Anotācija

25-TA-2534: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 2. jūlija noteikumos Nr. 364 "Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabinets 2025. gada 26. augusta  sēdē (protokola Nr. 33, 53.§) (turpmāk - Protokols Nr.33, 53.§) izskatīja un atbalstīja  Informatīvo ziņojumu “Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029. gadam”[1] (turpmāk – Izdevumu pārskatīšanas ziņojums), 25-TA-2002.
Atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktam, valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) no 2026. gada 1. janvāra jānodrošina rīcību ar valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, kustamo mantu, bezķermeniskām lietām un rīcību ar konfiscēto mantu, kura tiek realizēta, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts vai ārvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma pamata, tai skaitā valstij piekritīgās kustamās mantas uzskaiti, glabāšanu, iznīcināšanu, nodošanu bez maksas, realizēšanu, izņemot finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kā arī Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumu Nr. 901 "Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu" (turpmāk – MK noteikumi Nr.901) 5.3. sadaļas 35.1. – 35.3. apakšpunktā minēto mantu.
[1] https://tapportals.mk.gov.lv/meetings/protocols/fba1296e-4d5c-45f5-8edf-f843782a48fe

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 2. jūlija noteikumos Nr. 364 "Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu"" mērķis ir papildināt noteikumus ar jaunu kompetento institūciju – VNĪ, kurai zvērināts tiesu izpildītājs, izbeidzot lietu par bezmantinieka mantu, nosūta paziņojumu vai nodod aktu, kā arī noteikt, kādos gadījumos minētais paziņojums vai akts nosūtāms Valsts ieņēmumu dienestam un – kādos VNĪ tālākai rīcībai ar valstij piekritīgo bezmantinieka mantu.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2026.
Pamatojums
Protokola Nr.33, 53.§ 29.punkts. Noteikumu projekts ir saistīts ar likuma "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" pavadošo likumprojektu paketē iekļautajiem un Ministru kabineta 2025.gada 30.septembra sēdē (protokola Nr.40, 45.§, 46.§, 48.§, 49.§) atbalstītajiem likumprojektiem - likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” (25-TA-2187) (Nr.1089/Lp14), likumprojekts “Grozījumi Valsts ieņēmumu dienesta likumā” (25-TA-2203), likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (25-TA-2188), likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju”” (25-TA-2196), kuriem ir noteikts vienots spēkā stāšanās termiņš – 2026.gada 1.janvāris.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Lai nodrošinātu racionālāku valsts budžeta līdzekļu izmantošanu, finansējumu novirzot nozares prioritāšu īstenošanai un aktuālu jautājumu risināšanai, Izdevumu pārskatīšanas ziņojuma 2.1.2. sadaļā noradīts, ka Valsts ieņēmumu dienestam paredzēts atteikties no neraksturīgas funkcijas – valstij piekritīgās mantas realizācijas turpmākas veikšanas.
Valsts ieņēmumu dienests  veic nodokļu un muitas nodokļu administrācijai neraksturīgu funkciju – uzskaita valstij piekritīgo mantu, nodrošina kontroli pār tās realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei.
Ministru kabinets jau 2024. gada 6. februārī ir pieņēmis zināšanai informatīvo ziņojumu “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbības pilnveides pasākumiem”[2], kurā kā viena no Valsts ieņēmumu dienesta neraksturīgajām funkcijām norādīta valstij piekritīgās mantas administrēšana.
[2] https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/04a76043-f373-49a0-8f2c-d9522de658bd 

Savukārt, izvērtējot VNĪ pamatdarbības jomas un kompetenci, ir secināms, ka VNĪ ir piemērota kļūt par kompetento institūciju, kura, līdztekus citām kompetentajām institūcijām, var nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgo mantu, ņemot vērā tās kompetenci gan valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un atsavināšanas jomā, gan kustamās mantas atsavināšanā, darbinieku specifiskās zināšanas, iekšējos atbalsta resursus (IT nodrošinājums, finanšu speciālistu un grāmatvedības atbalsts, sava tīmekļvietne un pieejamība datu bāzēm). VNĪ jau šobrīd ir iesaistīta valstij piekritīgās mantas, kas ir nekustamie īpašumi, pārņemšanā no Valsts ieņēmumu dienesta.
Vienlaikus, vērtējot kapitālsabiedrības kapacitāti uzņemties jaunu valsts pārvaldes deleģētu funkciju pilnā apjomā, kā arī tās realizēšanai un administrēšanai nepieciešamos finanšu un cilvēku resursus, vienlaikus vērtējot arī paredzamos izdevumus, Izdevumu pārskatīšanas ziņojumā iekļautais priekšlikums paredz, ka valstij piekritīgās mantas procesa pārņemšana no Valsts ieņēmumu dienesta  pilnā apjomā tiktu realizēta ar 2027. gada 1. janvāri, lai pārejas periodā izvērtētu iespējas optimizēt un padarīt efektīvāku rīcību ar valstij piekritīgajiem finanšu līdzekļiem, finanšu instrumentiem un iznīcināmo valstij piekritīgo mantu.
Ievērojot iepriekš minēto, Protokola Nr.33, 53.§ 30.punktā noteikts uzdevums Finanšu ministrijai (VNĪ un Valsts ieņēmumu dienestam) sadarbībā ar institūcijām, kuras nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, un citām kompetentām institūcijām līdz 2026. gada 1. jūlijam izvērtēt normatīvā regulējuma pilnveidošanu rīcībai ar valstij piekritīgajiem finanšu līdzekļiem, finanšu instrumentiem un MK noteikumu Nr. 901 5.3. sadaļas 35.1.–35.3. apakšpunktā minēto iznīcināmo valstij piekritīgo mantu, sagatavot un finanšu ministram noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par kompetentās iestādes noteikšanu rīcībai ar minēto valstij piekritīgo mantu, lai nodrošinātu, ka valstij piekritīgās mantas procesa pārņemšana no Valsts ieņēmumu dienesta pilnā apjomā tiktu īstenota ar 2027. gada 1. janvāri.

Ar Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktu noteiktais risinājums paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra VNĪ nodrošinās rīcību ar valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, kustamo mantu, bezķermeniskām lietām un rīcību ar konfiscēto mantu, kura tiek realizēta, pamatojoties uz ES dalībvalsts vai ārvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma pamata, tai skaitā valstij piekritīgās kustamās mantas uzskaiti, glabāšanu, iznīcināšanu, nodošanu bez maksas, realizēšanu, izņemot finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kā arī MK noteikumu Nr. 901 5.3. sadaļas 35.1. – 35.3. apakšpunktos minēto mantu (tajā skaitā alkohols, cigaretes, nevērtīga, izplatīšanai aizliegta manta, mantai beidzies derīguma termiņš). Savukārt Valsts ieņēmumu dienests turpinās īstenot tai normatīvos aktos noteikto rīcību ar valstij piekritīgajiem finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem, kā arī iznīcināmo valstij piekritīgo kustamo mantu līdz turpmākam lēmumam.

Lai VNĪ un Valsts ieņēmumu dienests no 2026. gada 1. janvāra varētu nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgo mantu, atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteiktajai kompetencei un apjomam, Ministru kabineta 2025.gada 30.septembra sēdē (protokola Nr.40, 45.§, 46.§, 48.§, 49.§) likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" pavadošo likumprojektu paketē tika izskatīti un atbalstīti vairāki likumprojekti - likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” (25-TA-2187,1089/Lp14), likumprojekts “Grozījumi Valsts ieņēmumu dienesta likumā” (25-TA-2203, 1077/Lp14),  likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (25-TA-2188,1093/Lp14), likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju”” (25-TA-2196, 1076/Lp14). Saeima minētos likumprojektus 2025.gada 3.decembrī ir pieņēmusi galīgajā 2.lasījumā.

Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.1 pantā noteikts kompetento institūciju loks, kas nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, proti tiesību normā noteikts, ka Ministru kabinets nosaka kompetentās tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes institūcijas un kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas pārņemšana, glabāšana, uzskaite, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts un pašvaldību budžetā. Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” (25-TA-2187) paredz precizēt minētajā likumā noteiktās kompetentās institūcijas, kuras nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, lai Ministru kabineta deleģējums būtu attiecināms arī uz valsts kapitālsabiedrībām, līdztekus citām kompetentajām institūcijām, nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgo mantu.
Līdz ar grozījumiem iepriekš minētajos likumprojektos, paredzēts grozīt arī vairākus saistītos Ministru kabineta noteikumus, tai skaitā, arī MK noteikumus Nr.901, lai  precīzi nodefinētu valstij piekritīgās mantas veidus, ar ko no 2026.gada 1.janvāra rīkosies VNĪ un, lai precizētu  VNĪ un Valsts ieņēmumu dienesta kompetences sadalījumu.
Minētajiem likumprojektiem un saistītajiem Ministru kabineta noteikumu grozījumiem ir paredzēts vienots spēkā stāšanās termiņš – 2026.gada 1.janvāris.

Lai VNĪ un Valsts ieņēmumu dienests no 2026. gada 1. janvāra varētu nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgo mantu, atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteiktajai kompetencei un apjomam, ir veikti attiecīgi grozījumi arī Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā (likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā“ (1000/Lp14)) un Notariāta likumā (likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā” (986/Lp14)). Minētie likumprojekti 2025.gada 6.novembrī ir pieņemti Saeimā 2.lasījumā.

            Pilnvarojums Ministru kabineta 2013.gada 2.jūlija noteikumiem Nr.364 “Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu” (turpmāk – Noteikumi) noteikts vairākos likumos -  Noteikumi izdoti saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 42. panta otro daļu un 73. panta trešo daļu, Komerclikuma 191. panta trešo daļu un 238.1 panta otro daļu, Meža likuma 44. panta astoto daļu, likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 38.2 panta trešo daļu, Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5. panta desmito daļu un Civillikuma 416. panta sesto daļu.
Saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 73.panta trešo daļu zvērināts tiesu izpildītājs pārņem mantu, kas atbilstoši Civillikuma 416. pantā noteiktajam atzīta par bezmantinieku mantu un ir piekritīga valstij vai pašvaldībai, nodrošina tās pārvaldīšanu, apsardzību un realizāciju, kā arī uz šo mantu pieteikto kreditoru pretenziju pamatotības atzīšanu un apmierināšanu. Kārtību, kādā zvērināts tiesu izpildītājs nodrošina bezmantinieku mantas pārvaldīšanu, apsardzību, novērtēšanu, atsavināšanu, kreditoru pretenziju pamatotības atzīšanu un apmierināšanu, realizācijas ieņēmumu sadalīšanu, tai skaitā zvērināta tiesu izpildītāja un zvērināta notāra izdevumu un amata atlīdzības segšanu, vai to ieskaitīšanu valsts vai pašvaldības budžetā, kā arī noteic drošības naudas apmēru, nosaka Ministru kabinets. Ministru kabinets noteic tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu arī gadījumā, ja bezmantinieku manta netiek atsavināta.
Ņemot vērā Protokola Nr.33, 53.§, 29.punktā doto izdevumu, lai VNĪ un Valsts ieņēmumu dienests no 2026.gada 1.janvāra nodrošinātu rīcību ar valstij piekritīgo mantu tām noteiktajā apjomā, arī Noteikumus nepieciešams papildināt ar jaunu kompetento institūciju – VNĪ , kurai zvērināts tiesu izpildītājs, izbeidzot lietu par bezmantinieka mantu, nosūta paziņojumu vai nodod aktu, kā arī  noteikt, kādos gadījumos minētais paziņojums vai akts nosūtāms Valsts ieņēmumu dienestam un - kādos VNĪ tālākai rīcībai ar valstij piekritīgo bezmantinieka mantu. Vienlaikus tiek paredzēts noteikt, ka attiecīgie grozījumi Noteikumos stāsies spēkā ar 2026.gada 1.janvāri.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumu 6.7 punkts noteic, ka zvērināts tiesu izpildītājs nevērtē kreditora pretenzijas pamatotību, ja kreditors nav iemaksājis zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā amata atlīdzību kreditora pretenziju pamatotības izvērtēšanai. Šādā gadījumā kreditora (arī nodrošinātā kreditora) pretenzija tiek uzskatīta par neatzītu. Ja neviens no kreditoriem šajos noteikumos noteiktajā kārtībā nav iemaksājis atlīdzību kreditora pretenziju pamatotības izvērtēšanai, zvērināts tiesu izpildītājs izbeidz lietu par bezmantinieka mantu un paziņo par to šo noteikumu 14. punktā minētajai institūcijai, ja tas ir nekustamais īpašums, vai Valsts ieņēmumu dienestam, ja tā ir kustamā manta, vai rīkojas šo noteikumu 105. punktā noteiktajā kārtībā, ja bezmantinieku manta ir pamatkapitāla daļas.

Lai nodrošinātu Protokola Nr.33 53.§ 29.punktā doto uzdevumu no 2026. gada 1. janvāra VNĪ un Valsts ieņēmumu dienestam nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgo mantu noteiktā apjomā, nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus Noteikumu 6.7 punktā.

Atbilstoši Protokola Nr. 33, 53.§. 29.punktā noteiktajam un paredzētajos grozījumos MK Noteikumos Nr.901 (25-TA- 2528) starp VNĪ un Valsts ieņēmumu dienestu noteikts šāds kompetences sadalījums:
VNĪ no 2026. gada 1. janvāra nodrošinās rīcību ar šādu valstij piekritīgo mantu:
1)         valstij piekritīgajiem nekustamajiem īpašumiem;
2)         valstij piekritīgo kustamo mantu, tai skaitā valstij piekritīgās kustamās mantas uzskaiti, glabāšanu, iznīcināšanu, nodošanu bez maksas, realizēšanu, izņemot MK Noteikumu Nr. 901 5.3. sadaļas 35.1.-35.3.apakšpunktā minēto mantu;
3)         valstij piekritīgām bezķermeniskām lietām, tai skaitā, bet ne tikai, kapitāldaļu, akciju paju, kā arī prasījumu tiesību, patentu, realizēšanu;
4)         konfiscēto mantu (izņemot naudas līdzekļus), kura tiek realizēta, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts vai ārvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma pamata,

Savukārt Valsts ieņēmumu dienests līdz turpmākam lēmumam turpina īstenot tai normatīvos aktos noteikto rīcību ar:
1) valstij piekritīgajiem finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem (piemēram, obligācijas, vērtspapīri, ieguldījumu fondi, kas atrodas kredītiestāžu, apdrošināšanas sabiedrību, ieguldījumu brokeru sabiedrības vai Nasdaq CSD SE kontos);
2) iznīcināmo valstij piekritīgo kustamo mantu, kas noteikta MK Noteikumu Nr. 901 35.1.-35.3.apakšpunktā.
Atbilstoši MK Noteikumu Nr.901 5.3. sadaļas 35.1.- 35.3.apakšpunktam Valsts ieņēmumu dienests iznīcina  šādu valstij piekritīgo kustamo mantu:
- alkoholiskos dzērienus, tabaku, tabakas izstrādājumus, tabakas aizstājējproduktus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamo šķidrumu, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļas un tabakas aizstājējproduktus;
- nevērtīgu, izplatīšanai aizliegtu vai lietošanai nederīgu mantu;
- mantu, kurai ir beidzies derīguma termiņš.

Vienlaikus, VNĪ atbilstoši MK Noteikumu Nr. 901 35.4.-35.5.apakšpunktam, iznīcinās tās uzskaitē paņemto valstij piekritīgo mantu, kuras realizācijai paredzamie izdevumi pārsniedz paredzamos ieņēmumus, kā arī tādu mantu, par kuru institūcija  ir pieņēmusi lēmumu to iznīcināt vai norakstīt, ja valstij piekritīgo kustamo mantu vai bezķermeniskas lietas, veicot realizācijas procedūru, neizdodas realizēt.

Tāpat Valsts ieņēmumu dienests līdz 2027.gada 1.janvārim turpinās īstenot tai normatīvos aktos noteikto rīcību ar valstij piekritīgajiem finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem atbilstoši MK Noteikumu Nr.901 noteiktajai kārtībai.
Risinājuma apraksts
Noteikumu 6.7 punktu nepieciešams precizēt, norādot, ka, ja neviens no kreditoriem šajos noteikumos noteiktajā kārtībā nav iemaksājis atlīdzību kreditora pretenziju pamatotības izvērtēšanai, zvērināts tiesu izpildītājs izbeidz lietu par bezmantinieka mantu un paziņo par to:  
            - Noteikumu 14. punktā minētajai institūcijai, ja tas ir nekustamais īpašums;
            - Valsts ieņēmumu dienestam, ja mantas sastāvā ir finanšu līdzekļi vai finanšu instrumenti;
           - VNĪ, ja tā ir kustamā manta, izņemot, ja mantas sastāvā ir finanšu līdzekļi vai finanšu instrumenti. Lai zvērinātiem tiesu izpildītājiem neradītu papildus administratīvo slogu, noteikumu projekts paredz noteikt, ka paziņojumu par kustamo mantu zvērināts tiesu izpildītājs nosūta VNĪ, nevērtējot, vai mantas sastāvā  ir tāda kustamā manta, kuru saskaņā ar MK noteikumos Nr.901 noteikto kārtību iznīcina Valsts ieņēmumu dienests. Saņemot paziņojumu par piekritīgo kustamo mantu, ja mantas sastāvā būs MK noteikumos Nr.901 35.1.-35.3.apakšpunktā norādītā manta, VNĪ attiecīgi paziņojumu pēc piekritības pārsūtīs Valsts ieņēmumu dienestam  tālākai rīcībai.
(Noteikumu projekta 1.1. apakšpunkts).
Problēmas apraksts
Noteikumu 52.2 punkts nosaka:  “Ja manta nav atrodama vai tā ir nederīga atsavināšanai, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda par to aktu un nosūta aktu kreditoram un Valsts ieņēmumu dienestam, norādot, ka šo aktu var pārsūdzēt Civilprocesa likuma 632. pantā noteiktajā kārtībā. Pēc tam, kad izbeidzies zvērināta tiesu izpildītāja sastādītā akta pārsūdzēšanas termiņš, bet, ja tas pārsūdzēts, – pēc tā tiesas nolēmuma stāšanās likumīgā spēkā, ar kuru akts nav atcelts, zvērināts tiesu izpildītājs izbeidz lietu par bezmantinieku mantu un paziņo par to Valsts ieņēmumu dienestam.”
Risinājuma apraksts
Noteikumu 52.2  punktu nepieciešams precizēt, aizstājot šajā punktā norādīto kompetento institūciju Valsts ieņēmumu dienestu ar kompetento institūciju – VNĪ, kura atbilstoši normatīvajiem aktiem no 2026.gada 1.janvāra rīkosies ar valstij piekritīgo mantu
(Noteikumu projekta 1.2. apakšpunkts).
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Noteikumu 55.punktu zvērināts tiesu izpildītājs var pārtraukt kustamās mantas atsavināšanu, izbeigt lietu par bezmantinieku mantu un paziņot par to Valsts ieņēmumu dienestam, ja kreditors zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā neiemaksā papildu summu nepieciešamo izdevumu segšanai.
Risinājuma apraksts
Nepieciešams precizēt Noteikumu 55.punktu atbilstoši paredzētajai VNĪ un Valsts ieņēmumu dienesta kompetencei rīcībai ar valstij piekritīgo bezmantinieka mantu, nosakot - ja kreditors zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā neiemaksā papildu summu nepieciešamo izdevumu segšanai, zvērināts tiesu izpildītājs var pārtraukt kustamās mantas atsavināšanu, izbeigt lietu par bezmantinieku mantu un paziņot par to VNĪ, bet gadījumā, ja mantas sastāvā ir finanšu līdzekļi vai finanšu instrumenti – Valsts ieņēmumu dienestam. Lai zvērinātiem tiesu izpildītājiem neradītu papildus administratīvo slogu, noteikumu projekts paredz noteikt, ka paziņojumu par kustamo mantu zvērināts tiesu izpildītājs nosūta VNĪ, nevērtējot, vai mantas sastāvā  ir tāda kustamā manta, kuru saskaņā ar MK noteikumos Nr.901 noteikto kārtību iznīcina Valsts ieņēmumu dienests. Saņemot paziņojumu ar aktu par piekritīgo kustamo mantu, ja mantas sastāvā būs MK noteikumos Nr.901 35.1.-35.3.apakšpunktā norādītā manta, VNĪ attiecīgi paziņojumu ar aktu pēc piekritības pārsūtīs Valsts ieņēmumu dienestam tālākai rīcībai. 
(Noteikumu projekta 1.3.apakšpunkts).
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Noteikumu 59.punktu zvērināts tiesu izpildītājs izbeidz lietu par bezmantinieku mantu un paziņo par to Valsts ieņēmumu dienestam:
59.1. ja neviens no kreditoriem šo noteikumu 57. punktā minētajā gadījumā vai pēc otrās izsoles, kas atzīta par nenotikušu, pamatojoties uz šo noteikumu 87.1. vai 87.2. apakšpunktu, nepiesakās paturēt mantu sev;
59.2. ja šo noteikumu 58. vai 93. punktā paredzētajā kārtībā vairāki kreditori vēlas paturēt kustamo mantu sev, bet neviens no tiem neiemaksā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā pirkuma nodrošinājuma summu 10 procentu apmērā no mantai noteiktās vērtības, neviens no tiem neierodas uz izsoli vai šajos noteikumos paredzētajā kārtībā nesamaksā nosolīto summu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu 59.precizējams atbilstoši paredzētajai VNĪ un Valsts ieņēmumu dienesta kompetencei rīcībai ar valstij piekritīgo bezmantinieka mantu, nosakot, ka zvērināts tiesu izpildītājs izbeidzot lietu par bezmantinieku mantu šajā punktā norādītajos gadījumos, paziņo par to VNĪ, bet gadījumā, ja mantas sastāvā ir finanšu līdzekļi vai finanšu instrumenti – Valsts ieņēmumu dienestam. Lai zvērinātiem tiesu izpildītājiem neradītu papildus administratīvo slogu, noteikumu projekts paredz noteikt, ka paziņojumu par kustamo mantu zvērināts tiesu izpildītājs nosūta VNĪ, nevērtējot, vai mantas sastāvā  ir tāda kustamā manta, kuru saskaņā ar MK noteikumos Nr.901 noteikto kārtību iznīcina Valsts ieņēmumu dienests. Saņemot paziņojumu ar aktu par piekritīgo kustamo mantu, ja mantas sastāvā būs MK noteikumos Nr.901 35.1.-35.3.apakšpunktā norādītā manta, VNĪ attiecīgi paziņojumu ar aktu pēc piekritības pārsūtīs Valsts ieņēmumu dienestam tālākai rīcībai. 
(Noteikumu projekta 1.4.apakšpunkts).
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Noteikumu 99.punktu, ja kreditori šajos noteikumos noteiktajā kārtībā nelūdz rīkot otro izsoli vai zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā neiemaksā depozīta kontā drošības naudu un zvērināts tiesu izpildītājs secina, ka kustamo mantu varētu būt neiespējami pārdot vai pārdošanas izmaksas varētu pārsniegt no pārdošanas iegūstamo naudas summu, zvērināts tiesu izpildītājs izbeidz lietu par bezmantinieku mantu un paziņo par to Valsts ieņēmumu dienestam.
Risinājuma apraksts
Noteikumu 99.punkts precizējams, nosakot, ka šajā punktā noteiktajā gadījumā zvērināts tiesu izpildītājs izbeidz lietu par bezmantinieku mantu un paziņo VNĪ, bet gadījumā, ja mantas sastāvā ir finanšu līdzekļi vai finanšu instrumenti – Valsts ieņēmumu dienestam. Lai zvērinātiem tiesu izpildītājiem neradītu papildus administratīvo slogu, noteikumu projekts paredz noteikt, ka paziņojumu par kustamo mantu zvērināts tiesu izpildītājs nosūta VNĪ, nevērtējot, vai mantas sastāvā  ir tāda kustamā manta, kuru saskaņā ar MK noteikumos Nr.901 noteikto kārtību iznīcina Valsts ieņēmumu dienests. Saņemot paziņojumu ar aktu par piekritīgo kustamo mantu, ja mantas sastāvā būs MK noteikumos Nr.901 35.1.-35.3.apakšpunktā norādītā manta, VNĪ attiecīgi paziņojumu ar aktu pēc piekritības pārsūtīs Valsts ieņēmumu dienestam tālākai rīcībai. 
(Noteikumu projekta 1.5.apakšpunkts).
Problēmas apraksts
Noteikumu 101.1 punktā noteikts: “Šo noteikumu 55., 59. un 99. punktā paredzētajā gadījumā zvērināts tiesu izpildītājs Valsts ieņēmumu dienestam nodod aktu.”
Risinājuma apraksts
Ņemot vēra, ka Noteikumu 101.1 punktā ir norāde uz Noteikumu 55., 59., 99.punktiem, kurus ar šo Noteikumu projektu paredzēts precizēt, papildinot tos ar kompetento institūciju – VNĪ, nepieciešams precizēt arī Noteikumu 101.1 punktu, norādot, ka zvērināts tiesu izpildītājs nodod aktu Valsts ieņēmumu dienestam vai VNĪ atbilstoši Noteikumu 55., 59., 99.punktos tām noteiktajai kompetencei.
(Noteikumu projekta 1.6.apakšpunkts).
Problēmas apraksts
Noteikumu 6.nodaļā “Noslēguma jautājumi” 137.punktā noteikts: “Šo noteikumu 6.1, 6.2, 6.3, 32.1 un 120.1 punktu par rīcību ar bezmantinieku mantā ietilpstošu nekustamo īpašumu, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā un kuram Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā mantojuma masas atstājējs reģistrēts ar statusu "īpašnieks" vai "tiesiskais valdītājs", piemēro visām zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā esošajām un vēl nepabeigtajām lietām par bezmantinieku mantu, ja pēc bezmantinieku mantas realizācijas un gūto ienākumu sadales lietā tās pabeigšanas brīdī visu kreditoru pretenzijas nav segtas vai tās nav segtas pilnībā un akts vai tiesas spriedums par mantas atzīšanu par bezmantinieku mantu taisīts līdz 2022. gada 1. janvārim. Rīcībai ar bezmantinieku mantā ietilpstošu nekustamo īpašumu, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā un kuram Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā mantojuma masas atstājējs reģistrēts ar statusu "īpašnieks" vai "tiesiskais valdītājs", zvērināts tiesu izpildītājs ieved lietu par bezmantinieku mantu arī pēc Valsts ieņēmumu dienesta iesniegta lūguma atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajai informācijai par lietām par bezmantinieku mantu, kurās pabeigšanas brīdī visu kreditoru pretenzijas nav segtas vai tās nav segtas pilnībā un akts vai tiesas spriedums par mantas atzīšanu par bezmantinieku mantu taisīts līdz 2022. gada 1. janvārim.”
Risinājuma apraksts
Ievērojot VNĪ un Valsts ieņēmumu dienestam paredzēto kompetenci no 2026.gada 1.janvāra rīkoties ar valstij piekritīgo bezmantinieka mantu tām noteiktā apjomā, tiek paredzēts, ka Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošā informācija par lietām par bezmantinieku mantu, kurās pabeigšanas brīdī visu kreditoru pretenzijas nav segtas vai tās nav segtas pilnībā un akts vai tiesas spriedums par mantas atzīšanu par bezmantinieku mantu taisīts līdz 2022. gada 1. janvārim, tiks nodota VNĪ tālākai rīcībai. Līdz ar to Noteikumu 137.punkts ir precizējams, aizstājot kompetento institūciju – Valsts ieņēmumu  dienestu ar kompetento institūciju – VNĪ.
(Noteikumu projekta 1.7. apakšpunkts).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Valstij piekritīgās mantas procesa pārņemšanai no Valsts ieņēmumu dienesta finanšu līdzekļi no valsts budžeta nebūs nepieciešami.
VNĪ izdevumi tiks segti no valstij piekritīgās mantas realizācijas ieņēmumiem.
Ietekme uz valsts budžetu atspoguļota likumprojekta “Grozījumi Valsts ieņēmumu dienesta likumā” (25-TA- 2203) anotācijas 3.sadaļā.

4.1. Saistītie tiesību aktu projekti

4.1.1. Grozījumi Ministru kabineta 2024.gada 17.decembra noteikumos Nr. 901 "Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu” (25-TA-2528).
 

Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka VNĪ no 2026. gada 1. janvāra jānodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteiktajai kompetencei un apjomam, jāveic grozījumi Ministru kabineta 2024.gada 17.decembra noteikumos Nr. 901 "Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu”, nosakot kompetento institūciju, kuras nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, kompetences sadalījumu.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija

4.1.2. Grozījums Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumos Nr.1025 “Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu” (25-TA-2455).

Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka VNĪ no 2026. gada 1. janvāra jānodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteiktajai kompetencei un apjomam, kā arī nepieciešamību salāgot ar MK noteikumos Nr.901 noteikto regulējumu, Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumu  Nr.1025 “Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu”  49.punktā veicami attiecīgi grozījumi.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija

4.1.3. Grozījums Ministru kabineta 2007.gada 27.novembra noteikumos Nr.800 “Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumi” (25-TA-2474).

Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka VNĪ no 2026. gada 1. janvāra jānodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteiktajai kompetencei un apjomam, jāveic grozījums Ministru kabineta 2007.gada 27.novembra noteikumos Nr.800 “Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumi”, paredzot, ka mirušā apcietinātā izmeklēšanas cietumā esošo mantojumu - dārgmetālus, dārgakmeņus un to izstrādājumus, ja apcietinātajam nav mantinieku vai likumā noteiktajā termiņā pēc mantojuma atklāšanās viņi nav pieteikušies vai apliecinājuši savas mantojuma tiesības, no 2026.gada 1.janvāra, pamatojoties uz procesa virzītāja norādījumiem, nodod realizēšanai VNĪ.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija

4.1.4. Grozījums Ministru kabineta 2021.gada 27.aprīļa noteikumos Nr.265 “Noteikumi par mantas konfiskācijas izpildes rezultātā iegūto naudas līdzekļu sadali ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un ārvalstīm” (25-TA-2414).
 

Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka VNĪ no 2026. gada 1. janvāra jānodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, tai skaitā arī ar valsts labā konfiscēto mantu, atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteiktajai kompetencei un apjomam, jāveic grozījumi Ministru kabineta 2021.gada 27.aprīļa noteikumos Nr.265 “Noteikumi par mantas konfiskācijas izpildes rezultātā iegūto naudas līdzekļu sadali ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un ārvalstīm”, paredzot, ka noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes rezultātā iegūto naudas līdzekļu tālākā sadalē būs iesaistīta arī VNĪ.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija

4.1.5. Grozījums Ministru kabineta 2018.gada 13.februāra noteikumos Nr.87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs” (25-TA-1827).

Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka VNĪ no 2026. gada 1. janvāra jānodrošina rīcība ar valstij piekritīgo mantu, atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteiktajai kompetencei un apjomam, jāveic grozījumi Ministru kabineta 2018.gada 13.februāra noteikumos Nr.87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs”, paredzot, ka valstij piekritīgo mantu uzskaita budžeta iestāde, kura Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu. Ja rīcību ar valstij piekritīgo mantu nodrošina valsts kapitālsabiedrība, tad valstij piekritīgās mantas uzskaiti veic tā ministrija, kas ir šīs kapitālsabiedrības valsts kapitāla daļu turētāja.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija

4.2. Cita informācija

-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
Nevalstiskās organizācijas
Nē
Cits
Nē

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm. 
Ņemot vērā, ka Ministru kabineta noteikumu projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, un ir saistīts ar budžeta likumprojektu paketi saistītajiem tiesību aktu projektiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Ministru kabineta noteikumu projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.

6.4. Cita informācija

Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Finanšu ministrija
  • Valsts ieņēmumu dienests
  • VAS "Valsts nekustamie īpašumi"

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Valsts ieņēmumu dienests daļēji tiks atbrīvots no tam neraksturīgu funkciju un uzdevumu veikšanas;
VNĪ tiks deleģēts jauns valsts pārvaldes uzdevums rīkoties ar valstij piekritīgo mantu daļējā apjomā.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-

7.5. Cita informācija

- Tiek paplašināts zvērināta tiesu izpildītāja pienākumu apjoms – zvērinātiem tiesu izpildītājiem, izvērtējot mantas piekritību atbilstoši MK noteikumiem Nr.901, būs jākonstatē, vai valstij piekritīgās mantas sastāvā ir finanšu līdzekļi un finanšu instrumenti. Līdz ar to, zvērinātiem tiesu izpildītājiem papildus administratīvais slogs potenciāli var paaugstināties –  ja valstij piekritīgās mantas sastāvā būs arī finanšu līdzekļi un finanšu instrumenti, zvērināts tiesu izpildītājs no 2026.gada 1.janvāra paziņojumu vai aktu nosūtīs  divām kompetentajām institūcijām –VNĪ un Valsts ieņēmumu dienestam.
- risinājums ļauj ietaupīt valsts budžeta līdzekļus un pildīt Ministru kabineta 2025.gada 13.maija  sēdes protokola Nr.19 50.§  uzdoto, t.i., veikt publiskā sektora efektivizācijas un vispārējās valdības izdevumu samazinājumu;
- nosakot VNĪ par kompetento institūciju, kura nodrošinās rīcību ar valstij piekritīgo mantu, daļējā apjomā, kas šobrīd noteikts Valsts ieņēmumu dienestam, process paliek Finanšu ministrijas resora pārziņā un uzraudzībā.
8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi