Anotācija

Nekustamais īpašums ierakstīts Rīgas rajona tiesas Mārupes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 206, īpašuma tiesības nostiprinātas juridiskai personai – valsts akciju sabiedrībai "Starptautiskā lidosta "Rīga"" (Lidostai).
Mārupes pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 206 III daļas 1. iedaļā nostiprinātas vairākas lietu tiesības, kas apgrūtina Nekustamo īpašumu, tostarp būves, nomas, apbūves tiesības, servitūti – tiesības uz braucamo ceļu.
Atbilstoši tiesu praksei saistībā ar zemes reformu zemesgrāmatā ierakstīta atzīme par ceļa servitūtu nenodibina lietu tiesību – servitūtu Civillikuma izpratnē, līdz ar to arī nenodibina liettiesisku tiesību aprobežojumu par labu noteiktām personām vai īpašumiem.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk - NĪVKIS) teksta datiem Nekustamā īpašuma daļai:
1) reģistrēti apgrūtinājumi:
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 8076 002 0097): navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona 0,1166 ha un ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju 0,0058 ha;
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 8076 002 0098): navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona 0,1260 ha un ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju 0,0036 ha;
2) noteikts lietošanas mērķis:
- "Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā" (kods 1101);
3) sadalījums pa lietošanas veidiem:
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 8076 002 0097): pārējās zemes platība visā tās platībā;
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 8076 002 0098): zemes zem ceļiem platība visā tās platībā.
Atbilstoši Aizsargjoslu likumā noteiktajam, lai ievērotu ar attiecīgās aizsargjoslas veidu noteiktos ierobežojumus un aizsargātu objektus vai arī vidi un cilvēkus, Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo būvdarbu izpildē būs ievērojami vispārējie un speciālie būvnoteikumi, kas noteic pienākumu pie būvdarbu ieceres dokumentācijas izstrādes saņemt atbildīgo institūciju (valsts institūciju) un inženiertīklu īpašnieku tehniskos noteikumus, tai skaitā arī vietējās pašvaldības saskaņojumu, ja to paredz saistošie noteikumi.
Ņemot vērā, ka Nekustamā īpašuma daļa ir apgrūtināta ar ekspluatācijas aizsargjoslām, saskaņā ar Aizsargjoslu likuma normām par darbības ierobežojumiem būvdarbi šāda veida teritorijās nav aizliegti, bet to veikšanai ir nepieciešams saņemt saskaņojumu no atbildīgās valsts iestādes vai arī no aizsargjoslas izveidotāja – attiecīgā objekta īpašnieka vai valdītāja.
Tādējādi secināms, ka Nekustamā īpašuma daļai noteiktie apgrūtinājumi ietekmēs Rail Baltica projekta ietvaros veicamos būvdarbus, paredzot papildu nosacījumu iekļaušanu būvdarbu risinājumos un to izpildes ievērošanu būvdarbu procesa laikā.
Nekustamā īpašuma daļa nav apgrūtināta ar nomas un apbūves tiesībām, kas ierakstītas zemesgrāmatā, un Īpašniece apliecināja, ka nav noslēgti zemes nomas līgumi vai nodibinātas citas saistības, kuru ietvaros Nekustamā īpašuma daļa būtu nodota lietošanā trešajām personām.
Īpašniece ir informējusi, ka Nekustamā īpašuma daļa ir neapbūvēta. Apsekojot Nekustamā īpašuma daļu apvidū 2022. gada 15. februārī, tika konstatēts, ka uz Nekustamā īpašuma daļas atrodas ceļam līdzīga izbūve, kā arī, iespējams, daļēji atrodas betona plātņu segums, par kura izbūvi un piederību nav iesniegti dokumenti. Vienlaikus pašvaldība apliecināja, ka būvvaldes rīcībā nav dokumentu par Nekustamā īpašuma daļā izbūvēto ceļa posmu. Nekustamā īpašuma daļas apsekošanas brīdī spēkā esošo Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) redakcijas 1. pielikumā "Būvju iedalījums grupās atbilstoši būvniecības procesam" kā pirmās grupas inženierbūves kvalificēti komersantu un māju ceļi, kā otrās grupas inženierbūves kvalificēti valsts un pašvaldības nozīmes ceļi. Saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 70. punktu pirmās grupas būvju būvniecību ierosina, iesniedzot būvvaldē paskaidrojuma rakstu vai apliecinājuma karti, būvvaldē iesniedzamo dokumentu saturu un apjomu nosaka speciālie būvnoteikumi. Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumi Nr. 633 "Autoceļu un ielu būvnoteikumi" nosaka būvvaldē iesniedzamo dokumentu saturu un apjomu, tostarp komersantu ceļu būvniecībai. Ņemot vērā minēto, nav tiesiska pamata Nekustamā īpašuma daļas tirgus vērtībā iekļaut apvidū konstatēto būvju vērtību un tāpēc tā netika vērtēta. Ja Īpašniece savas tiesības nojaukt būvi un iebūvētos materiālus paturēt neizmantos, pirkuma līgumā tiks ietvertas pircēja tiesības rīkoties ar to, tai skaitā, to nojaukt.
Ar  Īpašnieces 2022.gada 3.janvāra vēstuli Nr.N-2022-9 iesniegti prasījumi:  
- atsavināmo Nekustamā īpašuma daļu kompensēt ar citu atlīdzības kompensācijas veidu (ar citu – līdzvērtīgu nekustamo īpašumu), konkrēti – Rīgas rajona tiesas Mārupes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000606110 uz Satiksmes ministrijas vārda ierakstītā valsts nekustamā īpašuma "P133 1B" Mārupes pagasts, Mārupes novads (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8076 002 0093), (turpmāk – Valsts nekustamais īpašums "P133 1B"), kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8076 002 0090) 2.76 ha platībā, daļu;
-nodrošināt Īpašnieces īpašumā/valdījumā esošo inženierbūvju – ES Kohēzijas fonda projekta "Starptautiskās lidostas "Rīga" infrastruktūras attīstība" Nr.3DP/3.3.1.4.0/10/IPIA/SM/001 ietvaros izbūvētās lietus ūdens atvades sistēmas, kas daļēji atrodas Nekustamā īpašuma daļā, pārbūvi, tādējādi nodrošinot inženierbūvju izmantošanas nepārtrauktību, šādiem objektiem:
1) lietusūdens kanalizācija D=500mm; L=71.62m;
2) lietusūdens kanalizācija D=1200mm; L=9.52m;
3) lietusūdens kanalizācijas aka D=2000mm; 1gab.;
4)  lietusūdens kanalizācija D=500mm; L=26.56m;
5) lietusūdens kanalizācijas aka D=2000mm; 1gab.,
- nodrošināt trešajai personai – SIA "RIXjet Riga" – piederošo 2 elektrības kabeļu AXCEL-20-3x240/35; L=11.25m pārbūvi, tādējādi nodrošinot šo komunikāciju izmantošanas nepārtrauktību;
- ar trešajām personām piederošu sadzīves notekūdeņu spiedkanalizācijas D=75mm; L=67,4m un elektronisko sakaru tīklu kabeļu kanalizācijas D=40mm; L=46.2m  pārbūvi;
- atlīdzināt iespējamos zaudējumus, kas varētu rasties nākotnē saistībā ar Īpašniecei piederošiem lietusūdens kanalizācijas tīkliem.
Laika posmā no 2022.gada septembra līdz 2025.gada maijam  notikusi saziņa starp atsavināšanas procesā iesaistītajām institūcijām – EDZL, Satiksmes ministriju – un Īpašnieci, noskaidrojot arī citu kompetento institūciju viedokli – par tiesiskajiem apsvērumiem, pamatojumu saistībā ar Īpašnieces lūgumu par atlīdzības kompensāciju ar Valsts nekustamā īpašuma "P133 1B" domājamajām daļām, vērtējot kontekstā ar normatīvo regulējumu, Īpašnieces prasījumiem, atbilstību komercdarbības atbalsta regulējumam, kā arī veicot procedūras tirgus vērtības aktualizācijai, zemes gabalu uzmērīšanai, finansējuma pieejamības nodrošināšanai un tamlīdzīgi.
Ar Satiksmes Ministrijas 2025.gada 28.maija vēstuli Nr.03.1-01.3/1682, 2025.gada 20.oktobra lēmumu Nr.03.1-14/3227 un 2025.gada 25.novembra lēmumu Nr. 03.1-14/3605  Īpašniecei ir nosūtīta informācija par aprēķināto atlīdzības apmēru. Īpašniece nav cēlusi iebildumus pret to.

SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" Rail Baltica projektam atsavināmā īpašuma atlīdzība noteikšanas pastāvīgās komisijas (turpmāk -  Komisija) 2025.gada 3.jūlija sēdē (protokols Nr.2025/43, 3.1. §) pieņēma lēmumu:
- precizēt Komisijas 2024.gada 5.decembra sēdē apstiprināto taisnīgas atlīdzības apmēru par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu 45 730,00 EUR  jeb 18,85 EUR par vienu zemes kvadrātmetru, ko veido:zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8076 002 0097) 0,1166 ha platībā tirgus vērtība 21 979,00 EUR;
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8076 002 0098) 0,1260 ha platībā tirgus vērtība 23 751,00 EUR;
- atstāt negrozītu Komisijas 2022.gada 24.augusta lēmumu (protokols Nr.2022/28, 3.1.§) daļā par apmierinātajiem un noraidītajiem Īpašnieces pieteiktajiem prasījumiem un ieteikt Satiksmes ministrijai noraidīt Īpašnieces prasījumu kā kompensāciju par atsavināmo Nekustamā īpašuma daļu izmantot Valsts nekustamā īpašuma "P133 1B" domājamās daļas un piedāvāt Īpašniecei citus Satiksmes ministrijas valdījumā esošus līdzvērtīgus valsts nekustamos īpašumus, pretējā gadījumā atlīdzība Īpašniecei izmaksājama bezskaidras naudas norēķinu veidā.
Īpašniece ar 2025.gada 17.jūlija Nr.N-2025-1519 vēstuli, kas adresēta EDzL un informācijai Satiksmes ministrijai, joprojām uzturēja prasījumu par to, lai Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas darījuma ietvaros atlīdzība tiktu kompensēta bezskaidras naudas norēķinu veidā ar cita nekustamā īpašuma – Valsts nekustamā īpašuma "P133 1B" domājamām daļām.
Izvērtējot  Komisijas 2025.gada 3.jūlija lēmumā (protokols Nr.2025/43, 1.3. §) ietvertos apsvērumus, ar kuriem pamatots lēmums noraidīt Īpašnieka lūgumu – atlīdzību par atsavināmo Nekustamā īpašuma daļu kompensēt ar Valsts nekustamā īpašuma "P133 1B" domājamajām daļām – Satiksmes ministrija tos neuzskata par pietiekami pamatotiem, lietderīgiem un samērīgiem, lai konkrētajos tiesiskajos un faktiskajos apstākļos noraidītu Īpašnieces lūgumu. Satiksmes ministrijas ieskatā jautājums ir izvērtējams plašākā kontekstā, vērtējot normatīvos aktus kopumā, labas pārvaldības principu, valsts un sabiedrības intereses, tiesu praksi, kā arī ievērojot Nekustamā īpašuma daļas un Valsts nekustamā īpašuma "P133 1B" atrašanos nacionālā interešu objekta – valsts akciju sabiedrības "Starptautiskā lidosta "Rīga"" lidlauka teritorijā  – kurai ir piemērojams speciāls regulējums.
Īpašniece atbilstoši Likuma 26.panta pirmajai daļai lūgusi un vairākkārt ir norādījusi, ka kā kompensāciju par Nekustamā īpašuma daļu vēlas saņemt citu līdzvērtīgu nekustamo īpašumu, proti, Valsts nekustamā īpašuma "P133 1B" domājamās daļas. Atbilstoši Likuma 26.panta pirmās daļas 1.punktam, vienojoties ar nekustamā īpašuma īpašnieku, var izmantot citu taisnīgu atlīdzības kompensācijas veidu, proti, piedāvājot citu līdzvērtīgu nekustamo īpašumu, savukārt atbilstoši Likuma 26.panta pirmās daļas 3.punktam - izmantojot citu abām pusēm izdevīgu atlīdzības kompensācijas veidu, izņemot gadījumu, kad uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība.
Arī atbilstoši Satversmes tiesas 2016.gada 9.decembra spriedumam lietā Nr.2016-08-01 – ja nekustamā īpašuma īpašnieks vēlas saņemt taisnīgu atlīdzību citā formā un institūcija var to nodrošināt, tad institūcija var ar nekustamā īpašuma īpašnieku vienoties par taisnīgas atlīdzības izmaksu arī citā formā. Atlīdzība cita līdzvērtīga nekustamā īpašuma veidā ir pieļaujama nekustamā īpašuma labprātīgas atsavināšanas gadījumā, vienojoties ar nekustamā īpašuma īpašnieku. Izšķirošais nosacījums atlīdzības kompensācijas veidam, piedāvājot citu līdzvērtīgu nekustamo īpašumu, ir – vienošanās ar nekustamā īpašuma īpašnieku. Savukārt, saņemot šādu privātpersonas lūgumu, valsts pārvaldei nav tiesību neievērot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta piektajā daļā noteikto labas pārvaldības principu, kas prasa, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses.
Satversmes tiesas 2016.gada 9.decembra spriedumā lietā Nr.2016-08-01 ir norādīts, ka Atsavināšanas likums paredz arī nekustamā īpašuma īpašnieka tiesības izteikt priekšlikumus par piemērojamās taisnīgās atlīdzības veidu, citastarp, arī norādīt kādu konkrētu nekustamo īpašumu. Tas izriet no labprātīgas atsavināšanas institūta jēgas un mērķa – panākt abpusēji izdevīgu, izpildāmu un taisnīgu vienošanos par īpašuma atsavināšanas noteikumiem. Tādējādi tiek īstenots privātpersonas tiesību ievērošanas princips, kas paredz vienīgi ar tiesību normām aizsargātu privātpersonas tiesību un interešu aizsardzības veicināšanu.
No Satversmes tiesas 2016.gada 9.decembra sprieduma lietā Nr.2016-08-01 secināms, ka primārais atlīdzības veids kā maksājums bezskaidras naudas veidā ir iespējams tajos gadījumos, ja puse nav izteikusi vēlēšanos atlīdzību saņemt citā veidā, puses par to ir vienojušās un faktiski arī nav iespēja nodrošināt citu atlīdzības veidu. Konkrētajā situācijā Lidosta ir izteikusi vēlmi saņemt atlīdzību citā veidā, puses par to var vienoties un faktiski ir iespējams to arī nodrošināt. Līdz ar to izpildās nepieciešamie nosacījumi un konkrētajā situācijā Lidostas vēlme saņemt atlīdzību citā veidā, proti, ar citu līdzvērtīgu nekustamo īpašumu, normatīvajos aktos noteiktā ietvarā ir jāņem vērā, tādējādi ievērojot privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses, kā arī labas pārvaldības principu.
Valsts nekustamais īpašums "P133 1B" atrodas valsts akciju sabiedrības "Starptautiskā lidosta "Rīga"" lidlauka teritorijas (arī lidlauka teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas teritorijas) robežās, kas noteikta ar Ministru kabineta 2011.gada 5.jūlija noteikumiem Nr.535 "Noteikumi par valsts akciju sabiedrības "Starptautiskā lidosta "Rīga"" lidlauka statusu, lidlauka teritorijas robežām un šīs teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu", kā arī minētajam lidlaukam ir noteikts (apstiprināts) nacionālo interešu objekta statuss. Turklāt Valsts akciju sabiedrības "Starptautiskā lidosta "Rīga"" lidlauks (turpmāk – Lidlauks) ir ieguvis valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka statusu.
Lidosta kā publiskas personas kapitālsabiedrība pārvalda īpašumus, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai, un atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 1.punkta noteikumiem pilda virkni atbalsta funkciju valsts aizsardzības vajadzībām, tajā skaitā pildot NATO rezerves lidlauka funkcijas, kā arī veic citus uzdevumus, kas ir stratēģiski svarīgi valsts attīstībai un drošībai. Līdz ar to, lai saglabātu valsts deleģēto funkciju, kā arī sniedzot atbalstu valsts drošībai un aizsardzībai, pildot NATO rezerves lidlauka funkciju, nodrošinot militārās mobilitātes projektu īstenošanu, būtiski ir nodrošināt, ka Valsts nekustamais īpašums "P133 1B" nonāk Lidostas īpašumā.
Ar Ministru kabineta 2021.gada 28.aprīļa rīkojumu Nr.283 "Par valsts akciju sabiedrības "Starptautiskā lidosta "Rīga"' vispārējo stratēģisko mērķi" komersantam (Lidostai) un Satiksmes ministrijai ir jāveic darbības, lai Rīgas lidostas teritorijā nodrošinātu reģionālajam satiksmes centram atbilstošu mūsdienīgu gaisa pārvadājumu infrastruktūru un pakalpojumus, piedāvājot ērtu un drošu savienojamību pasažieriem un biznesam, kā arī veicinātu ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju.
Atbilstoši "Starptautiskās lidostas "Rīga" attīstības plāna 2012.-2036. gadam kopsavilkumam un tā stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējumam" Valsts nekustamais īpašums "P133 1B" atrodas Lidostas attīstībai vēlamajā zonā, proti, to plānots izmantot Lidostas pamatdarbības nodrošināšanai. Līdz ar to, lai nodrošinātu Lidostas pamatdarbībai nepieciešamās infrastruktūras attīstīšanu nākotnē, ir būtiski, lai Lidostai pieguļošo teritoriju apbūve un attīstība notiktu koordinēti. Ņemot vērā iepriekš minēto, neīstenojot P133 atsavināšanu Lidostas īpašumā, pastāv risks, ka tas var nonākt citu privātpersonu īpašumā, tādā veidā neizbēgami ietekmējot stratēģiski svarīgu valsts objektu un Lidostas turpmāko darbību un attīstību.
Saskaņā ar Satiksmes ministrijas nolikumu, viens no tās uzdevumiem ir izstrādāt starptautiskās un vietējās gaisa satiksmes nodrošināšanas un attīstības politiku un veikt pasākumus tās īstenošanai. Deklarācijā par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 2023.gada 15.septembrī, Valdības rīcības plānā tās īstenošanai, kā arī Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam cita starpā paredz:
-palielināt Rīgas kā nozīmīga Eiropas līmeņa gaisa satiksmes centra ietekmi, turpinot attīstīt Lidostas infrastruktūru, paplašināt lidojumu maršrutu tīklu, veicinot tranzīta pasažieru plūsmas pieaugumu un veicinot pievilcīgu cenu politiku;
-palielināt Lidostas termināļa un lidlauka kapacitāti, lai nodrošinātu plānotā pieaugošā pasažieru skaita apkalpošanu;
-lai uzturētu efektīvu aviācijas sistēmu, Lidostai ir jāievieš jaunākās tehnoloģijas un inovācijas. Tas ietver lidostu pārvaldības sistēmas, uz efektivitātes un drošības uzlabošanu vērstas tehnoloģijas, kā arī vides un enerģijas efektivitātes uzlabošanu;
-Lidostai ir jānodrošina priekšnosacījumi aviācijas infrastruktūras piekļūstamībai un savienojumiem ar citiem transporta veidiem;
-Lidostai ir jāveicina uzņēmējdarbības daudzveidības tās pārvaldītajās teritorijās un jānodrošina atbilstoša infrastruktūras attīstība.
Lai minētos mērķus sasniegtu, cita starpā ir jānodrošina  efektīva gaisa transporta sistēmas pārvaldība un regulējums, uz attīstību vērsta gaisa transporta politika. Sagaidāmais rezultāts, sasniedzot mērķi, ir pieaugošs pakalpojumu eksports kā būtisks gaisa transporta ieguldījums tautsaimniecībā un, Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir pieejami droši, kvalitatīvi un daudzveidīgi gaisa transporta pakalpojumi.
Saskaņā ar likuma "Par aviāciju" 23.¹ pantu valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauks var būt valsts, pašvaldības vai arī privātpersonas īpašums, valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka statusu piešķir Ministru kabinets.
Ja īpašnieks atsavina nekustamo īpašumu, kas iekļauts likuma "Par aviāciju" 23.¹ panta otrajā daļā minētā valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka teritorijas (arī turpmākajai attīstībai nepieciešamās teritorijas) robežās, un valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauks pieder kapitālsabiedrībai, kurā valstij ir izšķiroša ietekme, tad attiecīgajai kapitālsabiedrībai ir pirmpirkuma tiesības. Kārtību, kādā valsts un pašvaldība izmanto pirmpirkuma tiesības valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka teritorijā (arī turpmākajai lidlauka attīstībai nepieciešamajā teritorijā), nosaka Ministru kabineta 2012.gada 31.jūlija noteikumi Nr.532 "Kārtība, kādā kapitālsabiedrība, kurā valstij ir izšķiroša ietekme un kurai pieder valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauks, un pašvaldības izmanto pirmpirkuma tiesības valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka teritorijā" (turpmāk – Ministru Kabineta noteikumi Nr.532).
Valsts nekustamais īpašums "P133 1B" atrodas Lidlauka teritorijas robežās, Lidlauks ir ieguvis valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka statusu.
Tādējādi Lidostai saskaņā ar likuma "Par aviāciju" 23.¹pantu un Ministru Kabineta noteikumiem Nr.532 ir pirmpirkuma tiesības uz Valsts nekustamo īpašumu "P133 1B". Ņemot vērā to, ka Valsts nekustamais īpašums “P133 1B" atrodas īpašā Lidlauka attīstības teritorijā, tas atrodas teritorijā, kurai noteikts nacionālo interešu objekta statuss, tas ir stratēģiski svarīgs infrastruktūras objekts, uz tā iegūšanu savā īpašumā primāri var pretendēt Īpašniece. 
Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Valsts nekustamais īpašums "P133 1B" Rīgas rajona tiesas Mārupes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000606110 ir ierakstīts uz Satiksmes ministrijas vārda. Tas sastāv no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 80760020090, uz kuras atrodas kompleksas inženierbūves – valsts reģionālā autoceļa P133 "Lidostas "Rīga" pievedceļš – posms. 
Kompensējot valsts nekustamā īpašuma "P133 1B"(nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8076 002 0093) Mārupes pagastā, Mārupes novadā " domājamās daļas, atsavinot sabiedrības vajadzībām nepieciešamo nekustamo īpašumu no privātpersonas, tiks slēgta vienošanās ar privātpersonu (Lidostu) par kopīpašuma lietošanu, t.sk. ka uz valsts nekustamā īpašuma  "P133 1B" zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 80760020090 esošā inženierbūves valsts reģionālā autoceļa P133 "Lidostas "Rīga" pievedceļš – posms netiek skarts un netiek nodots Lidosta lietošanā, t.i., ka Lidostai lietošanā būs tikai zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 80760020090.
Minētā ceļa posms, sākot no 1,840 km, ar 2022.gada 16.maija pieņemšanas-nodošanas aktu nodots EDZL valdījumā un vairs nav iekļauts Ministru kabineta 2009.gada 29.septembra noteikumos Nr.1104 "Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem" (minētais posms vairs nepilda valsts autoceļa funkciju). Būvprojektā "Rail Baltica "Starptautiskās lidostas "Rīga"" dzelzceļa stacijas, saistītās infrastruktūras un estakādes būvprojekts. I kārta: posms no Zolitūdes ielas līdz dzelzceļa stacijai starptautiskajā lidostā "Rīga"" (turpmāk – Būvprojekts) paredzēta autoceļa P133 (tostarp Valsts nekustamajā īpašumā "P133 1B"  esošā autoceļa P133 posma) demontāža, aizstājot to ar zālāju vai tā atrašanās vietā izbūvējot stacijas ēku vai jaunus Lidostai piederošo komersanta ceļa elementus (piemēram, apgriešanās vietu, brauktuvi, kas nodrošina piebraukšanu stacijas ēkai u.c.). Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros tiek likvidēta esošā piekļūšana Rīgas lidostai. Šī rīkojuma projekta sagatavošanas brīdī autoceļa P133 daļa, kas atrodas zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 8076 002 0090, daļēji jau ir nojaukta. Ņemot vērā to, ka minēto būvi paredzēts nojaukt,  Satiksmes ministrijas ieskatā nav lietderīgi nodalīt no valsts nekustamā īpašuma "P133 1B" atsavināmo daļu, veidojot jaunu īpašumu, kas t.sk. nav saistīts ar būvi, tādejādi arī izslēdzot jaunu kopīpašumu veidošanu maiņas darbību rezultātā, jo tas prasītu papildu finanšu līdzekļus un administratīvo slogu.
Valsts nekustamais īpašums "P133 1B" Satiksmes ministrijas funkciju nodrošināšanai vairs nav nepieciešams.
Jautājums par Valsts nekustamā īpašuma "P133 1B" vai tā daļas nepieciešamību citu institūciju funkciju nodrošināšanai cita starpā tiks izvērtēts, skatot Ministru kabinetā tiesību akta projektu par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu Rail Baltica projekta īstenošanai, bet vienlaikus ievērojot iepriekš minēto. 
Līdz ar to izpildās Atsavināšanas likuma 4. panta pirmajā daļā noteiktie  nosacījumi – valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai, kas dod tiesisku pamatu lemt par Valsts nekustamā īpašuma "P133 1B" nodošanu Īpašnieces īpašumā. Lai sniegtu Īpašniecei pilnīgu informāciju par atlīdzības par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu atlīdzināšanu, kompensējot atlīdzību ar Valsts nekustamā īpašuma "P133 1B" domājamajām daļām, Īpašniece ir informēta, ka atlīdzības kompensācija ar Valsts nekustamā īpašuma "P133 1B" domājamajām daļām tiks īstenota gadījumā, ja Ministru kabineta rīkojuma saskaņošanas laikā netiks saņemti iebildumi no citām ministrijām par Valsts nekustamā īpašuma "P133 1B" nepieciešamību iestāžu funkciju nodrošināšanai.

Vērtējot iespējamo valsts atbalsta risku un īstenojot Valsts nekustamā īpašuma "P133 1B" atsavināšanu Lidostas īpašumā, konstatējams sekojošais. 
Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pants nosaka, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā un citos Eiropas Savienības aktos noteikto, lai finansiālo palīdzību komercdarbības veicināšanai uzskatītu par komercdarbības atbalstu komercsabiedrībai, tai jāatbilst visām šā panta pazīmēm, proti:
1) finansiālo palīdzību tieši vai pastarpināti sniedz no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības līdzekļiem, finanšu līdzekļiem, pār kuriem valsts vai pašvaldības institūcijām vai to pilnvarotām juridiskajām personām ir kontrolējoša ietekme, vai citiem publiskiem līdzekļiem (turpmāk — valsts vai pašvaldības līdzekļi), un par finansiālās palīdzības noteikšanu ir atbildīga valsts vai pašvaldības institūcija vai tās pilnvarota juridiskā persona;
2) saņemot finansiālo palīdzību, komercsabiedrība iegūst ekonomiskas priekšrocības, kādas tā nevarētu iegūt tirgus apstākļos vai tad, ja komercdarbības atbalsts netiktu sniegts;
3) finansiālā palīdzība neattiecas uz visām komercsabiedrībām vienādi, bet ir paredzēta komercsabiedrībām atkarībā no to lieluma, darbības veida vai atrašanās vietas, kā arī citiem diferencējošiem kritērijiem vai arī ir paredzēta tikai konkrētai komercsabiedrībai;
4) finansiālā palīdzība ietekmē tirdzniecību un izkropļo konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
No minētā izriet, ka, ja nav konstatējama atbilstība vismaz vienai pazīmei, tad nav saskatāma finansiāla palīdzība komercdarbības veicināšanai.
Analizējot, vai plānotais kompensācijas veids attiecībā uz Lidostu būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, Satiksmes ministrijas ieskatā neizpildās Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta 2. punktā noteiktā komercdarbības atbalstu raksturojošā pazīme,  jo, saņemot  par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu atlīdzību ar Valsts nekustamā īpašuma "P133 1B" domājamajām daļām, Īpašniece neiegūst ekonomiskas priekšrocības, kādas tā nevarētu iegūt tirgus apstākļos. Proti, konkrētajā gadījumā abu īpašumu vērtēšanā tiek pieaicināts sertificēts speciālists, kas garantē, ka abu nekustamo īpašumu novērtējumi atbilst normatīvo un tiesību aktu prasībām un paredzētā tirgus vērtības noteikšanas metodika piemērojama pilnīgi visiem īpašumiem, kas tiek novērtēti Likumā noteiktā mērķa sasniegšanai. Ņemot vērā minēto, Īpašniece (atlīdzības saņēmēja) negūst lielāku ekonomisko labumu. Proti:
- Īpašniecei, atsavinot Nekustamā īpašuma daļu, atsavināšana netiek veikta par augstāku cenu nekā tirgus cena;
- Īpašniece, saņemot kompensācijā Valsts nekustamā īpašuma "P133 1B" domājamajās daļas, nesaņem minēto īpašumu par zemāku cenu nekā tirgus cena; 
- Īpašniece neizmanto priviliģētas tiesības bez maksas vai pienācīgas atlīdzības piekļūt infrastruktūrai, jo Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta, kompensējot  ar domājamām daļām no Valsts nekustamā īpašuma "P133 1B";
- Īpašniece nav atbrīvota no maksājumiem, kas parastos apstākļos būtu jāveic.
Tādējādi, izvērtējot konkrēto situāciju, Satiksmes ministrija nesaskata, ka Īpašniece iegūtu ekonomiskas priekšrocības, kādas tā nevarētu iegūt tirgus apstākļos. Proti, arī tirgus apstākļos Lidostai būtu (ir) tiesības iegūt Valsts nekustamā īpašuma P133 domājamās daļas par sertificēta vērtētāja noteikto tirgus vērtību.
Ņemot vērā to, ka kompensācija par nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu ar Valsts nekustamā īpašuma "P133 1B" domājamām daļām tiks veikta par sertificēta vērtētāja noteikto tirgus vērtību trgus apstākļos, manta (domājamās daļas no Valsts nekustamā īpašuma "P133 1B" ) tiks atsavināta un nodota īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu.
Atsavinot publiskas personas īpašumā esošo īpašumu, kas nav nepieciešams attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai, atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajam gan Lidostai, gan citiem tiesību subjektiem tiktu nodrošinātas vienādas likumā noteiktās tiesības pretendēt uz valsts īpašuma iegūšanu savā īpašumā, vienlaikus ievērojot  to, ka Valsts nekustamais īpašums “P133 1B" atrodas īpašā Lidlauka attīstības teritorijā, tas atrodas teritorijā, kurai noteikts nacionālo interešu objekta statuss, tas ir stratēģiski svarīgs infrastruktūras objekts un uz tā iegūšanu savā īpašumā primāri var pretendēt Īpašniece. 

Atsavināšanas likuma 3.panta otrajā daļā noteikts, ka publiskas personas mantas atsavināšanas pamatveids ir mantas pārdošana izsolē. Citus mantas atsavināšanas veidus var izmantot tikai šajā likumā paredzētajos gadījumos. Ievērojot minēto un ņemot vērā to, ka konkrētajā situācijā publiskas personas nekustamā manta tiek atsavināta, kompensējot ar citu mantu, tiek izmantots cits mantas atsavināšanas veids un līdz ar to izpildās tiesību normā noteiktie nosacījumi, tāpēc nav nepieciešamības rīkot izsoli. Satiksmes ministrijas ieskatā konkrētajos apstākļos rīkot publisku izsoli būtu pretēji labai pārvaldībai gan attiecībā pret sabiedrību (potenciālajiem interesentiem), gan arī valsts pārvaldes (institūciju) rīcības ietvaros, jo jau sākotnēji ir zināms, ka īpašums ir nepieciešams nacionālo interešu objekta teritorijas (lidostas) attīstībai.

Atbilstoši  likuma "Par aviāciju" 23.¹ pantam valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka teritorijas (arī turpmākajai attīstībai nepieciešamās teritorijas) robežas un teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu nosaka Ministru kabinets. Vietējā pašvaldība, izstrādājot teritorijas plānojumus vai to grozījumus, tajos attēlo noteiktās valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka teritorijas robežas un Ministru kabineta noteikto teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu.
Ievērojot minēto, lai arī saskaņā ar Mārupes novada pašvaldības domes 2024.gada 31.janvāra  lēmuma Nr.34  (sēdes prot. Nr.3) “Par nekustamā īpašuma "Starptautiskā lidosta "Rīga"" teritorijas austrumu daļas detālplānojuma grozījumu apstiprināšanu” teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumiem Valsts nekustamais īpašums "P133 1B" šobrīd atrodas Darījumu un apkalpes objektu apbūves teritorijā (PD4-B) un Autotransporta infrastruktūras objektu teritorijā (TR), primāri jāņem vērā iepriekš minētie apsvērumi par tā atrašanos valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka teritorijā, kā arī noteikto nacionālo interešu objekta statusu.
Atsavināmā Nekustamā īpašuma daļa ietilpst Ministru kabineta 2024.gada 10.decembra sēdē (protokols Nr.52, 102.§) apstiprinātājā Rail Baltica projekta 1.kārtas tvērumā. Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas procesa izmaksas bija plānots segt no CEF1 finansēšanas līguma, kura attiecināmības termiņš beidzās 2024.gada 31.decembrī.  Valsts nekustamā īpašuma "P133 1B" domājamo daļu piešķiršana kā kompensācija par atsavināmo nekustamo īpašumu ir arī šobrīd vienīgais iespējamais variants, kas nerada papildu slogu uz valsts budžetu.
Finanšu līdzekļi atsavināšanas procesa īstenošanai Rail Baltica projekta ietvaros ir stipri ierobežoti un Satiksmes ministrijai būtu jārīkojas pēc iespējas ekonomiskāk. Ja pastāv iespēja kā atlīdzību par atsavināmo īpašumu piešķirt citu līdzvērtīgu īpašumu, kas Satiksmes ministrijai nav nepieciešams tās autonomo funkciju veikšanai, tad no ekonomiskā viedokļa tas valstij ir izdevīgāk. Tādējādi piešķirtie finanšu līdzekļi var tikt racionālāk izmantoti, proti, var tikt atsavināts vairāk īpašumu pieejamā finansējuma robežās, kas arī nākotnē varētu radīt mazāku slogu uz valsts budžetu.
Saskaņā ar likuma "Par aviāciju" 23.¹ pantu Valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauks var būt valsts, pašvaldības vai arī privātpersonas īpašums. Valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka statusu piešķir Ministru kabinets.
Ja īpašnieks atsavina nekustamo īpašumu, kas iekļauts šā panta otrajā daļā minētā valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka teritorijas (arī turpmākajai attīstībai nepieciešamās teritorijas) robežās, un valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauks pieder kapitālsabiedrībai, kurā valstij ir izšķiroša ietekme, tad attiecīgajai kapitālsabiedrībai ir pirmpirkuma tiesības.
Kārtību, kādā valsts un pašvaldība izmanto pirmpirkuma tiesības valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka teritorijā (arī turpmākajai lidlauka attīstībai nepieciešamajā teritorijā), nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.532.
Ņemot vērā Civillikuma 1068.pantā noteikto īpašuma aprobežojumu rīcībai ar kopīpašumu, proti, ar kopīpašumu var rīkoties tikai visi kopīpašnieki kopā, tad konkrētajā situācijā, atsavinot Valsts nekustamā īpašuma "P133 1B" domājamās daļas valsts akciju sabiedrībai (Lidostai), tiks veidots kopīpašums ar valsts akciju sabiedrību, kuras valsts kapitāla daļu turētāja ir Satiksmes ministrija,  tiek radīta iespēja Valsts nekustamā īpašuma "P133 1B" domājamo daļu izmantošanai valsts interesēs.
Šāda Valsts nekustamā īpašuma "P133 1B" domājamo daļu atsavināšana (kā rezultātā tiek veidots valsts un valstij piederošas kapitālsabiedrības (Lidostas) kopīpašums) ir lietderīga, tiesību aktiem atbilstoša un pamatota, kā arī nodrošina labas pārvaldības principa ievērošanu.
Atbilstoši Civillikuma 1067. pantam īpašuma tiesība, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, tā ka sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība. Ja lieta pieder vairākām personām tādā kārtā, ka katrai no tām ir sava noteikta reāla daļa, tad tas nav kopīpašums šā panta izpratnē; šajā gadījumā katra daļa atzīstama par patstāvīgu veselu un par katra atsevišķa dalībnieka patstāvīgu īpašuma tiesības priekšmetu.
Nemot vērā to, ka Valsts nekustamā īpašuma  "P133 1B" reālā sadale ar konkrētām reālām daļām nav veikta un pagaidām to nav plānots veikt. Ar šo Ministru kabineta rīkojumu plānots veidot valsts un Lidostas, kas ir valstij piederoša kapitālsabiedrība, kopīpašumu. Nākotnē paredzēts risināt jautājumu par īpašuma atsavināšanu VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.
Nodrošinot iespēju Lidostai iegūt īpašumā nekustamo īpašumu, kas tai nepieciešams vispārējā stratēģiskā mērķa īstenošanai, neveicot publiskas izsoles procedūru valsts īpašuma atsavināšanai, tiek novērsta situācija, ka attiecīgais īpašums nonāk privātpersonu rokās, tādējādi kavējot Lidostas kā valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka un nacionālo interešu objekta  pārvaldītājas turpmākos attīstības plānus.
Turklāt, kompensējot atsavināmo Nekustamā īpašuma daļu ar līdzvērtīgu nekustamo īpašumu – Valsts nekustamā īpašuma "P133 1B" domājamām daļām, tiek nodrošināta lietderīga rīcība ar finanšu līdzekļiem un mantu, atlīdzinot atsavināmo Nekustamā īpašuma daļu ar citu valsts nekustamo īpašumu (kas publisko funkciju veikšanai vairs nav nepieciešams), nevis tērējot tam publiskos līdzekļus, kas Rail Baltica projekta īstenošanai ir ierobežoti.
Atbilstoši SIA "Vestabalt" 2025.gada 16.aprīlī sagatavotajai Nekustamā īpašuma daļas tirgus vērtības aktualizācijai (pēc stāvokļa apskates datumā 2022.gada 15.februārī) Nekustamā īpašuma daļas tirgus vērtība ir EUR 45 730 jeb EUR 18,85 par 1m² zemes platības, tai skaitā:
zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 80760020097 – 21 979 EUR;
zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 80760020098 – 23 751 EUR.
Lai varētu noteikt atsavināmajai Nekustamā īpašuma daļai kompensējamā līdzvērtīgā nekustamā īpašuma – Valsts nekustamā īpašuma "P133 1B" – domājamo daļu apmēru, tika veikta Valsts nekustamā īpašuma "P133 1B" tirgus vērtības aktualizācija. Atbilstoši SIA "Vestabalt" 2025.gada 16.aprīlī sagatavotajai Valsts nekustamā īpašuma "P133 1B" tirgus vērtības aktualizācijai (pēc stāvokļa apskates datumā 2022.gada 15.februārī) Valsts nekustamā īpašuma "P133 1B" tirgus vērtība  uz tirgus vērtības atkārtotas aktualizācijas datumu (2025.gada 16.aprīli, ir 1 012  644,00 EUR (viens miljons divpadsmit tūkstoši seši simti četrdesmit četri eiro) jeb 36,69 EUR par 1m² zemes platības. Ņemot vērā to, ka Būvprojektā paredzēta autoceļa P133 demontāža, Valsts nekustamā īpašuma "P133 1B" tirgus vērtības aktualizācijā minētā būve nav vērtēta.

Īpašniece ir izteikusi vēlmi atlīdzību saņemt, izmantojot citu taisnīgu atlīdzības kompensācijas veidu - atlīdzību par atsavināmā Nekustamā īpašuma daļas  0,1260 ha platībā  atsavināšanu kompensēt ar citu īpašumu, konkrēti - Valsts nekustamā īpašuma "P133 1B" domājamām daļām.  Tā kā Nekustamā īpašuma daļas un Valsts nekustamā īpašuma "P133 1B" tirgus vērtību starpība pārsniedz Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 38. panta trešā daļā noteiktos 20 procentus, tika secināts, ka tie nav līdzvērtīgi. Tāpēc konkrētajā gadījumā netiek piemērota Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 38. panta trešā daļa (publisko personu nekustamo īpašumu maiņa) un Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma  26. panta pirmās daļas 1.punkts, bet atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma  26. panta pirmās daļas 3.punktam atlīdzība tiek kompensēta, izmantojot citu abām pusēm izdevīgu atlīdzības kompensācijas veidu. 
Tā kā Valsts nekustamā īpašuma "P133 1B" tirgus vērtība ievērojami pārsniedz Nekustamo īpašumu veidojošās zemes vienības viena kvadrātmetra tirgus vērtību, saskaņā ar ko būtu pieļaujama vienošanās par citu abām pusēm izdevīgu atlīdzības kompensācijas veidu atbilstoši Likuma 26. panta pirmās daļas 3. punktā minētajam, vienošanās ietvarā Īpašniekam piedāvājama Valsts nekustamā īpašuma "P133 1B"  domājamā daļa apmērā, kas atbilstu taisnīgas atlīdzības apmēram.
Ņemot vērā minēto un veicot aprēķinus, konstatējams, ka atsavināmā Īpašuma daļas tirgus vērtība 45 730 EUR ir 623/13800 domājamās daļas no Valsts nekustamā īpašuma "P133 1B" tirgus vērtības 1 012  644,00 EUR. Tādējādi atlīdzība par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu kompensējama ar Valsts nekustamā īpašuma "P133 1B" 623/13800 domājamām daļām.

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Likuma 9.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 15.marta noteikumu Nr.204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu, kā arī aprēķina atlīdzības apmēru par servitūta tiesību izlietošanu un to izmaksā nekustamā īpašuma īpašniekam" 36.1.apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2025. gada 20.oktobra lēmumu Nr. 03.1-14/3227 nolēma:
- apstiprināt taisnīgas atlīdzības apmēru par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu 45 730,00 EUR  jeb 18,85 EUR par vienu zemes kvadrātmetru, kas sastāv no:
zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 2048076 002 0097) 0,1166 ha platībā tirgus vērtības 21 979,00 EUR;
zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8076 002 0098) 0,1260 ha platībā tirgus vērtības 23 751,00 EUR;
- apmierināt Īpašnieces prasījumus par:
-Īpašnieces īpašumā/valdījumā esošo Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekta "Starptautiskās lidostas "Rīga" infrastruktūras attīstība" Nr.3DP/3.3.1.4.0/10/IPIA/SM/001” ietvaros izbūvētās lietus ūdens atvades sistēmas inženierbūvju pārbūvi;
-par trešajai personai - SIA "RIXjet Riga" piederošo 2 elektrības kabeļu AXCEL-20- 3x240/35; L=11.25m pārbūvi;
- noraidīt Īpašnieka prasījumus par:
- trešajām personām piederošu sadzīves notekūdeņu spiedkanalizāciju D=75mm; L=67,4m un elektronisko sakaru tīklu kabeļu kanalizāciju D=40mm; L=46.2m pārbūvi:
-iespējamajiem zaudējumiem, kas varētu rasties nākotnē saistībā ar tai piederošiem lietus ūdens kanalizācijas tīkliem;
- kompensēt atlīdzību par Nekustamā īpašuma daļas – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8076 002 0097) 0,1166 ha platībā un zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8076 002 0098) 0,1260 ha platībā – atsavināšanu ar 12/552 domājamām daļām no valsts nekustamā īpašuma "P133 1B" Mārupes pagasts, Mārupes novads (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8076 002 0093).
Ar Satiksmes ministrijas 2025. gada 25.novembra lēmumu Nr.03.1-14/3605  tika precizēts, ka pareizais (līdzvērtīgais) domājamo daļu, ar kurām kompensējama atlīdzība par Īpašuma daļas atsavināšanu, apmērs ir  623/13800 domājamās daļas no Valsts nekustamā īpašuma "P133 1B". 
Domājamo daļu apjoms aprēķināts, ņemot vērā atsavināmā un kompensējamā zemes gabala viena m² tirgus cenas, konkrēti:
domājamo daļu apjoms aprēķināts, ņemot vērā atsavināmā un kompensējamā zemes gabala viena m2 tirgus cenas, konkrēti:

80760020090 zemes vienības m2 cena ir 36,69, platība 27600 m2 (Valsts nekustamā īpašuma "P133 1B" zeme)
80760020097 zemes vienības m2 cena ir 18,85, platība 1166 m2 (atsavināmā zeme) 21 979 EUR
8076 002 0098 zemes vienības m2 cena ir 18,85, platība 1260 m2 (atsavināmā zeme), 23 751 EUR
Kopā SM atsavina 2426m2, kura viena m2 cena ir 18,85 tirgus cena  45730 EUR

18,85/36,69=0,51376

Tas nozīmē, ka par vienu atsavināmo m2 SM pretī dod 0,51376 m2 kompensējamo zemi.
Lidostai būtu jāsaņem 2426*0,51376 =1246 m2  

DOMĀJAMĀ DAĻA:
1246/27600=skaitītājs un saucējs izdalīts ar 2=623/13800

Ja Ministru kabineta rīkojuma saskaņošanas laikā tiks saņemti iebildumi no citām ministrijām par Valsts nekustamā īpašuma "P133 1B" nepieciešamību iestāžu funkciju nodrošināšanai, atlīdzība par sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma "Starptautiskā lidosta "Rīga"", kadastra Nr. 8076 002 0007, daļas 0,2426 ha kopplatībā atsavināšanu Īpašniekam tiks izmaksāta bezskaidras naudas norēķinu veidā.
Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Īpašniecei ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija Nekustamā īpašuma daļu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.

Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atsavināt nekustamā īpašuma Starptautiskā lidosta "Rīga" Mārupes pagastā, Mārupes novadā (kadastra Nr. 8076 002 0007) daļu – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8076 002 0097) 0,1166 ha platībā un zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8076 002 0098) 0,1260 ha platībā, kompensējot ar valsts īpašuma domājamām daļām atbilstoši Likuma 26. panta pirmās daļas 3.punktam un Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5. panta pirmajai daļai.