Anotācija

PIL regulējums neparedz pasūtītāja aktīvu lomu interešu konflikta identificēšanā, kas nozīmē, ka vairumā gadījumu pasūtītāji interešu konflikta identificēšanai paļaujas tikai uz apliecinājumiem par neieinteresētību. Uz šo trūkumu norādīts Finanšu ministrijas kā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda revīzijas iestādes veiktajā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības un kontroles sistēmas darbības efektivitātes audita Nr.SA/ESIF/2020/10 par interešu konflikta mazinošiem pasākumiem ES fondu vadošajā iestādē un CFLA kā ES fondu sadarbības iestādē (turpmāk – audits par interešu konfliktu mazinošiem pasākumiem) ziņojumā.

Pasūtītājam, aktīvi neiesaistoties interešu konflikta identificēšanā, var rasties situācijas, kad interešu konflikts netiek laicīgi atklāts un attiecīgi arī netiek veikti pasākumi šīs situācijas labošanai un novēršanai, tādējādi radot nopietnas sekas, piemēram, gadījumos, kad iepirkuma līgums finansēts no Eiropas Savienības fondu projekta līdzekļiem, var tikt piemērotas finanšu korekcijas. Turklāt Eiropas Savienības fondu īstenošanā, lai tiktu uzskatīts, ka pastāv interešu konflikts, saskaņā ar Eiropas Komisijas paziņojumu “Norādījumi par izvairīšanos no interešu konfliktiem un to pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulu (2021/C 121/01)” (turpmāk - EK paziņojums) nav jāpierāda interešu konflikta faktiska ietekme (arī saistībā ar uztveres jēdzienu interešu konflikta definīcijā) uz konkrētu lēmumu pieņemšanas procesu, proti, nav nepieciešams pierādīt, ka interešu konflikts ir apzināti izmantots uzvarējušā pretendenta labā (pierādījumi būtu svarīgi tikai nolūkā konstatēt krāpniecisku pārkāpumu), kas jo īpaši norāda uz pasūtītāja aktīvās lomas nozīmīgumu interešu konflikta identificēšanā, labošanā un novēršanā. Konstatējot interešu konfliktu Eiropas Savienības fondu līdzfinansēta projekta iepirkumā, saskaņā ar Eiropas Komisijas 2019. gada 14. maija Lēmumu C(2019) 3452, ar ko nosaka pamatnostādnes par tādu finanšu korekciju noteikšanu, kuras publiskajam iepirkumam piemērojamo noteikumu neievērošanas gadījumā veic attiecībā uz izdevumiem, ko finansē Eiropas Savienība (turpmāk - Lēmums par korekciju piemērošanu), piemērojamās finanšu korekcijas apmērs ir 100%, kas nozīmē, ka konkrētā iepirkuma līguma līdzfinansējums tiek pilnībā zaudēts un izdevumi sedzami no pasūtītāja paša finanšu līdzekļiem, tajā skaitā valsts vai pašvaldības budžeta. Tikai pasūtītājam aktīvi iesaistoties interešu konflikta atklāšanā, labošanā un novēršanā, finanšu korekcijas piemērošana var tikt novērsta. Nepieciešamība pasūtītājam aktīvi iesaistīties interešu konflikta identificēšanā, labošanā un novēršanā izriet arī no Eiropas Savienības Tiesas 2015. gada 12. marta sprieduma lietā C-538/13, eVigilo EU:C2015:166, kurā ir noteikts, ka līgumslēdzējas iestādei katrā ziņā ir jāpārbauda, vai nepastāv iespējami interešu konflikti, un ir jāveic pasākumi, lai nepieļautu un atklātu interešu konfliktus, kā arī labotu to sekas. Turklāt interešu konflikts var rasties dažādos iepirkuma posmos, tādēļ ir svarīgi, lai pasūtītāja aktīvā loma tiktu noteikta ne tikai pirms iepirkuma komisijas izveidošanas, bet arī iepirkuma norises laikā.

MK noteikumos ir noteikts pienākums iestādes vadītājam izveidot iekšējās kontroles vidi. Atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja tīmekļa vietnē publicētajam 30.06.2020. informatīvajam ziņojumam, kurā iekļauti dati uz 31.12.2019. - ir daudzas publiskas personas institūcijas (20% gadījumu), kurās nav ieviesta iekšējās kontroles sistēma vai izstrādāti iekšējie noteikumi, kuru ietvaros ir identificēti, analizēti un novērtēti iespējamie korupcijas riski, kā arī norādīts, ka pretkorupcijas plāna izstrāde bieži vien institūcijās ir formāls pasākums, kas tādējādi kavē efektīvu korupcijas un interešu konflikta risku novēršanu. Turklāt attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem šis regulējums nevar tikt piemērots uz visām iepirkuma procesā iesaistītajām personām, proti, regulējums ir attiecināms uz valsts amatpersonām, bet saskaņā ar IKNL 4. panta pirmās daļas 24. punkta regulējumu iepirkumu dokumentācijas sagatavotāji un eksperti, ja vien tiem nav valsts amatpersonas statuss saskaņā ar kādu citu IKNL noteikto punktu, nav valsts amatpersonas statuss. Ņemot vērā minēto, pasūtītāja aktīvā loma interešu konflikta identificēšanā, labošanā un novēršanā nevar tikt pietiekoši plaši noteikta MK noteikumos vai IKNL.   

Neieviešot attiecīgu regulējumu, tiktu turpināta šobrīd pastāvošā prakse, kad pasūtītāji interešu konfliktu identificēšanā, labošanā un novēršanā paļaujas tikai uz parakstītājiem neieinteresētības apliecinājumiem, izslēdzot pasūtītāja aktīvo lomu. 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 26.februāra Direktīvas 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (turpmāk – Direktīva) preambulas 16. apsvērumā ir noteikts, ka līgumslēdzējām iestādēm būtu jāizmanto visi iespējamie saskaņā ar valsts tiesību aktiem to rīcībā esošie līdzekļi, lai novērstu publiskā iepirkuma procedūru izkropļojumus, kas izriet no interešu konfliktiem. Tostarp varētu izmantot procedūras, ar ko konstatētu, novērstu un labotu interešu konfliktus, savukārt Direktīvas 24. pants nosaka, ka dalībvalstis nodrošina, ka līgumslēdzējas iestādes veic atbilstīgus pasākumus, lai efektīvi novērstu, konstatētu un labotu interešu konfliktus, kas rodas iepirkuma procedūru rīkošanā, nolūkā nepieļaut nekādu konkurences izkropļošanu un nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ekonomikas dalībniekiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, lai plašāk piemērotu Direktīvas regulējumu, Likumprojektā paredzēts noteikt papildu pasākumus interešu konflikta identificēšanai, labošanai un novēršanai, tādējādi maksimāli samazinot potenciālo interešu konflikta risku. Likumprojekts paredz papildināt PIL 24. pantu ar 1.¹ daļu, kurā tiek noteikts pasūtītāja pienākums pirms iepirkuma komisijas izveidošanas vai jauna locekļa iekļaušanas iepirkuma komisijā, izvērtēt, vai pastāv apstākļi, kuru dēļ var uzskatīt, ka kāda no komisijas sastāvā iekļaujamajām personām varētu pārstāvēt iespējamo kandidātu vai pretendentu intereses vai būt saistīta ar tiem PIL 25. panta pirmās vai otrās daļas izpratnē, un ja šādi apstākļi pastāv, tad šo personu iepirkuma komisijas sastāvā neiekļauj. Pasūtītājs, lai izvērtētu, vai persona būtu iekļaujama iepirkuma komisijas sastāvā, var, piemēram, lūgt komisijas sastāvā iekļaujamajai personai iesniegt neieinteresētības deklarācijas, iegūstot ziņas no publicētajām valsts amatpersonu deklarācijām, pieprasot, lai personas uzrāda to darba vietas, iesniedzot pārskatu no Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas “Darba vietas un nodarbinātības periodi”, kā arī informāciju iegūstot no citiem pasūtītājam pieejamiem informācijas resursiem. Informāciju par komisijas sastāvā iekļaujamās personas radiniekiem pasūtītājs var iegūt, piemēram, no komisijas sastāvā iekļaujamās personas iesniegtās neieinteresētības deklarācijas, no valsts amatpersonu deklarācijām, kā arī informāciju iegūstot no citiem pasūtītājam pieejamiem informācijas resursiem. Gadījumā, ja iespējamie iepirkuma komisijas locekļi iesniedz neieinteresētības deklarācijas, tajās būtu norādāma informācija par juridiskajām personām, kurās iepirkumu komisijas sastāvā iekļaujamā persona ir pašreizējais vai bijušais darbinieks, amatpersona, dalībnieks, akcionārs, prokūrists, biedrs vai patiesā labuma guvējs, ja šī saistība ar juridisko personu izbeigusies pēdējo 24 mēnešu laikā. Tāpat neieinteresētības deklarācijā būtu iekļaujama informācija par iepirkuma komisijas sastāvā iekļaujamās personas radiniekiem, norādot to vārdus un uzvārdus, ciktāl šī informācija ir zināma. Iepriekšminētie pasākumi ļautu labāk atklāt un novērst iespējamo interešu konflikta situāciju vēl pirms iepirkuma komisijas izveidošanas, kā arī var tikt izmantota vēlākās iepirkuma stadijās, piemēram, pēc piedāvājumu atvēršanas, izmantojot iegūto informāciju, iespējams izvērtēt, vai nepastāv PIL 25. panta pirmajā un otrajā daļā minētie gadījumi. Savukārt informāciju par juridiskās personas amatpersonām, prokūristiem, dalībniekiem un patiesā labuma guvējiem pasūtītāji var iegūt, piemēram, Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē (info.ur.gov.lv), kā arī no citiem pasūtītājam pieejamiem informācijas resursiem. Papildus norādām, ka audita par interešu konfliktu mazinošiem pasākumiem ietvaros ir notikušas tikšanās ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras, Valsts ieņēmumu dienesta, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un IUB pārstāvjiem, kuru laikā pārrunāti iespējamie Elektronisko iepirkumu sistēmas tehniskie uzlabojumi attiecībā uz interešu konflikta pārbaudēm, proti, par iespējām iestrādāt kontroles algoritmus, tos sinhronizējot ar datu bāzēm par iepriekšējām darba vietām, kā arī radinieku loku. Šādas kontroles padarītu interešu konflikta pārbaudi vienkāršāku, samazinātu administratīvo slogu pasūtītājam, kā arī būtu efektīvs rīks un ļautu izvairīties no finanšu korekcijas piemērošanas. Saistībā ar iepriekš minēto Finanšu ministrija ir iesniegusi atbilstošu priekšlikumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam plāna projekta “Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāns 2021. - 2024. gadam” papildināšanai. Vienlaikus likumprojekts paredz papildināt PIL ar 24. pantu ar 1.² daļu, kurā tiek noteiktas pasūtītāja tiesības iegūt un apstrādāt datus par komisijas dalībnieku radiniekiem ar mērķi pārliecināties vai nepastāv PIL 25. panta pirmajā daļā minētie gadījumi, tādējādi nodrošinot pasūtītāja aktīvo lomu interešu konfliktu identificēšanā, labošanā un novēršanā.

Likumprojekts paredz papildināt PIL 25. panta sesto daļu ar otro teikumu, nosakot, ka iepirkuma komisijas priekšsēdētājam ir pienākums nodrošināt, ka iepirkuma komisijas darbības laikā  tiek veikti pasākumi, lai pārliecinātos, ka iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājs (pasūtītāja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas locekļi, iepirkuma komisijas sekretārs un eksperti (turpmāk - komisijas dalībnieki) nepārstāv  pretendentu vai kandidātu intereses vai nav saistīti ar pretendentu vai kandidātu PIL 25. panta pirmās vai otrās daļas izpratnē un ja tiek konstatēts, ka kāds no komisijas dalībniekiem pārstāv pretendenta vai kandidāta intereses vai ir saistīts ar pretendentu vai kandidātu PIL 25. panta pirmās vai otrās daļas izpratnē, tiek veikti pasākumi šīs situācijas labošanai un novēršanai. Tādējādi nodrošinot, ka vēlākās iepirkuma stadijās, ne tikai pirms iepirkuma komisijas izveidošanas nav radušās situācijas, kad varētu uzskatīt, ka kāds no komisijas dalībniekiem ir ieinteresēts pretendenta vai kandidāta izvēlē vai nav saistīts ar pretendentu vai kandidātu PIL 25. panta pirmās vai otrās daļas izpratnē.

PIL 51. panta septītās daļas regulējuma mērķis ir nodrošināt iepirkuma procedūras atklātumu un vienlīdzīgu attieksmi, nosakot, ka pasūtītājiem iepirkumu procedūras dokumentos ir jānosaka izšķirošais piedāvājuma izvēles kritērijs, lai gadījumos, kad vismaz divu pretendentu novērtējums ir vienāds, būtu iespējams noteikt uzvarētāju, tādējādi nepārprotami nosakot rīcību šādos gadījumos. Eiropas Komisijas tematiskā audita Nr.REGC214LV0182 par iepirkumu jomu (turpmāk – audits par iepirkumu jomu) gala ziņojumā norādīts, ka, lai gan Direktīva nereglamentē kā izvēlēties pretendentu, kuram būtu piešķiramas līguma slēgšanas tiesības gadījumos, kad vismaz divu pretendentu novērtējums ir vienāds, tomēr ir jāņem vērā, ka šiem kritērijiem ir jābūt saistītiem ar līguma priekšmetu Direktīvas 67. panta 3. punkta izpratnē. Audita par iepirkumu jomu laikā tika konstatēts, ka pasūtītāji sistemātiski iepirkuma procedūras dokumentos iekļauj PIL 51. panta septītajā daļā minēto piemēru attiecībā uz koplīguma noslēgšanu ar arodbiedrību, nevērtējot šī koplīguma saistību ar līguma priekšmetu, tādējādi pārkāpjot Direktīvas 67. panta 3. punktā noteikto, turklāt pasūtītāji iepirkuma procedūras dokumentos neparedz iespēju pretendentam pierādīt, ka ar alternatīvām metodēm tiek pārstāvētas un aizstāvētas pretendenta strādājošo darba, ekonomiskas, sociālās un profesionālās intereses. Ņemot vērā šīs problēmas sistemātisko raksturu, lai novērstu šādas prakses turpmāku īstenošanu, nepieciešams precizēt PIL 51. panta septītās daļas redakciju. 

Ņemot vērā minēto Likumprojekts paredz izteikt PIL 51. panta septīto daļu jaunā redakcijā, skaidri nosakot, ka iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajam izvēles kritērijam ir jābūt saistītam ar līguma priekšmetu PIL 51. panta izpratnē, tādējādi mazinot nepareizas interpretācijas iespējas.   

PIL 85. panta otrās daļas mērķis ir noteikt atbilstošu administratīvā soda mēru un veidu komisijas dalībniekiem gadījumā, kad konstatēts, ka komisijas dalībnieks ir pārstāvējis kandidāta vai pretendenta intereses, kā arī nav ievērojis aizliegumu būt saistītam ar kandidātu vai pretendentu, tādējādi atbilstoši sodot un atturot komisijas dalībniekus no vēlmes rīkoties pretēji normatīvajos aktos noteiktajam. Audita par interešu konfliktu mazinošajiem pasākumiem ziņojumā norādīts, ka, ņemot vērā pārkāpuma smagumu un tā iespējamās sekas, piemēram, finanšu korekciju apmēru gadījumos, kad līgumu izpilde tiek finansēta no Eiropas Savienības fondu projektu līdzekļiem, ir secināms, ka PIL 85. panta otrajā daļā noteiktais soda mērs un veids ir pārāk zems. Finanšu korekcijas apmērs par šādu pārkāpumu ir 100% no piešķirtā finansējuma, kas rada būtisku ietekmi uz projekta īstenošanu, kā arī negatīvu ietekmi uz pasūtītāja, tajā skaitā valsts vai pašvaldības budžetu. Tāpēc, nosakot nesamērīgi zemu soda apmēru, var šķist, ka attiecīgais pārkāpums ir  nenozīmīgs (vērtējot pārkāpuma smagumu no noteiktā soda apmēra un veida), bet faktiski tas rada būtiskas sekas - pasūtītājs zaudē ievērojamu finansējuma apmēru, ko pēc tam tāpat jāsedz no pasūtītāja paša finanšu līdzekļiem, tajā skaitā valsts vai pašvaldības budžeta, atņemot finansējumu citām vajadzībām un aizskarot būtiskas sabiedrības intereses.

Salīdzinot PIL 85. panta otrajā daļā noteikto administratīvā soda veidu un naudas soda apmēru ar citu pārkāpumu, kas vērsts uz līdzīgu tiesisko labumu aizsardzību, tas ir, ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (turpmāk - IKNL) 32. panta ceturtajā daļā minēto pārkāpumu, ir redzams, ka naudas sods abos gadījumos ir noteikts vienāds, taču būtiski uzsvērt, ka IKNL 32. panta ceturtajā daļā papildus naudas sodam var tikt piemērots arī papildsods – tiesību izmantošanas aizliegums.  
Papildus ir jāmin, ka ne vienmēr naudas sods, ja arī tiek piemērots maksimālajā apmērā, neveicina valsts amatpersonu atturēšanos no turpmāku pārkāpumu izdarīšanas, jo izdarītā pārkāpuma sodošās sekas ir daudz mazākas nekā iespējamais subjektīvais labums, ko valsts amatpersona vai ar valsts amatpersonu saistītās personas iegūst no valsts amatpersonas funkciju veikšanas interešu konflikta situācijā un no apzinātas neziņošanas par atrašanos interešu konflikta situācijā.

Vienlaikus ir jāņem vērā, ka kopš normas sākotnējās ieviešanas ir būtiski mainījies interešu konflikta tvērums, izpratne un piemērošana, attiecīgi ir pieaugusi pārkāpuma ietekme uz iepirkuma procedūras norisi. Pēdējos gados interešu konflikta situācijām publiskajos iepirkumos, jo īpaši ES fondu līdzfinansēto projektu ietvaros, tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, un šis pārkāpumus ir atzīstams par vienu no būtiskākajiem un smagākajiem pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā. Tādēļ ir svarīgi noteikt administratīvā soda veidu tādu, kas atbilst pārkāpuma smagumam un izdarīta pārkāpuma gadījumā var radīt ietekmi arī uz komisijas dalībnieku finansiālo stāvokli.

Papildus minētajam pasūtītājam ir tiesības pieprasīt kaitējuma atlīdzināšanu gadījumos, kad amatpersonas vai darbinieki ar savu rīcību ir nodarījuši tam zaudējumus.[1] Taču šeit ir svarīgi ņemt vērā, ka gadījumos, kad darbinieku darbība ir saistīta ar zaudējumu rašanās paaugstinātu risku, darbinieks atbild vienīgi tad, ja zaudējumi darba devējam nodarīti ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ. Tāpat arī amatpersonas ir civiltiesiski atbildīgas tikai tādā gadījumā, ja tās ir tīši rīkojušās prettiesiski vai savā rīcībā pieļāvušas rupju neuzmanību. No minētā ir redzams, ka ir nepieciešams pierādīt amatpersonu un darbinieku rupju neuzmanību vai tīšu prettiesisku darbību, kuras rezultātā ir radies interešu konflikts, lai būtu iespējama zaudējumu atlīdzība. Šāda pierādīšana var radīt papildus izdevumus pasūtītājam, turklāt ne visos gadījums pēc apstākļu izvērtēšanas kaitējumu atlīdzinājums būs iespējams. Atbilstoši jau iepriekš minētajam, saskaņā ar EK paziņojumu nav jāpierāda interešu konflikta faktiska ietekme (arī saistībā ar uztveres jēdzienu interešu konflikta definīcijā) uz konkrētu lēmumu pieņemšanas procesu, proti, nav nepieciešams pierādīt, ka interešu konflikts ir apzināti izmantots uzvarējušā pretendenta labā. Tādēļ, jo īpaši svarīgi, lai interešu konfliktu pārkāpumi tiktu identificēti savlaicīgi, pirms negatīvo seku rašanās. Soda veidam šajā gadījumā jābūt tādam, kas vērš komisijas dalībnieku uzmanību uz pārkāpuma un iespējamo seku smagumu, tādējādi maksimāli samazinot interešu konflikta situāciju negatīvo seku iespējamību.

EK paziņojumā ir norādīts: “Situācijas, kas saistītas ar interešu konfliktiem, var rasties jebkurā brīdī. Ir ārkārtīgi svarīgi vai nu tos novērst, vai arī pienācīgi pārvaldīt, kad tie rodas. Šī prasība ir būtiska, lai nodrošinātu publiskā sektora pārredzamību, reputāciju un objektivitāti, kā arī tiesiskuma principu kā Savienības pamatvērtības uzticamību. Tas ir svarīgi, lai saglabātu sabiedrības uzticēšanos valsts iestāžu un ierēdņu integritātei un objektivitātei, kā arī lēmumu pieņemšanas procesiem, kas kalpo vispārējām interesēm. Turpretī, ja interešu konflikti netiek novērsti vai pienācīgi pārvaldīti tad, kad tie rodas, tie var negatīvi ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu publiskā sektora iestādēs, novest pie publisko līdzekļu nepareizas izmantošanas un kaitēt reputācijai. To dēļ var zust uzticēšanās publiskā sektora spējai darboties objektīvi un sabiedrības vispārējās interesēs.” Fakts, ka Eiropas Komisija ir izstrādājusi EK paziņojumu vien apliecina interešu konflikta situāciju novēršanas būtiskumu. Turklāt ir jāņem vērā, ka EK paziņojums tika publicēts pēc Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās, līdz ar to, pārskatot administratīvo sodu apmēru, netika ņemts vērā EK paziņojumā minētais par interešu konflikta nepieļaušanas nozīmību.

Būtiski ņemt vērā, ka regulējums, kas aizliedz lēmumu pieņemšanu interešu konflikta situācijās, ir spēkā jau ilgu laiku. Tāpat, lai vērstu pasūtītāju uzmanību uz šī pārkāpuma nozīmību, IUB tīmekļvietnē ir publicēts skaidrojums “Interešu konflikta aktuālie jautājumi publiskajos iepirkumos” [2], par aktualitātēm regulāri tiek ziņots IUB rīkotajos semināros un citos pasākumos, Centrālā finanšu un līguma aģentūra savā tīmekļvietnē ir publicējusi informatīvo materiālu “Interešu konflikta problemātika ES fondu projektu publiskajos iepirkumos” [3] un Eiropas Komisija ir izstrādājusi praktisko rokasgrāmatu vadītājiem “Interešu konflikta identificēšana publiskā iepirkuma procedūrās strukturālu darbību veikšanai” [4]. Neskatoties uz to, ka tiek pielietotas alternatīvas metodes pasūtītāju informēšanai par interešu konflikta nozīmību, iepirkuma procesā iesaistītās personas nepievērš pietiekamu uzmanību interešu konflikta noteikumu ievērošanai un kontrolei. No administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas prakses izriet, ka lielākoties personu rīcība interešu konflikta situācijās ir saistīta ar vēlmi gūt finansiālu vai cita veida labumu sev vai radiniekiem. Minētais ir saistāms arī ar kopējo Latvijas sabiedrības korupcijas uztveri.  Līdz ar to, ņemot vērā plānoto pasūtītāja lomas palielināšanu interešu konflikta identificēšanā un novēršanā, papildsoda noteikšanai ir būtiska nozīme personu preventīvai atturēšanai no tiesībpārkāpumu izdarīšanas.


[1] Darba likuma 86.pants un Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 33.pants.
[2] https://www.iub.gov.lv/lv/skaidrojums-interesu-konflikta-aktualie-jautajumi-publiskajos-iepirkumos
[3] https://www.cfla.gov.lv/lv/jaunums/noderigi-interesu-konflikta-problematika-es-fondu-projektu-publiskajos-iepirkumos
[4] https://ec.europa.eu/sfc/sites/default/files/sfc-files/guide-conflict-of-interests-LV.pdf

Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu būtisku sabiedrības interešu aizsardzību, paredzēts noteikt papildsodu – tiesību izmantošanas aizliegumu, tādējādi nodrošinot, ka personas, kuras ir bijušas interešu konflikta situācijā, vairs nevarētu uz laiku ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana. Tiesību izmantošanas aizlieguma maksimālais ilgums (līdz diviem gadiem) tiek noteikts atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 18.pantam un tiek pielīdzināts citiem PIL noteiktiem gadījumiem, kad par būtiskiem pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā paredzēts to piemērot (PIL 84. panta ceturtā daļā un 87. panta piektā daļa).
Tiesību izmantošanas aizlieguma noteikšana par PIL 85. panta otrajā daļā minētajām darbībām dotu gan preventīvu nozīmi personām atturēties no pārkāpumu izdarīšanas, gan arī tiktu nodrošināts, ka personas, nevarētu turpināt darbību vai bezdarbību, kas varētu ietekmēt iepirkuma procedūru rezultātu, tādējādi aizskarot būtiskas sabiedrības intereses un negatīvi ietekmējot sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai un valsts pārvaldei kopumā.

PIL 43. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka gadījumos, kad kandidāts vai pretendents būtu izslēdzams no dalības iepirkuma procedūrā, pamatojoties uz PIL 42. panta otrās daļas 1., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13. un 14. punktu, pasūtītājs dod kandidātam vai pretendentam tiesības termiņā, kas ir vismaz 10 dienas iesniegt skaidrojumu un pierādījumus, kas apliecina kandidāta vai pretendenta uzticamību saskaņā ar PIL 43. panta noteikumiem. Savukārt PIL 43. panta sestajā daļā paredzēts, ka gadījumā, ja kandidāts vai pretendents  PIL 43. panta pirmajā daļā minēto skaidrojumus un pierādījumus nav iesniedzis 10 darbdienu laikā, pasūtītājs pieņem lēmumu izslēgt kandidātu vai pretendentu no turpmākas dalības iepirkuma procedūrā. No iepriekš minētā ir redzams, ka lai gan termiņš skaidrojumu un pierādījumu sniegšanai ir 10 dienas, pasūtītājam ir tiesības izslēgt kandidātu vai pretendentu no turpmākas dalības iepirkuma procedūrā, ja tas skaidrojumu vai pierādījumus nav iesniedzis 10 darbdienu laikā. Ņemot vērā iepriekš minēto nepieciešams PIL 43. panta pirmajā daļā un PIL 43. panta sestajā daļā noteiktos termiņus savstarpēji saskaņot, lai neradītu normu savstarpēju nesaderību.    

Ņemot vērā minēto, Likumprojekts paredz PIL 43. panta sestajā daļā atsaukties uz PIL 43. panta pirmajā daļā noteikto termiņu skaidrojumu un pierādījumu sniegšanai, tādējādi nodrošinot, ka šie termiņi ir savstarpēji saskaņoti.    

PIL paredz iespēju informācijas apmaiņu starp pasūtītāju un piegādātāju, kā arī iespēju piegādātājiem iesniegt iesniegumu par normatīvo aktu pārkāpumiem IUB un IUB informēt pasūtītāju par administratīvās lietas ierosināšanu izmantojot vairākus informācijas apmaiņas kanālus, tostarp arī faksu. Ņemot vērā informācijas tehnoloģiju straujo attīstību un fakss informācijas apmaiņai tiek izmantots aizvien retāk un līdz ar to arī faksa aparātu pieejamība un lietderība ievērojami samazinās, attiecīgi faksa aparātu iegāde un uzturēšana kļūst nelietderīga. Turklāt, ņemot vērā Eiropas Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumā “Eiropas zaļais kurss” noteikto, ka svarīgs priekšnoteikums zaļā kursa ilgtspējas mērķu sasniegšanai daudzās dažādās nozarēs ir digitālās tehnoloģijas, atteikšanās no faksa aparātu lietošanas mudinātu saziņai izmantot pieejamos digitālos risinājumus. 

Izslēgt visā likumā vārdu “fakss”, tādējādi atsakoties no šāda informācijas apmaiņas kanāla lietošanas saziņai PIL ietvaros.