Anotācija (ex-ante)

2022.gada 8.februārī pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 836 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam" un 14.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi labklājības jomā" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr.836), kas paredz no 2022.gada 1.jūlija mācību maksas par apmācību pasākumiem Nodarbinātības valsts aģentūras (turpmāk – Aģentūra) klientiem noteikšanā piemērot Labklājības ministrijas – Eiropas Savienības fondu atbildīgās iestādes izstrādāto metodiku "Vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika profesionālās un neformālās izglītības mācību programmas apguves un stipendijas izmaksām" (turpmāk – metodika) nolūkā samazināt administratīvo slogu un izmaksu pamatojošās dokumentācijas apjomu visiem apmācību pasākumu īstenošanā iesaistītajiem. Šī metodika tiks piemērota arī Atveseļošanas fonda plāna investīcijas īstenošanā.

Atbilstoši Finanšu ministrijas, kā ES fondu vadošās iestādes, sniegtajai informācijai, ES fondu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā būtisks akcents tiek likts uz vienkāršoto izmaksu iespējami plašu piemērošanu. Lai aprobētu metodikas piemērošanu pirms Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda uzsākšanas un pēc sadarbības iestādes (Centrālās finanšu un līguma aģentūras) ieteikuma administratīvā sloga samazināšanai un 7.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam" un 14.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi labklājības jomā" īstenošanas pilnveidošanai, ir paredzēts metodiku uzsākt piemērot jau abu iepriekš minēto 2014. – 2020.gada plānošanas perioda specifisko atbalsta mērķu īstenošanā.  Ievērojot minēto, grozījumi MK noteikumos ir izstrādāti atbilstoši normatīvajiem aktiem ES fondu jomā un papildina jau veiktos grozījumus MK noteikumos Nr.836. Metodika tiks piemērota Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam" un 14.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi labklājības jomā" īstenoto pasākumu ietvaros.

Metodika paredz, ka apmācību maksa tiks segta par tiem dalībniekiem, kas pabeigs apmācības, sekmīgi nokārtos gala pārbaudījumu (izglītības iestādes organizēto vai valsts eksāmenu) un saņems MK noteikumu 21.punktā minēto iegūto zināšanu apliecinošu dokumentu (profesionālās kvalifikācijas apliecību, apliecību par profesionālās pilnveides izglītību, transportlīdzekļu vai traktortehnikas vadītāja tiesības, valsts valodas prasmes apliecību vai citu zināšanu apliecinošu dokumentu). Vienlaicīgi metodikā tiek paredzēts segt izglītības iestādēm daļu izdevumu gadījumos, kad dalībnieki pārtrauc mācības, nenokārto gala pārbaudes eksāmenu un tiek atskaitīti no mācībām priekšlaicīgi. Katram apmācību veidam, balstoties uz Aģentūras 2018. un 2019.gada datiem, tika noteikts šādu dalībnieku procents, ko plāno piemērot izdevumu segšanai par katru dalībnieku, kas pilnībā apgūst izglītības programmu. Piemēram, profesionālās tālākizglītības programmām mācības nepabeigušo dalībnieku ‘atbiruma’ procents veido 13,5%. Tas nozīmē, ka, ja trešā kvalifikācijas līmeņa profesionālās tālākizglītības programmām ar mācību ilgumu 960 stundas (piemēram, Loģistikas darbinieka kupona jauna vērtība – 1 340 euro) iesaistīsies 12 cilvēki un no tiem mācības pabeigs 10 dalībnieki, piemērojot jauno metodiku, izglītības iestādei tiks kompensēti izdevumi 1 520.9 euro apmērā par katru dalībnieku (1 340 euro x 13,5%) jeb kopā 15 209 euro apmērā (Profesionālās izglītības programmām papildus kupona vērtībai tiks piemērots koeficients, kas ir iekļauts 2007.gada 2.oktobra MK noteikumos Nr. 655 par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo). Līdz ar to arī jaunajā norēķinu kārtībā ir ierēķināti riski, kas ir saistīti ar priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un gadījumos, ja izdosies ar izglītības iestādes aktīvu rīcību tos mazināt (sasniegt zemāku mācības nepabeigušo dalībnieku īpatsvaru), izglītības iestādes gūtais ienākums no pakalpojumu sniegšanas būs augstāks.

Šobrīd MK noteikumu 40.punkts paredz, ka mācību iestādei mācību maksa tiek samaksāta atbilstoši faktiskajam stundu skaitam. Savukārt atbilstoši MK noteikumu 35.¹ punkta prasībām, ja bezdarbnieks vai darba meklētājs bez attaisnojošiem iemesliem pārtrauc dalību apmācībā, nepildot noslēgto līgumu, bezdarbniekam un darba meklētājam ir pienākums atlīdzināt Aģentūrai izdevumus, kas izlietoti apmācībai. 
 

Nepieciešams precizēt MK noteikumu 43.1.apakšpunktu, paredzot apmācību izdevumu noteikšanu atbilstoši metodikai, kā arī svītrot MK noteikumu 40.punktā noteikto norēķinu kārtību ar izglītības iestādi, kas paredz apmaksu par faktiski veikto apmācību un precizēt MK noteikumu 35.¹ punktu, saglabājot piedziņu no bezdarbniekiem un darba meklētājiem par apmācībai izlietoto finansējumu tikai par tām programmām, kurām netiks piemērota  metodika. 
Turklāt, ievērojot, ka saskaņā ar metodiku apmaksa tiek veikta tikai pēc gala pārbaudījuma sekmīgas nokārtošanas, nepieciešams precizēt MK noteikumu 34.² punktu, kā arī nepieciešams paredzēt papildu laiku atkārtotai pārbaudījuma kārtošanai. Attiecīgi 34.² punktā paredzēts noteikt, ka norēķinu ar izglītības iestādi par apmācību izdevumiem Aģentūra veic, ja bezdarbnieks vai darba meklētājs  ne vēlāk kā 90 dienu laikā no apmācību pabeigšanas dienas nokārtos gala pārbaudījumu un saņems MK noteikumu 21.punktā minēto kvalifikāciju vai zināšanas apliecinošo dokumentu.
Papildus, ņemot vērā, ka saskaņā ar MK noteikumu 6.1.apakšnodaļu apmācību pasākumos plānots iesaistīt arī bezdarba riskam pakļautās personas, tiek precizēts MK noteikumu 187.punkts, nosakot, ka norēķini par bezdarba riskam pakļauto personu apmācību tiks veikti saskaņā ar MK noteikumu 3.1.apakšnodaļā noteikto kārtību, t.sk. piemērojot metodiku.
Vienlaikus, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz metodikā noteikto samaksas aprēķina kārtību, Noteikumu projektā ir ietverti pārejas noteikumi, paredzot, ka apmācības, kas ir uzsāktas līdz š.g. 30.jūnijam tiks īstenotas un apmaksātas saskaņā ar spēkā esošo kārtību. 


 

Aģentūras apmācību kuponu bāzes vērtības tika izstrādātas un ieviestas 2010. gada nogalē. Ar 2018. gada 18. decembra grozījumiem MK noteikumos Nr.75 Labklājības ministrija pārskatīja profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides bāzes vērtības, tās palielinot par 10%, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu valstī, minimālās algas pieaugumu un pedagogu darba samaksas pieaugumu, kā arī to, ka, īstenojot profesionālās izglītības programmas, izglītības iestādei nepieciešami papildu līdzekļi ar kvalifikācijas prakses organizēšanu saistīto izmaksu segšanai.
Ieguldījumi profesionālās izglītības bāzes vērtību palielināšanai ir būtiski, jo līdz ar  izglītības pakalpojumu sniedzēju piedāvājuma intensificēšanu rodas plašākas iespējas bezdarbnieku turpmākai iesaistei tajās profesijās, kurās sagaidāms izteikts darbaspēka pieprasījums.
Balstoties uz Ekonomikas ministrijas darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, darbaspēka pieprasījums līdz 2027. gadam kopumā pieaugs tādās nozarēs kā komercpakalpojumi, būvniecība un apstrādes rūpniecība, savukārt visvairāk vidējās kvalifikācijas darbaspēka nepietiekamību varēs izjust tādas nozares kā transporta pakalpojumi un uzglabāšana, būvniecība, apstrādes rūpniecība, kur vidējās kvalifikācijas darbavietu īpatsvars veido aptuveni 60% un vairāk, kā arī ir augsts pirmspensijas nodarbināto īpatsvars. Tāpat stabils darbaspēka pieprasījums saglabāsies IKT jomas speciālistiem.
Atbilstoši darba tirgus pieprasījumam bezdarbnieku pārkvalifikācija un profesionālā pilnveide ar Aģentūras sniegto atbalstu galvenokārt tiek īstenota tieši ar apstrādes rūpniecību, būvniecību, transporta un uzglabāšanas, IKT, komercpakalpojumu saistītām vidējās kvalifikācijas profesijām, tādējādi veidojot sasaisti ar prognozēto vidējā termiņa darbaspēka pieprasījumu valstī.
Tomēr, neskatoties uz 2019. gada  bāzes vērtību palielināšanu,  Aģentūras organizēto mācību statistika liecina, ka bezdarbnieku iesaiste profesionālajā tālākizglītībā un pilnveidē no gada uz gadu turpina samazināties (2018. gadā mācībās iesaistījās 4329 personas, 2019.gadā – 3519 personas, 2020.g. – 2686 personas, 2021.g. – 2120 personas, turklāt, salīdzinot 2021.gada iesaisti ar 2019.gada iesaisti, vērojams kritums par 40%). Protams, jāņem vērā gan pandēmijas ietekme, gan valstī noteiktie ierobežojumi tās laikā. Vienlaikus, salīdzinot ar neformālās izglītības programmām, profesionālās izglītības iesaistes rādītāji ir ievērojami zemāki (piemēram, 2021. gadā neformālās izglītības valsts valodas, svešvalodu un datorzinību programmās piedalījās 7782 Aģentūras klienti, kas bija par 267% vairāk nekā profesionālajā pārkvalifikācijā un pilnveidē kopā).
Salīdzinot trīs ar IT un komercdarbības nozarēm saistītas izglītības programmas, atbilstoši MK noteikumos Nr.75 noteiktajiem finansēšanas nosacījumiem ir secināms, ka neformālās izglītības programmas teorētiskā satura vienas stundas izmaksas vērtība ievērojami pārsniedz profesionālās apmācības vienas stundas vērtību (atskaitot kvalifikācijas praksi), turklāt jāņem vērā tas, ka neformālās izglītības programmu īstenošana ir piemērota arī attālinātā formā bez programmas specifikai piemērotiem ieguldījumiem materiāltehniskajā bāzē (pretstatā profesionālajai tālākizglītībai):
- profesionālās tālākizglītības programmai “Datorsistēmas tehniķis” (960st.) vienas stundas izmaksa ir 2,17 euro (kupona vērtība 1200, kas tiek reizināta ar koeficientu 1,28 = 1562 euro / 720 programmas stundu skaits  (atskaitot kvalifikācijas praksei nepieciešamo minimālo stundu apjomu - 240st.));
- profesionālās pilnveides izglītības programmai “Projektu vadība” (160st.) vienas stundas izmaksa ir 2,5 euro (kupona vērtība 400, kas tiek reizināta ar koeficientu 1 = 400 euro / 160 (programmas stundu skaits);
- neformālās izglītības programmai “Datorzinības bez priekšzināšanām” (120st.) vienas stundas izmaksa ir 3 euro (kupona vērtība 360 euro / 120 (programmas stundu skaits).

 

Reaģējot uz ievērojamo bezdarbnieku iesaistes kritumu Latvijas tautsaimniecībai (ieskaitot ražošanu un eksportu) tik svarīgajās pārkvalifikācijas un profesionālo prasmju paaugstināšanas izglītības programmās, kā arī ņemot vērā būtiskās vienas stundas izmaksu atšķirības starp dažādiem izglītības veidiem, grozījumu projekts paredz profesionālās izglītības apmācību kuponu bāzes vērtības palielināšanu par 10%. Attiecīgi pirmā kvalifikācijas līmeņa profesionālās tālākizglītības programmām kupona vērtība tiek paaugstināta līdz 660 euro, otrā kvalifikācijas līmeņa profesionālās tālākizglītības programmām ar mācību ilgumu 480 mācību stundas – līdz 660 euro, ar mācību ilgumu 640 mācību stundas – līdz 880 euro, ar mācību ilgumu 960 stundas – līdz 1340 euro, trešā kvalifikācijas līmeņa profesionālās tālākizglītības programmām - līdz 1340 euro un profesionālās pilnveides izglītības programmām – līdz 440 euro.

Ņemot vērā pieaugošo darbaspēka pieprasījumu pēc-pandēmijas periodā, kā arī nepieciešamību motivēt izglītības iestādes iesaistīties bezdarbnieku pārkvalificēšanā un profesionālo prasmju pilnveidē Latvijas tautsaimniecībai svarīgajās (arī uz eksportu vērstajās) apstrādes rūpniecības, būvniecības, enerģētikas, pakalpojumu nozaru profesijās, Noteikumu projekts paredz kuponu bāzes vērtības palielināt par 10 % profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmām, tādējādi veicinot arī šo programmu pievilcību, vienlaikus kompensējot iespējamās izmaksas, kas varētu rasties, īstenojot materiāltehniskās bāzes un energoresursu ietilpīgas mācības minētajās nozarēs un profesijās. 
Savukārt, neformālās izglītības programmu piedāvājums Aģentūrā reģistrētajiem bezdarbniekiem ir orientēts uz izglītības programmām, kuru īstenošana neprasa apjomīgus ieguldījumus materiāltehniskajā bāzē un to apguve ir ļoti piemērota attālinātām mācībām, kas rada arī elastību izglītojamo sasniegšanai, tādējādi būtiski nepalielinot izmaksas. 

 

MK noteikumu 174.⁴ punkts, kurā tiek regulēts reģionālās mobilitātes atbalsts nodarbinātības pasākumu ietvaros, paredz, ka gadījumā, ja personai tiek kompensēti dzīvojamās telpas īres izdevumi, papildus vienu reizi mēnesī personai ir tiesības saņemt transporta izdevumu kompensāciju līdz 7 euro apmērā transporta izdevumu segšanai braucienam no deklarētās dzīvesvietas un atpakaļ. Savukārt MK noteikumu 165.punktā, kurā ir nostiprināts reģionālās mobilitātes atbalsts nodarbinātām personām, ir paredzēts, ka, nosakot atbalstu dzīvojamās telpas īrei, tiek ņemti vērā arī transporta izdevumi.

Lai nostiprinātu vienlīdzīgu pieeju līdzīga rakstura pasākumos, kā arī, lai veicinātu reģionālo mobilitāti nodarbināto personu vidū, paredzēts precizēt 165.punktu, redakcionāli saskaņojot to ar 174.⁴ punktu.