Anotācija (ex-ante)

Normatīvie akti neparedz skaidri noteiktu pienākumu kredītiestādēm nodrošināt skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma pieejamību ikdienā
Spēkā esošie normatīvie akti nenosaka prasības kredītiestādēm attiecībā uz to, vai vispār un kādā apmērā, un veidā nodrošināma skaidras naudas pieejamība kredītiestāžu klientiem ikdienā (ārpus valsts apdraudējuma situācijas), tādējādi ļaujot kredītiestādēm bez ierobežojumiem mainīt savu skaidras naudas maksājumu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas politiku, tai skaitā samazināt filiāļu skaitu, filiālēs sniegto skaidras naudas maksājumu pakalpojumu klāstu un bankomātu tīklu.
Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 97.³ panta pirmās daļas 3. punkts nosaka, ka pamatkontā jāietver pakalpojums – skaidras naudas izņemšana no maksājumu konta kredītiestādē vai bankomātos kredītiestādes darba laikā vai ārpus tā. Tomēr minētā tiesību norma attiecas tikai uz pamatkontu (maksājumu kontu ar pamatfunkcijām), nevis jebkuru kredītiestādē atvērtu maksājumu kontu, un šādu kontu skaits Latvijā ir ļoti mazs. Turklāt minētā tiesību norma nenosaka arī detalizētākas prasības attiecībā uz skaidras naudas maksājumu pakalpojumu pieejamību (piemēram, skaidras naudas izmaksas pakalpojuma sniegšanas vietu skaitu, izvietojumu vai minimālo summu, kādu kredītiestādes klients var noteiktā laika periodā skaidrā naudā izņemt no konta bez maksas).
Savukārt Nacionālās drošības likuma 22.³ panta pirmajā daļā noteikts, ka kritiskie finanšu pakalpojumi ir skaidras un bezskaidras naudas maksājumi, kurus Latvijas Republikā sniedz Latvijas Republikā licencēta kredītiestāde vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī licencēta (reģistrēta) kredītiestāde. Atbilstoši minētajā likumā noteiktajam deleģējumam Latvijas Bankas 2023. gada 9. oktobra noteikumos Nr. 252 "Kritisko finanšu pakalpojumu pārvaldības noteikumi" (turpmāk – Latvijas Bankas noteikumi Nr. 252) ir noteikti kritēriji to kredītiestāžu noteikšanai, kuras nodrošina kritisko finanšu pakalpojumu pieejamību valsts apdraudējuma gadījumā. Lai kredītiestādes varētu izpildīt minētajos normatīvajos aktos noteiktās kritisko finanšu pakalpojumu sniegšanas prasības, ir būtiski, lai atbilstoši pienākumi un skaidrās naudas maksājumu pakalpojumu sniegšanas infrastruktūra pastāvētu jau šobrīd ikdienā, - pirms valsts apdraudējuma situācijas iestāšanās.
Lai sasniegtu Likumprojekta mērķi, ir nepieciešams noteikt saistošas prasības tieši kredītiestādēm, nevis citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, jo skaidras naudas izmaksas pakalpojuma pieejamību Latvijas iedzīvotājiem gandrīz pilnībā (vairāk nekā 95% no kopējā darījumu skaita) nodrošina tieši kredītiestādes – caur bankomātu tīklu un kredītiestāžu filiālēs.
Bez kredītiestāžu filiāļu un bankomātu tīkla skaidras naudas pieejamība Latvijas iedzīvotājiem tiek nodrošināta vēl divos veidos, proti, izmantojot valsts akciju sabiedrības "Latvijas Pasts" (turpmāk – Pasts) skaidrās naudas maksājumu pakalpojumus  vai pakalpojumus, kas paredz skaidras naudas izmaksu pie tirgotāja (t.s. cash-back pakalpojumi). Abus minētos alternatīvos skaidras naudas izmaksas pakalpojumus iedzīvotāji izmanto salīdzinoši nelielā apjomā (t.i., tie veido niecīgu daļu no kopējā skaidras naudas izmaksu darījumu skaita Latvijā), tāpēc to regulēšana nesasniegtu Likumprojekta mērķi, turklāt šīs personu grupas – kredītiestādes, Pasts un tirgotāji – neatrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos gan no uzraudzības, gan dibināšanas, gan praktiskās darbības aspektiem. Lai gan spēkā esošie normatīvie akti nosaka, ka bez kredītiestādēm skaidras naudas izmaksas pakalpojumu ir tiesīgi sniegt arī citi maksājumu pakalpojumu sniedzēji (piemēram, maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes), tomēr jāņem vērā, ka citi maksājumu pakalpojumu sniedzēji nav tiesīgi pieņemt iedzīvotāju noguldījumus, un kopumā iedzīvotāji citu maksājumu pakalpojumu sniedzēju kontus neizmanto būtisku naudas uzkrājumu veidošanai. Atšķirībā no kredītiestādēm ne citu maksājumu iestāžu, ne elektroniskās naudas iestāžu maksājumu kontos esošie klientu līdzekļi netiek nodrošināti ar Noguldījumu garantiju likumā paredzētajām garantētās atlīdzības izmaksām. Līdz ar to skaidras naudas izmaksas pakalpojuma pieejamības prasību noteikšana maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm nerisina absolūtā iedzīvotāju vairākuma iespējas ērti un operatīvi mainīt to kontos esošos bezskaidras naudas uzkrājumus (noguldījumus) uz skaidru naudu.
Ņemot vērā minēto, par piemērotāko normatīvo aktu, kurā iekļaut Likumprojektā noteikto regulējumu, izvēlēts Kredītiestāžu likums, kurš regulē kredītiestāžu darbību un kurā jau šobrīd ir iekļautas ne tikai kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību regulējošās tiesību normas, bet arī Latvijas nacionālā regulējuma papildu prasības, kuras kredītiestādēm jāievēro savā darbībā Latvijā.
 

Likumprojekts paredz papildināt Kredītiestāžu likumu ar 74.⁴ pantu, kura pirmajā daļā tiek noteikti kritēriji to kredītiestāžu noteikšanai, kurām ir būtiska nozīme skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanā Latvijā (turpmāk – Nozīmīgās kredītiestādes) un uz kurām tiek attiecināts Likumprojektā (Kredītiestāžu likuma 74.⁴ panta otrajā daļā) noteiktais pienākums nodrošināt  klientam sniegtā skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma atbilstību noteiktām prasībām.
Šādi kritēriji ir nepieciešami, jo, lai sasniegtu Likumprojekta mērķi, nav nepieciešams prasības skaidras naudas izmaksas pakalpojuma nodrošināšanai attiecināt uz jebkuru kredītiestādi, tai skaitā tādu kredītiestādi, kurai kredītiestāžu sektorā Latvijā ir nebūtisks klientu skaits vai nebūtisks noguldījumu apjoms vai kuras darbība nav orientēta uz plaša klāsta pakalpojumu nodrošināšanu sabiedrībai.
Kā pamatnosacījums kredītiestādes atzīšanai par Nozīmīgo kredītiestādi paredzēts nosacījums, ka kredītiestāde ir reģistrēta Latvijā vai ir ārvalstu kredītiestādes filiāle Latvijā vai citā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāle Latvijā (Likumprojektā paredzētā Kredītiestāžu likuma 74.⁴ panta pirmās daļas ievaddaļa). Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija direktīvas 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (turpmāk – Direktīva 2013/36/ES), 36. panta 1. punktam pirms kredītiestādes filiāle uzsāk savu darbību, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes divos mēnešos pēc 35. pantā minētās informācijas saņemšanas sagatavojas kredītiestādes uzraudzībai saskaņā ar 4. nodaļu un vajadzības gadījumā norāda nosacījumus, ar kuriem vispārējās interesēs minēto darbību veic uzņēmējā dalībvalstī. Likumprojektā paredzētās prasības skaidras naudas izmaksas pakalpojuma nodrošināšanai ir atzīstamas par Direktīvā 2013/36/ES minētajiem sabiedrības interešu aizsardzības noteikumiem (general good).
Atbilstoši Kredītiestāžu likuma 6. panta trešajai daļai jau šobrīd citā dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei, kura ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus Latvijas Republikā, ir saistoši gan Latvijas Republikas normatīvie akti par sabiedrības interešu aizsardzību, gan Kredītiestāžu likuma V nodaļas prasības, kurās paredzēts iekļaut arī prasības skaidras naudas izmaksas pakalpojuma nodrošināšanai.  Kredītiestāžu likuma 6. panta trešās daļas regulējums ir attiecināms ne tikai uz citā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāli Latvijā, bet arī citā dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, kura uzsākusi finanšu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, neatverot filiāli. Faktiskā situācija liecina, ka citā dalībvalstī reģistrētām kredītiestādēm, kurām nav filiāles Latvijā, nav būtiska nozīme skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanai Latvijā, tai skaitā, esošie dati neliecina par to, ka būtiska daļa Latvijas iedzīvotāju (vismaz 5 procenti) izvēlētos šādas kredītiestādes kā vienīgo vai galveno finanšu pakalpojumu sniedzēju. Ņemot vērā minēto, Likumprojektā (Kredītiestāžu likuma 74.⁴ panta pirmās daļas ievaddaļā) minētais kredītiestāžu loks apzināti neaptver citā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes, kuras uzsākušas finanšu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, neatverot filiāli, piemēram, Revolut Bank UAB.
Kā pirmais kritērijs Nozīmīgo kredītiestāžu noteikšanai paredzēts nosacījums, ka kredītiestāde Latvijā sniedz ar maksājumu kontu saistītus pakalpojumus Eiropas Savienības rezidentiem-patērētājiem (Likumprojektā paredzētā Kredītiestāžu likuma 74.⁴ panta pirmās daļas 1. punkts). Tādējādi tiek nodrošināts, ka Likumprojektā paredzētais regulējums tiek attiecināts uz tām pašām kredītiestādēm, kurām normatīvajos aktos jau ir noteikti zināmi pienākumi Eiropas Savienības rezidentu – patērētāju apkalpošanai skaidras naudas izņemšanas jomā (no Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 97.¹ panta, 97.² panta pirmās daļas un 97.³ panta pirmās daļas 3. punkta izriet pienākums šādām kredītiestādēm nodrošināt pamatkonta atvēršanu, kura ietvaros cita starpā nodrošināma arī skaidras naudas izņemšana no maksājumu konta kredītiestādē vai bankomātos kredītiestādes darba laikā vai ārpus tā). Likumprojektā paredzētais regulējums nebūtu jāattiecina uz kredītiestādēm, kuras neapkalpo patērētājus (fiziskas personas) vai nesniedz tiem ar maksājumu kontu saistītus pakalpojumus, jo šādām kredītiestādēm nav būtiska nozīme skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanā Latvijā.
Kā otrais kritērijs Nozīmīgo kredītiestāžu noteikšanai paredzēts nosacījums, ka kredītiestādē atvērto klientu maksājumu kontu skaits iepriekšējā gada 31. decembrī veido vismaz piecus procentus no kopējā maksājumu kontu skaita Latvijā reģistrētajās kredītiestādēs, ārvalstu kredītiestāžu filiālēs Latvijā un citās dalībvalstīs reģistrēto kredītiestāžu filiālēs Latvijā (Likumprojektā paredzētā Kredītiestāžu likuma 74.⁴ panta pirmās daļas 2. punkts). Šāds kritērijs izvēlēts, lai Likumprojektā noteikto regulējumu attiecinātu uz tām kredītiestādēm, kuras Latvijas kredītiestāžu sektorā apkalpo būtisku klientu skaitu.  
Kā trešais kritērijs Nozīmīgo kredītiestāžu noteikšanai paredzēts nosacījums, ka kredītiestādē iekšzemes mājsaimniecību noguldījumi iepriekšējā gada 31. decembrī veido vismaz piecus procentus no kopējiem iekšzemes mājsaimniecību noguldījumiem Latvijā reģistrētajās kredītiestādēs, ārvalstu kredītiestāžu filiālēs Latvijā un citās dalībvalstīs reģistrēto kredītiestāžu filiālēs Latvijā (Likumprojektā paredzētā Kredītiestāžu likuma 74.⁴ panta pirmās daļas 3. punkts). Šāds kritērijs izvēlēts, lai Likumprojektā noteikto regulējumu attiecinātu uz tām Latvijas kredītiestāžu sektora kredītiestādēm, kurās iekšzemes mājsaimniecības noguldījušas būtisku finanšu līdzekļu apjomu.
Pašreizējā tirgus situācijā par Nozīmīgām kredītiestādēm atzīstamas četras pēc klientu maksājumu kontu skaita un iekšzemes mājsaimniecību noguldījumu apjoma lielākās Latvijā darbojošās kredītiestādes, proti, AS "Swedbank", AS "SEB banka", AS "Citadele banka" un Luminor Bank AS Latvijas filiāle, kuras atbilstoši Latvijas Bankas noteikumiem Nr. 252 ir arī kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējas.
Citas Latvijā darbojošās kredītiestādes šobrīd neatrodas tuvu Likumprojektā noteikto kvantitatīvo kritēriju sliekšņiem, kas ļauj prognozēt, ka tuvākajā laikā Nozīmīgo kredītiestāžu kritērijiem atbilstošo kredītiestāžu loka izmaiņas nav paredzamas. Par to, ka Likumprojektā noteiktie Nozīmīgo kredītiestāžu noteikšanas kritēriji pārliecinoši aptver lielāko daļu no skaidras naudas maksājumu pakalpojumu tirgus un attiecīgi ir piemēroti Likumprojekta mērķa sasniegšanai, liecina tas, ka atbilstoši pēdējiem pieejamajiem datiem Likumprojektā paredzētajiem Nozīmīgas kredītiestādes kritērijiem atbilstošo kredītiestāžu (AS "Swedbank", AS "SEB banka", AS "Citadele banka" un Luminor Bank AS Latvijas filiāle) nodrošināto skaidras naudas maksājumu pakalpojumu sniegšanas vietu (filiāļu un bankomātu) skaits sastāda 98.1% no kopējā Latvijā darbojošos kredītiestāžu nodrošināto skaidras naudas maksājumu pakalpojumu sniegšanas vietu (filiāļu un bankomātu) skaita (no kredītiestāžu publiskās informācijas (tīmekļvietnēm) iegūtie dati par situāciju 2023. gada 1. maijā).
Kredītiestāžu atbilstību Likumprojektā noteiktajiem Nozīmīgo kredītiestāžu noteikšanas kritērijiem pastāvīgi uzraudzīs Latvijas Banka.
Lai Nozīmīgām kredītiestādēm ļautu sagatavoties Likumprojektā noteikto skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma nodrošināšanas prasību izpildei, Likumprojekta 4. pantā noteikts, ka Likuma 74.⁴ pants un 198. panta trīspadsmitā daļa stājas spēkā  2025. gada 1. janvārī.

Nav noteiktas prasības attiecībā uz galveno skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma sniegšanas instrumentu – bankomātiem
Atbilstoši Latvijas Bankas sniegtajiem aktuālākajiem pieejamajiem datiem kredītiestādes skaidrās naudas izmaksas pakalpojumu klientiem nodrošina galvenokārt ar bankomātu starpniecību (99.82% no darījumu skaita un 96.40% no darījumu apjoma), nevis filiālēs (0.18% no darījumu skaita un 3.60% no darījumu apjoma). Tomēr pašreiz spēkā esošie normatīvie akti nenosaka prasības kredītiestādēm attiecībā uz bankomātu ģeogrāfisko izvietojumu, skaitu, minimālo darbības laiku, kā arī kā arī bez komisijas maksas izņemamās skaidrās naudas limitus, tādējādi neierobežojot kredītiestāžu rīcības brīvību sabiedrībai būtiskā pakalpojuma nodrošināšanā. Pēdējā desmitgadē daudzviet Latvijā ir nozīmīgi samazinājies kredītiestāžu sniegto klātienes pakalpojumu klāsts un pieejamība. Tas radījis būtisku skaidrās naudas izmaksas pakalpojumu pieejamības vai pat izzušanas risku. Ņemot vērā bankomātu faktisko nozīmi skaidrās naudas izmaksas pakalpojumu nodrošināšanā un to, ka bankomātu darbību ir iespējams nodrošināt arī ārpus kredītiestādes filiāles darbības laika, no Likumprojekta mērķa sasniegšanas viedokļa, lietderīgāk un samērīgāk ir prasības noteikt tikai galvenajam skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma nodrošināšanas veidam – kredītiestāžu nodrošinātajiem bankomātiem.

Likumprojekts paredz papildināt Kredītiestāžu likuma 1. pantu ar  jaunu 71. un 72. punktu, nosakot terminu "bankomāts" un "kredītiestādes nodrošināts bankomāts" definīcijas. Termina "bankomāts" skaidrojuma izveidei ir izmantoti Eiropas Centrālās bankas 2013. gada 28. novembra Regulas (ES) Nr. 1409/2013 par maksājumu statistiku II pielikumā definēto terminu "bankomāts" un "bankomāti ar skaidras naudas izmaksas funkciju" skaidrojumi.
No Likumprojektā paredzētā termina "kredītiestādes nodrošināts bankomāts" definīcijas izriet, ka par bankomātu ir atzīstams ne tikai kredītiestādes īpašumā, valdījumā vai turējumā esošs bankomāts, bet arī tāds bankomāts, kuru kredītiestādes uzdevumā uzstādījis ārpakalpojumu sniedzējs. Šāda norma ir atbilstoša Kredītiestāžu likuma 10.¹ pantā jau noteiktajam ārpakalpojumu regulējumam, kurš tostarp paredz to, ka ārpakalpojuma saņemšana neatbrīvo kredītiestādi no atbildības, kas noteikta likumā vai līgumā ar tās klientiem, ka kredītiestāde ir atbildīga par ārpakalpojumu sniedzēja veikumu tādā pašā mērā kā par savējo, kā arī to, ka ārpakalpojuma saņemšana neatbrīvo kredītiestādi un tās pārvaldes institūcijas no pienākuma veikt normatīvajos aktos noteikto ar kredītiestādes darbību saistīto risku pārvaldīšanu. Turklāt, ņemot vērā gan Latvijas Bankas noteikumos Nr. 252, gan šajā Likumprojektā paredzētos Nozīmīgo kredītiestāžu pienākumus bankomātu nodrošināšanā, līgums, ar kuru Nozīmīgā kredītiestāde bankomātu nodrošināšanas pakalpojumu deleģē ārpakalpojumu sniedzējam, atzīstams par nozīmīgu ārpakalpojumu līgumu, kura noslēgšanā un grozīšanā ievērojamas īpašas normatīvajos aktos noteiktas prasības un kārtība.
Likumprojekts paredz papildināt Kredītiestāžu likumu ar 74.⁴ pantu, kura otrajā daļā tiek noteiktas prasības attiecībā uz bankomātu ģeogrāfisko izvietojumu, skaitu un minimālo darbības laiku, kā arī skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma bankomātos bezmaksas pieejamības limitu. Detalizētāks skaidrojums par katru no minētajām prasībām aprakstīts turpmākajās šīs anotācijas sadaļās).
Likumprojektā paredzēti skaidrās naudas izmaksas pakalpojumam nosakāmo prasību veidi, bet to skaitlisko vērtību un pieļaujamo atkāpju noteikšanu paredzēts deleģēt Latvijas Bankai (Likumprojektā paredzētā Kredītiestāžu likumu 74.⁴ panta trešā daļa), jo prognozējams, ka tehnisko parametru (prasību skaitlisko vērtību un pieļaujamo atkāpju to izpildē) lielumu laika gaitā būs pamats mainīt, kā rezultātā to fiksēšana likuma līmenī nebūtu efektīvs risinājums. Nosakot prasību skaitliskās vērtības, Latvijas Bankai būs jānodrošina to samērīgums, t.sk. piemērotība leģitīmā mērķa sasniegšanai, ko cita starpā paredzēts sasniegt arī ar pieļaujamo atkāpju un piemērošanas nosacījumu noteikšanu. Likumprojektā paredzēto skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma prasību piemērošanas nosacījumu noteikšana Latvijas Bankas noteikumu līmenī ir nepieciešama, lai noteiktu skaidru un detalizētu regulējumu dažādām iespējamajām situācijām. Piemēram, lai noteiktu prasību piemērošanas nosacījumus gadījumā, ja divas vai vairākas Nozīmīgās kredītiestādes bankomātu nodrošināšanu ir uzticējušas vienam un tam pašam ārpakalpojumu sniedzējam un šādā veidā nodrošinātais bankomātu tīkls nav starp Nozīmīgajām kredītiestādēm nodalīts.
Vienlaikus Kredītiestāžu likuma 74.⁴ panta trešā daļa paredz, ka Latvijas Banka nosakot minēto prasību skaitliskās vērtības, pieļaujamās atkāpes to izpildē, piemērošanas nosacījumus un kārtību, konsultējas ar Latvijas Pašvaldību savienību un Ekonomikas ministriju. Šāda konsultēšanās ir nepieciešama, lai Latvijas Banka prasību noteikšanā iegūtu papildu informāciju par Latvijas Pašvaldību savienības un Ekonomikas ministrijas kompetencē esošajiem jautājumiem. Piemēram, uzņēmējdarbības attīstību reģionos un pašvaldību attīstības plāniem. Uzsverams, ka šāda konsultēšanās nekādā veidā neietekmē Latvijas Bankas tiesības pieņemt neatkarīgu lēmumu, izdodot iepriekš minētos noteikumus. 
Vienlaikus Likumprojektā paredzētā Kredītiestāžu likumu 74.⁴ panta ceturtajā daļā noteikts pienākums Latvijas Bankai ne retāk kā reizi divos gados pārskatīt skaidrās naudas izmaksas pakalpojumam noteikto prasību skaitliskās vērtības, pieļaujamās atkāpes to izpildē un piemērošanas nosacījumus, ņemot vērā skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma pieprasījuma izmaiņas, tirgū esošos skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma nodrošināšanas veidus un alternatīvas, kā arī Latvijas Bankas novērtējumu attiecībā uz skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma infrastruktūras izvietojuma un kapacitātes pietiekamību skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma nodrošināšanai strauja pieprasījuma pieauguma gadījumā.

Nav noteiktas skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma ģeogrāfiskās sasniedzamības prasības
Spēkā esošie normatīvie akti nenosaka prasības kredītiestādēm attiecībā uz to, kādā ģeogrāfiskā izvietojumā nodrošināma skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma pieejamība kredītiestāžu klientiem, tādējādi ļaujot kredītiestādēm bankomātu izvietojumu koncentrēt lielākajās Latvijas pilsētās, kas nodrošina augstāku bankomātu infrastruktūras uzturēšanas rentabilitāti, bet neatbilst to iedzīvotāju interesēm, kas dzīvo Latvijas mazpilsētās un lauku apvidū. Lai nodrošinātu iedzīvotājiem pieeju skaidrajai naudai visā Latvijas teritorijā, tajā skaitā mazpilsētās un lauku apvidū,  būtu nepieciešams noteikt kredītiestādei par pienākumu noteiktā attālumā no jebkuras vietas Latvijas teritorijā nodrošināt vismaz vienu bankomātu. Šāda prasība nodrošinātu to, ka skaidras naudas pieejamība saprātīgā attālumā tiktu nodrošināta ne tikai pilsētu iedzīvotājiem, bet arī laukos dzīvojošajiem, kuri veido 1/3 daļu no Latvijas iedzīvotājiem (atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem 2022. gada beigās 32% no visiem Latvijas iedzīvotājiem dzīvoja ārpus pilsētām).
Atbilstoši Latvijas Bankas īstenotā pētījuma datiem šobrīd mazāk kā 1% no Latvijas iedzīvotājiem bankomāts nav pieejams attālumā, kas nepārsniedz 20 km (gaisa līnijā) no viņu dzīves vietas. Lielākais attālums, kas iedzīvotājiem vietās, kurās bankomāts nav pieejams 20 km attālumā (gaisa līnijā), šobrīd ir jāmēro līdz tuvākajam bankomātam vienā virzienā, sasniedz pat 38 km, kas iedzīvotājam jāmēro, lai piekļūtu, piemēram, savai darba samaksai vai pensijai.

Lai nodrošinātu iedzīvotājiem pieeju skaidrajai naudai visā Latvijas teritorijā, tajā skaitā mazpilsētās un lauku apvidū, Likumprojekts paredz noteikt kredītiestādei par pienākumu Latvijas Bankas noteiktā attālumā no jebkuras vietas Latvijas teritorijā nodrošināt vismaz vienu bankomātu (Likumprojektā paredzētā Kredītiestāžu likumu 74.⁴ panta otrās daļas 1. punkts).
Konkrēto prasību kredītiestāde var izpildīt ar Nozīmīgās kredītiestādes nodrošinātiem bankomātiem vai jebkuras citas Nozīmīgās kredītiestādes nodrošinātu bankomātu, ja nodrošināta to pieejamība klientiem atbilstoši šajā Likumprojektā noteiktajai prasībai par skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma bankomātos bezmaksas pieejamības Latvijas Bankas noteikta minimālā mēneša limita un maksājumu skaita apmērā (Likumprojektā paredzētais Kredītiestāžu likumu 74.⁴ panta otrās daļas 4. punkts). Nozīmīgās kredītiestādes iespēja konkrētās prasības izpildē balstīties uz citas Nozīmīgās kredītiestādes nodrošinātu bankomātu paredzēta, lai nodrošinātu Likumprojekta mērķa sasniegšanu ar samērīgiem risinājumiem, kas neparedz obligātu nepieciešamību katrai Nozīmīgajai kredītiestādei izvietot savus bankomātus visā Latvijas teritorijā, ja klientam skaidrās naudas izmaksas pakalpojumu ar līdzvērtīgiem nosacījumiem var sniegt arī ar citas kredītiestādes nodrošinātu bankomātu. Turklāt Likumprojekts neparedz, ka Nozīmīgajām kredītiestādēm šādas balstīšanās uz citas Nozīmīgās kredītiestādes nodrošinātajiem bankomātiem gadījumos būtu obligāti nepieciešams noslēgt savstarpējus līgumus, vienošanās vai veikt citas saskaņotas darbības saistībā ar sadarbību bankomātu nodrošināšanā noteiktā ģeogrāfiskā izvietojumā, jo no Likumprojekta mērķa sasniegšanas viedokļa pietiek ar to, ka Nozīmīgās kredītiestādes izsniegtās maksājumu kartes darbojas citas Nozīmīgās kredītiestādes bankomātā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma bankomātos bezmaksas pieejamības limitam un maksājumu skaitam, tādējādi sniedzot klientam nepieciešamo skaidrās naudas izmaksas pakalpojumu ar līdzvērtīgiem nosacījumiem.
Situācijā, kad kādā noteiktā Latvijas teritorijā iedzīvotājiem Latvijas Bankas noteiktajā attālumā nebūs pieejams neviens Nozīmīgo kredītiestāžu bankomāts, katrai Nozīmīgajai kredītiestādei, kura, individuāli vērtējot, neiekļausies Latvijas Bankas noteikto pieļaujamo atkāpju ietvaros, būs obligāts individuāls pienākums uzstādīt bankomātu. Šāds pienākums pastāvēs kā minimums līdz brīdim, kad bankomātu uzstādīs kāda cita Nozīmīgā kredītiestāde un Nozīmīgā kredītiestāde, kurai attiecīgajā teritorijā nav sava bankomāta, nodrošinās, ka arī tās klienti attiecīgajā bankomātā var saņemt skaidrās naudas izmaksas pakalpojumu ar līdzvērtīgiem nosacījumiem. Ja Nozīmīgās kredītiestādes šādu situāciju izvēlēsies risināt savstarpēji sadarbojoties, tad šāda lēmuma īstenošana ir viņu brīvprātīga izvēle un atbildība. Nozīmīgo kredītiestāžu sadarbība Likumprojektā noteikto prasību izpildē teorētiski var tikt īstenota dažādās formās, dažādās kombinācijās un ar dažādiem nosacījumiem, turklāt šādi sadarbības risinājumi var laika gaitā mainīties. Nozīmīgo kredītiestāžu savstarpējās vienošanās tiesiskums ir izvērtējams no konkurences tiesību aspektiem.
Likumprojekts neregulē jautājumus, kas saistīti ar Nozīmīgo kredītiestāžu iespējamo vēlmi sadarboties bankomātu izvietojuma (ģeogrāfiskās sasniedzamības) vai citu prasību izpildē, jo valstij nav pamata noteikt Nozīmīgajām kredītiestādēm obligātu pienākumu sadarboties Likumprojekta prasību izpildē vai ierobežot Nozīmīgo kredītiestāžu sadarbības tiesības ar kādiem konkrētiem risinājumiem vai speciāliem nosacījumiem, kuri nav paredzēti spēkā esošajā vispārējā konkurences tiesību regulējumā.

Nav noteikts minimālais bankomātu skaits, kuros klienti var saņemt skaidrās naudas izmaksas pakalpojumu
Spēkā esošie normatīvie akti nenosaka prasības kredītiestādēm attiecībā uz to, cik liels bankomātu skaits tām jānodrošina Latvijas teritorijā. Bankomātu skaits Latvijā attiecībā pret iedzīvotāju skaitu šobrīd ir viens no zemākajiem Eiropā un tam ir tendence samazināties. Kredītiestādes, samazinot bankomātu skaitu, var būtiski pasliktināt klientu iespējas piekļūt skaidrās naudas izmaksas pakalpojumam. Nepietiekama bankomātu skaita dēļ skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma kapacitāte būtu samazināta, kā rezultātā klientiem nāktos pavadīt ilgāku laiku, lai saņemtu skaidro naudu, jo īpaši gadījumos, kad vērojams straujš skaidrās naudas izmaksas pieprasījuma pieaugums.

Lai nodrošinātu skaidrās naudas pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, Likumprojekts paredz (Likumprojektā ietvertā Kredītiestāžu likuma 74.⁴ panta otrās daļas 2. punkts), ka Latvijas Banka noteiks minimālo bankomātu skaitu, kāds Nozīmīgajai kredītiestādei jānodrošina Latvijas teritorijā. Latvijas Banka, nosakot konkrētā prasības skaitlisko lielumu, ņems vērā Nozīmīgās kredītiestādes klientu skaitu un Latvijas Bankas novērtējumu attiecībā uz skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma infrastruktūras kapacitātes pietiekamību skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma nodrošināšanai strauja pieprasījuma pieauguma gadījumā.

Nav noteikts minimālais bankomātu darbības un pieejamības laiks
Spēkā esošie normatīvie akti nenosaka minimālās prasības kredītiestādēm attiecībā uz to, cik stundas bankomāts ir pieejams klientam skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma saņemšanai noteiktā laika periodā. Tas, ka bankomāts ir uzstādīts noteiktā atrašanās vietā, vēl nenozīmē, ka klientiem pietiekamā apmērā ir iespējams tam fiziski piekļūt (daļa bankomātu atrodas telpās, kuras nav nepārtraukti pieejamas sabiedrībai) un to izmantot skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma saņemšanai (bankomātu nepieciešams regulāri uzpildīt un tehniski apkalpot).

 Lai nodrošinātu skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem, Likumprojektā paredzēts (Likumprojektā paredzētā Kredītiestāžu likuma 74.⁴ panta otrās daļas 3. punkts), ka Nozīmīgās kredītiestādes nodrošinātais bankomāts ir klientam pieejams un darbojas Latvijas Bankas noteiktajā bankomātu darba laikā. Atbilstoši Likumprojektā paredzētajam deleģējumam (Kredītiestāžu likumu 74.⁴ panta trešajai daļa) Latvijas Banka izdos noteikumus, ar kuriem tiks noteiks minimālais bankomātu darba laiks, kādu Nozīmīgajām kredītiestādēm jānodrošina Latvijas teritorijā.

Nav noteikts minimālais limits, kādā kredītiestādei jānodrošina skaidrās naudā izmaksas pakalpojuma sniegšana bez maksas
Spēkā esošie normatīvie akti nenosaka minimālās prasības kredītiestādēm attiecībā uz to, cik lielu summu fiziskai personai jābūt iespējai no sava maksājumu konta izņemt skaidrā naudā bez maksas, tādējādi kredītiestādēm faktiski piešķirot neierobežotu rīcības brīvību šajā jautājumā. Nesamērīgu skaidrās naudas izņemšanas pakalpojuma bezmaksas limitu noteikšana radītu kredītiestāžu klientiem tiešus šķēršļus skaidras naudas izmaksas pakalpojumu pieejamībai un izmantošanai, veicinot tikai bezskaidras naudas izmantošanu un secīgi šīs anotācijas 1.3. sadaļas apakšnodaļā "Pašreizējā situācija" minēto risku iestāšanos. Faktiskajā situācijā, kurā lielākā sabiedrības daļa saņem darba algu vai citus regulāros ienākumus bezskaidrā naudā ar pārskaitījumu uz kredītiestādē atvērtu maksājumu kontu, klientam būtu jānodrošina taisnīga iespēja saprātīgā apmērā bez maksas konvertēt savus naudas līdzekļus uz euro skaidro naudu, kas šobrīd ir vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis un par kura pieejamību nebūtu nosakāma maksa.
Praksē visbiežāk kredītiestādes nosaka, kādu summu skaidrā naudā klients no sava maksājumu konta var bez maksas izņemt mēneša laikā attiecīgās kredītiestādes bankomātā. Ja klients skaidro naudu izņem citas kredītiestādes bankomātā, daļa kredītiestāžu par to iekasē komisijas maksu. Visbūtiskāk šāda prakse ietekmē personas ar nelieliem ienākumiem, kuru dzīvesvietas tuvumā pieejami tikai citu kredītiestāžu nodrošināt bankomāti.

Likumprojektā paredzēts (Likumprojektā paredzētā Kredītiestāžu likuma 74.⁴ panta otrās daļas 4. punkts), ka kredītiestāde bez maksas nodrošina tās klientam – fiziskai personai, kurai kredītiestāde izsniegusi maksājumu karti,  skaidrās naudas izmaksas pakalpojumu apmērā, kas nav mazāks par Latvijas Bankas noteikto mēneša limitu un maksājumu skaitu. Tas nozīmē, ka kredītiestādei kā maksājumu kartes izdevējam jānodrošina klientam – fiziskai personai iespēju saņemt skaidrās naudas izmaksas pakalpojumu attiecīgās Nozīmīgās kredītiestādes nodrošinātā bankomātā un citas Nozīmīgās kredītiestādes, uz kuras bankomātiem Nozīmīgā kredītiestāde faktiski balstās šajā Likumprojektā noteikto ģeogrāfiskās sasniedzamības prasību izpildē (skat., Likumprojektā paredzētā Kredītiestāžu likuma 74.⁴ panta otrās daļas 1. punktu), bankomātos Latvijā bez maksas. Minimālais mēneša limits un maksājumu skaits piemērojams attiecībā uz katru klientu kopumā neatkarīgi no tā, cik maksājumu karšu Nozīmīgā kredītiestāde attiecīgajam klientam ir izsniegusi vai cik maksājumu kontu atvērusi. Šādas prasības noteikšanas mērķis ir panākt, ka Nozīmīgās kredītiestādes arī turpmāk nodrošinās saviem klientiem bezmaksas skaidrās naudas izmaksas pakalpojumus noteikta minimālā mēneša limita un maksājumu skaita apmērā, tādējādi neradot klientiem nesamērīgus šķēršļus piekļuvei likumīgajam maksāšanas līdzeklim – euro banknotēm – un atvieglojot klienta skaidrās vai bezskaidrās naudas norēķina veida brīvu izvēli. Likumprojekts neparedz aizliegumu vai ierobežojumus Nozīmīgajai kredītiestādei noteikt komisijas maksu klientam par skaidrās naudas izmaksu citu kredītiestāžu bankomātos, izņemot gadījumus, kad pati Nozīmīgā kredītiestāde ir izvēlējusies šajā Likumprojektā noteikto ģeogrāfiskās sasniedzamības prasību izpildē balstīties uz vienas vai vairāku citu Nozīmīgo kredītiestāžu bankomātiem, nevis tikai Nozīmīgas kredītiestādes nodrošinātajiem bankomātiem.

Nepieciešams paredzēt administratīvās sankcijas par skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma prasību neievērošanu
Likumprojektā paredzēto skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma prasību neievērošanu (piemēram, noteiktā bankomātu skaita vai izvietojuma prasību neievērošanu) var veicināt finansiāli apsvērumi, tajā skaitā Nozīmīgās kredītiestādes iespējamā interese būtiski samazināt ar skaidras naudas izmaksas pakalpojuma infrastruktūras darbības nodrošināšanu saistītos izdevumus. Lai mazinātu kredītiestāžu potenciāli iespējamo finansiālo motivāciju neievērot Likumprojektā paredzētās skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma prasības, ir nepieciešams noteikt iedarbīgas, ar pārkāpumu samērīgas un atturošas sankcijas.

Likumprojekts paredz papildināt Kredītiestāžu likuma 198. pantu ar trīspadsmito daļu, kas paredz, ka gadījumā, ja Nozīmīgā kredītiestāde nenodrošina bankomātu pieejamību atbilstoši noteiktajām attāluma, skaita vai darba laika prasībām vai nenodrošina bez maksas tās klientam – fiziskai personai, kurai kredītiestāde izsniegusi maksājumu karti, skaidrās naudas izmaksas pakalpojumu noteiktajā apmērā, Latvijas Banka ir tiesīga piemērot Nozīmīgajai kredītiestādei sankciju – brīdinājumu vai soda naudu līdz 50000 euro.
Likumprojekta 3. pantā (grozāmā Kredītiestāžu likuma 198. panta trīspadsmitajā daļā) paredzēts vienā tiesību normā apvienot visus četrus potenciāli iespējamos skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma prasību pārkāpumu veidus (t.i., bankomātu izvietojuma (attāluma) pārkāpumu, bankomātu skaita pārkāpumu, bankomātu darba laika pārkāpumu un klientam – fiziskai personai – bez maksas nodrošināmā skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma mēneša apmēra pārkāpumu), jo tie vienlīdz būtiski ietekmē skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma pieejamību kopumā. Ja kaut viena no šīm prasībām tiek pārkāpta, tad skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma pieejamība tiek kritiski ietekmēta un vairs nav izšķirošas nozīmes tam vai pārējo prasību izpilde tiek vai netiek ievērota.
Minētās tiesību normas nepieciešamības un pieļaujamības izvērtējums veikts, pārliecinoties par atbilstību visiem administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas praksē ieviestajiem un juridiskajā literatūrā attīstītajiem kritērijiem: 1) administratīvā akta (procesa) prioritātes principam, 2) sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitātei, 3) problēmsituācijas attiecināmībai uz publiski tiesiskajām attiecībām, 4) problēmsituācijas bīstamībai un kaitīgumam, 5) aizliegumam paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu.
Administratīvā akta (procesa) prioritātes princips.
Ņemot vērā to, ka Latvijas Banka administratīvās sankcijas finanšu tirgus dalībniekiem, t.sk. kredītiestādēm, piemēro Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, gan administratīvā akta izdošana, gan administratīvo sankciju piemērošana ir iespējama vienas administratīvās lietas ietvaros. Līdz ar to par vieniem un tiem pašiem faktiskajiem apstākļiem nav nepieciešams uzsākt divus dažādus procesus, kas būtu pakļauti dažādu tiesu jurisdikcijai.
Likumprojektā noteikto sankciju paredzēts piemērot pēc vai vienlaikus ar Kredītiestāžu likuma 196. panta 1.¹ daļā minētā administratīvā pasākuma (pieprasīt, lai kredītiestāde vai par pārkāpumu atbildīgā persona nekavējoties izbeidz attiecīgo rīcību) piemērošanas, tādējādi ievērojot administratīvā akta izdošanas prioritātes principu.
Vienlaikus ņemams vērā tas, ka ar administratīvā akta izdošanu var panākt pārkāpuma izbeigšanu, bet nevar novērst pieļautā pārkāpuma sekas, kuras šajā Likumprojektā paredzēto prasību kontekstā gandrīz vienmēr būs principiāli nenovēršamas. Ja Nozīmīgā kredītiestāde nav nodrošinājusi bankomātu pieejamību noteiktā attālumā, skaitā vai darba laikā vai nav klientiem – fiziskām personām – bez maksas nodrošinājusi skaidrās naudas izmaksas pakalpojumu normatīvajos aktos noteiktajā mēneša apmērā, tad šādu neatbilstību vēlāka novēršana (pēc kredītiestādes pašas lēmuma vai Latvijas Bankas administratīvā akta izdošanas) nekādi nevar novērst to, ka līdz pārkāpuma novēršanai kredītiestādes klientiem attiecīgajā apdzīvotā vietā vai teritorijā skaidrās naudas izmaksas pakalpojums nebija pieejams vispār vai bija pieejams tikai ar tādiem nosacījumiem, kas nav atbilstoši normatīvo aktu prasībām (piem., skaidrās naudas izmaksu noteiktajā attālumā varēja saņemt tikai citas kredītiestādes bankomātā un par maksu). Līdz ar to Likumprojektā paredzētās administratīvās sankcijas var tikt piemērotas arī pēc administratīvā akta labprātīgas izpildes.
Sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte
Paredzams, ka Likumprojektā minēto administratīvo sankciju noteikšana mazinās potenciāli konstatējamo problēmsituāciju (t.i., gadījumu, kad Nozīmīgās kredītiestādes neievēro Likumprojektā paredzētās skaidrās naudas izmaksas pakalpojumu prasības) rašanos. Ir pamats uzskatīt, ka ar Latvijas Bankas rīcībā esošo, publiski pieejamo un administratīvā procesa ietvaros iegūstamo informāciju būs iespējams šādas situācijas konstatēt, izmeklēt un pierādīt. Turklāt Likumprojektā paredzēta Kredītiestāžu likuma  74.⁴ panta trešajā daļā ir paredzēts deleģējums Latvijas Bankai noteikt prasības, termiņu un kārtību, kādā Nozīmīgās kredītiestādes sagatavos un iesniegs Latvijas Bankai informāciju saistībā ar Likumprojektā paredzēto skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma prasību izpildi.
Problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām
Lai gan Likumprojektā paredzētās prasības nosaka skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma prasību minimumu, kāds jāievēro Nozīmīgajai kredītiestādei, sniedzot klientam  pakalpojumus civiltiesisko attiecību ietvaros, tomēr administratīvo sankciju par šādu prasību pārkāpumiem noteikšana ir attaisnojama, jo pārkāpuma rezultātā tiek skarts plašs sabiedrības loks un aizskartas būtiskas sabiedriskās intereses – euro banknošu kā likumīgā maksāšanas līdzekļa pieejamība, kas nepieciešama ne tikai sabiedrības labklājības nodrošināšanai, bet pastarpināti arī citu personu interešu aizsardzībai un sabiedrības drošības nodrošināšanai.  
Problēmsituācijas bīstamība un kaitīgums
Jebkuras no Likumprojektā paredzētajām skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma prasībām (Kredītiestāžu likuma 74.⁴ panta otrās daļas 1., 2., 3. un 4. punkts) pārkāpums vērtējams kā potenciāli bīstams un sabiedriskās intereses būtiski aizskarošs, jo šāds pārkāpums var radīt būtiskas sekas – likumīgā maksāšanas līdzekļa nepieejamību vai apgrūtinātu pieejamību Nozīmīgās kredītiestādes klientiem, kas savukārt veicinātu šajā anotācijas sadaļā “Pašreizējā situācija” minēto risku iestāšanos. Līdz ar to iespējamie pārkāpumi var aizskart sabiedriskās intereses tādā mērā, ka nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību par tiem. Vienlaikus, lai gan šie pārkāpumi ir traucējoši labai pārvaldībai, tomēr tie neietver sevī kādu īpašu ļaunumu vai pilnīgu sabiedrības vai valsts vērtību ignoranci, tāpēc tie nav atzīstami par noziedzīgiem nodarījumiem.   
Aizliegums paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu
Likumprojekts neparedz administratīvo sankciju (brīdinājuma vai soda naudas) piemērošanu par administratīvā akta, ar kuru tiek piemērots Kredītiestāžu likuma 196. panta 1.¹ daļā minētais administratīvais pasākums (pieprasīt, lai kredītiestāde vai par pārkāpumu atbildīgā persona nekavējoties izbeidz attiecīgo rīcību), labprātīgu neizpildīšanu. Likumprojektā paredzētās administratīvās sankcijas var tikt piemērotas par normatīvajos aktos paredzēto skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma prasību neievērošanu neatkarīgi no tā, vai Nozīmīgā kredītiestāde ir izbeigusi pārkāpumu pēc savas iniciatīvas, Latvijas Bankas administratīvā akta labprātīgas izpildes vai Latvijas Bankas administratīvā akta piespiedu izpildes rezultātā.
Likumprojektā paredzēto sankciju veida un apmēra izvēle
Likumprojektā kā piemērojamo administratīvo sankciju veidi izvēlēta soda nauda un brīdinājums, kas arī administratīvās atbildības sistēmā paredzēti kā vienīgie pamatsodu veidi. Soda nauda ir praksē visbiežāk piemērotais sods par administratīvo pārkāpumu un teorētiski ir atzīts, ka tas ir piemērotākais un efektīvākais sods par administratīvo pārkāpumu. Savukārt kā otrs administratīvo sankciju veids Likumprojektā paredzēts brīdinājums, kas izsakāms rakstveidā kā Nozīmīgās kredītiestādes pieļautā pārkāpuma nosodījums un kuru paredzēts piemērot gadījumos, kad, izvērtējot piemērojamo sankciju samērīgumu, tiek konstatēts, ka soda naudas piemērošana būtu nesamērīga pret pieļauto pārkāpumu, bet pārkāpuma pilnīga atstāšana bez nosodījuma – nepieļaujama un nenovērsīs turpmākus pārkāpumus.
Ņemot vērā to, ka faktiskie skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma prasību pārkāpumi var ievērojami atšķirties (piemēram, pēc to ilguma, apmēra vai nodarītā apdraudējuma tiesiski aizsargātajām interesēm), Likumprojektā paredzēta salīdzinoši plaša soda naudas amplitūda (līdz 50 000 euro), tādējādi nodrošinot iespēju piemērot pieļautajam pārkāpumam samērīgu soda naudu. Ņemot vērā bankomātu augsto cenu (jauna iekārta atkarībā no tās tipa, funkcionalitātes, drošības līmeņa un kvalitātes prasībām var maksāt no vairākiem tūkstošiem euro līdz pat 27 000 euro) un uzturēšanas izmaksas, soda naudas apmēram ir jābūt pietiekami lielam, lai atturētu no pārkāpuma izdarīšanas un pēc iespējas neradītu situāciju, kad soda naudas samaksa ir finansiāli izdevīgāka par Likumprojektā paredzēto skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma prasību izpildi. Likumprojektā paredzētais soda naudas maksimālais apmērs (50 000 euro) būtu pielīdzināms vairāku jaunu bankomātu cenai un piemērojams tādos gadījumos, kad pārkāpums ir smags un ilgstošs (piemēram, ja ilgstoši un apzināti netiek nodrošināta bankomātu uzstādīšana noteiktajā skaitā vai attālumā).         
Pieņemot lēmumu par sankciju piemērošanu, Latvijas Banka ņems vērā Latvijas Bankas likuma 62. panta trešajā daļā minētos kritērijus, proti, 1) pārkāpuma smagumu; 2) pārkāpuma ilgumu; 3) personas vainojamības pakāpi; 4) pārkāpuma rezultātā personas gūtos ienākumus; 5) pārkāpuma rezultātā radītā kaitējuma labprātīgu atlīdzināšanu; 6) personas sadarbību pārkāpuma pārbaudē; 7) personas pieredzi finanšu tirgū; 8) personas finansiālo stāvokli; 9) personas iepriekš izdarītos pārkāpumus finanšu tirgū; 10) pasākumus, kurus persona veikusi, lai novērstu pārkāpuma atkārtošanos.
Atbilstoši Latvijas Bankas likuma 62. panta ceturtajai daļai Latvijas Banka izdod ieteikumus finanšu tirgus jomu regulējošos normatīvajos aktos noteikto sankciju par normatīvo aktu pārkāpumiem noteikšanai un publicē minētos ieteikumus Latvijas Bankas tīmekļvietnē. 

Bankomātu skaits atbilst Latvijas Bankas noteikumos noteiktajam minimālajam bankomātu skaitam, kāds jānodrošina Nozīmīgajām kredītiestādēm.

Bankomātu skaits uz katriem 100,000 Nozīmīgo kredītiestāžu aktīvajiem klientiem Latvijā.