Anotācija (ex-ante)

Projekts paredz saskaņā ar Meža likuma 44. panta pirmo daļu un 44. panta ceturtās daļas 3. punkta "a" apakšpunktu atļaut ēku (būvju) īpašniekam atsavināt nekustamo īpašumu "Skujnieku zeme" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8854 017 0017) – valsts meža zemi (zemes vienības kadastra apzīmējums 8854 017 0014) 0,6314 ha platībā – “Skujnieki”, Ģibuļu pagastā, Talsu novadā, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā, un kas nepieciešams uz zemes vienības esošā būvju nekustamā īpašuma uzturēšanai.

Vispārējā kārtība

Nekustamais īpašums “Skujnieku zeme” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8854 017 0017) – zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8854 017 0014) 0,6314 ha platībā – “Skujnieki”, Ģibuļu pagastā, Talsu novadā (turpmāk – Nekustamais īpašums), ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā Ģibuļu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000762736, lēmuma datums: 06.11.2023.
Nekustamais īpašums ir izveidots, veicot valsts nekustamā īpašuma “Valsts mežs “Ģibuļi” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8854 001 0041) – zemes vienības (zemes vienība kadastra apzīmējums 88540170007) Ģibuļu pagastā, Talsu novadā, sadali, un izveidojot patstāvīgu nekustamo īpašumu uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8854 017 0014) esošo būvju uzturēšanai.
Sadale veikta, pamatojoties uz Talsu novada pašvaldības 28.11.2022. lēmumu Nr.TNPCA/22/4.5/187/ZIPUA “Par zemes ierīcības projekta apstiprināšanu nekustamā īpašuma “Valsts mežs Ģibuļi”, Ģibuļu pagastā, Talsu novadā, zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 88540170007”.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamā īpašuma lietotājs ir akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” (turpmāk – LVM).
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un NĪVKIS datiem Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst zemes vienība 0,6314 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 8854 017 0014), lietošanas mērķis: 0101- zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība 0,6314 ha platībā.
Zemes vienībai noteikti šādi lietošanas veidi: lauksaimniecībā izmantojamās zeme – 0,1573 ha; ūdens objektu zeme – 0,1179 ha, zeme zem ēkām - 0,2825 ha; zeme zem ceļiem – 0,0396 ha, pārējā zeme – 0,0341 ha.
Zemes vienības kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. noteikta 400 euro.
Zeme vienībai Zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000762736 un NĪVKIS atzīmes veidā ierakstīti šādi apgrūtinājumi:
1) zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa 0.0141 ha platībā;
2) zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa 0.0116 ha platībā;
3) zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa 0.0026 ha platībā;
4) ceļa servitūta teritorija 0.03 ha platībā.
Papildus NĪVKIS reģistrētie apgrūtinājumi:
1) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos, platība 0,0605 ha;
2) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem, platība 0,1612 ha.
Uz Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības atrodas trīs būves (būvju kadastra apzīmējumi 8854 017 0007 001, 8854 017 0007 002, 8854 017 0007 003), kuras ietilpst būvju nekustamā īpašuma “Skujnieki” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.8854 517 0001) Ģibuļu pagastā, Talsu novadā, sastāvā (turpmāk – Būvju nekustamais īpašums). Īpašuma tiesības uz Būvju nekustamo īpašumu Ģibuļu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000121553 ir nostiprinātas biedrībai mednieku kolektīvs "SKUJNIEKI" (reģ.Nr.40008003575) (turpmāk – Biedrība), lēmuma datums:12.08.2005.
Saskaņā ar NĪVKIS esošo informāciju minēto būvju ekspluatācija uzsākta 1930.gadā un 1950.gadā. Līdz ar to uz Biedrības īpašumā esošajām būvēm ir attiecināms likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14.panta pirmās daļas 1.punkts, kas paredz, ka Civillikuma 968. un 973.panta noteikumi nav piemērojami un ēkas (būves) līdz to apvienošanai vienā īpašumā ar zemi ir uzskatāmi par patstāvīgu īpašuma objektu, ja ēkas uzceltas uz zemes, kas atbilstoši likumiem piešķirta šim nolūkam, iegūta darījuma rezultātā vai uz cita tiesiska pamata pirms Civillikuma lietu tiesību daļas spēkā stāšanās dienas (01.09.1992.), bet zemes īpašuma tiesības atjaunotas vai atjaunojamas bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekam (tiesību pārņēmējam) vai arī zeme piekrīt vai pieder valstij vai pašvaldībai.
Pamatojoties uz likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 38.panta pirmo un otro daļu ar Nekustamo īpašumu saistīto būvju īpašniekam ir likumiskās zemes lietošanas tiesības uz Nekustamo īpašumu un pienākums maksāt likumisko zemes lietošanas maksu zemes īpašniekam, kā arī segt maksāšanas paziņojuma izmaksas.
LVM 11.03.2024. nosūtījusi Biedrībai maksāšanas paziņojumu par apbūvēta zemesgabala likumisko lietošanu un rēķinu, kas ir apmaksāts.
Zemkopības ministrija 09.02.2024. vēstulē Nr.3.4-11e/262/2024 informē valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ), ka Biedrība 02.03.2022. ir iesniegusi apbūvēta valsts zemesgabala atsavināšanas ierosinājumu par nomāto zemes vienību 0,5549 ha platībā, pamatojoties uz Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3.punktu.
Vienlaikus Zemkopības ministrija norāda, ka valsts meža īpašuma pārvaldītājs LVM 16.05.2022. vēstulē Nr.4.1-2_03os_101_22_368 sniedzis viedokli, ka Biedrība atbilst Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3.punkta “a” apakšpunktā noteiktajam subjektam, kam ir tiesības ierosināt valsts meža zemes atsavināšanu tam piederošā Būvju nekustamā īpašuma uzturēšanai, ņemot vērā to, ka valsts meža zemi nav lietderīgi izmantot valsts funkcijas – valsts meža īpašuma apsaimniekošanai veikšanai, un tā nav nepieciešama LVM saimnieciskās darbības nodrošināšanai.
Izvērtējot atsavināšanas ierosinājumu, LVM sniegto viedokli un papildus informāciju, Zemkopības ministrija 09.06.2022. vēstulē Nr.3.4-11e/983/2022 Biedrībai un LVM norādījusi, ka neiebilst valsts meža zemes atsavināšanai Biedrībai piederošā Būvju nekustamā īpašuma uzturēšanai, ievērojot Meža likuma 44. pantā un Atsavināšanas likuma 4. pantā minēto, kā arī pamatojoties uz LVM aprēķināto funkcionāli nepieciešamo platību Būvju īpašuma uzturēšanai, neiebilst funkcionāli nepieciešamās platības Būvju īpašuma uzturēšanai noteikšanai aptuveni 0,62 ha platībā.
Minētajā vēstulē tika norādīts uz veicamajām darbībām, lai nodalītu Biedrības Būvju nekustamā īpašuma uzturēšanai nepieciešamo zemes platību, ievērojot Meža likuma 44. pantā noteiktos atsavināšanas ierobežojumus, nepieciešamību izstrādāt zemes ierīcības projektu un reģistrēt atdalīto zemesgabalu zemesgrāmatā atsevišķā zemesgrāmatu nodalījumā, lūdzot Biedrību vērsties LVM un vienoties par veicamajām darbībām, lai nodrošinātu Būvju nekustamā īpašuma uzturēšanai nepieciešamā zemesgabala noteikšanu, atdalīšanu un reģistrēšanu zemesgrāmatā atsevišķā zemesgrāmatas nodalījumā.
Pēc atsavināšanas iesnieguma saņemšanas Nekustamā īpašuma “Valsts mežs Ģibuļi”, Ģibuļu pagastā, Talsu novadā (kadastra Nr. 8854 001 0041) sastāvā esošā zemes vienība ir sadalīta, nodalot Būvju īpašuma uzturēšanai nepieciešamo zemes vienību (nekustamais īpašums “Skujnieku zeme”, “Skujnieki”, Ģibuļu pagastā, Talsu novadā (kadastra Nr. 8854 017 0017), zemes vienības kadastra apzīmējums 8854 017 0014, platība 0,6314 ha).
Ņemot vērā minēto, sadales rezultātā ir mainījusies Biedrībai lietošanā nodotās zemes vienības platība. Biedrībai veicot izdevumu apmaksu par zemes vienības sadalīšanu, secināms, ka Biedrība ir piekritusi, ka Būvju nekustamā īpašuma uzturēšanai nepieciešamā Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības platība ir 0,6314 ha.
Papildus Zemkopības ministrija atbilstoši Atsavināšanas likuma 9.¹ pantā noteiktajam ir nosūtījusi VNĪ Nekustamā īpašuma atsavināšanai nepieciešamos dokumentus.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 3.punktā noteiktajam publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt  zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), vai zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), un zemes starpgabalu, kas piegul šai zemei.
Biedrība atbilst Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtajā daļā noteiktajam personu lokam, kuras var ierosināt publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu, jo Atsavināšanas likumā  4. panta ceturtās daļas 3.punkts attiecas uz tādiem gadījumiem, kas aptver Spēkā stāšanās likuma 14. panta pirmās daļas 1.-4. punkta gadījumus un Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma (turpmāk – Privatizācijas pabeigšanas likums) ietvaros veidotām tiesiskām attiecībām.  
Ievērojot iepriekš minēto, konkrētajā gadījumā ir piemērojama arī Atsavināšanas likuma 44.panta ceturtā daļa, kas paredz, ka publiskai personai piederošu zemesgabalu, uz kura atrodas citai personai piederošas būves, var pārdot tikai zemesgrāmatā ierakstītas būves īpašniekam.
Talsu novada pašvaldības 11.04.2024. izziņā Nr. Nr. TNPCP/24/12-12/33/IZ   norādīts, ka saskaņā ar Talsu novada domes 2022. gada 28. aprīļa saistošajiem noteikumiem Nr. 14 “Par Talsu novada pašvaldības (administratīvā teritorija līdz 01.07.2021.) teritorijas plānojuma grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem” Nekustamajam īpašumam noteikts funkcionālais zonējums  –  Lauksaimniecības  teritorija  (L1) un Mežu teritorija (M). 
Saskaņā  ar  Teritorijas  plānojuma  Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 483. punktu “Lauksaimniecības teritorija (L1)” ir funkcionālā zona pilsētu un ciemu teritorijā, kas noteikta, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes kā resursa racionālu un daudzveidīgu  izmantošanu  lauksaimnieciskajai  darbībai  un  ar  to  saistītajiem pakalpojumiem, bet perspektīvā iespējama teritorijas kā apbūves zemes izmantošana, kur galvenā izmantošana ir viensētu vai publiskā apbūve, savukārt, saskaņā ar 389.punktu Mežu teritorija (M) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un mežu galveno funkciju – saimniecisko, ekoloģisko un sociālo funkciju īstenošanai.
Vienlaikus Talsu novada pašvaldība piekrīt, ka Biedrība iegūst īpašumā Nekustamo īpašumu.
Biedrības turpmākais Nekustamā īpašuma izmantošanas mērķis nav pretrunā ar Talsu novada teritorijas plānojuma saistošajos noteikumos noteikto funkcionālo izmantošanu.
Zemkopības ministrija 29.04.2024. vēstulē Nr.3.4-11e/833/2024 norāda, ka Nekustamais īpašums ir uzskatāms par valsts meža zemi Meža likuma 44. panta pirmās daļas izpratnē un to apliecina Latvijas valsts Vēstures arhīva 11.12.2008. izziņas Nr.5-JP-7302/3 un Nr.5-JP-7302/12, kurās norādīts, ka Nekustamais īpašums 1939.gadā piederēja Meža departamentam.
Meža likuma 44.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts meža zeme ir Zemkopības ministrijas Meža departamenta zeme pēc stāvokļa 1940.gada 21.jūlijā, kura zemes reformas gaitā nav nodota pastāvīgā lietošanā citām fiziskajām vai juridiskajām personām.
Saskaņā ar Meža likuma 44. panta pirmo daļu, valsts meža zeme ir:
-         Zemkopības ministrijas Meža departamenta zeme pēc stāvokļa 1940.gada 21.jūlijā, kura zemes reformas gaitā nav nodota pastāvīgā lietošanā citām fiziskajām vai juridiskajām personām (vēsturiskā valsts meža zeme),
-         kā arī tā meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij, tajā skaitā meža zeme, kura atbilstoši Civillikuma 416.pantam atzīta par bezmantinieku mantu.
No minētā secināms, ka neatkarīgi no zemes lietojuma veida (tajā skaitā, ir vai nav mežs vai meža zeme), ja zeme vēsturiski piederējusi Zemkopības ministrijas Meža departamentam (ko apliecina Latvijas valsts vēstures arhīva izziņas) un zemes reformas gaitā tā nav nodota pastāvīgā lietošanā, tā ir valsts meža zeme un uz to ir attiecināms Meža likuma 44. pantā noteiktais.
Tādējādi Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošā zeme nav meža zeme Meža likuma 1. panta pirmās daļas 29. punkta izpratnē, bet tā ir vēsturiskā valsts meža zeme Meža likuma 44. panta pirmās daļas izpratnē, uz kuras atsavināšanu konkrētajā gadījumā attiecināms Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punkta “a” apakšpunkts, jo Nekustamais īpašums ir izveidots ar mērķi izdalīt zemi zem būvēm un noteikt to uzturēšanai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu no valsts meža zemes. Atdalīšanas rezultātā izveidotā Nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes vienība arī ir valsts meža zeme. Zemes vienības atdalīšanas fakts nemaina valsts meža zemes statusu.
Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “a” apakšpunktā noteikts, ka zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu privatizējot, kā arī atsavinot zemi būvju īpašniekiem lauku apvidos — zemi, ko aizņem būves un pagalms, kā arī šo būvju uzturēšanai nepieciešamo zemi līdz 0,5 hektāru platībā vai vairāk, ja ir vajadzīga funkcionāli lielāka platība vai ja valsts meža zemes nodalīšana līdz 0,5 hektāriem nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Jēdziens “funkcionālā nepieciešamība” Meža likumā tiek lietots likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” izpratnē (sk. Meža likuma 22.04.2021. grozījumu, kas stājās spēkā 20.05.2021. Anotācijā).
Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 28. panta pirmā daļa reglamentē privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanu, paredzot, ka privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platību un robežas nosaka, ja valstij vai pašvaldībai piederošs zemes gabals šajā likumā noteiktajā kārtībā privatizējams. Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala kritēriji noteikti 28.panta otrajā daļā, paredzot, ka jāņem vērā normatīvo aktu par vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi noteikumi, it sevišķi: esošā apbūve, apbūves parametri, pagalmu plānošanas noteikumi, transporta infrastruktūras, nepieciešamo inženierkomunikāciju tīklu pieejamība u.c., pēc privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas iespēja zemes gabala īpašniekam izmantot atlikušo zemes gabala daļu atbilstoši noteiktajam lietošanas mērķim. 28. panta trešā daļa paredz, ka privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platību un robežas nosaka pašvaldības dome vai tās pilnvarota institūcija, vai iestāde, kas īsteno valsts dzīvojamo māju privatizāciju.
Kritēriji būvju funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanai ir ietverti Ministru kabineta 2015. gada 8. septembra noteikumos Nr. 522 “Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtība”, kas paredz, ka funkcionāli nepieciešamajā zemes gabalā iekļauj zemi, uz kuras pilnībā vai daļēji atrodas tai piesaistītā dzīvojamā māja, kā arī tās uzturēšanai, apsaimniekošanai un funkcionēšanai nepieciešamie infrastruktūras, labiekārtojuma un komunikāciju elementi. Nosakot funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platību, ņem vērā apbūves blīvumu un brīvās zaļās teritorijas rādītāju.
Ņemot vērā iepriekš sniegto izvērtējumu par funkcionāli nepieciešamās zemes platības noteikšanu, kā arī to, ka Nekustamais īpašums jau ir atdalīts no valsts nekustamā īpašumu “Valsts mežs Ģibuļi” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8854 001 0041) - Ģibuļu pagastā, Talsu novadā, nodalot funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu uz zemes vienības esošā Būvju nekustamā īpašuma uzturēšanai, pamatojoties uz Talsu novada pašvaldības 28.11.2022. lēmumu Nr.TNPCA/22/4.5/187/ZIPUA “Par zemes ierīcības projekta apstiprināšanu nekustamā īpašuma “Valsts mežs Ģibuļi”, Ģibuļu pagastā, Talsu novadā, zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 88540170007”, kā arī ievērojot to, ka Nekustamais īpašums visā tā platībā ir uzskatāma par valsts meža zemi, ir izpildīti Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “a” apakšpunktā noteiktie nosacījumi, lai saņemtu Ministru kabineta atļauju būvju uzturēšanai nepieciešamās valsts meža zemes atsavināšanai 0,6314 ha platībā.
Meža likuma 44.panta piektā daļa paredz, ka šā panta ceturtās daļas 3.punktā minētā zeme privatizējama Privatizācijas pabeigšanas likumā noteiktajā kārtībā vai atsavināma Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Privatizācijas pabeigšanas likums nosaka valstij vai pašvaldībai piederoša zemesgabala atsavināšanas jomā termiņu līdz kuram persona var iesniegt atsavināšanas ierosinājumu, lai kā maksāšanas līdzekli par atsavināmo apbūvētu zemesgabalu varētu izmantot īpašuma kompensācijas sertifikātus un šis termiņš likumā ir definēts kā pabeigšanas datums (31.08.2006.). Ievērojot to, ka atsavināšanas ierosinājums no apbūves īpašnieka par Nekustamā īpašuma atsavināšanu ir saņemts 02.03.2022., kas ir pēc likumā noteiktā pabeigšanas datuma – 31.08.2006., Nekustamais īpašums atsavināms saskaņā ar Atsavināšanas likumu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta trešo daļu lēmumu par valsts īpašumā esoša apbūvēta zemesgabala nodošanu atsavināšanai, par kuru Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 3.punktā minētā persona noteiktā kārtībā ir iesniegusi atsavināšanas ierosinājumu, pieņem VNĪ.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 5.panta trešajai daļai, VNĪ nedrīkst nodot atsavināšanai apbūvētu zemesgabalu, par kuru Ministru kabinets ir lēmis, ka tas nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Tā kā nav pieņemts Ministru kabineta lēmums par to, ka Nekustamais īpašums ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, apbūvēto zemes vienību var nodot atsavināšanai Atsavināšanas likuma noteiktajā kārtībā.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajai daļai valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ izņemot šā panta 1.1., 1.2. un 1.3. daļā minētos gadījumus.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44.panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Minēta panta otrā daļa paredz, ka šā panta pirmajā daļā minētais ierobežojums piemērojams arī gadījumos, kad tiek atsavināta apbūvēta zeme. Ievērojot minēto, Nekustamā īpašuma ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28. panta nosacījumiem.
Ievērojot to, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, optimālākais risinājums ir tā virzīšana atsavināšanai.
Ņemot vērā Nekustamā īpašuma sastāvā esošajai zemes vienībai NĪVKIS noteiktos apgrūtinājumus, Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot Nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar Nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.

Nē

Nē

Būvju nekustamā īpašuma īpašnieks - juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas iegādāties valsts Nekustamo īpašumu.

Nē

Nē

Nē

-