Anotācija

Ņemot vērā minēto, ar noteikumu projektu, ievērojot Tiesu izpildītāju likuma 73. panta trešajā daļā (2022. gada 13. oktobra likuma redakcijā) Ministru kabinetam ietverto deleģējumu, noteikumi Nr. 364 papildināmi ar kārtību, kādā zvērināts tiesu izpildītājs izvērtē sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktajā termiņā pieteikto kreditoru pretenziju pamatotību un atbilstību.
Kā arī noteikumos Nr. 364 veicami grozījumi, lai atbilstoši Civillikumā noteiktajam nodrošinātu to, ka zvērināts tiesu izpildītājs likumā noteiktajos gadījumos nekustamo īpašumu, kas atzīts par bezmantinieku mantu, nodotu pašvaldībai.

Ar noteikumu projektu, ņemot vērā Civillikuma 416. panta otrajā daļā noteikto (2022. gada 13. oktobra likuma redakcijā) un ievērojot Tiesu izpildītāju likuma 73. panta trešajā daļā Ministru kabinetam ietverto deleģējumu (2022. gada 13. oktobra likuma redakcijā), noteikumi Nr. 364 tiek papildināti ar kārtību, kādā zvērināts tiesu izpildītājs izvērtē sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktajā termiņā pieteikto kreditoru pretenziju pamatotību un atbilstību.
Atbilstoši Civillikumā (416. pants 2022. gada 13. oktobra likuma redakcijā) ietvertajam konceptam attiecībā uz mantojuma lietas ietvaros piektajām kreditoru pretenzijām, kuras valsts vai pašvaldība atzīst, aktā par mantojuma lietas izbeigšanu zvērināts notārs iekļauj visas sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktajā termiņā pieteiktās pretenzijas – gan nodrošināto, gan nenodrošināto mantojuma atstājēja kreditoru pieteiktās pretenzijas. Tādējādi, nodrošinot vienādu mantojuma atstājēja nodrošināto un nenodrošināto kreditoru aizsardzību attiecībā uz tiesībām pretendēt uz savu prasījumu apmierināšanu, atceltas formas prasības kreditoru pretenzijām, kas tiek apmierinātas bezmantinieku mantas procesā. Attiecīgi visu sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktajā termiņā pieteikto kreditoru pretenziju pamatotību un atbilstību vērtēs zvērināts tiesu izpildītājs, pamatojoties uz Ministru kabineta noteiktiem kritērijiem. Proti, zvērināts tiesu izpildītājs bezmantinieku mantas gadījumā paredzēta jauna funkcija – izvērtēt pieteikto kreditoru pretenziju pamatotību un tikai par pamatotām atzīto pretenziju apmierināšanu. Ņemot vērā minēto ar noteikumu projektu noteikumi Nr. 364 tiek papildināti ar normām, kas nosaka kārtību, kādā zvērināts tiesu izpildītājs izvērtē aktā par mantojuma lietas norādīto kreditoru pretenziju pamatotību un lemj par to atzīšana.
 Ņemot vērā, ka parādnieks (mantojuma masas atstājējs) noteikumos Nr. 364 regulētajos gadījumos vairs neeksistē, mantojuma lietas ietvaros pieteikto kreditoru pretenzijas tiks vērtētas atbilstoši normatīvi noteiktiem kritērijiem. Saskaņā ar noteikumu projektā paredzēto, pēc lietas par bezmantinieku mantu ievešanas zvērināts tiesu izpildītājs pieprasa visiem kreditoriem, kas norādīti notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu, 15 dienu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas iesniegt kreditoru pretenziju pamatojošos dokumentus, kā arī sniegt citas ziņas, kas apliecina pieteikto parādsaistību esību un apmēru.
Veicot kreditoru pretenziju pamatotības izvērtējumu, zvērināts tiesu izpildītājs pārbauda:
 1) vai kreditors termiņā ir iesniedzis savu pretenziju pamatojošos dokumentus un, ja nepieciešams, sniedzis papildus informāciju par saistības vai tās apmēra pamatojumu;
 2) vai ir tikuši ievēroti darījuma, kas ir par pamatu pretenzijai, noslēgšanas nosacījumi un šāda darījuma slēgšanas ierobežojumi (ar to saprotot gan likumā noteiktus darījuma slēgšanas ierobežojumus (piemēram, saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30.panta pirmo daļu nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7 200 euro), gan tiesisku darījumu slēgšanas būtisko sastāvdaļu ievērošanu saskaņā ar Civillikumu);
 3)  vai nav iestājies prasījuma (pretenzijas) noilgums;
 4) vai kreditors būtu atzīstams par tādu kreditoru, kura prasījuma tiesības ir vērstas pret trešo personu, nevis pret mantojuma atstājēju, vienlaikus saistību pastiprinošie līdzekļi ir nostiprināti uz bezmantinieku mantu;
 5) vai atbilstoši ziņām Izpildu lietu reģistrā, saistība, par kuru izteikta pretenzija, jau nav pilnīgi vai daļēji apmierināta;
 6) Tiesu informācijas sistēmā pret mantojuma atstājēju uzsāktās tiesvedības lietas un to rezultātus;
 7) Kontu reģistrā informāciju par mantojuma atstājēja kontiem, kā arī, ja nepieciešams, pieprasa kredītiestādei ziņas par kontā veiktajiem vai saņemtajiem maksājumiem;
 8) komercķīlu reģistra, Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas un citās informācijas sistēmās pieejamās ziņas, kas var būt noderīgas kreditoru pretenziju pamatotības izvērtēšanai.
 Tādējādi ar noteikumu projektā ietverto pārbaudāmās informācijas apjomu tiek aizsargātas visu leģitīmo kreditoru tiesības saņemt savu prasījumu apmierināšanu, kā arī novērsta iespējamība, ka bezmantinieku mantas procesā tiek apmierinātas nepamatotas vai neīstas kreditoru pretenzijas vai segta parāda daļa, par kuru mantojuma atstājējs jau dzīves laikā norēķinājies. Situācijā, ja bezmantinieku mantu neizdodas atsavināt, atbilstoši noteikumos Nr. 364 paredzētajam kreditoram noteiktas tiesības paturēt šādu īpašumu (mantu) sev par tai noteikto vērtību, īpašumam noteikto kadastrālo vērtību vai par nenotikušās izsoles sākumcenu (atkarībā no mantas veida un atsavināšanas procesa stadijas) bez solīšanas parāda dzēšanai. Ar šādām tiesībām nostiprināts kreditoru aizsardzības mehānisms, kas dod iespēju gūt savu pretenziju apmierinājumu no bezmantinieku mantas, attiecīgi ar noteikumu projektu tiek precizēts, ka tās tiek piedāvāts izmantot vienīgi tiem kreditoriem, kuru pretenzijas noteikumos noteiktajā kārtībā ir atzītas (grozījumi noteikumu Nr. 364 12., 38.1, 57., 90., 112. un 113. punktā).
Atbilstoši 2022. gada 13. oktobra likuma "Grozījumi Civillikumā" anotācijā norādītajam, lai nodrošinātu notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu norādīto kreditoru pretenziju pārbaudi, zvērinātiem tiesu izpildītājiem var būt nepieciešama arī informācija no Kontu reģistra par mantojuma atstājēja kontiem, kā arī ziņas no kredītiestādēm par kontā veiktajiem vai saņemtajiem maksājumiem, tādēļ jāveic grozījumi Kredītiestāžu likuma 63. panta pirmās daļas 8. punktā, papildinot to ar atsauci par lietām par bezmantinieku mantu, lai zvērinātiem tiesu izpildītājiem varētu tikt izsniegtas neizpaužamas ziņas. Ņemot vērā minēto noteikumu projektā paredzēts, ka noteikumu 6.57. apakšpunktu, kas paredz, ka zvērināts tiesu izpildītājs, veicot kreditoru pretenziju pamatotības izvērtējumu, cita starp pārbauda Kontu reģistrā informāciju par mantojuma atstājēja kontiem, kā arī, ja nepieciešams, pieprasa kredītiestādei ziņas par kontā veiktajiem vai saņemtajiem maksājumiem, stājas spēkā vienlaikus grozījumiem Kredītiestāžu likuma 63. panta pirmās daļas 8. punktā (grozījums ietverti likumprojektā "Grozījums Kredītiestāžu likumā"; tiesību akta lietas ID: 23-TA-732) un Kontu reģistra likuma 6. panta pirmās 9. punktā (grozījums ietverts likumprojektā "Grozījums Kontu reģistra likumā"; tiesību akta lietas ID: 23-TA-737) par zvērināta tiesu izpildītāja tiesībām šādas ziņas saņemt.
 Ar noteikumu projektu noteikts termiņš, kādā zvērināts tiesu izpildītājs veic izvērtējumu un pieņem lēmumu par pieteikto kreditoru pretenziju pamatotības attiecīgi atzīšanu, daļēju atzīšanu vai neatzīšanu, proti, 20 diena, skaitot no termiņa, kāds noteikts kreditoru pretenziju pamatojošo dokumentu iesniegšanai, beigām. Vienlaikus paredzēta iespēja zvērinātam tiesu izpildītājam lemt par šī termiņa pagarināšanu uz laiku, ne ilgāku par diviem mēnešiem, ja tas nepieciešams, lai kādas kreditora pretenzijas pārbaudei iegūt papildu nepieciešamo informāciju.
Atbilstoši noteikumos Nr.364 ietvertajam regulējumam izdevumu, kas saistīti ar zvērināta tiesu izpildītāja īstenotā bezmantinieku mantas pārņemšanas un pārdošanas procesu, segšana tiek nodrošināta no mantas pārdošanas rezultātā gūtajiem ienākumiem. Atbilstoši noteiktajai bezmantinieku mantas realizācijas ieņēmumu sadalīšanas secībai pirmkārt sedzama zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzība un izdevumi saistībā ar bezmantinieku mantas pārņemšanu (tai skaitā pārvaldīšanas izdevumi), mantas novērtēšanu un atsavināšanu. Vienlaikus noteikumos Nr.364 kreditoram noteikts drošības naudas, kuru nosaka zvērināts tiesu izpildītājs, iemaksas pienākums gadījumā, ja kreditors izteicis vēlmi organizēt mantas novērtēšanu un pārdošanu (noteikumu Nr. 364 8.punkts). Iemaksājamās drošības naudas apmēru veido zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzība, kā arī ar mantas novērtēšanu un izsoles rīkošanu saistītie izdevumi. Ja viena bezmantinieku mantas pārņemšanas un pārdošanas administrēšanas procesa ietvaros viens vai vairāki kreditori iemaksājuši drošības naudu, tā no gūtajiem ienākumiem viņam (viņiem) tiek atmaksāta. Šāds modelis izvēlēts, apzinoties faktisko situāciju, ka izsoles sekmīga norise nav atkarīga tikai no normatīvajos aktos zvērinātam tiesu izpildītājam noteikto veicamo darbību sekmīgas īstenošanas. Gadījumā, ja pārdošanai izsolē izliktais nekustamais īpašums vai manta, piemēram, savu īpašību vai konkrētajā brīdī pastāvošās ekonomiskās situācijas dēļ nav pircējiem interesants, kā rezultātā apgrūtināta pircēju piesaiste, nav pamatoti ar mantas atsavināšanu saistīto izdevumu segšanas nastu noteikt zvērinātiem tiesu izpildītājiem. Attiecīgi kreditoram, iesniedzot zvērinātam tiesu izpildītājam lūgumu par mantas novērtēšanas un pārdošanas organizēšanu, ņemot vērā gan sava prasījuma apmēru, gan citus apstākļus, ir jāizvērtē, vai konkrētajā gadījumā mantas pārdošanas procesa iniciēšana, raugoties no tā īstenošanai ieguldāmo līdzekļu apmēra, būs samērīga. Ja kreditors nav gatavs minētās izmaksas segt, lēmums par izsoles organizēšanu par bezmantinieku mantu atzītās mantas pārdošanai ir zvērināta tiesu izpildītāja ziņā. Savukārt drošības naudas iemaksa zvērināta tiesu izpildītāja noteiktā apmērā, kas ir pietiekams mantas atsavināšanas procesa nodrošināšanai, nav šķērslis no bezmantinieku mantas atsavināšanā gūtajiem ienākumiem segt arī to kreditoru prasījumus, kuri drošības naudas iemaksā nav piedalījušies. Tā kā drošības naudas apmērs nav atkarīgs no kreditoru vai notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu norādīto to pretenziju skaita, bet gan konkrētas bezmantinieku mantas atsavināšanas procesa faktiskajām izmaksām.
Turpretī kreditora pretenziju pamatotības izvērtēšana lietā par bezmantinieku mantu ir attiecībā uz katru pieteikto pretenziju individuāli ieguldāms darbs, kura apmaksa amata atlīdzības takses apmērā un, ja nepieciešams, arī citas izmaksas, kas saistīta ar izvērtēšanai nepieciešamās papildu informācijas ieguvi, gulstas uz katru kreditoru atsevišķi.  Attiecīgi ar noteikumu projektu tiek noteikts, ka amata atlīdzība kreditora pretenziju pamatotības izvērtēšanai lietā par bezmantinieku mantu ir atsevišķi sedzama izdevumu pozīcija, kas neietilpst noteikumu Nr. 463 8. punktā noteiktajā drošības naudas apmērā un ir sedzama pirms izvērtēšanas procesa uzsākšanas. 
Ievērojot minēto, ar noteikumu projektu tiek paredzēts, ka zvērināts tiesu izpildītājs neveic kreditora pretenziju pamatotības izvērtējumu, ja kreditors nav iemaksājis zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā amata atlīdzību savu pieteikto pretenziju pamatotības izvērtēšanai. Savukārt, ja neviens no kreditoriem neiemaksā atlīdzību kreditora pretenziju pamatotības izvērtēšanai, zvērināts tiesu izpildītājs pārtrauc bezmantinieku mantas atsavināšanu un nodod to noteikumu Nr. 364 14. punktā noteiktajai institūcijai, ja tas ir nekustamais īpašums, vai Valsts ieņēmumu dienestam, ja kustamā manta, vai rīkojas noteikumu Nr. 364 105. punktu noteiktajā kārtībā, ja bezmantinieku manta ir pamatkapitāla daļas (akcijas).
Tāpat noteikumos Nr. 364 nostiprinātais pamatprincips par izdevumu, kas saistīti ar lietas par bezmantinieku mantu vešanu, segšanas kārtību noteikumu projektā tiek attiecināts arī uz tām izmaksām, kas var rasties saistībā ar kreditoru pieteikto pretenziju pamatotības un atbilstības izvērtēšanai nepieciešamo ziņu ieguvi. Proti, ja kāda kreditora pretenzijas izvērtēšanai nepieciešams iegūt papildu informāciju, kuras saņemšana saistīta ar papildus izdevumiem, zvērināts tiesu izpildītājs var lūgt attiecīgo kreditoru iemaksāt nepieciešamo summu šo izdevumu segšanai. Ja kreditors šos izdevumus zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā neiemaksā, zvērināts tiesu izpildītājs lēmumu par konkrētās pretenzijas pamatotību pieņem, balstoties uz tām ziņām, kas ir viņa rīcībā.

Atbilstoši noteikumu projektam zvērināts tiesu izpildītājs kreditora pretenziju daļēji vai pilnībā neatzīst, ja kreditors noteikumos noteiktajā termiņā nav iesniedzis zvērinātam tiesu izpildītājam dokumentus, kas pierāda viņa pretenzijas un tās apmēra pamatotību, vai ja ar zvērinātam tiesu izpildītājam iesniegto vai pieejamo informāciju nav pietiekami, lai izslēgtu saprātīgas šaubas par pretenzijas vai tās apmēra pamatotību.
Vienlaikus, lai nodrošinātu kreditoru tiesību aizsardzību, ar noteikumu projektu tiek paredzēts, ka kreditors var pārsūdzēt zvērināta tiesu izpildītāja darbības pretenzijas izvērtēšanā vai zvērināta tiesu izpildītāja atteikumu izvērtēt kādu no kreditora iesniegtajiem pierādījumiem viņa pretenzijas pamatotībai, ja šīs darbības vai atteikums, kreditora ieskatā, bija vai varēja būt par pamatu kreditora pretenzijas daļējai vai pilnīgai neatzīšanai. Tāpat paredzētas tiesības kreditoram pārsūdzēt zvērināta tiesu izpildītāja darbības arī cita kreditora pieteiktas pretenzijas izvērtēšanā, ja, tā ieskatā, pretenzija pilnībā vai daļā atzīta nepamatoti. Pēdējais pamatojams apstāklī, ka atbilstoši Civillikuma 416.pantā ietvertajai jēgai valsts nav mirušās personas mantiniece un saistību pārņēmēja, tā izpilda vien publisku funkciju, nodrošinot sabiedrības interesēs to, ka bezmantinieku mantai ir īpašnieks un tā tiek atgriezta civiltiesiskajā apgrozībā, savukārt par mantojuma atstājēja parādiem tā atbild tikai ar to mantu, kuru tā tādā kārtā patiesi iegūst. Proti, kreditoru pretenzijas var apmierināt tikai tādā apmērā, kā to faktiski sedz iegūtā bezmantinieku manta. Tādējādi plašāku tiesību paredzēšana kreditoriem aktīvi līdzdarboties, lai novērstu iespējamību, ka bezmantinieku mantas procesā tiek apmierinātas nepamatotas vai neīstas kreditoru pretenzijas vai segta parāda daļa, par kuru mantojuma atstājējs jau dzīves laikā norēķinājies, tiek stiprinātas kreditoru tiesības (un iespējas) saņemt apmierinājumu par savu prasījumu.
Visos augstāk norādītajos gadījumos sūdzība iesniedzama Civilprocesa likuma 632. pantā noteiktajā kārtībā desmit dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. Izskatot sūdzību, tiesa nevērtēs kreditoru pieteikto saistību pamatotību pēc būtības, bet vienīgi to, vai saskaņā ar nostiprināto regulējumu zvērinātam tiesu izpildītājam bija vai nebija jāatzīst kāda konkrēta pretenzija. Savukārt, lai zvērināta tiesu izpildītāja darbību pārsūdzēšana nekavētu citu kreditoru tiesību aizsardzību, noteikumu projekts paredz, ka šādas sūdzības iesniegšana nav šķērslis bezmantinieku mantas atsavināšanas uzsākšanai, ja papildu apstrīdētajai kreditora pretenzijai, ir cita vismaz viena kreditora pretenzija, par kuru lietā nepastāv strīds.
Ar noteikumu projektu tiek arī precizēta norma, kas nosaka, kas lietas par bezmantinieku mantu ietvaros tiek atzīts par kreditoru (noteikumu Nr. 364 3. punkts), proti, noteikts, ka par tādu uzskatāms kreditors, kura pretenzija izriet no saistības, kas nodibināta pret citu personu, nevis pašu mantojuma atstājēju, bet kuras nodrošināšanai ieķīlāta bezmantinieku manta. Atbilstoši noteikumu projektam, ja bezmantinieku manta ieķīlāta citas personas, nevis mantojuma atstājēja parādsaistību nodrošināšanai, pēc mantas atsavināšanas zvērināts tiesu izpildītājs naudu zemesgrāmatā norādītās hipotēkas summas apmērā vai Komercķīlu reģistrā norādītās ķīlas summas apmērā, ņemot vērā attiecīgā nodrošinātā prasījuma pirmtiesību, ieskaita savā depozīta kontā Valsts kasē un uzglabā līdz izpildu dokumentu saņemšanai.

Savukārt lai nodrošinātu, ka visu mantojuma atstājēju kreditoru tiesības tiek ievērotas vienlīdzīgi, ar noteikumu projektu tiek nodrošināts, ka mantojuma lietas ietvaros pieteikto kreditoru pretenziju pamatotību izvērtē viens zvērināts tiesu izpildītājs, pat ja manta atrodas vairāku zvērinātu tiesu izpildītāju iecirkņiem piekritīgās darbības teritorijās (noteikumu projektā ietvertie grozījumi par noteikumu Nr.364 papildināšanu ar 6.¹², 6.¹³ un 6.¹⁴. punktu un 52.³ punkta svītrošanu). Kopumā saglabājot teritoriālās jurisdikcijas principu, saskaņā ar kuru zvērināti tiesu izpildītāji amata darbības var veikt vienas konkrētas apgabaltiesas darbības teritorijā, ar noteikumu projektu tiek noteikts, ka zvērinātiem tiesu izpildītājiem, lai sastādītu vienu mantojuma sarakstu saistībā ar mantu dažādās apgabaltiesu teritorijās, ir jāsadarbojas. Vienas mantojuma lietas ietvaros paredzams, ka darbojas viens zvērināts tiesu izpildītājs (gan sastādot mantojuma sarakstu, gan pārvaldot bezmantinieka mantu, neatkarīgi no tā, vai manta atrodas dažādās apgabaltiesu teritorijās vai nē).
Minētā nodrošināšanai noteikumu projekts paredz, ka, ja bezmantinieku mantā ietilpst nekustamais īpašums un kustamā manta, kas atrodas dažādu apgabaltiesu darbības teritorijā, zvērināts tiesu izpildītājs gādā par kustamās mantas nogādāšanu un atsavināšanu tās apgabaltiesas darbības teritorijā, pie kuras viņš pastāv. Savukārt ja bezmantinieku mantā ietilpstošie nekustamie īpašumi atrodas vairāku apgabaltiesu darbības teritorijā vai, ja kustamās mantas īpašību dēļ tās pārvietošanas izdevumi var pārsniegt šīs mantas atsavināšanas izdevumus atsevišķas lietas ietvaros, zvērināts tiesu izpildītājs, kurš ievedis lietu par bezmantinieku mantu, pēc kreditoru pretenziju pārbaudes pabeigšanas vai pirms pilnīgas pārbaudes pabeigšanas, ja lietā par pamatotu atzīta vismaz viena kreditora pretenzija, pēc vienošanās ar citas attiecīgās apgabaltiesas zvērinātu tiesu izpildītāju nosūta tam lūgumu veikt tā apgabaltiesas teritorijā esošā nekustamā īpašuma vai kustamās mantas atsavināšanu noteikumos Nr. 364 noteiktajā kārtībā un atsavināšanā iegūtos līdzekļus pārskaitīt tā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā, kura lietvedībā atrodas lieta. Pirms pārskaitījuma veikšanas zvērināts tiesu izpildītājs, kurš veicis mantas vai nekustamā īpašuma atsavināšanu no atsavināšanas rezultātā gūtajiem naudas līdzekļiem ietur savu amata atlīdzību un sedz izdevumus, kas tam radušies saistībā ar konkrētās mantas vai nekustamā īpašuma pārņemšanu (tai skaitā pārvaldīšanas izdevumi), novērtēšanu un atsavināšanu.
Ar 2022. gada 13. oktobra likumu "Grozījumi Civillikumā" noteikts, ka likumā nosakāmi gadījumus, kad bezmantinieku manta piekrīt pašvaldībai. Proti, likumā nosakāms, kāda manta piekrīt pašvaldībai. Atbilstoši 2022. gada 13. oktobra likuma "Grozījumi Civillikumā" anotācijā norādītajam, pašvaldībai piekritīgā bezmantinieku manta nosakāma, izstrādājot attiecīga satura grozījumus Pašvaldību likumā, kas paredzēs, piemēram, dzīvokļa īpašuma, dzīvojamās mājas, bet ne tikai, piekritību attiecīgās teritorijas pašvaldībai.[1] Atbilstoši Pašvaldību likuma (likums stājies spēkā 2023. gada 1. janvārī) 73. panta piektajai daļai pašvaldībai piekrīt dzīvojamā māja, dzīvokļa īpašums vai to domājamās daļas atbilstoši Civillikuma 416. pantā noteiktajam kā bezmantinieka manta.
Vienlaikus ar 2022. gada 13. oktobra grozījumiem likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" ar mērķi novērst dalītā īpašuma tiesiskās attiecības starp valsti un pašvaldību bezmantinieku mantas gadījumos noteikti gadījumi, kad patstāvīgs īpašuma objekts kā bezmantinieku manta piekrīt pašvaldībai kā izņēmums no Civillikuma 416. panta pirmajā daļā nostiprinātā principa. Proti, atbilstoši minētā likuma 14. panta piektajai daļai ēkas (būves), kas ir bezmantinieku manta, piekrīt pašvaldībai, ja ēkas (būves) ir patstāvīgs īpašuma objekts un ēkas (būves) uzceltas uz zemes, kas piekrīt vai pieder pašvaldībai, bet zemes gabals, kas ir bezmantinieku manta, piekrīt pašvaldībai, ja uz tā ir pašvaldībai piederošas vai piekrītošas ēkas (būves), kas ir patstāvīgs īpašuma objekts. Attiecīgi ar noteikumu projektu precizēts noteikumu Nr. 364 14. punkts, nosakot kādos gadījumos zvērināts tiesu izpildītājs nodod attiecīgās pašvaldības valdījumā nekustamo īpašumu, ja noteikumos Nr. 364 noteiktajos gadījumos un kārtībā pieņemts lēmumus nekustamo īpašumu neatsavināt vai tā atsavināšana nav bijusi iespējama.
Atbilstoši noteikumu projektā paredzētajam normas, kas nosaka kārtību, kādā zvērināts tiesu izpildītājs veic kreditoru pretenziju pamatotības izvērtējumu, normas, kas nosaka zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu, kas atrodas citas apgabaltiesas darbības teritorijā, kā arī grozījumi noteikumu Nr. 364 14.2. apakšpunktā, kas paredz, ka nekustamo īpašumu, kurš sastāv no dzīvojamās mājas, dzīvokļa īpašuma vai to domājamās daļas, kā arī ēkas (būves), kas ir patstāvīgs īpašuma objekts un uzceltas uz zemes, kas piekrīt vai pieder pašvaldībai, un zemi, ja uz tās ir pašvaldībai piederošas vai piekrītošas ēkas (būves), kas ir patstāvīgs īpašuma objekts, zvērināts tiesu izpildītājs nodot attiecīgās pašvaldības valdījumā, piemēro lietām par bezmantinieku mantu, kas ievestas pamatojoties uz pēc 2023. gada 1. janvāra taisīta notariālā akta par mantojuma lietas izbeigšanu. Tādējādi normu piemērošanu saskaņojot ar 2022. gada 13. oktobra likuma "Grozījumi Civillikumā" spēkā stāšanos.


[1] https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/A4CCD534492F218EC22588540044738A?OpenDocument

 

Ar 2022. gada 11. janvāra grozījumiem noteikumos Nr. 364 paredzēta iespēja zvērinātam tiesu izpildītājam atsevišķos gadījumos veikt noteikumos Nr. 364 noteiktās amata darbības arī attiecībā uz zemesgrāmatā neierakstītu nekustamu īpašumu, proti, uz tādu nekustamo īpašumu, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, bet kur tikai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā mantojuma atstājējs reģistrēts kā īpašnieks vai tiesiskais valdītājs vai lietotājs. Vienlaikus noteikumu Nr. 364 137. punktā ir ietverta atruna, ka noteikumu Nr. 364 6.¹, 6.², 6.³, 32.¹ un 120.¹ punkts par rīcību ar bezmantinieku mantā ietilpstošu nekustamo īpašumu, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, piemēro lietām par bezmantinieku mantu, kas ievestas pēc 2022. gada 1. janvāra. Līdz ar to noteikumos Nr. 364 ietvertais regulējums nav piemērojams lietās par bezmantinieku mantu, kas ievestas pirms minētā datuma.
Ievērojot mērķi, ar kādu regulējums rīcībai ar zemesgrāmatā neierakstītu nekustamu īpašumu noteikumos Nr. 364 ietverts, lai mazinātu riskus, kas attiecas uz valstij piekrītošu nekustamo īpašumu ilgstošu neapsaimniekošanu un iespējamām papildu izmaksām valstij vai pašvaldībai, būtu pamats regulējumu attiecināt arī uz gadījumiem, kad lieta par bezmantinieku mantu ievesta pirms 2022. gada 1. janvāra.
Vienlaikus, lai rastu risinājumu rīcībai ar notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu ietvertiem zemesgrāmatā neierakstītiem nekustamiem īpašumiem gadījumos, kad lietu par bezmantinieku mantu zvērināts tiesu izpildītājs pabeidzis līdz 2022. gada 1. janvārim, normatīvi paredzama iespēja Valsts ieņēmumu dienestam rosināt lietas par bezmantinieku mantu atsākšanu, ja lietā kreditoru pretenzijas nav tikušas segtas pilnā apmērā, attiecīgi nodrošinot rīcību ar nekustamo īpašumu atbilstoši noteikumiem Nr. 364.

Ar noteikumu projektu noteikumu Nr. 364 137. punkts izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka noteikumu Nr. 364 6.¹ , 6.², 6.³, 32.¹ un 120.¹ punktu par rīcību ar bezmantinieku mantā ietilpstošu nekustamo īpašumu, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā un kuram Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā mantojuma masas atstājējs reģistrēts ar statusu īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, piemēro arī lietās, kurās lietvedība atsākta pēc Valsts ieņēmumu dienesta iesniegta lūguma, ja pēc bezmantinieku mantas realizācijas un gūto ienākumu sadales lietā tās pabeigšanas brīdī visu kreditoru pretenzijas nav segtas vai tās nav segtas pilnībā un notariālais akts par mantojuma lietas izbeigšanu taisīts līdz 2022. gada 1. janvārim.
Minētais šādās lietās ļautu palielināt bezmantinieku mantas pārņemšanas un pārdošanas administrēšanas procesa ietvaros gūto ienākumu apjomu, veicinātu mantojuma lietas ietvaros pieteikto kreditoru prasījumu maksimālu apmierināšanu, kā arī ļautu paplašināt to gadījumu skaitu, kad mantojuma atstājējam piederējušās manta atgriežas civiltiesiskajā apgrozībā.
Noteikumu Nr. 364 deleģējošās likumu normas neparedz noteikumos Nr. 364 atrunāt Valsts ieņēmumu dienesta rīcību ar valstij piekritīgu bezmantinieku mantu. Atbilstoši konceptuālajam ziņojumam "Par tiesiskā regulējuma problēmjautājumiem saistībā ar mantas piekritību valstij un valstij piekritīgo mantu" (ziņojums atbalstīts Valsts sekretāru sanāksmes 2023.gada 23.februāra sēdē, protokols Nr.8, 1. §) risinājumu daļā par kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests iniciē zvērinātam tiesu izpildītājam atsākt pabeigtu lietu par bezmantinieku mantu, paredzēts īstenot ar jauniem Ministru kabineta noteikumiem. Attiecīgi noteikumu projektā ietvertais noteikumu Nr. 364 137. punkts daļā par lietas par bezmantinieku mantu ievešanu arī pēc Valsts ieņēmumu dienesta iesniegta lūguma piemērojams līdz ar atbilstoša tiesiskā regulējuma nodrošināšanu Valsts ieņēmumu dienesta darbību regulējošos normatīvajos aktos. 

Atbilstoši noteikumiem Nr.364, ja kustamas mantas izsole pasludināta par nenotikušu sakarā ar iemeslu, ka nosolītājs noteiktajā termiņā pēc izsoles noslēguma nesamaksā visu summu, kas no viņa pienākas, zvērināts tiesu izpildītājs nekavējoties rīko atkārtotu tās pašas kārtas izsoli. Procesa ekonomijas nolūkā, lai novērstu nepieciešamību rīkot atkārtotu izsoli, šādā gadījumā paredzams tāds pats regulējums, kāds noteikumos Nr.364 noteikts attiecībā uz rīcību nekustama īpašuma izsoles gadījumā (38.2.apakšpunkts), proti, dodama iespēja pēdējam pārsolītajam solītājam paturēt mantu par tā solīto cenu.   

Ar noteikumu projektu tiek grozīts noteikumu Nr.364 92.punkts, nosakot, ja kustamas mantas izsole pasludināta par nenotikušu sakarā ar iemeslu, ka nosolītājs noteiktajā termiņā pēc izsoles noslēguma nesamaksā visu summu, kas no viņa pienākas, zvērināts tiesu izpildītājs uzaicina pēdējo pārsolīto solītāju paturēt apķīlāto mantu par tā solīto augstāko cenu. Atkārtotu izsoli rīkojot gadījumā, ja pēdējais pārsolītais solītājs nav noteiktajā termiņā paziņojis par apķīlātās mantas paturēšanu vai atteicies to paturēt sev. Tādējādi tiek nodrošināta gan procesa ekonomija, gan iespēja nodrošināt īpašuma pārdošanu par pēc iespējas augtāku cenu, ņemot vērā, ka interese par konkrēto mantu tirgū ir.
Vienlaikus kā izsoles dalībnieku papildu disciplinējošu līdzekli noteikumu projekts arī attiecībā uz kustamas mantas izsolēm paredz ieviest noteikumu, saskaņā ar kuru arī pēdējais pārsolītais solītājs zaudē iemaksāto nodrošinājumu, ja pēc nenotikušas izsoles atsakās paturēt mantu par savu augstāko solīto cenu (grozījums noteikumu Nr.364 88.punktā).