25-TA-461: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru prezidente 2024. gada 16. jūlijā ar rezolūciju 24-UZ-362 (turpmāk – Rezolūcija) ir uzdevusi Ekonomikas ministrijai (turpmāk – EM) kopīgi ar Finanšu ministriju (turpmāk – FM), Klimata un enerģētikas ministriju (turpmāk – KEM), Tieslietu ministriju (turpmāk – TM), Veselības ministriju (turpmāk – VM) un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (turpmāk – VARAM) iepazīties ar Latvijas Republikas tiesībsarga 2024. gada 17. jūnija atzinumu Nr. 6-6/28 pārbaudes lietā Nr. 2022-56-22B (turpmāk – Atzinums), kopīgi atbilstoši kompetencei sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, lai ievērotu tiesībsarga rekomendāciju un Ministru kabineta kompetences ietvaros operatīvi novērstu izklaides trokšņa tiesiskā regulējuma nepilnības, un ekonomikas ministram sagatavotos tiesību aktu projektus kopā ar atbildes projektu tiesībsargam līdz 2024. gada 1. novembrim iesniegt Valsts kancelejā izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts "Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā" (turpmāk - Likumprojekts) izstrādāts, lai papildinātu izklaides trokšņa tiesisko regulējumu, paredzot risinājumu publisku pasākumu norises un iedzīvotāju interešu sabalansēšanai, tādējādi izpildot no Latvijas Republikas Satversmes 96., 111. un 115. panta izrietošo valsts pozitīvo pienākumu nodrošināt efektīvu aizsardzību pret izklaides troksni.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pamatojoties uz Atzinumā sniegto informāciju, sabiedrībā joprojām ir aktuāls jautājums, kā samazināt iedzīvotāju miera, t.sk. naktsmiera, traucējumu ar izklaides troksni, ko rada dažādas izklaides vietas (nakts klubi, bāri, diskotēkas, izklaides vietu terases u.c.). Dažādās Latvijas pilsētās, bet īpaši Rīgā, ir saņemtas sūdzības par pārmērīgu troksni no naktsklubiem, bāriem un citām izklaides vietām, kas darbojas vēlu vakarā un naktī. Tiesībsargs Atzinumā ir norādījis, ka kopš Satversmes tiesas 2014. gada 12. decembra sprieduma lietā Nr. 2013-21-03 naktsmiera traucējums no izklaides trokšņa nav pienācīgi regulēts, tajā skaitā neparedz skaidru atbildību par trokšņošanu izklaides vietās.
Reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām un, lai izpildītu no Latvijas Republikas Satversmes 96., 111. un 115. panta izrietošo pozitīvo pienākumu izklaides vietu radīto izklaides trokšņa seku mazināšanā, Saeima 2023. gada 15. jūnijā pieņēma grozījumus Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 11. pantā, paredzot administratīvo atbildību par sabiedriskās kārtības traucēšanu (tajā skaitā traucējot personas mieru, tādējādi cenšoties ar sodoša rakstura normām risināt izklaides trokšņa nelabvēlīgo ietekmi uz iedzīvotāju naktsmieru), par ko piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz tūkstoš naudas soda vienībām. Pieņemot šo tiesisko regulējumu, izklaides trokšņa problemātika vismaz no sodīšanas viedokļa ir risināma kā sabiedriskās kārtības jautājums. Praksē tiesiskais regulējums lielākoties tiek izmantots kā vienīgais izklaides trokšņa kontroles un uzraudzības mehānisms.
Šobrīd izklaides trokšņu nosacījumi netiek regulēti ar likuma "Par piesārņojumu" un Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr. 16) normām, jo izklaides troksnis netiek definēts kā vides troksnis, taču minētajos normatīvajos aktos tiek regulēti tikai vides trokšņu nosacījumi.
Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka izklaides vietas īpašnieks, samaksājot sodu vai apšaubot soda piemērošanu, var turpināt trokšņot, tādējādi turpinot iedzīvotāju miera, tajā skaitā naktsmiera, traucēšanu. Tiesībsargs uzskata, ka izklaides vietas īpašnieks jeb "izklaides trokšņa radītājs" Latvijas Republikas Satversmes 115. panta izpratnē ir uzskatāms par "piesārņotāju". Šis "piesārņotājs" jeb persona sedz izdevumus, kas saistīti ar tās darbības dēļ radīta piesārņojuma novērtēšanu, novēršanu, ierobežošanu un seku likvidēšanu. Tādēļ būtu nepieciešams noteikt izklaides trokšņu īpašniekam tādus ierobežojumus, tajā skaitā īpašumtiesībām, kas motivē respektēt un nepārkāpt cilvēka tiesības uz privāto dzīvi (mieru mājās) un veselībai labvēlīgu vidi.
Izpildot Rezolūciju, pastāvošās problēmsituācijas risināšanai ministrijas ir izvērtējušas Atzinumu, EM ir uzrunājusi visas problēmjautājuma risināšanā iesaistītās puses, izvērtējusi viņu redzējumu par situācijas problēmu cēloņiem un apzinājusi viedokļus par iespējamiem risinājumiem. EM 2024. gada 4. septembrī ir organizējusi iesaistīto pušu diskusiju par risinājumiem ēku atjaunošanai un trokšņu ietekmes mazināšanai pilsētvidē [1], kā arī organizējusi vairākas sanāksmes (2024. gada 24. septembrī, 10. oktobrī, 29. oktobrī, 16. decembrī un 2025. gada 23. janvārī) ar iesaistītajām pusēm - FM, KEM, TM, VM, VARAM, Veselības inspekciju (turpmāk – VI), Tiesībsarga biroju, Rīgas valstspilsētas pašvaldību, biedrību “Naktsmieru Rīgai”, biedrību “Latvijas Akustiķu apvienība”, biedrību “Latvijas Pasākumu producentu asociācija” un SIA “Akukon-Būvakustika” -, lai izprastu pastāvošās problēmsituācijas būtību, pārrunātu iespējamos risinājumus, kā arī ar akustikas nozari saistītos tehniskos jautājumus. Sanāksmju ietvaros arī tika pārrunāts EM izstrādātais izklaides trokšņa normatīvais ietvars - Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība"" (25-TA-458), likumprojekts "Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”" (25-TA-459) un Likumprojekts (25-TA-461).
Būtiskākais secinājums, kas tika izdarīts minētajās sanāksmēs bija, ka, nav pretrunu nostājā, ka likumā "Par piesārņojumu" lietotie termini "troksnis" (likuma "Par piesārņojumu" 1. panta 12.1 punkts) un "vides troksnis" (likuma "Par piesārņojumu" 1. panta 16. punkts) ietver sevī arī izklaides troksni. Līdz ar to minētais secinājums tika izmantots par pamatu EM izstrādātajam izklaides trokšņa normatīvajam ietvaram.
2025. gada 3. februārī EM iesniedza Ministru kabinetā Ministru kabineta atbildes vēstules projektu tiesībsargam (24-TA-3132), ar kuru informēja tiesībsargu par paveikto saistībā ar izklaides trokšņa tiesiskā regulēja regulējuma pilnveidi.
[1] https://www.em.gov.lv/lv/notikums/diskusija-par-risinajumiem-eku-atjaunosanai-un-troksnu-ietekmes-mazinasanai-pilsetvide?date=0
Reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām un, lai izpildītu no Latvijas Republikas Satversmes 96., 111. un 115. panta izrietošo pozitīvo pienākumu izklaides vietu radīto izklaides trokšņa seku mazināšanā, Saeima 2023. gada 15. jūnijā pieņēma grozījumus Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 11. pantā, paredzot administratīvo atbildību par sabiedriskās kārtības traucēšanu (tajā skaitā traucējot personas mieru, tādējādi cenšoties ar sodoša rakstura normām risināt izklaides trokšņa nelabvēlīgo ietekmi uz iedzīvotāju naktsmieru), par ko piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz tūkstoš naudas soda vienībām. Pieņemot šo tiesisko regulējumu, izklaides trokšņa problemātika vismaz no sodīšanas viedokļa ir risināma kā sabiedriskās kārtības jautājums. Praksē tiesiskais regulējums lielākoties tiek izmantots kā vienīgais izklaides trokšņa kontroles un uzraudzības mehānisms.
Šobrīd izklaides trokšņu nosacījumi netiek regulēti ar likuma "Par piesārņojumu" un Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr. 16) normām, jo izklaides troksnis netiek definēts kā vides troksnis, taču minētajos normatīvajos aktos tiek regulēti tikai vides trokšņu nosacījumi.
Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka izklaides vietas īpašnieks, samaksājot sodu vai apšaubot soda piemērošanu, var turpināt trokšņot, tādējādi turpinot iedzīvotāju miera, tajā skaitā naktsmiera, traucēšanu. Tiesībsargs uzskata, ka izklaides vietas īpašnieks jeb "izklaides trokšņa radītājs" Latvijas Republikas Satversmes 115. panta izpratnē ir uzskatāms par "piesārņotāju". Šis "piesārņotājs" jeb persona sedz izdevumus, kas saistīti ar tās darbības dēļ radīta piesārņojuma novērtēšanu, novēršanu, ierobežošanu un seku likvidēšanu. Tādēļ būtu nepieciešams noteikt izklaides trokšņu īpašniekam tādus ierobežojumus, tajā skaitā īpašumtiesībām, kas motivē respektēt un nepārkāpt cilvēka tiesības uz privāto dzīvi (mieru mājās) un veselībai labvēlīgu vidi.
Izpildot Rezolūciju, pastāvošās problēmsituācijas risināšanai ministrijas ir izvērtējušas Atzinumu, EM ir uzrunājusi visas problēmjautājuma risināšanā iesaistītās puses, izvērtējusi viņu redzējumu par situācijas problēmu cēloņiem un apzinājusi viedokļus par iespējamiem risinājumiem. EM 2024. gada 4. septembrī ir organizējusi iesaistīto pušu diskusiju par risinājumiem ēku atjaunošanai un trokšņu ietekmes mazināšanai pilsētvidē [1], kā arī organizējusi vairākas sanāksmes (2024. gada 24. septembrī, 10. oktobrī, 29. oktobrī, 16. decembrī un 2025. gada 23. janvārī) ar iesaistītajām pusēm - FM, KEM, TM, VM, VARAM, Veselības inspekciju (turpmāk – VI), Tiesībsarga biroju, Rīgas valstspilsētas pašvaldību, biedrību “Naktsmieru Rīgai”, biedrību “Latvijas Akustiķu apvienība”, biedrību “Latvijas Pasākumu producentu asociācija” un SIA “Akukon-Būvakustika” -, lai izprastu pastāvošās problēmsituācijas būtību, pārrunātu iespējamos risinājumus, kā arī ar akustikas nozari saistītos tehniskos jautājumus. Sanāksmju ietvaros arī tika pārrunāts EM izstrādātais izklaides trokšņa normatīvais ietvars - Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība"" (25-TA-458), likumprojekts "Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”" (25-TA-459) un Likumprojekts (25-TA-461).
Būtiskākais secinājums, kas tika izdarīts minētajās sanāksmēs bija, ka, nav pretrunu nostājā, ka likumā "Par piesārņojumu" lietotie termini "troksnis" (likuma "Par piesārņojumu" 1. panta 12.1 punkts) un "vides troksnis" (likuma "Par piesārņojumu" 1. panta 16. punkts) ietver sevī arī izklaides troksni. Līdz ar to minētais secinājums tika izmantots par pamatu EM izstrādātajam izklaides trokšņa normatīvajam ietvaram.
2025. gada 3. februārī EM iesniedza Ministru kabinetā Ministru kabineta atbildes vēstules projektu tiesībsargam (24-TA-3132), ar kuru informēja tiesībsargu par paveikto saistībā ar izklaides trokšņa tiesiskā regulēja regulējuma pilnveidi.
[1] https://www.em.gov.lv/lv/notikums/diskusija-par-risinajumiem-eku-atjaunosanai-un-troksnu-ietekmes-mazinasanai-pilsetvide?date=0
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Dažkārt Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums (turpmāk - Likums) tiek attiecināts ne tikai uz publiskiem pasākumiem to ierastajā izpratnē (proti, vienreizējiem vai nepastāvīga rakstura pasākumiem, kādi ir, piemēram, mūzikas festivāls "Positivus", kas norisinās 2 vai 3 dienas, vai arī Pasaules čempionāts hokejā, kas norisinās 2 vai 3 nedēļas), bet arī uz regulāriem pasākumiem, kas notiek izklaides vietās, tādējādi radot situācijas, kas neatbilst Likuma būtībai un jēgai.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz papildināt Likuma 1. panta 1. punktu, skaidri nosakot, ka publisks pasākums Likuma izpratnē ir vienreizējs vai nepastāvīga rakstura sabiedrībai pieejams svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākums publiskā vietā.
Tāpat Likumprojekts paredz papildināt Likuma 3. panta otro daļu ar 4. punktu, kas kontekstā ar iepriekš minēto precizē, ka Likums neattiecas uz pasākumiem, kas tiek rīkoti regulāras saimnieciskās darbības ietvaros pastāvīgās saimnieciskās darbības veikšanas vietā.
Ņemot vērā Dziesmu un deju svētku būtisko nozīmi nacionālo kultūras tradīciju un latviešu nacionālās identitātes saglabāšanā, attīstīšanā un nodošanā tālāk nākamajām paaudzēm, Likumprojekts paredz papildināt Likuma 3. panta otro daļu ar 5. punktu, kas nosaka, ka Likums neattiecas uz pasākumiem, kas tiek rīkoti Dziesmu un deju svētku likuma ietvaros, tā kā to rīkošanu regulē Dziesmu un deju svētku likums.
Tāpat Likumprojekts paredz papildināt Likuma 3. panta otro daļu ar 4. punktu, kas kontekstā ar iepriekš minēto precizē, ka Likums neattiecas uz pasākumiem, kas tiek rīkoti regulāras saimnieciskās darbības ietvaros pastāvīgās saimnieciskās darbības veikšanas vietā.
Ņemot vērā Dziesmu un deju svētku būtisko nozīmi nacionālo kultūras tradīciju un latviešu nacionālās identitātes saglabāšanā, attīstīšanā un nodošanā tālāk nākamajām paaudzēm, Likumprojekts paredz papildināt Likuma 3. panta otro daļu ar 5. punktu, kas nosaka, ka Likums neattiecas uz pasākumiem, kas tiek rīkoti Dziesmu un deju svētku likuma ietvaros, tā kā to rīkošanu regulē Dziesmu un deju svētku likums.
Problēmas apraksts
Pašlaik Likumā un nevienā citā spēkā esošajā normatīvajā aktā netiek noteikti publiskos pasākumos publiskā ārtelpā ievērojamie vides trokšņa robežlielumi, tādējādi radot situācijas, kurās publisku pasākumu norises rezultātā potenciāli var tikt apdraudētas iedzīvotāju tiesības uz mieru, t.sk. naktsmieru.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz papildināt Likuma 4.1 pantu ar trešo daļu, kas nosaka, ka publiskā pasākumā publiskā ārtelpā ievērojamais vides trokšņa robežlielums ir 100 dB(A). Šis vides trokšņa robežlielums tika izvēlēts, balstoties uz citās Eiropas valstīs pastāvošo praksi attiecībā uz dzīvās mūzikas pasākumiem - Somijā pieļaujamais skaņas līmenis šādos pasākumos ir 96-102 dB, Norvēģijā - 99dB vai 102dB, Zviedrijā - 100 dB, Apvienotajā Karalistē - 107 dB(A). Pasaules Veselības organizācijas jaunajos ieteikumos dzirdes zuduma riska ierobežošanai viena no rekomendācijām nosaka, ka maksimālajam vidējam skaņas līmenim pasākumā būtu jābūt 100 decibeli, kas ierobežotu dzirdes zuduma risku pasākuma apmeklētājiem, vienlaikus saglabājot augstas kvalitātes skaņu un patīkamu klausīšanās pieredzi.[2]
Tāpat Likumprojekts paredz papildināt Likuma 7. pantu ar 7.1 daļu, kas nosaka, ka pašvaldība, lemjot par atļaujas izsniegšanu publiska pasākuma rīkošanai, var noteikt tajā ievērojamos vides trokšņa robežlielumus, kas var būt lielāki par 100 dB(A). Līdz ar to tiek paredzēta elastība pašvaldībām, ļaujot tām, izvērtējot attiecīgo publisko pasākumu raksturojošos elementus (piemēram, publiskā pasākuma būtību, specifiku, norises vietu un laiku), noteikt tādus tajos ievērojamos vides trokšņa robežlielumus, kas ir lielāki par 100 dB(A), vienlaikus nodrošinot efektīvu sabiedrības interešu un sabiedriskās kārtības ievērošanu, tostarp iedzīvotāju tiesības uz mieru, t.sk. naktsmieru. Tādējādi tiks paredzēts līdzsvarots un elastīgs risinājums publisku pasākumu norises un iedzīvotāju interešu sabalansēšanai.
Būtiski norādīt, ka Likumprojektā paredzētā vides trokšņa robežlielumu noteikšana neattiecas uz publiskiem pasākumiem autosportā un motosportā, kas norisinās apdzīvotā vietā (pilsētā vai ciemā) izvietotā atklātā autosporta un motosporta bāzē, tā kā uz šiem pasākumiem attiecināmie robežlielumi ir noteikti Noteikumos Nr. 16.
Kontekstā ar iepriekš minēto, Likumprojekts paredz papildināt Likuma 8. panta trešo daļu ar 6. punktu, kas nosaka, ka atļaujā publiska pasākuma rīkošanai norāda arī pašvaldības noteiktos publiskā pasākumā ievērojamos vides trokšņa robežlielumus, kas var būt lielāki par 100 dB(A), ja tādi ir tikuši noteikti.
Lai efektīvi nodrošinātu sabiedrības interešu un sabiedriskās kārtības ievērošanu, tostarp iedzīvotāju tiesības uz mieru, t.sk. naktsmieru, Likumprojekts arī paredz Likumā noteikt atbilstošus pasākumus pašvaldības noteikto publiskā pasākumā ievērojamo vides trokšņa robežlielumu ievērošanas nodrošināšanai. Līdz ar to Likumprojekts paredz atbilstoši papildināt Likuma IV nodaļas nosaukumu - "IV nodaļa. Publiska pasākuma organizēšanas un norises laikā ievērojamie drošības un kārtības noteikumi" -, tādējādi nosakot, ka tās ietvaros tiek skatīti arī jautājumi, kas attiecas uz sabiedriskās kartības nodrošināšanu.
Kontekstā ar iepriekš minēto, Likumprojekts paredz, ka Likuma IV nodaļa tiek papildināta ar 17.1 pantu "Pašvaldības noteikto vides trokšņa robežlielumu ievērošanas nodrošināšana", kas nosaka, ka, lai pārliecinātos par publiskā ārtelpā rīkotā publiskā pasākumā ievērojamo vides trokšņa robežlielumu ievērošanu, pašvaldība var veikt vides trokšņa mērījumus. Šos vides trokšņa mērījumus veic ar trokšņa monitoringa iekārtu 15 minūtes vismaz 1,5 m augstumā virs zemes pie skaņu pults vai pasākuma auditorijas vidū, ja publiskā pasākumā nav skaņu pults. Mērījumu veikšanas augstums tika izvēlēts pēc analoģijas ar Noteikumu Nr. 16 1. pielikuma I. sadaļas 1.4.1. un 1.4.2. apakšpunktu, savukārt mērījumu veikšanas ilgums - balstoties uz Nīderlandē pastāvošo praksi. Mērījumu veikšanas vieta tika izvēlēta, balstoties uz citās Eiropas valstīs pastāvošo praksi attiecībā uz mērījumu veikšanas vietu dzīvās mūzikas pasākumos - arī Somijā attiecīgos mērījumus veic pie skaņu pults. Savukārt alternatīva publiska pasākuma radīto vides trokšņa mērījumu veikšanai pasākuma auditorijas vidū, ja attiecīgajā pasākumā nav skaņu pults, nodrošina objektīvu mērījumu rezultātu ieguvi par vidējo attiecīgā publiskā pasākuma radīto vides trokšņa līmeni uz attiecīgā pasākuma auditoriju.
Pēc analoģijas ar pašlaik spēkā esošo Noteikumu Nr. 16 15.3 punktu, Likuma jaunais 17.1 pants nosaka, ka attiecīgā trokšņa monitoringa iekārta tiek kalibrēta reizi trijos gados. Tāpat tiek paredzēts, ka veiktos vides trokšņa mērījumus uzglabā 3 mēnešus, lai pēcāk pašvaldības policija varētu izmantot šos datus, veicot administratīvā pārkāpuma procesu saskaņā ar Likumu.
[2] https://www.who.int/news/item/02-03-2022-who-releases-new-standard-to-tackle-rising-threat-of-hearing-loss
Tāpat Likumprojekts paredz papildināt Likuma 7. pantu ar 7.1 daļu, kas nosaka, ka pašvaldība, lemjot par atļaujas izsniegšanu publiska pasākuma rīkošanai, var noteikt tajā ievērojamos vides trokšņa robežlielumus, kas var būt lielāki par 100 dB(A). Līdz ar to tiek paredzēta elastība pašvaldībām, ļaujot tām, izvērtējot attiecīgo publisko pasākumu raksturojošos elementus (piemēram, publiskā pasākuma būtību, specifiku, norises vietu un laiku), noteikt tādus tajos ievērojamos vides trokšņa robežlielumus, kas ir lielāki par 100 dB(A), vienlaikus nodrošinot efektīvu sabiedrības interešu un sabiedriskās kārtības ievērošanu, tostarp iedzīvotāju tiesības uz mieru, t.sk. naktsmieru. Tādējādi tiks paredzēts līdzsvarots un elastīgs risinājums publisku pasākumu norises un iedzīvotāju interešu sabalansēšanai.
Būtiski norādīt, ka Likumprojektā paredzētā vides trokšņa robežlielumu noteikšana neattiecas uz publiskiem pasākumiem autosportā un motosportā, kas norisinās apdzīvotā vietā (pilsētā vai ciemā) izvietotā atklātā autosporta un motosporta bāzē, tā kā uz šiem pasākumiem attiecināmie robežlielumi ir noteikti Noteikumos Nr. 16.
Kontekstā ar iepriekš minēto, Likumprojekts paredz papildināt Likuma 8. panta trešo daļu ar 6. punktu, kas nosaka, ka atļaujā publiska pasākuma rīkošanai norāda arī pašvaldības noteiktos publiskā pasākumā ievērojamos vides trokšņa robežlielumus, kas var būt lielāki par 100 dB(A), ja tādi ir tikuši noteikti.
Lai efektīvi nodrošinātu sabiedrības interešu un sabiedriskās kārtības ievērošanu, tostarp iedzīvotāju tiesības uz mieru, t.sk. naktsmieru, Likumprojekts arī paredz Likumā noteikt atbilstošus pasākumus pašvaldības noteikto publiskā pasākumā ievērojamo vides trokšņa robežlielumu ievērošanas nodrošināšanai. Līdz ar to Likumprojekts paredz atbilstoši papildināt Likuma IV nodaļas nosaukumu - "IV nodaļa. Publiska pasākuma organizēšanas un norises laikā ievērojamie drošības un kārtības noteikumi" -, tādējādi nosakot, ka tās ietvaros tiek skatīti arī jautājumi, kas attiecas uz sabiedriskās kartības nodrošināšanu.
Kontekstā ar iepriekš minēto, Likumprojekts paredz, ka Likuma IV nodaļa tiek papildināta ar 17.1 pantu "Pašvaldības noteikto vides trokšņa robežlielumu ievērošanas nodrošināšana", kas nosaka, ka, lai pārliecinātos par publiskā ārtelpā rīkotā publiskā pasākumā ievērojamo vides trokšņa robežlielumu ievērošanu, pašvaldība var veikt vides trokšņa mērījumus. Šos vides trokšņa mērījumus veic ar trokšņa monitoringa iekārtu 15 minūtes vismaz 1,5 m augstumā virs zemes pie skaņu pults vai pasākuma auditorijas vidū, ja publiskā pasākumā nav skaņu pults. Mērījumu veikšanas augstums tika izvēlēts pēc analoģijas ar Noteikumu Nr. 16 1. pielikuma I. sadaļas 1.4.1. un 1.4.2. apakšpunktu, savukārt mērījumu veikšanas ilgums - balstoties uz Nīderlandē pastāvošo praksi. Mērījumu veikšanas vieta tika izvēlēta, balstoties uz citās Eiropas valstīs pastāvošo praksi attiecībā uz mērījumu veikšanas vietu dzīvās mūzikas pasākumos - arī Somijā attiecīgos mērījumus veic pie skaņu pults. Savukārt alternatīva publiska pasākuma radīto vides trokšņa mērījumu veikšanai pasākuma auditorijas vidū, ja attiecīgajā pasākumā nav skaņu pults, nodrošina objektīvu mērījumu rezultātu ieguvi par vidējo attiecīgā publiskā pasākuma radīto vides trokšņa līmeni uz attiecīgā pasākuma auditoriju.
Pēc analoģijas ar pašlaik spēkā esošo Noteikumu Nr. 16 15.3 punktu, Likuma jaunais 17.1 pants nosaka, ka attiecīgā trokšņa monitoringa iekārta tiek kalibrēta reizi trijos gados. Tāpat tiek paredzēts, ka veiktos vides trokšņa mērījumus uzglabā 3 mēnešus, lai pēcāk pašvaldības policija varētu izmantot šos datus, veicot administratīvā pārkāpuma procesu saskaņā ar Likumu.
[2] https://www.who.int/news/item/02-03-2022-who-releases-new-standard-to-tackle-rising-threat-of-hearing-loss
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Risinājuma izstrādes laikā tika izvērtēti vairāki alternatīvie risinājumi. Tika izskatīta prasība, ka pie ieejas publiskajā pasākumā ir izvietots informatīvs paziņojums, ja attiecīgajā publiskajā pasākumā trokšņa līmenis pārsniedz 85 dB, ietverot norādi par konkrētā trokšņa līmeņa ietekmi uz veselību. Tomēr sanāksmēs ar iesaistītajām pusēm tika secināts, ka šādam informatīvajam paziņojumam nebūtu pievienotās vērtības, bet tas tieši pretēji tikai radītu lieku administratīvo slogu.
Tika vērtēta iespēja Likumprojektā paredzēt, ka publiskā pasākumā vides trokšņa mērījumus veic 35 m attālumā no trokšņa avota, kura priekšā nav fizisku šķēršļu, tomēr sanāksmēs ar iesaistītajām pusēm tika secināts, ka mērījumu veikšana šajā vietā objektīvi neatspoguļos patieso vides trokšņa līmeni un tā ietekmi uz attiecīgā publiskā pasākuma auditoriju.
Tika vērtēta iespēja Likumprojektā paredzēt, ka publiskā pasākumā vides trokšņa mērījumus veic 35 m attālumā no trokšņa avota, kura priekšā nav fizisku šķēršļu, tomēr sanāksmēs ar iesaistītajām pusēm tika secināts, ka mērījumu veikšana šajā vietā objektīvi neatspoguļos patieso vides trokšņa līmeni un tā ietekmi uz attiecīgā publiskā pasākuma auditoriju.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Likumprojektā paredzētās prasības - publiskā pasākumā publiskā ārtelpā ievērojamo vides trokšņa robežlielumu noteikšana, kā arī to ievērošanas nodrošināšana - nodrošinās iedzīvotāju tiesības uz mieru, t.sk. naktsmieru, paredzot risinājumu publisku pasākumu norises un iedzīvotāju interešu sabalansēšanai, vienlaikus izpildot no Latvijas Republikas Satversmes 96., 111. un 115. panta izrietošo valsts pozitīvo pienākumu nodrošināt efektīvu aizsardzību pret izklaides troksni.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Jā
Skaidrojums
Ņemot vērā, ka izstrādātais risinājums tika balstīts uz tiesībsarga Atzinumā veikto analīzi un secinājumiem, būtu lietderīgi, ja arī pēcpārbaudi - (ex-post) izvērtējumu - veiktu neatkarīga institūcija atbilstoši tiesībsarga Atzinumā izmantotajai metodoloģijai.
Kas veiks ex-post novērtējumu?
Tiesībsarga birojs
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
36
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
Rezultāts
Izstrādātais risinājums nodrošina sabiedrisko kārtību, iedzīvotāju tiesības uz mieru, t.sk. naktsmieru, kā arī efektīvi mazina izklaides trokšņa negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti, vienlaikus izpildot no Latvijas Republikas Satversmes 96., 111. un 115. panta izrietošo valsts pozitīvo pienākumu nodrošināt efektīvu aizsardzību pret izklaides troksni.
Rādītājs
-
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Publisku pasākumu organizatori
Ietekmes apraksts
Likumprojekts tiešā veidā ietekmēs publisku pasākumu organizatorus, jo tas paredz noteiktu publiskā pasākumā publiskā ārtelpā ievērojamo vides trokšņa robežlielumu ievērošanu.
Juridiskās personas
- Publisku pasākumu organizatori
Ietekmes apraksts
Likumprojekts tiešā veidā ietekmēs publisku pasākumu organizatorus, jo tas paredz noteiktu publiskā pasākumā publiskā ārtelpā ievērojamo vides trokšņa robežlielumu ievērošanu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojekts tiešā veidā ietekmēs publisku pasākumu organizatorus, jo tas paredz noteiktu publiskā pasākumā publiskā ārtelpā ievērojamo vides trokšņa robežlielumu ievērošanu. Līdz ar to publisku pasākumu organizatoriem būs jāievēro attiecīgie vides trokšņa robežlielumi sabiedrības interešu un sabiedriskās kārtības nodrošināšanai konkrētajā publiskajā pasākumā.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Atkarībā no tā, vai pašvaldības rīcībā jau ir trokšņa monitoringa iekārtas vai nav, pašvaldībām būs jāiegādājas efektīvai publiskā ārtelpā rīkotos publiskos pasākumos ievērojamo vides trokšņa robežlielumu ievērošanas kontrolei nepieciešamais trokšņa monitoringa iekārtu skaits no pašvaldības budžeta līdzekļiem, kā arī jānodrošina, ka attiecīgo kontroli veic atbilstoši apmācīti pašvaldības policijas darbinieki.
Nepieciešamais trokšņa monitoringa iekārtu skaits, kā arī pašvaldības policijas darbinieku, kuri veiks atbilstošās kontroles, skaits ir individuāls katrai pašvaldībai, līdz ar to pašvaldībām būs nepieciešams veikt atbilstošu izvērtējumu, cita starpā ņemot vērā pašvaldības administratīvās teritorijas platību, tajā plānoto publiskā ārtelpā rīkoto publisko pasākumu skaitu un to norises specifiku, kā arī citus saistītus apstākļus.
Nepieciešamais trokšņa monitoringa iekārtu skaits, kā arī pašvaldības policijas darbinieku, kuri veiks atbilstošās kontroles, skaits ir individuāls katrai pašvaldībai, līdz ar to pašvaldībām būs nepieciešams veikt atbilstošu izvērtējumu, cita starpā ņemot vērā pašvaldības administratīvās teritorijas platību, tajā plānoto publiskā ārtelpā rīkoto publisko pasākumu skaitu un to norises specifiku, kā arī citus saistītus apstākļus.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Likums “Par piesārņojumu”
Pamatojums un apraksts
Izpildot Rezolūciju, tiks veikti grozījumi likumā “Par piesārņojumu”, lai pilnveidotu izklaides trokšņa tiesisko regulējumu, paredzot līdzsvarotu risinājumu izklaides vietu darbības un iedzīvotāju interešu sabalansēšanai, tādējādi izpildot no Latvijas Republikas Satversmes 96., 111. un 115. panta izrietošo valsts pozitīvo pienākumu nodrošināt efektīvu aizsardzību pret izklaides troksni.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumi Nr. 16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība"
Pamatojums un apraksts
Izpildot Rezolūciju, tiks veikti grozījumi Noteikumos Nr. 16, lai pilnveidotu izklaides trokšņa tiesisko regulējumu, paredzot līdzsvarotu risinājumu izklaides vietu darbības un iedzīvotāju interešu sabalansēšanai, tādējādi izpildot no Latvijas Republikas Satversmes 96., 111. un 115. panta izrietošo valsts pozitīvo pienākumu nodrošināt efektīvu aizsardzību pret izklaides troksni.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības inspekcija, Veselības ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Rīgas valstspilsētas pašvaldībaNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Naktsmieru Rīgai", Biedrība “Latvijas Akustiķu apvienība”, Biedrība “Latvijas Pasākumu producentu asociācija”Cits
Latvijas Republikas Tiesībsarga birojs, SIA "Akukon-Būvakustika"6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Pašvaldības
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Pašvaldības
palielinās
Vērtības nozīme:
Kopā
0,00
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Pašvaldības
Jā
Vērtības nozīme:
Kopā
0,00
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Pašvaldības policijai tiks uzdota jauna funkcija - izklaides trokšņa mērīšana un attiecīgā pārkāpuma fiksēšana.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Administratīvo un atbilstības izmaksu aprēķins ir veikts un iekļauts saistītajā normatīvajā aktā "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība"" (25-TA-458).
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojekts nosaka publiskos pasākumos publiskā ārtelpā ievērojamos vides trokšņa robežlielumus, kā arī sniedz tiesības pašvaldībām noteikt publiskos pasākumos publiskā ārtelpā ievērojamos vides trokšņa robežlielumus, tādējādi nodrošinot sabiedrības interešu ievērošanu un sabiedrisko kārtību, iedzīvotāju tiesības uz mieru, t.sk. naktsmieru, kā arī mazinot izklaides trokšņa negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti, vienlaikus izpildot no Latvijas Republikas Satversmes 96., 111. un 115. panta izrietošo valsts pozitīvo pienākumu nodrošināt efektīvu aizsardzību pret izklaides troksni.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojekts nosaka publiskos pasākumos publiskā ārtelpā ievērojamos vides trokšņa robežlielumus, kā arī sniedz tiesības pašvaldībām noteikt publiskos pasākumos publiskā ārtelpā ievērojamos vides trokšņa robežlielumus, tādējādi nodrošinot sabiedrības interešu ievērošanu un sabiedrisko kārtību, iedzīvotāju tiesības uz mieru, t.sk. naktsmieru, kā arī mazinot izklaides trokšņa negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti, vienlaikus izpildot no Latvijas Republikas Satversmes 96., 111. un 115. panta izrietošo valsts pozitīvo pienākumu nodrošināt efektīvu aizsardzību pret izklaides troksni.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojekts nosaka publiskos pasākumos publiskā ārtelpā ievērojamos vides trokšņa robežlielumus, kā arī sniedz tiesības pašvaldībām noteikt publiskos pasākumos publiskā ārtelpā ievērojamos vides trokšņa robežlielumus, tādējādi nodrošinot sabiedrības interešu ievērošanu un sabiedrisko kārtību, iedzīvotāju tiesības uz mieru, t.sk. naktsmieru, kā arī mazinot izklaides trokšņa negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti, vienlaikus izpildot no Latvijas Republikas Satversmes 96., 111. un 115. panta izrietošo valsts pozitīvo pienākumu nodrošināt efektīvu aizsardzību pret izklaides troksni.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi