Anotācija

Enerģētikas likuma 109. panta otrā daļa noteic, ka vienai no dabasgāzes lietotāju kategorijām, galalietotājam, kura gazificētais objekts ir pieslēgts dabasgāzes sadales sistēmai, ir tiesības saņemt dabasgāzi pēdējās garantētās piegādes ietvaros ne ilgāk kā sešus kalendāra mēnešus, ja dabasgāzes tirgotājs, ar kuru galalietotājam ir spēkā esošs dabasgāzes tirdzniecības līgums, izbeidz dabasgāzes tirdzniecību vai dabasgāze gazificētajā objektā tiek lietota bez spēkā esoša dabasgāzes tirdzniecības līguma un galalietotājs vai gazificētā objekta īpašnieks nav nodrošinājis sadales sistēmas operatoram iespēju pārtraukt dabasgāzes padevi gazificētajā objektā. Pēdējās garantētās piegādes nodrošināšana galalietotājam ir paredzēts kā īpašs sociālo un tiesisko interešu aizstāvības risinājums mazāk aizsargātām lietotāju (galalietotāju) grupām.
Pēdējo garantēto piegādi galalietotājam nodrošina dabasgāzes sadales sistēmas operators vai šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā izraudzīts dabasgāzes tirgotājs.

Bieži vien lietotājs, kurš dabasgāzi patērē bez dabasgāzes tirdzniecības līguma, arī sešu mēnešu laikā nenodrošina iespēju sadales sistēmas operatora pārstāvim pārtraukt dabasgāzes piegādi, turpinot lietot dabasgāzi normatīvajos aktos neatrunātajā statusā. Ir sastopami arī gadījumi, kad sadales sistēmas operatora pārstāvim sešu mēnešu laikā izdodas iekļūt gazificētajā objektā, bet lietotājs tam neļauj pārtraukt dabasgāzes piegādi, argumentējot savu rīcību ar tiesībām pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu saņemt sešu mēnešu laikā. Savukārt pēc sešu mēnešu termiņa noslēguma sadales sistēmas operatora pārstāvis bieži vien vairs netiek ielaists objektā dabasgāzes piegādes pārtraukšanai, šādi liedzot sistēmas operatoram pārtraukt dabasgāzes lietošanu bez atbilstoša tirdzniecības līguma, kā arī ierobežojot sistēmas operatora iespējas novērst iespējamus draudus cilvēku dzīvībai un veselībai gadījumos, ja pieslēgums tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 78 109. punktu, noteikts, ka dabasgāzes piegāde tiek atjaunota nevis lietotājam, bet gan objektam, ko ir nepieciešams precizēt MK noteikumos Nr. 78.

MK noteikumu Nr. 78 109.4. apakšpunkts attiecībā uz objektiem, kuriem dabasgāzes piegāde pārtraukta pēc pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniedzēja pieprasījuma, saturiski ir precizēts, pielāgojot to faktiskajām iesaistīto pušu tehniskajām un organizatoriskajām iespējām, kā arī nodrošinot līdzsvaru starp iesaistīto pušu pamatotajām interesēm. Gadījumos, ja objektam dabasgāzes piegāde ir atslēgta pēc pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniedzēja norādījuma, pēc parāda nomaksas objektam dabasgāzes piegādes atjaunošana pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma ietvaros nav loģiska un nav pamatota. Ir būtiski atzīmēt, minētajā gadījumā konkrēta pieslēguma objekta lietotājs ir kļuvis par pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma saņēmēju tikai tādēļ, ka ir lietojis dabasgāzi bez tirdzniecības līguma un, pretēji normatīvu prasībām, nav nodrošinājis sadales sistēmas operatoram dabasgāzes piegādes pārtraukšanas iespēju. Šādos objektos dabasgāzes piegādes atjaunošana var notikt tikai pēc sadales vai pārvades operatora pilnvērtīgu likumīgo prasību izpildīšanu un pēc dabasgāzes tirdzniecības līguma noslēgšanas. Informējam, ka vienlaikus, ņemot vērā to, ka dabasgāzes uzskaites ierīces vai cits tehnoloģiskais aprīkojums tikai dažos gadījumos nodrošina iespēju dabasgāzes patēriņu reģistrēt un vai pārtraukt attālinātā veidā, visos gadījumos nav iespējams nodrošināt dabasgāzes padeves pārtraukšanu gazificētajam objektam.

MK noteikumu Nr. 78 2.26. apakšpunktā ietverto pēdējās garantētās piegādes definīcija ir tikusi precizēta, tā ir saskaņota ar Enerģētikas likuma 109. panta otrajā daļā ietverto normu, papildinot to ar nosacījumu, ka pēdējā garantētā piegāde tiek nodrošināta arī gadījumā, ja gazificētā objekta lietotājs vai īpašnieks nav nodrošinājis iespēju sadales sistēmas operatoram pārtraukt dabasgāzes padevi gazificētajā objektā.

MK noteikumi Nr. 78 papildināti ar 70.¹ punktu, nosakot, ka, ja lietotājs, kuram dabasgāzes piegāde tiek nodrošināta pēdējās garantētās piegādes ietvaros, sešu mēnešu laikā nenoslēdz dabasgāzes tirdzniecības līgumu, pēdējais garantētais piegādātājs pārtrauc dabasgāzes piegādi lietotāja objektam un tiek izbeigts sistēmas pakalpojumu līgums, ja tāds ir noslēgts. Kā arī MK noteikumi Nr. 78 papildināti ar jaunu noslēguma punktu, nosakot, ka Lietotājiem, kuri pēc stāvokļa uz 2025. gada 1. maija saņem pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu, šo MK noteikumu Nr. 78 70.¹ punktā minētais pēdējās garantētās piegādes sniegšanas sākuma datums ir 2025. gada 1. jūnijs. Noslēgumu punktā noteiktais pēdējās garantētās piegādes lietošanas uzskaites termiņš ir nosakāms, lai nodrošinātu tiesisko skaidrību un tiesisko paļāvību tiem dabasgāzes lietotājiem, kuri jau šobrīd ir pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma saņēmēji.

Redakcionāli ir precizēta MK noteikumu Nr. 78 109. punkta ievaddaļa, nosakot, ka dabasgāzes piegāde tiek atjaunota nevis lietotājam, bet objektam.
 
Ar noteikumu projektu ir precizēts MK noteikumu Nr. 78 109.4. apakšpunkts, kas noteic, ka gadījumos, kad lietotājs ir kļuvis par pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma saņēmēju tikai tādēļ, ka ir lietojis dabasgāzi bez tirdzniecības līguma un nav nodrošinājis sadales sistēmas operatoram dabasgāzes piegādes pārtraukšanas iespēju, dabasgāzes piegādes atjaunošana var notikt tikai pēc sadales sistēmas vai pārvades sistēmas operatora tiesiski pamatoto prasību izpildes.

MK noteikumu Nr. 78 109. punkts papildināts ar 109.5. apakšpunktu, kas noteic, ka dabasgāzes piegādes atjaunošana pēc tam, kad lietotājs ir kļuvis par pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma saņēmēju tikai tādēļ, ka ir lietojis dabasgāzi bez tirdzniecības līguma un nav nodrošinājis sadales sistēmas operatoram dabasgāzes piegādes pārtraukšanas iespēju, iespējama tikai tad, ja ir saņemts dabasgāzes tirgotāja rakstveida paziņojums par noslēgtu dabasgāzes tirdzniecības līgumu vai par lietotāja maiņu gazificētajā objektā un nepieciešamības gadījumā ir saņemts rakstveida paziņojums par lietotāja patērēto dabasgāzi, sniegtajiem sistēmas pakalpojumiem un citiem ar dabasgāzes tirgotāja vai pēdējās garantētās piegādes sniedzēja apstiprinātās norēķinu kārtības izpildi saistītiem maksājumiem, lai novērstu situācijas, kad objektā, kurā nav nokārtotas saistības, tiek lietota dabasgāze.

Spēkā esošais regulējums neparedz to, ka dabasgāzes tirgotājam būtu pienākums nodot dabasgāzes lietotāja personīgos datus un kontaktinformāciju sadales sistēmas operatoram. Šādā situācijā ir identificējama problēma, ka persona, kura pieteikusi objekta gazifikāciju, bieži vien nav faktiskais dabasgāzes lietotājs. Minētā situācija var arī papildus aktualizēties, mainoties gazificētā objekta īpašniekam vai lietotājam, ja aktualizēta informācija par faktisko dabasgāzes lietotāju līdz sadales sistēmas operatoram nenonāk saistībā ar to, ka dabasgāzes tirdzniecības līgumu lietotājs slēdz ar tirgotāju, nevis sadales sistēmas operatoru. Vienlaikus sadales sistēmas operatoram savu ikdienas likumisko funkciju izpildīšanai ir ļoti būtiski zināt dabasgāzes patiesā lietotāja aktuālo kontaktinformāciju - piemēram, īstenojot profilaktiskos sadales sistēmas infrastruktūras uzturēšanas darbus, kontrolējot komercuzskaites mēraparātu rādījumus, kā arī identificējot negodprātīgos lietotājus. Tāpat īpaši svarīgi sadales sistēmas operatoram zināt patieso dabasgāzes lietotāju kontaktinformāciju enerģētiskās krīzes apstākļos, nodrošinot to, lai lietotāji var netraucēti saņemt sev paredzēto energoresursu izmaksu atbalstu. 

Ar projektu paredzēts veikt grozījumus, kas paredz lietotājam par pienākumu sniegt sadales sistēmas operatoram un tirgotājam aktuālo informāciju par lietotāja elektroniskā pasta adresi un tālruņa numuru, kā arī pienākums šos datus aktualizēt, kas arī pamatojams ar Enerģētikas likuma 15. panta piekto daļu, kas noteic, ka sistēmas operatoram ir tiesības pieprasīt no sistēmas lietotājiem vai pretendentiem sistēmas lietošanas noteikumu izstrādei nepieciešamo informāciju. MK noteikumi Nr. 78 papildināti ar sadales sistēmas operatora tiesībām pieprasīt un saņemt iepriekš minēto informāciju. Papildināts MK noteikumu Nr. 78 94. punkts, kā arī MK noteikumu Nr. 78 97. punkts ar 97.11. apakšpunktu.
Pēdējās garantētās piegādes gadījumā var būt situācija, kad lietotājam nav dabasgāzes līguma un tas dabasgāzi izmanto pēdējās garantētās piegādes ietvaros, kas nozīmē, ka attiecīgajam lietotājam ir svarīgi nodrošināt informāciju sadales sistēmas operatoram, kas lietotājam nodrošina pēdējo garantēto piegādi.
Personas dati, kas tiek apstrādāti ir dabasgāzes lietotāja tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese, lai nodrošinātu iespēju sadales sistēmas operatoram pildīt savas likumiskās funkcijas.

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 78, ir paredzēts, ka dabasgāzes piegādes pārtraukšanas gadījumos tiek informēts dabasgāzes tirgotājs vai pēdējās garantētās piegādes sniedzējs, noformējot attiecīgu aktu divos eksemplāros (no kuriem vienu eksemplāru glabā sadales sistēmas operators vai pārvades sistēmas operators, otrs tiek nodots lietotājam vai tā pārstāvim). Situācijās, ja lietotājam ir pieejami distances saziņas līdzekļi, nepastāv nepieciešamība pēc attiecīgā akta noformēšanas rakstiski papīra formātā.

Lai mazinātu papīra formāta dokumentu izmantošanu, MK noteikumu Nr. 78 grozījumi 105. punktā, 107. punktā un 142. punktā paredz atteikšanos no papīra formāta aktu sastādīšanas dabasgāzes piegādes pārtraukšanas gadījumos, ja ir iespējams lietotājam par konstatēto aktu paziņot rakstveidā, izmantojot distances saziņas līdzekļus. Dabasgāzes piegādes pārtraukšanas gadījumos attiecīgais fakts tiks fiksēts elektroniski, bet dabasgāzes lietotājam tiek paredzētas papildus tiesības pieprasīt un saņemt no sadales sistēmas operatora informāciju (izziņu) par dabasgāzes piegādes pārtraukšanas faktu un pamatojumu. Paredzēts papildināt MK noteikumus Nr. 78 ar 101.5. apakšpunktu, par to, ka lietotājam ir tiesības dabasgāzes piegādes pārtraukšanas gadījumā pieprasīt un saņemt no sistēmas operatora informāciju par dabasgāzes piegādes pārtraukšanas faktu un pamatojumu. Līdz ar to, atteikšanās no procesu papīra formāta dokumentēšanas nevarēs ierobežot lietotāja tiesības iegūt oficiālo informāciju par dabasgāzes piegādes pārtraukšanas iemesliem. Dabasgāzes piegādes pārtraukšanas gadījumos, attiecīgais akts tiek fiksēts rakstiski un par to tiek ziņots lietotājam, izmantojot distances saziņas līdzekļus. Ja nav iespējas ar lietotāju sazināties, izmantojot distances saziņas līdzekļus, akts tiks sastādīts papīra formātā.
Informējam, ka dabasgāzes tirgotāji un sadales sistēmas operators savstarpējai saziņai izmanto sadales sistēmas operatora izstrādātu datu apmaiņas sistēmu, kas MK noteikumu Nr. 78 ietvarā uzskatāma par rakstveida saziņu.

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 78 97. punkts uzliek pienākumu lietotājam nodrošināt komercuzskaites mēraparātu netraucētu darbību un to plombu saglabāšanu (97.3. apakšpunkts), ziņot sadales sistēmas operatoram par komercuzskaites mēraparātu un to plombu bojājumiem (97.4. apakšpunkts), kā arī segt sadales sistēmas operatora izdevumus gadījumos, ja ir konstatēta patvaļīga iejaukšanās dabasgāzes apgādes sistēmā, bojāts komercuzskaites mēraparāts vai tā plombas (97.5. apakšpunkts). Attīstoties dabasgāzes apgādes tehnoloģijām, šobrīd bieži dabasgāzes uzskaites iekārtas papildus tiek aprīkotas ar attālināto rādījumu pārraidīšanas iekārtām. Ievērojot to, ka patvaļīga iejaukšanās telemetrijas darbībā vistiešākajā veidā ietekmē patērētās dabasgāzes uzskaites precizitāti, lietotāja pienākumi attiecībā uz komercuzskaites mēraparātu korektas darbības nodrošināšanu būtu attiecināmi arī uz telemetrijas iekārtām.

MK noteikumos Nr. 78 nav skaidri un precīzi norādīta atbildīgā iestāde par komercuzskaites sistēmas rādītāju nolasīšanu. MK noteikumu Nr. 78 82.2. apakšpunkts noteic, ka sadales sistēmas operatoram ir pienākums izstrādāt dabasgāzes komercuzskaites mēraparātu rādījumu paziņošanas, kā arī izlietotās dabasgāzes daudzuma noteikšanas un aprēķināšanas kārtību. Lai gan sadales sistēmas operators ir atbildīgā iestāde par komercuzskaites rādījumu ziņošanu, lietotājs tos var iesniegt arī ar dabasgāzes tirgotāja starpniecību.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 78  82.2. apakšpunktu, kas noteic, ka sadales sistēmas operatoram ir pienākums izstrādāt dabasgāzes komercuzskaites mēraparātu rādījumu paziņošanas, kā arī izlietotās dabasgāzes daudzuma noteikšanas un aprēķināšanas kārtību, MK noteikumu Nr. 78 99.2. apakšpunktu ir nepieciešams papildināt, nosakot, ka mājsaimniecības lietotājam ir pienākums informēt sadales sistēmas operatoru vai tirgotāju (jo praksē pastāv situācijas, kad ir iespējams komercuzskaites mēraparāta rādījumus ziņot ar tirgotāja starpniecību) par komercuzskaites mēraparātu rādījumiem atbilstoši sadales sistēmas operatora noteiktajai komercuzskaites mēraparātu rādījumu paziņošanas kārtībai.

Ar projektu paredzēts papildināt MK noteikumu Nr. 78 97. punktu, kas noteic pienākumu lietotājam nodrošināt komercuzskaites mēraparātu netraucētu darbību un to plombu saglabāšanu (97.3. apakšpunkts), ziņot sadales sistēmas operatoram par komercuzskaites mēraparātu un to plombu bojājumiem (97.4. apakšpunkts), kā arī segt sadales sistēmas operatora izdevumus gadījumos, ja ir konstatēta patvaļīga iejaukšanās dabasgāzes apgādes sistēmā, bojāts komercuzskaites mēraparāts vai tā plombas (97.5. apakšpunkts). Dabasgāzes uzskaites iekārtas papildus tiek aprīkotas ar attālināto rādījumu pārraidīšanas iekārtām. Regulējuma grozījumi paredz arī lietotāja pienākumos, attiecībā uz komercuzskaites mēraparātu korektas darbības nodrošināšanu, iekļaut arī telemetrijas iekārtas 97.5. apakšpunktā.

MK noteikumu Nr. 78 26. punktu ir nepieciešams papildināt ar 26.10. apakšpunktu, paredzot nosacījumu, ka dabasgāzes tirgotājs dabasgāzes tirdzniecības līgumā mājsaimniecības lietotājam ietver norādi uz sadales sistēmas operatora izstrādāto komercuzskaites mēraparāta rādījumu iesniegšanas kārtību.

Ar noteikumu grozījumu projektu paredzēts papildināt MK noteikumu Nr. 78 99.2. apakšpunktu, nosakot, ka mājsaimniecības lietotājam ir pienākums informēt sadales sistēmas operatoru vai tirgotāju (ja starp sadales sistēmas operatoru un tirgotāju pastāv savstarpēja vienošanās par komercuzskaites mēraparātu rādījumu nodošanu) par komercuzskaites mēraparātu rādījumiem atbilstoši sadales sistēmas operatora noteiktajai komercuzskaites mēraparātu rādījumu paziņošanas kārtībai.

Lai paredzētu dabasgāzes lietotājam papildu iespēju dabasgāzes komercuzskaites rādījumu nodošanai, MK noteikumi Nr. 78 papildināti ar jaunu, 132.¹ punktu, kas noteic, ka lietotājam ir tiesības komercuzskaites mēraparātu rādījumus iesniegt sadales sistēmas operatoram ar dabasgāzes tirgotāja, universālā pakalpojuma sniedzēja vai pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniedzēja starpniecību, kas praksē jau šobrīd ir iespējams.

Spēkā esošā regulējuma problemātika saistīta ar to, ka patērētās dabasgāzes uzskaite standartapstākļos (precīzs aprēķins kWh) ir attiecināma tikai uz komercuzskaites mēraparātiem, kuri ir aprīkoti ar temperatūras un spiediena korektoriem. Savukārt komercuzskaites mēraparāti, kuri nav aprīkoti ar korektoriem, uzrāda patērēto dabasgāzi kubikmetros, kurus konvertējot kilovatstundās, veidojas apjoma neprecizitāte, jo netiek ņemta vērā temperatūras un atmosfēras spiediena ietekme. Ņemot vērā, ka ar korektoriem aprīkotu komercuzskaites mēraparātu īpatsvars veido tikai aptuveni 1% no kopējā komercuzskaites mēraparātu skaita, nosakot lietotāju patērēto dabasgāzi kilovatstundās, veidojas ievērojama kopējā apjoma neprecizitāte, kas būtiski ietekmē dabasgāzes tehnoloģisko zudumu apjomu. Problēmas atrisināšanai tiek ierosināts ieviest statiskā spiediena koeficientu, kas būtu piemērojams, konvertējot patērēto dabasgāzi kilovatstundās gazificētajos objektos, kur komercuzskaites mēraparāts nav aprīkots ar korektoru.

Ar noteikumu projektu, lai atrisinātu esošo problēmu, paredzēts ieviest statiskā spiediena koeficientu, kas būtu piemērojams, konvertējot patērēto dabasgāzi kilovatstundās gazificētajos objektos, kur komercuzskaites mēraparāts nav aprīkots ar korektoru. Tiek paredzēti grozījumi MK noteikumu Nr. 78 124. punktā, pievienoti divi apakšpunkti (124.1. un 124.2. apakšpunkts), kuros ir dažādas formulas, atšķirībā no tā, vai komercuzskaites mēraparātam ir vai nav uzstādīti temperatūras un spiediena korektori. Ja komercuzskaites mēraparātam nav uzstādīti temperatūras un spiediena korektori, patērētās dabasgāzes pārrēķinam kWh, izmanto formulu, kas attēlota 124.2. apakšpunktā, ņemot vērā statiskā spiediena koeficientu. 

Statiskā spiediena noteikšanai ir izmantojama formula K_p=(P_atm+P_d)/P_b, kur

K_p - statiskā spiediena koeficients;
P_atm - atmosfēras spiediens (bar);
P_d - darba spiediens (0,02 bar);
P_b - dabasgāzes spiediens standartapstākļos (1,01325 bar A)

Aprēķinot statiskā spiediena koeficientu sadalījumā pēc gāzes regulēšanas stacijām (GRS), tika izmantoti 2022. gada dati, kas pieejami sadales sistēmas operatoram. Izmantotie dati ir mājsaimniecību patēriņš, stacijas augstums atbilstoši augstuma sistēmai LAS-2000,5, 2022. gada vidējais atmosfēras spiediens un dabasgāzes spiediens standartapstākļos.

Statiskā spiediena koeficienta izmantošana, nosakot dabasgāzes patēriņu gazificētajos objektos, kuros komercuzskaites mēraparāti nav aprīkoti ar temperatūras un spiediena tilpuma korektoru, ir izplatīta prakse Eiropas Savienībā. Statiskā spiediena koeficienta ieviešana nenodrošinās absolūtu precizitāti patērētās dabasgāzes uzskaitē, bet būtiski to uzlabos salīdzinājumā ar pašlaik esošo. Līdz ar to mazināsies dabasgāzes zudumu apjoms un mazināsies nepamatotais finanšu slogs lietotājiem, kuru komercuzskaites mēraparāti ir aprīkoti ar temperatūras un spiediena tilpuma korektoru.

Esošais regulējums neparedz zudumu novēršanas kompensāciju dabasgāzes lietotājiem, lai gan lietotāji, lai gada griezumā izlīdzinātu maksājumus par ziemas periodā izlietotu dabasgāzi, mēdz vasaras mēnešos masveidā apzināti nodot informāciju par lielāku, patiesībai neatbilstošu, dabasgāzes patēriņu. Šādas rīcības rezultātā vasaras mēnešos sadales sistēmā netiek fiksēti zudumi, bet gan citu uzskaites ierīču rādījumiem neatbilstošs pārpalikums (pēc komercuzskaites mēraparātu datiem lietotāji vasaras mēnešos iztērē vairāk dabasgāzes par sistēmā ievadīto dabasgāzes apjomu). Savukārt ziemas mēnešos zudumu apjoms nesamērīgi pieaug (par 10-12 GWh). Ņemot vērā, ka dabasgāzes cena biržā vasaras un ziemas mēnešos mēdz būt būtiski atšķirīga, šāda lietotāju rīcība var radīt sadales sistēmas operatoram finanšu zaudējumus, kas vērtējami miljonos euro. 

Ar grozījumu projektu, papildinot MK noteikumus Nr. 78 ar 167.¹ punktu un 167.² punktu, paredzēts mazināt nepatiesu komercuzskaites mēraparāta uzskaites nodošanu, ieviešot zudumu novēršanas kompensāciju, kas tiktu piemērota lietotājiem, kas apzināti sniedz patiesībai neatbilstošu komercuzskaites mēraparāta rādījumu. Kompensācijas apmērs atbilst samaksai par dabasgāzes apjomu, ko veido ziņotā un faktiskā komercuzskaites mēraparāta rādījumu starpība par pārkāpumu (m³) konstatēšanas dienā, un noteiktā dabasgāzes tirdzniecības perioda vidējā dabasgāzes biržas Title Transfer Facility (TTF) līguma cenai. 

MK noteikumu Nr. 78 167.¹ punkts noteic sadales sistēmas operatora tiesības veikt pārrēķinu, ja sadales sistēmas operators konstatē lietotāja ziņotā komercuzskaites mēraparāta rādījuma atšķirību no gazificētā objekta komercuzskaites mēraparāta faktiskā rādījuma un patēriņa starpība pārsniedz pēc patēriņa profila aprēķināto attiecīgā perioda patēriņu.

MK noteikumu Nr. 78 167.² punkts noteic, ka, ja sadales sistēmas operators, ka lietotāja, ar patēriņu virs 250 m³ gadā, ziņotais komercuzskaites mēraparāta rādījums gazificētajā objektā pārsniedz faktisko patēriņu vairāk par 60 m³, sadales sistēmas operatoram ir tiesības piedzīt no lietotāja zudumu novēršanas kompensāciju. Regulējums veidots, ņemot vērā lietotāja patēriņa profilu, tādejādi nodrošinot samērīgumu un izvairoties no regulējuma sodošā rakstura.

Mājsaimniecības lietotājs par dabasgāzes piegādes pārtraukšanu vēršas pie sistēmas operatora, nevis tirgotāja, tādēļ MK noteikumos Nr. 78 ietvertajās normās nepieciešams nodrošināt tiesisko skaidrību, nosakot, ka sadales sistēmas operators vai pārvades sistēmas operators pārtrauc dabasgāzes piegādi, ja lietotājs ir zaudējis gazificētā objekta īpašuma, lietošanas vai valdījuma tiesības vai dabasgāzes tirgotājs par to ir saņēmis informāciju no sadales sistēmas operatora vai lietotāja.

Tiek veikti grozījumi MK noteikumu Nr. 78 107. punktā, precizējot 107.3.2. apakšpunktu, nosakot, ka sadales sistēmas operators vai pārvades sistēmas operators pārtrauc dabasgāzes piegādi, par to rakstveidā informējot attiecīgo dabasgāzes tirgotāju, ja lietotājs ir zaudējis gazificētā objekta īpašuma, lietošanas vai valdījuma tiesības vai dabasgāzes tirgotājs par to ir saņēmis informāciju no sadales sistēmas operatora vai lietotāja.

MK noteikumos Nr. 78 125. punktā lietotais termins "mēneša" rada dabasgāzes lietotājiem neizpratni par rēķinu sagatavošanas termiņu un tajā ietverto informāciju. Īpaši šāda neskaidrība var veidoties dabasgāzes piegādes pārtraukumu gadījumā, kad nav rodams tiesisks pamatojums tam, kāpēc uz dabasgāzes lietotāju būtu jāattiecina visa mēneša siltumspējas rādītāji, ja noteiktā objektā kādā no kalendāra mēnešiem dabasgāzes patēriņa nav bijis.

Lai nodrošinātu tiesisko skaidrību un harmonizētu MK noteikumos Nr. 78 ietvertās normas, MK noteikumu Nr. 78 125. punktā termins "mēneša" aizstāts ar terminu "lietotāja norēķinu perioda". Vienlaikus šāds precizējums MK noteikumos Nr. 78 ilgtermiņā mazinās dabasgāzes lietotāju sūdzību skaitu un neizpratni par rēķinu sagatavošanas termiņu un tajā ietverto informāciju, īpaši dabasgāzes piegādes pārtraukumu gadījumā, kad nav rodams tiesisks pamatojums tam, kāpēc uz dabasgāzes lietotāju būtu jāattiecina visa mēneša siltumspējas rādītāji, ja noteiktā objektā kādā no kalendāra mēnešiem dabasgāzes patēriņa nav bijis.
Tādēļ arī MK noteikumu Nr. 78 126. punktā nepieciešams veikt izmaiņas, aizstājot terminu "mēneša" ar terminu "norēķinu perioda". Lai precizētu normas, 125. un 126. punktā ietverta atsauce uz formulu MK noteikumu Nr. 78 124. punktā.

MK noteikumu Nr. 78 85. punktā noteikts, ka sadales sistēmas operatora rīcībā ir informācija, kas norāda uz dabasgāzes noplūdi lietotāja dabasgāzes sistēmā un liecina par avārijas situāciju, sadales sistēmas operatora pilnvarotiem darbiniekiem ir pienākums nekavējoties informēt lietotāju par minēto situāciju, kā arī ziņot Valsts policijai un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam un pieaicināt Valsts policijas darbiniekus, lai likumā noteiktajā kārtībā jebkurā diennakts laikā iekļūtu lietotāja telpās vai teritorijā avārijas situācijas novēršanai. Tomēr mēdz būt situācijas, kad nav nepieciešamība ziņot Valsts policijai, jo, piemēram, objektā nav notikušas prettiesiskas darbības, kā arī gadījumos, ja lietotājs labprātīgi sadarbojas ar sadales sistēmas operatoru.

Ar noteikumu projektu tiek grozīts MK noteikumu Nr. 78 85. punkts, kas noteic, ka sadales sistēmas operatora rīcībā ir informācija, kas norāda uz dabasgāzes noplūdi lietotāja dabasgāzes sistēmā, patvaļīgu iejaukšanos dabasgāzes sistēmā un liecina par avārijas situāciju gazificētajā objektā, sadales sistēmas operatoram ir pienākums nekavējoties informēt lietotāju par minēto situāciju, kā arī ir pienākums ziņot Valsts policijai vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, lai likumā noteiktajā kārtībā jebkurā diennakts laikā iekļūtu lietotāja telpās vai teritorijā avārijas situācijas novēršanai. Lai novērstu papildu darbību nepieciešamību Valsts policijai vai VUGD, kā arī sekmētu lietotāja un sistēmas operatora ieinteresētību sadarboties un novērst iespējamos pārkāpumus lietotājam saudzējošā veidā, sadales sistēmas operatoram MK noteikumi Nr. 78 paredz iespēju izvērtēt nepieciešamību pēc Valsts policijas darbinieku klātbūtnes un pieņemt atbilstošu lēmumu, ņemot vērā tā rīcībā esošo informāciju, tādejādi aizstājot pienākumu ar tiesībām. 

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2021. gada 14. oktobra lēmumu lietā Nr. 2021-03-03, Satversmes tiesa ir atzinusi MK noteikumu Nr. 78 88. punktu, 89. punktu un 89.¹ punktus par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam un Enerģētikas likuma 107. panta septītajai daļai un attiecībā uz personām, kurām tas piemērots vai būtu jāpiemēro tiesā, par spēkā neesošu no izdošanas brīža. Pamatojot savu lēmumu, Satversmes tiesa ir norādījusi, ka apstrīdētajās normās noteiktais pienākums dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpuma gadījumā samaksāt par izlietoto dabasgāzi sadales sistēmas operatoram atbilstoši tā veiktajam pārrēķinam nodrošina sadales sistēmas operatoram atlīdzību par piegādāto dabasgāzi arī tad, ja tās faktiskā daudzuma noteikšana ir apgrūtināta.
Proti, izlietotās dabasgāzes daudzums lietotājam, kas nav mājsaimniecības lietotājs, tiek aprēķināts, pamatojoties uz lietotājam atļauto maksimālo slodzi vai lietotāja dabasgāzes iekārtu un aparātu maksimālo iespējamo slodzi, ja tā pārsniedz lietotājam atļauto maksimālo slodzi, bet mājsaimniecības lietotājam - ņemot vērā sistēmas operatora apstiprinātajā norēķinu kārtībā noteiktās dabasgāzes diferencētās patēriņa normas sadzīves vajadzībām un apkurei dzīvojamās un saimniecības ēkās vai ņemot vērā lietotāja dabasgāzes iekārtu un aparātu maksimālo iespējamo slodzi, ja lietotājs gazificētajā objektā dabasgāzi izmanto mērķim, kas nav ietverts diferencētajās patēriņa normās sadzīves vajadzībām un apkurei dzīvojamās un saimniecības ēkās.
Atbilstoši Satversmes tiesas atzinumam, tādējādi tiek prezumēts pēc konkrētiem kritērijiem nosakāms izlietotās dabasgāzes daudzums, neuzliekot sadales sistēmas operatoru nepārprotamu pienākumu to pierādīt, kā arī izmantot tā rīcībā esošo informāciju un pierādījumus, kuri var tikt izmantoti precīzākam patērētās dabasgāzes apjoma aprēķinam. Tāpat sadales sistēmas operators ar apstrīdētajām normām ir atbrīvots no pienākuma pierādīt, ka tieši enerģijas lietotājs vainojams prettiesiskajā darbībā. Proti, apstrīdētās normas pieļauj enerģijas lietotāja atbildības iestāšanos arī tādos gadījumos, kad komercuzskaites mēraparātam bojājumi radīti bez enerģijas lietotāja vainas, piemēram, trešās personas rīcības rezultātā.

Atbilstoši dabasgāzes sadales sistēmas operatora sniegtajai informācijai, veicot faktiskos aprēķinus par patērēto dabasgāzes apjomu, sistēmas operators arī šobrīd ņem vēra informāciju, kura var tikt izmantota, lai iespēju robežās identificēti pēc iespējas precīzāku nelikumīgi patērētās dabasgāzes apjomu un novērstu situāciju, ka no lietotāja tiek piedzīti zaudējumi apmērā, kas būtiski pārsniedz faktisko patēriņu. Vienlaikus metodika un informācijas ieguves metodes, kuras izmanto sadales sistēmas operators zaudējumu apjoma aprēķinam, normatīvajos aktos ir nostiprināti nepilnīgi un tie neparedz nepārprotamu pienākumu operatoram ņemt vērā arī lietotāja sniegto informāciju, kas ļauj pamatoti un ar augstāku precizitāti noteikt patērēto dabasgāzes apjomu. Ar noteikumu projektu tiek grozīts MK noteikumu Nr. 78 87. punkts un 88. punkts, tajā nosakot vairākus iespējamos gadījumus un kārtību, kā attiecīgajā gadījumā tiek aprēķināts patērētās dabasgāzes daudzums. Gadījumi tiek nošķirti, balstoties uz to, kāds ir patērētās dabasgāzes lietošanas veids un ņemot vērā gadījumus, kad tā tiek izmantota telpu vai ēku apkurei. Ja patērētā dabasgāze netiek izmantota telpu apsildei, aprēķinu veic balstoties uz sadales sistēmas operatora rīcībā esošajiem datiem par dabasgāzes patēriņu līdzīgā gazificētajā objektā laikposmā, par kuru konstatēts pārkāpums. Ja dabasgāze tiek izmantota telpu apsildei, sadales sistēmas operators, balstoties uz tā rīcībā esošajiem datiem par gazificēto objektu platību, aprēķina vidējo dabasgāzes patēriņu uz vienu apkurināmās platības kvadrātmetru līdzīgos objektos laikposmā, par kuru konstatēts pārkāpums, aprēķināto dabasgāzes apjomu uz vienu apkurināmās telpas kvadrātmetru reizina ar objekta, kurā konstatēts pārkāpums, platību.
Ja sadales sistēmas operators nevar identificēt laikposmu, par kuru konstatēts pārkāpums, tā noteikšanai tiek izmantoti dabasgāzes patēriņa vēsturiskie dati un to izmaiņas, kā arī dati par uzstādīto, dabasgāzes sadales sistēmai pieslēgto iekārtu jaudu un darbības režīmu gazificētajā objektā, kurā konstatēts pārkāpums. Laikposms, par kuru konstatēts pārkāpums nepārsniedz 10 gadus, taču tas neatbrīvo sadales sistēmas operatoru no pienākuma noteikt pēc iespējas precīzāku laikposmu, par kuru veikts pārrēķins, izmantojot tā rīcībā esošos vēsturiskos dabasgāzes patēriņa datus. Ja gazificētajā objektā uzstādītā komercuzskaites mēraparāta darbības ilgums nepārsniedz 10 gadus, laikposms, par kuru konstatēts pārkāpums, nepārsniedz dabasgāzes komercuzskaites mēraparāta darbības ilgumu. Laikposms 10 gadi izvēlēts, konsultējoties ar sadales sistēmas operatoru, par 10 gadu termiņam labvēlīgu Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2024. gada 4. decembra spriedumu lietā Nr. C33575920, SKC-182/2024, kur secināts, ka, ņemot vērā, ka iejaukšanās dabasgāzes uzskaites mēraparātu darbībā vai nelegāla pieslēguma izveide ir uzskatāma par deliktu jeb par likuma, nevis līguma pārkāpumu, Senāts secina, ka līdz ar to saistību tiesības, kas radušās nevis komercdarījuma ietvaros, bet gan neatļautas darbības, proti, delikta rezultātā, atbilstoši Civillikuma 1895. pantam, ir izlietojamas desmit gadu laikā. Vienlaikus Senāta lietas materiāli arī ļauj secināt, ka spēkā esošais normatīvais regulējums MK noteikumos Nr.78 ir veicinājis to, ka lietotāji periodu, par kuru ar atpakaļejošu datumu dabasgāzes sistēmas operators ir tiesīgs veikt prettiesiski patērētās dabasgāzes un ar to saistīto zaudējumu aprēķinu, interpretē neviennozīmīgi un pretēji citu normatīvo aktu prasībām, atsaucoties uz viedokli par to, ka iejaukšanās skaitītāja darbībā ir uzskatāma par dabasgāzes tirdzniecības līguma pārkāpumu, un attiecīgi uz to ir attiecināms Komerclikuma 406. pantā noteiktais noilguma termiņš – 3 gadi. Attiecīgi, MK noteikumu Nr.78 88. punkta redakcijā iekļauts regulējums, kas nosaka, ka ar atpakaļejošu datumu dabasgāzes sistēmas operators ir tiesīgs veikt prettiesiski patērētās dabasgāzes un ar to saistīto zaudējumu aprēķinu periodam ne vairāk kā 10 gadiem, kam nav tiešas ietekmes uz jau esošo kārtību, bet gan ir precizējošs raksturs. Papildus iekļaujot šo priekšlikumu, ir ņemta vērā arī iespējamā situāciju, ka faktiskais periods, par kuru sadales sistēmas operators, veicot skaitītāju nomaiņu un pārbaudi, var konstatēt iespējamo pārkāpumu, atsevišķos gadījumos var arī vērā ņemami pārsniegt 10 gadus, kas it īpaši ir iespējams tad, ja lietotājs ilgstoši nav nodrošinājis sistēmas operatoram piekļuvi skaitītājiem vai arī centies ilgstoši slēpt nelegāla pieslēguma dabasgāzes sistēmai esamību. Vienlaikus praksē šādi, ļoti ilgstoši pretlikumīgas dabasgāzes lietošanas gadījumi veido ļoti nelielu skaitu no sistēmas operatoru konstatētajiem pārkāpumiem, turklāt daudzos gadījumos to konstatācija ir iespējama tikai vēlāk, jau veicot padziļinātu ekspertīzi uzskaites mērierīcei. Normā iekļautais par 10 gadu periodu neatbrīvo sadales sistēmas operatoru no pienākuma mēģināt pēc iespējas precīzāk noteikt laikposmu, kurā noticis pārkāpums, izmantojot dabasgāzes patēriņa vēsturiskos datus un to izmaiņas un kritumus, kā arī datus par dabasgāzes sadales sistēmai pieslēgto iekārtu jaudu un darbības režīmu gazificētajā objektā. Laikposms 10 gadi nenozīmē, ka pārrēķinā automātiski tiek piemēroti 10 gadi, bet gan to, ka tiek skatīts periods maksimāli par 10 gadiem, taču skatoties uz gazificētā objekta vēsturiskajiem patēriņa datiem, meklējot patēriņa kritumus un salīdzinot ar to pašu gazificētā objekta patēriņu citā laikposmā, piemēro precīzāku periodu, kas individualizēts katram lietotājam. Lai novērstu iespēju, ka ar jauno regulējumu tiek radīts lietotājiem nelabvēlīgāks regulējums, ir veikti aprēķini un salīdzinājums ar vēsturiski eksistējošo regulējumu MK noteikumu Nr. 78 90. punktā, kurā bija noteikts, ka gadījumos, kad nebija iespējams precīzi noteikt, no kura laika samazināts patērētās dabasgāzes uzskaitītais daudzums vai radīta iespēja dabasgāzi patērēt bez maksas, par perioda sākumu tika uzskatīts komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanas laiks vai gads, pirms tika konstatēts noteikumu 87. punktā minētais pārkāpums un pārrēķins veikts, izmantojot dabasgāzes pieslēguma maksimālo jaudu. Aprēķinu rezultātā tika secināts, ka lielākajai daļai patērētāju faktiskais dabasgāzes patēriņš ir būtiski zemāks, nekā to pieļauj dabasgāzes pieslēguma tehniskie parametri – piemēram,  dabasgāzes pieslēgumiem ar atļauto pieslēguma jaudu līdz 6 kubikmetriem stundā, tipiskais, vēsturiskos novērojumos identificētais patēriņš sasniedz vien 4 kubikmetrus mēnesī jeb aptuveni 48 kubikmetrus gadā, savukārt uz pieslēguma jaudu balstītais aprēķins deva sistēmas operatoram tiesības no klienta piedzīt kompensāciju, kas atbilst 35 040 kubikmetru patēriņam gadā, un faktiski ļaujot sistēmas operatoram pat par viena gada periodu piedzīt no lietotāja kompensāciju, kuras apjoms ir būtiski lielāks (pat līdz 70 reizēm), nekā gadījumos, ja kompensācija tiek aprēķināta ilgākam periodam, bet vienlaicīgi balstoties uz citām patēriņa aprēķināšanas metodēm. Tādēļ noteikumu projektā ir pievienotas normas par to, ka, veicot pārrēķinu, tiek ņemta vērā informācija un dati par gazificēto objektu.
Ja patērētās dabasgāzes apjoma aprēķināšanai nav iespējams izmantot iepriekš minēto metodi un sadales sistēmas operatora rīcībā nav informācijas par gazificētā objekta platību, laikaposmu, par kuru konstatēts pārkāpums, gazificētā objekta vēsturiskie patēriņa dati un to izmaiņas, kā arī dati par dabasgāzes sadales sistēmai pieslēgto iekārtu jaudu un darbības režīmu gazificētajā objektā, sadales sistēmas operators patērētās dabasgāzes apjomu aprēķina, balstoties uz gazificētajā objektā uzstādīto iekārtu vidējo dabasgāzes patēriņu, ņemot vērā iekārtas raksturlielumus (piemēram, sadedzināšanas iekārtas nominālo jaudu un lietderības rādītāju).
Nosakot kārtību un principus, kuri ir jāievēro sadales sistēmas operatoram, veicot aprēķinus par dabasgāzes zudumu apjomu, kas radies lietotāja pretlikumīgas rīcības rezultātā, normatīvo aktu grozījumu priekšlikums ievērojami samazina iespējamo risku, ka no dabasgāzes lietotāja tiek piedzīta zaudējumu kompensācija, kura ir būtiski lielāka, nekā faktiski nodarīto zaudējumu apjoms, un novērš iespēju, ka zaudējumu piedziņai ir sodošs, nevis zaudējumus kompensējošs raksturs. Noteikumu projekts arī nodrošina lietotājam papildus iespējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses un piešķir tiesības sniegt informāciju sistēmas operatoram par faktiskajiem dabasgāzes patēriņa apstākļiem vai citu informāciju (piemēram, patēriņa ierīču tehnisko dokumentāciju), kura var tikt izmantota, lai iespēju robežās precizētu zaudējumu, kā arī precizē aprēķinu kārtību, kāda ir jāpiemēro zaudējumu aprēķināšanā dažāda veida dabasgāzes patēriņa objektiem, būtiski veicinot to, ka zaudējumu aprēķins dabasgāzes lietotājiem tiek maksimāli tuvināts faktiskajiem iespējamajiem dabasgāzes lietošanas apstākļiem un ar tiem saistītajam patēriņa apjomam. Šāds zaudējumu aprēķins nodrošina samērīgumu, jo aprēķinā pēc iespējas tiek ņemta vērā visa pieejamā informācija un apstākļi par gazificēto objektu, lai pārrēķinu veiktu pēc iespējas tuvāku patieso zaudējumu apjomam un novērstu pārrēķina sodošo raksturu. Tādējādi netiek pārkāpts Enerģētikas likumā noteiktais deleģējums un netiek noteikta stingrā atbildība personām, kas prettiesiski lietojušas dabasgāzi.
Ar noteikumu projektu grozīta MK noteikumu Nr. 78 89. punktā esošā dabasgāzes pārrēķina formula atbilstoši regulējumam, pievienojot pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu, kā arī par dabasgāzes pārrēķina formulā izmantoto dabasgāzes cenu nosakot dabasgāzes pēdējās garantētās piegādes zemāko cenu mēnesī, kad konstatēts pārkāpums.
Ievērojot to, ka noteikumu projekts paredz MK noteikumu Nr. 78 88. punkta jaunu redakciju, aktualitāti zaudējis MK noteikumu Nr. 78 2. pielikums, kas tiek svītrots no MK noteikumiem Nr. 78.

MK noteikumu Nr. 78 106. punkts noteic, ka, ja dabasgāzes lietotājs norādītajā termiņā nav veicis maksājumus par dabasgāzi, dabasgāzes tirgotājs pieprasa un sistēmas operators pārtrauc dabasgāzes piegādi lietotājam. Tomēr, MK noteikumos Nr. 78 trūkst normas, kas skaidri nosaka, kā un kad iespējama dabasgāzes piegādes atjaunošana, ja iestājies MK noteikumu Nr. 78 106. punktā minētais gadījums.

Lai nodrošinātu tiesisko skaidrību par to, kā un kad iespējama dabasgāzes piegādes atjaunošana, ja iestājies MK noteikumu Nr. 78 106. punktā minētais gadījums, MK noteikumu Nr. 78 109.2. apakšpunkts papildināts ar atsauci uz MK noteikumu Nr. 78 106. punktu, nosakot, ka dabasgāzes piegādes gazificētajā objektā tiek atjaunota pēc dabasgāzes tirgotāja vai pēdējās garantētās piegādes sniedzēja rakstveida paziņojuma saņemšanas šo MK noteikumu Nr. 78 106. punktā minētajā gadījumā, par veiktu samaksu par patērēto dabasgāzi, sniegtajiem sistēmas pakalpojumiem un citiem ar dabasgāzes tirgotāja vai pēdējās garantētās piegādes sniedzēja apstiprinātās norēķinu kārtības izpildi saistītiem maksājumiem, tajā skaitā iemaksātu priekšapmaksu, iemaksātu vai atjaunotu drošības depozītu, ja lietotājam tāds ir bijis noteikts, veiktu samaksu par citiem normatīvajos aktos noteiktajiem maksājumiem, un dabasgāzes tirgotājs paziņojis par noslēgtu dabasgāzes tirdzniecības līgumu.
Papildus MK noteikumu Nr. 78 106. punkts ir papildināts, nosakot, ka arī pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniedzējs var nosūtīt lietotājam brīdinājumu par dabasgāzes piegādes pārtraukšanu, kā arī var pieprasīt sadales sistēmas operatoram dabasgāzes piegādes pārtraukšanu lietotājam.

MK noteikumu Nr. 78 163. punktā atrunāti gadījumi saistībā ar situācijām, kad lietotājs dabasgāzes tirgotājam ir iemaksājis drošības depozītu kā līgumsaistību pienācīgas izpildes nodrošinājumu, tomēr norma nav pilnīga - to ir nepieciešams papildināt ar regulējumu, kas noregulē pušu attiecības, beidzoties dabasgāzes tirdzniecības līguma termiņam.

Noteikumu grozījumu projektā MK noteikumu Nr. 78 163. punkts tiek papildināts ar 163.4. apakšpunktu, kas noteic, ka beidzoties dabasgāzes tirdzniecības līguma termiņam, vai gadījumā, ja tā darbība tiek izbeigta, tirgotājam ir pienākums piecu darba dienu laikā atmaksāt lietotājam drošības depozīta summu, kas nav izlietota lietotāja neizpildīto līgumsaistību dzēšanai.

MK noteikumu Nr. 78 168. punktā esošajā redakcijā tiek lietots palīgteikums "ja dabasgāzes tirdzniecības līgumā nav noteikts citādi", kas tiesību normu piemērošanas procesā, iespējams, varētu radīt neskaidrības un pārpratumus.

Tiesību normu piemērošanas pārpratumu novēršanas nolūkos MK noteikumu Nr. 78 168. punkta noslēguma daļā svītrots palīgteikums “ja dabasgāzes tirdzniecības līgumā nav noteikts citādi”, jo dabasgāzes tirgotājs savā līgumā nevar noteikt patērētās dabasgāzes noteikšanas kārtību gadījumos, ja dabasgāzes komercuzskaites mēraparāts nav piemērots patērējamās dabasgāzes plūsmai.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 78 31.3. apakšpunktu, izbeidzoties dabasgāzes tirdzniecības līgumam, lietotājs, lai pārtrauktu dabasgāzes padevi, nodrošina sadales sistēmas operatoram piekļuvi dabasgāzes apgādes sistēmai gazificētajā objektā, attiecībā uz kuru tiek izbeigts dabasgāzes tirdzniecības līgums. Arī MK noteikumu Nr. 78 97.10. apakšpunkts noteic lietotāja pienākumu nodrošināt sadales sistēmas operatoram piekļuvi lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmai. Savukārt MK noteikumu Nr. 78 100.5. apakšpunkts noteic gazificētā objekta īpašnieka pienākumu nodrošināt sadales sistēmas operatora pārstāvju netraucētu piekļuvi dabasgāzes apgādes sistēmām gazificētajā objektā un komercuzskaites mēraparātiem, lai sadales sistēmas operators varētu netraucēti izpildīt tam normatīvajos aktos noteiktos pienākumus un īstenot paredzētās tiesības. Lai gan MK noteikumi Nr. 78 noteic gan gazificētā objekta īpašnieka, gan dabasgāzes lietotāja pienākumu sadales sistēmas operatoram nodrošināt netraucētu piekļuvi dabasgāzes apgādes sistēmai, MK noteikumos Nr. 78 šie gadījumi tiek nošķirti. 

Noteikumu projektā precizēts MK noteikumu Nr. 78 100. punkts, 100.1. apakšpunkts, 100.6. apakšpunkts un 100.7. apakšpunkts, nosakot gan gazificētā objekta īpašnieka pienākumus, gan arī tiesiskā valdītāja pienākumus attiecībā pret valdījumā vai īpašumā esošo gazificēto objektu. 

Identificēts, ka Ministru kabineta 2025. gada 21. janvāra noteikumos Nr. 50 "Noteikumi par prasībām gāzveida stāvoklī pārvērstas sašķidrinātās dabasgāzes, no atjaunīgajiem energoresursiem saražota vai iegūta gāzveida kurināmā un mazoglekļa gāzveida kurināmā ievadīšanai dabasgāzes pārvades un sadales sistēmā" ir iekļauts pielikums, kas dublē MK noteikumu Nr. 78 1. pielikumu.

Atbilstoši noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu Nr. 78 80. punktu, nosakot, ka pārvades sistēmas operators ir atbildīgs par sadales sistēmā ievadītās dabasgāzes kvalitātes kontroli atbilstoši noteikumos par prasībām gāzveida stāvoklī pārvērstas sašķidrinātās dabasgāzes, no atjaunīgajiem energoresursiem saražota vai iegūta gāzveida kurināmā un mazoglekļa gāzveida kurināmā ievadīšanai un transportēšanai dabasgāzes pārvades un sadales sistēmā noteiktajam.
Sistēmas operatoram ir tiesības atteikt dabasgāzes transportēšanu sadales tīklos, ja tā neatbilst minētajām kvalitātes prasībām. Papildus noteikumu projekts paredz svītrot MK noteikumu Nr. 78 1. pielikumu.