Anotācija

Valsts ārējās sauszemes robežas apsardzības infrastruktūras izbūvi uz Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas ārējās sauszemes robežas, pamatojoties uz Izbūves likuma 8. pantā doto deleģējumu, VNĪ uzsāka 2021. gada nogalē pēc Izbūves likuma pieņemšanas.
Apsardzības infrastruktūras izbūve kopumā tika paredzēta 173 km garumā un sadalīta vairākās (kopā četrās) kārtās.

I. Infrastruktūras izbūvei 1. kārtā ar Ministru kabineta 2022. gada 22. februāra lēmumu[1] un Ministru kabineta 2022. gada 17. marta lēmumu[2] VNĪ piešķirts finansējums 54 952 500 euro (ar PVN) apmērā, tajā skaitā:

Nosaukums	2022. gadam, euro (ar PVN)	2023. gadam, euro (ar PVN)	2024. gadam, euro (ar PVN)	KOPĀ
Topogrāfiskā plāna izstrāde	610 055	0	0	610 055
Būvniecības ieceres dokumentācijas izstrāde	1 902 486	50 066	50 066	2 002 618
Tehniskā projekta ekspertīze	20 000	0	0	20 000
Būvdarbu veikšana	14 390 380	35 718 979	1 284 855	51 394 214
Būvdarbu autoruzraudzība	73 408	98 365	4 404	176 177
Būvdarbu būvuzraudzība (VNĪ)	141 780	132 106	0	273 886
Projekta vadība (VNĪ)	273 622	201 928	0	475 550
KOPĀ:	17 411 731	36 201 444	1 339 325	54 952 500

Ievērojot Ministru kabineta minētajās sēdēs lemto, VNĪ infrastruktūras projektēšanai, autoruzraudzībai un būvdarbu īstenošanai 1. kārtā 2022. gada 22. martā ir noslēgusi 9 līgumus ar SIA "Citrus solutions". Plānotais līgumu izpildes termiņš visu līgumu saistību izpildei bija 2023. gada jūlijs. Ievērojot minēto, 2024. gadam sākotnēji plānots tikai finansējums ieturējuma atmaksai komersantam, tajā skaitā minētajam periodam netika plānots finansējums VNĪ tās kompetencē esošo uzdevumu izpildes nodrošināšanai attiecībā uz būvdarbu 1. kārtu.

Faktiski līgumu izpilde nav noritējusi atbilstoši plānotajam laika grafikam. Kā galvenie nobīdes iemesli jāmin:
a) sākotnējo būvdarbu fāzi ietekmēja izbūvei nepieciešamās teritorijas atmežošanas termiņi, pagarinot būvdarbu izpildes termiņu atbilstoši tiem;
b) laikapstākļu ietekme uz būvdarbu zonām (rudens un pavasaru periodos bija netipiski paaugstināts ūdens līmenis (atbilstoši
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra monitoringa datiem), kā iespaidā tika appludināts vai pārmitrināts būtisks apjoms no būvdarbu zonām);
c) purvu dziļums un būvdarbu veikšana purvos, jo Izpildītājs, sniedzot cenu piedāvājumu, bija prognozi veicis, balstoties uz vispārpieejamo informāciju un statistiku par vidējo purvu dziļumu, kas ir 4,5-6 m, bet faktiski būvdarbu laikā tika konstatēts, ka purvu dziļums atsevišķās vietās sasniedz 14 m, ko apstiprina Izpildītāja skrūvpāļu izbūves reģistrācijas žurnāls, kas rada nepieciešamību pēc papildus materiāliem, izbūves termiņiem un spectehniku;
d) pievedceļu stāvoklis, kas nespēja nodrošināt nestspēju materiālu piegādēm, turklāt atsevišķos periodos tie tika slēgti, un papildlaiks bija nepieciešams šo pievedceļu uzturēšanai un sakārtošanai.

Līgumsaistību izpilde tika rūpīgi uzraudzīta no VNĪ puses, tajā skaitā vērtējot noviržu pamatotību. Kopumā par līgumā noteikto termiņu kavējumu Izpildītājam ir piemērots līgumsods 25 307,76 euro apmērā.

Ievērojot faktisko situāciju būvobjektā, infrastruktūras izbūves pabeigšana un tās nodošana ekspluatācijā būvdarbu 1. kārtā ir plānota līdz 2024. gada beigām, vienlaikus līdz 2025. gada jūlijam ir plānota visu konstatēto nebūtisko defektu novēršana un atlikto darbu pabeigšana, kā arī visas dokumentācijas sagatavošana infrastruktūras nodošanai pasūtītājam (Nodrošinājuma valsts aģentūrai). Minētais izskaidrojams ar to, ka esošajos ģeopolitiskajos apstākļos regulāri tiek bojāta izbūvētā infrastruktūra, ko nepieciešams atjaunot (trešu valstu valstspiederīgo, kas nelikumīgi mēģina šķērsot valsts ārējo sauszemes robežu, radītie bojājumi, dzīvnieku un krītošo koku radītie bojājumi). Defektu novēršana ir arī sarežģīta no piekļūšanas viedokļa, jo pēc darbu pabeigšanas pārvietošanās ar spectehniku ir sarežģīta, lai netiktu bojāta uzbūvētā infrastruktūra, kura ir ar definētiem nestspējas rādītājiem un smagāka tehnika pārvietoties nevar.

Finansējuma ietaupījums, kas ir izveidojies iepriekšējā periodā, ir ļāvis VNĪ nodrošināt tai Izbūves likumā noteikto deleģēto uzdevumu izpildi līdz 2024. gada maijam (ieskaitot), vienlaikus ir nepieciešams papildu finansējums minēto uzdevumu izpildei būvdarbu pabeigšanas, nodošanas ekspluatācijā un nebūtisko defektu novēršanas laikā, t.i., no 2024. gada jūnija līdz 2025. gada jūlijam (ieskaitot), tajā skaitā:

Nosaukums	Summa, euro (ar PVN), tajā skaitā:	2024. gadā	2025. gadā
Projekta vadības izmaksas, tajā skaitā:	200 668	76 010	124 658
- projekta vadība	191 555	71 049	120 506
- automašīnas noma (1 automašīna)	9 113	4 961	4 152
Būvniecības būvuzraudzības izmaksas	302 866	193 550	109 316
- būvniecības būvuzraudzība (VNĪ)	209 465	108 107	101 358
- būvniecības būvuzraudzība (ārpkalpojums 5. un 6. darba daļām)	79 839	79 839
- automašīnu noma (2 automašīnas)	11 562	5 604	5 958
- degviela	2 000		2 000
Netiešās izmaksas	11 212	11 212
KOPĀ:	514 746	280 772	233 974

II. Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvi uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas ārējās sauszemes robežas būvdarbu 2. kārtā, pamatojoties uz Ministru kabineta 2022. gada 14. jūnija lēmumu[3], īsteno SIA “Citrus Solutions” (sešās darbu daļās) un SIA “VIA” (vienā darbu daļā – 15.darba daļā).
Iepirkuma dokumentācijas sagatavošanas procesā VNĪ balstījās uz tai pieejamo dokumentāciju, kas saistīta ar līdzšinējo būvprojektu “Valsts robežas joslas gar Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas robežu ierīkošana”, kā arī Valsts robežsardzes definētajām lietotāja prasībām. Iepirkums tika organizēts pēc apvienotā “projektē un būvē” principa, sadalot plānoto darba apjomu septiņās darba daļās.
Iepirkums "Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas robežas infrastruktūras būvniecības ieceres izstrādei un būvdarbu veikšanai – 2.kārta" izbūves darbiem tika izsludināts 2022. gada 29. aprīlī, ievērojot arvien pieaugušos ģeopolitiskus riskus, nosakot īsu cenu piedāvājumu iesniegšanas termiņu – 2022. gada 20. maijs.
Ievērojot minēto, būvkomersanti, tajā skaitā Būvdarbu veicējs, sagatavojot piedāvājumu 15. darba daļai, balstīja uz to rīcībā esošajiem publiski pieejamiem datiem. Būvdarbu veicēja rīcībā nebija pietiekoši plaša un detalizēta informācija par purvu zonām, kas sastāda aptuveni 2,773 km no 10,907 km jeb 25% no kopējā darbu apjoma, un to patiesajiem dziļumiem.
Lai iegūtu iepriekš minēto informāciju, faktiski būvkomersantam būtu bijis nepieciešams veikt:
1)      vēsturisko ģeoloģisko datu izpēti dabīgo purvu teritorijām (arhīvi, Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datu izpēte);
2)      ģeofizikālo izpēti, kas dotu informāciju par virsmas reljefu un pagulošo slāņu blīvumu;
3)      ģeoloģisko/inženierģeoloģisko izpēti, skenēšanu.
Nevienu no uzskaitītajām darbībām piedāvājumu sagatavošanas laikā, ievērojot to laikietilpību, nebija iespējams veikt. Līdz ar to, sagatavojot piedāvājumus, Būvdarbu veicējs pieņēma vidējo purva dziļumu 4,5-6 metri, kas atbilst publiski pieejamai informācijai par purvu dziļumiem Latvijas teritorijā.
Būvdarbu veicējam nebija pamata aprēķinus balstīt uz citiem pieņēmumiem, piemēram, pieņemot lielākus vidējos purvu zonu dziļumus (t.i., virs 6 metriem), jo tas būtiski nepamatoti sadārdzinātu finanšu piedāvājumu.

Pēc būvdarbu līguma noslēgšanas, 2022. gadā Būvuzņēmējs veica būvprojekta izstrādi, kas paredz izbūvēt laipas purva apvidū, pielietojot skrūvpāļu konstrukciju. Pēc būvprojekta izstrādes pabeigšanas, ievērojot valdības noteiktos īsus un ambiciozus valsts ārējās sauszemes robežas apsardzības žoga izbūves termiņus, būvuzņēmējs prioritāri ir veicis žoga izbūvi, visus cilvēkresursus un tehniku novirzot šiem darbiem. Ņemot vērā, ka darbi veicami purva apvidū, 12m platā valsts robežas joslā, fiziski nav iespējams vienlaikus veikt žoga un laipas konstrukcijas darbus, tāpēc, ievērojot tehnoloģiski pareizu darbu secību, laipu izbūve tika uzsākta pēc žoga darbu pabeigšanas - 2024. gada augustā.

Uzsākot skrūvpāļu montāžu laipu izbūvei, tika atklāts, ka purvs ir slāņains un tā dziļums pārsniedz 6 metrus, atsevišķās vietās sasniedzot atzīmi līdz pat 14 metriem, kas ir būtiski dziļāk par vidējo purvu dziļumu, kuru sakarā ar detalizētas ģeoloģijas izpētes neesamību Būvdarbu veicējs pieņēma, izstrādājot savu piedāvājumu cenu aptaujā.

Purva dziļums neietekmēja šajā posmā izbūvētā žoga vertikalitāti un stabilitāti, jo žoga stabu un skrūvpāļu izbūvei ir atšķirīga tehnoloģija, turklāt pirmais purva slānis ir noturīgs, kas ļauj žoga stabiem saglabāt savu ilgtspēju. Laipu skrūvpāļi tiek skrūvēti līdz tiek sasniegta būvprojektā aprēķinātā nepieciešamā pretestība. Pirmais purva slānis to nenodrošina, un nepieciešamā pretestība rodas zem 10 m dziļuma.

Laipu izbūvei būvprojektā tika paredzēts 2115 skrūvpālis ar garumu 6,0 m, kopējo garumu veidojot 12 690 m. Faktiski vidējais skrūvpāļu garums purvos sastāda 10,60 m, kopējo garumu veidojot 22 419 m jeb par 76,6% vairāk nekā tas tika paredzēts līgumā (detalizētāk skatīt anotācijas 1. pielikumā (ierobežotas pieejamības informācija)).

Ievērojot faktiski radušos neparedzēto izdevumu apmēru laipu izbūvei neparedzēti dziļajos purvos, Būvdarbu veicējs 2024. gada augustā ir vērsies VNĪ ar prasījumu kompensēt neparedzēti radušos izdevumu apmēru Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas 2. kārtas 15. darba daļā, iesniedzot papildu izmaksu tāmi.

Lai izvērtētu iepriekš minētajā Būvdarbu veicēja iesniegtajā tāmē iekļauto izdevumu pozīciju pamatotību, VNĪ veica izmaksu aprēķinu pārbaudi un nekonstatēja, ka Būvdarbu veicēja noteiktās vienību izmaksas un apjomi būtu nepamatoti vai neatbilstoši tirgus cenām.
Neparedzētas izmaksas, kas faktiski un pamatoti ir radušās Būvdarbu veicējam un kuras Būvdarbu veicējs ir aprēķinājis papildu skrūvpāļu apjomam laipu izbūvei purva zonās 15. darba daļā kopā veido 380 801,00 euro (ar PVN) (detalizētāk skatīt anotācijas 2. pielikumu). Izmaksu kalkulācijas un apjoma pārbaudi ir veikusi VNĪ sertificēta tāmētāja.

Papildus Būvdarbu veicējs informēja, ka iztrūkstošais skrūvpāļu apjoms ir pasūtīts 2024. gada oktobrī ar piegādes termiņu - 2025. gada februāris. Uzņēmējs jau ir norēķinājies par skrūvpāļiem, veicot priekšapmaksu, un neparedzētie izdevumi tam jau ir radušies. Vienlaikus neparedzēto izdevumu kompensāciju Būvdarbu veicējam ir plānots veikt 2025. gadā pēc būvdarbu izpildes nodošanas.  Līdz ar to, trūkstošais skrūvpāļu apjoms, kas veido laipu izbūvi 510 m garumā no kopējā purva posma, tiks pabeigts līdz 2025. gada 31. maijam.

III. Valsts ārējās sauszemes robežas apsardzības infrastruktūras arhitektūra paredzēja dažāda diametra caurteku izbūvi. Faktiski nodrošinot valsts ārējās sauszemes robežas apsardzības pasākumus, konstatēts, ka caurtekas (ar diametru sākot ar 500 mm) tiek izmantotas nelikumīgai ārējās sauszemes robežas šķērsošanai, šādi konstatējot nepieciešamību stiprināt izbūvēto risinājumu, aprīkojot caurtekas ar pretiekļūšanas aizsargmehānismiem, turklāt ir paredzēta izbūvētā žoga pie caurtekām aprīkošana ar vārtiņiem. Šāds konstruktīvs risinājums ļaus īstenot to funkcionēšanas nodrošināšanai nepieciešamās piekļūšanas darbības (tīrīšana, apsekošana), bet nepieļaus nelikumīgu robežas šķērsošanu.

Ir noteikts šim mērķim nepieciešamā finansējuma apmērs:

Būvdarbu kārta	Caurteku skaits	Aizsargmehānisma vienības izmaksas - materiāli un montāža, euro (bez PVN)	Indikatīvais vārtiņu skaits	Vārtu vienības izmaksas - materiāli, slēdzene, montāža, euro (bez PVN)	Aizsargmehānisms un vārti kopā, noapaļojot līdz veseliem euro (bez PVN)
1. kārta	47	700,00	29	3 852,14	144 612
2. kārta	46		28		140 060
KOPĀ, euro (bez PVN)					284 672
PVN, euro					59 781
KOPĀ, euro (ar PVN)					344 453

[1] Ministru kabineta 2022. gada 22. februāra sēdes prot. Nr. 9 53. §.

[2] Ministru kabineta 2022. gada 17. marta sēdes prot. Nr. 16 1. §.

[3] Ministru kabineta 2022. gada 14. jūnija sēdes prot. Nr. 32 52. §.

Īstenojot ārējās sauszemes robežas apsardzības infrastruktūras (žoga) izbūvi ar NBS atbalstu, ir prognozēts šim mērķim ar Ministru kabineta 2024. gada 14. februāra rīkojumu Nr. 110 “Par apropriācijas pārdali no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 18.00.00 “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem”” piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietaupījums 1 240 000 euro apmērā, bet vienlaikus ir nepieciešams finansējums citiem ārējās sauszemes robežas apsardzības infrastruktūras izbūves pasākumiem, tajā skaitā:
a) finansējums 514 746 euro apmērā infrastruktūras izbūves nodrošināšanai uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas ārējās sauszemes robežas (būvdarbu 1. kārta) (finansējums VNĪ - projekta vadība, būvuzraudzība, netiešās izmaksas);
b) finansējums 380 801 euro apmērā infrastruktūras izbūves nodrošināšanai uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas ārējās sauszemes robežas (būvdarbu 2. kārta)” (finansējums neparedzēto izdevumu segšana laipu izbūvei purvu zonās);
c) finansējums 344 453 euro apmērā,  lai nodrošinātu valsts ārējās sauszemes robežas apsardzības infrastruktūras elementu drošības uzlabošanu (būvdarbu 1. un 2. kārta) uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas ārējās sauszemes robežas (caurteku aprīkošana ar pretiekļūšanas aizsargmehānismiem).

Ievērojot minēto, ir paredzēts veikt šādus grozījumus Ministru kabineta 2024. gada 14. februāra rīkojumu Nr. 110 “Par apropriācijas pārdali no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 18.00.00 “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem””:
a) samazināt finansējuma apmēru, kas ir piešķirts ārējās sauszemes robežas apsardzības infrastruktūras (žoga) izbūvei ar NBS atbalstu par 1 240 000 euro, paredzot to 5 854 272 euro apmērā;
b) paredzēt finansējumu 514 746 euro apmērā valsts robežas apsardzības infrastruktūras (būvdarbu 1. kārta) uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas ārējās sauszemes robežas izbūves pabeigšanai (projekta vadība, būvuzraudzība, netiešās izmaksas);
c) paredzēt finansējumu 380 801 euro apmērā, lai nodrošinātu valsts robežas apsardzības infrastruktūras (būvdarbu 2. kārta) uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas ārējās sauszemes robežas izbūves pabeigšanu (neparedzēto izdevumu segšana laipu izbūvei purvu zonās);
d) paredzēt finansējumu 344 453 euro apmērā, lai nodrošinātu valsts ārējās sauszemes robežas apsardzības infrastruktūras elementu drošības uzlabošanu (būvdarbu 1. un 2. kārta) uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas ārējās sauszemes robežas (caurteku aprīkošana ar pretiekļūšanas aizsargmehānismiem).

Ar Ministru kabineta 2024. gada 14. februāra rīkojumu Nr. 110 “Par apropriācijas pārdali no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 18.00.00 “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem”” 2024. gadam piešķirtais valsts budžeta finansējums valsts robežas apsardzības infrastruktūras (žoga) izbūvei gar Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežu (~19,52 km) ar NBS atbalstu 7 094 272 euro apmērā kā priekšfinansējums pilnā apmērā ir pārskaitīts VNĪ. Atbilstoši normatīvajiem aktiem budžeta plānošanas un izpildes jomā, kā starp VNĪ un NVA noslēgtā finansēšanas līguma nosacījumiem, ja piešķirtā finansējuma ietvaros veidojas ietaupījums (atlikums), tas nav pakļaujams kontu slēgumam saimnieciskā gada beigās un ir izmantojams nākamajā periodā, ja puses vienojas par izmaiņām tāmē (grozījumiem finansēšanas līgumā). Lai nodrošinātu finansējuma ietaupījuma, kas ir radies infrastruktūras izbūves nodrošināšanā izmantojot NBS atbalstu 1 240 000 euro apmērā, izmantošanu rīkojuma projektā paredzēto pasākumu īstenošanai, ir nepieciešams veikt attiecīgo finansēšanas līgumu, kas ir noslēgti starp VNĪ un NVA, grozījumus, vienojoties par izmaiņām gan kopējā līgumcenā, gan detalizēto izdevumu tāmēs.