24-TA-1867: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Kārtība, kādā Valsts kase nodrošina maksājumu pakalpojumu sniegšanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Lai nodrošinātu kvalitatīvāku, uz mūsdienu standartiem balstītu Valsts kases sniegto pakalpojumu pieejamību, Valsts kase īsteno projektu “Valsts kases e-pakalpojumu pieejamības un lietojamības modernizācija: 6. posms e-pakalpojumu sistēmu pieteikumu iesniegšanas un apstrādes funkcionalitātes (ePieteikumi) izstrāde” (turpmāk – ePieteikumu projekts).
Atbilstoši izmaiņām Valsts kases sniegtajos pakalpojumos un saistītajos Ministru kabineta 2021. gada 25. februāra noteikumos Nr. 128 "Kārtība, kādā nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus" (turpmāk – MK noteikumi Nr.128), identificētas nepieciešamās izmaiņas Ministru kabineta 2019. gada 17.decembra noteikumos Nr. 652 “Kārtība, kādā Valsts kase nodrošina maksājumu pakalpojumu sniegšanu” (turpmāk – Noteikumi). Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 “Normatīvo aktu sagatavošanas noteikumi” 140. punktam, ņemot vērā, ka nepieciešamo grozījumu apjoms spēkā esošajos Noteikumos pārsniegtu pusi no noteikumu normu apjoma, tika sagatavots jauns Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā Valsts kase nodrošina maksājumu pakalpojumu sniegšanu” (turpmāk - noteikumu projekts), ar kura spēkā stāšanos Noteikumi tiek atzīti par spēku zaudējušiem.
Atbilstoši izmaiņām Valsts kases sniegtajos pakalpojumos un saistītajos Ministru kabineta 2021. gada 25. februāra noteikumos Nr. 128 "Kārtība, kādā nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus" (turpmāk – MK noteikumi Nr.128), identificētas nepieciešamās izmaiņas Ministru kabineta 2019. gada 17.decembra noteikumos Nr. 652 “Kārtība, kādā Valsts kase nodrošina maksājumu pakalpojumu sniegšanu” (turpmāk – Noteikumi). Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 “Normatīvo aktu sagatavošanas noteikumi” 140. punktam, ņemot vērā, ka nepieciešamo grozījumu apjoms spēkā esošajos Noteikumos pārsniegtu pusi no noteikumu normu apjoma, tika sagatavots jauns Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā Valsts kase nodrošina maksājumu pakalpojumu sniegšanu” (turpmāk - noteikumu projekts), ar kura spēkā stāšanos Noteikumi tiek atzīti par spēku zaudējušiem.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Mērķis ir uzlabot pakalpojumu kvalitāti, pieejamību, nodrošināt efektīvu datu apstrādes procesu, veicināt klientu apmierinātību un samazināt Valsts kases darbinieku noslodzi. Maksājumu pakalpojumu pieprasīšanas un saņemšanas kanāls tiks izmantota Valsts kases tīmekļvietne https://epakalpojumi.kase.gov.lv jeb e-pakalpojumu portāls (turpmāk – portāls). Īstenojot ePieteikumu projektu, tiek veiktas izmaiņas normatīvajos aktos, klienta pārstāvēttiesīgo un pilnvaroto personu identifikācijas kārtības regulējumu pārnesot saistītajos MK noteikumos Nr.128.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ņemot vērā jaunākās tendences valsts pārvaldes darba organizācijā un finanšu nozarē, ir nepieciešams uzlabot procesus, kas saistīti ar maksājumu pakalpojumu sniegšanu, padarot tos klientiem intuitīvākus (viegli lietojamus un saprotamus, kas ļautu secīgi veikt darbības bez rokasgrāmatu un instrukciju piesaistes) un ērtākus, palielinot lietotāju apmierinātību ar Valsts kases sniegtajiem maksājumu pakalpojumiem.
Lai saņemtu maksājumu pakalpojumu, klienta identifikācija tiek veikta attālināti un nepieciešamības gadījumā arī klātienē, tā ir laikietilpīga un nenodrošina tūlītēju pakalpojuma pieejamību. Informācijas apstrādē tiek izmantotas dažādas datu bāzes, veikta virkne administrējošu darbību, sākot no informācijas ieguves, apstrādes, līdz uzglabāšanai un citiem sekojošiem darbību posmiem. Maksājumu pakalpojuma pieteikumu veidlapas tiek uzturētas un nodrošinātas klientiem elektroniskai aizpildīšanai un iesniegšanai. Elektroniski sagatavotas pieteikumu veidlapas klienti paraksta ar drošu elektronisko parakstu un elektroniski iesniedz e-adresē vai Valsts kases e-pakalpojumu portālā https://epakalpojumi.kase.gov.lv (turpmāk – portāls), vai nosūta uz e-pasta adresi – ekase@kase.gov.lv. Klientiem ir iespēja saņemt konsultācijas par veidlapu aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību, tomēr bieži dokumenti tiek iesniegti ar nekorekti aizpildītiem datiem, kas padara neefektīvu datu apstrādes procesu un būtiski palielina Valsts kases darbinieku noslodzi datu apstrādē, kā arī rada klientu neapmierinātību.
Lai saņemtu maksājumu pakalpojumu, klienta identifikācija tiek veikta attālināti un nepieciešamības gadījumā arī klātienē, tā ir laikietilpīga un nenodrošina tūlītēju pakalpojuma pieejamību. Informācijas apstrādē tiek izmantotas dažādas datu bāzes, veikta virkne administrējošu darbību, sākot no informācijas ieguves, apstrādes, līdz uzglabāšanai un citiem sekojošiem darbību posmiem. Maksājumu pakalpojuma pieteikumu veidlapas tiek uzturētas un nodrošinātas klientiem elektroniskai aizpildīšanai un iesniegšanai. Elektroniski sagatavotas pieteikumu veidlapas klienti paraksta ar drošu elektronisko parakstu un elektroniski iesniedz e-adresē vai Valsts kases e-pakalpojumu portālā https://epakalpojumi.kase.gov.lv (turpmāk – portāls), vai nosūta uz e-pasta adresi – ekase@kase.gov.lv. Klientiem ir iespēja saņemt konsultācijas par veidlapu aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību, tomēr bieži dokumenti tiek iesniegti ar nekorekti aizpildītiem datiem, kas padara neefektīvu datu apstrādes procesu un būtiski palielina Valsts kases darbinieku noslodzi datu apstrādē, kā arī rada klientu neapmierinātību.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Modernizējot portālu, Valsts kase ir ņēmusi vērā klientu ieteikumus par ērtāku maksājumu pakalpojumu pieteikumu iesniegšanas veidu, lai maksājumu pakalpojumu pieteikumu iesniegšanu padarītu operatīvāku, samazinot kļūdīšanās iespējas un izvairoties no papildus sloga veikt labojumus un iesniegt maksājumu pakalpojumu pieteikumus atkārtoti, kas papildus palielina Valsts kases darbinieku noslodzi šo datu apstrādē.
Saziņa starp Valsts kasi un klientiem, dokumentu aprite, piemēram, maksājuma atsaukšanas un rekvizītu labošanas pieteikumi vai citi dokumenti, kas netiek nodrošināti portālā, tiek sūtīti e-adresē vai e-pastā.
Saziņa starp Valsts kasi un klientiem, dokumentu aprite, piemēram, maksājuma atsaukšanas un rekvizītu labošanas pieteikumi vai citi dokumenti, kas netiek nodrošināti portālā, tiek sūtīti e-adresē vai e-pastā.
Risinājuma apraksts
Izmantojot informācijas tehnoloģiju iespējas, tiek nodrošināts maksājumu pakalpojumu pieteikumu ērtāks iesniegšanas veids portālā ar vizuālā noformējuma atbilstību mūsdienu tīmekļa dizaina un funkcionalitātes tendencēm.
Ieviešot portālā pārstāvēttiesīgo un pilnvaroto personu pārvaldību un pieteikumu iesniegšanu strukturētā datu veidā, tiek nodrošināts ērts, intuitīvs pašapkalpošanās pakalpojums, nodrošinot Valsts kases pakalpojumu saņemšanu. Risinājums nodrošina operatīvu pakalpojuma pieejamību, kas netiek ietekmēta, veicot papildus darbības no Valsts kases darbinieku puses.
Saskaņā ar Oficiālās elektroniskās adreses likumu, mērķis ir nodrošināt drošu, efektīvu un kvalitatīvu elektronisko saziņu un elektronisko dokumentu apriti starp valsts iestādēm un privātpersonām.
Ieviešot portālā pārstāvēttiesīgo un pilnvaroto personu pārvaldību un pieteikumu iesniegšanu strukturētā datu veidā, tiek nodrošināts ērts, intuitīvs pašapkalpošanās pakalpojums, nodrošinot Valsts kases pakalpojumu saņemšanu. Risinājums nodrošina operatīvu pakalpojuma pieejamību, kas netiek ietekmēta, veicot papildus darbības no Valsts kases darbinieku puses.
Saskaņā ar Oficiālās elektroniskās adreses likumu, mērķis ir nodrošināt drošu, efektīvu un kvalitatīvu elektronisko saziņu un elektronisko dokumentu apriti starp valsts iestādēm un privātpersonām.
Problēmas apraksts
Noteikumu projekta 1. nodaļā “Vispārīgie jautājumi”.
Valsts kases maksājumu pakalpojumiem pastāvīgi attīstoties un ieviešot jaunas funkcionālās iespējas, lai nodrošinātu maksājumu pakalpojumu lietošanas tiesisko pamatu, ik reiz ir nepieciešams veikt grozījumus par to lietošanu reglamentējošos Ministru kabineta noteikumos un veidlapās, kas kavē operatīvu pakalpojumu pieejamību.
Valsts kases maksājumu pakalpojumiem pastāvīgi attīstoties un ieviešot jaunas funkcionālās iespējas, lai nodrošinātu maksājumu pakalpojumu lietošanas tiesisko pamatu, ik reiz ir nepieciešams veikt grozījumus par to lietošanu reglamentējošos Ministru kabineta noteikumos un veidlapās, kas kavē operatīvu pakalpojumu pieejamību.
Risinājuma apraksts
Lai mazinātu administratīvo slogu normatīvo aktu izstrādē vai precizēšanā, noteikumu projektā paredzēts, ka Valsts kase informāciju par pakalpojumiem reģistrē un publicē atbilstoši normatīvajiem aktiem valsts pārvaldes pakalpojumu pārvaldības jomā valsts pārvaldes pakalpojumu portālā un reģistrē Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmas pakalpojumu reģistrā, kā arī publicē savā tīmekļvietnē https://www.kase.gov.lv (turpmāk – tīmekļvietne) informāciju un metodiskos norādījumus par maksājumu pakalpojumu saņemšanu un lietošanu un veidlapas, kas ir saistošas, saņemot maksājumu pakalpojumu.
Problēmas apraksts
Noteikumu projekta 2. nodaļā “Klienta identifikācija un nosacījumi maksājumu pakalpojumu nodrošināšanai”.
Nodrošinot klientiem e-pakalpojumu izmantošanu, tiek veikta klienta identifikācija pirms katra pakalpojuma saņemšanas, nosakot normatīvo regulējumu saistošajos noteikumos. Nodaļā definētā klienta identifikācija nav attiecināma tikai uz maksājumu pakalpojumiem, bet arī citiem pakalpojumiem, kas pieejami, izmantojot portālu. Normu dublēšana, nosakot regulējumu atsevišķi maksājumu pakalpojumiem ir pretrunā ar lietderības un efektivitātes prasībām, kā arī rada neizpratni par vienotu pieeju un rada šķietamību par atšķirīgām prasībām.
Nodrošinot klientiem e-pakalpojumu izmantošanu, tiek veikta klienta identifikācija pirms katra pakalpojuma saņemšanas, nosakot normatīvo regulējumu saistošajos noteikumos. Nodaļā definētā klienta identifikācija nav attiecināma tikai uz maksājumu pakalpojumiem, bet arī citiem pakalpojumiem, kas pieejami, izmantojot portālu. Normu dublēšana, nosakot regulējumu atsevišķi maksājumu pakalpojumiem ir pretrunā ar lietderības un efektivitātes prasībām, kā arī rada neizpratni par vienotu pieeju un rada šķietamību par atšķirīgām prasībām.
Risinājuma apraksts
Aktualizēts Noteikumos definētais klienta identifikācijas regulējums tiek pārnests uz MK noteikumu projektu "Kārtība, kādā nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus" (24-TA-1864). Tas ietver klienta identifikāciju pakalpojumu saņemšanai, izmantojot portālu, tai skaitā maksājumu pakalpojumus.
Problēmas apraksts
Noteikumu projekta 3. nodaļā “Konta atvēršana un slēgšana”.
Noteikumi nosaka - lai nodrošinātu maksājumu pakalpojumus klientiem, Valsts kase atver kontus dažādiem mērķiem, tai skaitā naudas līdzekļu uzskaitei, kuri nav saņemti no valsts budžeta, un izdevumu veikšanai budžeta nefinansētai iestādei, no valsts budžeta daļēji finansētai atvasinātai publiskai personai, pašvaldībai, kā arī kapitālsabiedrībai, kurā ieguldīta valsts vai pašvaldības kapitāla daļa. 2022.gada 6.oktobrī tika pieņemts likums Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību, ar kuru tika precizēts to subjektu loks, kas var atvērt norēķinu kontus Valsts kasē naudas līdzekļiem, kuri nav saņemti no valsts budžeta (27.panta ceturtā daļa), vienlaikus tika svītrota 34.panta ceturtā daļa. Ņemot vērā minēto, arī spēkā esošajos Noteikumos ir nepieciešams veikt izmaiņas.
Lai slēgtu kontu, klients Valsts kasē iesniedz pieteikumu par konta slēgšanu. Noteikumos noteikts, ja kontā ir līdzekļu atlikums, klients pieteikumā par konta slēgšanu norāda informāciju par naudas līdzekļu atlikuma pārgrāmatošanu. Minētā informācija būtu svītrojama, jo Noteikumos aprakstītās pakalpojuma sniegšanai nepieciešamās veidlapas un tajās ietvertā informācija ir publicēta tīmekļvietnē, kā arī, ja patreiz, pieteikumu saņemot, Valsts kase veic pārgrāmatošanas darbības, tad līdz ar pakalpojuma nodrošināšanu portālā, pārgrāmatošanas darbību veiks klients pats.
Noteikumi nosaka Valsts kasei tiesības bez klienta pieteikuma slēgt klienta atvērtos kontus gadījumos, ja klienta reorganizācijas vai likvidācijas gadījumā nav noteikts finanšu līdzekļu pārņēmējs. Ja saistību pārņēmējs ir noteikts, tad tam reorganizētā vai likvidētā klienta vietā jāiesniedz pieteikumi par kontu slēgšanu arī tad, ja konta atlikums nulle. Pie šādiem nosacījumiem saistību pārņēmējiem veidojas lieks administratīvais slogs, lai slēgtu tukšus kontus, jo turpmāka to izmantošana saistību pārņēmējam nav iespējama.
Noteikumi nosaka - lai nodrošinātu maksājumu pakalpojumus klientiem, Valsts kase atver kontus dažādiem mērķiem, tai skaitā naudas līdzekļu uzskaitei, kuri nav saņemti no valsts budžeta, un izdevumu veikšanai budžeta nefinansētai iestādei, no valsts budžeta daļēji finansētai atvasinātai publiskai personai, pašvaldībai, kā arī kapitālsabiedrībai, kurā ieguldīta valsts vai pašvaldības kapitāla daļa. 2022.gada 6.oktobrī tika pieņemts likums Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību, ar kuru tika precizēts to subjektu loks, kas var atvērt norēķinu kontus Valsts kasē naudas līdzekļiem, kuri nav saņemti no valsts budžeta (27.panta ceturtā daļa), vienlaikus tika svītrota 34.panta ceturtā daļa. Ņemot vērā minēto, arī spēkā esošajos Noteikumos ir nepieciešams veikt izmaiņas.
Lai slēgtu kontu, klients Valsts kasē iesniedz pieteikumu par konta slēgšanu. Noteikumos noteikts, ja kontā ir līdzekļu atlikums, klients pieteikumā par konta slēgšanu norāda informāciju par naudas līdzekļu atlikuma pārgrāmatošanu. Minētā informācija būtu svītrojama, jo Noteikumos aprakstītās pakalpojuma sniegšanai nepieciešamās veidlapas un tajās ietvertā informācija ir publicēta tīmekļvietnē, kā arī, ja patreiz, pieteikumu saņemot, Valsts kase veic pārgrāmatošanas darbības, tad līdz ar pakalpojuma nodrošināšanu portālā, pārgrāmatošanas darbību veiks klients pats.
Noteikumi nosaka Valsts kasei tiesības bez klienta pieteikuma slēgt klienta atvērtos kontus gadījumos, ja klienta reorganizācijas vai likvidācijas gadījumā nav noteikts finanšu līdzekļu pārņēmējs. Ja saistību pārņēmējs ir noteikts, tad tam reorganizētā vai likvidētā klienta vietā jāiesniedz pieteikumi par kontu slēgšanu arī tad, ja konta atlikums nulle. Pie šādiem nosacījumiem saistību pārņēmējiem veidojas lieks administratīvais slogs, lai slēgtu tukšus kontus, jo turpmāka to izmantošana saistību pārņēmējam nav iespējama.
Risinājuma apraksts
No subjektu loka, kas var atvērt kontu naudas līdzekļiem, kuri nav saņemti no valsts budžeta, tiek svītrotas no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un kapitālsabiedrības, kurās ieguldīta valsts vai pašvaldības kapitāla daļa, kā arī svītrots punkts, kas noteica konta atvēršanu pēc vienošanās par naudas līdzekļu atlikuma ieguldīšanu kontā noslēgšanas.
Pieteikuma veidlapa par konta slēgšanu, kā arī instrukcija Pieteikuma aizpildīšanai pieejama tīmekļvietnē, nodrošinot iespēju pieteikumā norādīt informāciju par naudas līdzekļu atlikuma pārgrāmatošanu līdz pakalpojuma nodrošināšanai portālā. Tiklīdz pakalpojums klientam pieejams portālā, pirms konta slēgšanas klients pats veic atlikuma pārgrāmatošanu.
Pieteikums par konta atvēršanu un slēgšanu nesatur personu datus. Portālā tiek veikta fizisko personu datu apstrāde personām, kuras klienta vārdā ir tiesīgas izmantot Valsts kases e-pakalpojumus un šajā gadījumā – kuras portālā aizpilda, paraksta un iesniedz pieteikumu par konta atvēršanu vai slēgšanu.
Pieteikumā par konta atvēršanu norāda informāciju par klientu (reģistrācijas numurs, nosaukums), atvēršanas pamatojumu un konta valūtu. Pieteikumā par konta slēgšanu norāda informāciju par klientu (reģistrācijas numurs, nosaukums), konta numuru un slēgšanas pamatojumu.
Informācija par pieteikuma glabāšanas termiņu tiek noteikta atbilstoši dokumentu un arhīvu pārvaldību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.
Lai samazinātu administratīvo slogu saistību pārņēmējiem, kas veidojas iesniedzot pieteikumu par reorganizētā vai likvidētā klienta konta slēgšanu, noteikumu projektā precizēts nosacījums, ka Valsts kasei ir tiesības bez Pieteikuma slēgt klienta atvērto kontu ne tikai gadījumos, ja pie klienta reorganizācijas vai likvidācijas nav noteikts finanšu līdzekļu pārņēmējs, bet arī, tad, ja šādās situācijās konta atlikums ir nulle.
Pieteikuma veidlapa par konta slēgšanu, kā arī instrukcija Pieteikuma aizpildīšanai pieejama tīmekļvietnē, nodrošinot iespēju pieteikumā norādīt informāciju par naudas līdzekļu atlikuma pārgrāmatošanu līdz pakalpojuma nodrošināšanai portālā. Tiklīdz pakalpojums klientam pieejams portālā, pirms konta slēgšanas klients pats veic atlikuma pārgrāmatošanu.
Pieteikums par konta atvēršanu un slēgšanu nesatur personu datus. Portālā tiek veikta fizisko personu datu apstrāde personām, kuras klienta vārdā ir tiesīgas izmantot Valsts kases e-pakalpojumus un šajā gadījumā – kuras portālā aizpilda, paraksta un iesniedz pieteikumu par konta atvēršanu vai slēgšanu.
Pieteikumā par konta atvēršanu norāda informāciju par klientu (reģistrācijas numurs, nosaukums), atvēršanas pamatojumu un konta valūtu. Pieteikumā par konta slēgšanu norāda informāciju par klientu (reģistrācijas numurs, nosaukums), konta numuru un slēgšanas pamatojumu.
Informācija par pieteikuma glabāšanas termiņu tiek noteikta atbilstoši dokumentu un arhīvu pārvaldību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.
Lai samazinātu administratīvo slogu saistību pārņēmējiem, kas veidojas iesniedzot pieteikumu par reorganizētā vai likvidētā klienta konta slēgšanu, noteikumu projektā precizēts nosacījums, ka Valsts kasei ir tiesības bez Pieteikuma slēgt klienta atvērto kontu ne tikai gadījumos, ja pie klienta reorganizācijas vai likvidācijas nav noteikts finanšu līdzekļu pārņēmējs, bet arī, tad, ja šādās situācijās konta atlikums ir nulle.
Problēmas apraksts
Noteikumu projekta 4. nodaļā “Maksājumu veikšana”.
Klients maksājuma rīkojumu Valsts kasē iesniedz, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumu, atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases nodrošinātos e-pakalpojumus. Klients savas iestādes ietvaros nosaka maksājumu parakstīšanas līmeņus, vadoties pēc Noteikumiem.
Nav noteikta rīcība gadījumos, ja maksājumu pakalpojums nav pieejams tehnisku iemeslu dēļ daļēji vai pilnībā ilgāk par astoņām stundām, kā arī ārkārtas apstākļu vai darbības nepārtrauktības nodrošināšanas gadījumā.
Lai atsauktu maksājuma rīkojumu vai labotu saņēmēja rekvizītus, klients Valsts kasē iesniedz aizpildītu pieteikuma veidlapu par maksājuma rīkojuma atsaukšanu/saņēmēja rekvizītu labošanu, kas pieejama tīmekļvietnē, paraksta ar drošu elektronisko parakstu un iesniedz e-adresē vai e-pakalpojumu portālā, vai e-pastā.
Valsts kase maksājuma rīkojumus iekšējo maksājumu veikšanai starp Valsts kasē atvērtajiem kontiem un maksājuma rīkojumus par darījuma pārgrāmatošanu klienta kontu ietvaros un maksājuma rīkojumu par klasifikācijas kodu labošanu klienta konta ietvaros, ja darījums ir reģistrēts kārtējā saimnieciskajā gadā un darījuma pārgrāmatošanas pamatojums ir kļūdaini veikts maksājums, norēķins ar darbiniekiem (audzēkņiem, ieslodzītajiem), atsauce uz normatīvo aktu vai citu tiesisku pamatu izpilda vienas darba dienas laikā no to saņemšanas dienas Valsts kasē. Pēc plkst. 22.00 saņemtos maksājuma rīkojumus uzskata par saņemtiem nākamajā darba dienā. Līdz ar maksājumu pakalpojumu pilnveidošanu, minētie nosacījumi ir jāaktualizē, nenosakot laika ierobežojumu.
Klients salīdzina konta pārskata datus ar klienta grāmatvedības uzskaites datiem. Ja klients konstatē neatbilstību, tas līdz saimnieciskā gada pēdējai darba dienai iesniedz maksājuma rīkojumu par darījuma pārgrāmatošanu klienta kontu ietvaros un maksājuma rīkojumu par klasifikācijas kodu labošanu klienta konta ietvaros, ja darījums ir reģistrēts kārtējā saimnieciskajā gadā. Nereti klienti nepārliecinās par neatbilstības novēršanu.
Klients līdz kārtējā saimnieciskā gada 21. janvārim, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumu, manuāli saskaņo pārskatu par konta atlikumu gada beigās. Esošais risinājums ietver lieku administratīvo procedūru, tai skaitā Valsts kasei, lai pārliecinātos, ka saņemti visi saskaņojumi.
Noteikumi nosaka, ka ja klients iepriekšējā saimnieciskā gada beigās ir iekasējis ieņēmumus no sniegtajiem maksas pakalpojumiem skaidrā naudā vai ar maksājumu karti maksājumu karšu pieņemšanas terminālī vai citā alternatīvā sistēmā, bet šie ieņēmumi klienta kontā Valsts kasē ir saņemti kārtējā saimnieciskajā gadā, klienta kontā saņemto maksājumu uzskaita ar atbilstošo budžeta finansēšanas klasifikācijas kodu. Noteiktais regulējums neatbilst praktiskajai rīcībai. Praksē šādu saņemto maksājumu klients pārskatā uzrāda ar attiecīgo ieņēmumu klasifikācijas kodu.
Klients maksājuma rīkojumu Valsts kasē iesniedz, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumu, atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases nodrošinātos e-pakalpojumus. Klients savas iestādes ietvaros nosaka maksājumu parakstīšanas līmeņus, vadoties pēc Noteikumiem.
Nav noteikta rīcība gadījumos, ja maksājumu pakalpojums nav pieejams tehnisku iemeslu dēļ daļēji vai pilnībā ilgāk par astoņām stundām, kā arī ārkārtas apstākļu vai darbības nepārtrauktības nodrošināšanas gadījumā.
Lai atsauktu maksājuma rīkojumu vai labotu saņēmēja rekvizītus, klients Valsts kasē iesniedz aizpildītu pieteikuma veidlapu par maksājuma rīkojuma atsaukšanu/saņēmēja rekvizītu labošanu, kas pieejama tīmekļvietnē, paraksta ar drošu elektronisko parakstu un iesniedz e-adresē vai e-pakalpojumu portālā, vai e-pastā.
Valsts kase maksājuma rīkojumus iekšējo maksājumu veikšanai starp Valsts kasē atvērtajiem kontiem un maksājuma rīkojumus par darījuma pārgrāmatošanu klienta kontu ietvaros un maksājuma rīkojumu par klasifikācijas kodu labošanu klienta konta ietvaros, ja darījums ir reģistrēts kārtējā saimnieciskajā gadā un darījuma pārgrāmatošanas pamatojums ir kļūdaini veikts maksājums, norēķins ar darbiniekiem (audzēkņiem, ieslodzītajiem), atsauce uz normatīvo aktu vai citu tiesisku pamatu izpilda vienas darba dienas laikā no to saņemšanas dienas Valsts kasē. Pēc plkst. 22.00 saņemtos maksājuma rīkojumus uzskata par saņemtiem nākamajā darba dienā. Līdz ar maksājumu pakalpojumu pilnveidošanu, minētie nosacījumi ir jāaktualizē, nenosakot laika ierobežojumu.
Klients salīdzina konta pārskata datus ar klienta grāmatvedības uzskaites datiem. Ja klients konstatē neatbilstību, tas līdz saimnieciskā gada pēdējai darba dienai iesniedz maksājuma rīkojumu par darījuma pārgrāmatošanu klienta kontu ietvaros un maksājuma rīkojumu par klasifikācijas kodu labošanu klienta konta ietvaros, ja darījums ir reģistrēts kārtējā saimnieciskajā gadā. Nereti klienti nepārliecinās par neatbilstības novēršanu.
Klients līdz kārtējā saimnieciskā gada 21. janvārim, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumu, manuāli saskaņo pārskatu par konta atlikumu gada beigās. Esošais risinājums ietver lieku administratīvo procedūru, tai skaitā Valsts kasei, lai pārliecinātos, ka saņemti visi saskaņojumi.
Noteikumi nosaka, ka ja klients iepriekšējā saimnieciskā gada beigās ir iekasējis ieņēmumus no sniegtajiem maksas pakalpojumiem skaidrā naudā vai ar maksājumu karti maksājumu karšu pieņemšanas terminālī vai citā alternatīvā sistēmā, bet šie ieņēmumi klienta kontā Valsts kasē ir saņemti kārtējā saimnieciskajā gadā, klienta kontā saņemto maksājumu uzskaita ar atbilstošo budžeta finansēšanas klasifikācijas kodu. Noteiktais regulējums neatbilst praktiskajai rīcībai. Praksē šādu saņemto maksājumu klients pārskatā uzrāda ar attiecīgo ieņēmumu klasifikācijas kodu.
Risinājuma apraksts
Maksājuma rīkojumus paraksta klienta pārstāvji atbilstoši kārtībai, kādā nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases nodrošinātos e-pakalpojumus ar kvalificētu paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas līdzekli. Ja maksājuma rīkojums nav pienācīgi apstiprināts atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases nodrošinātos e-pakalpojumus, maksājums uzskatāms par neatļautu un Valsts kase ir tiesīga atteikties pieņemt vai izpildīt šādu maksājuma rīkojumu.
Klients savas iestādes ietvaros nosaka maksājumu parakstīšanas līmeņus saskaņā ar tīmekļvietnē pieejamo paraksta tiesību detalizāciju.
Gadījumā, ja maksājumu pakalpojums tehnisku iemeslu dēļ daļēji vai pilnībā nav pieejams ilgāk par astoņām stundām, kā arī ārkārtas apstākļu vai darbības nepārtrauktības nodrošināšanas gadījumā, Valsts kase tīmekļvietnē publicē metodiskos norādījumus par informācijas apriti, kas tiek uzturēti aktuāli un vienmēr ērti pieejami klientiem.
Lai atsauktu maksājuma rīkojumu vai labotu saņēmēja rekvizītus, klients portālā veic maksājuma rīkojuma atsaukšanu/saņēmēja rekvizītu labošanu, izņemot darījumus, kuri portālā netiek nodrošināti.
Noteikumu projektā noteikts, ka Valsts kase maksājuma rīkojumus iekšējo maksājumu veikšanai starp Valsts kasē atvērtajiem kontiem un maksājuma rīkojumus par darījuma pārgrāmatošanu klienta kontu ietvaros un maksājuma rīkojumu par klasifikācijas kodu labošanu klienta konta ietvaros, ja darījums ir reģistrēts kārtējā saimnieciskajā gadā un darījuma pārgrāmatošanas pamatojums ir kļūdaini veikts maksājums, norēķins ar darbiniekiem (audzēkņiem, ieslodzītajiem), atsauce uz normatīvo aktu vai citu tiesisku pamatu, izpilda vienas darba dienas laikā no to saņemšanas dienas Valsts kasē, nenosakot laika ierobežojumu.
Noteikumu projekts papildināts ar normu, ka klients pēc maksājuma rīkojuma par darījuma pārgrāmatošanu vai par klasifikācijas kodu labošanu izpildes veic atkārtotu datu salīdzināšanu, tādā veidā pārliecinoties par neatbilstības novēršanu.
Noteikumu projekts paredz atcelt lieko administratīvo procedūru konta atlikuma gada beigās saskaņošanai, paredzot, ka klients salīdzina konta pārskatā 31.decembra konta atlikumu ar klienta grāmatvedības uzskaites datiem, un, ja konstatē neatbilstību starp konta pārskata un klienta grāmatvedības uzskaites datiem, tas līdz nākamā saimnieciskā gada desmitajai darba dienai informē Valsts kasi par neatbilstību, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumu vai Valsts kases oficiālo elektronisko adresi. Ja Valsts kase līdz nākamā saimnieciskā gada desmitajai darba dienai no klienta nav saņēmusi informāciju par klienta konta atlikuma neatbilstību, tad Valsts kase konta atlikumu uz 31.decembri uzskata par salīdzinātu ar klientu.
Neaktuālā tiesību norma par ieņēmumu uzskaiti ar atbilstošo budžeta finansēšanas klasifikācijas kodu tiek dzēsta.
Klients savas iestādes ietvaros nosaka maksājumu parakstīšanas līmeņus saskaņā ar tīmekļvietnē pieejamo paraksta tiesību detalizāciju.
Gadījumā, ja maksājumu pakalpojums tehnisku iemeslu dēļ daļēji vai pilnībā nav pieejams ilgāk par astoņām stundām, kā arī ārkārtas apstākļu vai darbības nepārtrauktības nodrošināšanas gadījumā, Valsts kase tīmekļvietnē publicē metodiskos norādījumus par informācijas apriti, kas tiek uzturēti aktuāli un vienmēr ērti pieejami klientiem.
Lai atsauktu maksājuma rīkojumu vai labotu saņēmēja rekvizītus, klients portālā veic maksājuma rīkojuma atsaukšanu/saņēmēja rekvizītu labošanu, izņemot darījumus, kuri portālā netiek nodrošināti.
Noteikumu projektā noteikts, ka Valsts kase maksājuma rīkojumus iekšējo maksājumu veikšanai starp Valsts kasē atvērtajiem kontiem un maksājuma rīkojumus par darījuma pārgrāmatošanu klienta kontu ietvaros un maksājuma rīkojumu par klasifikācijas kodu labošanu klienta konta ietvaros, ja darījums ir reģistrēts kārtējā saimnieciskajā gadā un darījuma pārgrāmatošanas pamatojums ir kļūdaini veikts maksājums, norēķins ar darbiniekiem (audzēkņiem, ieslodzītajiem), atsauce uz normatīvo aktu vai citu tiesisku pamatu, izpilda vienas darba dienas laikā no to saņemšanas dienas Valsts kasē, nenosakot laika ierobežojumu.
Noteikumu projekts papildināts ar normu, ka klients pēc maksājuma rīkojuma par darījuma pārgrāmatošanu vai par klasifikācijas kodu labošanu izpildes veic atkārtotu datu salīdzināšanu, tādā veidā pārliecinoties par neatbilstības novēršanu.
Noteikumu projekts paredz atcelt lieko administratīvo procedūru konta atlikuma gada beigās saskaņošanai, paredzot, ka klients salīdzina konta pārskatā 31.decembra konta atlikumu ar klienta grāmatvedības uzskaites datiem, un, ja konstatē neatbilstību starp konta pārskata un klienta grāmatvedības uzskaites datiem, tas līdz nākamā saimnieciskā gada desmitajai darba dienai informē Valsts kasi par neatbilstību, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumu vai Valsts kases oficiālo elektronisko adresi. Ja Valsts kase līdz nākamā saimnieciskā gada desmitajai darba dienai no klienta nav saņēmusi informāciju par klienta konta atlikuma neatbilstību, tad Valsts kase konta atlikumu uz 31.decembri uzskata par salīdzinātu ar klientu.
Neaktuālā tiesību norma par ieņēmumu uzskaiti ar atbilstošo budžeta finansēšanas klasifikācijas kodu tiek dzēsta.
Problēmas apraksts
Noteikumu projekta 5. nodaļā “Valsts kases kontiem piesaistīto maksājumu karšu pakalpojuma sniegšana”.
Valsts kase ar maksājumu pakalpojumu sniedzēja starpniecību nodrošina valsts budžeta iestādēm un budžeta nefinansētām iestādēm Valsts kases kontiem piesaistīto maksājumu karšu pakalpojumu saskaņā ar līgumu par Valsts kases kontiem piesaistīto maksājumu karšu apkalpošanu, kas noslēgts starp Valsts kasi un maksājumu pakalpojumu sniedzēju. Regulējums nosaka klientu loku, kuriem paredzēts minētais pakalpojums, taču šī pakalpojuma ietvaros papildus informācija par pakalpojumu tiek skaidrota, lietojot apzīmējumu “klients” kas nav korekti un neatbilst pakalpojumu saņēmēju lokam.
Valsts kase ar maksājumu pakalpojumu sniedzēja starpniecību nodrošina valsts budžeta iestādēm un budžeta nefinansētām iestādēm Valsts kases kontiem piesaistīto maksājumu karšu pakalpojumu saskaņā ar līgumu par Valsts kases kontiem piesaistīto maksājumu karšu apkalpošanu, kas noslēgts starp Valsts kasi un maksājumu pakalpojumu sniedzēju. Regulējums nosaka klientu loku, kuriem paredzēts minētais pakalpojums, taču šī pakalpojuma ietvaros papildus informācija par pakalpojumu tiek skaidrota, lietojot apzīmējumu “klients” kas nav korekti un neatbilst pakalpojumu saņēmēju lokam.
Risinājuma apraksts
Lai neradītu pārpratumus par klientu loku, kas var saņemt Valsts kases kontiem piesaistīto maksājumu karšu pakalpojumu, valsts budžeta iestādes un budžeta nefinansētas iestādes nodaļas ietvaros tiek definētas – maksājumu karšu pakalpojuma saņēmējs.
Problēmas apraksts
Noteikumu projekta 6. nodaļā “Maksājumu karšu pieņemšanas pakalpojuma sniegšana”.
Valsts kase ar maksājumu pakalpojumu sniedzēja starpniecību nodrošina klientiem maksājumu karšu pieņemšanas pakalpojumu un veic uzskaitījumu par izņēmumiem, kuriem no klientiem šis pakalpojums nav pieejams. Nav skaidri noteikts to klientu loks, kuri ir tiesīgi saņemt maksājumu karšu pieņemšanas pakalpojumu.
Valsts kase ar maksājumu pakalpojumu sniedzēja starpniecību nodrošina klientiem maksājumu karšu pieņemšanas pakalpojumu un veic uzskaitījumu par izņēmumiem, kuriem no klientiem šis pakalpojums nav pieejams. Nav skaidri noteikts to klientu loks, kuri ir tiesīgi saņemt maksājumu karšu pieņemšanas pakalpojumu.
Risinājuma apraksts
Nepārprotamai pakalpojuma pieejamības izpratnei tiek sniegts skaidrojums, kuriem klientiem tiek nodrošināts maksājumu karšu pieņemšanas pakalpojums. Pakalpojums tiek nodrošināts valsts budžeta iestādēm, budžeta nefinansētām iestādēm, pašvaldībām un to iestādēm. Lai neradītu pārpratumus par klientu loku nodaļas ietvaros, tiek pielietots definējums - pakalpojuma saņēmējs.
Pakalpojuma līguma izraksts tiek nodrošināts tīmekļvietnē.
Pakalpojuma līguma izraksts tiek nodrošināts tīmekļvietnē.
Problēmas apraksts
Noteikumu projekta 7. nodaļā “Fizisko personu datu apstrāde”.
Fizisko personu datu apstrāde tiek veikta klienta identifikācijas nolūkā, lai nodrošinātu maksājumu pakalpojuma drošību, kvalitāti un uzraudzību, nosakot datu glabāšanas laiku piecus gadus.
Valsts kase atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulai (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, ir maksājumu pakalpojumu sniegšanā un informācijas aprites nodrošināšanā izmantoto fizisko personu datu pārzinis, kur datu apstrādes nolūks ir maksājumu pakalpojumu nodrošināšana, pamatojoties uz juridisku pienākumu, vāc lietotāja balss zvanu ierakstu datus un uzglabā tos 18 mēnešus.
Fizisko personu datu apstrāde tiek veikta klienta identifikācijas nolūkā, lai nodrošinātu maksājumu pakalpojuma drošību, kvalitāti un uzraudzību, nosakot datu glabāšanas laiku piecus gadus.
Valsts kase atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulai (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, ir maksājumu pakalpojumu sniegšanā un informācijas aprites nodrošināšanā izmantoto fizisko personu datu pārzinis, kur datu apstrādes nolūks ir maksājumu pakalpojumu nodrošināšana, pamatojoties uz juridisku pienākumu, vāc lietotāja balss zvanu ierakstu datus un uzglabā tos 18 mēnešus.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts neregulē lietotāja bloķēšanas kārtību, attiecīgi šo datu apstrāde iekļauta tikai MK noteikumu projektā "Kārtība, kādā nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus" (24-TA-1864).
Fizisko personu datu apstrāde tiek veikta klienta identifikācijas nolūkā, lai nodrošinātu pakalpojuma drošību, kvalitāti un uzraudzību saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta e apakšpunktu un Likuma par budžetu un finanšu vadību 27. pantu. Saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 83. panta pirmās daļas 4. punktu, personas datu glabāšanas termiņš precizēts uz 18 mēnešiem.
Valsts kase atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulai (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, ir drošu, kvalitatīvu un pieejamu maksājumu pakalpojumu sniegšanā un informācijas aprites nodrošināšanā un uzraudzībā izmantoto fizisko personu datu pārzinis un vāc lietotāja kontaktinformāciju (e-pasta adrese, tālruņa numurs) un uzglabā to 18 mēnešus.
Dati, kas ietver balss zvanu ierakstus, pieejas tiesību pieprasījumus (personas vārds, uzvārds, personas kods), tehniskās piekļuves informāciju (Valsts kases piešķirtais lietotāja numurs, lietotāja darbības laiks, IP adrese un portālā veiktā darbība), tiek uzglabāti kvalitātes uzlabošanas nolūkos par pēdējiem sešiem mēnešiem.
Fizisko personu datu apstrāde tiek veikta klienta identifikācijas nolūkā, lai nodrošinātu pakalpojuma drošību, kvalitāti un uzraudzību saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta e apakšpunktu un Likuma par budžetu un finanšu vadību 27. pantu. Saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 83. panta pirmās daļas 4. punktu, personas datu glabāšanas termiņš precizēts uz 18 mēnešiem.
Valsts kase atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulai (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, ir drošu, kvalitatīvu un pieejamu maksājumu pakalpojumu sniegšanā un informācijas aprites nodrošināšanā un uzraudzībā izmantoto fizisko personu datu pārzinis un vāc lietotāja kontaktinformāciju (e-pasta adrese, tālruņa numurs) un uzglabā to 18 mēnešus.
Dati, kas ietver balss zvanu ierakstus, pieejas tiesību pieprasījumus (personas vārds, uzvārds, personas kods), tehniskās piekļuves informāciju (Valsts kases piešķirtais lietotāja numurs, lietotāja darbības laiks, IP adrese un portālā veiktā darbība), tiek uzglabāti kvalitātes uzlabošanas nolūkos par pēdējiem sešiem mēnešiem.
Problēmas apraksts
Noteikumu projekta 8. nodaļā “Noslēguma jautājumi”.
Pakalpojuma attīstības procesā var tikt ierobežota atsevišķu maksājumu pakalpojumu pieteikumu iesniegšana portālā, līdz tehnoloģiskā nodrošinājuma ieviešanai.
Pakalpojuma attīstības procesā var tikt ierobežota atsevišķu maksājumu pakalpojumu pieteikumu iesniegšana portālā, līdz tehnoloģiskā nodrošinājuma ieviešanai.
Risinājuma apraksts
Maksājumu pakalpojumu pieteikumi, kuri nav pieejami izmantojot portālu, iesniedzami tīmekļvietnē noteiktajā kārtībā - pieteikumu aizpilda datorrakstā un katru elektronisko dokumentu paraksta atsevišķi ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu. Elektronisko dokumentu nosūta uz Valsts kases oficiālās elektroniskās adreses apakšadresātu – Klientu apkalpošana.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Valsts kase mēneša laikā pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās veiks attiecīgo pakalpojumu reģistrēšanu, aktualizēšanu un publicēšanu atbilstoši valstī noteiktajam spēkā esošam regulējumam Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmas pakalpojumu reģistrā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Fiziskās personas, kuras klienta vārdā ir tiesīgas izmantot Valsts kases e-pakalpojumus.
Ietekmes apraksts
Tiek veikta fizisko personu datu apstrāde personām, kuras klienta vārdā ir tiesīgas izmantot Valsts kases e-pakalpojumus.
Juridiskās personas
- Klienti, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem ir tiesīgi izmantot Valsts kases maksājumu pakalpojumus.
Ietekmes apraksts
Ērtāks un ātrāks maksājumu pakalpojumu saņemšanas veids.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Noteikumu projekts tiks īstenots piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2021. gada 25. februāra noteikumi Nr. 128 "Kārtība, kādā nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus".
Pamatojums un apraksts
Noteikumos definētais klienta identifikācijas regulējums tiek pārnests uz MK noteikumu projektu "Kārtība, kādā nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus" (24-TA-1864). Regulējums par klienta identifikāciju saistošs ne tikai maksājumu pakalpojumiem, bet arī aizdevumu, pārskatu, plānu un tāmju un citiem pakalpojumiem, kas nodrošina vienotu izpratni par klienta identifikāciju Valsts kases sniegtajos pakalpojumos.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedriskā apspriešana projekta izstrādē nav veikta, jo projekts neskar sabiedrības
tiesības un tiesiskās intereses, būtiski nemaina esošo regulējumu.
tiesības un tiesiskās intereses, būtiski nemaina esošo regulējumu.
6.4. Cita informācija
Sabiedrība pēc normatīvā akta pieņemšanas tiks informēta ar publikāciju oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un bezmaksas normatīvo aktu datu bāzē www.likumi.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts kase
- Maksājumu pakalpojumu klienti
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Valsts kase
neietekmē
Maksājumu pakalpojumu klienti
samazinās
Vērtības nozīme:
9,24
Saskaņā ar CSP datiem vidējā darba samaksa (bruto) valstī 2023. gadā bija 1537 euro. 1 stundas likme: 1537/166,33=9,24 euro.
0,50
No Valsts kases saņemta pieteikuma par konta slēgšanu aizpildīšana, parakstīšana ar drošu elektronisko parakstu un nosūtīšana Valsts kases oficiālajā elekroniskajā adresē vidēji 0,50 stundas (rādītājs ir individuāls katram klientam)
1
1
1
1
-4,62
Attiecībā uz noteikumu 15.1. apakšpunktā minēto normu nav iespējams novērtēt klientu skaitu, kas reorganizēsies vai likvidēsies gada laikā un kas nebūs nokārtojuši maksājumu pakalpojumu saistības ar Valsts kasi pirms reorganizācijas, likvidācijas pabeigšanas, tādēļ novērtējums veikts pret 1 subjektu.
Pirms normas iestrādes reorganizēto vai likvidēto klientu saistību pārņēmējam ir pienākums sagatavot un iesniegt pieteikumu par konta slēgšanu, ja to nav izdarījis reorganizētais vai likvidētais klients. Pēc normas spēkā stāšanās Valsts kase ir tiesīga slēgt šādu kontu bez formāla pieteikuma no saistību pārņēmēja.
Kopā
-4,62
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Samazināts manuālais darbs.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
Informācijas aprite notiek portālā, intuitīvi un ērti saņemot pakalpojumus, samazināta elektronisku dokumentu aprite.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
Tiek nodrošināts intuitīvs pašapkalpošanās pakalpojums, bez Valsts kases darbinieku iesaistes.
8. Cita informācija
Jā
Tiek nodrošināta operatīvāka pakalpojumu pieejamība.
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Publisko pakalpojumu efektivitāte tiek paaugstināta, pakalpojuma pieejamība tiek nodrošināta operatīvāka.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiek nodrošināta tehnoloģiskā attīstība, padarot Valsts kases pakalpojumus ērtākus, intuitīvākus un operatīvākus.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekta 66. punktā minēto personas datu apstrāde tiek veikta saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta e apakšpunktu un Likuma par budžetu un finanšu vadību 27. pantu. Saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 83. panta pirmās daļas 4. punktu, kontaktinformācijas (e-pasta adrese, tālruņa numurs) glabāšanas laiks salāgots un noteikts 18 mēneši.
Dati, kas ietver balss zvanu ierakstus, pieejas tiesību pieprasījumus (personas vārds, uzvārds, personas kods), tehniskās piekļuves informāciju (Valsts kases piešķirtais lietotāja numurs, lietotāja darbības laiks, IP adrese un portālā veiktā darbība), tiek uzglabāti kvalitātes uzlabošanas nolūkos par pēdējiem sešiem mēnešiem. Atbilstoši noteikumu projekta 65. punktam Valsts kase ir datu pārzinis un dati netiek nodoti citām institūcijām.
Dati, kas ietver balss zvanu ierakstus, pieejas tiesību pieprasījumus (personas vārds, uzvārds, personas kods), tehniskās piekļuves informāciju (Valsts kases piešķirtais lietotāja numurs, lietotāja darbības laiks, IP adrese un portālā veiktā darbība), tiek uzglabāti kvalitātes uzlabošanas nolūkos par pēdējiem sešiem mēnešiem. Atbilstoši noteikumu projekta 65. punktam Valsts kase ir datu pārzinis un dati netiek nodoti citām institūcijām.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi