nepieciešams EDS strukturētas formas pārskats. Ņemot vērā FSN maksātāju skaitu, VID ir izvērtējis, ka FSN pārskata strukturētā daļa būtu tikai FSN gala aprēķina summas.
Izmaksu sadalījums:
1) EDS - Strukturēts FSN pārskats, kas satur tikai divas rindiņas – FSN aprēķina summas, t.i., 9. rinda “Nodevas piemaksa” un 10. rinda “Nodevas pārmaksa” (pārējie dati kā pielikums), kuru aizpilda pats nodokļu maksātājs, t.i., netiek pielasīti dati no VID sistēmām. (7840,80 EUR (ar PVN)); (izmaksas 16 cilvēkdienām);
2) MAIS - uz MAIS no EDS tiek nosūtītas FSN aprēķina summas; MAISā, izmantojot universālo deklarāciju, ievada FSN avansa maksājumu aprēķinu summas; paredzēt iespēju manuālai FSN aprēķina pārskata plānošanai; vispārējā kārtībā notiek FSN administrēšana MAIS, t.i., attiecināšana, nokavējuma naudas aprēķins u.c. (34 630,20 EUR (t.sk. PVN)) (izmaksas 54 cilvēkdienām).
VID esošo darbinieku piemaksu nodrošināšanai 2023. gadā un turpmāk ik gadu nepieciešams finansējums 13 825 EUR apmēra FSN administrēšanas funkcijas nodrošināšanai:
- manuāla FSN pārskata datu kvalitātes pārbaudei (datu salīdzināšanai, precizēšanai);
- saziņai (telefoniski, rakstiski) ar nodokļu maksātājiem par FSN pārskatā vai maksājumos konstatētām neprecizitātēm;
- datu atbilstības pārbaudes veikšanai;
- administratīvās lietvedības procesa nodrošināšanai, ja netiek iesniegts FSN pārskats;
- FSN administrēšanas procesa uzraudzībai, kuras ietvaros jāizstrādā procesa shēma, norādījumi.
VID konstatējis, ka pēc izmaksu pārskatīšanas un FSN administrēšanas procesa vienkāršošanas, aptuvenās izmaksas izmaiņu ieviešanai VID IS var būt 42 471 EUR (ar pievienotās vērtības nodokli (PVN)).
Tās ietver izmaiņu veikšanu elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk - EDS), maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā (turpmāk - MAIS).
FSN administrēšanai aprēķina dati nepieciešami strukturētā datu formā, lai tos varētu integrēt nodevas aprēķina veidošanai un tie būtu izmantojami samaksas attiecināšanas uzskaitei MAIS. Savukārt, lai FSN aprēķina dati nonāktu MAIS, nepieciešams EDS strukturētas formas pārskats. Ņemot vērā FSN maksātāju skaitu, VID ir izvērtējis, ka FSN pārskata strukturētā daļa būtu tikai FSN gala aprēķina summas.
Izmaksu sadalījums:
1) EDS - Strukturēts FSN pārskats, kas satur tikai divas rindiņas – FSN aprēķina summas, t.i., 9. rinda “Nodevas piemaksa” un 10. rinda “Nodevas pārmaksa” (pārējie dati kā pielikums), kuru aizpilda pats nodokļu maksātājs, t.i., netiek pielasīti dati no VID sistēmām. (7840,80 EUR (ar PVN)); (izmaksas 16 cilvēkdienām);
2) MAIS - uz MAIS no EDS tiek nosūtītas FSN aprēķina summas; MAISā, izmantojot universālo deklarāciju, ievada FSN avansa maksājumu aprēķinu summas; paredzēt iespēju manuālai FSN aprēķina pārskata plānošanai; vispārējā kārtībā notiek FSN administrēšana MAIS, t.i., attiecināšana, nokavējuma naudas aprēķins u.c. (34 630,20 EUR (t.sk. PVN)) (izmaksas 54 cilvēkdienām).
VID esošo darbinieku piemaksu nodrošināšanai 2023. gadā un turpmāk ik gadu nepieciešams finansējums 13 825 EUR apmēra FSN administrēšanas funkcijas nodrošināšanai:
- manuāla FSN pārskata datu kvalitātes pārbaudei (datu salīdzināšanai, precizēšanai);
- saziņai (telefoniski, rakstiski) ar nodokļu maksātājiem par FSN pārskatā vai maksājumos konstatētām neprecizitātēm;
- datu atbilstības pārbaudes veikšanai;
- administratīvās lietvedības procesa nodrošināšanai, ja netiek iesniegts FSN pārskats;
- FSN administrēšanas procesa uzraudzībai, kuras ietvaros jāizstrādā procesa shēma, norādījumi.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
...
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādes, kā arī ārvalstīs reģistrēto kredītiestāžu filiāles Latvijas Republikā.
Ietekmes apraksts
Šobrīd - 16 FSN maksātāji.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
42 471
0
13 825
0
13 825
13 825
2.1. valsts pamatbudžets
0
42 471
0
13 825
0
13 825
13 825
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-42 471
0
-13 825
0
-13 825
-13 825
3.1. valsts pamatbudžets
0
-42 471
0
-13 825
0
-13 825
-13 825
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
42 471
0
13 825
0
13 825
13 825
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Nav precīzi aprēķināms.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Nepieciešamo izmaiņu veikšanai Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās nepieciešams papildu finansējums 2022.gadā 42 471 EUR apmērā:
1) VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) 7 840,80 EUR apmērā (16 c/d x 490,05 EUR (1 c/d izmaksas));
2) Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā (MAIS) 34 630,20 EUR apmērā (54 c/d x 641,30 EUR(1 c/d izmaksas).
Lai nodrošinātu FSN administrēšanas funkciju īstenošanu (nodokļu maksātāju konsultēšanu, deklarāciju datu kvalitātes pārbaudi, avansa aprēķina veidošanu, uzraudzību, datu apmaiņu ar Latvijas banku u.c.), tiks iesaistītas vairākas VID struktūrvienības un apmācīti vairāki darbinieki, kā rezultātā esošajiem VID darbiniekiem būs jāveic papildu pienākumi, par kuriem VID būs jāveic attiecīga samaksa. Tādēļ 2023.gadā un turpmāk ik gadu nepieciešams papildu finansējums VID esošo darbinieku atlīdzības nodrošināšanai 13 825 EUR apmērā:
1) VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) 7 840,80 EUR apmērā (16 c/d x 490,05 EUR (1 c/d izmaksas));
2) Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā (MAIS) 34 630,20 EUR apmērā (54 c/d x 641,30 EUR(1 c/d izmaksas).
Lai nodrošinātu FSN administrēšanas funkciju īstenošanu (nodokļu maksātāju konsultēšanu, deklarāciju datu kvalitātes pārbaudi, avansa aprēķina veidošanu, uzraudzību, datu apmaiņu ar Latvijas banku u.c.), tiks iesaistītas vairākas VID struktūrvienības un apmācīti vairāki darbinieki, kā rezultātā esošajiem VID darbiniekiem būs jāveic papildu pienākumi, par kuriem VID būs jāveic attiecīga samaksa. Tādēļ 2023.gadā un turpmāk ik gadu nepieciešams papildu finansējums VID esošo darbinieku atlīdzības nodrošināšanai 13 825 EUR apmērā:
| Ekonomiskās klasifikācijas kods | Ekonomiskās klasifikācijas nosaukums | Galvenais nodokļu inspektors, (2 amata vietas 25% piemaksa no mēnešalgas (28.3.saime, III līmenis, 8.m.a.grupa)) gadā, EUR | Nodaļas vadītājs (1 amata vieta 20% piemaksa no mēnešalgas (28.3.saime, V līmenis, 10.m.a.grupa) gadā, EUR | Kopā, EUR |
| 1000 | Atlīdzība kopā | 9 522 | 4 304 | 13 825 |
| 1100 | Atalgojums kopā | 7 704 | 3 482 | 11 186 |
| 1147 | Piemaksa | 7 704 | 3 482 | 11 186 |
| 1200 | Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pabalsti un kompensācijas | 1 818 | 822 | 2 639 |
| 1210 | Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (23,59%) | 1 818 | 822 | 2 639 |
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Nav attiecināms.
Cita informācija
Nepieciešamais finansējums izmaiņu veikšanai VID informācijas sistēmās 2022.gadā tiks nodrošināts Finanšu ministrijas piešķirtā valsts budžeta ietvaros, veicot finansējuma pārdali 42 471 euro apmērā no valsts budžeta apakšprogrammas “31.01.00 “Budžeta izpilde”” uz valsts budžeta programmu “33.00.00 “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana””.
Jautājums par papildu nepieciešamo finansējumu 2023.gadā un turpmāk ik gadu ir izskatāms Finanšu ministrijas resora izdevumu pārskatīšanas procesā likumprojekta “Par valsts budžetu 2023.gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam” sagatavošanas un izskatīšanas procesā, Finanšu ministrijas resoram iesniedzot fiskāli neitrālu priekšlikumu finansējuma nodrošināšanai.
Pamatojoties uz Finanšu nozares asociācijas sniegto informāciju (asociācijas 2022.gada 5.aprīļa vēstule), tikai viena kredītiestāde ir uzsākusi saimnieciskās darbības ieņēmumu konta ieviešanu, tādējādi vērtējams, ka kopējā fiskālā ietekme no iespējas samazināt finanšu stabilitātes nodevas maksājumus par saimnieciskās darbības ieņēmumu konta ieviešanas izstrādes izmaksām būtu -50 000 euro. Ņemot vērā, ka nodevas maksājuma samazināšanu par saimnieciskās darbības ieņēmumu konta ieviešanas izstrādes izmaksām varēs izmantot arī turpmākajos gados - līdz tiks nosegtas saimnieciskās darbības ieņēmumu konta izmaksas (50 000 euro)- nav prognozējama ietekmes naudas plūsmas pa gadiem.
Jautājums par papildu nepieciešamo finansējumu 2023.gadā un turpmāk ik gadu ir izskatāms Finanšu ministrijas resora izdevumu pārskatīšanas procesā likumprojekta “Par valsts budžetu 2023.gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam” sagatavošanas un izskatīšanas procesā, Finanšu ministrijas resoram iesniedzot fiskāli neitrālu priekšlikumu finansējuma nodrošināšanai.
Pamatojoties uz Finanšu nozares asociācijas sniegto informāciju (asociācijas 2022.gada 5.aprīļa vēstule), tikai viena kredītiestāde ir uzsākusi saimnieciskās darbības ieņēmumu konta ieviešanu, tādējādi vērtējams, ka kopējā fiskālā ietekme no iespējas samazināt finanšu stabilitātes nodevas maksājumus par saimnieciskās darbības ieņēmumu konta ieviešanas izstrādes izmaksām būtu -50 000 euro. Ņemot vērā, ka nodevas maksājuma samazināšanu par saimnieciskās darbības ieņēmumu konta ieviešanas izstrādes izmaksām varēs izmantot arī turpmākajos gados - līdz tiks nosegtas saimnieciskās darbības ieņēmumu konta izmaksas (50 000 euro)- nav prognozējama ietekmes naudas plūsmas pa gadiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Likums "Par nodokļiem un nodevām"
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams veikt grozījumus likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23.1 panta pirmajā daļā, papildinot, ka vienotajā nodokļu kontā tiek iemaksāta finanšu stabilitātes nodeva, un septītajā daļā, norādot finanšu stabilitātes nodevu kā izņēmumu valsts nodevām, kuras tiek iemaksātas valsts budžetā attiecīgās valsts nodevas administrācijas norādītajos budžeta kontos
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.2. Nepieciešams izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus, kuros paredzēta FSN taksācijas perioda deklarācijā iekļaujamā informācija.
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka likumprojektā "Grozījumi Finanšu stabilitātes nodevas likumā" paredzēts, ka FSN taksācijas perioda deklarācijā iekļaujamo informāciju nosaka Ministru kabinets, nepieciešams izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus (pamatojoties uz likumprojektā ietvertā likuma 5.panta septīto daļu), jo no spēkā esošā "Finanšu stabilitātes nodevas likuma" tiek izslēgta likuma 5.panta sestā daļa, kurā ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam izdot noteikumus, nosakot deklarācijas veidlapas paraugu un aizpildīšanas kārtību. Attiecīgi spēku zaudēs Ministru kabineta 2011.gada 24.maija noteikumi Nr.396 "Noteikumi par finanšu stabilitātes nodevas taksācijas perioda deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību".
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.3. Ministru kabineta noteikumi Nr. 661 “Kārtība, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus un novirza tos saistību segšanai” (pieņemti 30.10.2018.)
Pamatojums un apraksts
Līdz grozījumu veikšanai šajos noteikumos FSN ierindo to noteikumu pielikumā norādīto maksājumu saistību prioritāšu saraksta 42. rindā “Citas iepriekš neklasificētas maksājumu saistības”, ņemot vērā, ka FSN tiks ieskaitīts vienotajā nodokļu kontā, nenosakot identifikatoru, jo, izvērtējot tā lietderību, tika konstatēts, ka “Finanšu stabilitātes nodevas likumā” noteiktie mērķi tiek sasniegti bez noteiktas prioritātes noteikšanas FSN saistību segšanai.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.4. Ministru kabineta 2018. gada 7. augusta noteikumi Nr. 453 “Valsts nodevu uzskaites noteikumi”
Pamatojums un apraksts
Līdz 2022. gada 31. decembrim Ministru kabineta noteikumos Nr. 453 tiks veikti grozījumi šo noteikumu 2. punkta 2.3. apakšpunktā, nosakot, ka tie neattiecas uz FSN.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
Iestāde, kas veiks FSN administrēšanas funkciju - Valsts ieņēmumu dienests
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedrības iesaiste uz šo projektu neattiecas, jo skar VID, LB un FKTK. FSN administrēšanas funkcija tiek nodota VID sakarā ar FKTK pievienošanu Latvijas Bankai no 2023.gada 1.janvāra. Projekts TAP portālā tiks publicēts pēc tā izsludināšanas.
6.4. Cita informācija
Projekts sagatavots sadarbībā ar VID, FKTK un Latvijas Banku.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
- Latvijas Banka
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
FSN nodevas administrēšana nodota VID sakarā ar FKTK pievienošanu Latvijas Bankai. Nepieciešams noteikt datu apmaiņas kārtību, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu, starp Latvijas Banku un VID.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
Tiks pilnveidotas VID informācijas sistēmas, lai realizētu FSN administrēšanas funkciju VID - VID elektroniskās deklarēšanas sistēma, maksājumu administrēšanas informācijas sistēma.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
FSN administrēšanas vajadzībām netiek plānots veikt izmaiņas attiecībā uz VID struktūrvienībām un personālu.
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
FSN administrēšanas procesu ieviešanai tiks veiktas izmaiņas VID informācijas sistēmās, lai nodrošinātu un uzlabotu datu apmaiņu starp Latvijas Banku un VID un datu iesniegšanu VID, ko veiks FSN maksātāji. Tiks pilnveidotas VID informācijas sistēmas, lai realizētu FSN administrēšanas funkciju VID - elektroniskās deklarēšanas sistēma, maksājumu administrēšanas informācijas sistēma, FSN nomaksas veikšanas nodrošināšanu vienotajā nodokļu kontā.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi