23-TA-1345: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabinets 2023. gada 25. aprīļa sēdē (protokola Nr. 22., 27.§) izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavoto konceptuālo ziņojumu “Par tiesiskā regulējuma problēmjautājumiem saistībā ar mantas piekritību valstij un valstij piekritīgo mantu” (turpmāk – Ziņojums), kurā tika sniegta informācija par identificētajiem problēmjautājumiem procesos, kuri saistīti ar mantas, kas piekrīt valstij statusa noteikšanu, un procesos, kuri saistīti ar valstij piekritīgas mantas uzskaiti, realizēšanu un iznīcināšanu.
Ziņojumā identificēto problēmjautājumu risināšanai saistībā par rīcību ar konfiscēto valstij piekritīgo kustamo mantu, kas atrodas dažādu valsts iestāžu vai pašvaldību teritorijā esošo dzīvnieku patversmju atbildīgā glabāšanā, tika nolemts veikt grozījumus Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, nosakot deleģējumu šīm institūcijām rīcībai ar valstij piekritīgo kustamo mantu.
Atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 8. maija rīkojuma Nr. 239 “Par konceptuālo ziņojumu “Par tiesiskā regulējuma problēmjautājumiem saistībā ar mantas piekritību valstij un valstij piekritīgo mantu” 2.1.1. apakšpunktam Finanšu ministrijai ir dots uzdevums līdz 2023. gada 1. oktobrim sagatavot un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā. Savukārt atbilstoši minētā rīkojuma 2.2. apakšpunktam pēc šā rīkojuma 2.1.1. apakšpunktā minētā likumprojekta pieņemšanas Saeimā otrajā lasījumā Finanšu ministrijai ir dots uzdevums sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā noteikumu projektu par kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā.
Patreiz atbilstoši likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 8. panta 3. punktam Valsts ieņēmumu dienests veic valstij piekritīgās mantas uzskaiti, kontroli par tās novērtēšanu, realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā kārtībā, kādā to nosaka Ministru kabineta 2013. gada 26. novembra noteikumi Nr. 1354 “Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 1354).
Atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 8. maija rīkojumā Nr. 239 “Par konceptuālo ziņojumu "Par tiesiskā regulējuma problēmjautājumiem saistībā ar mantas piekritību valstij un valstij piekritīgo mantu" atbalstītajam konceptuālajam ziņojumam valstij piekritīgās kustamās mantas aprites procesā plānots kā atbildīgās institūcijas noteikt ne tikai Valsts ieņēmumu dienestu, bet arī Nodrošinājuma valsts aģentūru, Pārtikas un veterināro dienestu, Dabas aizsardzības pārvaldi un pašvaldības.
Ar pilnvarojuma iekļaušanu Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā paredzēts noteikt, ka Valsts ieņēmumu dienests nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo nekustamo īpašumu. Savukārt Ministru kabineta noteikumos paredzētos gadījumos rīcību ar valstij piekritīgu kustamo mantu nodrošinās Valsts ieņēmumu dienests, Nodrošinājuma valsts aģentūra, Pārtikas un veterinārais dienests, Dabas aizsardzības pārvalde un pašvaldības. Tāpat paredzēts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt iepriekš minēto iestāžu kompetenci rīcībai ar valstij piekritīgo mantu un kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts un pašvaldību budžetā.
Tāpat paredzēts papildināt likumprojektu, paredzot pārejas regulējumu attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta darbībām par to mantu, kas atzīta par piekritīgu valstij pirms šī projekta spēkā stāšanās.
Ziņojumā identificēto problēmjautājumu risināšanai saistībā par rīcību ar konfiscēto valstij piekritīgo kustamo mantu, kas atrodas dažādu valsts iestāžu vai pašvaldību teritorijā esošo dzīvnieku patversmju atbildīgā glabāšanā, tika nolemts veikt grozījumus Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, nosakot deleģējumu šīm institūcijām rīcībai ar valstij piekritīgo kustamo mantu.
Atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 8. maija rīkojuma Nr. 239 “Par konceptuālo ziņojumu “Par tiesiskā regulējuma problēmjautājumiem saistībā ar mantas piekritību valstij un valstij piekritīgo mantu” 2.1.1. apakšpunktam Finanšu ministrijai ir dots uzdevums līdz 2023. gada 1. oktobrim sagatavot un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā. Savukārt atbilstoši minētā rīkojuma 2.2. apakšpunktam pēc šā rīkojuma 2.1.1. apakšpunktā minētā likumprojekta pieņemšanas Saeimā otrajā lasījumā Finanšu ministrijai ir dots uzdevums sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā noteikumu projektu par kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā.
Patreiz atbilstoši likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 8. panta 3. punktam Valsts ieņēmumu dienests veic valstij piekritīgās mantas uzskaiti, kontroli par tās novērtēšanu, realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā kārtībā, kādā to nosaka Ministru kabineta 2013. gada 26. novembra noteikumi Nr. 1354 “Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 1354).
Atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 8. maija rīkojumā Nr. 239 “Par konceptuālo ziņojumu "Par tiesiskā regulējuma problēmjautājumiem saistībā ar mantas piekritību valstij un valstij piekritīgo mantu" atbalstītajam konceptuālajam ziņojumam valstij piekritīgās kustamās mantas aprites procesā plānots kā atbildīgās institūcijas noteikt ne tikai Valsts ieņēmumu dienestu, bet arī Nodrošinājuma valsts aģentūru, Pārtikas un veterināro dienestu, Dabas aizsardzības pārvaldi un pašvaldības.
Ar pilnvarojuma iekļaušanu Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā paredzēts noteikt, ka Valsts ieņēmumu dienests nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo nekustamo īpašumu. Savukārt Ministru kabineta noteikumos paredzētos gadījumos rīcību ar valstij piekritīgu kustamo mantu nodrošinās Valsts ieņēmumu dienests, Nodrošinājuma valsts aģentūra, Pārtikas un veterinārais dienests, Dabas aizsardzības pārvalde un pašvaldības. Tāpat paredzēts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt iepriekš minēto iestāžu kompetenci rīcībai ar valstij piekritīgo mantu un kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts un pašvaldību budžetā.
Tāpat paredzēts papildināt likumprojektu, paredzot pārejas regulējumu attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta darbībām par to mantu, kas atzīta par piekritīgu valstij pirms šī projekta spēkā stāšanās.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis noteikt Valsts ieņēmumu dienestu, Nodrošinājuma valsts aģentūru, Pārtikas un veterināro dienestu, Dabas aizsardzības pārvaldi un pašvaldības kā kompetentās iestādes rīcībai ar valstij piekritīgo mantu, kā arī pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt minēto iestāžu kompetenci rīcībai ar valstij piekritīgo mantu un kārtību, kādā veic valstij piekritīgās mantas uzskaiti, realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšanu valsts un pašvaldību budžetā.
Spēkā stāšanās termiņš
01.07.2024.
Pamatojums
Tiesību akta projektā ietvertie grozījumi ir saistīti ar grozījumiem likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, atbilstoši tiesību akta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācija) 4.1. sadaļā noteiktajam, un kuriem ir jāparedz vienots spēkā stāšanās termiņš.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Patreiz atbilstoši likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 8. panta 3. punktam Valsts ieņēmumu dienests uzskaita valstij piekritīgo mantu, nodrošina kontroli par tās novērtēšanu, realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā. Kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā, nosaka MK noteikumi Nr. 1354.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd atbilstoši likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 8. panta 3. punktam Valsts ieņēmumu dienests nodrošina turpmāku rīcību ar administratīvā pārkāpuma procesā konfiscēto mantu (sk. arī Administratīvās atbildības likuma 155. pantu) un konfiscētiem lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu kriminālprocesos (sk. arī Kriminālprocesa likuma 240. pantu). Saskaņā ar likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 8. panta 3. punktā ietverto pilnvarojumu ir izdoti MK noteikumi Nr. 1354, atbilstoši kuriem Valsts ieņēmumu dienests pēc MK noteikumu Nr. 1354 2. punktā minēto dokumentu saņemšanas pieņem un uzskaita konfiscēto valstij piekritīgo mantu, tajā skaitā arī to, kas sākotnēji (izņemtās mantas statusā administratīvo pārkāpumu lietās un lietisko pierādījumu un arestētās mantas statusā kriminālprocesos) novietota glabāšanai arī citās valsts iestādēs. Tādējādi šobrīd Valsts ieņēmumu dienests ir vienīgā institūcija, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu. Tā kā procesa vienkāršošanai, efektivizēšanai un institūciju administratīvā sloga mazināšanai ir akceptēts risinājums, ka turpmāku rīcību ar valstij piekritīgo kustamo mantu nodrošinās tās institūcijas, pie kurām tā atrodas glabāšanā, plānots paplašināt valstij piekritīgās kustamās mantas aprites procesā iesaistīto institūciju loku (Nodrošinājuma valsts aģentūra, Pārtikas un veterinārais dienests, Dabas aizsardzības pārvalde un pašvaldības).
Risinājuma apraksts
Projekts paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo nekustamo īpašumu. Savukārt Ministru kabineta noteikumos paredzētos gadījumos rīcību ar valstij piekritīgu kustamo mantu nodrošinās Valsts ieņēmumu dienests, Nodrošinājuma valsts aģentūra, Pārtikas un veterinārais dienests, Dabas aizsardzības pārvalde un pašvaldības. Tāpat paredzēts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt iepriekš minēto iestāžu kompetenci rīcībai ar valstij piekritīgo mantu un kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts un pašvaldību budžetā.
Ministru kabinets, nosakot Valsts ieņēmumu dienesta, Nodrošinājuma valsts aģentūras, Pārtikas un veterinārā dienesta, Dabas aizsardzības pārvaldes un pašvaldību kompetenci rīcībai ar valstij piekritīgo kustamo mantu paredzēs, ka:
1. ja valstij piekritīgo kustamās mantas glabāšanu nodrošina Nodrošinājuma valsts aģentūra, tad pēc lēmuma par kustamās mantas konfiskāciju, turpmāku rīcību nodrošina Nodrošinājuma valsts aģentūra, to vairs nenododot Valsts ieņēmumu dienestam;
2. ja valstij piekritīgo kustamās mantas glabāšanu nodrošina Pārtikas veterinārais dienests (lauksaimniecības dzīvnieki), tad pēc lēmuma par kustamās mantas konfiskāciju, turpmāku rīcību nodrošina Pārtikas veterinārais dienests, to vairs nenododot Valsts ieņēmumu dienestam;
3. ja izņemtie dzīvnieki atrodas pašvaldības teritorijā esošajā dzīvnieku patversmē, tad pēc lēmuma pieņemšanas par šo dzīvnieku konfiskāciju, rīcību ar šiem konfiscētajiem dzīvniekiem nodrošina attiecīgā pašvaldība, kuras teritorijā atrodas konkrētā dzīvnieku patversme;
4. ja tiek konfiscēti eksotiskie/īpaši aizsargājamie dzīvnieki atbilstoši Eiropas Padomes 1996.gada 9.decembra Regulai (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību iekļauto dzīvnieku sugu, kā arī invazīvie dzīvnieki, lēmuma pieņēmējs lēmumu par konfiskāciju nosūta Dabas aizsardzības pārvaldei, kura atbilstoši jau esošajai pārņemšanas kārtībai nodrošina turpmākās darbības;
5. ar pārējo (izņemot 1.-4.punktā minētos gadījumus) valstij piekritīgo kustamo mantu turpmāku rīcību kā līdz šim nodrošina Valsts ieņēmumu dienests.
Līdz ar likumprojekta izmaiņām, paredzēts noteikt pārejas periodu, nosakot, ka, ja manta atzīta par piekritīgu valstij līdz šā likuma 3.1 panta spēkā stāšanās dienai, Valsts ieņēmumu dienests pabeidz darbības ar valstij piekritīgo mantu atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā līdz 2024.gada 30.jūnijam.
Ministru kabinets, nosakot Valsts ieņēmumu dienesta, Nodrošinājuma valsts aģentūras, Pārtikas un veterinārā dienesta, Dabas aizsardzības pārvaldes un pašvaldību kompetenci rīcībai ar valstij piekritīgo kustamo mantu paredzēs, ka:
1. ja valstij piekritīgo kustamās mantas glabāšanu nodrošina Nodrošinājuma valsts aģentūra, tad pēc lēmuma par kustamās mantas konfiskāciju, turpmāku rīcību nodrošina Nodrošinājuma valsts aģentūra, to vairs nenododot Valsts ieņēmumu dienestam;
2. ja valstij piekritīgo kustamās mantas glabāšanu nodrošina Pārtikas veterinārais dienests (lauksaimniecības dzīvnieki), tad pēc lēmuma par kustamās mantas konfiskāciju, turpmāku rīcību nodrošina Pārtikas veterinārais dienests, to vairs nenododot Valsts ieņēmumu dienestam;
3. ja izņemtie dzīvnieki atrodas pašvaldības teritorijā esošajā dzīvnieku patversmē, tad pēc lēmuma pieņemšanas par šo dzīvnieku konfiskāciju, rīcību ar šiem konfiscētajiem dzīvniekiem nodrošina attiecīgā pašvaldība, kuras teritorijā atrodas konkrētā dzīvnieku patversme;
4. ja tiek konfiscēti eksotiskie/īpaši aizsargājamie dzīvnieki atbilstoši Eiropas Padomes 1996.gada 9.decembra Regulai (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību iekļauto dzīvnieku sugu, kā arī invazīvie dzīvnieki, lēmuma pieņēmējs lēmumu par konfiskāciju nosūta Dabas aizsardzības pārvaldei, kura atbilstoši jau esošajai pārņemšanas kārtībai nodrošina turpmākās darbības;
5. ar pārējo (izņemot 1.-4.punktā minētos gadījumus) valstij piekritīgo kustamo mantu turpmāku rīcību kā līdz šim nodrošina Valsts ieņēmumu dienests.
Līdz ar likumprojekta izmaiņām, paredzēts noteikt pārejas periodu, nosakot, ka, ja manta atzīta par piekritīgu valstij līdz šā likuma 3.1 panta spēkā stāšanās dienai, Valsts ieņēmumu dienests pabeidz darbības ar valstij piekritīgo mantu atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā līdz 2024.gada 30.jūnijam.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Tiesību akta projektam nav ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem, jo tajā paredzētā rīcība ar valstij piekritīgo mantu tiks nodrošināta valsts budžeta iestāžu vai attiecīgi pašvaldību esošo budžeta līdzekļu ietvaros. Atbilstoši Ziņojuma risinājumam galējo rīcību ar mantu veiks Nodrošinājuma valsts aģentūra, tad Valsts ieņēmumu dienestam veidosies ietaupījums viena amata vieta un finansējums atlīdzībai 17 352 euro gadā un amata vietas uzturēšanas izdevumiem un konfiscēto mantu glabāšanas un iznīcināšanas izdevumiem 18 945 euro gadā. Pēc likumprojekta pieņemšanas Saeimā un Ministru kabineta noteikumu stāšanās spēkā, Finanšu ministrija un Iekšlietu ministrija sagatavos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā 2024. gadā sagatavos Ministru kabineta rīkojuma projektu līdzekļu pārdalei no Finanšu ministrijas pamatbudžeta programmas 33.00.00 “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” uz Iekšlietu ministrijas apakšprogrammu 40.03.00 “Lietiskie pierādījumi un izņemtā manta” 2024. gadam 18 149 euro apmērā, 2025. gadam 36 297 euro apmērā un 2026. gadam un turpmāk ik gadu 36 297 euro apmērā ar konfiscētās valstij piekritīgas mantas realizāciju, iznīcināšanu vai nodošanu bez maksas saistīto izdevumu segšanai.
Nodrošinājuma valsts aģentūra, Pārtikas un veterinārais dienests un Dabas aizsardzības pārvalde, rīcību ar valstij piekritīgo mantu nodrošinās esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros, t.sk. ņemot vērā plānoto valsts budžeta līdzekļu pārdali starp iestādēm. Vienlaikus, ja būtiski palielinās valstij piekritīgās mantas, kas atrodas Nodrošinājuma valsts aģentūrā, apjoms un attiecīgi Nodrošinājuma valsts aģentūrai būs nepieciešams papildu finansējumus, tad tā kārtējā gada un budžeta ietvara sagatavošanas procesā sniegs fiskāli neitrālu priekšlikumu, paredzot papildu valsts budžeta ieņēmumus no valstij piekritīgās mantas realizācijas pieauguma. Pašvaldības rīcību ar valstij piekritīgo kustamo mantu (dzīvniekiem) nodrošinās esošo pašvaldību budžeta līdzekļu ietvaros, gūstot arī ienākumus no konfiscēto dzīvnieku realizācijas, kurus novirzīs izdevumu segšanai.
Nodrošinājuma valsts aģentūra, Pārtikas un veterinārais dienests un Dabas aizsardzības pārvalde, rīcību ar valstij piekritīgo mantu nodrošinās esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros, t.sk. ņemot vērā plānoto valsts budžeta līdzekļu pārdali starp iestādēm. Vienlaikus, ja būtiski palielinās valstij piekritīgās mantas, kas atrodas Nodrošinājuma valsts aģentūrā, apjoms un attiecīgi Nodrošinājuma valsts aģentūrai būs nepieciešams papildu finansējumus, tad tā kārtējā gada un budžeta ietvara sagatavošanas procesā sniegs fiskāli neitrālu priekšlikumu, paredzot papildu valsts budžeta ieņēmumus no valstij piekritīgās mantas realizācijas pieauguma. Pašvaldības rīcību ar valstij piekritīgo kustamo mantu (dzīvniekiem) nodrošinās esošo pašvaldību budžeta līdzekļu ietvaros, gūstot arī ienākumus no konfiscēto dzīvnieku realizācijas, kurus novirzīs izdevumu segšanai.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””
Pamatojums un apraksts
Tā kā valstij piekritīgās mantas uzskaiti veiks vairākas iestādes, nevis tikai Valsts ieņēmumu dienests, tad no likuma jāizslēdz pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt rīcību ar valstij piekritīgo mantu, jo to paredzēts noteikt Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā. Projektam jānosaka spēkā stāšanās termiņš vienlaikus ar šo likumu, t.i., 2024. gada 1. jūlijs. Likumprojekti Ministru kabinetā un Saeimā skatāmi vienlaicīgi.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.2. Uz tiesību akta pamata izdoti jauni Ministru kabineta noteikumi.
Pamatojums un apraksts
Ministru kabineta noteikumos paredzēts noteikt tiesību aktā minēto iestāžu kompetenci rīcībai ar valstij piekritīgo mantu un kārtību, kādā veic valstij piekritīgās mantas uzskaiti, realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšanu valsts un pašvaldību budžetā.
Ministru kabinets, nosakot Valsts ieņēmumu dienesta, Nodrošinājuma valsts aģentūras, Pārtikas un veterinārā dienesta, Dabas aizsardzības pārvaldes un pašvaldību kompetenci rīcībai ar valstij piekritīgo kustamo mantu paredzēs, ka:
1. ja valstij piekritīgo kustamās mantas glabāšanu nodrošina Nodrošinājuma valsts aģentūra, tad pēc lēmuma par kustamās mantas konfiskāciju, turpmāku rīcību nodrošina Nodrošinājuma valsts aģentūra, to vairs nenododot Valsts ieņēmumu dienestam;
2. ja valstij piekritīgo kustamās mantas glabāšanu nodrošina Pārtikas veterinārais dienests (lauksaimniecības dzīvnieki), tad pēc lēmuma par kustamās mantas konfiskāciju, turpmāku rīcību nodrošina Pārtikas veterinārais dienests, to vairs nenododot Valsts ieņēmumu dienestam;
3. ja izņemtie dzīvnieki atrodas pašvaldības teritorijā esošajā dzīvnieku patversmē, tad pēc lēmuma pieņemšanas par šo dzīvnieku konfiskāciju, rīcību ar šiem konfiscētajiem dzīvniekiem nodrošina attiecīgā pašvaldība, kuras teritorijā atrodas konkrētā dzīvnieku patversme;
4. ja tiek konfiscēti eksotiskie/īpaši aizsargājamie dzīvnieki atbilstoši Eiropas Padomes 1996.gada 9.decembra Regulai (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību iekļauto dzīvnieku sugu, kā arī invazīvie dzīvnieki, lēmuma pieņēmējs lēmumu par konfiskāciju nosūta Dabas aizsardzības pārvaldei, kura atbilstoši jau esošajai pārņemšanas kārtībai nodrošina turpmākās darbības;
5. ar pārējo (izņemot 1.-4.punktā minētos gadījumus) valstij piekritīgo kustamo mantu turpmāku rīcību kā līdz šim nodrošina Valsts ieņēmumu dienests.
Vienlaikus Ministru kabineta noteikumos paredzēts iekļaut Ziņojumā identificēto problēmjautājumu risinājuma īstenošanai atbalstīto rīcības variantu. Ministru kabineta 2023. gada 8. maija rīkojuma Nr. 239 “Par konceptuālo ziņojumu “Par tiesiskā regulējuma problēmjautājumiem saistībā ar mantas piekritību valstij un valstij piekritīgo mantu” 2.2. apakšpunktā Finanšu ministrijai dots uzdevums Ministru kabineta noteikumu projektu sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā pēc tiesību akta pieņemšanas Saeimā otrajā lasījumā.
Jānosaka noteikumu spēkā stāšanos vienlaikus ar šo likumu, t.i., 2024. gada 1. jūlijs.
Ministru kabinets, nosakot Valsts ieņēmumu dienesta, Nodrošinājuma valsts aģentūras, Pārtikas un veterinārā dienesta, Dabas aizsardzības pārvaldes un pašvaldību kompetenci rīcībai ar valstij piekritīgo kustamo mantu paredzēs, ka:
1. ja valstij piekritīgo kustamās mantas glabāšanu nodrošina Nodrošinājuma valsts aģentūra, tad pēc lēmuma par kustamās mantas konfiskāciju, turpmāku rīcību nodrošina Nodrošinājuma valsts aģentūra, to vairs nenododot Valsts ieņēmumu dienestam;
2. ja valstij piekritīgo kustamās mantas glabāšanu nodrošina Pārtikas veterinārais dienests (lauksaimniecības dzīvnieki), tad pēc lēmuma par kustamās mantas konfiskāciju, turpmāku rīcību nodrošina Pārtikas veterinārais dienests, to vairs nenododot Valsts ieņēmumu dienestam;
3. ja izņemtie dzīvnieki atrodas pašvaldības teritorijā esošajā dzīvnieku patversmē, tad pēc lēmuma pieņemšanas par šo dzīvnieku konfiskāciju, rīcību ar šiem konfiscētajiem dzīvniekiem nodrošina attiecīgā pašvaldība, kuras teritorijā atrodas konkrētā dzīvnieku patversme;
4. ja tiek konfiscēti eksotiskie/īpaši aizsargājamie dzīvnieki atbilstoši Eiropas Padomes 1996.gada 9.decembra Regulai (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību iekļauto dzīvnieku sugu, kā arī invazīvie dzīvnieki, lēmuma pieņēmējs lēmumu par konfiskāciju nosūta Dabas aizsardzības pārvaldei, kura atbilstoši jau esošajai pārņemšanas kārtībai nodrošina turpmākās darbības;
5. ar pārējo (izņemot 1.-4.punktā minētos gadījumus) valstij piekritīgo kustamo mantu turpmāku rīcību kā līdz šim nodrošina Valsts ieņēmumu dienests.
Vienlaikus Ministru kabineta noteikumos paredzēts iekļaut Ziņojumā identificēto problēmjautājumu risinājuma īstenošanai atbalstīto rīcības variantu. Ministru kabineta 2023. gada 8. maija rīkojuma Nr. 239 “Par konceptuālo ziņojumu “Par tiesiskā regulējuma problēmjautājumiem saistībā ar mantas piekritību valstij un valstij piekritīgo mantu” 2.2. apakšpunktā Finanšu ministrijai dots uzdevums Ministru kabineta noteikumu projektu sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā pēc tiesību akta pieņemšanas Saeimā otrajā lasījumā.
Jānosaka noteikumu spēkā stāšanos vienlaikus ar šo likumu, t.i., 2024. gada 1. jūlijs.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Saņemts iebildums un priekšlikums no Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, kuri nav ņemti vērā, jo saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 8. maija rīkojumu Nr. 239 “Par konceptuālo ziņojumu “Par tiesiskā regulējuma problēmjautājumiem saistībā ar mantas piekritību valstij un valstij piekritīgo mantu” tika atbalstīti konceptuālajā ziņojumā "Par tiesiskā regulējuma problēmjautājumiem saistībā ar mantas piekritību valstij un valstij piekritīgo mantu" ietvertie risinājumi, līdz ar ko likumprojekta grozījumi ir sagatavoti atbilstoši konceptuālajā ziņojumā atbalstītajiem risinājumiem.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Pārtikas un veterinārais dienests
- Dabas aizsardzības pārvalde
- Nodrošinājuma valsts aģentūra
- Valsts ieņēmumu dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Tiesību akta projekta izpilde samazinās iesaistīto valsts institūciju administratīvo slogu, vienkāršojot un efektivizējot valstij piekritīgās mantas procesa īstenošanu un nodrošinot ātrāku valstij piekritīgās mantas atgriešanu civiltiesiskā apritē.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi