Anotācija

1) Rezidentu apmācība pēc būtības ir saistīta ar formālās izglītības procesu un tās finansēšana primāri nodrošināma no valsts budžeta līdzekļiem. Turpmāka rezidentu apmācības finansēšana no ESF+ līdzekļiem nav optimāla un neatbilst mērķētai cilvēkresursu attīstības politikas plānošanai.
Papildus nepieciešams stiprināt ārstniecības personu profesionālo pilnveidi, tai skaitā attīstīt specifiskas kompetences, piemēram, militārās medicīnas jomā, kas pašreizējā regulējumā netiek pietiekami prioritizētas.

2) Sakarā ar 4.1.2.5. pasākuma finansējuma izsmelšanu tika apdraudēta cilvēkresursu stiprināšanas atbalsta nepārtrauktība veselības nozarē. Vienlaikus tika identificēta nepieciešamība nodrošināt efektīvāku pieejamā ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam finansējuma izmantošanu.
Izvērtējot pasākumu īstenošanas progresu, tika secināts, ka citiem specifiskā atbalsta mērķa pasākumiem – 4.1.2.1. pasākumam un 4.1.2.6. pasākumam  – ir izveidojies brīvs elastības finansējuma atlikums. Tā kā šo pasākumu pamata mērķu sasniegšana tiks nodrošināta ar šobrīd tiem pieejamo pamata finansējuma apjomu, tika veikta finanšu līdzekļu pārdale par labu kritiskajam cilvēkresursu piesaistes virzienam. Tā kā finansējuma pārdale jau ir apstiprināta Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. Gadam (turpmāk - Programma) ietvaros, nepieciešams precizēt 4.1.2.6. pasākumam pieejamo finansējuma apjomu, nodrošinot tā atbilstību aktuālajam finansējuma apjomam.

3) Esošajā konsultatīvās darba grupas sastāvā ir iekļauti profesionālo organizāciju pārstāvji, kuri vienlaikus ir iesaistīti nozares mācību vajadzību identificēšanā un profesionālās pilnveides prioritāšu noteikšanā, kā arī pārstāv ārstniecības personas un ārstniecības iestādes. Profesionālo organizāciju pārstāvji sākotnēji tika iekļauti konsultatīvās darba grupas sastāvā, lai nodrošinātu nozares ekspertu iesaisti pasākuma īstenošanā un konsultatīvu atbalstu profesionālās pilnveides satura veidošanā un tā atbilstībā veselības nozares vajadzībām. Līdzšinējā pasākuma ieviešanas praksē funkciju pārklāšanās un iespējamā interešu konflikta risks tika mazināts, nosakot, ka minēto organizāciju pārstāvji darba grupā piedalās novērotāju statusā bez balsstiesībām un nepiedalās lēmumu pieņemšanā. Vienlaikus  darba grupas sastāvā tomēr pastāv funkciju pārklāšanās risks, kas var ietekmēt skaidru pasākuma ieviešanas, uzraudzības un konsultatīvo funkciju nodalīšanu, kā arī radīt iespējamu interešu konflikta risku. Izvērtējot līdzšinējo pasākuma īstenošanas praksi, secināts, ka profesionālās organizācijas arī ārpus konsultatīvās darba grupas ir iesaistītas veselības nozares mācību vajadzību identificēšanā un profesionālās pilnveides prioritāšu noteikšanā, līdz ar to dalība darba grupā vairs nav nepieciešama konsultatīvās funkcijas nodrošināšanai. Vienlaikus šāds darba grupas sastāvs var ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesa efektivitāti, tādēļ nepieciešams precizēt darba grupas sastāvu, nodrošinot funkciju un atbildības nošķiršanu.

1) Ņemot vērā, ka rezidentu apmācība jau šobrīd tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, lai nodrošinātu skaidru un efektīvu finansējuma plānošanu, paredzēts izslēgt rezidentus no pasākuma mērķa grupas un neplānot to apmācības finansēšanu no ESF+ līdzekļiem, vienlaikus paredzot, ka arī turpmāk rezidentu apmācība īpaši atbalstāmajās specialitātēs tiek nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem. Vienlaikus ESF+ finansējums tiks koncentrēts uz ārstniecības personu profesionālo pilnveidi, nodrošinot mērķētākas un efektīvākas apmācības iespējas. Tas ļaus stiprināt veselības nozares cilvēkresursu kapacitāti un attīstīt praksē nepieciešamās kompetences, tai skaitā militārās medicīnas jomā.
Augsta riska situācijās un kaujas apstākļos ir būtiski nodrošināt efektīvu pirmās palīdzības sniegšanu un dzīvības glābšanu, tādēļ izšķiroša nozīme ir ārstniecības personu sagatavotībai ātri un prasmīgi reaģēt sarežģītos, nestabilos un potenciāli bīstamos apstākļos. Lai uzlabotu ārstniecības personu praktisko gatavību un spēju pieņemt ātrus, dzīvību glābjošus lēmumus krīzes situācijās, paredzēts attīstīt simulācijā balstītas apmācības, kas tiek īstenotas atbilstoši starptautiskiem standartiem.

2) MK noteikumu Nr. 803 projekts paredz precizēt 4.1.2.6. pasākumam pieejamo finansējuma apjomu, ņemot vērā Programmas ietvaros jau veikto elastības finansējuma pārdali uz 4.1.2.5. pasākumu. Veselības ministrija nolēma novirzīt iezīmēto specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem veselības aprūpes, veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un izturētspēju" 4.1.2.1. pasākuma un 4.1.2.6. pasākuma elastības finansējumu 8 635 999 euro apmērā 4.1.2.5. pasākuma turpmākajai īstenošanai. Līdz ar to, noteikumu projekts paredz precizēt 4.1.2.6. pasākuma finansējuma apmēru, pārvirzot iepriekš 4.1.2.6. pasākumam iezīmēto elastības finansējumu 4 715 030,00 euro apmērā uz 4.1.2.5. pasākumu, kā arī samazinot to par 397 031 euro, tai skaitā ESF+ finansējumu par 337 476 euro un valsts budžeta līdzfinansējumu par 59 555 euro saistībā ar līdzekļu novirzi Labklājības ministrijas specifiskā atbalsta mērķa "Atbalsts materiāli nenodrošinātajiem" īstenošanai. Finansējuma pārdale ir apstiprināta ar Programmas grozījumiem Nr. 3, par kuriem ir saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums (Komisijas 15.12.2025. Īstenošanas lēmums, ar kuru groza Īstenošanas lēmumu C(2022) 8712; CCI 2021LV16FFPR001).
Pēc minētā finansējuma samazinājuma 4.1.2.6. pasākuma kopējais finansējums būs 12 287 939 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 10 444 748 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 843 191 euro.
Ņemot vērā precizēto 4.1.2.6. pasākuma finansējuma apmēru, tiek attiecīgi pārskatītas pasākuma iznākuma un rezultāta rādītāju sasniedzamās vērtības.
MK noteikumu Nr. 803 projekts paredz samazināt pasākuma rezultāta rādītāja "Dalībnieki, kas ieguvuši kvalifikāciju pēc dalības" sasniedzamo vērtību, nosakot, ka līdz 2029. gada 31. decembrim kvalifikāciju pēc dalības pasākumā būs ieguvuši 11 289 dalībnieki.
Vienlaikus tiek precizētas pasākuma iznākuma rādītāju sasniedzamās vērtības, nosakot, ka līdz 2029. gada 31. decembrim apmācībās būs piedalījušās 1 129 personas ar vidējo izglītību, tai skaitā līdz 2024. gada 31. decembrim – 14 personas ar vidējo izglītību un 10 160 personas ar augstāko izglītību, tai skaitā līdz 2024. gada 31. decembrim – 125 personas ar augstāko izglītību.
Atbilstoši ES Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam 4.1.2.6. pasākuma finansējuma sadalījums pa intervences kodiem ir sekojošs:
Intervences kategorijā 160. intervences kods "Pasākumi veselības aprūpes sistēmas pieejamības, efektivitātes un noturības uzlabošanai (izņemot infrastruktūru)" ESF+ finansējums 10 444 748 euro apmērā;
intervences kategorijā "Finansējuma veids" Nr. 1 "Dotācija" - ESF+ finansējums 10 444 748   euro;
intervences kategorijā "Teritoriālie sasniegšanas mehānismi" Nr. 33 "Bez teritoriālā mērķa" - ESF+ finansējums 10 444 748 euro;
intervences kategorijā "ESF+ sekundārās tēmas" Nr. 10 "Eiropas pusgadā apzināto problēmu risināšana" - ESF+ finansējums 10 444 748 euro;
intervences kategorijā "Dzimumu līdztiesība" Nr. 2 "Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana" - ESF+ finansējums 10 444 748 euro.

3) MK noteikumu Nr. 803 projekts paredz precizēt konsultatīvās darba grupas sastāvu, izslēdzot no MK noteikumu Nr. 803 30.2. apakšpunktā minētā darba grupas sastāva Latvijas Māsu asociācijas, Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības, Latvijas Slimnīcu biedrības, Latvijas Farmaceitu biedrības, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvjus, kuri darba grupā piedalās novērotāju statusā bez balsstiesībām. Grozījumi nodrošinās efektīvāku darba grupas darbības organizāciju, mazinās administratīvo slogu, veicinās caurskatāmāku un objektīvāku lēmumu pieņemšanas procesu, kā arī stiprinās pasākuma ieviešanas, uzraudzības un kontroles funkciju nodalīšanu. Vienlaikus tiek saglabāta nozares profesionālo organizāciju iesaiste konsultatīvajā procesā, nodrošinot iespēju iesniegt Veselības ministrijā priekšlikumus par nozarē identificētajām mācību vajadzībām, prioritārajām kompetencēm un profesionālās pilnveides virzieniem.

Vienlaikus precizēta MK noteikumu projekta 41.1. apakšpunkta redakcija precizējot, ka iepirkumus, kuri nepieciešami atbalstāmo darbību īstenošanai, finansējuma saņēmējs atbilstoši iespējām veic sociāli atbildīgā veidā. Tai skaitā tiek precizēts MK noteikumu 18. punkts, ņemot vērā, ka pasākuma ietvaros netiek īstenoti daudzpakāpju projekti (finansējuma saņēmējs nesniedz finansiālu atbalstu projekta dalībniekiem vai gala saņēmējiem), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 2024/2509 61. panta tieša piemērošana nav attiecināma. Tiek svītrota atsauce uz Regulu un saglabājot vispārīgu prasību par interešu konflikta neesību.

Izstrādātie grozījumi nav uzskatāmi par būtiskiem Programmas izpratnē, jo tie neparedz izmaiņas pasākuma darbības veidā vai mērķī un nerada risku sākotnēji plānoto rezultātu sasniegšanai. Grozījumi precizē pasākuma īstenošanas nosacījumus, finansējuma apmēru un pārvaldības kārtību atbilstoši jau apstiprinātajiem Programmas grozījumiem, vienlaikus saglabājot pasākuma mērķi un plānoto ieguldījumu veselības nozares cilvēkresursu attīstībā.