Anotācija (ex-ante)

Par grozījumu Kriminālprocesa likumā, papildinot to ar jaunu 365.¹ pantu

Grozījums ir nepieciešams saistībā ar konstatētajām nepilnībām tiesiskajā regulējumā attiecībā uz gadījumiem, kad tiek uzlikts arests kapitāldaļām (akcijām) vai pajām. Šobrīd saskaņā ar KPL 361.¹ panta ceturto daļu procesa virzītājs, uzliekot arestu kapitāla daļām (akcijām) vai pajām, var uzlikt pienākumu kapitālsabiedrībai vai kooperatīvajai sabiedrībai, kuras kapitāla daļas (akcijas) vai pajas ir arestētas, visus naudas līdzekļus, kas personai pienākas no kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības, ieskaitīt procesa virzītāja norādītajā bankas kontā (iestādes kontā, Valsts kases kontā vai personas kontā, kuram piemērots arests). Savukārt atbilstoši šā panta pirmās daļas 3. punktam aresta izpildi var uzdot veikt kapitālsabiedrībai vai kooperatīvajai sabiedrībai, kuras kapitāla daļas (akcijas) vai pajas ir arestētas, — lai tā visus naudas līdzekļus, kas attiecīgajai personai pienākas no kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības, ieskaitītu procesa virzītāja norādītajā bankas kontā (iestādes kontā, Valsts kases kontā vai personas kontā, kuram piemērots arests), kā arī ievērotu aizliegumu šīs kapitāla daļas (akcijas) vai pajas atsavināt un apgrūtināt ar citām lietu vai saistību tiesībām. No minētā izriet, ka pašreizējais regulējums nodrošina mantas atsavināšanas neiespējamību. Tāpat atbilstoši KPL 362. panta 3.¹ daļai, uzliekot arestu mantai, par arestētiem ir uzskatāmi arī visi civilie augļi, kas personai rodas vai pienākas no arestētās mantas.

Vienlaikus konstatēts, ka iztrūkst veida, kā pārvaldīt arestēto mantu, kas var novest pie arestētās mantas vērtības samazināšanās vai tās pilnīga zuduma, kā rezultātā nākotnē nebūs iespējams veikt:
- procesuālo izdevumu un cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijas piedziņu,
- iespējamo noziedzīgi iegūtas mantas atdošanu pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam,
- iespējamo noziedzīgi iegūtas mantas vai ar noziedzīgu nodarījumu saistītās mantas konfiskāciju,
- iespējamo mantas konfiskāciju kā papildsodu.

Grozījums KPL, papildinot to ar jaunu 365.¹ pantu, paredz noteikt arestēto kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) vai paju nodošanu pārvaldīšanā ar mērķi nodrošināt to vērtības saglabāšanu.

Kapitālsabiedrība un kooperatīvā sabiedrība vismaz reizi gadā sasauc ikgadējo jeb kārtējo dalībnieku (akcionāru) vai biedru sapulci (Komerclikuma 213. panta pirmā daļa un 269. pants, Kooperatīvo sabiedrību likuma 32. pants), kurā tiek pieņemti lēmumi saistībā ar konkrēto komercsabiedrības darbību. Kapitālsabiedrība un kooperatīvā sabiedrība var sasaukt arī ārkārtas dalībnieku (akcionāru) vai biedru sapulci (Komerclikuma 213. panta trešā daļa un 270. pants, Kooperatīvo sabiedrību likuma 32. pants).

Galvenie lēmumi, kas ietilpst dalībnieku (akcionāru) un biedru sapulces kompetencē (Komerclikuma 210. pants un 268. pants, Kooperatīvo sabiedrību likuma 31. pants) ir:
1) Statūtu grozījumi;
2) Pamatkapitāla izmaiņas (palielināšana/samazināšana)
3)  Valdes/padomes locekļu ievēlēšana/atsaukšana no amata;
4) Gada pārskata apstiprināšana;
5) Peļņas sadale un dividenžu izmaksa;
6) Prasības celšana pret sabiedrības amatpersonām;
7) Lēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu vai reorganizāciju;
8) Koncerna līguma noslēgšana/grozīšana/izbeigšana.

Jāuzsver, ka dalībnieku (akcionāru) un biedru sapulces kompetencē neietilpst kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības ikdienas vadība. Šī funkcija ir sabiedrības vadības – valdes – kompetencē. Līdz ar to dalībnieki (akcionāri) un biedri tiešā veidā nav iesaistīti sabiedrības saimnieciskās darbības veikšanā. Ar pārvaldību atbilstoši likumprojektā paredzētā KPL 365.¹ panta ceturtajai daļai tiek saprasts, ka arestētās mantas pārvaldnieks iestājas kapitālsabiedrības dalībnieka (akcionāra) vai kooperatīvās sabiedrības biedra vietā ar visām viņa tiesībām un pienākumiem, kas izriet no likuma, izņemot tiesības saņemt dividendes. Proti, pārvaldība ietver tādas darbības, kas ir saistītas ar dalībnieku (akcionāru) vai biedru sapulces lēmumu pieņemšanu ar mērķi nodrošināt arestētās mantas vērtības saglabāšanu. Saskaņā ar Komerclikuma 186. panta trešo daļu “daļa dod dalībniekam tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē, peļņas sadalē un sabiedrības mantas sadalē sabiedrības likvidācijas gadījumā, kā arī citas likumā un statūtos paredzētās tiesības”. Jāņem vērā, ka dalībnieka statuss ir nošķirams no īpašuma tiesībām. Likumprojekts neparedz, ka īpašuma tiesības uz kapitāla daļām pāriet pārvaldniekam - kapitāla daļu īpašuma tiesības (tajā skaitā tiesības uz dividendēm) tiek saglabātas personai, kura mantai tiek uzlikts arests. 

Jaunā KPL 365.¹ panta otrā daļa paredz, ka procesa virzītājs, uzliekot arestu kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļām (akcijām) vai pajām, var pieņemt lēmumu, ar kuru kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļas (akcijas) vai pajas tiek nodotas pārvaldīšanā Ministru kabineta noteiktajam pārvaldniekam.
Atbilstoši jaunā KPL 365.¹ panta otrajai daļai procesa virzītājs lēmumu par arestētās mantas pārvaldnieka norīkošanu nosūta izpildei kapitālsabiedrībai vai kooperatīvai sabiedrībai, pārvaldniekam un informācijai - publiskajam reģistram. Nosūtīšana izpildei nozīmē, ka kapitālsabiedrībai vai kooperatīvajai sabiedrībai ir jāveic attiecīgas izmaiņās dalībnieku, biedru vai akcionāru reģistrā, un jāiesniedz aktualizētais dalībnieku, biedru vai akcionāru reģistrs Uzņēmumu reģistram. Procesa virzītājam lēmums jānosūta informācijai publiskajam reģistram tikai tad, kad arestētās kapitāla daļas vai akcijas ir reģistrētas publiskajā reģistrā - proti, lēmums nav jāsūta publiskajam reģistram gadījumos, kad tiek arestētas kooperatīvo sabiedrību pajas vai tādas akcijas, kas nav ierakstītas akcionāru reģistrā, bet ir iegrāmatotas kontos (tā saucamās uzrādītāja akcijas jeb no 2023. gada 1. jūlija - dematerializētās akcijas). 

Ar jaunā KPL 365.¹ panta pirmās daļas 1.-4. punktu ir paredzēts noteikt gadījumus, kad kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļas (akcijas) vai pajas netiek nodotas pārvaldīšanā. Šie izņēmuma gadījumi, kad kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļas (akcijas) vai pajas netiek nodotas pārvaldīšanā, ir paredzēti ar mērķi novērst gadījumus, kad kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldīšana būtu nelietderīga, proti, pārvaldīšanas izmaksas pārsniegtu arestētās mantas vērtību, ko ir paredzēts saglabāt ar pārvaldīšanas institūta ieviešanu.

Jaunā KPL 365.¹ panta pirmās daļas 1. punkts nosaka, ka pārvaldīšanā nenodod tādas kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļas (akcijas) vai pajas, kura, iespējams, ir bijusi izveidota vai izmantota noziedzīga nodarījuma izdarīšanai un kura neveic faktisko saimniecisko darbību. Proti, šajā punktā ir atrunāti gadījumi, kad kapitālsabiedrība vai kooperatīvā sabiedrība, iespējams, ir bijusi izveidota bez mērķa veikt reālu saimniecisko darbību, bet gan, piemēram, izmantot to noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai. Norādāms, ka šis punkts paredz 2 kumulatīvus kritērijus - kapitālsabiedrība ir bijusi izveidota vai izmantota noziedzīga nodarījuma izdarīšanai, un neveic faktisko saimniecisko darbību. Kritēriji ir kumulatīvi, jo var būt gadījumi, kad sabiedrībā ir noticis, piemēram, izolēts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījums vai kāds cits noziedzīgs nodarījums, bet vienlaicīgi uzņēmums pārējā daļā veic reālu saimniecisko darbību.

Jaunā KPL 365.¹ panta pirmās daļas 2. punkts nosaka, ka pārvaldīšanā nenodod tādas sabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāla daļas, kuru pamatkapitāla apmērs ir mazāks par likumā noteikto minimālo pamatkapitāla apmēru. Komerclikuma 185. pants nosaka, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk šīs sadaļas ietvaros — sabiedrība) minimālais pamatkapitāla lielums ir 2800 euro. Savukārt Komerclikuma 185.¹ pants paredz īpašos noteikumus attiecībā uz pamatkapitāla lielumu: Sabiedrības pamatkapitāls var būt mazāks par šā likuma 185.pantā noteikto minimālo pamatkapitāla lielumu, ja sabiedrība atbilst visām šādām pazīmēm: 1) sabiedrības dibinātāji ir fiziskās personas, un to maksimālais skaits ir pieci; 2) sabiedrības dalībnieki ir fiziskās personas, un to maksimālais skaits ir pieci; 3) sabiedrības valdes sastāvā ir viens vai vairāki locekļi, un viņi visi ir sabiedrības dalībnieki; 4) katrs sabiedrības dalībnieks ir tikai vienas tādas sabiedrības dalībnieks, kuras pamatkapitāls ir mazāks par šā likuma 185.pantā noteikto. Šādu kapitālsabiedrību kapitāla daļu nodošana pārvaldīšanā nebūtu lietderīga, jo pārvaldīšanas izmaksas varētu pārsniegt pārvaldāmās mantas vērtību.

Jaunā KPL 365.¹ panta pirmās daļas 3. punkts nosaka, ka pārvaldīšanā nenodod tādas kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļas (akcijas) vai pajas, kurai ar tiesas nolēmumu ir pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process vai kuras piespiedu likvidācija ir uzsākta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Gan maksātnespējas process, gan piespiedu likvidācija norāda uz sabiedrībā pastāvošajām finansiālajām grūtībām, kuru ietekmē šādu kapitālsabiedrību kapitāla daļu nodošana pārvaldīšanā nebūtu lietderīga. Turklāt maksātnespējīgās juridiskās personas mantas pārvaldīšanu maksātnespējas procesa ietvaros īsteno tiesas ieceltais maksātnespējas procesa administrators.

Jaunā KPL 365.¹ panta pirmās daļas 4. punkts nosaka, ka pārvaldīšanā nenodod tādu kapitālsabiedrību vai kooperatīvo sabiedrību kapitāla daļas (akcijas) vai pajas, kuru nodošana pārvaldīšanā var radīt būtiskus neattaisnotus izdevumus. Šis punkts paredz procesa virzītājam iespēju izvērtēt arī citus kritērijus, kuru dēļ arestēto kapitālsabiedrību vai kooperatīvo sabiedrību kapitāla daļu (akciju) vai paju nodošana pārvaldīšanā nebūtu lietderīga un radītu būtiskus neattaisnotus izdevumus.

Lai arestētās mantas pārvaldnieks varētu efektīvi pildīt pārvaldnieka pienākumus, grozījums nosaka, ka kapitālsabiedrība vai kooperatīvā sabiedrība norīkotajam arestētās mantas pārvaldniekam sniedz visu nepieciešamo informāciju.

Ja pārvaldnieks konstatē risku, ka kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļas (akcijas) vai pajas varētu zaudēt savu vērtību, pārvaldniekam ir pienākums informēt procesa virzītāju par šo risku. Savukārt procesa virzītājs, saņemot šādu informāciju, var pieņemt lēmumu par kapitāla daļu (akciju) vai paju nodošanu realizācijai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. No šī nosacījuma izriet tajā skaitā tas, ka pārvaldnieks nevar garantēt arestēto kapitāla daļu (akciju) vai paju vērtības nesamazināšanos sakarā ar uzņēmējdarbības risku, bet pārvaldniekam ir jādara viss iespējamais vērtības saglabāšanai, mantas vērtības samazināšanās riska konstatēšanas gadījumā nekavējoties informējot par to procesa virzītāju.

Tāpat likumprojekts paredz procesa virzītāja tiesības atcelt arestētās mantas pārvaldnieku un norīkot citu arestētās mantas pārvaldnieku, ja viņš nepilda vai negodprātīgi pilda likumā noteiktos pienākumus. Procesa virzītājs lēmumu par arestētās mantas pārvaldnieka atcelšanu nosūta izpildei kapitālsabiedrībai vai kooperatīvai sabiedrībai, pārvaldniekam un informācijai - publiskajam reģistram. Nosūtīšana izpildei nozīmē, ka kapitālsabiedrībai vai kooperatīvajai sabiedrībai ir jāveic attiecīgas izmaiņās dalībnieku, biedru vai akcionāru reģistrā, un jāiesniedz aktualizētais dalībnieku, biedru vai akcionāru reģistrs Uzņēmumu reģistram. Procesa virzītājam lēmums jānosūta informācijai publiskajam reģistram tikai tad, kad arestētās kapitāla daļas vai akcijas ir reģistrētas publiskajā reģistrā - proti, lēmums nav jāsūta publiskajam reģistram gadījumos, kad tiek arestētas kooperatīvo sabiedrību pajas vai tādas akcijas, kas nav ierakstītas akcionāru reģistrā, bet ir iegrāmatotas kontos (tā saucamās uzrādītāja akcijas jeb no 2023. gada 1. jūlija - dematerializētās akcijas). 

Šobrīd arestētās mantas glabāšanas kārtība ir noteikta Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumos Nr. 1025 "Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu". Lai nodrošinātu pilnvērtīgu kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības darbību un pastāvēšanu un attiecīgi arestētās mantas vērtības saglabāšanu, likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt arestēto kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldīšanas kārtību, paredzot pārvaldnieka tiesības un pienākumus, tostarp kārtību, kādā pārvaldnieks tiek iesaistīts dalībnieku (akcionāru) vai biedru sapulces lēmumu pieņemšanā, sekas, kādas tiek paredzētas, ka pārvaldniekam tiek traucēta vai liegta pārvaldība, komunikāciju (informācijas apriti un tās termiņus) ar procesa virzītāju un citus jautājumus.

Par grozījumu KPL 364. pantā

Grozījums KPL 364. pantā ir nepieciešams, jo kapitāla daļu (akciju) un paju nominālā vērtība mēdz ievērojami atšķirties no to tirgus vērtības. Nominālā vērtība ir publiski pieejama Uzņēmumu reģistra vestajās datubāzēs, taču kapitāla daļu (akciju) vai paju tirgus vērtības noteikšanai var būt nepieciešams pieaicināt speciālistu, un šā brīža regulējums tādu iespēju neparedz.

Grozījums KPL 364. pantā paredz noteikt, ka kapitāla daļas (akcijas) vai pajas novērtē pēc tirgus vērtības, nepieciešamības gadījumā vērtības noteikšanai pieaicinot speciālistu. Šā brīža KPL 364. panta redakcija šādu kārtību paredz tikai attiecībā uz nekustamo īpašumu.

Vienlaikus KPL 364. panta trešā daļa netiks grozīta un arī turpmāk noteiks, ka naudu, finanšu instrumentus, akcijas un pamatkapitāla daļas uzskaita pēc to nominālās vērtības.

Šāds grozījums KPL 364. pantā ir saistīts ar paredzēto grozījumu KPL, papildinot to ar jaunu 365.¹ pantu un nosakot arestēto kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) vai paju nodošanu pārvaldīšanā ar mērķi nodrošināt to vērtības saglabāšanu.

KPL 364. panta otrā daļa paredz, ka mantas vērtību nosaka aresta uzlikšanas brīdī. Ja tas nav iespējams, mantas vērtību pirmstiesas procesā nosaka ne vēlāk kā līdz pirmstiesas procesa pabeigšanai, bet iztiesāšanā — līdz tiesas aiziešanai uz apspriežu istabu.

Pirms arestēto kapitāla daļu (akciju) vai paju nodošanas pārvaldīšanā procesa virzītājam būs jānosaka to vērtība KPL 364. panta kārtībā. Aresta uzlikšanas brīdī procesa virzītājs var uzskaitīt arestētās kapitāla daļas (akcijas) vai pajas pēc to nominālās vērtības, kas ir publiski pieejama un ātri iegūstama informācija, savukārt arestēto kapitāla daļu (akciju) vai paju tirgus vērtības noteikšanai procesa virzītājam ar grozījumu ir paredzētas tiesības (bet ne pienākums) pieaicināt speciālistu. Procesa virzītājam ir jāvērtē, vai speciālista pieaicināšana kapitāla daļu (akciju) vai paju tirgus vērtības noteikšanai ir nepieciešama un lietderīga katrā konkrētajā gadījumā.

Par grozījumiem KPL 366. pantā

Šobrīd KPL 366. panta pirmās daļas pirmais teikums paredz, ka procesa virzītājs pieņem lēmumu par mantas aresta atcelšanu un par to nekavējoties paziņo personām, kuru mantai bija uzlikts arests vai kuru glabāšanā bija nodota arestētā manta.

Grozījumi KPL 366. pantā ir nepieciešami sakarā ar arestēto kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sadarbības kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldīšanas institūta ieviešanu atbilstoši jaunajam KPL 365.¹ pantam, paredzot procesa virzītāja pienākumu paziņot par pieņemto lēmumu par mantas aresta atcelšanu un par aresta noņemšanu arī arestēto kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sadarbības kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldniekam.

Grozījums KPL 366. panta pirmās daļas pirmajā teikumā paredz noteikt, ka procesa virzītājs par pieņemto lēmumu par mantas aresta atcelšanu paziņo ne vien personām, kuru mantai bija uzlikts arests vai kuru glabāšanā bija nodota arestētā manta, bet arī personām, kuru pārvaldīšanā bija nodota arestētā manta. Tādā veidā tiks noteikts procesa virzītāja pienākums paziņot par mantas aresta atcelšanu arī pārvaldniekam, kurš atbilstoši jaunajam KPL 365.¹ pantam pārvalda arestētās kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļas (akcijas) vai pajas.

Šobrīd KPL 366. panta trešā daļa paredz, ka par aresta noņemšanu procesa virzītājs pēc nolēmuma spēkā stāšanās nekavējoties paziņo personai, hipotekārajam kreditoram, komercķīlas ņēmējam, publiskajam reģistram, kapitālsabiedrībai, kredītiestādei vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kura nodrošināja mantas aresta izpildi. Grozījums KPL 366. panta trešajā daļā paredz noteikt, ka par aresta noņemšanu procesa virzītājs pēc nolēmuma spēkā stāšanās nekavējoties paziņo arī arestēto kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sadarbības kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldniekam.

Par grozījumiem pārejas noteikumos

Šobrīd tiesiskajā regulējumā nepastāv arestēto kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldības institūts. 

Ar likumprojektu paredzēts papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu, nosakot, ka Ministru kabinets noteikumus par arestēto kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldīšanas kārtību saskaņā ar šā likuma 365.¹ pantu izstrādā līdz 2025. gada 1. janvārim.

Laika periods no likumprojekta spēkā stāšanās brīdim līdz brīdim, kad spēkā stājas Ministru kabineta noteikumi par detalizētu arestēto kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldīšanas kārtību, ir tā saucamais izmēģinājuma posms, kad KPL iestrādātais regulējums darbosies kā pilotprojekts. Šajā laika periodā pārvaldīšana tiks īstenota, pamatojoties tikai uz likumprojektā paredzēto KPL regulējumu, pārvaldīšanā nododot relatīvi šauru arestēto kapitāla daļu (akciju) vai paju tvērumu. Šī posma mērķis ir gūt praktisku pieredzi jaunā pārvaldības institūta piemērošanā, izzināt, cik plaši valstij ir jāiesaistās arestēto kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldīšanā (vai ir nepieciešams mainīt kritērijus tam, kādas kapitāla daļas (akcijas) vai pajas tiek nodotas pārvaldīšanā), kā arī apzināt, kādas izmaksas ir nepieciešamas jaunās pārvaldības funkcijas īstenošanai. Šajā laika posmā gūtās prakses un pieredzes rezultātā pārvaldīšanas tvērums var tikt paplašināts. Balstoties uz šī perioda ietvaros gūto praktisko pieredzi un informāciju, tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi par detalizētu arestēto kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldīšanas kārtību.

Ievērojot minēto, pārejas noteikumus paredzēts papildināt ar punktu, kas noteiks, ka Ministru kabinets noteikumus par arestēto kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldīšanas kārtību saskaņā ar šā likuma 365.¹ pantu izstrādā līdz 2025. gada 1. janvārim. 

Tāpat likumprojekts paredz papildināt KPL ar pārejas noteikumu, nosakot, ka procesa virzītājs lēmumu par kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) vai paju nodošanu pārvaldīšanā saskaņā ar šā likuma 365.¹ pantu var pieņemt kriminālprocesā, kas uzsākts pēc šā likuma 365.¹ panta spēkā stāšanās.