Anotācija

   Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 25. jūnija rīkojumu Nr. 522 “Par investīcijas 2.1.2.1.i. "Centralizētās platformas un sistēmas" nolūka "Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija, t. sk. sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām" projekta "Izglītību apliecinošo dokumentu reģistrs" pases un koplietošanas pakalpojumu attīstības plāna apstiprināšanu” (turpmāk - MK rīkojums)ietvaros tiek izstrādāts vienots tehnoloģiskais risinājums “Izglītību apliecinošo dokumentu reģistrs” (turpmāk - Projekts). 
MK rīkojumā iekļautā Projekta pase paredz, ka reģistrā tiks uzkrāta  ne tikai  informācija par izsniegto valsts atzīto izglītības dokumentu, bet  tiek veidota iespēja sagatavot elektronisku izglītības dokumentu, ieskaitot dokumenta pielikumus. Projekta mērķis ir līdz 2026. gada 31. maijam izstrādāt IS “Izglītību apliecinošo dokumentu reģistrs” un veikt Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas e-pakalpojuma “Pieteikšanās apliecības, sertifikāta vai to dublikāta saņemšanai” pilnveidi, paplašinot tā funkcionalitāti, lai nodrošinātu visām personām iespēju apskatīt informāciju par saviem iegūtajiem valsts atzītajiem pamatizglītību un vidējo izglītību apliecinošajiem dokumentiem, nepieciešamības gadījumā lejuplādēt elektroniski izsniegtos izglītības dokumentus. Atbilstoši MK rīkojumā  minētajam Projekta termiņa ietvarā tiks radīts normatīvais regulējums pārejai uz elektronisku valsts atzītu izglītības dokumentu izsniegšanu (kopš 2023. gada elektroniski tiek izsniegti tikai centralizēto eksāmenu sertifikāti, profesionālās kvalifikācijas apliecības un valsts valodas prasmes apliecības) par pamatizglītības un vidējās izglītības apguvi. Kā arī tiks apstiprināts tiesiskais regulējums, kas nosaka projekta ietvaros izveidoto/attīstīto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu vai izveidotās centralizētās funkcijas un koplietošanas pakalpojuma darbību un lietošanu.

    2026.gada 12.martā tika pieņemts likums “Grozījumi Izglītības likumā”, ar kuru tika veikti grozījumi Izglītības likuma 11.pantā, paredzot Valsts atzītu izglītības dokumentu reģistra izveidi kā Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas sastāvdaļu (minētā likuma paskaidrojošā informācija pieejama šeit: https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/0F0B0744EFC9D6C8C2258DC60041DCF5?OpenDocument ). Atbilstoši likuma paskaidrojošai informācijai par Valsts atzītu izglītības dokumentu reģistrs  ir Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas sastāvdaļa, un tā mērķis ir nodrošināt pieejamību akreditētu izglītības iestāžu izsniegtiem izglītības dokumentiem, uzskaitot sešus valsts atzītu izglītības dokumentu veidus.
Informācija par minētā likumprojekta (Saeimas likumprojekta reģistrācijas Nr.1182/LP14) izskatīšanas gaitu ir pieejama šei:  https://titania.saeima.lv/LIVS14/SaeimaLIVS14.nsf/webAll?SearchView&Query=([Title]=*Izgl%C4%ABt%C4%ABbas+likum*)&SearchMax=0&SearchOrder=4 ).

 Minētie grozījumi  paredz, ka valsts atzītu izglītības dokumentu reģistrā ieraksta ziņas par šādiem valsts atzītiem izglītības dokumentiem:
1) apliecību par vispārējo pamatizglītību;
2) atestātu par vispārējo vidējo izglītību;
3) apliecību par profesionālo pamatizglītību;
4) atestātu par arodizglītību;
5) diplomu par profesionālo vidējo izglītību;
6) profesionālās kvalifikācijas apliecību.
 
Ievērojot minēto plānots, ka Valsts atzītu izglītības dokumentu reģistrā kā elektroniski dokumenti izdodami ne tikai  profesionālās kvalifikācijas apliecība un apliecība par profesionālās kvalifikācijas daļas apguvi, bet arī apliecība par profesionālo pamatizglītību, atestāts par arodizglītību un diploms par profesionālo vidējo izglītību.
   Tādējādi atbilstoši 2026.gada 12.marta grozījumiem Izglītības likumā” un MK rīkojumam   nepieciešams normatīvais regulējums pārejai uz elektronisku valsts atzītu izglītības dokumentu izsniegšanu par pamatizglītības un vidējās izglītības apguvi.

Savukārt, Noteikumi Nr. 52 paredz, ka valsts atzīti profesionālās izglītības dokumenti, izņemot profesionālās kvalifikācijas apliecība un apliecība par profesionālās kvalifikācijas daļas apguvi, tiek izdoti papīra veidā. Tādējādi Noteikumi Nr. 52 nosaka profesionālās izglītības dokumentu paraugus un attiecīgi papīra  veidlapu izgatavošanu, uzskaiti un noformēšanu. Ievērojot to, ka lielākā daļa profesionālās izglītības dokumentu  tiks izsniegti elektroniska dokumenta veidā, nepieciešams aktualizēt Noteikumos Nr. 52 noteikto.   
Ņemot vērā, ka nepieciešamo grozījumu apjoms pārsniedz pusi no spēkā esošo Noteikumu Nr. 52 tiesību normu apjoma, saskaņā ar Ministra kabineta 2009.  gada 3.  februāra noteikumu Nr. 108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 140.  punktu ir sagatavojams jauns tiesību akta projekts par kārtību, kādā izsniedzami Valsts atzīti profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, moduļa apliecības un profesionālās izglītības programmas daļas apguvi apliecinoši dokumenti. 
 

 Ievērojot minēto ir izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts "Valsts atzītu profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, moduļa apliecību un profesionālās izglītības programmas daļas apguvi apliecinošu dokumentu noteikumi" (turpmāk - tiesību akta  projekts).

 Tiesību akta projekts līdzīgi kā Noteikumi Nr. 52 paredz valsts atzītu profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, moduļa apliecību un profesionālās izglītības programmas daļas apguvi apliecinošu dokumentu paraugus, dokumentu izgatavošanas un izsniegšanas kārtību, ņemot vēra, ka apliecība par profesionālo pamatizglītību, atestāta par arodizglītību, diploms par profesionālo vidējo izglītību, profesionālās kvalifikācijas apliecība un apliecība par profesionālās kvalifikācijas daļas apguvi tiks izsniegta elektroniska dokumenta formā. 
 Tādējādi tiesību akta projekts nosaka iepriekš minēto dokumentu paraugus, nosakot, kādam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras (turpmāk – LKI) līmenim atbilst katrs izsniegtais dokuments.
 Tāpat  tiesību akta projekts nosaka valsts atzītu profesionālās kvalifikācijas vai profesionālās kvalifikācijas daļas dokumentu izsniegšanas kārtību un nosacījumus atbilstoši profesionālās kvalifikācijas līmeņiem.
 Tiesību akta projekts tāpat kā Noteikumi Nr. 52 risina personas individuālo kompetenču novērtēšanu un atbilstoša izglītības dokumenta izsniegšanu:

 1. Apliecība par profesionālo pamatizglītību apliecina iegūtu profesionālo pamatizglītību atbilstoši LKI 2. līmeņa izglītības pakāpei. Apliecību par profesionālo pamatizglītību izsniedz personai, kura ir pilnībā apguvusi attiecīgajam valsts profesionālās  izglītības standartam atbilstošu licencētu profesionālās izglītības programmu un nokārtojusi profesionālās kvalifikācijas eksāmenu. Atbilstoši personas nokārtotajam profesionālās kvalifikācijas eksāmenam tiek izsniegta elektroniska profesionālās kvalifikācijas apliecība, kas atbilst pirmajam vai otrajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.

 2. Atestāts par arodizglītību apliecina iegūtu arodizglītību atbilstoši LKI 3. līmeņa izglītības pakāpei. Atestātu par arodizglītību izsniedz arī gadījumos, ja persona  apguvusi profesionālās vidējās izglītības programmas daļu, kuras saturs un apjoms atbilst tās pašas izglītības programmu kopas arodizglītības programmai, un nokārtojusi profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, un neturpina mācības profesionālās vidējās izglītības programmā. Tādējādi atestātu par arodizglītību izsniedz personai, kura ir:
a) pilnībā apguvusi attiecīgajam valsts profesionālās izglītības standartam atbilstošu licencētu arodizglītības programmu un nokārtojusi profesionālās kvalifikācijas eksāmenu;
b) apguvusi profesionālās vidējās izglītības programmas daļu, kuras saturs un apjoms atbilst tās pašas izglītības programmu kopas arodizglītības programmai, un nokārtojusi profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, un neturpina mācīties profesionālās vidējās izglītības programmā.

 3. Diploms par profesionālo vidējo izglītību apliecina iegūtu profesionālo vidējo izglītību atbilstoši LKI 4. līmeņa izglītības pakāpei. Atbilstoši personas nokārtotajam profesionālās kvalifikācijas eksāmenam tiek izsniegta profesionālās kvalifikācijas apliecība, kas atbilst otrajam, trešajam vai ceturtajam profesionālās kvalifikācijas līmenim. Diplomu par profesionālo vidējo izglītību izsniedz personai, kura ir:
 a) pilnībā apguvusi profesionālās vidējās izglītības programmu, nokārtojusi centralizētos eksāmenus un profesionālās kvalifikācijas eksāmenu 4. profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvei;
b) pilnībā apguvusi profesionālās vidējās izglītības programmu, nokārtojusi centralizētos eksāmenus un profesionālās kvalifikācijas eksāmenu profesionālās kvalifikācijas 3. līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvei;
c) pilnībā apguvusi profesionālās vidējās izglītības programmu un nokārtojusi centralizētos eksāmenus, bet veselības stāvokļa dēļ nespēj kārtot profesionālos kvalifikācijas eksāmenus vai nav saņēmusi pietiekamu vērtējumu profesionālās kvalifikācijas eksāmenā.
Savukārt diplomā, kurā ir norādīta personas iegūtā profesionālā kvalifikācija un specializācija (ja attiecināms), lai nodrošinātu darba devējiem darba tirgū nepārprotamu, pārredzamu un viegli atpazīstamu informāciju par personas mācīšanās rezultātiem, veic attiecīgu ierakstu. Papildus diplomam persona saņem arī profesionālās kvalifikācijas apliecību.

 4. Profesionālās kvalifikācijas apliecību, kas apliecina iegūtu noteikta līmeņa (Profesionālās kvalifikācijas  2.-8. līmenis) profesionālo kvalifikāciju, izsniedz personai, kura ir nokārtojusi profesionālās kvalifikācijas eksāmenu un izpildījusi vienu no šādiem nosacījumiem:
 a) pilnībā apguvusi profesionālās tālākizglītības programmu;
 b) pilnībā apguvusi profesionālās vidējas izglītības programmu (kopā ar diplomu par profesionālo vidējo izglītību);
c) pilnībā apguvusi profesionālās vidējās izglītības programmu, bet nav saņēmusi pietiekamu vērtējumu centralizētajos eksāmenos par profesionālās vidējās izglītības ieguvi;
d) daļēji apguvusi profesionālās vidējās vai arodizglītības programmu zemāka līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvei;
e) apguvusi vai pilnveidojusi profesionālo kompetenci profesionālās darbības vai pašizglītības rezultātā.

 5. Profesionālās pilnveides izglītības apliecību izsniedz personai, kura akreditētā izglītības iestādē vai Izglītības likuma 36. panta pirmajā daļā noteiktajā institūcijā apguvusi licencētu attiecīgo programmu un saņēmusi vērtējumu – ne zemāku par 4 ­– “gandrīz viduvēji” 10 ballu vērtējuma skalā un “ieskaitīts” visos izglītības programmas mācību priekšmetos vai sporta veidā un pārbaudījumos.

 6. Profesionālās ievirzes izglītības apliecību izsniedz personai, kura akreditētā izglītības iestādē vai Izglītības likuma 36. panta pirmajā daļā noteiktajā institūcijā apguvusi licencētu attiecīgo programmu un saņēmusi vērtējumu – ne zemāku par 4 ­– “gandrīz viduvēji” 10 ballu vērtējuma skalā un “ieskaitīts” visos izglītības programmas mācību priekšmetos vai sporta veidā un pārbaudījumos.

 7. Apliecību par profesionālās kvalifikācijas daļas apguvi  izsniedz izglītojamam, kurš apguvis sasniedzamo mācīšanās rezultātu vienību kopumu, kas veido attiecīgās profesionālās kvalifikācijas daļu. Profesionālās kvalifikācijas daļas kompetences tiek noteiktas profesijas standartā iekļautajās profesionālās kvalifikācijas prasībās.

  8. Moduļa apliecība apliecina personas apgūtās profesionālās kompetences, kas ir svarīgas darba tirgū, personai turpinot izglītību mūžizglītības kontekstā. Moduļus var īstenot pēc personas, sabiedrības un darba tirgus pieprasījuma, tajā skaitā mūžizglītības projektu ietvaros, tādējādi nodrošinot elastību un individualizāciju. Izglītības iestāde var uzņemt personu atsevišķa moduļa apguvei izglītības iestādes īstenotā izglītības programmā, veidojot un plānojot kopīgu mācību procesu mācību grupā.

 Profesionālās kvalifikācijas daļas apguvi apliecinošie dokumenti dos iespēju ņemt vērā jau apgūtas kompetences, turpinot mācības pēc pārtraukuma, apgūstot citas saistītās profesijas, vai arī uzsākot nākamā līmeņa programmu apguvi, t.i., nodrošinās  sasniegto mācīšanās rezultātu pārnesi.

 Profesionālo izglītību apliecinošiem dokumentiem un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem pievieno sekmju izrakstu vai pielikumu, kurā norāda sasniegtos rezultātus, vērtējumus un citu informāciju par iegūto izglītību. Profesionālās kvalifikācijas apliecības, apliecības par profesionālās kvalifikācijas daļas apguvi un profesionālās pilnveides izglītības apliecības pielikumos norāda attiecināmās sadaļas. Piemēram, ja profesionālas kvalifikācijas apliecība tiek izsniegta ārpus formālās izglītības sistēma apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas ceļā, pielikumā norāda informāciju tikai šādās sadaļās: “<vārds, uzvārds>, <personas kods>”, “<izglītības iestādes nosaukums/eksaminācijas centra nosaukums>”, “Piešķirta profesionālā kvalifikācija” , “Profesionālās kvalifikācijas eksāmenā iegūts vērtējums <ballēs (vārdiski)>”.  Savukārt, ja profesionālās pilnveides izglītības programmas apguves noslēgumā nav noslēguma pārbaudījums, apliecības par profesionālās pilnveides izglītības apguvi pielikumā attiecīgu sadaļu nenorāda.

 Ievērojot to, ka Ministru kabineta 2024. gada 20. februāra noteikumos Nr. 110 "Noteikumi par valsts profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības standartu" noteikti valsts izglītības standarti arī  attiecībā uz augstākās izglītības pakāpē īstenojamām profesionālās tālākizglītības programmām un profesionālās pilnveides izglītības programmām, tiesību akta projektā tāpat kā Noteikumos Nr. 52  valsts atzītu profesionālo kvalifikāciju, profesionālo pilnveidi apliecinošu dokumentu un to pielikumu paraugi, kā arī moduļu apliecību paraugi  noteikti, lai tos varētu izdot arī gadījumos, kad pilnībā vai daļēji apgūta  5.- 8. profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālās tālākizglītības programma, profesionālās pilnveides izglītības programma.

   Tiesību akta projekts paredz, ka valsts atzīti dokumenti -  apliecība par profesionālo pamatizglītību, atestāts par arodizglītību, diploms par profesionālo vidējo izglītību, profesionālās kvalifikācijas apliecība un apliecība par profesionālās kvalifikācijas daļas apguvi tiek izsniegti elektroniska dokumenta formā. Minētie izglītības dokumentu  tiek sagatavoti elektroniskā veidā Valsts atzītu izglītības dokumentu reģistrā un parakstīti ar drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu, atbilstoši Elektronisko dokumentu likumā noteiktajām prasībām. Elektroniskais dokuments tiek sagatavots pārnesama dokumenta formā PDF un parakstīts ar drošu elektronisko parakstu – PAdES (PDF uzlabots elektroniskais paraksts). Izglītības dokumenti tiks sagatavoti starptautiski (ne tikai Eiropas Savienības) atpazītā un visplašāk izmantotajā datņu formātā PDF un arī tā parakstīti. Tas nozīmē, ka to varēs atvērt ar jebkuru pdf lasītāju un pārbaudīt paraksta derīgumu ar jebkuras valsts  elektronisko dokumentu validatoru. Turklāt, elektroniski parakstītais dokuments arvien saglabā savu PDF formātu sevī ietverot elektronisko parakstu.
   
Apliecībā par profesionālo pamatizglītību, atestātā par arodizglītību, diplomā par profesionālo vidējo izglītību iekļauts kvadrātkods ar saiti uz dokumentu pārbaudes portālu. Skenējot šo kvadrātkodu lietotājs tiks novirzīts uz valsts atzītu izglītības dokumentu reģistra pārbaudes lapu, līdzi dodot informāciju par attiecīgo dokumentu un ekrānformā tiks atrādīti dokumenta dati, lai lietotājs varētu pārliecināties par dokumenta derīgumu.

 Ievērojot Oficiālās elektroniskās adreses likuma 12. panta pirmajā daļā noteikto, ka, ja ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, valsts iestāde sazinās elektroniski un elektronisko dokumentu nosūta, izmantojot oficiālo elektronisko adresi, minētie izglītības dokumenti pēc to sagatavošanas un parakstīšanas personām tiks nosūtīti uz oficiālo elektronisko adresi, ja tā aktivizēta  (nepilngadīgām personām – uz likumisko pārstāvju e- adresi. Minētie izglītības dokumenti personai būs pieejami arī izmantojot attiecīgo e-pakalpojumu Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv.  Pēc personas lūguma elektroniski izsniegto dokumentu atvasinājumu var izsniegt arī papīra formā atbilstoši Dokumenta juridiskā spēka likuma prasībām.

  Atbilstoši 02.10.2018. Eiropas parlamenta un padomes regulas Nr. 2018/1724, ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 12. pantam un 1. pielikuma minētai jomai “Mācības vai stažēšanās citā valstī” un paskaidrojumam, ka tas attiecas uz “Izglītības sistēma citā dalībvalstī, arī pirmsskolas izglītība un aprūpe, pamatizglītība un vidējā izglītība, augstākā izglītība un pieaugušo apmācība” valsts atzītajiem izglītības dokumentiem un to pielikumiem ģenerē tulkojumu angļu valodā un pēc izglītības iestādes iniciatīvas arī citā Eiropas Savienības oficiālajā valodā."
   Tādējādi apliecībai par profesionālo pamatizglītību, atestātam par arodizglītību, diplomam par profesionālo vidējo izglītību  un tā pielikumam valsts atzīto izglītības dokumentu reģistrā tiek ģenerēts tulkojums angļu valodā. Ja iestādes specifika vai citi apstākļi nosaka, ka tā vēlas izsniegt sistēmas ģenerētu tulkojumu citā Eiropas Savienības oficiālajā valodā, tad iestādei ir jāsazinās ar Izglītības un zinātnes ministriju, lai saskaņotu visu nepieciešamo klasifikatoru vērtību tulkošanu izvēlētajā valodā. Atbilstoši iespējām izglītības iestāde tiks aicināta iesaistīties vērtību tulkošanā. Par vērtību tulkojumu validāciju atbildīga ir Izglītības un zinātnes ministrija.
 
 Tiesību akta projekts paredz, ka elektroniski izsniegtus valsts atzītus dokumentus no Valsts atzītu izglītības dokumentu reģistra pēc pieprasījuma nodod citām Eiropas Savienības iestādēm atbilstoši Vienotās digitālās vārtejas regulas prasībām, ja šāds pieprasījums nav pretrunā  starptautiskajos  un  Latvijas normatīvajos aktos noteiktajam.  Tādējādi gadījumos, kad to pieprasa citas Eiropas Savienības valsts iestāde, proti, ja fiziskā persona, kas ieguva profesionālo vidējo izglītību Latvijā vēlās studēt kādā no citas Eiropas Savienības valsts augstskolām, tad attiecīgā Spānijas augstskola var automatizēti pieprasīt datus no šajos noteikumos minētiem reģistriem. Tiesību akta projekts “Vienotās digitālās vārtejas vienreizes principa tehniskās platformas un apliecinājumu pārrobežu pieejamības nodrošināšanas noteikumi” (25-TA-2211), nosaka Vienotās digitālās vārtejas vienreizes principa tehniskās platformas darbības un izmantošanas kārtība un iestāžu pienākumus. 
Izmantojot šo platformu būs iespējams nodrošināt šādu datu apmaiņu.  Vienotās digitālās vārtejas regulas 14. pants nosaka pienākumu izmantot sistēmu pārrobežu datu apmaiņai. Nepieciešamo datu apmaiņu būs iespējams nodrošināt izmantojot ne tikai izmantojot tiesību aktā: 25-TA-2211 paredzēto platformu, bet arī izglītības nozares specifisko ES līmeņa sistēmu EMREX.
Datu apmaiņa ar ārvalstu augstskolām notiks caur DAGR, kas ir Valsts informācijas sistēmu savietotāja komponentes loģisks ilgtermiņa attīstības risinājums, kur procesi par datu piekļuvēm un pieslēgumu monitoringa, kā arī datu izmantošanas transakciju monitorings tiks nodots pilnībā kontrolējamā un caurspīdīgā vidē, kur pašapkalpošanās veidā Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmā tiks pārvaldītas datu piekļūšanas tiesības.

Tiesību akta projekts paredz, ka profesionālās pilnveides izglītības apliecība, profesionālās ievirzes izglītības apliecība un moduļa apliecība, kā līdz šim, tiek izsniegta papīra formā un pēc pievienotajiem paraugiem, kurus izgatavo komersants pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma.  

Tiesību akta projekts paredz dublikāta izsniegšanu papīra formā izsniegta  zuduša valsts atzīta dokumenta vietā, ja dati ir pietiekami dublikāta saņemšanai un ir iespējams izmantot līdzvērtīga valsts atzīta dokumenta veidlapu. Lai izsniegtu dublikātu, ir nepieciešama visa pirmdokumentā minētā informācija. 

   Tiesību akta projekts paredz, ka  izglītības dokumentiem, kas izsniegti elektroniska dokumenta formā, dublikātu neizgatavo, jo  dublikātu izgatavo zuduša dokumenta vietā. Savukārt, elektronisks izglītības dokuments glabājas valsts izglītības informācijas sistēmā, kurā ikdienu tiek veikta sistēmas rezerves kopiju izveide. Attiecīgi, pat ja sistēmā kaut kas notiek, ir pieejamas rezerves kopija, kurā attiecīgais dokuments tiek glabāts. 
   Savukārt, tiem izglītības dokumentiem, kas  izsniegti papīra formā, bet dublikāta pieprasīšanas brīdī attiecīgie dokumenti tiek izsniegti tikai elektroniska dokumenta formā, izglītības iestāde dublikātu izsniegs elektroniska dokumenta formā. 

  Lai saņemtu dublikātu, persona vērša izglītības iestādē, kas izsniegusi dublikātu (ja izglītības iestādes likvidēta vai reorganizēta – izglītības iestādē, kas ir tiesību un saistību pārņēmēja, vai  tiesību akta projektā paredzētajā gadījumā – izglītības iestādē, kura īsteno līdzvērtīgu izglītības programmu un piešķir līdzvērtīgu profesionālo kvalifikāciju). Pēc personas iesnieguma saņemšanas izglītības iestāde iesniedz iesniegumu oficiālajam izdevumam “Latvijas Vēstnesis” publicēšanai par zudušā valsts atzīta dokumenta izsludināšanu par nederīgu. Minētās publikācijas mērķis ir informēt sabiedrību par nederīgu dokumentu. Ievērojot to, ka publikācijas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" ir bez maksas, nav nepieciešams iesaistīt personu iesniegumu iesniegšanā oficiālajam izdevumam par valsts izglītības dokumentu atzīšanā par nederīgiem kā tas bija līdz šim. Turklāt šāda pieeja optimizē veicamās darbības.

 Latvijā un pasaulē arvien būtiskāku lomu ieņem digitalizācija, bet vienlaikus ne visās iestādēs, darba vietās vai ārvalstīs ir vienādi attīstīti digitālie risinājumi vai iespēja pārbaudīt elektroniskus dokumentus, kas var radīt šķēršļus  izglītības dokumentu izmantošanai praksē. Ievērojot minēto, tiesību akta projekts paredz noteikt, ka, ja apliecībai par profesionālo pamatizglītību, atestātam par arodizglītību, diplomam par profesionālo vidējo izglītību, profesionālās kvalifikācijas apliecībai un apliecībai par profesionālās kvalifikācijas daļas apguvi, kas izsniegts elektroniska dokumenta formā, ir nepieciešama kopija, pēc personas vai nepilngadīgas personas likumiskā pārstāvja rakstveida pieprasījuma izglītības iestāde izgatavo papīra kopiju atbilstoši elektroniskā dokumenta atvasinājuma sagatavošanas un noformēšanas prasībām. 
Minētais atbilst Elektronisko dokumentu likuma 5. pantā noteiktajam, kas paredz, ka:
1)  elektroniskā dokumenta kopijai, norakstam vai izrakstam papīra formā ir tāds pats juridiskais spēks kā oriģinālam, ja kopijas, noraksta vai izraksta pareizība apliecināta saskaņā ar normatīvo aktu prasībām un ja papīra kopijas, noraksta vai izraksta izsniedzējs pēc pieprasījuma var uzrādīt dokumenta oriģinālu elektroniskā formā un tas atbilst šā likuma prasībām; 2) papīra dokumenta elektroniskajai kopijai, norakstam vai izrakstam ir tāds pats juridiskais spēks kā oriģinālam, ja persona, kurai saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ir tiesības apliecināt dokumentu oriģinālu kopijas, norakstus vai izrakstus, ir apliecinājusi tā pareizību ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu vai elektronisko parakstu; 3) papīra dokumenta dublikātam elektroniskā formā ir tāds pats juridiskais spēks kā oriģinālam, ja dublikāts izdots un noformēts atbilstoši šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām. 

Attiecībā uz  Elektronisko dokumentu likuma 6. panta ceturtajā daļā noteikto ka iestādes  nodrošina fiziskajām un juridiskajām personām iespēju iesniegt valsts un pašvaldību iestādēm un saņemt no tām dokumentus, to kopijas, norakstus, izrakstus un dublikātus elektroniskā vai citā formā pēc personas izvēles, kopsakarā ar minētā likuma 5.pantu,  jāatzīmē, ka elektroniskajiem dokumentiem netiek paredzēts izgatavot dublikātus, jo tos izgatavo zuduša dokumenta vietā. Savukārt, kopija papīra formā varēs tikt izsniegta.
 
Elektronisks izglītības dokuments glabājas valsts informācijas sistēmā, kurā ikdienu tiek veikta sistēmas rezerves kopiju izveide. Attiecīgi, pat ja pati sistēmā kaut kas notiek, ir pieejamas rezerves kopijas, kurā attiecīgais dokuments tiek glabāts. Turklāt šis elektroniskais dokuments ir arī nosūtīts personai un tiek glabāts citās sistēmās un viņa datu nesējos.
Par argumentāciju attiecībā uz dokumenta uzrādīšanu ārvalstīs - dokumenti tiks sagatavoti starptautiski (ne tikai ES) atpazītā un visplašāk izmantotajā datņu formātā PDF un arī tā pastkastīti - tas nozīmē, ka to varēs atvērt ar jebkuru pdf lasītāju. Un pārbaudīt paraksta derīgumu ar jebkuras valsts vai savienības elektronisko dokumentu validatoru. Tāpat būs pieejama elektroniska datu nodošana. Ja kādā vietā tajā mirklī nav interneta, tad tā kā  izglītības dokuments nav personu apliecinošs dokuments, kurš ir vitāli nepieciešams konkrētā mirklī,  izglītības dokumentu iesniegs, piemēram,  nākamajā dienā, kad būs pieejams internets. 

 Praksē ir konstatēti gadījumi, kad Latvijas izglītības iestādes absolventam, turpinot mācības ārvalstīs, tiek pieprasīta papildu skaidrojoša informācija par izglītības un vērtēšanas sistēmu valstī. Mācību gadu skaits vai vērtēšanas skala mēdz atšķirties arī Eiropas Savienības robežās (piemēram, atzīmes, līmeņi, aprakstoši vērtējumi). Tas ģimenēm vai pilngadīgiem absolventiem prasa papildus laiku un resursus šādas informācijas ieguvei un iesniegšanai izvēlētajā izglītības iestādē, tostarp radot risku ievērot iestāšanās termiņu. Ievērojot minēto, tiesību akta projekts paredz, ka apliecībai par profesionālo pamatizglītību, atestātam par arodizglītību un diplomam par profesionālo vidējo izglītību pievieno vispārīgas ziņas par Latvijas izglītības sistēmu latviešu un angļu valodā, šo ziņu saturu nosakot tiesību akta pielikumā.

 Tiesību akta projekts paredz, ka projektā noteikto pienākumu apliecību par profesionālo pamatizglītību, atestātu par arodizglītību, diplomu par profesionālo vidējo izglītību izdot elektroniskā formā paredzēts ieviest pakāpeniski. Līdz 2026. gada 31. augustam izglītības iestāde apliecību par profesionālo pamatizglītību, atestātu par arodizglītību, diplomu par profesionālo vidējo izglītību un to  pielikumu būs tiesīga izsniegt vienā no šādiem veidiem:
a) elektroniskā formā atbilstoši tiesību akta projektā noteiktajiem paraugiem un izsniegšanas kārtībai;
b) papīra veidā atbilstoši noteikumos Nr. 52 noteiktajiem paraugiem un izsniegšanas kārtībai.
No 2026. gada 1. septembra izglītības iestādes visus izglītības dokumentus - apliecību par profesionālo pamatizglītību, atestātu par arodizglītību, diplomu par profesionālo vidējo izglītību, kā arī  profesionālās kvalifikācijas apliecību un  apliecību par profesionālās kvalifikācijas daļas apguvi un to pielikumus izsniegs elektroniska dokumenta formā.

 Līdz ar jauno Tiesību akta  projekta stāšanos spēkā Noteikumi Nr. 52 zaudēs spēku.